Matches in Saeima for { ?s <http://purl.org/linkedpolitics/vocabulary/spokenText> ?o. }
- 2014_06_19-seq181 spokenText "Un, pirms balsojam trešajā lasījumā, gribu pateikt lielu paldies Tieslietu ministrijas pārstāvjiem, Saeimas komisijas pārstāvjiem, konsultantiem un īpaši Saeimas Juridiskajam birojam par izteikto atbalstu šī likumprojekta izstrādē. Paldies. Aicinu atbalstīt.".
- 2014_06_19-seq179 spokenText "Un arī 27.priekšlikums ir atbalstīts.".
- 2014_06_19-seq177 spokenText "26. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2011_07_08_as-seq186 spokenText "26. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2010_10_14-seq64 spokenText "26. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2014_06_19-seq175 spokenText "25. - tieslietu ministres Baibas Brokas priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 26. - komisijas priekšlikumā.".
- 2014_06_19-seq173 spokenText "24. - deputāta Elksniņa priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts. Tas paredz nākamā likuma, kas būs par dalītā īpašuma izbeigšanu, izstrādes termiņu. Ir daļēji atbalstīts, iekļauts 26. - komisijas priekšlikumā.".
- 2014_06_19-seq169 spokenText "22. - Ekonomikas ministrijas parlamentārās sekretāres Platonovas priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2014_06_19-seq163 spokenText "19. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 20. - komisijas priekšlikumā.".
- 2014_04_24-seq304 spokenText "19. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 20. - komisijas priekšlikumā.".
- 2012_11_01-seq266 spokenText "19. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 20. - komisijas priekšlikumā.".
- 2014_06_19-seq159 spokenText "17. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 18. - komisijas priekšlikumā.".
- 2013_11_06_a-seq514 spokenText "17. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 18. - komisijas priekšlikumā.".
- 2014_06_19-seq157 spokenText "16. - Ekonomikas ministrijas parlamentārās sekretāres Platonovas priekšlikums. Nav atbalstīts.".
- 2014_06_19-seq153 spokenText "14. - komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2013_11_28-seq788 spokenText "14. - komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2014_06_19-seq151 spokenText "13. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts 14. - komisijas priekšlikumā.".
- 2014_06_19-seq149 spokenText "12. - Ekonomikas ministrijas parlamentārās sekretāres Platonovas kundzes priekšlikums. Nav atbalstīts komisijā.".
- 2014_06_19-seq147 spokenText "11. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 21. - komisijas priekšlikumā.".
- 2014_06_19-seq145 spokenText "Jā, paldies. Tālāk seko 9.priekšlikums. Tas ir atsaukts. 10. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 21. - komisijas priekšlikumā.".
- 2014_06_19-seq144 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Vai kāds lūdz balsojumu par 8.priekšlikumu - atbalstīto, komisijas atbalstīto, priekšlikumu? Balsojums netiek lūgts. Tātad deputāti atbalsta 8. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu.".
- 2014_06_19-seq143 spokenText "Cienījamie kolēģi! Tas tiešām ir nopietns pirmais solis uz to, lai izbeigtu dalīto īpašumu kā šķiru. Gribu pievērst jūsu uzmanību tam, ka tiešām tā procedūra ir diezgan smagnēja. Bet pievērsiet uzmanību pārejas noteikumiem, kur dots uzdevums Ministru kabinetam gada laikā izstrādāt likumprojektu, kurā būtu paredzēta galīgā procedūra, lemjot par to, par ko mēs šodien runājam, - par ko mēs šodien iestājamies un pret ko mēs šodien cīnāmies! Tas ir ļoti svarīgi. Un es domāju, ka arī daudzas kolīzijas, kas var izrietēt no šā diezgan sarežģītā likuma, tomēr tiks atrisinātas tad, kad Saeima (jaunievēlētā Saeima) pieņems jumta likumu, kas izbeigs šo netaisnīgo situāciju. Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu. Paldies.".
- 2014_06_19-seq141 spokenText "Es mēģināšu pavisam īsi. Principā jau tā situācija ir gana sarežģīta, un šajā gadījumā lielākā problēma, ko Seržanta kungs iezīmē, ir tā, ka principā šī likumdošana ir tāda, ka tas tiek regulēts ļoti daudzos dažādos likumos. Un tas, ko jūs tikko minējāt... Jums droši vien ir tāda situācija, ka jūsu māja tiek apsaimniekota uz Civillikuma pamata, nevis pēc likuma "Par dzīvokļa īpašumu" vai Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma. Un tur ir šī lieta, ka tur ir 100 procenti. Bet ar Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma grozījumiem arī tā situācija ir mainījusies attiecībā uz jautājumiem, kas saistīti ar pārvaldīšanu, - tur ir tikai vairākums vajadzīgs. Un šis ir viens no tiem jautājumiem, kas saistīti ar pārvaldīšanu. Gribu atzīmēt to, ka šis likumprojekts ir gana sarežģīts - tāds, ka risinājuma uz rītdienu tur īsti nebūs un pašvaldībām vēl būs liels darbs, lai izveidotu saistošos noteikumus, lai vispār šī sistēma sāktu darboties. Un iedzīvotājiem arī būs sava aktivitāte jāizrāda, lai tas viss varētu veiksmīgi darboties. Protams, paldies Čigānes kundzei, ka viņa izskaidroja šo situāciju, kāda tā realitātē ir. Šis likums vairāk ir kā liela iespēja. Un kas ir pats galvenais, ko es redzu šajā likumā? Tas ir tāds fundaments nākamajam likumam, kas būs par dalītā īpašuma izbeigšanu, lai tāda vispār vairs nebūtu. Paldies.".
- 2014_06_19-seq139 spokenText "Godājamie kolēģi! Es kā 106 dzīvokļu mājas iemītnieks arī saku paldies Valaiņa kungam un komisijai par šo likumprojektu. Bet es vēlētos vērst uzmanību uz vienu lietu. Tas, ka jūs šādu iespēju tagad padarījāt par iespējamu, nenozīmē, ka tūlīt šīs iespējas cilvēki varēs izmantot. Jo, lai panāktu šīs liekās zemes... nu, atteikšanos no liekās zemes, atstājot mājai tikai tik, cik iedzīvotāji uzskatīs par vajadzīgu, ir vajadzīgi pilnīgi simtprocentīgi visu mājas iedzīvotāju vai dzīvokļu īpašnieku paraksti. Līdz šim bija tā... Es tieši ar šo problēmu esmu nodarbojies savā mājā. Zem manas mājas ir vismaz sešu dažādu īpašnieku zeme, un, lai mēs kaut ko tur mainītu, mums ir jāsavāc pilnīgi visu mājas iedzīvotāju paraksti, un tad mēs varam jau iet uz namu pārvaldi un uz Valsts zemes dienesta Rīgas nodaļu un kaut ko darīt. Tā ka tas varbūt ir tas, par ko vēl ir jāpadomā. Paldies.".
- 2014_06_19-seq137 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Es gribētu izteikt savu gandarījumu par to, ka, tuvojoties 11.Saeimas darba noslēgumam, mēs esam būtiski pavirzījušies uz priekšu, lai risinātu tā sauktā dalītā īpašuma jeb piespiedu nomas attiecību jautājumu. Šajā likumprojektā jau sākotnēji atbalstītajā redakcijā ir paredzēts tas, ka dzīvokļu īpašniekiem, kuru dzīvojamās mājas atrodas uz citam īpašniekam piederošas zemes, vairs nebūs jākompensē nekustamā īpašuma nodokļa maksājums. Manā priekšā šeit ir rēķins, ko saņem kādas daudzdzīvokļu mājas iedzīvotāji. Situācija ir tāda, ka 2013.gadā par vienu ceturksni viņiem kopsummā bija jāmaksā 82 eiro par cita cilvēka īpašumā esošas zemes izmantošanu. Tātad šī summa ir reizināma ar trīs, un tas ir tas, ko šo dzīvokļu īpašnieki samaksā gadā zemes īpašniekam par to, ka viņi atrodas šajās piespiedu nomas attiecībās. Ja Saeima šodien pieņems šo likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā, tad jau šobrīd šo cilvēku rēķins nedaudz koriģēsies, respektīvi, viņiem vairs nebūs jāveic nekustamā īpašuma nodokļa maksājums, kas šajā gadījumā ir ap 30 eiro gadā. Protams, šo summu var uzskatīt par nelielu. Tomēr, ja mēs tālāk skatāmies šo rēķinu, mēs redzam, ka konkrētās dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieki par zemes nomu, tātad par domājamās daļas nomu, maksā salīdzinoši ļoti lielu summu, un šis zemes gabals ir salīdzinoši ļoti liels. Un ar to ir saistīts arī šis komisijas virzītais priekšlikums. Respektīvi, dzīvojamo māju īpašnieki šobrīd varēs uzsākt procesu, lai noteiktu zemes gabalu, kas patiešām ir nepieciešams viņu dzīvojamai mājai. Cienījamie kolēģi! Šobrīd mums ir situācija, ka zeme zem daudzdzīvokļu mājām pieder vien pāris tūkstošiem cilvēku, bet šajos dzīvokļos dzīvo un ļoti lielus rēķinus ik ceturksni maksā vairāki desmiti tūkstoši cilvēku. Tātad šī piespiedu nomas situācija ļoti sadārdzina iedzīvotāju maksājumus par dzīvojamiem īpašumiem. Pieņemot šo likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā, dzīvojamās mājas īpašniekiem būs iespējams uzsākt procesu, lai noteiktu, tieši kāds zemes gabals ir nepieciešams viņu mājai, lai viņiem turpmāk vairs nebūtu jāmaksā par lieliem pagalmiem, par autostāvvietām, kas, iespējams, tiek iznomātas citiem cilvēkiem un no kā zemes īpašnieks gūst vēl papildu ienākumus. Un šis ir arī ļoti būtisks solis, lai mēs varētu sākt virzīties uz to, ka šīs piespiedu nomas attiecības mēs izbeidzam un izbeidzam arī šo dalīto īpašumu un turpmāk veidojam mūsu īpašumus kā vienotus īpašumus, nespiežot iedzīvotājiem maksāt ļoti lielus rēķinus. Cienījamie kolēģi! Diskutējot par šo likumprojektu, mēs esam secinājuši, ka zeme zem daudzdzīvokļu mājām (un pamatā tā ir Rīgas problēma jeb Rīgas jautājums) ir ļoti pievilcīgs nekustamā īpašuma tirgus objekts, jo nomas maksa par šo objektu tiek garantēta, turklāt vēl šobrīd esošajā situācijā tiek nofinansēts arī nekustamā īpašuma nodokļa maksājums. Mums ir jāizbeidz šī netaisnīgā situācija, lai cilvēku rēķini, iespējams, jau šobrīd vai nedaudz tālākā laikā... vismaz trīs gadu laikā, nosakot precīzi, kāds gabals ir nepieciešams konkrētajai zemes vienībai... lai šāda situācija izbeigtos. Es gribu pateikt lielu paldies mūsu kolēģim Viktoram Valainim, kas vairāku gadu garumā ir strādājis pie šā risinājuma, kas beidzot ir panākts. Un es ļoti priecājos, ka šī Saeima šo ilgi vilkušos darbu varēs pozitīvi pabeigt ar jūsu atbalstu. Paldies.".
