Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { ?s <http://purl.org/linkedpolitics/vocabulary/spokenText> ?o. }

• 2012_12_20-seq213 spokenText "Aicinu atbalstīt likumprojektu „Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā” trešajā lasījumā un novēlu priecīgus Ziemassvētkus!".
• 2012_12_20-seq209 spokenText "11. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra Lūša priekšlikums. Nav atbalstīts.".
• 2012_12_20-seq205 spokenText "9. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra Lūša priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 10. - komisijas priekšlikumā.".
• 2012_12_20-seq203 spokenText "8. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra Lūša priekšlikums. Komisijā atbalstīts.".
• 2012_12_20-seq201 spokenText "7. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra Lūša priekšlikums. Komisijā atbalstīts.".
• 2012_12_20-seq199 spokenText "6. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra Lūša priekšlikums. Komisijā atbalstīts.".
• 2012_12_20-seq197 spokenText "5. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra Lūša priekšlikums. Komisijā atbalstīts.".
• 2012_12_20-seq195 spokenText "4. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra Lūša priekšlikums. Komisijā atbalstīts.".
• 2012_12_20-seq193 spokenText "3. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra Lūša priekšlikums. Komisijā atbalstīts.".
• 2012_12_20-seq191 spokenText "2. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra Lūša priekšlikums. Komisijā atbalstīts.".
• 2012_12_20-seq189 spokenText "Divpadsmit priekšlikumi. 1. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra Lūša priekšlikums. Komisijā atbalstīts.".
• 2012_12_20-seq188 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Iedzīvotāju reģistra likumā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā”, trešais lasījums. Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Ainars Latkovskis.".
• 2012_12_20-seq185 spokenText "Un 5. - tieslietu ministra Gaida Bērziņa priekšlikums. Atbalstīts.".
• 2012_12_20-seq181 spokenText "3. - tieslietu ministra Gaida Bērziņa priekšlikums. Ir atbalstīts un iekļauts 4. - komisijas priekšlikumā.".
• 2012_12_20-seq179 spokenText "2. - iekšlietu ministra Riharda Kozlovska priekšlikums. Atbalstīts.".
• 2012_12_20-seq177 spokenText "Atvainojos, pieci priekšlikumi! 1. - tieslietu ministra Gaida Bērziņa priekšlikums. Atbalstīts komisijā.".
• 2012_12_20-seq176 spokenText "Pieci priekšlikumi!".
• 2012_12_20-seq175 spokenText "Cienījamā Saeimas vadītāja! Godātie kolēģi! Likumprojekta trešajam lasījumam ir iesniegti četri priekšlikumi.".
• 2012_12_20-seq174 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par izdienas pensijām Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm”” atbalstīšanu trešajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Iedzīvotāju reģistra likumā”, trešais lasījums. Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Krēsliņš.".
• 2012_12_20-seq173 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par izdienas pensijām Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm””. Priekšlikumu nav. Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.".
• 2012_12_20-seq172 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par izdienas pensijām Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm””, trešais lasījums. Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Gunārs Igaunis.".
• 2012_12_20-seq171 spokenText "Lūdzu Saeimu atbalstīt šo likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.".
• 2012_12_20-seq169 spokenText "2. - arī Juridiskā biroja priekšlikums. Tehniska rakstura. Komisija arī ir atbalstījusi.".
• 2012_12_20-seq167 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu „Grozījums likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā””. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija uz otro, galīgo, lasījumu saņēma divus priekšlikumus. 1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalstīja.".
• 2012_12_20-seq166 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Pētera Putniņa iecelšanu par Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētāja vietnieku”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret - 13, atturas - 1. Lēmums pieņemts. Paldies. Nākamā darba kārtības sadaļa - „Likumprojektu izskatīšana”. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāte Lolita Čigāne.".
• 2012_12_20-seq165 spokenText "Gribēju tikai piebilst, ka šo kandidatūru izvirza Latvijas Bankas pārstāvis... Latvijas Banka un Finanšu ministrija, tāpēc es domāju, ka ir arī viņu atbalsts šai kandidatūrai, un tāpēc, manuprāt, būtu jābalso.".
• 2012_12_20-seq164 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā Upenieka kungs ko vēlas piebilst? Lūdzu, Upenieka kungs!".
• 2012_12_20-seq163 spokenText "Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze un godātie kolēģi! Šodienas sarunas man atgādina, ka Reformu partija uzvedas kā tāda kaprīza, augstprātīga dāma. Izskatās, ka jums kāds bacilis ir iemeties, jo tā paštaisnuma sajūta, tā sajūta, ka jums vienīgajiem ir absolūta taisnība, laikam tiešām ir ne pārāk veselīga. Arī tie argumenti ir gana savdabīgi. Tikko Dombrovska kungs runāja par to, ka ir bijušas problēmas banku sektorā, kuru uzrauga FKTK. Pirms tam jūs nez kāpēc uzskatījāt, ka iepriekšējais FKTK vadītāja vietnieks par to nav atbildīgs, viņš ir tik profesionāls, ka tās problēmas, kas tur bijušas, nu gluži uz viņu nekādā ziņā neattiecas. Tikko mums bija balsojums par kandidātiem Augstākās izglītības padomei, un jūs teicāt: tie, kuri ir daudz pieredzējušie, - tie ir pārāk pieredzējuši, tāpēc viņi ir stagnāti. Tad jums tas arguments likās loģisks un saprotams. Šobrīd jums pēkšņi liekas, ka tas cilvēks, kurš Latvijas Bankas tieši tanī sektorā, kurš vistiešākajā veidā ir atbildīgs par finansēm, darbojas no 2005.gada kā juridiskais konsultants, nez kāpēc ir nepietiekoši pieredzējis. Tātad viņa iespējamā profesionālā darbība varētu tikt apšaubīta. Interesanti, ko jūs gribat uzzināt no Latvijas Bankas prezidenta vai no finanšu ministra? Ko jums viņi tādu varētu pateikt, lai jūs varētu savu viedokli pārliecinoši nostiprināt par šo kandidātu? Vai jums nepietiek ar to, ka jūs jau iztaujājāt konkrēto kandidātu? Mūsu frakcijai pietika. Mums bija skaidrs, ka tas ir cilvēks, kurš šo jauno dvesmu, kas ir nepieciešama FKTK, - ne tikai vadībā, bet arī visā šinī uzraugošajā iestādē - ir spējīgs ienest. Viņš ir pietiekoši profesionāls, un ir redzams, ka viņš ir apņēmības pilns sakārtot šo jomu... ne tikai apņēmības pilns, bet viņš arī zina, kā to darīt. Tā ka aicinu atbalstīt šo kandidatūru kā labāko vismaz no tām divām, ko mēs esam šeit skatījuši. Paldies.".
• 2012_12_20-seq161 spokenText "Godātie kolēģi! Nu, situācija šodien ir tāda, ka, neskatoties uz mūsu iebildumiem, uz Saeimas sēdi tika forsēts jautājums par Putniņa kunga apstiprināšanu FKTK vadītāja vietnieka amatā. Es atgādināšu koalīcijas partneriem, ka vakardien jūsu frakcijas pārstāvjiem bija nokomunicēts Reformu partijas lūgums atlikt šā jautājuma izskatīšanu, kamēr mums būs iespēja tikties ar Latvijas Bankas prezidentu, finanšu ministru un FKTK vadītāju, lai mēs varētu saņemt pamatotu argumentāciju, kāpēc tieši šis pretendents tiek uzskatīts par vispiemērotāko šim amatam. Tagad diemžēl mēs, protams, ar nožēlu konstatējām, ka šis mūsu lūgums netika respektēts, jo šis jautājums ir nonācis līdz balsojumam. Tātad par konkrēto kandidātu, par FKTK un par situāciju banku sektorā kopumā. Lūk, ja mēs runājam par neseniem gadījumiem Parex bankā, Latvijas Krājbankā, Hipotēku bankā, tad to glābšanai tika iztērēti vairāki simti miljonu latu no nodokļu maksātāju naudas. Skaidrs, ka Latvijai, tāda izmēra valstij, šis banku skaits tomēr būtu vērtējams, salīdzinot ar citām valstīm, kā diezgan liels. Visticamāk, ka nozarē notiks kaut kāda tālāka konsolidācija. Būtu labi, ja šī konsolidācija notiktu sakārtoti; būtu, protams, slikti, ja tas notiktu, nu, ne gluži sakārtoti - tā, kā, piemēram, ar augstāk... ar tikko minētajām bankām. Līdz ar to FKTK vadītāja vietnieka amats nav vienkārši kaut kāds amats. Tas ir amats, kur... nepietiekami kvalificēta cilvēka nonākšana tajā varētu nodokļu maksātājiem izmaksāt vairākus miljonus latu. Tālāk. Vai Putniņa kungs ir pietiekami kvalificēts kandidāts? Es jums atgādināšu attiecīgā likuma 13.panta piektās daļas tekstu, ka kandidātam uz šo amatu jābūt, starp citu, vismaz divām prasmēm: pirmā - jābūt kompetentam finanšu vadības jautājumos, otrā - jābūt vismaz piecu gadu pieredzei finanšu un kapitāla tirgus jomā. Ja mēs runājam par finanšu... par pieredzi, kompetenci finanšu vadības jautājumos, tad diezgan skaidrs, ka tādas nav. Ja mēs runājam par piecu gadu pieredzi finanšu tirgū, tad... Ja mēs definējam finanšu tirgu tikai kā apdrošināšanas tirgu, tad tāda pieredze ir. Bet, ja mēs tomēr runājam par galvenajiem FKTK uzraudzības objektiem, tas ir, par komercbankām, tad, piedodiet, tieši komercbanku jomā pieredzes nav. Šī pieredze ir tikai viens gads. Līdz ar to kandidāts diemžēl neatbilst likumā noteiktajām prasībām. Tam es arī gribētu pievērst uzmanību. Mums līdz ar to izveidojas situācija, ka FKTK vadītāja vietnieks ir cilvēks, kuram gluži šajā nozarē lielas pieredzes nav (protams, ja mēs neskaitīsim pieredzi, vadot drošības nodaļu vienā lielā komercbankā). Savulaik, kad mēs atbalstījām FKTK vadītāja amata kandidātu, tas tika darīts ar nosacījumu, ka, lūk, viņa vietnieks Brazovska kungs ir cilvēks ar milzīgu pieredzi uzraudzībā un līdz ar to šī FKTK kapacitāte netiks novājināta. Bet šobrīd mums tomēr ir situācija, kurā, vismaz es tā uzskatu, FKTK kapacitāte kā tāda līdz ar to tiks nopietni vājināta. Šis ļoti būtiskais risks pastāv, un, lai pārliecinātos, ka varbūt mūsu bažas ir pārspīlētas, mēs gribējām parunāties ar Rimšēviča kungu, Vilka kungu un Zakuļa kungu, bet acīmredzot šāda iespēja mums tiek liegta. Tātad šobrīd man tikai jākonstatē, ka šis risks ir būtisks, ka, ja notiks „vēl viena Krājbanka”, sekas varētu būt ļoti nopietnas. Mums ir pilnīgi skaidrs, kam, kurām partijām būs jāuzņemas atbildība par tām sekām. (No zāles dep. J.Reirs: „Kurām?”) Tām, kas atbalstīs šā kandidāta apstiprināšanu bez... atbalstīs tomēr, nepārliecinoties par viņa kompetenci, par viņa atbilstību likuma prasībām. Tāpēc es aicinu neatbalstīt. Paldies. (RP frakcijas aplausi.)".
• 2012_12_20-seq160 spokenText "Paldies. Uzsākam debates. Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.".
• 2012_12_20-seq159 spokenText "Godātie kolēģi! Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir izskatījusi Pētera Putniņa kandidatūru Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētāja vietnieka amatam. Komisijā uzklausījām Latvijas Bankas pārstāvju viedokļus, Finanšu ministrijas pārstāvju viedokļus, un komisija ir atbalstījusi šā kandidāta virzību uz konkrēto amatu. Un, tā kā jums visiem ir bijusi iespēja uzklausīt viņa viedokļus, tikties un uzdot jautājumus, tad aicinu viņu atbalstīt arī balsojumā.".
• 2012_12_20-seq158 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Valda Vazdiķa apstiprināšanu par apgabaltiesas tiesnesi”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Saeimas deputāta Vjačeslava Dombrovska atsaukšanu no Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Saeimas deputāta Vjačeslava Dombrovska atsaukšanu no Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Saeimas deputāta Vjačeslava Dombrovska ievēlēšanu Saeimas Pieprasījumu komisijā”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Saeimas deputāta Vjačeslava Dombrovska ievēlēšanu Saeimas Pieprasījumu komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Saeimas deputāta Guntara Bilsēna atsaukšanu no Saeimas Pieprasījumu komisijas”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Saeimas deputāta Guntara Bilsēna atsaukšanu no Saeimas Pieprasījumu komisijas”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Saeimas deputāta Guntara Bilsēna ievēlēšanu Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijā”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Saeimas deputāta Guntara Bilsēna ievēlēšanu Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Pētera Putniņa iecelšanu par Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētāja vietnieku”. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Upenieks.".
• 2012_12_20-seq157 spokenText "Paldies. Tātad mēs balsosim par katru no kandidātiem atsevišķi. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai par Augstākās izglītības padomes locekli apstiprinātu Juri Ekmani, kuru ir izvirzījusi Latvijas Zinātņu akadēmija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - 24, atturas - 3. Tātad kandidāts ir apstiprināts. Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai par Augstākās izglītības padomes locekli apstiprinātu Andri Teikmani, kuru ir izvirzījusi Latvijas Mākslas augstskolu asociācija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 94, pret un atturas - nav. Kandidāts apstiprināts. Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai par Augstākās izglītības padomes locekli apstiprinātu Inetu Tamani, kuru ir izvirzījusi Latvijas Izglītības vadītāju asociācija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 94, pret un atturas - nav. Kandidāts apstiprināts. Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai par Augstākās izglītības padomes locekli apstiprinātu Aigaru Rostovski, kuru ir izvirzījusi Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret - 16, atturas - nav. Kandidāts apstiprināts. Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai par Augstākās izglītības padomes locekli apstiprinātu Jāni Rozenblatu, kuru ir izvirzījusi Latvijas Koledžu asociācija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret - 16, atturas - nav. Kandidāts apstiprināts. Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai par Augstākās izglītības padomes locekli apstiprinātu Jāni Vētru, kuru ir izvirzījusi Latvijas Rektoru padome! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret - 16, atturas - 4. Kandidāts apstiprināts. Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai par Augstākās izglītības padomes locekli apstiprinātu Tatjanu Volkovu, kuru ir izvirzījusi Latvijas Augstskolu profesoru asociācija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 93, pret un atturas - nav. Kandidāts apstiprināts. Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai par Augstākās izglītības padomes locekli apstiprinātu Vilni Rantiņu, kuru ir izvirzījusi Latvijas Darba devēju konfederācija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 93, pret un atturas - nav. Kandidāts apstiprināts. Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai par Augstākās izglītības padomes locekli apstiprinātu Ilzi Trapencieri, kuru ir izvirzījusi Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 93, pret un atturas - nav. Kandidāts apstiprināts. Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai par Augstākās izglītības padomes locekli apstiprinātu Edvardu Ratnieku, kuru ir izvirzījusi Latvijas Studentu apvienība! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 37, pret - 46, atturas - 5. Kandidāts nav apstiprināts. (RP frakcijas aplausi.) Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai par Augstākās izglītības padomes locekli apstiprinātu Juri Zaķi (No zāles: „Kuru Zaķi?”), kuru ir izvirzījusi Privāto augstskolu asociācija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret - 1, atturas - 1. Kandidāts apstiprināts. Paldies. Līdz ar to Saeima ir apstiprinājusi Augstākās izglītības padomi nepilnā - desmit locekļu - sastāvā. Paldies. Pirms mēs skatām tālāk mūsu apstiprināto šīsdienas sēdes darba kārtību, informēju jūs, ka ir saņemti četri iesniegumi par iespējamām izmaiņām tajā. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas 20.decembra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par Pētera Putniņa iecelšanu par Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētāja vietnieku”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav, darba kārtība... (Starpsaucieni no zāles: „Ir iebildumi!”) Deputātiem ir iebildumi. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai izdarītu izmaiņas Saeimas 20.decembra sēdes darba kārtībā un iekļautu tajā lēmuma projektu „Par Pētera Putniņa iecelšanu par Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētāja vietnieku”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret - 15, atturas - 1. Tātad lēmums pieņemts - darba kārtība grozīta. (Starpsaucieni no zāles.) Saeimas Prezidijs ir saņēmis Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas Saeimas 20.decembra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā izskatīšanai pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījumi Meža likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Saeimas Prezidijs ir saņēmis piecu deputātu - Liepiņa, Cilinska, Dombrovska, Kalniņas-Lukaševicas un Demitera - iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas Saeimas 20.decembra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu „Grozījums Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likumā”. Šis jautājums nav bijis izskatīts Prezidijā, un saskaņā ar Kārtības rulli tas nav iesniegts noteiktajā termiņā, un Prezidijam par to būtu bijis jālemj - par termiņa saīsināšanu, lai šo jautājumu iekļautu. Tātad nav arī Prezidija lēmuma par to, vai tas ir nododams komisijai. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti var lemt, ka šis jautājums tiek skatīts, tiek šodien iekļauts... (Starpsaucieni no zāles.) Deputātiem ir iebildumi. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai izdarītu izmaiņas 20.decembra sēdes darba kārtībā un tās sadaļā „Prezidija ziņojumi” iekļautu jautājumu par likumprojektu „Grozījums Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - 38, atturas - 2. Tātad jautājums ir iekļauts šīsdienas sēdes darba kārtībā. Ir saņemts arī piecu deputātu - Liepiņa, Cilinska, Dombrovska, Kalniņas-Lukaševicas un Demitera - iesniegums ar lūgumu izdarīt izmaiņas 20.decembra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā jautājumu par likumprojekta „Grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā” nodošanu Saeimas komisijām. Uz šo likumprojektu attiecas tieši tas pats, kas uz iepriekšējo: saskaņā ar Kārtības rulli tas nav iesniegts laikā, un būtu bijis jālemj par termiņa saīsinājumu. Tātad deputāti šo jautājumu lūdz izlemt balsojot. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai izdarītu izmaiņas 20.decembra sēdes darba kārtībā un iekļautu tajā jautājumu par likumprojekta „Grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā” nodošanu komisijām! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 47, pret - 40, atturas - 2. Tātad lēmums pieņemts, likumprojekts darba kārtībā iekļauts. Tātad turpinām strādāt ar apstiprināto grozīto darba kārtību. Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Valda Vazdiķa apstiprināšanu par apgabaltiesas tiesnesi”. Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.".
