Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2012_12_20-seq74> ?p ?o. }

• 2012_12_20-seq74 type Speech.
• 2012_12_20-seq74 number "74".
• 2012_12_20-seq74 date "2012-12-20".
• 2012_12_20-seq74 isPartOf 2012_12_20.
• 2012_12_20-seq74 spokenAs 100.
• 2012_12_20-seq74 spokenText "Kolēģi! Klātesošie! Es gribētu uzdot vairākus jautājumus. Jā, mēs Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā esam runājuši par daudziem un dažādiem ļoti aktuāliem tematiem, bet... Es neatkārtošu to, kādas funkcijas ir uzticētas Augstākās izglītības padomei. Bet sakiet, lūdzu, kam šī institūcija mutiski vai rakstiski ir atskaitījusies par savu darbu, ko tā ir darījusi četru gadu laikā? (No zāles dep. J.Ādamsons: „Kas ir vadītājs?”) Mājaslapā tāda informācija nav pieejama. Kaut vai rakstiska atskaite par šīs Augstākās izglītības padomes darbu, par to, ir vai nav izpildītas funkcijas, un kāpēc virkne no likumā uzticētajām funkcijām nav īstenota. Jautājumus tiešām bija iespēja uzdot visiem 11 atnākušajiem kandidātiem, bet, ziniet, es zinu, ko nozīmē, kad uzdod nepatīkamus jautājumus, tāpēc publiski jautāt pieciem atkārtoti izvirzītajiem kandidātiem tīri cilvēciski man tiešām negribējās... negribējās jautāt, lai viņi taisnotos mūsu visu priekšā, bet varbūt arī vajadzēja, lai viņi tad pastāsta, kāpēc viens, otrs, trešs likuma pants nav pildīts, turklāt vēl vairāku gadu garumā... Līdz ar to arī šai institūcijai ir jāuzņemas atbildība par īstenoto projektu, kas prasījis ne desmit un ne simts tūkstošus, bet tie jau ir miljoni. Un, kā es jau teicu, tur tiek veikts audits, tāpēc mums šodien ir jāuzdod jautājumi Augstākās izglītības padomes pašreizējam vadītājam. Vai tiešām projekta vērtēšanas ietvaros bija tā, ka vienā studiju virzienā skaita un sastāva ziņā eksperti bija atšķirīgi... personāliju ziņā atšķirīgi, ko arī Vētras kungs apstiprināja, apmeklējot Reformu partijas frakciju? Par kādu kvalitatīvu izvērtējumu mēs varam runāt, ja uz vienu augstskolu aizbrauc četri eksperti, uz otru - septiņi, turklāt arī viņu sastāvs nebija identisks... tātad mainījās šis ekspertu loks. Kāpēc mums ir jāuzdod tādi jautājumi: kāpēc citas programmas klātienē eksperti vispār neapmeklē un saka: „Mēs vērtējām šīs programmas pēc šiem iesniegtajiem taustāmajiem pašnovērtējuma ziņojumiem.”? Kāpēc bija jābūt tā, ka uz vienu programmu brauca visi eksperti, bet uz citu augstskolu vispār neviens eksperts klātienē neaizbrauca un nav ticies ne ar darba devējiem, ne ar absolventiem, ne ar studentiem, ne ar mācībspēkiem? Kāpēc mums ir jāuzdod jautājumi par ekspertu interešu konfliktu vai atbilstību noteiktam virzienam, kur speciālistam ir doktora grāds vienā jomā, bet viņš vērtē pavisam citu virzienu, kas galīgi nav saistīts ar viņa paša iegūto izglītību? Kāpēc mums ir jāuzdod jautājumi, ka anketā, kas tātad ir instrumentārijs šī studiju virziena izvērtēšanā, bija 62 kritēriji, un vai tiešām visi eksperti tika instruēti, ka, lūk, piemēram, koledžas līmenī 5 no šiem 62 kritērijiem nevērtējiet? Vai viņi tika tiešām visi atbilstoši instruēti un vai visas attiecīgā līmeņa izglītības programmas tika vērtētas pēc vieniem un tiem pašiem kritērijiem? Kāpēc mums ir jāuzdod jautājums: vai tiešām ir reāli 10 dienu laikā tik lielam ekspertu skaitam izvērtēt 74 programmas šajā izglītības sadaļā? Kāpēc mums ir jāuzdod jautājums: kāpēc 17 procentos gadījumu nav aizpildīti visi 62 kritēriji, un kāpēc mums ir jāsaņem atbilde no Vētras kunga, ka anketu varēja ņemt vērā un varēja arī neņemt vērā pie šī galarezultāta pieņemšanas attiecīgajā studiju programmā, studiju virzienā, lai gan visos dokumentos, kas ir pieejami Augstākās izglītības padomes mājaslapā saistībā ar šo projektu, anketa ir norādīta kā