- 2014_06_19-seq135 spokenText "6.priekšlikums ir atsaukts. Arī 7.priekšlikums ir atsaukts. 8. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2014_06_19-seq133 spokenText "5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 8. - komisijas priekšlikumā.".
- 2014_06_19-seq129 spokenText "3. - komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2014_01_30(23)-seq16 spokenText "3. - komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2014_06_19-seq125 spokenText "Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Strādājam ar likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju"", kas sagatavots izskatīšanai trešajā lasījumā. Ir saņemts deputāta Gaida Bērziņa iesniegums par to, ka viņš atsauc 6., 7. un 9.priekšlikumu. Principā uz trešo lasījumu tika saņemti pārsvarā precizējoši priekšlikumi attiecībā uz otrajā lasījumā atbalstīto koncepciju un priekšlikums no Elksniņa kunga, ko arī minējām sēdē, - par nākamā likuma izstrādes termiņu -, kā arī daži konceptuāli priekšlikumi, kas ir atsaukti uz trešo lasījumu. 1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.".
- 2014_06_19-seq124 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Komercdarbības atbalsta kontroles likums" atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju"", trešais lasījums. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Viktors Valainis.".
- 2014_06_19-seq123 spokenText "Un tagad atbildīgās komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.".
- 2014_06_19-seq121 spokenText "27. - finanšu ministra Vilka priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 9. - komisijas priekšlikumā, kuru mēs jau atbalstījām.".
- 2014_06_19-seq95 spokenText "14. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.".
- 2014_06_19-seq85 spokenText "9. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kura mērķis ir nepieļaut komercsabiedrībām, kuras saņēmušas vai plāno saņemt atbalstu, kas tiek piešķirts finanšu grūtībās nonākušām komercsabiedrībām, un kurām ir pakārtotas saistības, primāri veikt nevis saņemtā atbalsta atmaksu, bet gan pakārtoto saistību izpildi, kas ir pretrunā ar sabiedrības un nodokļu maksātāju interesēm. Jāņem vērā, ka jautājums par pakārtoto saistību izpildi ir cieši saistīts ar atbalsta atgūšanu, proti, tajos gadījumos, kad tiek sniegts atbalsts komercsabiedrībām. Atbilstoši likumprojektā noteiktajam tiek prezumēts, ka sniegtais atbalsts komercsabiedrībām tiks primāri izmantots komercsabiedrību darbības nodrošināšanai, nevis atsevišķu indivīdu mantisko interešu nodrošināšanai. Un šis priekšlikums attieksies pilnīgi uz visām komercsabiedrībām. Priekšlikums tātad ir atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.".
- 2014_06_19-seq83 spokenText "8. - finanšu ministra Vilka priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 9. - komisijas priekšlikumā.".
- 2014_06_19-seq73 spokenText "3. - finanšu ministra Vilka priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 9. - komisijas priekšlikumā.".
- 2014_06_19-seq71 spokenText "2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts, arī attiecīgi mainot turpmāko punktu numerāciju.".
- 2014_06_19-seq69 spokenText "Augsti godātā un ļoti tautiskā priekšsēdētājas kundze, kolēģi! Skatām likumprojektu "Komercdarbības atbalsta kontroles likums". Atgādināšu, ka šis likums regulē kārtību, kādā valsts drīkst dot privātam sektoram atbalstu, nekropļojot konkurenci. Pavisam uz otro lasījumu ir saņemti 27 priekšlikumi. Tātad 1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko punktu numerāciju.".
- 2014_06_19-seq68 spokenText "Tā, cienījamie kolēģi! Ir pulksten 11.00, tātad turpinām Saeimas 19.jūnija sēdi. Pirms pārtraukuma mēs skatījām sadaļu - "Likumprojektu izskatīšana". Turpināsim skatīt mūsu apstiprināto sēdes darba kārtību. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Komercdarbības atbalsta kontroles likums", otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Vilnis Ķirsis.".
- 2014_06_19-seq66 spokenText "Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Jānis Ozoliņš... Ozoliņa kungs! (No zāles: "Ir!") Neredzu. (No zāles: "Ozoliņš pie žurnālistiem!") Jā... Edvards Smiltēns... ir, Juris Viļums... nav, Ivars Zariņš... nav, Igors Zujevs... nav.".
- 2014_06_19-seq64 spokenText "Kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde pulksten 10.30 Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas telpās.".
- 2012_10_18-seq87 spokenText "Kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde pulksten 10.30 Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas telpās.".
- 2014_06_19-seq62 spokenText "Cienījamie kolēģi! Visus, kas piedalās deputātu grupā sadarbībai ar Itālijas parlamentu, aicinu tūlīt pat uz īsu, īsu sanāksmi tepat - Dzeltenajā zālē! Paldies.".
- 2014_06_19-seq61 spokenText "Paldies. Vārds paziņojumam deputātam Raimondam Rubikam.".
- 2014_06_19-seq60 spokenText "Labdien, godātie deputāti! Deputātu grupas sadarbībai ar Japānas parlamentu tikšanās pēc piecām minūtēm. Aicinu pulcēties Dzeltenajā zālē uz īsu sanāksmi! Paldies.".
- 2014_06_19-seq59 spokenText "Paldies. Tā kā līdz pārtraukumam ir atlikušas tikai astoņas minūtes, tad droši vien nākamos darba kārtības jautājumus turpināsim skatīt pēc pārtraukuma, jo vēl ir informācija par jautājumu un atbilžu sēdi, kura nenotiks. Uz deputātu Elksniņa, Cvetkovas, Orlova, Zujeva un Mirska jautājumu veselības ministrei Ingrīdai Circenei "Par narkomānijas un narkotiku lietošanas profilaksi, veselības aprūpi" rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, taču veselības ministre joprojām slimo un nevar ierasties. Uz deputātu Elksniņa, Meļņikova, Mirska, Zujeva un Orlova jautājumu veselības ministrei Ingrīdai Circenei "Par ierobežotas pieejamības statusa noteikšanu Veselības ministrijas 2014.gada 16.aprīļa atbildei Nr.01-11/1464 uz Saeimas deputātu jautājumiem par Eiropas Parlamenta un Padomes regulas projekta (2013/0305 (COD)) par jaunām psihoaktīvām vielām virzību" rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, bet veselības ministre nevar ierasties. Deputātu Zariņa, Sakovska, Tutina, Rubika un Ribakova jautājums Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai "Saistībā ar darba vizītes ASV rezultātiem", kas ir pāradresēts Vjačeslavam Dombrovskim. Rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, bet ministrs nevar ierasties. Deputātu Zariņa, Agešina, Rubika, Tutina un Sakovska jautājums Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai "Saistībā ar nespēju sniegt atbildes uz deputātu jautājumiem un sniegto atbilžu slepenības statusu" pāradresēts ekonomikas ministram Vjačeslavam Dombrovskim. Rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, bet ministrs nevar ierasties. Deputātu Zariņa, Urbanoviča, Dolgopolova, Klementjeva un Cvetkovas jautājums Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai "Par valstij piederošo AS "Citadele banka" akciju pārdošanas procesu" pāradresēts ekonomikas ministram Vjačeslavam Dombrovskim. Iesniegtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, bet ministrs nevar ierasties. Deputātu Zariņa, Dolgopolova, Klementjeva, Cvetkovas un Rubika jautājums Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai "Par valstij piederošo akciju sabiedrības "Citadele banka" akciju pārdošanas principiem" pāradresēts ekonomikas ministram Vjačeslavam Dombrovskim. Rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, bet ministrs nevar ierasties. Deputātu Elksniņa, Cvetkovas, Mirska, Zujeva un Orlova jautājums veselības ministrei Circenei "Par Valsts kontroles revīzijas ziņojumu". Iesniegtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, bet ministre nevar ierasties. (No zāles dep. A.Elksniņš: "Kur visi ministri palikuši?!") Deputātu Elksniņa, Cvetkovas, Klementjeva, Zemļinska un Meļņikova jautājums Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai "Par iespējamu valsts nozagšanu, pārdodot Latvijas Hipotēku un zemes bankas komercdaļu" pāradresēts finanšu ministram Vilkam. Rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, bet ministrs nevar ierasties. (No zāles dep. J.Ādamsons: "Kur valdība?!") Deputātu Pimenova, Sakovska, Ribakova, Tutina un Lazarevas jautājums Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai "Par dabas resursu nodokļa un subsidētās elektroenerģijas nodokļa piemērošanu atjaunojamo energoresursu nozarē" pāradresēts vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Naudiņam, ekonomikas ministram Dombrovskim un finanšu ministram Vilkam. Ministri nevar ierasties, tātad... Deputātu Elksniņa, Cvetkovas, Klementjeva, Meļņikova un Zemļinska jautājums Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai "Par iespējamu valsts nozagšanu, pārdodot Latvijas Hipotēku un zemes bankas komercdaļu" pāradresēts finanšu ministram Vilkam. Rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, bet ministrs nevar ierasties. Saskaņā ar Kārtības rulli jautājumi nepāriet uz nākamo sesiju, tātad jautājumi ir uzskatāmi par atbildētiem. Ir saņemti arī jauni jautājumi. Deputāti Elksniņš, Agešins, Ādamsons, Potapkins un Urbanovičs ir iesnieguši jautājumu veselības ministres pienākumu izpildītājai Laimdotai Straujumai "Par iespēju noteikt jaunās psihoaktīvās vielas un nodrošināt medicīnisko palīdzību toksikoloģiskiem slimniekiem". Jautājums tiks nodots adresātam. Ir saņemts arī deputātu Elksniņa, Cvetkovas, Meļņikova, Zemļinska un Kabanova jautājums Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai "Par bankas "Citadele" pārdošanas procesu". Tātad šie jautājumi tiks nodoti, bet... nu, jautājumu un atbilžu sēde, visticamāk, netiks rīkota arī gadījumā, ja rakstveida atbildes iesniedzējus neapmierinās. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam deputātam Artūram Rubikam. (Starpsauciens no zāles.) Nē, vispirms Artūram Rubikam!".