• 2012_12_20-seq156 spokenText "Izglītības, kultūras un zinātnes komisija 12.decembra sēdē ar balsu vairākumu ir izteikusi atbalstu visiem izvirzītajiem kandidātiem. Aicinu Saeimu darīt to pašu! Izglītības, kultūras un zinātnes komisija, kurā strādā visu frakciju pārstāvji, ir pietiekami kompetenta, lai turpinātu šīs diskusijas par augstāko izglītību. Mēs neuzskatām diskusijas par bezjēdzīgām, taču uzskatām, ka beidzot parlamentārā valstī ir laiks īstenot parlamentārisma principu un par valsts stratēģiskās attīstības pamatnostādnēm ir jāvienojas Latvijas Republikas Saeimā. Vēlreiz aicinu atbalstīt profesionālo organizāciju izvirzītos kandidātus! Paldies.".
• 2012_12_20-seq155 spokenText "Debates slēdzu. Paldies. (Aplausi.) Vai komisijas vārdā Druvietes kundze vēlas ko piebilst? Lūdzu! Saskaņā ar Kārtības rulli komisijas vārdā ziņotājs... Lūdzu, komisijas vārdā - Druvietes kundze!".
• 2012_12_20-seq154 spokenText "Vispirms es gribēju pateikt patiešām visnotaļ godājamam Valdim Zatleram... (No zāles: „Viņš neklausās!”) Valdim Zatleram, ka mēs nevaram šodien izvirzīt citus kandidātus AIP. Mēs, protams, varam noraidīt visus, bet tad mēs... noraidot mēs neapstiprinām... vispār tad nav AIP. Jo mēs neizvirzām, izvirza profesionālās organizācijas. Otrs. Es nezinu... Protams, mēs katrs varam palikt pie savām domām, bet mēs... ja mēs atbalstām Ķīļa kunga reformas tādā veidā, mēs atbalstām autoritārismu. Jo Ķīļa kungs, sākot ar Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju un beidzot ar augstskolu pārstāvjiem, ar citu... viņš neiziet uz dialogu (No zāles dep. I.Zariņš: „Palīdzēsim!”), viņš diktē - tāpat kā tagad. Ķīlis negrib šo AIP. Bet ja viņš ir pārliecināts par savu reformu virzību ne tikai videoblogos un citā... Ja ir plāns, tad ar šo AIP, ko es vēlreiz aicinu atbalstīt, ir jādiskutē. Ja viņam ir pārliecība par savu taisnību (un Izglītības un zinātnes ministrijai ir arī lietpratīgi ierēdņi), tad to lietu mēs kārtosim. Bet ar negatīvu balsojumu par kandidātiem, kurus ir izvirzījušas profesionālās organizācijas, mēs pasakām, ka izglītības jomā ir tikai viens, kas visu zina, visu redz un visu saprot, bet ka visi pārējie - gan Latvijas Rektoru padome, gan Studentu padome - ir muļķi. Nu tad vispār Latvija ir jānoraksta kā muļķu zeme. Latvija nav muļķu zeme! Tāpēc aicinu atbalstīt izvirzītos kandidātus.".
• 2012_12_20-seq153 spokenText "Paldies. Vārds deputātei Janīnai Kursītei-Pakulei, otro reizi.".
• 2012_12_20-seq152 spokenText "Labdien, kolēģi! Paldies par interesanto, aizraujošo ekskursu attiecību trijstūrī starp ministru Ķīli, premjerministru Dombrovski un izglītības reformām! Mēs, protams, ar interesi varētu turpināt klausīties šīs jūsu debates, (No zāles dep. J.Kursīte-Pakule: „Mūsu un jūsu!”) bet, tā kā mums ir vēl ļoti gara darba kārtība un ir tiešām svarīgi jautājumi, man ir aicinājums atgriezties pie darba kārtības: pašlaik mēs lemjam par Augstākās izglītības padomes apstiprināšanu! Es piedāvāju izrunāt šo jautājumu līdz galam. Un, ja jūs tiešām gribat strīdēties un redzat, ka jums nesanāk par kaut ko vienoties... Es desmit gadus regulatorā esmu nodarbojies ar strīdu risināšanu, ar ļoti smagiem jautājumiem. Es esmu gatavs jums palīdzēt - nosēdināt jūs abās pusēs un palīdzēt atrast pareizos risinājumus. Paldies. (No zāles dep. A.Bērziņš: „Rītā pasaules gals! Beigsim šodien!”)".
• 2012_12_20-seq150 spokenText "Labdien, kolēģi! Par Augstākās izglītības padomes jautājumiem. Redziet, ir tā, ka, ja darba tirgū ir divi darbinieki, tad viens konkrēto uzdevumu atrisina 3 minūtēs, bet otrs 3 mēnešos netiek galā. Tādā veidā mēs faktiski nekādi nevaram konkurēt ar mūsu, teiksim tā, tuvākajiem konkurentiem - ar citām Eiropas dalībvalstīm, arī ar Ķīnu, teiksim. Tā pamatlieta attiecībā uz rektoru un uz šo Augstākās izglītības padomi ir tāda. Te ir dilemma ar demokrātijas un autoritārisma pretnostatīšanu. Demokrātija prasa diezgan lielu laiku, lai saskaņotu viedokļus un panāktu tādu situāciju, ka visi ir apmierināti, - sanāk konsensuss, teiksim. Tanī pašā laikā mēs nekādi nevaram izturēt kritiku, kad saka: jūs pārāk lēni to darāt! Citiem vārdiem sakot, jūs aicināt iet vairāk autoritārisma virzienā, un, ja to saka mūsu koalīcijas partneri, tad nekas cits arī īsti neatliek, jo tā ir jūsu... Mēs respektējam jūsu aicinājumu, jūsu vēlmi iet ātrāk uz priekšu. Tas, protams, izraisa pretreakciju, un šīs pretreakcijas rezultātā, protams, vienotu viedokli īsā laikposmā panākt nevar. Un šādā situācijā mēs nonākam pie jautājuma: ko tad īsti vajag darba tirgum? Un, ja mēs paskatāmies augstākās izglītības sistēmas, tad redzam, ka ir eiropeiskā, kura pārsvarā cēlusies gan no... kura kopš kristīgās ticības pirmsākumiem ir balstīta pārsvarā uz akadēmisko pusi, teiksim, uz akadēmiskās daļas izstrādi, un ir Amerikas Savienoto Valstu puse, kura ir pie mums vairāk zināma kā Master of Business Administration jeb MBA programma, kura vairāk ir balstīta uz biznesa pamatprincipiem un kur šī akadēmiskā daļa ir diezgan tālu nodalīta nost... šī zinātnes daļa ir nodalīta nost no tām pārvaldības formām, kādā veidā pārvalda universitātes. Nu, lūk, un šī dilemma tad arī ir pamatā tam, ka mēs gribam ātri, ka mēs gribam augstu kvalitāti, un tad mēs vēl gribam, lai arī viss vēl ir rentabli beigās, jā. Un šīs duālās... Nu, teiksim tā: līdaka, zaķis un gulbis... Katrs savā virzienā raus. (Starpsaucieni no zāles.) Šinī brīdī es, redzot un vērtējot to, kas ir Augstākās izglītības padomes šinī sastāvā, protams, ļoti atturīgi vērtēju... Un galvenais mans arguments par to, kāpēc ir nepieciešamas pārmaiņas tur, ir tas, ka šie pieredzējušie cilvēki, zinot šīs pretrunas, nav spējuši atrast normālu kompromisu. Tad mums ir jādod signāls viņiem - pietiekoši skaidrs visai akadēmiskajai videi -, ka mēs neesam mierā ar to darbu, ko viņi dara. Tā ir pamatlieta! Un mēs nekad nevarēsim iedziļināties katrā konkrētajā mazajā detaļā, kas katram kurā vietā izglītībā pašā... vai nu programmas sastāvdaļā ir... Tāpēc pārmaiņas ir vajadzīgas, un tās ir vajadzīgas visos blokos, ne tikai tā... Tā ka liels paldies! Es ceru, ka balsosim atbildīgi. Skatīsimies tiešām uz pārmaiņām - kas ir vajadzīgs, kas nav, nevis... Par to, ka, teiksim, sākam domāt, vai to fabulu var atrisināt vai ne... Bez dialoga, protams, nevar. Paldies.".
• 2012_12_20-seq148 spokenText "Cienījamā sēdes vadītāja! Kolēģi! Es ne brīdi neesmu šaubījies par to, ka izglītības un zinātnes ministrs Ķīļa kungs vēlas īstenot reformas, vislabāko nodomu vadīts. Bet tomēr saviem kolēģiem Saeimā, it īpaši no Reformu partijas, es gribu atgādināt to, ka diemžēl neviena reforma netiks īstenota, ja netiks iesaistīti šajā procesā sociālie partneri - paši nopietnākie sociālie partneri. Es esmu par šo tēmu jau runājis ar mūsu tagadējo ministru, viņš it kā tam piekrita, jā. Es nevaru iedomāties, kā var īstenot augstskolu reformas bez Latvijas Rektoru padomes, bez Latvijas Koledžu asociācijas, bez Latvijas Darba dēvēju konfederācijas, bez Latvijas Zinātnes padomes, bez Latvijas Studentu apvienības līdzdalības. Tas vienkārši nav iespējams, un tāpēc, atgriežoties pie izvirzītajiem kandidātiem, mums ir jāatzīst, ka šie izvirzītie kandidāti tomēr pauž un bauda uzticību savā pārstāvētajā nozarē. Es gribu jums pateikt, ka Jānis Rozenblats ir ārkārtīgi cienīgs... cienīts savā koledžu vidē, ir koledžu direktors. Viņš kādreiz bija, var teikt, Latvijas vislabākā, kad mēs šo mācību iestādi vēl saucām par tehnikumu, tehnikuma direktors. Arī šobrīd viņa vadītā koledža ir viena no labākajām Latvijā, ja ne pati labākā. Viņš ir... es zinu, ka viņš ir autoritāte savā vidē. Līdzīgi to pašu es varu teikt arī par Jāni Vētru, kurš galu galā ir ilgu laiku vadījis augstskolu, kurai nu nekādi nevar pārmest konkurētnespēju, jo mēs zinām, ka simtiem un simtiem studentu no ārzemēm iestājas katru gadu Rīgas Stradiņa universitātē. Tā ka, cienījamie kolēģi, lai reformas īstenotu, ir jāmeklē šie saskarsmes punkti, un man ir bail, ka, ja ministrs šo reformas soli iztaisīs pārāk platu, tad soļa vietā iznāks špagats, bet špagats ir statisks stāvoklis, no kura paša spēkiem izkļūt ir gandrīz neiespējami. Es viņam to nenovēlu. (No zāles dep. J.Ādamsons: „Taisnība!”)".
• 2012_12_20-seq146 spokenText "Es pateikšu pēdējo teikumu. Varbūt bija dažas palikušas, bet pārmest par to, ka grāmatas tiek (Starpsaucieni no zāles.) rakstītas un veidotas... Nu, tas laikam ir tas stils, kas te ir jūtams. Paldies.".
• 2012_12_20-seq145 spokenText "Reira kungs, jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies!".
• 2012_12_20-seq144 spokenText "Kolēģi! Saistībā ar Augstākās izglītības padomes sastāvu gribu pateikt, ka Ministru prezidenta Valda Dombrovska nostāja pret visiem valdības ministriem ir vienāda. Arī Circenes kundzes reformas, kas tiek īstenotas... tur ir birokrātiskais plāns, tur ir bijušas neskaitāmas sarunas, nevis tikai videoblogi. Arī pēc šo reformu pieņemšanas Ministru kabinetā Ministru prezidents ir izteicis Circenes kundzei priekšlikumu turpināt sarunas ar nozares pārstāvjiem, jā. Tātad pret ministriem viņš izturas vienādi. Tā ka nevajadzētu šeit apvainot, ka ir kaut kādas dalītas problēmas. Bet par Stratēģiskās analīzes komisiju, kuras vadītājs bija Ķīļa kungs... Un vietniece runāja, stāstīja par budžetu... gribu atgādināt, ka 2007.gadā budžets tiešām bija virs 200 tūkstošiem latu, šis bija mērķa budžets Stratēģiskās analīzes komisijai, jo Stratēģiskās analīzes komisija bija viena no NATO samita rīkotājām... neformālās daļas... Tas ir lielākais pasākums kopš... lielākais pasākums NATO samita laikā... bez oficiālajiem nosacījumiem... Līdz ar to šis finansējums bija lielāks. Un par grāmatu izdošanu. Jā, Ozoliņas kundzei ir, ar ko atskaitīties par darbu Stratēģiskās analīzes komisijā, - ar neskatāmām publikācijām, kur bija pārstāvēts viss mūsu Latvijas zieds - gan zinātnes, gan valsts pārvaldes, gan starptautiski atzīti cilvēki... Tika izdotas grāmatas, kuras varēja... un bija pieprasītas vēstniecībās. Šīs grāmatas tika izplatītas caur vēstniecību tīklu. Varbūt dažas bija palikušas...".
• 2012_12_20-seq142 spokenText "Godātie kolēģi! Arī es tomēr nenocietos un gribu izteikt savu viedokli, jo mēs esam nostādīti diezgan sarežģītā situācijā. Es domāju, ka šeit nav daudz cilvēku, kuri teiktu, ka augstākās izglītības... izglītības un zinātnes jomā viss ir normāli un ka tur nav problēmu. Visi saprot, ka tur ir lielas problēmas. Daļa jau ir nosaukta, to sarakstu varētu vēl turpināt, es domāju, līdz rītam. Bet, no otras puses, mēs esam nostādīti tādā situācijā, ka mums nav sevišķi lielas izvēles. Arī es pats esmu vairāk nekā trīsdesmit gadus bijis saistīts ar izglītību, esmu bijis Latvijas Rektoru padomē, divās augstskolās esmu bijis Zinātnes padomē, tāpēc es to lietu zinu arī no iekšpuses. Man nav nekāda pamata apšaubīt Rektoru padomes, Zinātnes padomes vai Latvijas Studentu apvienības izvirzītos kandidātus. Man nav faktiskā materiāla, lai to apšaubītu. Secinājumi. Es nosaukšu divus secinājumus. Pirmais secinājums. Mani pārsteidz tas, ka, paskatoties uz jebkuru jomu un salīdzinot ar to pašu Igauniju, mums visur ir mazāk. Izglītībai mēs iedalām naudu mazāk nekā Igaunijā no iekšzemes kopprodukta, zinātnei - 2,5 reizes mazāk no iekšzemes kopprodukta nekā Igaunijā. Visu laiku aizsardzībai tur ir divi, mums ir 0,9... Tā ka - visur mazāk. Jautājums gan: kur ir vairāk? Tas ir viens no secinājumiem. Nav sakārtots, es domāju, arī tas finansējuma iedalījums. Otrs secinājums ir tāds, ka tā pati sistēma, kā tiek apstiprināta padome... Bet nav izstrādāta sistēma, kā tā atskaitītos. Kā tad Saeima varēs izvērtēt tās darbu, lai mēs varētu objektīvi pateikt - slikti strādāja vai labi strādāja? Pagaidām tā sistēma ir tāda, ka mums nav mehānisma, kā mēs varētu izvērtēt faktiski, kā viņi ir strādājuši pagājušajā periodā, lai pieņemtu pārdomātu, pamatotu lēmumu par vienu vai otru kandidātu. Paldies.".
• 2012_12_20-seq140 spokenText "Kāda bija atbilde uz iepriekšējiem jautājumiem? Mani kolēģi arī ir runājuši, un arī es pabeigšu teikumu, godātie kolēģi... Kāpēc mēs neatbalstīsim piecus konkrētos Augstākās izglītības padomes locekļus, it īpaši Ratnieka kungu un Vētras kungu? Tāpēc, ka pret Ratnieka kungu ir vērsusies virkne studentu, bet Vētras kungam kā šīs padomes esošajam vadītājam nudien ir personīgi jāuzņemas atbildība par neizdarītajiem darbiem un miljonu nekvalitatīvo iztērēšanu. Paldies. (RP frakcijas aplausi.)".