obligāts instruments pētījuma veikšanā... ka tas ir sākotnējās informācijas iegūšanas avots. Un kāpēc mums ir jāstrīdas šodien par to, lai gan jaunajai studiju virziena akreditācijas kārtībai bija jāstājas spēkā no 2012.gada 1.septembra, bet tajā pašā laikā projekta īstenošana turpināsies līdz 2013.gada pavasarim? Un Augstskolu likuma pārejas noteikumos jau tika iestrādātas visas šīs normas, neraugoties uz to, ka projekta īstenošana vēl turpinās. Jautājumu uzdošanu tā varētu turpināt un turpināt, un tāpēc vēlreiz gribu teikt, ka šeit izvērtēt to, ko, kurš un kad ir runājis, par ko iestājies, tajā skaitā, jā, arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras pārstāvji, kuri pārstāv darba devējus... Tad ir arī jautājums... darba devēji ir tie, kuri visvairāk sūkstās par to, kādu viņi saņem šo absolventu, cik viņš ir piemērots darba tirgum, cik viņš viņiem ir derīgs un cik daudz vēl viņā būs jāiegulda jelkādu investīciju, lai darba ņēmējs tiešām būtu atbilstošāks viņu prasībām. Tad ko šīs darba devēju institūcijas ir tiešām darījušas publiski? Katrā ziņā es šādas aktivitātes neesmu pamanījusi, bet šeit tiešām nav runa konkrēti par... Olšteina kungs minēja Rostovska kungu, bet arī viņš no 2008.gada ir darbojies šajā institūcijā, un, kā jau es minēju, šoreiz, jā, mēs apelējam pie šīs kolektīvās atbildības. Un vēl arī jāsaka tā: jā, arī Augstākās izglītības padomei ir, protams, jārūpējas par studentiem. Un arī šeit es esmu mutiski vairākkārt kā parlamentārā sekretāre runājusi ar pārstāvi no Latvijas Studentu apvienības. Un jāteic, ka ir tik daudz praktisku jautājumu, kurus arī... jā, protams, arī varēja risināt, kā es jau minēju, Augstākās izglītības padomes ietvaros - un ne tikai! Ja likums, Augstskolu likums, mums nosaka to, ka studentu pašpārvaldei katrā augstskolā ir jāsaņem viena divsimtā daļa no augstskolas budžeta, - noskaidrojiet, cik daudzās augstskolās studentu pašpārvalde šo naudu saņem! Cik daudzās augstskolās studentiem - ne tikai studentiem, bet arī mācībspēkiem - ir pieejama informācija par augstskolas budžetu? Cik lielā mērā studentiem ir iespēja ietekmēt to, ka tiek pagarināts vai pārtraukts līgums ar attiecīgu mācībspēku? Tas viss saistīts ar augstākās izglītības kvalitāti. Kādas ir problēmas akadēmiskās brīvības jautājumos? Cik daudziem studentiem ir iespēja izvēlēties brīvās izvēles studiju kursus? Bet tur ir Latvijas Studentu apvienības pārstāvis, kuram ir iespēja risināt šīs problēmas! Tas ir instruments, ar kuru viņi var risināt šīs problēmas. Es jau minēju arī par studiju finansēšanas jautājumiem... Jau gadiem ilgi netiek risināts tas jautājums, lai studentiem būtu iespējams saņemt valsts galvotu kredītu studijām licencētās programmās. Tas arī netiek risināts. Un visi šie jautājumi ir ento gadu garumā... (Starpsauciens no zāles.) Tas nav ministrijas, tikai un vienīgi ministrijas... Šeit ir runa tiešām par to, ka mums kopā... Augstākās izglītības padomei ir šī funkcija jāveic sadarbībā ar... jā, protams, ar sociālajiem... tātad kopā ar Izglītības un zinātnes ministriju un citām institūcijām jāstrādā pie tā, lai paaugstinātu studiju kvalitātes „latiņu”. Un ministrija sadarbojas gan ar Latvijas Darba devēju konfederāciju, gan ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru, gan ar arodbiedrībām, un sadarbība ir sistemātiska, un, protams, to vienmēr var pilnveidot un uzlabot, un tas ir kopīgs darbs. Paldies par uzmanību. (RP frakcijas aplausi.)".
• 2012_12_20-seq74 language "lv".
• 2012_12_20-seq74 speaker Inga_Vanaga-1980.
• 2012_12_20-seq74 mentions Q211.
• 2012_12_20-seq74 mentions Q1976817.
• 2012_12_20-seq74 mentions Q957126.
• 2012_12_20-seq74 mentions Q22116518.
• 2012_12_20-seq74 mentions Q384826.