Matches in Saeima for { ?s <http://purl.org/linkedpolitics/vocabulary/spokenText> ?o. }
- 2013_04_04-seq196 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu „Grozījumi Civillikumā” (Nr.537/Lp11). Šis likumprojekts ir saistīts ar iepriekš jau otrajā lasījumā atbalstīto likumprojektu „Grozījums likumā „Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma saistību tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību””, un galvenais mērķis arī šim likumprojektam ir ieviest Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu par maksājumu kavējumu novēršanu komercdarījumos. Juridiskā komisija ir saņēmusi 15 priekšlikumus. 1.priekšlikums ir tieslietu ministra pienākumu izpildītājas Žanetas Jaunzemes-Grendes priekšlikums - aizstāt likumprojekta tekstā vārdus „publiska persona” ar vārdiem „publiska iestāde”. Jāsaka, ka par šo priekšlikumu ir bijušas arī diskusijas darba grupā. Sākotnēji šķiet, ka šis priekšlikums ir redakcionāls, bet šim priekšlikumam segums jeb faktiski arī mērķis ir tieši precīzi ieviest tos noteikumus, kuri ir noteikti direktīvā. Iespējams, ka diskusijas par attiecīgo likuma normu... faktiski šī likuma norma ir saistīta ar vēl citām atsevišķām likuma normām... diskusijas tiesībzinātnieku vidū turpināsies arī vēl laikā starp otro un trešo lasījumu. Bet šobrīd Juridiskās komisijas vārdā ir lūgums šo priekšlikumu atbalstīt.".
- 2013_04_04-seq195 spokenText "Cienījamie kolēģi! Ir pulksten 11.00. Un izskatās, ka tieši tāpat kā jūs neko nezināt par parlamentārās dimensijas darba grupu, jūs nezināt arī neko par darba kārtību, ka pulksten 11.00 sēde atsākas. Tātad turpinām Saeimas 4.aprīļa sēdi. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Civillikumā” (Nr.537/Lp11), otrais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gaidis Bērziņš.".
- 2013_04_04-seq193 spokenText "Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Dzintars Ābiķis... nav zālē, Inita Bišofa... nav, Boriss Cilevičs... nav, Sergejs Dolgopolovs... nav, Ina Druviete... nav, Jānis Ozoliņš... nav, Gunārs Rusiņš... ir, Aleksandrs Sakovskis... nav, Kārlis Seržants... nav, Jānis Urbanovičs... nav.".
- 2013_04_04-seq191 spokenText "Kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde sāksies pēc piecām minūtēm. Paldies.".
- 2013_04_04-seq190 spokenText "Vārds paziņojumam deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.".
- 2013_02_21-seq82 spokenText "Vārds paziņojumam deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.".
- 2013_04_04-seq189 spokenText "Cienījamie Pieprasījumu komisijas deputāti! Šodien pulksten 13.00, tātad vienos dienā, notiks Pieprasījumu komisijas sēde. Sēdes materiālus esmu izsūtījis visiem elektroniski. Lūdzu iepazīties!".
- 2013_04_04-seq188 spokenText "Sēdi turpināsim pēc pārtraukuma. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Paldies. Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, es mūsu visu vārdā vēlētos dzimšanas dienā sveikt mūsu kolēģi Vladimiru Nikonovu, kuram tieši šodien ir dzimšanas diena. (Aplausi.) Vārds paziņojumam deputātam Romualdam Ražukam.".
- 2013_04_04-seq186 spokenText "Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 20.maijs. Paldies.".
- 2013_04_04-seq185 spokenText "Kolēģi! Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 20.maijs. Kā mēs redzam, komisijas piedāvātais priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir pietiekami garš, lai kvalitatīvi izdiskutētu visus iespējamos priekšlikumus. Lūgums atbalstīt.".
- 2013_04_04-seq184 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Civillikumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - nav, atturas - 25. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.".
- 2013_04_04-seq183 spokenText "Tātad, kolēģi, esam izskatījuši visus priekšlikumus. Juridiskās komisijas vārdā lūgums atbalstīt likumprojektu „Grozījumi Civillikumā” (Nr.536/Lp11).".
- 2013_04_04-seq181 spokenText "Un nu 11. - deputāta Andreja Judina priekšlikums, kurš komisijā nav guvis atbalstu.".
- 2013_04_04-seq179 spokenText "Paldies. Godātie kolēģi! Tagad ir 10. - deputātes Ineses Lībiņas-Egneres priekšlikums. Manuprāt, tas ir ļoti būtisks priekšlikums. Proti, dažkārt tiesa situācijās, kad jāvērtē līgumsoda samērīgums un līgumsoda cietējs nav prasījis šādu vērtēšanu izdarīt atbilstoši spēkā esošajam regulējumam, kas ir noteikts Civillikuma 1724.1 pantā, norāda uz to, ka tiesai sacīkstes principā nav šādu tiesību. Taču šis priekšlikums šādas tiesības tiesai dotu. Juridiskās komisijas vārdā lūgums atbalstīt šo priekšlikumu.".
- 2013_04_04-seq178 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. - deputātes Irinas Cvetkovas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - 42, atturas - 7. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2013_04_04-seq177 spokenText "Paldies. Komisijas vārdā gribētu teikt sekojošo. Proti, šis priekšlikums zināmā mērā ir saistīts ar 7. - mūsu neatbalstīto deputātes Irinas Cvetkovas priekšlikumu, kā arī norādīt faktiski uz zināmām šaubām par to apgalvojumu, ko minēja deputāte Cvetkova, atsaucoties uz profesoru Torgānu. Es šaubos, vai profesors Torgāns piekristu vienas normas grozījumam, nevērtējot sistēmiski visu šo jautājumu. Tā ka komisijas vārdā ir lūgums neatbalstīt minēto priekšlikumu.".
- 2013_04_04-seq175 spokenText "Kolēģi! Līgumsods ir tikai viens no sodīšanas elementiem, kas paredzēti Civillikumā; mums ir vēl arī kavējuma procenti, ir naudas sods. Ir dažādi zaudējumu veidi, kā es jau minēju, bet pēc būtības līgumsods ir kreditora neplānota peļņa. Tātad ar šo priekšlikumu tiek piedāvāts, ka, piemērojot līgumsodu, parādnieka maksājumi vienmēr ir ieskaitāmi vispirms pamatparāda un procentu samaksai, nevis līgumsoda un citu blakus prasījumu samaksai, nesamazinot pamatparāda summu. Otrkārt. Ja parādniekam nāksies samaksāt kreditora pieprasīto līgumsodu, tad parādnieks būtu atsvabināms no pienākuma maksāt visādus citus sodus, kavējuma procentus... daudzus, visādus naudas sodus, augļu un citu zaudējumu atlīdzību. Respektīvi, kreditoram ir jāizšķir, kādu no pametumiem izvēlēties - līgumsodu vai kādu citu. Bet, runājot par to ekspertu viedokļiem, kuri piedalījās komisijas sēdē, es gribu jums pastāstīt, ka godātais Torgāna kungs, kurš piedalījās komisijas sēdē, ir atzinis, ka šis priekšlikums ir atbalstāms pie nosacījuma, ka likumdevējs ir gatavs būtiski grozīt mūsu tēvu radīto Civillikumu. Tad mums ir jāizšķiras, vai mēs esam gatavi uzņemties atbildību un veidot taisnīgas civiltiesiskās attiecības, kuras šajā brīdī ir nepilnīgas vai pat novecojušas, kas ļauj kreditoriem izmantot tās ļaunprātīgi un pat savtīgi. Es lūdzu atbalstīt manu priekšlikumu un balsot „par”.".
- 2013_04_04-seq173 spokenText "Paldies. 9. - deputātes Irinas Cvetkovas priekšlikums, kas komisijā nav guvis atbalstu.".
- 2013_04_04-seq172 spokenText "Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. - deputātes Ineses Lībiņas-Egneres iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - nav, atturas - 31. Priekšlikums ir atbalstīts.".