- 2014_06_19-seq58 spokenText "Labrīt, godātie kolēģi! Laikā, kad tika spriests par Satversmes preambulu, tiku saņēmis daudz dažādu viedokļu un aicinājumu. Absolūti lielākā daļa - ar domu, kā padarīt Latvijas valsti stiprāku. Bet bija arī tādi, kas saka: ja tur nav tieši tā, kā vēlos, tad viss, cauri... nav vērts. Jā, arī es, ja formulētu šo ievadu viens pats, dažas lietas būtu izteicis citiem vārdiem. Taču mēs katrs esam ar dažādām pieredzēm un uzskatiem. Mūsu uzdevums - būt pietiekoši viediem, lai varētu vienoties kopīgas lietas labā. Un šī kopīgā lieta mums, plašai dažādu politisko uzskatu valstiskai koalīcijai, ir viena: tā ir Latvijas valsts, kuru ir izveidojusi un izcīnījusi latviešu nācija, pamatojoties uz savu negrozāmo valstsgribu un neatņemamām pašnoteikšanās tiesībām. Tā ir Latvijas valsts, kuras mērķis ir latviešu tautas, tās valodas un kultūras nodrošināšana cauri gadsimtiem. Tā ir Latvijas valsts, kura visiem nodrošina brīvību un veicina labklājību. Tā ir Latvijas valsts, kas ir demokrātiska, tiesiska, sociāli atbildīga un nacionāla. Šis Satversmes ievads nesatur nevienu tiesisku regulējumu, kas grozītu Satversmes pārējos pantus. Tas tikai padara redzamus mūsu valsts pamatus - tos pamatus, uz kuriem Satversme ir būvēta. Tā ir kā skaidra interpretācijas vadlīnija katram - kā valsts pilsonim, tā mūsu viesim, kā valsts amatpersonai, tā arī valsts un pašvaldības iestādei vai pat privātam uzņēmumam. Tikai nejēga iedomājas, ka Satversme ir tīri juridiska konstrukcija, kas karājas gaisā... tā sakot, kas tur pati sevi. Šāds priekšstats ir maldīgs - politiski maldīgs un juridiski maldīgs! Satversmei ir pamati. Tie ir reāli pamati, kas atrodas ārpus juridiskās konstrukcijas. Bez tiem neviena konstitūcija, arī Satversme, darboties nevar. Šie pamati sastāv no vērtībām, principiem, vērtējumiem, nostādnēm. Tos veido mūsu vēsturiskā pieredze, mūsu tagadnes vajadzības un mūsu nākotnes vīzijas. Valsts pamati, tas kopīgais, kas vieno tautu, vismaz tās lielāko daļu, un tikai uz tiem ir iedomājama plaukstoša valsts un funkcionējoša konstitūcija. Šie pamati ir tas minimums, lai mums būtu kopīga valsts. Tie demokrātiskai valstij ir jāstiprina. Ja tie nav pietiekoši skaidri redzami katram, tie ir jāpadara redzami ikvienam. Tieši tas ir šī ievada uzdevums. Šos pamatus esam iezīmējuši tādus, ka katrs, kas pieņem Latviju kā nacionālu un demokrātisku valsti, var tur atrast sev tuvas vērtības. Balsojot par šo ievadu, balsoju "par" latvisko dzīvesziņu, kas veido latviešu un latviešu valsts identitāti, par pasaules redzējuma sistēmu, kas godā ceļama un ir mūsu tautas pamats, kas padara mūsu valsti latvisku, tātad unikālu starp 200 pasaules valstīm. Balsojot par šo ievadu, balsoju "par" mūsu iepriekšējo paaudžu veikuma godināšanu, par pienākumu krietni apieties ar šo mantojumu un nodot to tālāk vislabākajā kārtībā nākamajām paaudzēm. Mums katram ir sava Latvija, un mēs katrs varam atrast norādes uz to šajā ievadā. Bet šo individuālo Latviju mozaīka veido mūsu kopējo Latviju. Balsojot par šo ievadu, es balsoju par latviešu valsts pastāvēšanu cauri gadsimtiem. Paldies. (VL-TB/LNNK frakcijas aplausi.) ( Sk. ziņojumu stenogrammas pielikumā.)".
- 2014_06_19-seq56 spokenText "Jā, motivācijas vēstule ir iesniegta rakstiskā veidā, tātad to varēs arī izlasīt. Nobeigumā es gribu teikt, ka tie, kas ir uzticīgi Latvijas Republikai un domā par nākamām paaudzēm, šo preambulu principā atbalsta. Paldies ikvienam, kas strādāja pie preambulas izveides! Un jo īpaši liels paldies juristam konstitucionālo tiesību profesoram Egilam Levitam par ieceri un ieguldīto darbu preambulas izveidē. Paldies par jūsu uzmanību. (Aplausi.) ( Sk. ziņojumu stenogrammas pielikumā.)".
- 2014_06_19-seq55 spokenText "Tad, lūdzu, pabeidziet teikumu!".
- 2014_06_19-seq54 spokenText "Labi. Tad vēl nobeigumā...".
- 2014_06_19-seq53 spokenText "Jūsu motivācija ir iesniegta rakstiski, un katram ir iespēja to izlasīt. Un Kārtības rullis nosaka šīs piecas minūtes. Tā ka es aicinātu jūs tomēr beigt jūsu uzstāšanos.".
- 2014_06_19-seq52 spokenText "Vai var, lūdzu, vēl divas minūtes?".
- 2014_06_19-seq51 spokenText "Poriņas kundze, jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies. (No SC frakcijas: "Paldies!", zālē starpsaucieni, dep. A.Klementjevs: "Reglaments!")".
