Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2012_11_22-seq97> ?p ?o. }
Showing items 1 to 8 of
8
with 100 items per page.
- 2012_11_22-seq97 type Speech.
- 2012_11_22-seq97 number "97".
- 2012_11_22-seq97 date "2012-11-22".
- 2012_11_22-seq97 isPartOf 2012_11_22.
- 2012_11_22-seq97 spokenAs 10.
- 2012_11_22-seq97 spokenText "Godājamie kolēģi! Mans priekšlikums ir izslēgt likuma „Par valsts noslēpumu” 8.panta otro daļu. Kas ir noteikts likumā „Par valsts noslēpumu”? Likuma 8.pants paredz valsts noslēpuma slepenības saglabāšanas termiņus. Panta pirmajā daļā ir noteikts, ka konfidenciālai informācijai tiek noteikta slepenība uz 5 gadiem, slepenai informācijai - uz 10 gadiem, sevišķi slepenai informācijai - uz 20 gadiem. Panta otrā daļa paredz, ka pirms attiecīgās informācijas slepenības termiņa beigām institūcija, kura to ir klasificējusi, lemj par jauna slepenības termiņa noteikšanu vai informācijas deklasificēšanu. Informācijas noslepenošana bieži vien ir saistīta ar valsts interesēm. Taču informācija ir saistīta arī ar sabiedrības līdzdalību būtiskos procesos, tas ir viens no atklātību veicinošiem faktoriem. Ar laiku informācijas noslepenošana un slepenības pakāpe zaudē savu būtisko nozīmi un sabiedrībai tā informācija ir jādara zināma, lai sabiedrība varētu spriest par tiem procesiem, kuri norisinājušies, par pieņemtajiem lēmumiem, par tiem apstākļiem, kuriem pastāvot šī slepenības pakāpe ir noteikta, un dot vērtējumu par to, vai vienā vai otrā situācijā ierēdnis, politiķis vai cita persona ir rīkojušies atbilstoši likuma prasībām. Taču - ko paredz otrā daļa? Otrā daļa paredz, ka slepenības termiņu minētajiem dokumentiem var pagarināt, turklāt tā paredz, ka slepenības termiņu dokumentiem var pagarināt bezgalīgi! Tas nozīmē, ka ir konfidenciāli materiāli, piemēram, par kādu iepirkuma procedūru valsts vajadzībām. Valsts iztērējusi miljoniem latu par šo iepirkuma procedūru, taču materiāli ir klasificēti, sabiedrībai tie nav pieejami, lai sabiedrība varētu vērtēt gan iepirkuma pamatotību, gan arī lietderību. Šī norma, kuru es aicinu izslēgt, pieļauj iespēju iestādēm nepārtraukti pagarināt informācijas klasificēšanas termiņus. Tas nozīmē, ka faktiski šādā situācijā ir iespējami augsti patvaļas riski. Patvaļas aizlieguma princips pieprasa, lai valsts rīcībai būtu saprātīgs attaisnojums un lai ikviens varētu pārliecināties par šāda attaisnojuma esamību. Kāds ir pamats likumdevējam piešķirt izpildvarai neierobežotu rīcības brīvību (neierobežoti - tas varētu būt vienu, divas, piecas, desmit reizes!...) savu mērķu labad un tikai savos nolūkos turpināt šai informācijai noteikt slepenības pakāpi?! Līdz ar to, godājamie kolēģi, es uzskatu, ka tas ir lielā mērā nepamatots regulējums, nepamatots deleģējums, - un vēl jo vairāk tāpēc, ka, šajā situācijā vērtējot to kopsakarībā ar patvaļas aizlieguma principu, ir redzams, ka iestādēm ir piešķirta neierobežota rīcības brīvība. Jautājums: vai šajā situācijā nebūtu labāk ieviest tādu regulējumu, kas paredzētu, ka pagarinājums varētu būt iespējams, bet ka to varētu izmantot ne vairāk kā vienu reizi? Diemžēl likumā tāda regulējuma nav. Līdz ar to es saskatu patvaļas riskus šajā situācijā un lūdzu izslēgt likuma “Par valsts noslēpumu” 8.panta otro daļu.".
- 2012_11_22-seq97 language "lv".
- 2012_11_22-seq97 speaker Andrejs_Elksnins-1982.