- 2013_04_04-seq171 spokenText "Paldies. 8. - deputātes Ineses Lībiņas-Egneres priekšlikums, kas komisijā ir guvis atbalstu.".
- 2013_04_04-seq170 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. - deputātes Irinas Cvetkovas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 45, atturas - 4. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2013_04_04-seq169 spokenText "Jā, paldies. Komisijā arī par šo priekšlikumu bija diskusijas, un komisijas vārdā vēlos norādīt to, ka līgumsoda mērķis... Līgumsoda jēdziens: līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest par savu saistību neizpildi. (No zāles dep. A.Elksniņa starpsaucieni: „Nu izbeidz...!”) Savukārt zaudējumiem ir jābūt reāliem un pierādāmiem. Līdz ar to komisijas vārdā lūgums neatbalstīt.".
- 2013_04_04-seq167 spokenText "Jā, godājamie kolēģi! Tiešām var pieminēt to Čepānes kundzes liberālo attieksmi attiecībā uz priekšlikumiem... iepriekšējiem, par ko mēs diskutējām. Es tiešām aicinu atbalstīt arī šo priekšlikumu šajā kontekstā, ņemot vērā Saeimas vairākuma balsojumu attiecībā uz līgumsoda noteikšanu 10 procentu apmērā, jo Cvetkovas kundzes priekšlikums lielā mērā pilnveido to priekšlikumu, kuru Saeima ir atbalstījusi. Līdz ar to es aicinu balsot „par”. Paldies.".
- 2013_04_04-seq165 spokenText "Paldies, kolēģi! Tagad runāšu tikai īsu brīdi. Šeit mēs aktualizējam diskusiju par to, ka līgumsods ir aprobežojams, kā iepriekš jūs nobalsojāt, ar attiecīgu procentu, un tad mans piedāvājums ir aprobežot līgumsoda apmēru ar zaudējuma apmēru, lai līgumsods nebūtu lielāks nekā iespējamais zaudējuma apmērs. Jo, kā es jau minēju, tas neatbilst godīgai darījumu praksei. Paldies.".
- 2013_04_04-seq163 spokenText "Paldies. Nākamais ir 7. - deputātes Irinas Cvetkovas priekšlikums, kas komisijā nav guvis atbalstu. Par to jau tikko deputāte izteicās.".
- 2013_04_04-seq162 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Vai kāds prasa balsojumu par 6.priekšlikumu? Deputāti piekrīt komisijas viedoklim - neatbalstīt 6.priekšlikumu.".
- 2013_04_04-seq161 spokenText "Kolēģi! Nu, tā kā vairākumu tikko pierunāja balsot par 5.priekšlikumu, tad es aicinu neatbalstīt 6.priekšlikumu, kā komisija ir nolēmusi, bet atbalstīt manu priekšlikumu - 7.priekšlikumu -, ar kuru es piedāvāju aprobežot līgumsodu ar zaudējuma apmēru. Tas būs loģiski. Līgumsods nevar būt lielāks par zaudējuma apmēru, jo tas pats par sevi neatbilst godīgai darījumu praksei. Paldies.".
- 2013_04_04-seq159 spokenText "Paldies, kolēģi! 6. - deputātes Ineses Lībiņas-Egneres priekšlikums, kas komisijā nav guvis atbalstu.".
- 2013_04_04-seq158 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. - deputātes Ineses Lībiņas-Egneres priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - nav, atturas - 35. Priekšlikums ir atbalstīts. (Dep. D.Kazākas aplausi.)".
- 2013_04_04-seq157 spokenText "Paldies. Komisijas vārdā es lūdzu atbalstīt 5. - deputātes Ineses Lībiņas-Egneres priekšlikumu.".
- 2013_04_04-seq155 spokenText "Godātie kolēģi! Mēs runājam par Civillikuma 1716.pantu, kas mums skaidro līgumsoda būtību. Un līgumsoda būtība ir vienkārša. Līgumsods ir pametums, ko persona uzņemas ciest, ja viņa neizpilda savas saistības pilnīgi vai daļēji... pienācīgi neizpilda. Mēs konstatējam problēmu, un problēma ir vienkārša. Saskaņā ar mūsu likumu ir iespējama situācija, ka līgumsods var būt lielāks par pamatsaistību. Taču tas nav pareizi! Protams, var jau cerēt, ka tiesa kļūdu labos un pateiks, ka līgumsods nav samērīgs. Bet likums paredz iespēju pieļaut tādu situāciju, ka tā apmērs var būt ļoti liels. Un mūsu praksē ir bijuši gadījumi, kad līgumsoda apmērs bija trīs reizes lielāks nekā parāda summa. Tas nav pieļaujams! To apzinoties, ir izstrādāti grozījumi, kuru mērķis ir ierobežot līgumsoda piemērošanu... būtībā modificēt to. Torgāna kungs jau norādīja, ka faktiski tā nav pat modificēšana, bet mēs runājam par atgriešanos pie pamatidejas. Bet kur ir problēma? Pirmajā lasījumā mēs atbalstījām priekšlikumus, un saskaņā ar šiem priekšlikumiem līgumsods turpmāk būs fiksēta summa, tāpēc līgumsods nevarēs pieaugt. Tātad puses, noslēdzot līgumu, vienosies, ka līgumsods ir, piemēram, 200 lati, un tas ir viss. Taču mēs diskutējām arī pēc pirmā lasījuma. Un ko mēs konstatējām? Ir gadījumi, kad cilvēki pienācīgi neizpilda savas saistības, piemēram, samaksa ir nokavēta par divām vai trim dienām. Vai būs taisnīgi, ja sakarā ar to, ka pienācīgi, īstajā laikā, saistība nav izpildīta, ir jāmaksā liela summa? Līdz ar to ir piedāvāts saglabāt arī citu līgumsoda modeli, protams, paredzot iespēju, ka līgumsods var būt noteikts arī procentos, ja līgums nav izpildīts paredzētajā laikā. Savukārt trešajā daļā ir piedāvāts noteikt ierobežojumu līdz 10 procentiem. Tātad - par ko mēs tagad diskutējam? Ja mēs atbalstīsim priekšlikumu, ko iesniegusi mūsu kolēģe, tad mums būs divi līgumsoda veidi: fiksēta summa un otrais variants - par nokavējumu ne vairāk kā 10 procenti. Ja mēs to neatbalstām, tad mums būs tikai fiksētā summa. Un tad, pusēm noslēdzot līgumu, būs jādomā, kāda tā summa varētu būt. Un tagad iedomāsimies, ka ir rakstīts: ja līgums nav izpildīts, tad summa... parāds... līgumsods ir, piemēram, 500 lati. Ir nokavēts, un tieši divas dienas vēlāk parāds ir, piemēram, 50 lati. Un tad ir jāmaksā 500 lati? Vai tas būs samērīgi? Tas nebūs samērīgi! Atkal mēs tiesā varēsim mēģināt pierādīt, ka tas ir ļoti daudz. Manuprāt, priekšlikums, ko iesniedza Lībiņas-Egneres kundze, problēmu atrisina, un līdz ar to es aicinu jūs atbalstīt šo priekšlikumu. Paldies.".