- 2014_06_19-seq50 spokenText "Dāmas un kungi, godātie kolēģi! Vēlos paskaidrot motīvus balsojumam "par" Satversmes preambulas pieņemšanu trešajā lasījumā. Likumprojekta apspriešanas gaitā biju iesniegusi vairākus priekšlikumus, no kuriem daļa guva vairākuma atbalstu, bet citus es atsaucu. Vispirms par "valstsnācijas" jēdzienu, kuru vēlējos un joprojām vēlos redzēt preambulas tekstā. Dažiem koalīcijas deputātiem šis jēdziens šķita pārāk pašapzinīgs. Aiz pārmērīgas piesardzības, ko varētu iztulkot arī kā nevajadzīgu nedrošību, koalīcijas deputāti neatbalstīja "valstsnācijas" jēdziena iekļaušanu preambulā. Kā teicis konstitucionālo tiesību jurists profesors Egils Levits: "Iemesli šādam gļēvlatviskam kaunīgumam ir dažādi: padomju okupācijas režīma, latviešu tautai uzspiestās mankurtizācijas sekas, ar to saistītie latviskās mazvērtības kompleksi, neizpratne par to, kas ir un kas nav leģitīmi demokrātiskā, tiesiskā un nacionālā valstī, atpalicība no politiskās un juridiskās domas attīstības citās Eiropas valstīs, pārprasts politkorektums." (Citāta beigas.) Vēl viens iemesls ir arī Latvijā vērojamie daži kremliski orientētie aktīvisti. Drošības iestādes monitorē šo personu antilatviskās aktivitātes, bet diemžēl šie aktīvisti iedvesuši bailes daudzos Latvijas iedzīvotājos un, kā redzams, arī daļā koalīcijas deputātu. "Valstsnācija" tātad nozīmē, ka šīs nācijas - tātad tieši latviešu nācijas - valoda ir valsts valoda, ka valstij ir pienākums nodrošināt šīs nācijas pastāvēšanu, tās kultūras un valodas saglabāšanu un attīstību. Jēdziens "valstsnācija" ar šādu saturu lietots arī Pilsonības likumā un Augstākās tiesas jaunākajos spriedumos. Stabilās modernās Eiropas valstīs vara pār valsts tagadni un nākotni parasti atrodas valstsnācijas rokās. Valstsnācijai jebkurā valstī pieder noteicošais vārds par to, kā labāk rīkoties, ko darīt, lai veicinātu savas valsts izaugsmi. Tā tas ir Francijā, Vācijā, Zviedrijā, Igaunijā, Polijā, Ungārijā un citur. Ja atzīstam un cienām mazākumtautības, viņu tiesības kopt savu, no valstsnācijas atšķirīgo, kulturālo savdabību, tad tas nozīmē, ka atzīstam un cienām arī latviešu valstsnāciju, kuras valoda un kultūra vieno visu Latvijas tautu, tās pilsoņus. Tomēr svarīgākais ir tas, ka konstitucionālo vairākumu veidojošā koalīcija spēja vienoties par būtisko - ka jēdziena "valstsnācija" saturs preambulā nepārprotami ir ietverts un tuvāk paskaidrots. Tādēļ es balsoju "par" šo priekšlikumu. Tāpat gribu arī uzsvērt to, ka, lai arī Satversmes preambulas tekstā tiek runāts par Latvijas tautu, kas izcīnīja savu valsti Brīvības cīņās jeb Neatkarības karā un neatzina okupācijas režīmus un pretojās tiem, vēsturiski un politiski precīzāk būtu bijis teikt, ka tā bija tieši latviešu tauta, jo kam gan vēl bez latviešiem bija vajadzīga un kas gan vēl bez latviešiem gribēja dibināt neatkarīgu valsti? Latvijas valsts pirmais prezidents Jānis Čakste teicis: "Latvijas valsts ir izaugusi no latviešu tautas vienprātības, tā palikusi stipra caur Latvijas tautas vienprātību un plauks un zels tālāk." (Citāta beigas.) Latvijas valsts bija vajadzīga tieši latviešiem. Tas, ka latviešu tautai pievienojās atsevišķu mazākumtautību pārstāvji, ir apsveicami, un tas norāda uz latviešu tautas kustības lielo pievilkšanas spēku un to, ka mērķis bija nozīmīgs arī citu tautību cilvēku skatījumā. Taču tas nepadara šo latviešu tautas kustību par internacionālu vai beznacionālu. Tieši latviešu tauta veido Latvijas tautas centrālo sastāvdaļu. Tādēļ, lai arī ne gluži precīzi, preambula atspoguļo latviešu tautas cīņu par savu valsti un tās neatkarības atjaunošanu. Tie cilvēki, kam dārga ir sava tauta, nekad neaizmirst tās vēsturi. Tādēļ ļoti svarīgs ir preambulā ietvertais abu totalitāro - komunistiskā un nacistiskā -režīmu un to noziegumu nosodījums. Šis nosodījums ietver arī pret Latvijas cilvēkiem īstenotā genocīda nosodījumu. Tas ietver arī Latvijas nežēlīgās kolonizācijas un oficiālās rusifikācijas nosodījumu, kura ilga līdz pašam pēdējam komunistiskā totalitārā režīma pastāvēšanas brīdim un kura pirmo reizi vēsturē gandrīz noveda pie tā bīstamā punkta, kad latviešu tauta tiktu nospiesta mazākumā pati savā zemē. Šis nosodījums ir svarīgs vēsturiskā taisnīguma un objektīva pagātnes izvērtējuma un apzināšanās elements. Esmu gandarīta par to, ka kolēģi pieņēma manu piedāvājumu: kā vienu no saliedētas...".
- 2014_06_19-seq49 spokenText "Paldies. Vārds balsošanas motivācijai deputātei Vinetai Poriņai.".
- 2014_06_19-seq48 spokenText "Godātie kolēģi! Nacionālā apvienība pēc diskusijām ir guvusi apstiprinājumu, ka Satversmes preambulas formulējums, ka Latvijas tauta nosoda komunistisko un nacistisko totalitāro režīmu un to noziegumus, ietver arī PSRS īstenotā genocīda un kolonizācijas faktu. Komunistiskā totalitārā režīma noziedzīgās politikas rezultātā latviešu kā pamatnācijas īpatsvars samazinājās aptuveni no 77 procentiem (pirms Latvijas okupācijas) līdz 52 procentiem. Šis nosodījums skatāms kontekstā ar Saeimas 1996.gada Deklarāciju par Latvijas okupāciju, kur ir uzsvērts komunistiskā režīma īstenotā genocīda un kolonizācijas fakts: "Visā okupācijas laikā PSRS mērķtiecīgi īstenoja genocīdu pret Latvijas tautu, tā pārkāpjot 1948.gada 9.decembra Konvenciju par genocīda nepieļaujamību un sodīšanu par to. (..) PSRS valdība mērķtiecīgi ieplūdināja Latvijā simtiem tūkstošu migrantu un ar to palīdzību centās iznīcināt Latvijas tautas identitāti." Šos noziegumus atzīmē arī 2008.gada 23.septembrī pieņemtā Eiropas Parlamenta deklarācija par 23.augusta pasludināšanu par Eiropas staļinisma un nacisma upuru atceres dienu. Tekstā ir noteikts, ka "staļinisma un nacisma agresijas ietvaros veiktās masu deportācijas, slepkavības un paverdzināšana ir klasificējamas kā kara noziegumi un noziegumi pret cilvēci." Savukārt 1983.gada 13.janvārī Eiropas Parlamenta pieņemtā rezolūcija "Par situāciju Igaunijā, Latvijā un Lietuvā" atzīmē astoņus gadus ilgušo bruņoto pretošanos Baltijas valstīs, cīnoties par savu brīvību, kā arī atzīmē 665 tūkstošus - igauņus, latviešus un lietuviešus -, kuri no PSRS varas puses ir pārvietoti uz gulagiem Sibīrijā kopš 1940.gada. Tāpat šī rezolūcija kvalificē situāciju tobrīd okupētajās Baltijas valstīs par koloniālisma situāciju. To apstiprina arī 1987.gada 28.janvāra Eiropas Padomes Parlamentārās Asamblejas 872.rezolūcija "Par baltiešu stāvokli", kur teikts: "Asambleja izsaka nožēlu par Baltijas valstīs realizēto piespiedu imigrāciju, kuras rezultātā draud baltiešu asimilācija." Tātad ir uzskatāmi redzams, ka okupācijas režīmu īstenotā genocīda un kolonizācijas fakts ir nostiprināts gan Latvijas valsts tiesiskajos aktos, gan starptautiskajos dokumentos. Un tagad tas būs ietverts arī Satversmes preambulā, nosodot abus totalitāros režīmus, kas valdījuši Latvijā, un to īstenotos noziegumus pret tautu un valsti. Attiecībā uz Satversmes preambulā ietverto formulējumu par "latviešu vēsturiskajām zemēm" ir nepieciešams atzīmēt, ka visas 1920.gada Latvijas-Padomju Krievijas miera līgumā nostiprinātās teritorijas ir uzskatāmas par latviešu vēsturiskajām zemēm, tai skaitā arī Abrenes apvidus, kurā ietilpa Abrene, Kacēnu, Upmales, Linavas, Purvmalas, Augšpils un Gauru pagasti. Šo faktu apstiprina arī strīdīgais Satversmes tiesas 2007.gada 29.novembra spriedums, kura 47.punktā ir uzsvērts, ka Abrenes apvidus ir bijis senlatviešu Atzeles zemes sastāvdaļa. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas šīs latviešu vēsturiskās teritorijas okupācija nekad nav tikusi pārtraukta, tomēr tās joprojām pieder un piederēs pie preambulas pirmajā rindkopā minētajām latviešu vēsturiskajām zemēm. Šodien pieņemtā Satversmes preambula skaidri un nepārprotami uzsver Latvijas valsts izveides un pastāvēšanas pamatus. Tie ir stingri pamati, uz kuriem mēs veidojam mūsu nākotni. Preambula nerada šos pamatus no jauna un arī negroza kādus citus Satversmes pantus. Tās nolūks ir palīdzēt gan pilsoņiem, gan valsts amatpersonām labāk izprast demokrātiskās, tiesiskās, sociāli atbildīgās un nacionālās Latvijas valsts pamatlikumu. Preambula ir jāņem vērā, interpretējot Satversmi, jo Satversmi daudzos gadījumos nav iespējams interpretēt bez norādes uz valsts pamatiem. Preambulai ir arī sociāli un politiski mērķi. Tā norāda uz mūsu identitāti, uz mūsu pamatvērtībām. Tā uzsver kopīgo, kas ir mūsu tautai, līdz ar to stiprina indivīda piederības sajūtu savai tautai un valstij. Tas ir būtisks faktors latviešu valstsnācijas nostiprināšanai un Latvijas valsts pastāvēšanas un attīstības nodrošināšanai. Tādēļ mūsu frakcija ir atbalstījusi preambulas pieņemšanu. Pateicamies ikvienam, kurš ir sniedzis savu ieguldījumu preambulas izveidē, it īpaši ieceres autoram Egilam Levitam! Paldies. ( Sk. ziņojumu stenogrammas pielikumā.)".
- 2014_06_19-seq47 spokenText "Paldies. Ir saņemti trīs iesniegumi, kuros saskaņā ar Saeimas kārtības rulli lūdz nolasīt ziņojumu par balsošanas motīviem likumprojektam "Grozījums Latvijas Republikas Satversmē". Pirmajam vārds deputātam Jānim Dombravam, kurš vēlas nolasīt balsošanas motivāciju Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" frakcijas vārdā. Lūdzu!".
- 2014_06_19-seq46 spokenText "Komisijas vārdā, godātie kolēģi, es esmu ļoti pateicīga visiem, kas nopietni un konstruktīvi piedalījās sabiedrības diskusijā par valsts pamatiem, Juridiskās komisijas deputātiem un kolēģiem, kā arī īpaši es gribētu atzīmēt kolēģi Imantu Parādnieku. Es komisijas vārdā izsaku pateicību ekspertiem Ringoldam Balodim, Mārtiņam Mitam, Aināram Lerhim, Laurim Liepam, Valteram Ščerbinskim, Skaidrītei Lasmanei, 4.maija Deklarācijas kluba biedriem - Augstākās padomes deputātiem, kas piedalījās balsošanā par Latvijas neatkarības atjaunošanu, taču īpaša pateicība ir Egilam Levitam un Juridiskā biroja vecākajam padomniekam Jānim Plepam. Paldies. (Aplausi.)".