• 2012_12_20-seq139 spokenText "Kalniņas-Lukaševicas kundze, jūsu debašu laiks ir beidzies!".
• 2012_12_20-seq138 spokenText "Godātā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienītie kolēģi! Drīkst jums atgādināt? Mēs diskutējam par Augstākās izglītības padomes apstiprināšanu. Īsi pirms pārtraukuma man radās iespaids, ka VIENOTĪBAS frakcijas kolēģi diskutē par izglītības un zinātnes ministra Roberta Ķīļa apstiprināšanu. Manuprāt, tas īsti neatbilst šodienas tēmai. (Zālē troksnis, starpsaucieni.) Bet, ja jau mēs esam tā plašāk pieķērušies šim jautājumam, tad atļaujiet man atbildēt uz pāris izskanējušiem jautājumiem un apgalvojumiem. Godātais kolēģis no VIENOTĪBAS frakcijas Reira kungs minēja to, ka laikā, kad Roberts Ķīlis vadīja Stratēģiskās analīzes komisiju, tai bija pieejami simtiem tūkstošu latu, bet nav izstrādāts piedāvājums augstākās izglītības reformēšanai. Ja drīkst, jums, cienītais Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāj, atgādināšu dažus skaitļus. Tad... jā, 2007.gadā, kad, starp citu, Valsts prezidente bija Vaira Vīķe-Freiberga, Stratēģiskās analīzes komisiju vadīja profesore Žaneta Ozoliņa un Stratēģiskās analīzes komisijas atbildīgā... cilvēks, kurš atbildēja par tās budžetu, administrāciju un visu vadīšanu, bija Gunda Reire, un tās budžets bija 260 990 latu. 2008.gadā komisijas budžets bija 160 900 latu, un tajā laikā komisija izdeva daudzas un dažādas grāmatas, ko mums pēc tam nācās atrast pils pagrabos, un es pati personīgi organizēju to nodošanu Latvijas bibliotēkām. (No zāles dep. J.Kursīte-Pakule: „Kāds tam sakars ar to, kas mums ir jāapstiprina?!”) Bet 2009.gadā Stratēģiskās analīzes komisijas budžets tika samazināts jau uz 59 000 latu, un 2011.gadā, kad jūs, Reira kungs, jau bijāt Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs, komisijas budžets bija 29 839 lati. Tajā laikā patiesi profesors Ķīlis vadīja šo komisiju, un 2011.gada 28.jūnijā Stratēģiskās analīzes komisija prezentēja analītisku ziņojumu, kurš balstījās uz rezultatīviem rādītājiem un bija orientēts uz augstākās izglītības un zinātnes finansēšanas modeli. Un šis ir tas modelis, ko arī Izglītības un zinātnes ministrija šobrīd izstrādā detalizētāk, lai to ieviestu. (No zāles dep. J.Reirs: „Gadu?”) Jā, gadu! Tālāk. Ir daudz teikts, ka nav plāna - ka profesoram Ķīlim, izglītības un zinātnes ministram, neesot plāna. Tad man pirmām kārtām ir jautājums: pret ko tad jūs, cienītā VIENOTĪBAS frakcija, tik asi nostājaties, ja jau nav plāna? (No zāles dep. I.Druviete: „Pret to arī iestājamies!”) Un tad ir otrs jautājums: vai arī jums tiešām ir kāda amnēzija iestājusies, ka jūs neatceraties tikšanos ar izglītības un zinātnes ministru Ķīli, kurš VIENOTĪBAS frakcijā prezentēja augstākās izglītības reformu plānu septembrī? Un es citēšu, kā šodien daudzi min, vēstures hronikas jeb annāles medijos. „Neatkarīgā Rīta Avīze” 19.septembrī raksta: „VIENOTĪBAS deputātu frakcija tikusies ar izglītības un zinātnes ministru Robertu Ķīli, kurš bijis pārsteigts par deputātu draudzīgo attieksmi. Partija atbalstīja viņa sagatavotās reformas.” Tālāk: „VIENOTĪBAS frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis minējis, ka gan nav eksperts izglītības un zinātnes jautājumos, tomēr frakcija teju pilnībā ir gatava atbalstīt ministra virzītās reformas.” Tad kādas reformas jūs atbalstījāt, ja jau jūs neesat redzējuši to prezentāciju, kurā tās bija skaidri prezentētas? Tā ka beigsim runāt par muļķībām un neaizmirsīsim, ko paši esam piecas minūtes atpakaļ darījuši! Un pašās beigās. Ja jau mēs runājam par tādu vienlīdzīgu attieksmi, tad man pēdējās divas nedēļas aizvien kāds jautājums galvā rosās. Es pagaidām neesmu to skaļi teikusi, bet tad, kad ministram radās kādas nesaskaņas ar rektoriem, tad viņš jau divas reizes ir saņēmis premjera rezolūciju: „Labāk ar viņiem runāt!” Savukārt jūs sakāt, ka tas apdraud Latvijas nākotni. Bet es tagad gribu jautāt: vai brīdī, kad VIENOTĪBAS ministrei Circenes kundzei ir pavisam būtiskas problēmas ar ģimenes ārstiem un kad ģimenes ārsti ir paziņojuši, ka trīs dienas nepieņems pacientus, tad tas nu gan, dārgie kolēģi, apdraud daudzu iedzīvotāju veselību! Vai arī šinī brīdī premjers izsūtīs divas rezolūcijas Circenei, ka labāk būtu runāt ar ārstiem, un jūs arī šoreiz tāpat teiksiet, ka ir kādas komunikācijas problēmas? (Starpsaucieni no frakcijas VIENOTĪBA.)".
• 2012_12_20-seq136 spokenText "Paldies. Godājamie kolēģi! Nu, nav nemaz tik bieži televīzijas klātbūtnes, man liekas, un, kad ir daudz televīzijas, tad daudziem ļoti gribas runāt... (Zālē smiekli.) Katrā ziņā es sevi nepieskaitu pie tādiem, kuriem ļoti gribas runāt un varbūt... paust viedokli par lietām, kurās tu neesi kompetents un varbūt ne visu saproti. Taču, manuprāt, Prezidija loceklis Vucāna kungs ļoti precīzi visu izstāstīja - korekti, saprotami. Ziniet, kā krieviski saka: „i tupomu, i glupomu” vajadzēja būt skaidram. (No SC frakcijas: „Tulkojumu!”) Nu, ja kāds nesaprata, tad es pēc tam varēšu pārtulkot. Ziniet, kad es šeit klausos, tad... No šīs tribīnes, kad ir runa par Augstākās izglītības padomi, tiek piesauktas daudzas morālās vērtības - drosme, atbildība. Man gribas parunāt vēl par vienu tādu lietu, ko sauc par savstarpēju cieņu. Un man nezin kāpēc prātā iekrita viena tāda epizode. Šā gada pavasarī bija Latvijas Pašvaldību savienības kongress - katrā ziņā ļoti respektabls pasākums, forums, kurā salasās visas valsts... sabrauc visas valsts pašvaldību vadītāji, lai diskutētu par viņiem ļoti nozīmīgiem jautājumiem. Un viņi bija ļoti... patiesi izbrīnīti, pārsteigti, kad uz šo forumu ieradās visa Reformu partija - ar Valdi Zatleru un visiem ministriem, kādi jums tur bija, ieskaitot arī ārlietu ministru. Protams, pašvaldību vadītāji bija izbrīnīti: „Ko tad mums ārlietu ministrs vēl...” Tas bija vēl nebijis gadījums. Nu, visu cieņu jums! Pašvaldību vadītāji tika uzrunāti, un pirmajā daļā viņi bija pat aizkustināti. Bet ar ko tas viss beidzās? Pirmā daļa beidzās. Katrs no jūsu ministriem un vēl tie citi godaviesi, „kāzu ģenerāļi”, kaut ko pastāstīja un aizbrauca. Roberts Ķīlis bija pats pirmais, kurš pameta šo pasākumu. Un, ziniet, pašvaldību vadītāji bija dusmīgi, bija aizvainoti: tad, kad viņi gāja tribīnē un gribēja runāt par viņiem būtiskām izglītības problēmām, klausītāju no reformatoriem jau vairs nebija. Zatlera kungs! Saprotiet: ja jūs gribat - es nerunāšu pat par mīlestību -, ja jūs gribat, lai jūs un jūsu reformas, un jūsu izvirzītos ministrus ciena, tad cieniet tos pārējos! Jo pretējā gadījumā nebūs jau ne šī dialoga, ne šīs cieņas. Zināt, tāds neliels stāstiņš. Agrāk manā novadā viens maiznieks cepa maizi... nu, labu maizi, bet dažreiz viņam tā maize, nu, tāda švaka, slikta - neuzceļas, neuzrūgst. Un es viņam prasu: „Nu, paklausies, kāpēc tu visu laiku... Nu, tu taču vari!” Viņš saka: „A saproti, a kādi tad tie milti ir?” Saprotiet, reformisti: a kādi tad tie milti ir? Ar tiem arī jāstrādā ir, un nekā labāka nav dotajā brīdī. Un, ja visi tie argumenti, ko Vucāna kungs un visi pārējie izteica, jūs nepārliecina, - nu, piedodiet! Es domāju, ka šī diskusija vienkārši ir jābeidz un jāsāk balsot, jo mēs tērējam bezjēdzīgi laiku. Paldies par uzmanību. (Aplausi.) Izmantojot iespēju, gribu visiem novēlēt priecīgus Ziemassvētkus un laimīgu Jauno gadu! (Smiekli, aplausi.)".
• 2012_12_20-seq135 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Jānim Klaužam. Zandas Kalniņas-Lukaševicas nav zālē. Varbūt jūs tomēr nespiestu viņas vietā reģistrācijas taustiņu? Ja viņa paspēs atnākt no pusdienām ar ķīniešiem, viņai tiks dots vārds. (No zāles dep. A.Latkovskis: „Kāpēc es neesmu ķīniešu pusdienās?!”) Paldies. Vārds deputātam Jānim Klaužam.".
• 2012_12_20-seq134 spokenText "Es jau biju nolēmis otro reizi vairs nerunāt, jo visa šī diskusija ir pārvērtusies par diskusiju, kura nav par galveno tēmu, un to es teicu, jau uzstājoties pirmo reizi. Tātad mēs nerunājam par Augstākās izglītības padomi, par tās kandidātiem, kurus tūlīt pat taisāmies vēlēt, par viņu īpašībām... (Starpsaucieni no zāles.) „Nesarunājieties ar zāli!”- to es sev atkārtoju. Redziet, varbūt tiešām ir vērts vēlreiz to visu skatīt tieši Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā un ļoti nopietni pret to visu izturēties, jo... Es vēlreiz atgādināšu: jo garāka būs diskusija tieši par šo tematu, jo varbūt labāks būs rezultāts. Bet es katrā ziņā ļoti nopietni uztvēru Inas Druvietes piedāvājumu - iestāties Reformu partijā. Jūs tiekat laipni gaidīta! Un es domāju, ka šajā ziņā noteikti viss ies uz priekšu. Godātie kolēģi! Mēs ļoti garas stundas šeit pavadām. Varbūt tomēr domāsim un runāsim tikai par lietas būtību! Jo tajā brīdī, kad gandrīz katrs trešais runātājs nāk šajā tribīnē un stāsta, ka ir viens cilvēks, kas visam traucē, tad tas mani dara vienmēr uzmanīgu, jo nav jau tā, ka viens cilvēks visiem traucē, parasti ir kaut kā drusku citādāk. Un tāpēc es gribētu teikt: atstājiet mierā Robertu Ķīli un Izglītības un zinātnes ministriju tās darbībā! Ja vajag vērtēt, tad vajag vērtēt to atsevišķi, bet šodien - runājiet par kandidātiem! Un es vēlreiz teikšu: ja mēs bijām tik drosmīgi un pārvēlējām jaunu visu Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi, tad varbūt būsim tikpat drosmīgi un izdarīsim tāpat arī šodien! Akadēmiskajā vidē ir rezerves, taču, nenoniecinot to, esiet pašapzinīgi! Tur ir rezerves, tur ir iespējas, un tās ir jāizmanto. Varbūt arī visa šī diskusija nebūtu tik emocionāla, ja viens otrs, teiksim tā, nebūtu pacēlies vismaz metru gaisā šajā tribīnē...".
• 2012_12_20-seq133 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Valdim Zatleram, otro reizi.".
• 2012_11_22-seq263 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Valdim Zatleram, otro reizi.".
• 2012_11_22-seq196 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Valdim Zatleram, otro reizi.".
• 2012_02_02-seq108 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Valdim Zatleram, otro reizi.".
• 2012_12_20-seq132 spokenText "Cienījamie kolēģi! Es augstu vērtēju šīs diskusijas. Un kas man šķiet ļoti interesanti? Tas, ka laikam partneri no koalīcijas ir tik aizņemti ar savām lietām, ka nav pamanījuši, ka visa darbība, kas ir saistīta ar augstākās izglītības reformām, ir redzama Izglītības un zinātnes ministrijas mājaslapā, tātad izm.gov.lv. Un ir pat... nu jau ir ielikts arī videoblogs, kas parāda, kā ministrs stāsta šo informāciju. Līdz ar to - lai nu ko, bet pārmest to, ka sabiedrību neinformē, gan nevarētu, jo ir augstākās izglītības un reformu plāns (No zāles dep. J.Kursīte-Pakule: „Plāns plāns!”), tas ir iekļauts valdības rīcības plānā un balstās uz tā punktiem. Tas jau tur ir iekļauts! Tas būtu pirmām kārtām. Izglītības un zinātnes ministrija ir izveidojusi padsmitiem videoblogu, kur ministrs skaidro savu attieksmi. Vēl ir izveidots padsmitiem infografiku, ir ieliktas prezentācijas, ir filmētas un skatāmas diskusijas, ir faktu skaidrojums par mītiem un par to, kāds ir to reālais izskaidrojums, kā arī ir visu padarīto darbu apkopojums, un katrā ziņā man būtu ļoti... es savukārt vairāk gribētu uztvert pateicību no mūsu Ministru prezidenta, kurš atbalstītu savus ministrus darbībā, nevis kritizētu viņus kā Ministru kabineta vadītājs. Paldies.".
• 2012_12_20-seq130 spokenText "Kolēģi! Es ceru, ka šajā zālē vairs neatskanēs tik primitīvi argumenti, ka augstākajā izglītībā esot stagnācija un it kā kāds esot pret reformām. Nav tā. Es par to vairāk nerunāšu - nav jāpierāda tas, par ko visi speciālisti sen ir vienojušies. Process notiek, pret pārmaiņām nav neviens. Bet pašlaik tik tiešām mēs esam sarežģītā situācijā. Pārmaiņas ir apstājušās - un ļoti lielā mērā tieši pašreizējā ministra dēļ. Un es gribētu lūgt pirmām kārtām Valdi Zatleru... jo pārējie, iespējams, saprot, par ko ir stāsts, bet, manuprāt, jūs ne. Noorganizēsim diskusiju bez žurnālistiem jūsu frakcijā! (Starpsaucieni no RP frakcijas: „Ooo!”) Jūs esat 16, es esmu ar mieru aiziet viena. Nu labi, esmu no Sūnu ciema, no dīķa. Vai tad jūs tādā gadījumā ar argumentiem mani nesakausiet? Bet norunāsim tā: diskusijā argumentu pret argumentu, sniegt atbildes uz jautājumiem, nelietot šos divus iemīļotos izteicienus par stagnāciju un par reformu pretiniekiem! Un paskatīsimies... Un pēc tam mēs varam sākt šo profesionālo diskusiju ar visu nozares dalībnieku piedalīšanos. Jo, ticiet man, reformēt nozari var un vajag, bet, ja reformēs noārdītu nozari, tādā gadījumā rezultāta nebūs. Un pašlaik vēl nav par vēlu, vēl mēs varam apstāties savā apmātībā, un vēl mēs varam nonākt pie rezultāta, ja tik tiešām tiks izmantots nevis katra vārda galā Katona Vecākā arguments par Kartāgas nodedzināšanu... Jūs saprotat, ko es ar to domāju? Reformu pretiniekus un stagnātus. Bet vairāk izmantosim vienu citu viņa aforismu par to, ka gudrais vienmēr citu padomos ieklausās! Paldies. (Frakcijas VIENOTĪBA aplausi.)".