- 2013_04_04-seq153 spokenText "Godātie kolēģi! Es nešaubos, ka personām, kuras ir uzņēmušās saistības, šīs saistības ir jāpilda. Tikai šajā gadījumā mums ir jāizšķiras par vienu vai otru attieksmi. Proti, vai mēs esam tik liberāli, ka sakām: jā, šeit šīs tiesiskās attiecības ir starp divām personām un valsts šajā gadījumā vispār no malas noskatās un neiejaucas, vai tomēr valsts mēģina aizstāvēt neapdomīgus - es tā varētu teikt! - cilvēkus, kuri dažkārt neorientējas sarežģītos likumos un patiešām sevi mūsdienu apstākļos pārdod verdzībā. Es domāju, ka zināmā mērā mēs mēģinām to darīt. Un, ja mēs iepriekš, arī šo tā saukto trekno gadu sākumā, būtu mēģinājuši šos jautājumus noregulēt, tad, iespējams, mēs, visa valsts, visi šie iedzīvotāji, tik ārkārtīgi lielus kredītus tomēr nebūtu ņēmuši un nebūtu arī iestājušās šādas sekas, kādas tās šodien mēs redzam. Bet atļaujiet man teikt: patiešām es piekrītu, ka Augstākās tiesas prakse ir laba, Civillikuma 1.pants par labu ticību ir ļoti labs. Bet dažkārt patiešām, kā teica mana kolēģe Inese Lībiņas-Egneres kundze, šīs lietas nenonāk līdz Augstākajai tiesai, un dažkārt arī tiesas, iespējams, pat pieļauj šos nesamērīgos līgumsodus. Un atļaujiet jums izstāstīt vienu piemēru, par kuru... par lietu, par kuru pašlaik ir ģenerālprokurora protests. Nonāca šī lieta manā rīcībā, un es Juridiskās komisijas vārdā vērsos pie ģenerālprokurora. Proti, kāzuss pavisam vienkāršs. Viena, es gribētu teikt, visai apšaubāma firma, kas, manuprāt, tagad jau ir bankrotējusi, bija aizdevusi bērnudārza audzinātājai 5000 latus. Bērnudārza audzinātāja bija ieķīlājusi savu Jūrmalā esošo divistabu dzīvokli kā garantiju šim aizdevumam. Turklāt viņa bija samaksājusi apmēram 600 vai 700 latus - diezgan lielu summu - par šā līguma noformēšanu. Viņa bija samaksājusi... paspējusi samaksāt 1400 latus no šiem 5000 latu. Pie tam interesanti, ka mēnesī sākotnēji viņai pamatsumma bija 4 lati, bet procentos viņai bija 145 lati jāmaksā. Un tā tas turpinājās. Pēc tam viņa zaudēja darbu un vairs nevarēja maksāt. Kas notika tālāk? Tālāk šis dzīvoklis tika laists izsolē. Dzīvokli nopirka tā pati firma, kas viņai aizdeva naudu, pie tam arī tiesu izpildītājam bija krietni izdevumi jāsamaksā... Un beigu beigās izrādījās, ka, neskatoties uz to, ka viņa bija samaksājusi 1400 latus un zaudējusi Jūrmalā esošo dzīvokli, kas tika izsolīts par, ja es nemaldos (man nav līdzi dokumentu), 4000 latu, viņai vēl bija jāmaksā 7000 latu, un tika uzlikts viņas bankas kontiem arests. Viņai divi nepilngadīgi bērni! Jūs saprotiet, kādā situācijā dažkārt atrodas šie neapdomīgie cilvēki! Un mums ir tomēr kaut kas šajā jomā jādara, jo runājam arī par šiem ātrajiem kredītiem... Es pilnīgi piekrītu savai kolēģei Inesei Lībiņai-Egnerei, kura arī pateica, ka tas ir viens no mēģinājumiem šo jautājumu noregulēt. Dzīvē ir dažādi piemēri, bet mēs nevaram atstāt pašplūsmā šo lietu, jo pēc tam nāks policistu arodbiedrības, dažādas citas arodbiedrības un teiks: „Ziniet, jūs nedrīkstat vairāk no parādnieka ieturēt! Uz katru ģimenes locekli atstājiet 200 latus!” Vai ne? Pretējā gadījumā - un to ļoti bieži „Saskaņas Centrs” atbalsta... Kādēļ tagad, Elksniņa kungs, ir tik superliberāla pieeja šim risinājumam? Protams, šeit pastāv problēmas. Bet es domāju, ka valstij tomēr ir jāmēģina atrast šo līdzsvaru, līdzīgi kā tas ir citās Eiropas demokrātiskajās valstīs. Jo nevar mūsu sabiedrībā pieļaut šādas situācijas saistībā ar šīm līgumiskajām attiecībām, kur dažkārt viena no pusēm, kura neorientējas likumos, sevi faktiski padara uz visu mūžu par ķīlnieku. Es lūdzu atbalstīt šo Lībiņas-Egneres priekšlikumu. Paldies. (Dep. D.Kazākas aplausi.)".
- 2013_04_04-seq151 spokenText "Kolēģi! Jautājums ir cik vienkāršs, tikpat sarežģīts. Bet diskusijā patiesībā ir dažas fascinējošas atsauces. Pirmkārt, izrādās, ka mēs ikdienā apstiprinām neprofesionālus un nekompetentus tiesnešus. Otrkārt, fascinē tas, ka mēs pēkšņi pamodāmies, ka tā judikatūra, kas faktiski ir nostiprinājusies, ir jānostiprina arī normatīvajos aktos. Bet kāpēc ir jānostiprina normatīvajos aktos tie 10 procenti? Kāpēc judikatūra nevar attīstīties tālāk un veicināt tādas tiesu prakses piemērošanu, kāda ir, piemēram, liberālajā Eiropā? Par to arī neviens nerunā. Un nākamais. Vienkāršs piemērs. Līgumsods ir viens no instrumentiem tāpat kā, piemēram, tiesīgās personas tiesības prasīt zaudējumu atlīdzību. Tāpat viens no civiltiesiskajiem instrumentiem ir arī galvojums, līdzīgs... identisks instruments ir arī ķīla. Ja mēs ierobežojam līgumsodu, tad kas būs tālāk? Tad darījuma puses attiecīgi vērsīsies un lūgs nodrošināt saistību izpildi vai nu ar galvojumu, vai ar ķīlu. Jūs to vēlaties? Mēs tikko debatējām par galvinieku attiecībām un citām saistībām. Ir vairāki līdzekļi - tās civiltiesiskās attiecības nekur tālu neaizies! Vienkārši citu līdzekļu izmantošanas rezultātā tās pašas tiesiskās attiecības... Ja ne ar līgumsodu, tad jau ar galvojumu un ķīlu tiks piespiests tās saistības izpildīt. Kāda nozīme šajā situācijā likumdevējam vismaz formālu prasību attiecībā uz iespējamās naudas summas samaksu par prasību neizpildīšanu aizvietot ar reālu mantu, kas tiešām apgrūtinās tiesiskās attiecības vēl jo vairāk?!".