- 2014_06_19-seq45 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Latvijas Republikas Satversmē" atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret - 28, atturas - nav. Likums pieņemts. (Ilgi koalīcijas deputātu aplausi.)".
- 2014_06_19-seq44 spokenText "Augsti godātais Prezidij! Cienījamās deputātes un godājamie deputāti! Atļaujiet man pateikt lielu, lielu paldies Ilmai Čepānei par preambulas izstrādāšanā ieguldīto darbu un īpaši - par galarunu. Un es aicinu... un es gribu atgādināt - atbalstot šo preambulu, mēs esam uzticīgi tam zvērestam, ko mēs esam teikuši no šīs tribīnes. Atbalstīsim preambulu! (Aplausi.)".
- 2014_06_19-seq42 spokenText "Godātie kolēģi! Es gribu pakavēties nedaudz ilgāk pie šī Juridiskās komisijas priekšlikuma un uzsvērt šī balsojuma nozīmi. Ja mēs pieņemsim šo ievadu, tad Satversme beidzot iegūs modernu, vairākumam mūsdienu konstitūciju raksturīgu apveidu, kas saturēs ne tikai valsts institūciju un šo procedūru regulējumus - ne tikai pamattiesības, bet arī norādes uz valsts politiskajiem, tiesiskajiem un morālajiem pamatiem. Visupirms pirmais jautājums, kuru es gribētu uzdot jums, lai jūs padomātu; proti: vai Satversmes ievadu drīkst grozīt? Ar šo jauno, paplašināto ievadu tiks grozīts patlaban spēkā esošais ievads, kas kopā ar visu Satversmi tika pieņemts 1922.gadā. Vai to drīkst un var? Atbilde, manuprāt, ir ļoti skaidra: to drīkst, un tas ir nepieciešams. Satversmē nav negrozāma teksta. Protams, grozot Satversmi, nedrīkst aizskart noteiktas nostādnes un principus, kas, kā norādīja savā atzinumā Konstitucionālo tiesību komisija (kā zināms, tā tagad ir likvidēta), veido tās kodolu. Izmantojot Satversmi, neviens - arī ne pilsoņu kopums kā Satversmē noteikta konstitucionāla institūcija - Satversmes 77.panta kārtībā nedrīkst likvidēt Latvijas demokrātisko valsts iekārtu. Tāpat neviens nedrīkst atcelt cilvēktiesības, un, pats par sevi saprotams, neviens nedrīkst likvidēt pašu valsti. Taču pats Satversmes teksts ir grozāms. Tas attiecas arī uz ievadu, kas ir integrēta konstitūcijas sastāvdaļa. Es pilnībā piekrītu tēzei, ka Satversmi, arī tās ievadu, nevajadzētu grozīt tad, ja tas nav patiesi nepieciešams. Taču kopš Satversmes pieņemšanas 1922.gadā tā jau ir grozīta 12 reižu un pēdējo reizi - pagājušā gada oktobrī. Tātad izšķirošā nozīme ir grozījumu nepieciešamībai, kaut arī citās valstīs spēkā esošo konstitūciju ievadi reti kad tiek grozīti, jo tie parasti ir formulēti pietiekoši plaši, taču, ja konstitucionālais vairākums uzskata, ka ievads ir jāgroza, tad tas arī parasti tiek grozīts. Pasaules praksē, kolēģi, tas nav nekas jauns! Kā piemēru es varu minēt Vācijas konstitūcijas ievadu jeb preambulu, kad pēc Vācijas apvienošanās preambula tika grozīta, jo preambulā iepriekš noteiktais valsts mērķis bija izpildīts. Tā vietā tika pastiprināts uzsvars uz vācu tautas valstiskās suverenitātes neaizskaramību. Interesants ir arī Francijas piemērs, kur preambula 2005.gadā tika papildināta ar jaunu valsts mērķi - vides aizsardzību. Jājautā: kādēļ Satversmei nepieciešams jauns ievads? Vairākkārt es no šīs tribīnes, arī Juridiskajā komisijā un plašsaziņas līdzekļiem esmu teikusi, ka Satversmes pašreizējam ievadteikumam ir sava nozīme, taču tas diemžēl neaptver pietiekoši plašu laukumu. Jo Satversmei mūsdienās ir nepieciešams tāds ievads, kas atspoguļo Latvijas valsts jēgu un būtību, Latvijas valsts mērķus, kas ņem vērā to, kas kopš 1918.gada ir noticis ar mūsu valsti, un formulē nostāju pret to, kas atklāj mūsu identitāti un pamatvērtības, kas iezīmē mūsu demokrātiskās valsts iekārtas darbības pamatprincipus. Vārdu sakot, Satversmes ievadam ir jāatspoguļo Latvijas valsts pamati. Tieši tā ir šī projekta politiskā un juridiskā jēga! Tālāk par to, vai ievads groza Satversmes pamatdaļu pantus. Šis ievads, kolēģi, neskar un negroza nedz Latvijas tiesisko iekārtu, nedz arī kādu no Satversmes pantiem. Tas neskar arī tos pantus, grozījumus, kurus saskaņā ar Satversmes 77.pantu ir nepieciešams apstiprināt tautas nobalsošanā. Tas nozīmē, ka ievads apraksta šos pamatus, konsolidējot un ietverot tos konstitucionālā tekstā, lai tādējādi padarītu tos redzamākus visiem mūsu valsts iedzīvotājiem. Kā savā atzinumā konstatē Latvijas Universitātes Valststiesību katedras vadītājs profesors Ringolds Balodis, ievada projekts negroza nevienu Satversmes pantu, "tas tikai apkopo vienuviet Latvijas konstitūcijā, konstitucionālismā pašsaprotamas lietas, tādējādi izveidojot Latvijas valsts konstitucionālās sistēmas vizītkarti." (Citāta beigas.) Un tieši tā arī ir Satversmes ievada būtība! Bez tam arī Rīgas Juridiskās augstskolas prorektors profesors Mārtiņš Mits savā atzinumā nonāk pie secinājuma, ka ievada projekts (citēju) "akcentē Latvijas valsts veidošanās būtiskos aspektus, Latvijas valsts konstitucionālo identitāti un vērtības, kas bija ieliktas Satversmes pamatā un izkristalizējušās laika gaitā, taču savas jēgas un mērķa dēļ," autors uzsver, "negroza 1., 2., 3., 4., 6., 77.pantu vai kādu citu tikpat būtisku Satversmes normu." Jānorāda, ka nedz Satversme pati 1922.gadā, nedz neviens no pēc tam pieņemtajiem 12 Satversmes grozījumiem nav apstiprināts tautas nobalsošanā. Un Saeima, kolēģi, ir leģitīms konstitucionālais likumdevējs, un tā pilda šo savu pienākumu. Pie tam es gribētu uzsvērt, ka Satversme ir daudzkārt papildināta ar būtiskākām normām, kas ir īsti tiesiski regulējumi, nevis tikai norādes un vadlīnijas, kas orientē politiku, tiesību piemērotājus un sabiedrību. Kā zināms, Satversmes papildināšana ar nodaļu "Cilvēka pamattiesības" ļoti būtiski mainīja pastāvošo Satversmes konstitucionālo regulējumu. Arī šis būtiskais Satversmes papildinājums negrozīja Satversmes pamatus, un tas netika pieņemts referendumā. Un pat ievērojamas Latvijas teritorijas atdāvināšanu par pliku velti 2007.gadā Satversmes tiesa diemžēl, neuzskatot, ka šeit būtu nepieciešams referendums, atzina par tādu, kas negroza Satversmes 3.pantu. Tātad es uzsveru, ka šie pamati pastāv ārpus Satversmes neatkarīgi no tā, vai tie ir vai nav ierakstīti Satversmes ievadā. Un šos pamatus nedz Satversmes ievads, nedz Satversmes galvenā daļa nevar nedz radīt, nedz arī likvidēt. Taču pozitīva norāde uz šiem pamatiem konstitucionāla ranga tekstā var dot tikai papildu motivāciju valstij un sabiedrībai tos labāk izprast, tos pieņemt kā mūsu kopējās rīcības vadlīnijas. Tālāk par diskusijām sabiedrībā un Saeimā. Pēc tam, kad Egils Levits nāca klajā ar savu priekšlikumu un paskaidroja to izvērstā komentārā, sabiedrībā ir notikušas plašas diskusijas par tur skartajiem valsts pamatjautājumiem. Nevar noliegt, ka ir bijuši arī destruktīvi pienesumi šai diskusijai - tādi, kas noliedz Latvijas valsti, kas noliedz latviešu tautu, jebkādas sabiedrības pamatvērtības un vērtības vispār. Taču iepriecinošais un, es pat teiktu, negaidītais