• 2012_12_20-seq128 spokenText "Godātie kolēģi! Es par diviem jautājumiem gribu runāt. Es būtībā biju sarunājis šodien tikties puspiecos ar vienu kolēģi no ārzemju ekspertiem, kas piedalījās matemātikas nozares vērtēšanā, un es viņam piezvanīju pa telefonu un viņu brīdināju, ka acīmredzot sēde ievilksies un mēs nevarēsim tikties, un es viņam pajautāju: vai viņš kā ārzemju eksperts, kurš skatījās cauri visu Latvijas matemātiku un datorzinātnes, - vai viņš lika šos skaitļus, un tamlīdzīgi. Viņš teica: jā, viņš visu precīzi ir aizpildījis. Un pie tam matemātika kategoriju ziņā par vienu līmeni kritās, tātad patiesībā šajā gadījumā ir redzams, ka tas koriģētais vērtējums nav īsti lāgā. Un otra lieta, ko es gribu pateikt. Tomēr te tika pieminēta Igaunija... ka Latvijā un Igaunijā ir vienāda situācija. Nu, nav gluži tā! Igaunijā ir 67 tūkstoši studentu, mums ir 96 tūkstoši, patiesībā - pusotras reizes vairāk. Igaunijā finansējums augstākajai izglītībai ir 65 miljoni, mums - 68 miljoni. Tā ka, ja salīdzinām, tad redzam, ka praktiski atšķirība finansējumā... Summa apmēram vienāda, bet viņiem pusotras reizes mazāk studentu. Tātad viņiem ir būtiski lielāks finansējums. Nevar runāt par reformām, ja tām nav paredzēta nauda. Es arī vēlāk, kad nonāksim pie Nacionālā attīstības plāna, runāšu par zinātni. Ja zinātnei nav tuvākajiem trim gadiem paredzēta nauda, tad nav ko runāt par to, ka mēs kaut kādus būtiskus reformu plānus varam realizēt. (No zāles dep. J.Ādamsons: „Kas ir finanšu ministrs?”) Paldies.".
• 2012_12_20-seq127 spokenText "Paldies. Turpinām debates. Vārds deputātam Andrim Buiķim, otro reizi.".
• 2012_12_20-seq126 spokenText "Kolēģi, es droši vien šodien būšu savas uzstāšanās kvotas izsmēlusi, bet mani, kā lai saka, vēlreiz runāt motivēja Āboltiņas kundze. Proti, es informēju par to, ka 27.novembrī Izglītības un zinātnes ministrija saņēma Ministru prezidenta rezolūciju, kurā ministrijai tika uzdots sagatavot informatīvo ziņojumu par turpmāko rīcību zinātnes un augstākās izglītības reformu jomā, un tas mums bija jāiesniedz Ministru kabinetam 18.decembra sēdē. Par šo jautājumu tika runāts arī šajā pirmdienā Koalīcijas padomes sēdē, un kolēģi vienojās, ka šo jautājumu pārceļ uz 2013.gada 3.janvāra sēdi, lai izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis varētu piedalīties tik nozīmīga jautājuma izskatīšanā. No ministrijas puses ir sagatavots tātad informatīvā ziņojuma projekts, kam pielikumā ir Augstākās izglītības un zinātnes reformu īstenošanas plāns 2013.-2014.gadam, un šajā plānā ir paredzēti pasākumi ar termiņiem atbildīgajām institūcijām un ar plānotajiem darbības rezultātiem, un, tā kā pirmdien bija šis jautājums dienaskārtībā, droši vien koalīcijas partneriem bija jābūt informētiem, ka ir šāds plāns... projekts, kas jau tiek virzīts uz Ministru kabinetu.".
• 2012_12_20-seq125 spokenText "Cienījamie kolēģi, lūdzu, ieņemiet vietas! Turpinām Saeimas 20.decembra sēdi! Pirms pārtraukuma mēs skatījām lēmuma projektu „Par Augstākās izglītības padomes apstiprināšanu”, un tagad turpināsim debates. Vārds deputātei Ingai Vanagai, otro reizi.".
• 2012_12_20-seq123 spokenText "Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Augusts Brigmanis... nav zālē, Marjana Ivanova-Jevsejeva... atvaļinājumā, Dzintars Rasnačs... atvaļinājumā, Gunārs Rusiņš... atvaļinājumā, Kārlis Seržants... ir, Raimonds Vējonis... nav. Paldies.".
• 2012_12_20-seq122 spokenText "Paldies. Debates turpināsim pēc pārtraukuma. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Zatlera kungs! Ir Ķīnas delegācija, un veselai virknei cilvēku ir jādodas uz pusdienām! Paldies. Kamēr Saeimas sekretāra biedrs Jānis Vucāns gatavojas reģistrācijas rezultātu nolasīšanai, es atgādinu, ka šobrīd, pulksten 12.30, ārā darbojas Ziemassvētku darbnīca, kurā arī deputātiem ir iespēja piedalīties kopā ar Latvijas Samariešu apvienību un brīvprātīgajiem, veidojot Ziemassvētku dāvanas ģimenēm, kurām varbūt tās ir vienīgās dāvanas. Es aicinu visus piedalīties! Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Vucānam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai!".
• 2012_12_20-seq121 spokenText "Kolēģi! Par šo jautājumu es negatavojos runāt (Zālē smiekli.), bet mani uzrunāja Ķīļa uzsaukums balsot pēc sirdsapziņas. Tāpēc es arī runāšu un stāstīšu, kā tad es balsošu. Pirmkārt, nedaudz atsaucoties uz iepriekšējiem runātājiem, runāšu par plānu, par koncepciju. Skaidrs, ka ļoti labi, ka mums ir papīrs, kuru mēs varam kritizēt, - šī Augstākās izglītības padomes koncepcija. Bet, kā jau iepriekšējā runātāja, Āboltiņas kundze, teica, es arī gribētu redzēt izglītības un zinātnes ministra koncepciju. Viņš beidzot oktobrī, pēc gada darba, pateica: „Ā, nu tagad man skaidrs! Jā tā neiet cauri, es rakstīšu reformas birokrātisko versiju.” Jā, tas bija presē tā nopublicēts. Jā, tātad izrādās - nav nekādas programmas, nav nekādu plānu. Kā tad mēs varējām pie tā nonākt... pie šīs programmas un pie šī plāna? Dombrovska kungs citēja Kamparu, kurš bija ekonomikas ministrs. Ļoti pareizi vārdi, un neviens no VIENOTĪBAS arī tagad nevar atkāpties no šiem vārdiem un nevar par šiem vārdiem kaunēties. Tiešām, mēs uzskatām, ka tādā situācijā, kā Kampara kungs noraksturoja, šī izglītības sistēma pašreiz ir. Reformas ir nepieciešamas. Reformas ir steidzīgi nepieciešamas! Labi! To pateica ekonomikas ministrs Kampara kungs. Kur tajā laikā bija pašreizējais ministrs Ķīlis? Viņš vadīja Stratēģiskās analīzes komisiju, kuras budžets bija vismaz 100 000 latu gadā. Prezidentam bija divas prioritātes, un izglītība - viena no tām. Tātad Ķīļa kungs jau četrus gadus ar 100 tūkstošu latu budžetu gadā varēja sagatavot visu programmu birokrātisko versiju, kā viņš saka, un no pirmās dienas sākt iepazīstināt kolēģus ar šo birokrātisko versiju un veikt reformas. Nekas tāds nav noticis! Skaidrs, ka atalgojums... te jautājums ir par naudām. 100 tūkstoši! Jā, arī Augstākās izglītības padomes pārstāvji saņem atalgojumu - laikam 9 latus par sēdi, cik es zinu. Tad salīdzināsim 9 latus un 100 tūkstošus! Un pēdējais retoriskais jautājums: kādēļ tad jūs esat nākuši politikā? To uzdeva arī Dombrovska kungs. Es aicinu uzstādīt augstākus mērķus par Velgas Vītolas atlaišanu. Paldies. (Frakcijas VIENOTĪBA, ZZS frakcijas un VL-TB/LNNK frakcijas aplausi.)".
• 2012_12_20-seq119 spokenText "Nākamajam vārds Jānim Reiram.".
• 2012_12_20-seq118 spokenText "Jā, cienījamie kolēģi! Manuprāt, debates par tādu ļoti būtisku jautājumu... kā aicināja Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vadītāja, mums droši vien ir nepieciešamas plašākas debates par to, kas notiek mūsu izglītībā. Es domāju, šajā zālē nav tādu cilvēku, kuri apstrīdētu uzskatu, ka ne viss tajā ir kārtībā. Protams, atšķiras varbūt viedoklis izglītības un zinātnes ministram, kurš pats, vadot šo nozari, pasaka, ka viss ir slikti, un tajā brīdī varbūt jebkuram jaunietim, kurš šobrīd studē, ir jādomā, vai tas viss ir slikti. Turpretī akadēmiķis Stradiņš, uzrunājot ļoti lielu akadēmisko saimi, kurā ministram nebija laika līdz galam klausīties, Rīgas Tehniskās universitātes 150 gadu jubilejā teica: „Nē, mums ir ar ko lepoties, un viena no lietām, ar ko mēs varam lepoties, ir mūsu izglītība.” Zatlera kungs, es arī ceru, ka mani bērni pēc kāda laika studēs - un studēs šeit, Latvijā. Un vēlos, lai tā izglītība būtu tāda, kura ir konkurētspējīga, un lai jaunietis neiznāk no augstskolas tikai ar diplomu, uz kura rakstīts, ka viņam ir diploms un kāda ir iegūtā kvalifikācija, bet lai viņam ir reālas zināšanas un lai viņš var strādāt gan šeit, gan arī ārzemēs. Bet šobrīd jautājums, par kuru šodien mēs runājam, ir Augstākās izglītības padome, un, manuprāt, Vucāna kungs mēģināja ļoti konstruktīvi pastāstīt par Augstākās izglītības likumu, par tām institūcijām, kas tur ir. Un es arī piekrītu Elksniņa kungam un vēl daudziem citiem runātājiem, ka mums varbūt ir jārunā par šo likumu, par šīm institūcijām un to, kurš par ko atbild. Bet kopumā tas, par ko mēs šodien runājam, ir labās reformas, kuras ir ierosinājis ministrs, un vienīgais iemesls, kas traucē šīs reformas veikt, ir visi stagnāti, kas to negrib, tajā skaitā Augstākās izglītības padome, kura tomēr, manuprāt, lai vai kā, saskaņā ar likumu ir konkrēti, precīzi noteikta... ir noteikts, kas un ko izvirza un kādā veidā izvirza. Protams, mēs šeit neesam podziņu spaidītāji, kuriem viss, ko izvirza, ir jāpieņem. Tieši tāpēc notiek diskusijas komisijas sēdēs, tieši tāpēc frakcijām ir iespēja uzaicināt katru no kandidātiem un tad pieņemt šo lēmumu, lai tā rezultātā Augstākās izglītības padome, kuru mēs apstiprināsim, būtu viens tāds ritentiņš kopējā mašīnā, kas to mūsu Augstākās izglītības sistēmu spētu reformēt un panākt, lai mūsu izglītība būtu konkurētspējīga. Mēs šodien runājam daudz vairāk par to: labie un sliktie. Un tikai to es dzirdu - ka slikta ir šī Augstākās izglītības padome un šie pieci cilvēki, kuri tiek izvirzīti atkārtoti. Un man arī šobrīd nav nekādu argumentu, kāpēc cilvēki, kas tiek izvirzīti atkārtoti, nevarētu tur strādāt, vai ir kādi konkrēti pierādījumi par viņu neizdarību. Jā, tas, ko es dzirdēju un nezināju, - ka ir arī samaksa par šo darbu Augstākās izglītības padomē. Bet varbūt arī to mēs tad varam mainīt ar likumu? Ja tas ir tas jautājums, ka kāds saņem par daudz un to nav izdarījis... Tas, protams, tā ir... Tas ir valsts finansējums, un tas arī mums ir jāvērtē. Šobrīd mēs runājam par Augstākās izglītības padomes locekļu kandidātiem, kurus ir izvirzījuši saskaņā ar likumu cilvēki, kuriem ir tādas tiesības, - tās institūcijas, kam ir tiesības tos izvirzīt. Un, Vanagas kundze, jūs ļoti skaisti stāstījāt: nav iesniegta koncepcija... kur ir reformu plāns... kur ir reformu plāns, mērķi, rezultatīvie rādītāji, to izpilde, resursi, atbildīgās personas. Jūs šeit rādījāt plānu, ar kuru katram ir jāiepazīstas un kurš esot slikts. Es jautāju jums: kur ir Ķīļa reformu plāns? Kur tas ir? (Frakcija VIENOTĪBA, ZZS frakcija un VL-TB/LNNK frakcija aplaudē.) Es arī labprāt ar to iepazītos un labprāt izteiktu savus „par” un „pret”. Jo, ja jūs prasāt no citiem to plānu, tad varbūt sāciet ar sevi! Un varbūt tajā brīdī - tad, kad te notika debates un jūs 17 minūtes neatradāties zālē, - varbūt jums... Bija interesanti, ko kolēģi teica tajā brīdī gan par augstākās izglītības reformām, gan par konkrētiem padomes kandidātiem. Un sāksim varbūt katrs ar sevi: cik mēs esam gatavi, kādus mērķus mēs gribam sasniegt, kuri ir tie rādītāji, sasniedzamie mērķi un līdzekļi. Un vai tam, ka Augstākās izglītības padomi mēs šodien kritizējam, mērķis nav tikai tas - pateikt, kāpēc mēs nevaram šīs reformas gada laikā izdarīt? Reformas ir nepieciešamas! To ir apliecinājis gan šeit, zālē, sēdošais Ratnieka kungs kopā ar studentiem, kas stāvēja šeit, pie Saeimas nama... Es neredzēju no jums nevienu, kas būtu iznācis ārā pie Saeimas nama, lai parunātu ar šiem pārstāvjiem. Kāpēc Ķīļa kungs nenāk un nerunā? Kāpēc viņš var piedalīties tikai divās sanāksmēs? Un šodien mēs visi sakām: „Tas, ko viņš piedāvā, ir labi.” Neviens nav šos plānus redzējis! Tā ka es tiešām aicinu pieiet konstruktīvi. Šobrīd ir izvirzīti konkrēti kandidāti, ir runa par konkrētiem kandidātiem augstākās izglītības... Ministrijā arī ir jāprasa konkrēti rezultāti, nevis kritēriji, kas nav ierakstīti likumā, un nevis jāsaka: „Tas ir slikti!” Šajā grāmatiņā... arī maliņā ir... „Visu māku, visu varu”... Ir ļoti labi, ja mēs visu mākam, visu varam, bet varbūt tiešām vajag darīt visu kopā un tā, lai tas būtu orientēts uz rezultātu. (Frakcijas VIENOTĪBA, ZZS frakcijas un VL-TB/LNNK frakcijas aplausi.)".
• 2012_12_20-seq117 spokenText "Paldies. Nākamajai vārds Solvitai Āboltiņai.".
• 2012_12_20-seq116 spokenText "Paldies. (RP frakcijas aplausi.)".
• 2012_12_20-seq115 spokenText "Dombrovska kungs, cik jums laika vēl vajag?".
• 2012_12_20-seq114 spokenText "...nosaka jūsu frakcijas politiku šajā jomā, acīmredzot nav ieinteresēti nekādās strukturālās reformās.".
• 2012_12_20-seq113 spokenText "Dombrovska kungs, jūsu debašu laiks ir beidzies! (No zāles: „Lai runā!”)".
• 2012_12_20-seq112 spokenText "Kolēģi! Es vairākiem no jums lūdzu piedošanu, jo šo savu runu es adresēšu konkrēti frakcijas VIENOTĪBA deputātiem. Kāpēc? Tāpēc, ka tieši šīs partijas mērķi vismaz pirms vēlēšanām bija strukturālu reformu veikšana vairākās jomās, it īpaši augstākās izglītības jomā. Es pieņemu, ka vairāki no jums, kandidējot vēlēšanās, bija domājuši, ka tieši tādi ir jūsu partijas mērķi, ka jūs tiešām iestājaties par strukturālām reformām, kuras veicinātu mūsu valsts ekonomikas attīstību. Nu tad, kolēģi, šodien, manuprāt, visas maskas ir nokritušas. Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vadītāja diezgan skaidri runāja par it kā stagnāciju nozarē, acīmredzot uzskatot, ka (es citēšu) „nekādas stagnācijas kā tādas nav (No zāles dep. J.Kursīte-Pakule: „Kurš teica, ka nav?”), ka viss ir kārtībā”, un diezgan skaidri apliecinot, nu, praktiski pilnīgu apmierinātību ar to, kāda ir situācija augstākās izglītības jomā. Kolēģi, lūdzu, atveriet acis! Paskatīsimies un salīdzināsim, piemēram, Latviju un Igauniju, kur finansējuma līmenis augstākajai izglītībai un zinātnei nu nav nemaz tik dažāds! Ja mēs runājam par starptautiskiem reitingiem, tad jāteic, ka Igaunijas augstskolas, it īpaši Tartu Universitāte, tur ir, bet mūsu augstskolu tur nav. Ja mēs runājam par publikācijām... nevis par jebkurām publikācijām, bet par tām, ka kāds aizbrauc uz kādu konferenci (es to nosauktu par publikāciju), vai par publikācijām starptautiski atzītos žurnālos, tad jāteic, ka ar apmēram tādu pašu finansējuma līmeni igauņu zinātnieku publikāciju skaits pēdējos gados ir piecas reizes lielāks nekā Latvijā. Piecas reizes! Bet viņiem finansējums nav piecas reizes lielāks! Nu, piedodiet! Kolēģi, lūdzu, saprotiet, ka tie cilvēki, kuri...".