- 2013_04_04-seq149 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Kolēģe Inese Lībiņa-Egnere pamatoja savu priekšlikumu, manuprāt, ļoti izsvērti. Es gribētu tikai dažas lietas pateikt attiecībā arī uz to, kas notika Juridiskās komisijas sēdē, un par to, ko deputāti varbūt neredz. Juridiskās komisijas sēdē tika izskatīti arī Latvijas Komercbanku asociācijas priekšlikumi, kuru galvenā būtība bija tāda - nemainīt neko, tātad palikt pie tāda regulējuma, kāds ir šobrīd. Acīmredzot varbūt arī dažiem klātesošajiem šķiet, ka šis regulējums, kas pieļauj nesamērīgu līgumsodu, būtu atstājams spēkā arī šobrīd. Kas attiecas uz Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras uzņēmējiem, es vēlētos atgādināt, kas notika 2008.gadā, kad Tieslietu ministrija jau rosināja šo problēmu risināt un sadarbībā ar... tajā skaitā sadarbībā ar profesoru Torgānu tika izstrādāti grozījumi Civillikuma 1724.1 pantā, kas sākotnēji bija nedaudz citādāks, nekā Saeima to pieņēma. Un tad, kad notika diskusijas par šo normu, „Dienas Biznesā” parādījās aptuveni tādi raksti, kuru galvenā būtība bija šāda: ja Saeima pieņems šādu regulējumu, tad Latvijā neviens līgumus nepildīs... respektīvi, tādu regulējumu, kas ierobežo līgumsodu. Un, kā mēs redzam, tad tā faktiski ir bijusi... es atvainojos, bet citu vārdu es šobrīd neatrodu, demagoģija. Kas attiecas uz nevalstisko organizāciju līdzdalību Juridiskās komisijas sēdēs, tad mēs tās vienmēr aicinām uz diskusiju un konstruktīvas diskusijas rezultātā mēģinām rast risinājumus. Šeit jau izskanēja doma par to, ka Patērētāju tiesību aizsardzības centram varētu būt citādāks viedoklis un ka šis regulējums būtu jāiekļauj kādā citā likumā, nevis Civillikumā. Varu teikt, ka Juridiskās komisijas rīcībā ir Patērētāju tiesību aizsardzības centra vēstule par šiem grozījumiem, kuras noslēgumu es citēšu: „Patērētāju tiesību aizsardzības centrs ir gandarīts par iesniegto likumprojektu un uzskata, ka tas varētu būtiski uzlabot patērētāju situāciju, un nepieciešamības gadījumā centrs ir gatavs līdzdarboties.” Un to centrs šajā gadījumā arī dara. Noslēgumā par tiesu praksi. Tiesu prakse veidojas ilgākā laika periodā. Tik tiešām pirmais signāls, kas vēlāk bija arī pamats judikatūras tālākai veidošanai, varbūt bija Senāta 2005.gada spriedums, kas cita starpā tātad noteica arī kritērijus tam, ko mēs saprotam ar nesamērīgu līgumsodu. Kā mēs zinām, Civillikums tika atjaunots krietni ātrāk, un tiešām bija pagājis ilgs laiks. Te jau kolēģi minēja Vācijas tiesu praksi, kurai ir daudz garāka vēsture. Tiešām Vācijas tiesu prakse ir atzinusi to, ka 5 vai 10 procenti... ka no 5 līdz 10 procentiem līgumsods konkrētā situācijā, iespējams, ir vērtējams kā samērīgs, savukārt lielāks līgumsods ir vērtējams kā nesamērīgs. Bet tam ir bijis nepieciešams ļoti ilgs laika periods. Un šajā gadījumā mūsu kā likumdevēja pienākums ir varbūt sekmēt, lai šis periods būtu īsāks. Paldies.".
- 2013_04_04-seq147 spokenText "Godātie kolēģi! Vispirms es vēlētos atbildēt uz Elksniņa kunga repliku par to, ka tik tiešām Augstākās tiesas Senāts savā tiesu praksē šādu 10 procentu maksimālo robežu ir nostiprinājis. Un kādēļ mums ar to nepietiek? Manuprāt, mums ar to nepietiek tieši tādēļ, ka tiesu prakse līdz šim solim ir gājusi padsmit gadus un cilvēkiem, lai viņi tātad iegūtu šādu spēkā stājušos tiesas nolēmumu, ir jāgaida padsmit gadus, un katram patērētājam ar šo varbūt, iespējams, sākotnēji mazo summu, ko viņš īsziņas veidā ir palūdzis kādam no nebanku kreditētājiem un pēc tam nonācis viņu jūgā, ir jāgaida padsmit gadus un jānonāk līdz Augstākajai tiesai. Diemžēl arī man no šīs tribīnes jāsaka, ka tiesnešu kvalifikācija, kā to ir atzinusi Eiropas Komisija arī vairākos savos ziņojumos par Latvijas tiesu ekonomiskās konkurētspējas indeksu... tiesneši diemžēl tieši komercstrīdu izšķiršanā, civillietu izšķiršanā nav ar to augstāko kvalifikāciju, un diemžēl šie spriedumi, kad tie nonāk Augstākās tiesas Senātā, ir tiešām pretēji tam, kā to ir sākotnēji lēmušas pirmās instances tiesas un apgabaltiesas. Tādēļ, manuprāt, šis ir Latvijā, īpaši ņemot vērā mūsu situāciju ar tiesu sistēmu, likumdevēja regulējams jautājums. Otrs jautājums par to. Arī attiecībā uz uzņēmējiem, Olšteina kungs, šis Senāta nolēmums ir jau šobrīd spēkā, un attiecībā uz uzņēmējiem un visām šīm uzņēmēju asociācijām, Olšteina kungs, arī šobrīd tas ir spēkā, un tas nav jauninājums tiesību sistēmā - šie 10 procenti šobrīd. Uz Juridiskās komisijas sēdi bija aicināti arī nebanku kreditētāji, bija aicināta Ekonomikas ministrija un Latvijas Komercbanku asociācija. Manuprāt, piedalījās arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas pārstāvis Valaiņa kungs. Tā ka nu mēs tiešām Juridiskajā komisijā debatējām par šo jautājumu. Varam debatēt vēl uz trešo lasījumu, ja ir vēl kādi precizējoši priekšlikumi, bet es lūdzu, kolēģi, atbalstīt un nostiprināt ar likuma spēku šobrīd manu priekšlikumu. Vēlāk trešajā lasījumā, ja nepieciešams, varam vēlreiz par to debatēt. (Dep. D.Kazākas aplausi.)".
- 2013_04_04-seq145 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Pirmā lasījuma redakcija, manuprāt, jau ir diezgan liela revolūcija līgumsodu, ja tā var teikt, redakcionālajā precizēšanā... atšķirībā no esošās Civillikuma normas, un tā ir tāda, ka līgumsods ir konkrēti noteikta naudas summa vai cita mantiska vērtība, ko kāda persona uzņemas maksāt sakarā ar savu saistību tajā gadījumā, ja viņa šo saistību neizpildītu vai neizpildītu pienācīgi. Līgumsodu nedrīkst noteikt vairākkārtīgu vai procentuāli pieaugošu maksājumu vai devumu veidā. Tagad uz otro lasījumu ir piekabināta klāt šī te 10 procentu sadaļa, kas, manuprāt, nav pamatota. Un, ja mēs skatāmies arī šo jautājumu daudz plašāk, ne tikai varbūt no juridisko, kā saka, ekspertu viedokļa, bet arī no tautsaimniecisko, tad šeit diskusija par šādu jautājumu noteikti būtu jāizvērš arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā un jāpaprasa uzņēmējiem, kā tad viņiem, saskaroties ar šādas normas ieviešanu dzīvē, būtu iespējams tālāk sekmīgi darboties vai izpildīt tās saistības, ko viņi ir uzņēmušies, un tās saistības, ko viņi vēl nākotnē uzņemsies. Tāpēc es aicinu uz šo jautājumu skatīties daudz plašāk arī tautsaimnieciskās nozares ieskatā un domāt ne tikai par to, kādā veidā varbūt mēs varam juridiski to atrunāt, bet arī par to, kādā veidā tas ietekmēs mūsu valsts attīstību, kādā veidā tas ietekmēs uzņēmējdarbību Latvijā. Vai kādam ir paprasīts viedoklis par šo? Vai Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, LDDK vai kāda cita uzņēmējus apvienojoša organizācija ir pateikusi savu viedokli par šo? Cik man zināms, viņi ir noraidījuši šo priekšlikumu. Tāpēc es aicinu šobrīd to neatbalstīt un turpmāk acīm redzami diskutēt par to. Paldies.".