ir tas, ka lielum lielais vairākums diskusijā piedalījās ar domu, kā stiprināt mūsu neatkarīgo Latvijas valsti, kā stiprināt mūsu demokrātisko valsts iekārtu, mūsu kopējo latvisko identitāti, latviešu valodu un cieņu pret mazākumtautībām, kā stiprināt kopējo minimumu, kas nepieciešams, lai mūsu valsts un sabiedrība varētu funkcionēt. Un rezultātā mēs šodien... Juridiskā komisija liek priekšā Saeimai šo sagatavoto ievada priekšlikumu, kura izstrādāšanā un noslīpēšanā ir piedalījusies virkne koalīcijas deputātu. Tālāk - par latviešu nāciju un Latvijas tautu. Par to es esmu vairākkārt runājusi, ka dažkārt tiek tiražēta nepatiesība saistībā ar Satversmes ievadu. Es vēlētos arī norādīt, ka Egila Levita izstrādātā sākotnējā preambulas projekta saturs un ideja ir pilnībā saglabāta, taču varbūt izteikta citiem vārdiem, citā formā, lai šis saturs un ideja iegultos kompromisā, kas bija nepieciešams, lai panāktu šodien šeit konstitucionālo vairākumu. Tas it sevišķi attiecas uz valstsnācijas jēdzienu, kas tagad gan nav minēts tiešā tekstā, taču plaši un detalizēti ir izskaidrots pēc būtības. Ievadā ir runāts par latviešu nāciju, kas, balstoties uz savu negrozāmo valstsgribu un pašnoteikšanās tiesībām, bija tas politiskais spēks, kas izveidoja Latvijas valsti. Tas ir ļoti būtisks konstatējums, ka vēsturiski, politiski, no konstitucionālo tiesību viedokļa, no valststiesību viedokļa, mūsu valstī ir pamatnācija. Savukārt, no konstitucionālo tiesību viedokļa, ja latvieši ir valstsnācija, tad nevar būt tāda situācija, ka mazākumtautības ir bez valstsnācijas. Un... Taču šo abu jēdzienu vietā ievada projektā tagad ir izskaidrots to saturs, būtība un konsekvences, kas no tiem izriet. Un es domāju, ka tādā veidā šīs lietas ir labāk saprotamas. Tālāk, kolēģi, par Latvijas tautu. Es aicinu "Saskaņas Centru" nesanaidot Latvijā latviešu nāciju ar citām tautām. Nekur Latvijas tautas jēdziens nav pazudis! Latvijas tautas jēdziens ir palicis 2.pantā un arī Satversmes ievadā. Tāpat šis Latvijas tautas jēdziens, kas saskaņā ar Satversmes 2.pantu ir Latvijas valsts suverēnās varas avots, - tas ir juridiski konstitucionāls tiesību jēdziens. Tā saturs ir atklāts arī Augstākās tiesas šī gada 12.februāra un 28.marta spriedumos, kur ir noteikts, ka Latvijas tautā ietilpst gan visi latviešu valstsnācijas piederīgie, gan visi Latvijas pilsoņi neatkarīgi no tautības vai citām kategorijām. Savukārt pilsoņu kopums nav tas pats kas Latvijas tauta. Tas apvieno tikai balsstiesīgos Latvijas pilsoņus. Tas ir viens no Satversmē noteiktajām Latvijas valsts konstitucionālajām institūcijām, un pilsoņu kopums (tāpat kā visas citas konstitucionālās institūcijas, tajā skaitā šī Saeima) var rīkoties tikai Satversmē noteiktās kompetences ietvaros. Un tālāk par pamatvērtībām un Satversmes tēviem. Daudzas un vērtīgas diskusijas ir bijušas par mūsu identitāti un pamatvērtībām. Es šeit piemēra pēc gribu minēt tikai vienu jautājumu. Projektā ir teikts, ka ikvienam ir pienākums visupirms rūpēties par sevi, tad par saviem tuviniekiem un visbeidzot par mūsu kopējo labumu. Tas ir pilsoniskās sabiedrības morāles princips, taču tas jāredz kopsakarā ar ievadā minēto citu mūsu valsts virsprincipu, proti, jāredz tas, ka Latvija, kā to apstiprinājusi arī Satversmes tiesa, ir sociāli atbildīga valsts. Tas nozīmē: ja kāds nav spējīgs rūpēties par sevi, tad sabiedrībai ir pienākums rūpēties par viņu. Ar to tiek noraidīts gan tā sauktais džungļu princips, ka izdzīvo tikai stiprākais, gan tiek noraidīts arī tā sauktais sociālais parazītisms, ka par sevi gādāt spējīgs indivīds varētu dzīvot uz sabiedrības rēķina. Tālāk par Satversmes tēviem un par dažādiem viedokļiem. Tas, ka ievada projekts nav guvis pilnīgi visu Saeimā ievēlēto politisko spēku atbalstu, demokrātijā ir normāli. Būtu patiešām ļoti aizdomīgi, ja Saeimā šajā svarīgajā jautājumā valdītu tāda pati vienprātība kā savulaik padomju laikā. Svarīgi ir tas, ka šo priekšlikumu par savu uzskata un atbalsta ievērojams parlamenta vairākums, proti, kā mēs saucam, konstitucionālais vairākums. Un tālāk. Es nezinu, cik daudz "Saskaņas Centrs", cik daudz Agešina kungs ir informēti par Satversmes sapulces izveidoto īpašās Satversmes komisijas darbību Satversmes projekta izstrādāšanā (No zāles dep. V.Agešins: "Esmu ļoti labi informēts!"), taču es apšaubu, kolēģi, ka "Saskaņas Centram", kas neatzīst Latvijas okupāciju, būtu morālas tiesības uzmesties par Satversmes tēvu advokātiem. Kā mēs zinām, tika izveidota īpaša Satversmes komisija, kas sastāvēja no zinošākajiem valststiesību un dažādu citu jomu speciālistiem. Tur darbojās 26 deputāti. Kā jūs domājat, Agešina kungs, kāds liktenis, sākoties okupācijai, sagaidīja šos Satversmes tēvus? Es minēšu tikai dažus piemērus. Marģers Skujenieks. Satversmes sapulces... Satversmes izstrādāšanas komisijas priekšsēdētājs. Piedzīvoja Baigo gadu. Viņu apcietināja, deportēja uz Padomju Savienību un 1941.gadā Maskavas cietumā nošāva. Arveds Bergs. Ievērojams jurists. Viņš divās valdībās ieņēma iekšlietu ministra amatu. Viņu deportēja uz PSRS un 1941.gadā nošāva Orenburgas cietumā. Tālāk par ievērojamu tiesībzinātnieku, uz kuru jūs bieži atsaucaties un kuru arī varētu dēvēt par Satversmes tēvu no konstitucionālo tiesību, no valststiesību viedokļa, - par Kārli Dišleru. Patiešām ievērojamākais šīs valsts tiesībzinātnieks. Deportēts uz PSRS tika divas reizes: pirmo reizi 1941.gadā - uz Krasnojarsku un 1949.gadā - atkal atpakaļ uz Sibīriju, kur viņš arī nomira. Un es uzskatu, ka šodien visi tie, kuri ir par neatkarīgu, nacionālu, demokrātisku, uz nākotni vērstu Latviju, var akceptēt šo ievadu arī tad, ja mums citos jautājumos, kā jau tas demokrātijā ir pieņemts, ir dažādi viedokļi vai arī ja mūs neapmierina viens vai otrs projekta formulējums. Es uzskatu, ka tas ir liels panākums, ka mums ir izdevies vienot citādi tik dažādos politiskos partnerus un visus tos daudzos cilvēkus, tātad tautas lielāko daļu, kas vēlas stiprāku, demokrātiskāku un nacionālu Latvijas valsti. Es aicinu atbalstīt komisijas priekšlikumu. (Koalīcijas deputātu aplausi.)".
- 2014_06_19-seq40 spokenText "Augsti godājamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Pēdējā laikā dažādi saspīlējumi un citi konflikti mums diemžēl pierāda, ka sava valsts, brīvība, pat karogs un himna - tās nav pašsaprotamas lietas, tās ir tieši tādas, kādas mēs visi kopā tās veidojam ar savām domām, runām un darbiem. Tādēļ valsts pamatvērtību un valsts izveidošanas vēstures un tās idejiskā pamata ierakstīšana valsts pamatdokumentā ir tikai loģisks solis mūsu vērtību nostiprināšanā un būtisks aspekts to pastāvēšanā. Es vēlos izteikt atzinību Juridiskajai komisijai par darbu preambulas priekšlikumu pieslīpēšanā un aicinu atbalstīt gan šo priekšlikumu, gan arī visu likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā. Paldies.".