• 2012_12_20-seq110 spokenText "Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Dāmas un kungi! Dažreiz jeb nereti man, Latgales pārstāvim, rodas sajūta, ka mēs dzīvojam divās dažādās valstīs, un arī šī diskusija man rada sajūtu, ka mēs runājam par divām dažādām augstākās izglītības sistēmām Latvijā, tādēļ es atļaušos ieskatīties un nedaudz nolasīt, ko raksta šīsdienas prese. (Starpsaucieni no zāles.) Pavisam īsi... Pavisam īsi! Viens citāts no tā, ko saka viens no starptautiski zināmākajiem Latvijas zinātniekiem: „Atgriežoties no darba Tartu Universitātē, ikreiz jāpārvar šoks par plaisu, kas strauji plešas starp Latvijas un Igaunijas augstākās izglītības un zinātnes sistēmām.” Otrs citāts arī pavisam īss. Apstākļi... Tātad - kā vērtēt zinātnes līmeni Latvijā? „Visumā nav augsts, vajag izskaust korupciju un „savējo būšanu” izglītībā un zinātnē.” Es saprotu, ka mēs šodien ar šo balsojumu, ievēlot jauno Augstākās izglītības padomes sastāvu, neatrisināsim uzreiz visas problēmas, bet es tomēr ceru, ka ar jaunu sastāvu un bez iepriekšējās darbības vai bezdarbības šaubu ēnas mēs varēsim panākt arī mūsu augstākās izglītības uzlabošanos. Paldies. (RP frakcijas aplausi.)".
• 2012_12_20-seq108 spokenText "Kolēģi! Es gribu nedaudz paskaidrot dažas lietas. Te jau vairāki runātāji akcentēja to, ka no ministrijas puses ir šie pārmetumi par Augstākās izglītības padomes īstenoto projektu „Augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšana un priekšlikumi kvalitātes paaugstināšanai”. Jā, lai izkliedētu visas bažas, kas ir gan sabiedriskajā telpā, gan arī augstākās izglītības iestādēs, 15.janvārī ir jābūt audita rezultātiem, kas tātad viesīs skaidrību par šī projekta īstenošanas juridiskajiem un kvalitātes... projekta īstenošanas kvalitātes aspektiem. Tātad janvāra vidus ir tas termiņš, kad būs audita rezultāti. Un šeit arī... es arī ļoti ceru... Viens no runātājiem uzsvēra to, cik lielā mērā katrs mēs esam iepazinušies ar pretendentu CV. Es negribētu minēt konkrētas personas, bet, jā, tiešām tas ir ļoti svarīgi, ja kāds 31 institūcijā darbojas: ir jautājums, cik lielā mērā šis cilvēks var pievērsties, veltīt laiku tīri fiziski Augstākās izglītības padomes darbam. Ir kāds, kas sešās institūcijās darbojas, un atkal te ir jautājums. Un ir arī, protams, jautājums: vai kādam no kandidātiem nav zināmā mērā interešu konflikts? Man jāsaka tā: jā, par Augstākās izglītības padomes līdzšinējā sastāva darbu un par tiem pretendentiem, kuri atkārtoti tiek virzīti, protams, lai runā viņu darbi! Es ceru, ka dažiem no jums bija iespēja sēdes laikā, diskusiju laikā vai arī starpbrīža laikā tomēr ieskatīties šī dokumenta projektā, ko ir izstrādājusi Augstākās izglītības padome, - „Latvijas augstākās izglītības attīstības koncepcija”, kur... Šis ir ļoti labs piemērs, ka par šīs institūcijas darbu... tas ir viens no piemēriem, jā, protams... Lai runā darbi! Paldies par uzmanību. Es joprojām aicinu tiešām atbildīgi izturēties pret šo balsojumu, izvērtēt minēto attīstības koncepciju, kas ir kolēģiem iedota, kaut vai tikai pašķirstīt pa diagonāli. Paldies. (RP frakcijas aplausi.)".
• 2012_12_20-seq106 spokenText "Cienītie kolēģi! Es gribētu sākt ar ierosinājumu: Saeimā ir jārīko plašākas debates par augstākās izglītības un zinātnes attīstības jautājumiem. Bet pirms tam būtu vēlama plašāka konference Saeimas telpās ar plašākas auditorijas piedalīšanos, jo pašreiz mēs redzam, ka, piemēram, Augstākās izglītības padomei nav iespēju no tribīnes (saskaņā ar Kārtības rulli) pamatot un aizstāvēt savu viedokli. Tiesa gan, mēs esam saņēmuši daudz vēstuļu, tostarp arī Augstākās izglītības padomes, manuprāt, argumentētus ministrijas viedokļa atspēkojumus, bet to, kas ir kas, mēs precīzi varēsim konstatēt gan argumentētās debatēs, gan šajā auditā, gan arī, ja būs nepieciešams, tiesībsargājošajās instancēs. Bet nu par lietas būtību. Nebūtu pieļaujams, ka diskusija balstās uz nepierādāmiem argumentiem par kāda sarunu partnera it kā pretošanos reformām vai it kā stagnāciju nozarē. Iepriekšējais runātājs jau pamatoti aizrādīja, ka ir izstrādāts pasākumu plāns. Vēl varu piebilst, ka jau 2006.gadā tika pieņemtas konceptuālās pamatnostādnes augstākās izglītības attīstībā, un vēl es gribu teikt, ka tikai aklais var neredzēt, ka pārmaiņas notiek. Salīdzināsim Latvijas augstāko izglītību, teiksim, 2004.gadā un 2012.gadā! Pārmaiņas ir notikušas, un tās ir ļoti nozīmīgas. Līdz ar to es uzskatu, ka turpmāk, ja kāds runās par stagnāciju, par to, ka nekas nenotiek, jebkurā brīdī mēs būsim tiesīgi prasīt argumentus. Un es šajā diskusijā minēšu kaut vai tikai vienu faktu, kas pierāda, cik Latvijas augstākās izglītības sabiedrība ir bijusi ieinteresēta pārmaiņās. Pirms nedaudz vairāk kā gada - 2011.gada 14.jūlijā - Saeima pieņēma ļoti apjomīgus grozījumus Augstskolu likumā. Šie grozījumi pilnā mērā būtu pelnījuši reformu vārdu. Ja mēs būtu uzskatījuši, ka svarīgāki ir skaļi vārdi nekā reāli darbi, tad, ticiet man, rītā un vakarā tiktu atskaņots reformu lozungs. Mēs to nedarījām, un liela daļa Saeimas deputātu bija liecinieki tam, ka ir pieņemti ļoti nozīmīgi grozījumi, no kuriem es minēšu tikai dažus. Tātad turpmāk, lai dibinātu augstskolu, tai būs jāpiesaista 30, nevis 15 personas ar doktora grādu, radikāli ir palielināts pamatkapitāls augstskolas dibināšanai, un līdz ar to jaunas augstskolas dibināšana ir ļoti grūti iespējama. Ir noteikts, ka augstskolā vismaz 40 procentiem no ievēlētajām personām ir jābūt doktora zinātniskajam grādam, universitātē - 65 procentiem. Tātad mēs esam nodrošinājuši šo kvalitatīvo sastāvu, un arī jau tagad visās augstskolās, iespējams, izņemot Rīgas Ekonomikas augstskolu, prasība ievēlēšanai asociētā profesora un profesora amatā ir vairākas zinātniskās publikācijas starptautiski citējamos izdevumos. Tālāk. Mēs noteicām, ka augstskolā vismaz 5 procentiem jābūt viesprofesoriem, palielinājām studiju intensitāti, nosakot pilna laika apjoma atbilstību 40 stundām nedēļā, un arī saistības pret studējošajiem vismaz pusmiljona latu apmērā. Tika noteiktas augstskolas lēmējinstitūcijas, tiesības studēt jebkurā Latvijas programmā jebkuram Latvijas iedzīvotājam, ir noteikta studiju kursu moduļu loma, pieņemts pants par kopīgiem grādiem un tā tālāk. Kas tad tas, jūsuprāt, ir, ja ne reformas? Tie ir ļoti nozīmīgi pārkārtojumi, un tie ir veikti, tikai sadarbojoties ar Latvijas augstākās izglītības un zinātnes sabiedrību. Tēvam un vectēvam Valdim Zatleram varu atbildēt uz jautājumu: vai pastāvēja atšķirība starp kandidātu apspriešanu Nacionālajā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomē un Augstākās izglītības padomē? Jā! Tāpēc, ka kandidātus Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei izvēlēja deputāti, un līdz ar to varam runāt par zināmu politisku procesu, bet kandidātus Augstākās izglītības padomei izvēlēja profesionālas organizācijas. Un ilgstošā sadarbībā starp Saeimas komisiju un šīm pārstāvētajām organizācijām mēs esam pārliecinājušies par šo kandidātu profesionalitāti, jo šie cilvēki ir piedalījušies komisijas sēdēs. Viņi ir plaši pazīstami, un līdz ar to mūsu lēmums bija argumentēts. Tātad arī savā vārdā es vēlreiz aicinu atbalstīt visus kandidātus un tiešām iestāties par reformām, nevis par tukšu retoriku. Paldies. (Frakcijas VIENOTĪBA aplausi.)".
• 2012_12_20-seq104 spokenText "Tas, ko es gribu pateikt noslēgumā, ir tas, ka neviens šobrīd nav atcēlis to 2010.gadā apstiprināto... Ministru kabineta apstiprināto dokumentu, kura nosaukums ir „Pasākumu plāns nepieciešamajām reformām augstākajā izglītībā un zinātnē 2010.-2012.gadam”, kur... Tātad bija paredzēts, ka 2013.-2015.gada periodā budžetam augstākajā izglītībā vajadzēja sasniegt 1,2 procentus no IKP. Tas ir kā protokollēmums. Diemžēl vidējā termiņa budžetā mēs šo pieaugumu neredzam. Par šo budžetu vajadzēja rūpēties nevienam citam kā ministrijai. Un tikai uz šī pieauguma pamata bija nolemts, ka tiek veidots... pirmkārt, notiek šī virzienu akreditācija, un, otrkārt, tiek lemts par finansējuma pārdalīšanu jeb, precīzāk sakot, par papildu finansējuma iedalīšanu tām nozarēm, kuras valsts attīstībai ir visnepieciešamākās. Manuprāt, es redzu būtiskas nobīdes no šī iepriekš apstiprinātā valdības dokumenta, un, manuprāt, mūsu diskusiju pamatā ļoti lielā mērā ir tieši šī nekonsekvence lēmumos. Paldies. (ZZS frakcijas aplausi.)".
• 2012_12_20-seq103 spokenText "Lūdzu, turpiniet, lūdzu, jā! Bet vienkārši... Divas minūtes iedodam vēl...".
• 2012_12_20-seq102 spokenText "Piedošanu! Vienu minūti!".
• 2012_12_20-seq101 spokenText "Nē, es vienkārši... Jā, es domāju, ka deputātiem nav iebildumu, ka jūs turpināt, bet...".
• 2012_12_20-seq100 spokenText "Es atvainojos, tūlīt es beigšu! Es tikai...".
• 2012_12_20-seq99 spokenText "Vucāna kungs, cik jums laika vēl vajag?".
• 2012_12_20-seq98 spokenText "(No zāles dep. Dz.Ābiķis: „Pasaki, kā ir!”) Godātie kolēģi! Vispirms Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas uzdevumā es gribu teikt, ka šodien šajā balsojumā mēs esam apņēmušies atbalstīt visu Augstskolu likumā paredzēto kolektīvo institūciju, kurām ir tiesības deleģēt pārstāvjus Augstākās izglītības padomē... visu šo institūciju deleģētos pārstāvjus. Šis mūsu balsojums pamatosies gan uz deputāta Kārļa Seržanta jau pieminēto tikšanos ar izglītības un zinātnes ministru nesenā pagātnē, gan arī uz mūsu vakardienas tikšanos ar Augstākās izglītības padomes, šībrīža padomes, priekšsēdētāju profesoru Jāni Vētru, kur mēs detalizēti izdiskutējām visus tos jautājumus, kuri ir saistīti gan ar studiju virzienu vērtēšanu un ar to saistītajām problēmām, gan arī redzējumu attiecībā uz Latvijas augstākās izglītības nākotni. Tātad šis mūsu skatījums šajā gadījumā ir diezgan komplekss. Bet tālākais, ko es teikšu, būs balstīts uz manu kā cilvēka, kurš pāri par 30 gadiem ir strādājis augstākajā izglītībā... pēdējos 12 gadus, ticiet man, es nevis reizi gadā, bet ikdienā esmu domājis par to, kā būtu jāattīstās mūsu augstākās izglītības sistēmai, un esmu arī šo to piedāvājis no savas puses tieši šajā attīstībā. Es gribētu sākt ar atkāpi vēsturē. Latvijas augstākās izglītības sistēma ir balstīta uz koleģiāliem pēctecīgiem lēmumiem, un, lai arī cik tas paradoksāli būtu, šī pēctecība ir vēl senāka par Latvijas valsti, jo pirmā kolektīvā institūcija, kas lēma par Latvijas augstākās izglītības izveidošanu, bija 1917.gadā Skolotāju un izglītības darbinieku kongresā, kas notika Tērbatā, izveidotā Augstskolas komiteja, kur pēc tam radās ideja par Latvijas Universitāti, un 1919.gada 28.septembrī tika nodibināta Latvijas Universitāte, kas pēc būtības ir neatkarīgās Latvijas augstākās izglītības aizsākums. Tad, lūk, sākot ar šo Augstskolas komiteju, šis neatkarības... padomdevēja pēctecības princips ir bijis ļoti būtisks, ņemot vērā to, ka Latvijā izglītības un zinātņu... izglītības un zinātnes ministru mainība ir ļoti augsta. Droši vien jūs zināt to, ka laikposmā no 1918.gada līdz 1940.gadam mums nomainījās 20 izglītības ministri. Laika periodā kopš 1991.gada mums šobrīd ir sešpadsmitais izglītības ministrs. Starp citu, divpadsmitais no mūsu izglītības ministriem ir bijis Jānis Pliekšāns, kuru mēs pazīstam kā dzejnieku Raini un kuram pieder vārdi „Pastāvēs, kas pārvērtīsies”. Un tas ir stāsts par reformām. Un ne tikai par reformām, bet arī par šo attīstību, kas ir balstīta pēctecībā. Tad, kad 1995.gadā tika pieņemts pašlaik spēkā esošais Augstskolu likums, tajā, balstoties uz šo Latvijā tradicionāli esošo valdību biežo mainību, tika iestrādāta norma, ka lēmumi augstākajā izglītībā tiek pieņemti, konsultējoties ar trijām padomdevēju institūcijām. Pirmā no šīm institūcijām ir Rektoru padome, kas tiek veidota pēc ex officio principa (tātad, ja cilvēks kļūst par augstskolas rektoru, viņš automātiski iekļaujas šajā padomē); otrā institūcija ir Zinātnes padome, kura strādā pēc Zinātniskās darbības likumā noteiktiem principiem un tiek izveidota no kolektīvu organizāciju deleģētiem pārstāvjiem un kuru apstiprina Ministru kabinets; un trešā institūcija ir Augstākās izglītības padome, par kuru mēs šobrīd diskutējam. Šajā ziņā es gribētu lielā mērā piekrist tam, ko šodien jau teica vairāki kolēģi, - ka tas, ka Zinātnes padome tiek apstiprināta Ministru kabinetā, bet Augstākās izglītības padome ir jāapstiprina šeit, Saeimā, - ka tas nav īsti simetriski un nav īsti loģiski, jo pēc būtības tie ir pārvaldības jautājumi. Manā skatījumā, nebūtu nekas slikts, ja arī Augstākās izglītības padomi saskaņā ar likumā iestrādātu normu varētu apstiprināt Ministru kabinets, jo tad mums nebūtu šīs politiskās diskusijas. Šobrīd mēs nerunājam par argumentiem, mēs vairāk runājam par dažādām... par konkrēto politisko spēku virzītām idejām, virzītām stratēģijām un tā tālāk.".