- 2013_04_04-seq143 spokenText "Augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Tiešām, kad kāds no koalīcijas partijas runā par to, ka ir jābūt lielā mērā demokrātiskai un vienlīdzīgai diskusijai, tad gadījumos, kad notiek diskusija attiecībā uz Cvetkovas kundzes priekšlikumiem, diemžēl, kā izrādās, Saeimas sēdē līdz galam nekas tomēr tā arī nav izdiskutēts, lai mūsu priekšlikumus, ko mūsu kolēģe ir iesniegusi, Saeimas vairākums atbalstītu. Attiecībā uz Lībiņas-Egneres kundzes priekšlikumu. Tas tiešām ir ļoti īpatnējs. Tiešām interesants! Bet ir jāatgādina tās kategorijas, par kurām Lībiņas-Egneres kundze tikko ir runājusi. Visās ārvalstīs minētās procentu likmes ir nostiprinātas tiesu praksē, nevis normatīvajos aktos. Un šajā gadījumā ir jāatgādina arī, piemēram, tas regulējums, kurš ir noteikts Civillikuma 1.pantā. Kāpēc mūsu tiesu prakse nepiemēro to, kas tur ir paredzēts? Kur ir problēma - likumdošanā vai judikatūrā, kura faktiski šajā situācijā ir nostiprināta? Bet, pievēršoties juridiski tehniskajiem apstākļiem, faktiski, debatējot par minēto priekšlikumu, manā skatījumā, šodien ir pāragri par to spriest, lai, balsojot Saeimā par to, pieņemtu lēmumu. Ir nepieciešams norādīt, ka panta pirmās divas daļas faktiski, mūsu skatījumā, ir pieļaujamas. Turklāt šobrīd pastāvošajā regulējumā tās maina vienīgi panta redakciju. Panta otrajā daļā esošo tekstu, piemēram, ka nedrīkst noteikt vairākkārtīgu atkārtotu vai pieaugošu maksājumu vai devumu veidā, jau šobrīd dzīvē nodrošina Senāta tiesu prakse, kur tiesa ļoti kvalitatīvi to attiecīgi arī piemēro. Tātad, lai rastu nepieciešamību, ka tieši šādus grozījumus vajag izdarīt esošajā regulējumā, būtu jāpierāda tas, ka nesamērīgus līgumsodus aizliedzošā tiesu prakse faktiski klibo, kas, mūsu skatījumā, tā nav. Panta trešā daļa, protams, bez veselā saprāta trūkuma diemžēl liecina vēl arī par ļoti sliktu juridisko tehniku, jo no teksta nav saprotams, vai ar 10 procentu apmēru ir ierobežots jebkāds līgumsods - tātad tā ir imperatīva norma, kas darījuma pusēm aizliedz vienoties par līgumsodu, kas saistības savlaicīgas neizpildes gadījumā pārsniegs 10 procentus no kopējās saistības mantiskās vērtības -, vai arī 10 procentu apmēru nedrīkst pārsniegt tieši līgumsoda pieaugums par laikā neizpildītu saistību. Tās acīm redzami ir divas dažādas lietas, un par to diskusija acīm redzami nav notikusi. No praktiskā viedokļa, tiešām nav saprotams, kāpēc šāda imperatīva norma būtu jāierobežo civiltiesībās dispozitīvās attiecībās... tā aizsargājamā interese tiesiskajās attiecībās, kura šajā situācijā likumdevējam būtu jārisina. Un, atkārtojot Civillikuma 1.pantā noteikto regulējumu, ka tiesības izmantojamas pēc labas ticības, sekojoši arī Augstākās tiesas Senāts ir radījis spriedumu, ka šobrīd jau ir judikatūra, kas liek tiesām pašām samazināt tādus līgumsodus, kas ir netaisnīgi jebkādu iemeslu dēļ: liels - mazs, laikā - nelaikā, darījumu pušu sociālā nevienlīdzība un tā tālāk... Šajā gadījumā līgumsods ir viens no tiem līdzekļiem, kas nodrošina tiesiskai personai kādus instrumentus. Un šajā situācijā, ja ir šāda veida priekšlikums un to ir mēģināts nostiprināt normatīvajā aktā, tad faktiski līgumsoda kā civiltiesību institūta nozīme zūd. Es tiešām, kolēģi, jūs aicinu šajā brīdī šāda veida priekšlikumu neatbalstīt, atturēties balsojumā par tā pieņemšanu un diskusiju tiešām novirzīt vairāk zinātniskā plāksnē attiecībā uz šāda veida lēmuma lietderību vai nepieciešamību, jo tiesiskajās attiecībās stājas ne vien privātpersonas savā starpā, bet arī privātpersona ar valsti. Arī tādi līgumi tiek slēgti. Vai valsts šajā gadījumā ierobežos, piemēram, līgumsoda samaksu arī vienam vai otram piegādātājam par saņemto preci situācijā, kad tas nevēlēsies šīs saistības izpildīt, ņemot vērā vienu otru vilcienu iepirkumu? Šajā situācijā, godājamie kolēģi, es tiešām lūgtu atturēties no minētā lēmuma pieņemšanas un to rūpīgāk izvērtēt.".
- 2013_04_04-seq141 spokenText "Godātie kolēģi! Manuprāt, ir ļoti labi, ka mēs šeit pēc būtības izdebatējam arī katru priekšlikumu Saeimas sēdē, jo diemžēl Juridiskās komisijas sēdē visi Saeimas locekļi nav varējuši piedalīties. Un man jāizsaka nožēla, ja Olšteina kungs ir bijis ieinteresēts... ka viņš nav varējis uzklausīt augsti kvalificētu tiesībzinātnieku veiktos pētījumus par to, kā Latvija izskatās (es runāju Eiropas kontekstā) tieši attiecībā uz līgumsodu neierobežošanu, neregulēšanu. Un tādā aspektā mēs principā esam vienīgā Eiropas valsts, kur... Mums nav procentuālas augstākās robežas līgumsoda noteikšanai kā tādai. Mēs uzklausījām vairākus viedokļus no tiesībzinātnieku puses, un runa bija par citu valstu augstāko robežu - 5 procentiem -, kas ir atzīta tiesu praksē citās valstīs. Šeit piedāvājums ir 10 procenti, kas šobrīd atbilst arī vairākām Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta sniegtajām atziņām par to, ka šāds līgumsoda augšējais apmērs būtu uzskatāms par godīgu darījuma praksi, par atbilstošu labiem tikumiem. Šobrīd šī diskusija par apmēra ierobežošanu, manuprāt, nu jau pēc padsmit gadu tikai un vienīgi akadēmisko... un tiesnešu diskusijas ir nonākušas Saeimā. „Jurista Vārds” šim jautājumam par to, ka būtu šāds ierobežojums likumā reiz jānosaka, pievērsās jau pirms 10 gadiem. Juridiskajā komisijā mēs par to debatējam arī ļoti, ļoti ilgi. Un ar gandarījumu atzīstu, ka visbeidzot šis likumprojekts ir nonācis mūsu darba kārtībā, un pirmajā lasījumā atbalstītā redakcija, Olšteina kungs, kā reiz jau arī tajās debatēs Juridiskajā komisijā iezīmēja, ka mēs šo augstāko robežu noteiksim. Un tiem komisijas... un tiem Saeimas locekļiem, kuriem nav juridiskās izglītības, es vēlētos teikt, ka Olšteina kungs jūs ir maldinājis, ka Patērētāju tiesību aizsardzības likums ir tas, kurš nosaka līgumsoda apmēra samaksas pienākumu vai kādus citus noteikumus iepretim Civillikumam. Civillikums ir tas likums, kurš to nosaka. Attiecībā uz atsevišķām jomām, piemēram, šobrīd jau dzelzceļa transporta jomā, ja es nemaldos, šis speciālais likums nosaka iespēju noteikt īpašus līgumsodus. Un mēs esam komisijā pārdomājuši, ka Būvniecības likums būtu tas likums, ja būvniecībā būtu šādas jomas, kur vajadzētu īpaši noteikt augstāku līgumsoda apmēru. Taču Civillikums kā reiz ir tas likums, kas attiecas uz visiem nebanku kreditētājiem, kas attiecas uz visiem SMS kredītiem, kas attiecas uz visiem tiem tiešām nelaimīgajiem cilvēkiem, kuri ir spiesti maksāt nesamērīgi augstus līgumsodus. Un tas ir bijis šo iesniegto grozījumu mērķis gan pirmajā lasījumā, gan arī šim manam priekšlikumam. Un es arī šeit, Saeimas sēdē, tāpat kā komisijas sēdē varu atzīt, ka šis mans priekšlikums kā reiz ir nācis no profesora Torgāna, no asociētā profesora Kārkliņa. Es esmu, izdebatējot ar viņiem, to tādā redakcijā iesniegusi. Es pilnīgi neuzturu spēkā manas intelektuālā īpašuma tiesības uz šo priekšlikumu. Tas nav manis pašas voluntāri izvēlēts piedāvājums. Ja ir nepieciešams, Olšteina kungs, es jums varu piedāvāt arī citu Eiropas valstu tiesu praksi par šo jautājumu. Tāpēc arī lūdzu pēc tādām, manuprāt, ļoti labām debatēm un vienbalsīga atbalsta Juridiskajā komisijā atbalstīt šo priekšlikumu arī šeit, Saeimas sēdē. Paldies. (RP frakcijas aplausi.)".
