Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2014_06_19-seq50> ?p ?o. }

• 2014_06_19-seq50 type Speech.
• 2014_06_19-seq50 number "50".
• 2014_06_19-seq50 date "2014-06-19".
• 2014_06_19-seq50 isPartOf 2014_06_19.
• 2014_06_19-seq50 spokenAs 17.
• 2014_06_19-seq50 spokenText "Dāmas un kungi, godātie kolēģi! Vēlos paskaidrot motīvus balsojumam "par" Satversmes preambulas pieņemšanu trešajā lasījumā. Likumprojekta apspriešanas gaitā biju iesniegusi vairākus priekšlikumus, no kuriem daļa guva vairākuma atbalstu, bet citus es atsaucu. Vispirms par "valstsnācijas" jēdzienu, kuru vēlējos un joprojām vēlos redzēt preambulas tekstā. Dažiem koalīcijas deputātiem šis jēdziens šķita pārāk pašapzinīgs. Aiz pārmērīgas piesardzības, ko varētu iztulkot arī kā nevajadzīgu nedrošību, koalīcijas deputāti neatbalstīja "valstsnācijas" jēdziena iekļaušanu preambulā. Kā teicis konstitucionālo tiesību jurists profesors Egils Levits: "Iemesli šādam gļēvlatviskam kaunīgumam ir dažādi: padomju okupācijas režīma, latviešu tautai uzspiestās mankurtizācijas sekas, ar to saistītie latviskās mazvērtības kompleksi, neizpratne par to, kas ir un kas nav leģitīmi demokrātiskā, tiesiskā un nacionālā valstī, atpalicība no politiskās un juridiskās domas attīstības citās Eiropas valstīs, pārprasts politkorektums." (Citāta beigas.) Vēl viens iemesls ir arī Latvijā vērojamie daži kremliski orientētie aktīvisti. Drošības iestādes monitorē šo personu antilatviskās aktivitātes, bet diemžēl šie aktīvisti iedvesuši bailes daudzos Latvijas iedzīvotājos un, kā redzams, arī daļā koalīcijas deputātu. "Valstsnācija" tātad nozīmē, ka šīs nācijas - tātad tieši latviešu nācijas - valoda ir valsts valoda, ka valstij ir pienākums nodrošināt šīs nācijas pastāvēšanu, tās kultūras un valodas saglabāšanu un attīstību. Jēdziens "valstsnācija" ar šādu saturu lietots arī Pilsonības likumā un Augstākās tiesas jaunākajos spriedumos. Stabilās modernās Eiropas valstīs vara pār valsts tagadni un nākotni parasti atrodas valstsnācijas rokās. Valstsnācijai jebkurā valstī pieder noteicošais vārds par to, kā labāk rīkoties, ko darīt, lai veicinātu savas valsts izaugsmi. Tā tas ir Francijā, Vācijā, Zviedrijā, Igaunijā, Polijā, Ungārijā un citur. Ja atzīstam un cienām mazākumtautības, viņu tiesības kopt savu, no valstsnācijas atšķirīgo, kulturālo savdabību, tad tas nozīmē, ka atzīstam un cienām arī latviešu valstsnāciju, kuras valoda un kultūra vieno visu Latvijas tautu, tās pilsoņus. Tomēr svarīgākais ir tas, ka konstitucionālo vairākumu veidojošā koalīcija spēja vienoties par būtisko - ka jēdziena "valstsnācija" saturs preambulā nepārprotami ir ietverts un tuvāk paskaidrots. Tādēļ es balsoju "par" šo priekšlikumu. Tāpat gribu arī uzsvērt to, ka, lai arī Satversmes preambulas tekstā tiek runāts par Latvijas tautu, kas izcīnīja savu valsti Brīvības cīņās jeb Neatkarības karā un neatzina okupācijas režīmus un pretojās tiem, vēsturiski un politiski precīzāk būtu bijis teikt, ka tā bija tieši latviešu tauta, jo kam gan vēl bez latviešiem bija vajadzīga un kas gan vēl bez latviešiem gribēja dibināt neatkarīgu valsti? Latvijas valsts pirmais prezidents Jānis Čakste teicis: "Latvijas valsts ir izaugusi no latviešu tautas vienprātības, tā palikusi stipra caur Latvijas tautas vienprātību un plauks un zels tālāk." (Citāta beigas.) Latvijas valsts bija vajadzīga tieši latviešiem. Tas, ka latviešu tautai pievienojās atsevišķu mazākumtautību pārstāvji, ir apsveicami, un tas norāda uz latviešu tautas kustības lielo pievilkšanas spēku un to, ka mērķis bija nozīmīgs arī citu tautību cilvēku skatījumā. Taču tas nepadara šo latviešu tautas kustību par internacionālu vai beznacionālu. Tieši latviešu tauta veido Latvijas tautas centrālo sastāvdaļu. Tādēļ, lai arī ne gluži precīzi, preambula atspoguļo latviešu tautas cīņu par savu valsti un tās neatkarības atjaunošanu. Tie cilvēki, kam dārga ir sava tauta, nekad neaizmirst tās vēsturi. Tādēļ ļoti svarīgs ir preambulā ietvertais abu totalitāro - komunistiskā un nacistiskā -režīmu un to noziegumu nosodījums. Šis nosodījums ietver arī pret Latvijas cilvēkiem īstenotā genocīda nosodījumu. Tas ietver arī Latvijas nežēlīgās kolonizācijas un oficiālās rusifikācijas nosodījumu, kura ilga līdz pašam pēdējam komunistiskā totalitārā režīma pastāvēšanas brīdim un kura pirmo reizi vēsturē gandrīz noveda pie tā bīstamā punkta, kad latviešu tauta tiktu nospiesta mazākumā pati savā zemē. Šis nosodījums ir svarīgs vēsturiskā taisnīguma un objektīva pagātnes izvērtējuma un apzināšanās elements. Esmu gandarīta par to, ka kolēģi pieņēma manu piedāvājumu: kā vienu no saliedētas...".
• 2014_06_19-seq50 language "lv".
• 2014_06_19-seq50 speaker Vineta_Porina-1970.
• 2014_06_19-seq50 mentions Q211.
• 2014_06_19-seq50 mentions Q191.
• 2014_06_19-seq50 mentions Q193089.
• 2014_06_19-seq50 mentions Q142.
• 2014_06_19-seq50 mentions Q183.
• 2014_06_19-seq50 mentions Q36.
• 2014_06_19-seq50 mentions Q28.
• 2014_06_19-seq50 mentions Q34.
• 2014_06_19-seq50 mentions Q348043.
• 2014_06_19-seq50 mentions Q379554.