• 2012_12_20-seq96 spokenText "Augsti godātā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamie deputāti! Tiešām šī diskusija ir parādījusi, ka jautājums par izglītību un zinātni ir tik lielā mērā, kā vēl nekad... ir tik lielā mērā politizēts, ka politiķiem nudien ir jācīnās par vienu vai otru kandidātu. Bet tagad paanalizēsim to veidošanas procesu - to, kā minētie kandidāti tiek izvirzīti. Mani tiešām pārsteidz izglītības un zinātnes ministra pozīcija, kad, cenšoties īstenot vienu vai otru reformu un saskaroties ar Augstākās izglītības padomes pretenzijām par viena vai otra projekta īstenošanas pasākumiem un mērķiem, viņš tā vietā, lai vērtētu procedūru, kādā Augstākās izglītības padomes locekļi tiek virzīti, kā tas ir noteikts... tādā kārtībā, kāda noteikta likumā, un ierosinātu krimināllietu par tiešām apsūdzošiem paziņojumiem, par kuriem patiesībā jau sen ir jābūt ierosinātai krimināllietai attiecībā uz datu falsifikāciju, un iesniegtu Saeimai priekšlikumu saistībā ar to, ka vairs nav parlamenta atbalsta šādiem kandidātiem, kuri ieņem pašreiz Augstākās izglītības padomē attiecīgos amatus, un lūgtu Saeimu dot savu vērtējumu par neuzticības izteikšanu viņiem, - visa tā vietā viņš, formāli izmantojot politiskās spēles un savu likumdošanas varu, cenšas Saeimā panākt minēto kandidātu neapstiprināšanu. Kāpēc līdz šim brīdim nav analizēta tā procedūra un kārtība, kādā šie kandidāti tiek virzīti? Līdz pat šim brīdim gan Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, gan Latvijas Zinātņu akadēmija, gan Latvijas Koledžu asociācija, gan Latvijas Rektoru padome, neskatoties uz visiem publiskajā vidē esošajiem apvainojumiem, šiem kandidātiem uzticas un līdz pat šim brīdim viņus nav atsaukusi, viņi... ir spēkā šis ierosinājums. Tiešām, šis jautājums ir tik lielā mērā politizēts, ka vislielākais politiķis šajā pasākumā ir Ķīļa kungs, kurš ar piedāvātajām reformām, manā skatījumā, neko neliekot pretī, vienkārši cenšas degradēt jau atlikušo... tos atlikumus, kas ir palikuši pāri no tās augstākās izglītības sistēmas, kura, piemēram, daudzās citās Eiropas valstīs, ir tiešām novērtēta un atbilstoša. Tie zinātnieki, jaunie zinātnieki, kuri iegūst šeit grādus un turpina studēt ārvalstīs, ir guvuši atbilstošu novērtējumu ārpusē. Nepiedāvājot neko jaunu šajā jautājumā un cenšoties realizēt šo revolūciju, kas tiek piedāvāta, sarīdot gan studentu pārstāvjus savā starpā, gan arī, piemēram, augstākās izglītības pārstāvjus savā starpā, nekas netiek veicināts! Es tiešām brīnos par to pozīciju, ka tiesiskuma koalīcija par šiem kandidātiem, kuri ir izvirzīti likumā noteiktajā kārtībā, saceļ brēku un uzstāj, ka šis balsojums parādīs tiesiskumu... parādīs tiesiskuma esamību vai neesamību šajā gadījumā. Kāds tam ir sakars ar tiesiskumu, ja minētie kandidāti ir izvirzīti likumā noteiktajā kārtībā? Nav nekāda! Es aicinu vienu otru varbūt atbildēt sākumā uz jautājumu: „Kas es esmu?” un tad virzīt citas iniciatīvas, lai attiecīgi reformētu tik būtisku sistēmu. Es tiešām aicinu, ja ir kādi pierādījumi par minētajiem kandidātiem, pēc tam, kad parlaments apstiprinās viņus... ja ir pierādījumi par falsifikācijas datiem, tad ministram, tāpat kā jebkuram pilsonim, ir pienākums saskaņā ar Kriminālprocesa likumu, saskaņā ar Krimināllikumu paziņot par šādu... par viņa rīcībā esošu informāciju, lai tiktu ierosināta lieta, lai pārbaudītu, vai tas tiešām ir noticis vai nav noticis. Citādi sanāk tā, ka šeit viens brēc par to, ko pats īsti nezina. Tiesībsargājošās iestādes klusē. Vienkārši pārvēlēšanas procedūrai... kandidātu atlases procedūrai tagad tiek dots vērtējums tikai no vienas puses, kurā tiek aicināts vispār šos kandidātus neatbalstīt un ieviest kaut ko jaunu, neko jaunu nemaz arī nepiedāvājot. Es tiešām domāju, ka, ja ir kādas problēmas, ja ir kādi jautājumi attiecībā uz Augstākās izglītības padomes locekļiem, tad parlamentam no šī lēmuma nākotnē būtu jāatsakās, bet būtu jāgroza likums, būtu jāmaina savstarpējās attiecības starp Augstākās izglītības padomi un Izglītības un zinātnes ministriju, lai parlaments, politiķi, neiejauktos, bet vairāk to darītu zinātnes pārstāvji. Es tiešām aicinu pārdomāt šajā jautājumā visu izvēli. Paldies.".
• 2012_12_20-seq94 spokenText "Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Mani kā vairāku bērnu tēvu un vairāku mazbērnu vectēvu šīsdienas diskusija nedaudz satrauc. Pirmām kārtām - par ko tad mēs šodien šeit runājam? Mēs runājam par Augstākās izglītības padomes locekļu kandidātiem. Cik daudz mēs par viņiem runājam? Ļoti maz! Ja mēs gribētu viņus novērtēt un izvērtēt, tad vispirms būtu jāizvērtē šīs Augstākās izglītības padomes darbs iepriekšējā periodā. Un es būšu pietiekami drosmīgs un vērsīšos ar kritiku par Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas darbu, jo, ja mēs salīdzinām, ar kādu nopietnību tika vērtēti kandidāti Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei, kas ilga vairāku mēnešu garumā, tad, manuprāt, ar vienu sēdi, kurā, cik es saprotu, tika minēti ātri un īsi argumenti, bet nebija analīzes, manuprāt, ir par maz. Par maz, lai izskatītu tik svarīgu jautājumu kā Augstākās izglītības padome. Otrkārt, es domāju, ka pārāk daudz uzmanības tiek veltīts kandidātam, kurš tur ir ex officio, - Robertam Ķīlim -, jo par viņu mēs šodien nebalsosim. Tāpēc, es domāju, vajadzētu vairāk koncentrēties tieši uz šiem balsotājiem. Tagad viens arguments, viens retorisks jautājums, ko es gribētu uzdot tiem, kam akadēmiskā vide ir tuva: vai tā ir augstas kvalitātes akadēmiskā vide? Es domāju, ka lielākā daļa no jums teiks: jā, tā ir augstas kvalitātes akadēmiskā vide! Tad man ir cits jautājums: kāpēc šodien, kad mums ir bagāta izvēle akadēmiskajā vidē ar cienījamiem kandidātiem, mēs tā mokāmies ar tiem, kuri tur jau ir bijuši un - cik es noprotu, mēs tomēr esam samērā vienprātīgi par to - savus uzdevumus nav pildījuši labi? Es tomēr aicinu visus rast sevī spēku un arī pašnovērtējumu, ka akadēmiskā vide ir pietiekami spēcīga, lai varētu izvirzīt, tieši tāpat kā Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei, pilnīgi jaunu sastāvu, kurš varētu tad arī lemt. Un ir rezerves - ir rezerves! - mūsu akadēmiskajā vidē, lai to izdarītu. Es aicinu tomēr domāt par jaunu Augstākās izglītības padomi (pilnīgi jaunā sastāvā - ar cerībām uz nākotni!), kura sapratīs visu to, kas ir nepieciešams sabiedrībai, kas nepieciešams ierēdņiem, kas nepieciešams politiskajai vadībai, un spēs panākt, lai beigu beigās es kā tēvs un vectēvs būtu pārliecināts, ka mani bērni un mazbērni saņem augstvērtīgu izglītību. Es jūs aicinu par to padomāt. Neliksim mušas un rozīnes kopā, citādi pēc tam brīnīsimies, ka mums nekas nesanāk! Būsim drosmīgi! (RP frakcijas aplausi.)".
• 2012_12_20-seq92 spokenText "Es beidzu! Nevajadzētu teikt apmēram tā: „Es jau šo darbu neesmu lasījis, bet man ir viedoklis.” Tātad es aicinu tiešām runāt par problēmām, nevis mākslīgi saasināt esošās problēmas. Es tomēr atbalstīšu visus šos padomes locekļus, jo galu galā viņi nav kaut kāda šaura grupējuma pārstāvji, kā mums tiek mēģināts apgalvot. Viņus tomēr ir izvirzījis attiecīgs skaits zinātniskās vides un augstskolu vides pārstāvju. Paldies par uzmanību!".
• 2012_12_20-seq91 spokenText "Čepānes kundze, jūsu debašu laiks ir beidzies!".
• 2012_12_20-seq90 spokenText "Godātā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Es nelasīšu vēstules, kā kolēģe tikko darīja. Visi mēs mākam lasīt. Mēs esam iepriekš saņēmuši kaudzēm vēstuļu. Un pašreiz situācija ir izveidojusies tāda, ka savā starpā ir sanaidoti ne tikai studenti, bet savā starpā tiek sanaidoti arī profesori. Es gribu teikt, ka neviens saprātīgs augstskolā strādājošs profesors vai arī akadēmiķis nenoliegs, pirmkārt, ka reformas ir nepieciešamas, otrkārt, ka reformas kavējas, un, treškārt, ka, iespējams, daži no padomes locekļiem tur patiešām ir ieslīguši rutīnā. Taču es gribētu runāt par dažiem, manuprāt, enerģiskā ministra nepārdomātiem mītiem, kurus viņš izplata publiskajā telpā un kuri nodara ārkārtīgi lielu kaitējumu augstākajai izglītībai. (No zāles dep. J.Ādamsons: „Atbrīvot!”) Pirmais un visnepiedodamākais viedoklis, manuprāt (Starpsaucieni.), ir tas, ka ministrs ir teicis - un to mēs varam izlasīt šā gada 30.oktobra „Delfos”, kur ir atreferēta viena viņa uzstāšanās kādā no televīzijas programmām, cik es saprotu -, ka lielākajā daļā augstskolu izglītības līmenis esot zemāks nekā arodskolās, un tāpēc vidusskolu absolventi tiek aicināti mācīties nevis augstskolās, bet gan šajās profesionāli tehniskajās skolās. Un, sakiet, lūdzu, kā jūs domājat, Reformu partija, kā jaunieši šodien to uztver? Kā viņi uztver? Viņi, spējīgākie jaunieši, vis neies mācīties uz šīm profesionāli tehniskajām skolām, bet... Šie spējīgākie - ko viņi darīs? Viņi brauks uz ārzemēm, jo viņi klausās, ko saka viena no augstākajām valsts amatpersonām, - ka šeit viss ir slikti un būs vēl sliktāk. Viņi dosies uz ārzemēm! Ja patiešām, kolēģi, šeit viss būtu tik slikti, tad nekādā ziņā mana godājamā... mana cienījamā kolēģe Inese Lībiņa, ar kuru kopā es joprojām strādāju augstskolā, pēc izglītības iegūšanas Latvijā nebūtu varējusi iestāties prestižā augstskolā Eiropā. Ja viss būtu tik slikti, tad mans students Mārtiņš Paparinskis nekad nevarētu iestāties vienā no prestižajām... prestižākajām Eiropas augstskolām. Ja viss būtu tik slikti, tad viena no manām izcilākajām maģistrantēm, kura pirms divām dienām atgriezās Latvijā no Norvēģijas, Renāte Štāle nebūtu varējusi iestāties Norvēģijā īpašā programmā, kur viņa studēja... papildināja savas zināšanas vides tiesībās. Protams, es domāju, mēs nenoliegsim, ka, strādājot ar maģistrantiem, man ir tikai tāda prakse, ka šeit mēs sastopamies ar dažādiem līmeņiem. Un dažkārt ir bijis tā, kā es arī teicu ministram, kad viņš bija atnācis uz mūsu frakciju, ka daži mani studenti brīžiem nesaprot, par ko es runāju, jo tajās augstskolās, no kurām viņi nāk, viņiem nav bijusi iespēja apgūt zināšanas nepieciešamajā līmenī, kādas patiešām būtu nepieciešamas bakalaura diplomu saņēmušajiem, bet mēs nevaram pateikt, ka pilnīgi viss šajā jomā ir slikti. Otrs ir tāds mīts, kam es arī nevarētu piekrist. Nepārtraukti tiek izplatīts viedoklis, ka šī pastāvošā Augstākās izglītības padome ir viltojusi dokumentus. Ķīļa kungs, ja jūs klausāties, tad saprotiet, ka jūs šajā ziņā apsūdzat personas nozieguma izdarīšanā bez īpašiem pierādījumiem! Es domāju, ka šeit mēs, visi klātesošie, esam pārliecināti par to, ka ar šādiem apvainojumiem mēs nedrīkstam mētāties. It īpaši tāpēc, ka izmeklēšanu ir veikušas, kā Kursītes kundze teica, divas personas - ministrs un bijušais vecākais referents, kuram nav nekādas pieredzes pedagoģijā, kuram nav nekādas pieredzes zinātniskajā darbā. Jā, šīs ir divas lietas, par kurām es gribēju runāt. Protams, arī jūs uz mani varat skatīties kā uz stagnātu, bet arī mana kolēģa izteikumi par to, ka viss ir slikts un ka pasniedzēji negatavojas... Es nezinu... Mūsu Juridiskās fakultātes beidzēji regulāri piedalās sacensībās Eiropas un pasaules līmenī. Viņi tiek pirmajā trijniekā, viņi tiek pirmajā desmitniekā ar savām zināšanām dažādās izspēlēs, tiesas procesu izspēlēs, gan runājot par Eiropas Savienības tiesībām, gan citām jomām. Un es nevaru teikt, ka, piemēram, arī pasniedzēji, profesori, kuri ir vecāka gadagājuma... ka viņi negatavojas, ka viņi lasa no kaut kādām sadzeltējušām lapelēm. Mēs vienkārši šodien to vairs nevaram darīt! Mēs esam spiesti to darīt - mēs esam spiesti pilnveidot arī savu kvalifikāciju. Un šeit, zālē, sēž arī daži mani studenti. Vai šeit kāds no viņiem var apgalvot, ka es esmu lasījusi? Vai kāds, kurš ir mācījies pie profesores Druvietes vai arī pie profesores Kursītes, var sacīt, ka tika lasīts no kaut kādām sadzeltējušām lapelēm? Es domāju, ka tiem cilvēkiem, kuri nav saistīti ar šo jomu, nevajadzētu teikt apmēram...".
• 2012_12_20-seq88 spokenText "Labdien, cienījamie kolēģi! Es vēlos vērst jūsu uzmanību uz to, ka mēs, visi deputāti, esam saņēmuši atzinuma vēstuli no... un ierosinājuma vēstuli no Rīgas Juridiskās augstskolas studentu asociācijas un arī no Rīgas Ekonomikas augstskolas studentu asociācijas; tur ir runa par konkrētu Augstākās izglītības padomes locekļa amata kandidātu Edvardu Ratnieku. Un šeit es principā izmantošu tikai šo vēstuli... tikai atsaucēm... un arī nedaudz ieskicēšu to problemātiku... to, ko Cileviča kungs teica par mūsu izglītības un zinātnes ministra Roberta Ķīļa virzītajām reformām un to apspriešanu sabiedrībā un sabiedroto meklēšanu. 2011.gada 19.martā Latvijas Studentu apvienības kongresā tika apstiprinātas šīs apvienības vadlīnijas 2011./2012.mācību gadam, kuras, cita starpā, paredz atbalstu tādai studiju un studējošo kredītu atmaksas reformai, kādu piedāvā ieviest pašreizējais izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis. Savā darbā Edvards Ratnieks un Latvijas Studentu apvienības valde ir rīkojušies pretēji kongresa vadlīnijām, cīnīdamies par kongresā neapstiprinātu pozīciju. Tādējādi Edvards Ratnieks ir demonstrējis sliktu pārvaldības praksi, rīkodamies pretēji Latvijas Studentu asociācijas augstākās lēmējinstitūcijas - kongresa - pieņemtajam lēmumam. Vēl papildus. Edvards Ratnieks, būdams AIP loceklis un galvenais studentu pārstāvis, nav iestājies par augstskolu kvalitātes izvērtēšanas rezultātu publiskošanu un tādējādi nav nodrošinājis studentiem iespēju iepazīties ar studiju programmu izvērtējumu. Rezultāts: vairāki studenti ir izvēlējušies studēt programmās, kuras saskaņā ar izvērtējumu nespēj nodrošināt kvalitatīvu un konkurētspējīgu izglītību. Līdz ar to no visa šā mēs varam spriest, ka... un tādējādi es arī atbalstu šo divu Latvijas augstskolu studentu asociāciju apgalvojumu, ka Edvards Ratnieks ar savu līdzšinējo darbību ir pierādījis, ka nav politiski neatkarīgs un darbojas, savu pašmērķīgu politisku interešu vadīts, nevis studentu vārdā. Līdz ar to es balsošu „pret” Edvardu Ratnieku un lūdzu arī visus jūs neatbalstīt viņa kandidatūru. Paldies jums! (Aplausi.)".
• 2012_12_20-seq86 spokenText "Cienījamās dāmas! Kungi! Ceru, ka šī diskusija mūs pārliecinās, ka augstākās izglītības pārvaldīšana ir izveidota gana nepārdomāti. Kāpēc ir jāapstiprina personas, kas izvirzītas no iestādēm, kuru kompetenci kandidātu izvirzīšanai jau nosaka likums? Tā ir viņu atbildība, šo iestāžu atbildība, un likums to nepārprotami apliecina. Tas nav mūsu darbs! Tā tomēr vairāk ir iespēja manipulēt ar frakciju viedokļiem nolūkā panākt šādu vai tādu lēmumu turpmākajā jomas pārvaldīšanā. Nav skaidrs, kāpēc vispār tika izveidota tāda institūcija kā Augstākās izglītības padome. 2010.gadā es biju Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas loceklis un aktīvi piedalījos Augstākās izglītības likuma izstrādē. Es biju „pret” to, lai tiktu izveidota vēl otra - paralēla - institūcija izglītības jomā. Es joprojām uzturu spēkā šo viedokli, jo uzskatu, ka jebkurā pārvaldes jomā, proti, arī izglītībā, ir jābūt vienam saimniekam, nevis dažiem... ir jābūt mugurkaulam veselīgā organismā. Manuprāt, debates pierāda to, ka augstākā izglītība tiešām pieprasa nopietnu reformu, bet šai reformai jāsākas nevis universitātēs, bet šīs jomas pārvaldīšanā. Un es domāju, ka šīs debates dod mums visiem, bet pirmām kārtām Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, uzdevumu, kā turpināt pilnveidot šo pārvaldīšanu un vai vispār nav jāliek jautājuma zīme par šīs iestādes turpmāko pastāvēšanu. Paldies.".