- 2013_04_04-seq139 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Šis priekšlikums pēc savas būtības nosaka to, ka tiek ierobežots līgumsods, un tas, manuprāt, paredz daudz plašāku regulējumu, nekā tas ir domāts varbūt no priekšlikuma iesniedzēja puses un varbūt arī no sabiedrībā aktualizējušamies jautājuma, kas ir saistīts ar nebanku kreditēšanu. Es gribu runāt par tiem darījumiem, kas tiek slēgti, piemēram, būvniecības sektorā, kur tiek noslēgti līgumi par, pieņemsim, kādu nozīmīgu ēku būvniecību, un atrunāt līgumsodu par darba neizpildi. Ja mēs pieņemsim šo priekšlikumu, tad šajā gadījumā varam rēķināties ar to, ka darbu izpildītājs varēs skaidri un gaiši pateikt, ka viņam varbūt citā reizē ir daudz izdevīgāk to darbu vienkārši nepildīt un samaksāt 10 procentu lielu līgumsodu nekā izpildīt laikus. Uz to šis priekšlikums arī attiecas. Šis priekšlikums neattiecas uz nebanku kreditēšanu, jo, kā zināms, nebanku kreditēšanu regulē patērētāju tiesību normas, un šinī gadījumā Civillikuma normas ir vispārējas normas pret speciālajām patērētāju tiesību normām. Ir gadījumi, kad arī mēs redzam, ka divi komersanti, piemēram, par preču piegādi lielā apjomā ir noslēguši līgumu un kādu saistību neizpildes rezultātā var nonākt situācijā, ka, redzot, ka 10 procentu maksājums ir izdevīgāks, vienkārši šīs saistības var neizpildīt. Tāpat gadījumos, kad... Kā mēs zinām, pavisam nesenā pagātnē valstī ir bijusi inflācija virs 10 procentiem. Ir skaidrs, ka tad daudz labāk ir paciest un samērot šo inflācijas koeficientu, kas varbūt dažkārt ir bijis pat 12 vai 13 procenti... nekā līgumsods, kurš tiek atrunāts, - 10 procenti... Vakar izdevās sazināties arī ar kolēģiem, kuri bija piedalījušies Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras speciāli sasauktajā sēdē par šo jautājumu. Arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, cik man zināms, skaidri un gaiši... ar uzņēmējiem tajā skaitā... ir izteikusi savu viedokli, ka šāda norma nebūtu atbalstāma. Varbūt sākotnēji tiešām radītā ažiotāža ap šo nebanku kreditēšanu ir radījusi šādas normas tapšanu, bet Civillikums nav tā vieta, kur to regulēt. Un tāpēc es aicinu neatbalstīt šo normu, jo tā paredz tiešām daudz plašāku regulējumu un ietekmi, nekā tas varbūt sākotnēji bija domāts. Paldies.".
- 2013_04_04-seq137 spokenText "Es atvainojos, jā... Es ļoti atvainojos! 5. - deputātes Ineses Lībiņas-Egneres priekšlikums, kas ir komisijā atbalstīts.".
- 2013_04_04-seq136 spokenText "Piektais...".
- 2013_04_04-seq135 spokenText "Paldies. Tālāk pāriesim pie nākamās sadaļas, par kuru ir nākamais priekšlikums. Un sadaļa ir par līgumsoda reformu, es gribētu teikt arī komisijas vārdā - līgumsoda regulējuma reformu. 8. - deputātes Ineses Lībiņas-Egneres priekšlikums. (No zāles: „Mēs uzmanīgi sekojam!”; „Piektais! Piektais!”)".
- 2013_04_04-seq134 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. - deputātes Irinas Cvetkovas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 39, pret - 39, atturas - 3. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2013_04_04-seq133 spokenText "Komisijas vārdā vēlos piebilst sekojošo. Pirmām kārtām attiecībā uz jēdzienu „faktiskā maksātnespēja”. Gribu vērst uzmanību uz to, ka šis jēdziens ir jātulko plašāk, proti, uzskatot, ka šeit mēs runājam par tādu maksātnespēju, ko ir atzinusi tiesa un kas ir nostiprināta jau šobrīd arī tiesu praksē. Kas attiecas uz to, ko teica Cvetkovas kundze par galvinieka atbrīvošanu no saistību izpildes gadījumā, ja parādnieks maksātnespējas procesā tiek atbrīvots no saistību izpildes. Komisijas vārdā es vēlreiz uzsveru to, ka šāda diskusija komisijā jau ir bijusi saistībā ar citiem piedāvātajiem grozījumiem Civillikumā, un komisija ir nonākusi pie secinājuma, ka pašreizējais regulējums faktiski jau paredz to, ka parādnieks, fiziskā persona... ja šis parādnieks maksātnespējas procesā tiek atzīts par maksātnespējīgu un tiek dzēstas viņa saistības, tad faktiski tas ir pamats galvojuma saistības kā blakus saistības izbeigšanai. Līdz ar to komisijas vārdā lūgums neatbalstīt minēto priekšlikumu.".
- 2013_04_04-seq132 spokenText "Paldies. Vai komisijas vārdā Bērziņa kungs vēlas ko piebilst?".
- 2013_04_04-seq131 spokenText "Kolēģi! Ar šo priekšlikumu tiek piedāvāts izslēgt panta otro daļu, kura paredz to, ka pret galvinieku prasību ceļ tūliņ, ja ir pierādīta galvenā parādnieka faktiskā maksātnespēja vai par viņa mantu jau atklāts konkurss. Apspriežot šo jautājumu komisijas sēdē, tika pausts viedoklis par to, ka faktiskā maksātnespēja var tikt pierādīta pēc kādiem subjektīviem kritērijiem. Taču šis pants ir, es atgādinu, 1937.gada redakcijā un neatbilst 21.gadsimta prasībām. Mums jau sen darbojas Maksātnespējas likums, ar kuru noteikta kārtība, kādā pierādāma parādnieka faktiskā maksātnespēja. Tā ir pierādāma tikai un vienīgi ar tiesas spriedumu, kas ir saistošs arī trešajām personām. Tātad panta 2.punkta redakcija neatbilst un ir pretrunā ar Maksātnespējas likumu, jo, piemēram, esošais regulējums nosaka, ka, ja parādniekam ir pasludināta maksātnespēja, tad kreditors var griezties pie galvinieka pat tad, ja parādnieka manta nav vēl iztirgota un nav saņemts kaut daļējs saistību apmierinājums. Šī punkta izslēgšana ir nepieciešama, jo patlaban Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija izskata Maksātnespējas likuma grozījumus, kuros ir piedāvāts atsvabināt galvinieku no saistībām, ja fiziskajai personai ir īstenots maksātnespējas process. Tāpēc es lūdzu atbalstīt manu priekšlikumu un balsot „par”.".
- 2013_04_04-seq129 spokenText "Paldies. 4. - deputātes Irinas Cvetkovas priekšlikums. Tas arī ir daļēji saistīts ar iepriekšējiem priekšlikumiem un komisijā nav guvis atbalstu.".
- 2013_04_04-seq128 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. - deputātes Irinas Cvetkovas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 41, pret - 40, atturas - 6. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2013_04_04-seq127 spokenText "Jā, paldies. Es vēlos komisijas vārdā tikai atkārtot to, ko es jau teicu iepriekš, proti, par tām situācijām, par kurām runāja Cvetkovas kundze attiecībā uz to, ka vairākums praksē parakstāmo galvojuma līgumu ir tādi, kur galvinieks uzņemas atbildību kā pats parādnieks. Vispirmām kārtām būtu jāaizsargā patērētājs, un tas ir Patērētāju tiesību aizsardzības likuma jautājums. Līdz ar to Juridiskās komisijas vārdā lūgums neatbalstīt minēto priekšlikumu.".