- 2014_06_19-seq37 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Arī Tieslietu ministrija ir izvērtējusi grozījumus Latvijas Republikas Satversmē, kuri paredz papildināt Latvijas Republikas Satversmi ar jaunu ievadu. Tieslietu ministrija norāda uz sekojošo. Saeima ir tiesīga grozīt visus Satversmes pantus, taču grozījumiem 1., 2., 3., 4., 6. un 77.pantā ir nepieciešams tautas apstiprinājums. Satversmes 77.pants noteic, ka grozījumi minētajos Satversmes pantos ir apstiprināmi tautas nobalsošanā. Šāda apgrūtināta Satversmes 1.-4., 6. un 77.panta grozīšanas kārtība nodrošina minēto pantu īpašu stabilitāti salīdzinājumā ar pārējām Satversmes normām. Ar to šie panti iegūst savu īpašo Satversmes pamatnormu statusu pārējo Satversmes normu vidū. Šis likumprojekts paredz papildināt Satversmi ar jaunu ievadu. Un, atbildot uz jautājumu par tautas nobalsošanas nepieciešamību, likumprojekta pieņemšanā ir noskaidrojama tajā paredzētā Satversmes ievada sasaiste ar Satversmes 77.pantā uzskaitītajām pamatnormām. Ja likumprojektā paredzētais Satversmes ievads šīs Satversmes pamatnormas tieši vai netieši negroza, tad tautas nobalsošana atbilstoši Satversmes 77.pantam nav nepieciešama. Kā to atklāj likumprojekta anotācija, Satversmes ievads izstrādāts nolūkā atspoguļot plašāk tvertus valsts pamatus, jēgu un būtību. Satversmes ievads atspoguļo valsts izveidošanas vēsturi, neatkarības atjaunošanu un Satversmes pieņemšanu. Pirmajā rindkopā nostiprināta latviešu nācijas un Latvijas valsts sasaiste. Norādīts, ka Latvijas valsts izveidota, apvienojot latviešu zemes un balstoties uz latviešu nācijas valstsgribu. Latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšana un attīstība tiek norādīta kā valsts izveidošanas idejiskais pamats un mērķis. Latvijas kā latviešu nācijas nacionālās valsts identitāte ir atspoguļota Satversmes 3.pantā, kurā norādītas tās teritorijas. Proti, Vidzeme, Latgale, Kurzeme un Zemgale ir latviešu nācijas vēsturiski apdzīvotās teritorijas. Latviešu nācijas nacionālās valsts identitāte ir atspoguļota arī 4.panta pirmajā teikumā, kas nosaka latviešu valodai Latvijas valsts valodas statusu. Tādējādi norāde uz latviešu nācijas lomu Latvijas valsts izveidē un pastāvēšanas mērķī negroza Satversmes pamatnormas. Satversmes ievada otrajā un trešajā rindkopā, kā arī ceturtās rindkopas otrajā teikumā ietverta norāde uz Latvijas tautu kā valsts izveidotāju, izcīnītāju, atjaunotāju un aizsargātāju, tādējādi atspoguļojot Latvijas tautu kā valsts suverēnās varas nesēju. Šāds Satversmes ievada teksts atspoguļo Satversmes 2.pantā paredzēto tautas suverenitātes principu. Satversmes ievada trešās rindkopas pirmajā teikumā ietverta norāde uz valsts nepārtrauktības principu. Latvijas neatkarība 1990.gadā tika atjaunota, balstoties uz valsts nepārtrauktības doktrīnu. Valsts nepārtrauktības doktrīna ir būtiska valsts uzturēšanai, turpināšanai un ilglaicīgumam. To savā praksē ir attīstījusi arī Satversmes tiesa, piemēram, 2011.gada 17.februāra spriedumā. Šāda principa atspoguļošana negroza Satversmes normas, vienīgi paskaidro Latvijas valsts atjaunošanas vēsturi un pamatus. Trešā rindkopa satur arī nosodījumu gan komunistiskajam, gan nacistiskajam totalitārajam režīmam un to noziegumiem. Šādam nosodījumam ir īpaša nozīme Latvijas vēsturē piedzīvoto okupāciju kontekstā, un tas pretnostata Satversmes pamatus minētajiem režīmiem. Satversmes ievada ceturtajā rindkopā ietverti Latvijas valsti raksturojošie pamatprincipi, kas izriet gan no Satversmes 1.pantā paredzētās demokrātiskās valsts iekārtas, gan Latvijas kā latviešu nācijas izdzīvošanas pamata. Par to citstarp ir sniegtas arī atziņas Satversmes tiesas 2014.gada 9.janvāra spriedumā un 2006.gada 2.novembra spriedumā. Tekstā tiek uzsvērta arī Latvijas tautas kā suverenitātes nesējas tiesības aizsargāt valsts teritoriālo vienotību un demokrātisko valsts iekārtu, kas ir izšķiroša valsts pastāvēšanai un turpināšanai. Šajā rindkopā minētā cieņa pret mazākumtautībām sasaucas ar nacionālās valsts principu un, ievērojot latviešu nācijas lomu valsts dibināšanā un pastāvēšanā, ļauj izdarīt secinājumu par latviešiem kā valstsnāciju. Satversmes ievada piektā un sestā rindkopa satur norādi uz Latvijas valsts identitātes pamatu, kas izriet no valsts iekārtu raksturojošā nacionālās valsts virsprincipa, kā arī ietver valstij nozīmīgas vērtības. Līdz ar to kopumā var izdarīt secinājumu, ka Satversmes ievads satur Latvijas valsts konstitucionālo vērtību izklāstu un Satversmes pamatu. Satversmes ievada teksts pamatā balstās uz Valsts prezidenta Konstitucionālo tiesību komisijas viedokli par neaizskaramo Satversmes kodolu. Satversmes ievada mērķis nav grozīt un tas negroza Satversmes 1., 2., 3., 4., 6. un 77.pantu. Līdz ar to tautas nobalsošana par likumprojektu Satversmes 77.panta kārtībā nav nepieciešama. Godājamie deputāti! Aicinu atbalstīt Saeimas Juridiskās komisijas izstrādāto 8.priekšlikumu. Paldies.".
- 2014_06_19-seq36 spokenText "Uzsākam debates. Vārds Tieslietu ministrijas parlamentārajam sekretāram Gaidim Bērziņam.".
- 2014_06_19-seq35 spokenText "Un, kā jūs redzat, 8. ir Juridiskās komisijas priekšlikums. Līdz ar to komisijas sēdē tika arī lemts, izmantojot ekspertu Ringolda Baloža un Mārtiņa Mita atzinumus, ka piedāvātais teksts neskar Satversmes 77.pantu un neprasa tautas nobalsošanu. Uz trešo lasījumu komisija, kā jūs redzējāt, akceptēja virkni tehnisku izmaiņu, bet pēc pašas komisijas iniciatīvas otrajā rindkopā termins "valstiskums" tika aizstāts ar "valsts iekārta", kas saskaņā ar ekspertu viedokli... arī eksperti uzskatīja, ka tas ir precīzāks raksturojums Latvijas Satversmes sapulces paveiktajam Latvijas labā. Un ceturtajā rindkopā tika ietverts latviskās dzīvesziņas jēdziens, precizējot otrā lasījuma redakciju. Es aicinu kolēģus atbalstīt Juridiskās komisijas priekšlikumu.".
- 2014_06_19-seq33 spokenText "7. ir tehniska rakstura priekšlikums, kas ir no Juridiskā biroja un kas uzlabo rindkopas gramatisko konstrukciju.".
- 2014_06_19-seq31 spokenText "6.priekšlikums ir Vinetas Poriņas kundzes priekšlikums. Tas ir daļēji atbalstīts. Ar šo tekstu tiek nosodīti ne vien abu okupācijas režīmu noziegumi, bet arī paši režīmi, to ideoloģijas, organizācija un varas izmantotās metodes. Un ievads tātad, kā jūs redzat, noliedz jebkādu atgriešanos pie nacistiskās un komunistiskās... komunistiskā totalitārisma nākotnē.".
- 2014_06_19-seq29 spokenText "5.priekšlikums arī ir Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir daļēji atbalstīts. Un atbalstu guva priekšlikums pārkārtot teikumu, lai vairāk akcentētu valsts nepārtrauktības doktrīnu kā valsts neatkarības un brīvības atgūšanas pamatu.".
- 2014_06_19-seq27 spokenText "Nākošais ir 4.priekšlikums, kas ir daļēji atbalstīts. Tas ir Juridiskā biroja priekšlikums. Atļaujiet man arī paskaidrot, kādu iemeslu dēļ tas ir daļēji atbalstīts. Proti, komisijas atbalstu guva priekšlikums - atbilstoši Satversmes terminoloģijai konkretizēt subjektus, kuriem nodrošināma brīvība, proti, ikvienam un Latvijas tautai. Tāpat komisija atbalstīja vārda "veicina" aizstāšanu ar vārdu "sekmē" (pēc analoģijas ar Satversmes 40.pantā ietvertā Valsts prezidenta zvēresta formulējumu). Komisija neatbalstīja priekšlikumu - pirmo rindkopu sadalīt divos teikumos, jo komisijas deputātu vairākums uzskatīja, ka sadalīšana izjauktu Satversmes ievada autoru ieceri - Latvijas valsts mērķus formulēt vēsturiskā kontekstā, tos attiecinot uz 1918.gada 18.novembri.".
- 2014_06_19-seq25 spokenText "Nākošais, 3.priekšlikums, ir deputāta Ilmāra Latkovska priekšlikums. Tas ir atbalstīts. Kā jūs redzat, priekšlikums ir - pirmajā rindkopā norādīt, ka ir dibināta "Latvijas valsts", nevis tikai "Latvija", bet... Es paskaidrošu, ka pēc savas būtības jēdziens "Latvija" Satversmes tekstā ir politisks jēdziens, norādot uz konkrētu valsti. Proti, kā vēsta Satversmes 1.pants, "Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika." Līdzīgi... tāpat tas ir lietots 2. un 3.pantā. Taču vairāki deputāti, arī godājamais deputāts Juris Vectirāns, tomēr vēlējās, lai ievada pirmajā rindkopā būtu nepārprotama norāde uz valsti, un tādēļ šis priekšlikums tika atbalstīts.".
- 2014_06_19-seq24 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Tātad balsojums netiek prasīts. Deputāti piekrīt komisijas lēmumam par 2. - deputātes Dainas Kazākas priekšlikumu.".