• 2012_12_20-seq84 spokenText "Godājamie kolēģi! Nu, ar reformām ir pieņemts saprast procesu, kad kaut kas notiek. Redziet, ja pasaules lielākais reformators Mārtiņš Luters būtu tikai runājis, nevis aizgājis un pienaglojis tās savas bullas pie baznīcas durvīm, tad acīmredzot tā reforma arī šajā jomā turpat vien būtu, kur tā ir bijusi. Mums ZZS frakcijā bija tas gods uzklausīt Ķīļa kungu un viņa redzējumu par reformām, bet diemžēl mums tie secinājumi bija viennozīmīgi - Ķīļa kungs, tāpat kā mēs visi, saprot un zina, ka reformas ir vajadzīgas, bet kā to izdarīt - uz to diemžēl atbildes viņam joprojām nav. Un otra lieta. Nu, es nezinu... parasti ir pieņemts, ka ir cilvēki ar kādu zināmu autoritāti, kuri apšauba cilvēkus, kuriem varbūt ir mazāka autoritāte, varbūt mazāka pieredze. Man liekas, ka šeit ir pilnīgi otrādi, jo, garo runu mākts, es izlasīju šo Augstākās izglītības padomes potenciālo locekļu CV, konkrēti piecu cilvēku, kuri nāk no akadēmiskās vides, CV. Ziniet, es biju nenormāli pārsteigts par viņu produktivitāti gan zinātnisko darbu skaita ziņā, gan doktorantu ziņā. Ja jums nav slinkums, Reformu partijas cilvēki, palasiet šo cilvēku CV! Un, ziniet, pretēji tam Ķīļa kunga CV ar astoņos gados... pēdējos astoņos gados divām publikācijām, no kurām viena ir kaut kādas konferences ievadruna... (No zāles dep. J.Reirs: „Kauns!”) Nu tad viņš blakus šiem akadēmiķiem izskatās pēc sešgadnieka! Tā ka es šinī gadījumā tomēr domāju, ka vispirms cilvēkam pašam ir jāsaprot, ko viņš grib un kā viņš to grib paveikt, un tad varbūt arī šādas reformas izdosies. Paldies.".
• 2012_12_20-seq82 spokenText "Cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Es esmu tā diezgan rūpīgi klausījies un mēģināšu bišķi savilkt kopā to, ko es esmu sadzirdējis. Un varbūt jūs piekritīsiet - cerams, ka lielākā daļa piekritīs -, bet es pieņemu, ka dažiem tas nepatiks. Man liekas, ka nekādu šaubu nav bijis par to, ka mums vajag izglītības reformu, to neviens nav apšaubījis, tai lietai ir jāiet uz priekšu, tur nekas nav darīts daudzus gadus. Tad, kad tāds enerģisks cilvēks kā Roberts Ķīlis ķeras klāt pie problēmas risināšanas, viņš, protams, apdraud status quo. Un tad, kad viņš cenšas uzdarīt to, kas gadiem ilgi nav darīts, viņam tiek izteikti dažādi pārmetumi. Un pārmetums varētu būt tāds, kā Cileviča kungs teica, - ka te ir revolūcija. Bet, ziniet, ja gadiem ilgi nekas nav darīts, tad pirmsākumi, kas ir reformas... reformas sākumi dažiem liekas kā revolūcija tikai tāpēc, ka nekas nav darīts iepriekšējos gadus. Es esmu sadzirdējis absolūti pārliecinošus argumentus par to, ka padome nav bijusi savu pienākumu augstumos. Nav izdarītas ļoti, ļoti būtiskas lietas, un ir skaidri un gaiši jāpasaka, ka mums ir kaut kas jādara lietas labā, respektīvi, jāmaina padome, padomes sastāvs. Un, es domāju, to mēs varētu sākt šodien ar to, ka mēs neatbalstītu to piecu kandidātu pārvēlēšanu, kuri kandidē jau otro reizi jeb atkārtoti; daži, cik es saprotu, jau trešo reizi. Un es pašās beigās gribu izteikt arī lielu komplimentu Ilmāram Latkovskim. Es domāju, ka tur ir nopietni jāstrādā pie tā, lai darbs tajā padomē tiktu beidzot darīts nopietni, nevis tā, kā līdz šim. Tā ka, lūdzu, neatbalstiet šos piecus atkārtoti izvirzītos kandidātus! Paldies. (RP frakcijas aplausi.)".
• 2012_12_20-seq80 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Izglītības un zinātnes ministrijas pārmetumiem, ka iepriekšējā Augstākās izglītības padome varētu būt pašrocīgi labojusi un tādējādi viltojusi ekspertu veikto studiju programmu vērtējumu, nav pierādījumu. Tie ir ministra apgalvojumu līmenī. Katrs no mums, deputātiem, ir saņēmis ekspertu sūtīto vēstuli, kurā noraidītas jebkuras aizdomas par iespējamiem viltojumiem. Un uz nupat parlamentārās sekretāres Ingas Vanagas izteikto pārmetumu, ka viena daļa šo AIP nozīmēto ekspertu, būdami eksperti vienā nozarē, vērtēja arī blakusnozares... Ja tā ir radniecīga nozare, tad es te neredzu problēmu, jo tā arī citās valstīs tiek vērtēts. Bet tas gan, ka ministrs Roberts Ķīlis kopā ar departamenta direktoru Kuļšu divatā - bez zinātniskām publikācijām, bez pietiekošas pedagoģiskās prakses... divatā varēja pārvērtēt visas programmas visu ekspertu vietā - tas gan ir apbrīnojami, un rezultāti par Malnavas koledžu un kosmetoloģijas koledžām ir augstāki par Latvijas Universitāti... tas ir gan, jā... AIP nākamajam sastāvam piedāvātās kandidatūras nav pašas sevi izvirzījušas, bet gan ir likumā atrunāto struktūru izvirzītas. Jāpiekrīt kolēģim Raivim Dzintaram, kas vērsa uzmanību uz to, ka IZM konstatētajām problēmām saistībā ar AIP jāmeklē sistēmiski risinājumi, nevis atsevišķas vainīgās personas. Ja mēs pārejam pie vainīgajām... ja tomēr jāmeklē vainīgās, tad jāsāk patiešām ar pašu ministru Robertu Ķīli, kas, iepriekšējā AIP sastāvā būdams ex officio, vispār, kā jau kolēģis Andris Buiķis norādīja, piedalījās divās sēdēs no visām iespējamām un neko nav mēģinājis ietekmēt. Bezdarbība apvienojumā ar tukšiem apgalvojumiem, nereāla reformu darbība raksturīga tieši ministram. Protams, tas ir mūsu katra ziņā - atbalstīt to vai citu kandidatūru, tikai jāatceras, ka noraidījuma gadījumā mēs kavēsim un apgrūtināsim jau tā nepārtrauktu ķīviņu novājināto augstākās izglītības institūciju darbību. Graut ir ļoti viegli. Uzcelt (pārveidojot, ne graujot!) ir daudz grūtāk. Jebkurai institūcijai, lai neradītu darbības pārrāvumu, nepieciešama zināma pēctecība - no 12 izvirzītajiem AIP locekļiem 7 tiek virzīti no jauna, bet 5 - atkārtoti. Domāju, ka tas ir labs samērs. Ja ar likumu nav aizliegts uz AIP kandidēt atkārtoti, tad kāpēc to nevarētu darīt? Var, protams, pārmest, ka iepriekšējā AIP sastāvā nav izdarīts viss. Viss nekad un nekur, cik zināms, uz zemes nav pilnībā izdarīts. Kāds no iepriekšējiem runātājiem pārmeta ne tikai to, ka AIP neesot apmierinošas atskaites par padarīto, bet arī to, ka neesot atskaites par nākotni. Nu, tā ir īpaša prasība - atskaite par nākotni. Vienā valstī, ko sauc Ķīna, pirms pārdesmit gadiem pilnā plaukumā bija kultūras revolūcija. Pie kā noveda hunveibini, mēs zinām. Pārmaiņas ir vajadzīgas, bet pārmaiņas nenozīmē nosaukt visu Latvijas izglītībā notiekošo par Sūnu ciema padarīšanu un nodedzināt. Aicinu apstiprināt AIP un rosināt uz aktīvām pārmaiņām, bet ne uz hērostratiskām darbībām augstākajā izglītībā. (Aplausi.)".
• 2012_12_20-seq78 spokenText "Labdien, godātais Prezidij! Deputāti! Cilvēki, kas seko līdzi Saeimas sēdei! Par pašu principu - vai padomē ievēlēt kādu, kas ir strādājis iepriekšējā sasaukumā? Un šajā sakarā tika minēta pieredze ar Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes pārstāvju vēlēšanām. Patiesi, mums ir nobrieduši politiķi, un, klausoties dažu nobriedušu politiķu teikto, rodas sajūta, ka mazlietiņ ir atmiņas problēmas. (No zāles dep. J.Urbanovičs: „Tas bija rupji!”) Es vēlos atgādināt, ka mēs Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā saņēmām virkni vēstuļu ar iepriekšējās Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes darba izvērtējumu. Šie izvērtējumi bija ārkārtīgi kritiski un brīžiem pat ļoti, ļoti skarbi. Atgādināšu, ka vērtējumos izskanēja doma, ka iepriekšējā padome izniekojusi savu iespēju kaut ko darīt, lai sakārtotu situāciju tās atbildībā esošajā jomā. Atgādināšu arī tiem, kuri varbūt to ir piemirsuši, ka par to, lai ievēlētu kādu iepriekšējā Nacionālajā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomē strādājušo pārstāvi, pret viņu nostājās arī divi līdzšinējā sasaukuma pārstāvji. Tātad viņi paši teica, ka padome ir strādājusi tā, ka šie pārstāvji nav pelnījuši, lai tiktu ievēlēti vēlreiz. Tā ka līdz ar to es lūgšu neabsolutizēt kādus noteiktus principus, jo pašlaik situācija ir ļoti atšķirīga no Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes vēlēšanām.".
• 2012_12_20-seq76 spokenText "Labdien, augsti godājamā Saeimas priekšsēdētāja! Labdien, cienījamie kolēģi! Es gribētu izteikt savu viedokli par šo Augstākās izglītības padomi. Es domāju, lai vai kāds šodien būtu šis balsojums, lai vai ko mēs apstiprinātu vai neapstiprinātu, šīs debates noteikti nāks par labu Augstākās izglītības padomei, jo šeit izteiktā kritika būs tiešām vērtīga, un es domāju, ka turpmākajā darbā tas būtu noteikti viņiem jāievēro - šie izteiktie iebildumi gan pret atsevišķiem kandidātiem, gan arī pret šo Augstākās izglītības padomi kopumā. Es gribētu aicināt Augstākās izglītības padomi vispār kam ļoti svarīgam pievērst uzmanību. Šeit šodien no tribīnes daudz ko runāja par to, ka varbūt šī augstākā izglītība neatbilst kādai kvalitātei, ka vajag celt šo kvalitāti. Bet tajā pašā laikā tā izglītība ir tāda, kāda tā ir. Mēs, lielākā daļa, esam ieguvuši šo izglītību, un es nebūt negribu teikt, ka Latvijas izglītība ir slikta vai kaut kādā ziņā nenovērtēta. Tā tomēr ir arī starptautiski konkurētspējīga! Viegli būtu to salīdzināt, pieņemsim, ar mašīnām: Latvijā neražos Ferrari, bet nu folksvāgenus gan mēs te varam ražot. Tā ir tiešām tautas izglītība, un šo tautas izglītību var iegūt. Un, kā liecina piemēri arī dažās privātajās augstskolās, simtiem cilvēku brauc no ārzemēm uz Latviju mācīties un ir novērtējuši kā labu esam šo augstāko izglītību, un pieņem šo produktu, ko mēs piedāvājam. Es gribu aicināt galveno uzsvaru likt uz to, ka Augstākās izglītības padomei būtu jāvērš uzmanība... jāskatās, lai tajās pašās telpās, kur ir Latvijas Universitāte, RTU, arī Stradiņa universitāte... jāskatās, lai nesanāk tāda situācija, ka visu šo reformu rezultāts būtu tas, ka būtu tās pašas telpas, tie paši pasniedzēji, tie paši studenti, bet citi īpašnieki. Pagaidām izglītībā... augstākajā izglītībā mums tomēr ir šis nacionālais kapitāls: šīs universitātes tomēr ir mūsu pašu rokās, mūsu pašu īpašums (atšķirībā no daudzām citām nozarēm). Šī ir ļoti būtiska nozare, un gribētos, lai tas tā arī paliek, - lai tas tomēr būtu mūsu pašu kapitāls, nevis būtu tā, ka ienāk iekšā citi, kas izveido šeit meitas filiāles, un pie tiem pašiem... pie šīs pašas infrastruktūras turpina vadīt... bet tās vairs nebūs mūsu pašu. Paldies.".