- 2013_04_04-seq125 spokenText "Kolēģi! Vai ir kaut viens gadījums, kad galvinieks uzņemas saistības kā citādi nekā pats parādnieks? Šādu piemēru, ticiet man, nav, jo kreditori noklusējot iekļauj šādu prasību visos savos standartlīgumos, neļaujot tos labot un pat neizskaidrojot galviniekiem sekas. Turklāt šādu iespēju kreditori izmanto ļaunprātīgi. Ja, piemēram, galviniekam ir kāds vērtīgs īpašums, tad ir izdevīgi vērsties uzreiz pret galvinieku un prasīt no viņa saistību izpildi, piedziņu vēršot pret visu galviniekam piederošo mantu. Manuprāt, galvinieka saistībām jābūt papildu, nevis galvenajam nodrošinājumam par parādnieka saistībām, un tāpēc kreditoram būtu izvirzāma prasība visos gadījumos vērsties vispirms pie galvenā parādnieka, ja saistības nav izpildītas. Es lūdzu atbalstīt manu priekšlikumu un balsot „par”.".
- 2013_04_04-seq123 spokenText "Paldies. 3. - deputātes Irinas Cvetkovas priekšlikums. Tas ir saistīts ar iepriekšējo un komisijā nav guvis atbalstu.".
- 2013_04_04-seq122 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - deputātes Irinas Cvetkovas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 39, pret - 40, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2013_04_04-seq121 spokenText "Cienījamie kolēģi! Par šo priekšlikumu komisijā, kā jau teicu, bija diskusijas, un šo diskusiju rezultātā komisija uzdeva Patērētāju tiesību aizsardzības centram izvērtēt iespēju Patērētāju tiesību aizsardzības likumā novērst... nu, faktiski novērst tās situācijas, par ko runāja Cvetkovas kundze... daļēji novērst. Proti - kādā griezumā? Mēs zinām praksē tādas situācijas, kurās patērētāji varbūt īsti neizprot, ko nozīmē, piemēram, tāds jēdziens kā ekspromisoriskais galvojums, parakstot patērētāju kreditēšanas līgumu un attiecīgi pēc tam uzņemoties varbūt šīs blakus saistības. Mēs esam lūguši Patērētāju tiesību aizsardzības centram, kā jau es teicu, nākt ar iniciatīvu, lai nepieļautu šādas situācijas, kurās patērētājs, iespējams, nonāk, nezinot dažādas juridiska rakstura jēdzienu nozīmes. Līdz ar to šobrīd Juridiskās komisijas vārdā ir lūgums neatbalstīt šo priekšlikumu.".
- 2013_04_04-seq119 spokenText "Labrīt, augsti cienījamā priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Ar priekšlikumu tiek piedāvāts noteikt, ka galvinieks atbild tikai par galveno parādu, bet neatbild par blakus prasījumiem, tas ir, līgumsodiem, zaudējumiem un tamlīdzīgi. Galvojums ir ar līgumu uzņemts pienākums atbildēt kreditoram par trešās personas parādu, neatsvabinot tomēr pēdējo no viņas parāda. Vēsturiski, pēc vācu likumu krājuma, galvinieka saistības arvien bija salīdzināmas ar galvenā parāda stāvokli konkrētajā laikā, galviniekam neatbildot par blakus prasījumiem. Bet plašākas galvinieka saistības tika noteiktas Ostzejas jeb Baltijas tiesībās priekš Kurlandes. Taču Livonijā galvinieka atbildība tika noteikta vienīgi par kapitālu, tas ir, par galveno parādu un procentiem, nevis par blakus prasījumiem un zaudējumiem. Savukārt Civillikumā esošā redakcija paredz, ka galvinieks atbild gan par galveno parādu, gan par visiem blakus prasījumiem, zaudējumiem un pat par tiesu izdevumiem. Respektīvi, galvinieks savā ziņā ir kreditora ķīlnieks. Pēc esošā regulējuma, viņš nevar ne kontrolēt saistību izpildi, ne arī ietekmēt to. Likuma esošā redakcija paredz, ka kreditors jebkurā brīdī, pat ja parādnieks vairākus mēnešus nepilda saistības, var griezties „pa taisno” pie galvinieka, prasot ne tikai parāda saistību izpildi, bet arī blakus prasījumu, tajā skaitā līgumsodu izpildi. Galvinieks ir norobežots no kreditora un parādnieka savstarpējo domstarpību noregulēšanas, viņš nepiedalās un neietekmē kādu grozījumu papildinājumu pie darījumu noslēgšanas starp kreditoru un parādnieku. Viņam nav nekādas ietekmes uz parādnieku, bet viņam ir absolūta un pilna atbildība par parādnieka saistībām. Taču galvinieks ir saistību papildu nodrošinājums, kas atbild ar visu savu mantu par parādnieka saistībām. Un šinī gadījumā parādnieks ir izdevīgākā stāvoklī, salīdzinot ar galvinieku. Ar izskatāmajiem Civillikuma grozījumiem mēs ierobežosim līgumsodus. Paralēli mums ir jāaizsargā arī galvinieki no ļaunprātīgas iedzīvošanās uz viņu rēķina. Es lūdzu atbalstīt manu priekšlikumu un balsot „par”.".
- 2013_04_04-seq117 spokenText "Paldies. Nākamais - deputātes Irinas Cvetkovas priekšlikums, kas nosaka to, ka galvinieks atbild tikai par pašu galveno parādu. Komisijā par šo priekšlikumu bija diskusija, klātesot arī Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes mācībspēkiem un tiesību zinātņu ekspertiem. Ņemot vērā to, ka šis priekšlikums ir konceptuāls un nav izdiskutēts, komisija neatbalstīja šo priekšlikumu.".
- 2013_04_04-seq116 spokenText "Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - 39, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2013_04_04-seq115 spokenText "Godātie kolēģi, minētais likumprojekts ir saistīts ar nākamo - ar likumprojektu Nr.537/Lp11. Tātad skatām likumprojektu „Grozījumi Civillikumā” (Nr.536/Lp11). Komisija ir saņēmusi 11 priekšlikumus. 1. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, kas Juridiskajā komisijā tika izdiskutēts, klātesot attiecīgās komisijas pārstāvjiem, un netika atbalstīts. (Starpsauciens: „Balsot!”)".
- 2013_04_04-seq114 spokenText "Nr.536/Lp11...".
- 2013_04_04-seq113 spokenText "Es gribētu precizēt...".
- 2013_04_04-seq112 spokenText "Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 9.aprīlis. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Civillikumā” (Nr.536/Lp11), otrais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gaidis Bērziņš.".
- 2013_04_04-seq111 spokenText "Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2013.gada 9.aprīlis.".
- 2013_04_04-seq110 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums likumā „Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma saistību tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību”” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.".
- 2013_04_04-seq109 spokenText "Līdz ar to esam izskatījuši visus priekšlikumus. Juridiskās komisijas vārdā lūgums atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.".
- 2013_04_04-seq107 spokenText "4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tas precizē likumu tādējādi, ka paredz to, ka pēc eiro ieviešanas Latvijas Republikā zaudējumi saskaņā ar minēto direktīvu par maksājumu kavējumu novēršanu komercdarījumos nacionālajā tiesību sistēmā tiek novērtēti 40 eiro apmērā. Šie zaudējumi nav jāpierāda. Komisija ir atbalstījusi minēto Juridiskā biroja priekšlikumu.".
- 2013_04_04-seq105 spokenText "3. - tieslietu ministra pienākumu izpildītājas Žanetas Jaunzemes-Grendes priekšlikums. Tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 4.priekšlikumā.".
- 2013_04_04-seq103 spokenText "2. - tieslietu ministra pienākumu izpildītājas Žanetas Jaunzemes-Grendes priekšlikums, kas precizē spēkā stāšanās kārtību. Tas ir guvis atbalstu komisijā.".