- 2014_06_19-seq23 spokenText "Labdien, cienījamie kolēģi! Liels paldies Čepānes kundzei par mana priekšlikuma paskaidrojumu. Vēlos teikt, ka šo priekšlikumu iesniedzu tādēļ, lai stiprinātu demokrātijas pamatprincipus mūsu valstī. Es neuzstāju uz šo priekšlikumu, bet vēlos izklāstīt savu viedokli un vēlos, lai tas arī būtu mūsu sēdes stenogrammā, runājot par Satversmi. Runājam par to, ka Latvija ir demokrātiska un tiesiska, un sociāli atbildīga valsts, ka Latvijas valsts aizstāv savu demokrātisko valsts iekārtu. Un šeit es vēlos minēt, ka pilsoniskā līdzdalība ir viens no mūsu fundamentiem demokrātijai. Šeit jāsaka, ka mums ir dažāda līmeņa līdzdalības formas, mums ir noslēgti vienošanās memorandi - valsts pārvaldei gan Ministru kabineta līmenī, gan arī Saeimas līmenī - par līdzdalības formām. Un šeit es varētu teikt, ka šī sadarbība un šis dialogs notiek. Bet kas būtu jāakcentē? Tas, ka būtu vairāk jāiesaista nevalstiskā sektora pārstāvji un organizētās pilsonības pārstāvji tieši lēmumu pieņemšanā, jo diemžēl nereti mēs esam ļoti ieinteresēti aicināt sociālos partnerus, kā arī nevalstisko sektoru uz mūsu valsts pārvaldes sēdēm un... un... procesiem, bet ne vienmēr ņemam vērā viņu ieteikumus un atzinumus lēmumu pieņemšanā. Līdz ar to tieši tādēļ, lai politiķi un arī ierēdņi varētu labāk argumentēt savu lēmumu būtību, būtu ļoti svarīgi, lai piedalītos lēmumu pieņemšanas procesā arī paši pilsoniskās sabiedrības pārstāvji. Tieši tādēļ es vēlētos, lai Latvijā veidotos... un tas ir arī nevalstisko organizāciju viedoklis... lai Latvijā veidotos līdztekus sociālajam dialogam arī pilsoniskais dialogs, kur iedzīvotāju intereses ne tikai caur sociālajiem partneriem, pašvaldībām, arodbiedrībām un darba devējiem... būtu arī pilsoniskais dialogs, kur NVO sektors nāk un aizstāv savu skatījumu uz konkrētiem likumdošanas vai normatīvajiem aktiem. Līdz ar to šis ir ļoti būtisks un svarīgs pagrieziens, lai tauta uzticētos saviem priekšstāvjiem, lai tauta uzticētos ierēdņiem, lai mēs vairotu šo pozitīvo attieksmi mūsu valstī, lai cilvēki būtu ieinteresēti maksāt nodokļus, jo varētu redzēt, ka valsts pārvalde ir priekš tautas, nevis tauta ir priekš valsts pārvaldes. Un, tieši līdzdarbojoties katram cilvēkam gan caur politiskajām partijām, gan caur nevalstisko sektoru, mēs varam to panākt. Un tieši tāpēc es iesniedzu šo priekšlikumu, lai tas parādās stenogrammā, - par to, ka mums, politiķiem un arī valsts pārvaldes cilvēkiem, būtu jārēķinās ar nevalstisko un pilsonisko viedokli. Liels paldies par uzmanību! Ceru, ka mēs aizvien augsti turēsim godā mūsu pilsoņu līdzdalību un arī viņu viedokli lēmumu pieņemšanā. Paldies. Neprasu balsojumu.".
- 2014_06_19-seq22 spokenText "Uzsākam debates. Vārds deputātei Dainai Kazākai.".
- 2014_01_30-seq73 spokenText "Uzsākam debates. Vārds deputātei Dainai Kazākai.".
- 2013_12_12-seq218 spokenText "Uzsākam debates. Vārds deputātei Dainai Kazākai.".
- 2013_11_21-seq155 spokenText "Uzsākam debates. Vārds deputātei Dainai Kazākai.".
- 2013_11_21-seq27 spokenText "Uzsākam debates. Vārds deputātei Dainai Kazākai.".
- 2013_11_06_a-seq2028 spokenText "Uzsākam debates. Vārds deputātei Dainai Kazākai.".
- 2013_11_06_a-seq1515 spokenText "Uzsākam debates. Vārds deputātei Dainai Kazākai.".
- 2013_10_17-seq191 spokenText "Uzsākam debates. Vārds deputātei Dainai Kazākai.".
- 2013_07_09_as-seq1006 spokenText "Uzsākam debates. Vārds deputātei Dainai Kazākai.".
- 2013_07_09_as-seq998 spokenText "Uzsākam debates. Vārds deputātei Dainai Kazākai.".
- 2013_07_09_as-seq988 spokenText "Uzsākam debates. Vārds deputātei Dainai Kazākai.".
- 2013_07_09_as-seq984 spokenText "Uzsākam debates. Vārds deputātei Dainai Kazākai.".
- 2013_07_09_as-seq970 spokenText "Uzsākam debates. Vārds deputātei Dainai Kazākai.".
- 2013_06_13-seq402 spokenText "Uzsākam debates. Vārds deputātei Dainai Kazākai.".
- 2013_06_13-seq372 spokenText "Uzsākam debates. Vārds deputātei Dainai Kazākai.".
- 2013_01_17-seq147 spokenText "Uzsākam debates. Vārds deputātei Dainai Kazākai.".
- 2012_11_15-seq1469 spokenText "Uzsākam debates. Vārds deputātei Dainai Kazākai.".
- 2012_11_15-seq1243 spokenText "Uzsākam debates. Vārds deputātei Dainai Kazākai.".
- 2012_11_15-seq1229 spokenText "Uzsākam debates. Vārds deputātei Dainai Kazākai.".
- 2012_11_15-seq780 spokenText "Uzsākam debates. Vārds deputātei Dainai Kazākai.".
- 2012_05_24-seq538 spokenText "Uzsākam debates. Vārds deputātei Dainai Kazākai.".
- 2014_06_19-seq21 spokenText "2. ir Dainas Kazākas priekšlikums, kas ir daļēji atbalstīts, un es izstāstīšu - kāda iemesla dēļ. Komisija neatbalstīja ideju ievada trešajā rindkopā ietvert norādi uz pilsoniskās sabiedrības veicināšanu, un, kā mēs arī paskaidrojām kolēģei, pilsoniskā sabiedrība un tās funkcijas jau ir ietvertas preambulas ceturtajā rindkopā, jo tā ietilpst saliedētas sabiedrības jēdzienā. Pilsoniskā sabiedrība interpretācijas ceļā ir izsecināma arī no ceturtās rindkopas, un līdz ar to atbalstu guva norāde uz darba tikumu kā sabiedrības pamatu, nevis vienkāršu darbu, parādot centīgumu un strādīgumu, kas mūsu sabiedrībai kopumā ir vērtība. Un darba tikums, kā tika atzīts komisijas sēdē, izsenis ir bijis Latvijas identitātes elements, ir guvis plašu atspoguļojumu kaut vai latviešu tautas dainās un kultūras mantojumā.".
- 2014_06_19-seq20 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Priekšlikums ir atsaukts, un tātad balsojums nav nepieciešams.".
- 2014_06_19-seq19 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Es atsaucu savu priekšlikumu, jo ar jēdzienu "valoda" saprotu arī Latgales latviešu valodas pastāvēšanu. Bērnībā zināju, ka es esmu latvietis, jo runāju latviski, bet tie, kuri nedzīvo Latgalē un runā čiuļu mēlē, ir baltieši. Vēlāk uzzināju, ka tie tur, ārpus Latgales, ir latvieši, bet es esmu latgalietis. Tad bija viena tikšanās ar Streiča kungu, kas atstāja uz mani lielu iespaidu. Uz jautājumu: "Ja es dzīvotu Kurzemē, kas tad es būtu - kurzemnieks?" Atbildētu: "Jā, protams, kurzemnieks." - "Ja dzīvotu Zemgalē - zemgalietis?" - "Jā, zemgalietis!" - "Vai vārdi "kurzemnieks", "zemgalietis", "vidzemnieks" apzīmē tautību?" - "Protams, ka ne." Es esmu tāds pats latvietis, kas dzīvo i Kurzemē, i Vidzemē, i Latgalē, un, ja esmu latvietis, vai mana Latgales latviešu valoda, ko runāju un lietoju Latgalē, arī ir latviešu valoda? Sanāk, ka, jā, - tā ir latviešu valoda. Uz Māras pīminekļa Rēzeknē ir raksteits "Vienoti Latvijai". Vysim skaidrs, ka, ja Latgola palyktu kai Vicebskas guberņa, tod Latgolā vairs latviski narunuotu, ja Latgola nabyutu pīzavīnuojusēs puorejai Latvejis vaļsts daļai, varbyt nabyutu arī Latvejis vaļsts. Ar vuordu "Vienoti" Francs Trasuns dūmuoja vaļsts vīnūteibu un Latgolys latvīšu volūdys saglobuošonu. Pyrmōs i ūtrōs, i, dūmuoju, trešōs Saimis laikā nu šuos tribīnes Latgolys deputati runuoja Latgolys latvīšu volūdā, kas ari ir latvīšu volūda. I tycu, ka 12.Saimis laikā zvārasts Latgolys latvīšu volūdā ari byus zvārasts Latvejis vaļstej. (Aplausi.)".
- 2014_06_19-seq18 spokenText "Paldies. Uzsākam debates. Vārds deputātam Gunāram Igaunim.".
- 2014_06_19-seq17 spokenText "Labrīt, godātā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Prezidij! Godātie kolēģi! Saeimas Juridiskā komisija, gatavojoties trešajam lasījumam, šos saņemtos priekšlikumus vispirms izvērtēja darba grupā, pieaicinot ekspertus, un pēc tam - komisijas sēdē. 1.priekšlikums, kuru ir iesniedzis deputāts Igauņa kungs, netika atbalstīts šādu iemeslu dēļ: priekšlikuma būtība - preambulas tekstā ietvert atsauci uz latgaliešu rakstu valodu. Komisija to neatbalstīja gan neskaidrā formulējuma, gan arī saturisku apsvērumu dēļ, proti, ka latgalieši ir latviešu nācijas daļa un ka latgaliešu rakstu valoda ir latviešu valodas paveids, kura aizsardzību paredz Valsts valodas likums. Turpretī ievadā ir formulēts valsts pienākums garantēt latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību. Un tas attiecas arī uz latgaliešu un citu latviešu reģionālo identitāšu kopšanu, sargāšanu un atbalstu to identitātes saglabāšanai.".
- 2014_06_19-seq16 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par Konvenciju, kas izstrādāta, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienības K.3 pantu, par savstarpēju palīdzību un sadarbību muitas pārvalžu starpā (Neapoles II Konvencija)" atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 94, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Grozījums Latvijas Republikas Satversmē", trešais lasījums. Pirms mēs sākam izskatīt likumprojektu, mums ir jāreģistrējas kvorumam. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu kvoruma reģistrācijas režīmu! Paldies. Lūdzu rezultātu! Tātad ir reģistrējušies 96 deputāti, kas ir pietiekami, lai mēs varētu sākt izskatīt likumprojektu "Grozījums Latvijas Republikas Satversmē", trešais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Ilma Čepāne.".