• 2012_12_20-seq74 spokenText "Kolēģi! Klātesošie! Es gribētu uzdot vairākus jautājumus. Jā, mēs Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā esam runājuši par daudziem un dažādiem ļoti aktuāliem tematiem, bet... Es neatkārtošu to, kādas funkcijas ir uzticētas Augstākās izglītības padomei. Bet sakiet, lūdzu, kam šī institūcija mutiski vai rakstiski ir atskaitījusies par savu darbu, ko tā ir darījusi četru gadu laikā? (No zāles dep. J.Ādamsons: „Kas ir vadītājs?”) Mājaslapā tāda informācija nav pieejama. Kaut vai rakstiska atskaite par šīs Augstākās izglītības padomes darbu, par to, ir vai nav izpildītas funkcijas, un kāpēc virkne no likumā uzticētajām funkcijām nav īstenota. Jautājumus tiešām bija iespēja uzdot visiem 11 atnākušajiem kandidātiem, bet, ziniet, es zinu, ko nozīmē, kad uzdod nepatīkamus jautājumus, tāpēc publiski jautāt pieciem atkārtoti izvirzītajiem kandidātiem tīri cilvēciski man tiešām negribējās... negribējās jautāt, lai viņi taisnotos mūsu visu priekšā, bet varbūt arī vajadzēja, lai viņi tad pastāsta, kāpēc viens, otrs, trešs likuma pants nav pildīts, turklāt vēl vairāku gadu garumā... Līdz ar to arī šai institūcijai ir jāuzņemas atbildība par īstenoto projektu, kas prasījis ne desmit un ne simts tūkstošus, bet tie jau ir miljoni. Un, kā es jau teicu, tur tiek veikts audits, tāpēc mums šodien ir jāuzdod jautājumi Augstākās izglītības padomes pašreizējam vadītājam. Vai tiešām projekta vērtēšanas ietvaros bija tā, ka vienā studiju virzienā skaita un sastāva ziņā eksperti bija atšķirīgi... personāliju ziņā atšķirīgi, ko arī Vētras kungs apstiprināja, apmeklējot Reformu partijas frakciju? Par kādu kvalitatīvu izvērtējumu mēs varam runāt, ja uz vienu augstskolu aizbrauc četri eksperti, uz otru - septiņi, turklāt arī viņu sastāvs nebija identisks... tātad mainījās šis ekspertu loks. Kāpēc mums ir jāuzdod tādi jautājumi: kāpēc citas programmas klātienē eksperti vispār neapmeklē un saka: „Mēs vērtējām šīs programmas pēc šiem iesniegtajiem taustāmajiem pašnovērtējuma ziņojumiem.”? Kāpēc bija jābūt tā, ka uz vienu programmu brauca visi eksperti, bet uz citu augstskolu vispār neviens eksperts klātienē neaizbrauca un nav ticies ne ar darba devējiem, ne ar absolventiem, ne ar studentiem, ne ar mācībspēkiem? Kāpēc mums ir jāuzdod jautājumi par ekspertu interešu konfliktu vai atbilstību noteiktam virzienam, kur speciālistam ir doktora grāds vienā jomā, bet viņš vērtē pavisam citu virzienu, kas galīgi nav saistīts ar viņa paša iegūto izglītību? Kāpēc mums ir jāuzdod jautājumi, ka anketā, kas tātad ir instrumentārijs šī studiju virziena izvērtēšanā, bija 62 kritēriji, un vai tiešām visi eksperti tika instruēti, ka, lūk, piemēram, koledžas līmenī 5 no šiem 62 kritērijiem nevērtējiet? Vai viņi tika tiešām visi atbilstoši instruēti un vai visas attiecīgā līmeņa izglītības programmas tika vērtētas pēc vieniem un tiem pašiem kritērijiem? Kāpēc mums ir jāuzdod jautājums: vai tiešām ir reāli 10 dienu laikā tik lielam ekspertu skaitam izvērtēt 74 programmas šajā izglītības sadaļā? Kāpēc mums ir jāuzdod jautājums: kāpēc 17 procentos gadījumu nav aizpildīti visi 62 kritēriji, un kāpēc mums ir jāsaņem atbilde no Vētras kunga, ka anketu varēja ņemt vērā un varēja arī neņemt vērā pie šī galarezultāta pieņemšanas attiecīgajā studiju programmā, studiju virzienā, lai gan visos dokumentos, kas ir pieejami Augstākās izglītības padomes mājaslapā saistībā ar šo projektu, anketa ir norādīta kā obligāts instruments pētījuma veikšanā... ka tas ir sākotnējās informācijas iegūšanas avots. Un kāpēc mums ir jāstrīdas šodien par to, lai gan jaunajai studiju virziena akreditācijas kārtībai bija jāstājas spēkā no 2012.gada 1.septembra, bet tajā pašā laikā projekta īstenošana turpināsies līdz 2013.gada pavasarim? Un Augstskolu likuma pārejas noteikumos jau tika iestrādātas visas šīs normas, neraugoties uz to, ka projekta īstenošana vēl turpinās. Jautājumu uzdošanu tā varētu turpināt un turpināt, un tāpēc vēlreiz gribu teikt, ka šeit izvērtēt to, ko, kurš un kad ir runājis, par ko iestājies, tajā skaitā, jā, arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras pārstāvji, kuri pārstāv darba devējus... Tad ir arī jautājums... darba devēji ir tie, kuri visvairāk sūkstās par to, kādu viņi saņem šo absolventu, cik viņš ir piemērots darba tirgum, cik viņš viņiem ir derīgs un cik daudz vēl viņā būs jāiegulda jelkādu investīciju, lai darba ņēmējs tiešām būtu atbilstošāks viņu prasībām. Tad ko šīs darba devēju institūcijas ir tiešām darījušas publiski? Katrā ziņā es šādas aktivitātes neesmu pamanījusi, bet šeit tiešām nav runa konkrēti par... Olšteina kungs minēja Rostovska kungu, bet arī viņš no 2008.gada ir darbojies šajā institūcijā, un, kā jau es minēju, šoreiz, jā, mēs apelējam pie šīs kolektīvās atbildības. Un vēl arī jāsaka tā: jā, arī Augstākās izglītības padomei ir, protams, jārūpējas par studentiem. Un arī šeit es esmu mutiski vairākkārt kā parlamentārā sekretāre runājusi ar pārstāvi no Latvijas Studentu apvienības. Un jāteic, ka ir tik daudz praktisku jautājumu, kurus arī... jā, protams, arī varēja risināt, kā es jau minēju, Augstākās izglītības padomes ietvaros - un ne tikai! Ja likums, Augstskolu likums, mums nosaka to, ka studentu pašpārvaldei katrā augstskolā ir jāsaņem viena divsimtā daļa no augstskolas budžeta, - noskaidrojiet, cik daudzās augstskolās studentu pašpārvalde šo naudu saņem! Cik daudzās augstskolās studentiem - ne tikai studentiem, bet arī mācībspēkiem - ir pieejama informācija par augstskolas budžetu? Cik lielā mērā studentiem ir iespēja ietekmēt to, ka tiek pagarināts vai pārtraukts līgums ar attiecīgu mācībspēku? Tas viss saistīts ar augstākās izglītības kvalitāti. Kādas ir problēmas akadēmiskās brīvības jautājumos? Cik daudziem studentiem ir iespēja izvēlēties brīvās izvēles studiju kursus? Bet tur ir Latvijas Studentu apvienības pārstāvis, kuram ir iespēja risināt šīs problēmas! Tas ir instruments, ar kuru viņi var risināt šīs problēmas. Es jau minēju arī par studiju finansēšanas jautājumiem... Jau gadiem ilgi netiek risināts tas jautājums, lai studentiem būtu iespējams saņemt valsts galvotu kredītu studijām licencētās programmās. Tas arī netiek risināts. Un visi šie jautājumi ir ento gadu garumā... (Starpsauciens no zāles.) Tas nav ministrijas, tikai un vienīgi ministrijas... Šeit ir runa tiešām par to, ka mums kopā... Augstākās izglītības padomei ir šī funkcija jāveic sadarbībā ar... jā, protams, ar sociālajiem... tātad kopā ar Izglītības un zinātnes ministriju un citām institūcijām jāstrādā pie tā, lai paaugstinātu studiju kvalitātes „latiņu”. Un ministrija sadarbojas gan ar Latvijas Darba devēju konfederāciju, gan ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru, gan ar arodbiedrībām, un sadarbība ir sistemātiska, un, protams, to vienmēr var pilnveidot un uzlabot, un tas ir kopīgs darbs. Paldies par uzmanību. (RP frakcijas aplausi.)".
• 2012_12_20-seq73 spokenText "Paldies. Vārds Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārajai sekretārei Ingai Vanagai, otro reizi.".
• 2012_12_20-seq72 spokenText "Paldies Cileviča kungam par komplimentu. Parasti gan šādi komplimenti dara uzmanīgu. Jāsecina, ka Cileviča kungs acīmredzot ir viens no visnobriedušākajiem klātesošajiem politiķiem, un kā vienam no visnobriedušākajiem politiķiem gan nākas izteikt vēlējumu operēt ar pārbaudītu informāciju un neizmantot faktus argumentācijā demagoģiski, jo ir būtiska starpība, vai arguments par piederību iepriekšējai padomei kādā no situācijām ir bijis vienīgais arguments, vai arī tas ir viens no argumentiem. Tas kā viens no argumentiem, protams, var kalpot. Iemesls, kāpēc es vēlējos kāpt otrreiz tribīnē, ir tas, ka es vēlos iebilst tam, kas izskanēja no tribīnes, - ka Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā kādam sēdes laikā tikusi aizbāzta mute. Es piedalījos tajā sēdē un varu apgalvot, ka ne vārda tiešā, ne pārnestā nozīmē nevienam mute netika aizbāzta. Klāt bija visi klātesošie kandidāti, katram kandidātam tika dots vārds, un pēc katra kandidāta uzstāšanās un iepazīstināšanas ar sevi bija iespējams gan uzdot jautājumus, gan izteikt iebildumus attiecībā uz katru no kandidātiem. Ja šāda kārtība ir mutes aizbāšana, tad, manuprāt, šāds... bet tas jau gan ir sēdes vadītājas kompetencē - izšķirties, vai šāds apvainojums nebūtu jāizskata Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā. Vēlreiz par savu nostāju. Protams, ir taisnība zināmos jautājumos gan Robertam Ķīlim, gan viņa oponentiem. Tas, kāpēc man šķiet būtiski šobrīd atbalstīt tādu sastāvu, kādu ir izvirzījušas organizācijas, to skaitā Roberta Ķīļa oponentus, ir tieši tas līdzsvars, kas ir nepieciešams, lai jomā, kurā tiešām ir būtiski septiņreiz nomērīt un tikai tad griezt, jautājuma risinājums tiktu pieņemts izsvērti un līdzsvaroti. Bieži vien ir bažas par to, ka tas tā arī varētu nenotikt, ja šāda līdzsvara nebūtu. Paldies. (Aplausi no frakcijas VIENOTĪBA.)".
• 2012_12_20-seq70 spokenText "Cienījamie kolēģi! Pirmām kārtām es gribētu apsveikt Dzintara kungu ar diezgan konstruktīvo runu. Man ir liels prieks par to, ka Dzintara kunga pozīcija ir būtiski progresējusi. Vēl pavisam nesen - šā gada februārī - viņš ļoti dedzīgi aizstāvēja tieši tādu principu, ka nevienu no iepriekšējās padomes locekļiem pārvēlēt nedrīkst. Toreiz mēs diskutējām par jaunām Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes kandidātu vēlēšanām. Acīmredzot Dzintara kungs tagad jau ir nobriedis politiķis un ļoti labi saprot, ka šī pieeja nav pareiza. Man ir liels prieks par viņu! Man, godīgi sakot, ir zināmas problēmas ar kolēģu no Reformu partijas priekšlikumiem un viņu nostāju. Jūsu nosaukums ir Reformu partija, bet, ņemot vērā jūsu pozīciju šajā un arī citos jautājumos, jums varbūt vajadzētu izvērtēt iespēju pārdēvēt sevi par revolūciju partiju... (No zāles dep. I.Čepāne: „Jā!”) Es visnotaļ atbalstu tos priekšlikumus un to stratēģiju, ko aizstāv izglītības un zinātnes ministrs. Patiešām, nevienam nav noslēpums, ka mums ir milzīgas problēmas izglītības jomā. Bet kas īstenos šādas reformas? Un ar ko jūs gribat sadarboties šo reformu gaitā? Es vispār neredzu, ka jums būtu sabiedrotie gan pasniedzēju vidū, gan augstskolu vadītāju vidū, gan arī profesionālo nevalstisko organizāciju vidū. Nu nevar šādas reformas īstenot vienīgi no augšas! Un ar šādu pieeju nevienu no esošajiem, ja padome strādājusi slikti... Ar ko tad jūs gribat strādāt? Un kā jūs gribat panākt tos ļoti labos mērķus, ko jūs esat deklarējuši? Patiešām es piekrītu, ka mēs nevaram vienkārši automātiski paļauties uz to, ka nevalstiskās organizācijas izvirzīja kandidātu un ka mums vienkārši viņš ir jāakceptē, un viss. Mēs tiešām izvērtējām, un mūsu kolēģis Ņikiforova kungs ļoti skaidri pamatoja, kāpēc Ratnieka kunga kandidatūra mums nav pieņemama. Tieši tāpēc, ka viņš nepārstāv studentus, ka viņa izvirzīšanas procedūra nebija adekvāta. Vai jums ir argumenti, kas liecinātu par to, ka arī citu profesionālo apvienību izvirzītie kandidāti nebija izvirzīti atbilstoši labas prakses noteikumiem un vispārpieņemtiem demokrātijas principiem? Es to nedzirdēju! Jūs kritizējat cilvēkus, konkrētos cilvēkus, bet acīmredzot šos cilvēkus ciena viņu profesionālās savienības, tie cilvēki, kas ar viņiem kopā strādā, un acīmredzot šeit ir domstarpības. Ja kaut kas nepatīk ministrijai, bet patīk lielākajai daļai profesoru vai augstskolu vadītāju, tad šādas problēmas jārisina sarunu ceļā. Mēs zinām, ka šīs sarunas bija diezgan grūtas un bija diezgan apšaubāmi demarši no abām pusēm, bet... Piedāvāt revolūcijas - tas nav tas labākais ceļš, it īpaši, ja ņem vērā, ka, šķiet, nu tomēr jūsu pašu koalīcijas partneri jūs neatbalsta. Bet kā jūs tad gribat panākt šādus mērķus? Vai jūs tiešām cerat, ka opozīcija nobalsos par jūsu priekšlikumiem tikai tāpēc, ka liela daļa koalīcijas tos neatbalstīs, un mēs te centīsimies sarīdīt koalīcijas partnerus? Nē, mēs tā nerīkosimies! Jo mēs esam atbildīga opozīcija un mēs nespēlējam tikai taktiskas spēles. Mēs saprotam, cik augstākā izglītība ir svarīga, un mēs gaidām no tās partijas, kurai ir uzticēta izglītības vadība, tomēr reālus un pārdomātus priekšlikumus par ļoti nepieciešamajām reformām. Diemžēl šobrīd jūsu pozīcija neizskatās labi pārdomāta un labi izstrādāta. Paldies. (Dep. Dz.Ābiķa starpsaucieni no zāles.)".
• 2012_12_20-seq68 spokenText "...tad varbūt ir vērts arī tomēr, piekrītot Latkovska kungam, saprast, ka arī ar Augstākās izglītības padomes locekļu izvirzīšanas kritērijiem, ar to, kādas dažādas sabiedriskas organizācijas virza tur šos locekļus... Un, lai kā mēs gribētu uzticēties, ka tās no sava vidus virza tos labākos, es nevaru tā kā piekrist, ka mēs varam apstiprināt jebkuru, kuru tās virza. Nu ko mēs darīsim, ja tās virzīs kādu... nu, nezinu... nu, negribas teikt, ka... Var jau arī virzīt Romas pāvestu, bet... Nu dažbrīd izskan tie argumenti, ka mums ir jāpiekrīt tikai tādēļ, ka izvirzītais ir gana godājams. Es īsti nevaru piekrist. Un tāpēc tie motivētie iebildumi, kas bija no Izglītības un zinātnes ministrijas... Un, saprotot daudzu jūsu neapmierinātību varbūt ar paša ministra komunikācijas stilu atsevišķos jautājumos, es gribētu tomēr šos jautājumus nodalīt un koncentrēties uz Augstākās izglītības padomi. Un, mazliet runājot par to jomu - par tiesību zinātni, kuru es pārstāvu, kur šobrīd ir 12 valsts akreditētas studiju programmas, kur var saņemt jurista diplomu... tās ir ar ļoti dažādām kvalitātes prasībām, skalā no „apmierinoši” līdz „ļoti neapmierinoši”, bet ar „labi” vai ar „teicami” diemžēl es nevarētu novērtēt nevienu. Jautājumā par to, vai Augstākās izglītības padome, ko ir vadījis Vētras kungs, kuru es visnotaļ cienu un kurš varbūt vismaz medicīnas izglītību nav ļāvis sabojāt tā, kā ir noticis ar visu pārējo izglītību... es tomēr neredzu, ka viņš ir redzējis „laukumu” pilnībā. Un arī tām citām jomām, kas ir visnotaļ svarīgas, nav nodrošinājis, ka šī latiņa nekrīt, nekrīt, nekrīt... Agrāk izpratne par augstāko izglītību bija tāda, ka tā tomēr ir saistīta ar pētniecību, ar zinātni, turpretim šobrīd mēs runājam par augstākās izglītības tirgu - par to, ka mums ir labi rādītāji attiecībā uz iegūto diplomu skaitu, ka mums ir labi rādītāji, ka laukos cilvēki ņem kredītus, lai bērni varētu studēt, taču viņi īsti nesaprot, kādās augstskolās viņi studē un ko pēc tam ar to diplomu viņi varēs darīt. Privāto augstskolu asociācija ir deleģējusi Zaķa kungu no Sociālo tehnoloģiju augstskolas, kur izglītības kvalitāte tieši attiecībā uz tiesību zinātņu programmu, es atvainojos, ir novērtēta šajā pašā apstrīdētajā pētījumā zemāk par jebkuru kvalitatīvu novērtējumu, un līdz ar to es tiešām nevaru atbalstīt šos padomes locekļus, kuri tomēr nav darījuši savu darbu. Un, ja es nebūtu šobrīd šeit, Saeimā, tad es par Augstākās izglītības padomi vispār nebūtu dzirdējusi neko. Es zināju, ka tāda ir, es zināju, kur tā ir, un es zināju varbūt, kas ir tās vadītājs, bet... Vai sabiedrība tiešām jūt Augstākās izglītības padomes darbu? Vai sabiedrība zina, kas ir tās vīzija? Un vai tiešām mēs visu norakstīt varam tikai un vienīgi uz to, ka viņi ir labi cilvēki un pārstāv labas organizācijas? Es tam nevaru piekrist, un līdz ar to es pievienošos Izglītības un zinātnes ministrijas viedoklim. Paldies. (RP frakcijas aplausi.)".
• 2012_12_20-seq67 spokenText "Zariņa kungs, varbūt jūs ieņemtu vietu?".
• 2012_12_20-seq66 spokenText "Jā, godātie kolēģi! Mēs šeit tiešām, šodien debatēdami par Augstākās izglītības padomes sastāvu un tātad par konkrēto kandidātu apstiprināšanu Augstākās izglītības padomē, esam debatējuši par visu ko, un šeit ir varbūt katram kāds emocionāls pārdzīvojums saistībā ar savu paša vai savu bērnu pieredzi augstākajā izglītībā. Atsevišķiem politiķiem ir neapmierinātība ar izglītības un zinātnes ministra darbu. Mēs šeit dzirdam: gan mūzikas stundu, gan angļu valodas jautājumi... Nu, tā ir tāda kolektīvā psihoterapija, kur mēs tiešām viens otru uzklausām. Un ļoti labi, ka tā! Laikā pirms Ziemassvētkiem tas varbūt arī tā pienākas, jo daudziem daudz kas ir sakrājies. Bet tomēr tas ir arī ļoti atbildīgs pienākums - apstiprināt amatā uz četriem gadiem (proti, uz ilgāku laika periodu, nekā ir šis Saeimas sasaukums un līdz ar to šīs Saeimas uzticību saņēmusī valdība) Augstākās izglītības padomi. Un mēs beidzot esam sakustinājuši, vismaz savās domās, to dīķi, esam sapratuši, ka ar augstāko izglītību tomēr Latvijā nav viss kārtībā. Es pati arī pārstāvu akadēmisko vidi, esmu dažādos vēlētos akadēmiskajos amatos pēdējos desmit gadus, un tāpēc es varbūt atļaušos savā runā paraudzīties arī mazliet no tāda skatpunkta - kā tas ir iekšpusē, kā jūtas gan akadēmiskais personāls, gan arī studenti. Man nav aizmirsies, ko nozīmē būt studentam un kādēļ es izvēlējos savas gan maģistra, gan doktora studijas turpināt citu valstu universitātēs, jo diemžēl es nebiju apmierināta ar to kvalitāti, kuru es varēju saņemt šeit. Un līdz ar to, manuprāt, ja mēs saprotam, ka ar augstāko izglītību nudien nav viss kārtībā...".

• first
• previous
• next