- 2013_04_04-seq101 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu „Grozījums likumā „Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma saistību tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību””. Minētais likumprojekts ir saistīts ar nākamo šīs sēdes darba kārtības jautājumu - likumprojektu „Grozījumi Civillikumā”. Un pamats grozījumiem ir Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas par maksājumu kavējumu novēršanu komercdarījumos ieviešanu. Juridiskā komisija šā likumprojekta otrajam lasījumam ir saņēmusi četrus priekšlikumus. 1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir tehniska rakstura un ir atbalstīts.".
- 2013_04_04-seq100 spokenText "Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums likumā „Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma saistību tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību””, otrais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gaidis Bērziņš.".
- 2013_04_04-seq98 spokenText "Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 12.aprīlis. Paldies.".
- 2013_04_04-seq96 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums likumā „Par Latvijas Republikas un Svētā Krēsla līgumu”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.".
- 2013_04_04-seq95 spokenText "Labrīt vēlreiz! Strādājam ar dokumentu Nr.1981. Grozījums likumā „Par Latvijas Republikas un Svētā Krēsla līgumu” paredz noteikt vienveidīgu Latvijas Republikas un Svētā Krēsla līguma piemērošanu, jo kopš līguma parakstīšanas 2002.gadā valsts institūcijas un Romas katoļu Baznīca to izpratušas atšķirīgi. Grozījuma mērķis ir izskaidrot un risināt tās problēmas, kas šo gadu laikā ir radušās, kā arī padarīt situāciju juridiski daudz skaidrāku. Ārlietu komisija likumprojektu izskatīja pirmajam lasījumam un atbalstīja. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.".
- 2013_04_04-seq94 spokenText "Paldies. Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2013.gada 9.aprīlis. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums likumā „Par Latvijas Republikas un Svētā Krēsla līgumu””, pirmais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.".
- 2013_04_04-seq93 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusu Latvijas Republikā”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.".
- 2013_04_04-seq92 spokenText "Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 14.aprīlis. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusu Latvijas Republikā””, pirmais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.".
- 2013_04_04-seq91 spokenText "Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 14.aprīlis.".
- 2013_04_04-seq90 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Iedzīvotāju reģistra likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - nav, atturas - 22. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.".
- 2013_04_04-seq87 spokenText "Arī 2.priekšlikumu iesniedza iekšlietu ministrs Kozlovska kungs. Komisija atbalstīja.".
- 2013_04_04-seq85 spokenText "Labdien, augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija izskatīja likumprojektu (Nr.525/Lp11) „Grozījumi Iedzīvotāju reģistra likumā” otrajam lasījumam. Otrajam lasījumam ir iesniegti divi priekšlikumi. 1. - iekšlietu ministra Kozlovska kunga priekšlikums. Komisija atbalstīja.".
- 2013_04_04-seq84 spokenText "Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Iedzīvotāju reģistra likumā”, otrais lasījums. Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Ivans Klementjevs.".
- 2013_04_04-seq82 spokenText "Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 9.aprīlis. Paldies.".
- 2013_04_04-seq81 spokenText "Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - arī 9.aprīlis.".
- 2013_04_04-seq80 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par Latvijas Jūras akadēmijas Satversmes grozījumiem” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.".
- 2013_04_04-seq79 spokenText "Arī šis likumprojekts ir izstrādāts saskaņā ar Augstskolu likuma 10.panta trešo daļu, kas paredz, ka valsts dibināto augstskolu satversmes un grozījumus tajās pieņem attiecīgās augstskolas satversmes sapulce un pēc izglītības un zinātnes ministra ieteikuma ar likumu apstiprina Saeima. Aicinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.".
- 2013_04_04-seq78 spokenText "Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 9.aprīlis. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Par Latvijas Jūras akadēmijas Satversmes grozījumiem”, pirmais lasījums. Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāte Vineta Poriņa.".
- 2013_04_04-seq77 spokenText "Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 9.aprīlis.".
- 2013_04_04-seq69 spokenText "Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 9.aprīlis.".
- 2013_04_04-seq76 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Satversmes grozījumiem” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.".
- 2013_04_04-seq75 spokenText "Godātie kolēģi! Likumprojekts „Par Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Satversmes grozījumiem” ir izstrādāts saskaņā ar Augstskolu likuma 10.panta trešo daļu, kura paredz, ka valsts dibināto augstskolu satversmes un grozījumus tajās pieņem attiecīgās augstskolas satversmes sapulce un pēc izglītības un zinātnes ministra ieteikuma ar likumu apstiprina Saeima. Likumprojekta mērķis tātad ir apstiprināt Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Satversmes grozījumus, kas tādējādi nodrošinātu tās darbības kontinuitāti un Satversmes atbilstību Augstskolu likumā noteiktajam tiesiskajam regulējumam, kā arī precizētu ar akadēmijas un tās lēmējinstitūciju veicamo darbību saistītos jautājumus. Lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.".
- 2013_04_04-seq74 spokenText "Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 3.maijs. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Par Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Satversmes grozījumiem”, pirmais lasījums. Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāte Vineta Poriņa.".
- 2013_04_04-seq73 spokenText "Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 3.maijs.".
- 2013_04_04-seq72 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.".
- 2013_04_04-seq71 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu „Grozījumi Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā”. Likumprojekts paredz noteikt par objektiem atbildīgo personu atbildību un pienākumus ugunsdrošības jomā, noteikt fizisko personu pienākumus ugunsdrošības jomā, kā arī noteikt amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm tiesības, veicot ugunsdrošības uzraudzību (piemēram, bez iepriekšējas paziņošanas jebkurā diennakts laikā pārbaudīt ugunsdrošību objektos, fotografēt, izdarīt audioierakstus, videoierakstus, uzdot novērst atklātos normatīvajos aktos noteikto ugunsdrošības prasību pārkāpumus, pieprasīt ugunsaizsardzības sistēmu darbspējas pārbaudes veikšanu). Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.".
- 2013_04_04-seq70 spokenText "Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 9.aprīlis. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā”, pirmais lasījums. Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Edmunds Demiters.".
- 2013_04_04-seq68 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.".
- 2013_04_04-seq67 spokenText "Augsti godātais Prezidij! Godātie deputāti! Komisija strādā ar likumprojektu „Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā”. Pirmajā lasījumā tas tika komisijā izskatīts. Likumprojekts paredz Valsts robežsardzei uzdot jaunu funkciju - transportlīdzekļu reģistrāciju rindā. Papildus likumprojekts paredz Ministru kabinetam dot deleģējumu noteikt robežšķērsošanas vietas, kurās transportlīdzekļi tiks reģistrēti rindā, un kārtību, kādā transportlīdzekļi tiks reģistrēti rindā un šķērsos ārējo sauszemes robežu. Pamatā likumprojekts paredz pienākumu autovadītājam pirms iebraukšanas robežšķērsošanas vietā reģistrēt kravas transportlīdzekli rindā. Minētā kārtība nodrošinās, ka kravas transportlīdzekļi ārējo robežu šķērsos rindas kārtībā. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.".
- 2013_04_04-seq66 spokenText "Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā”, pirmais lasījums. Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Gunārs Rusiņš.".
- 2013_04_04-seq64 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums likumā „Par Eiropas Padomes Krimināltiesību pretkorupcijas konvenciju”” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.".
- 2013_04_04-seq63 spokenText "Strādājam ar dokumentu Nr.2088. Likumprojekts „Grozījums likumā „Par Eiropas Padomes Krimināltiesību pretkorupcijas konvenciju”” tika izskatīts Ārlietu komisijā. Neviens priekšlikums nav saņemts. Aicinu atbalstīt trešajā, galīgajā, lasījumā.".
- 2013_04_04-seq62 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem aizsargājamās teritorijās” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums likumā „Par Eiropas Padomes Krimināltiesību pretkorupcijas konvenciju””, trešais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.".
- 2013_04_04-seq59 spokenText "Arī 4. - Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārā sekretāra Cilinska kunga priekšlikums. Komisijā ir guvis atbalstu.".