Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2014_06_19-seq42> ?p ?o. }

• 2014_06_19-seq42 type Speech.
• 2014_06_19-seq42 number "42".
• 2014_06_19-seq42 date "2014-06-19".
• 2014_06_19-seq42 isPartOf 2014_06_19.
• 2014_06_19-seq42 spokenAs 101.
• 2014_06_19-seq42 spokenText "Godātie kolēģi! Es gribu pakavēties nedaudz ilgāk pie šī Juridiskās komisijas priekšlikuma un uzsvērt šī balsojuma nozīmi. Ja mēs pieņemsim šo ievadu, tad Satversme beidzot iegūs modernu, vairākumam mūsdienu konstitūciju raksturīgu apveidu, kas saturēs ne tikai valsts institūciju un šo procedūru regulējumus - ne tikai pamattiesības, bet arī norādes uz valsts politiskajiem, tiesiskajiem un morālajiem pamatiem. Visupirms pirmais jautājums, kuru es gribētu uzdot jums, lai jūs padomātu; proti: vai Satversmes ievadu drīkst grozīt? Ar šo jauno, paplašināto ievadu tiks grozīts patlaban spēkā esošais ievads, kas kopā ar visu Satversmi tika pieņemts 1922.gadā. Vai to drīkst un var? Atbilde, manuprāt, ir ļoti skaidra: to drīkst, un tas ir nepieciešams. Satversmē nav negrozāma teksta. Protams, grozot Satversmi, nedrīkst aizskart noteiktas nostādnes un principus, kas, kā norādīja savā atzinumā Konstitucionālo tiesību komisija (kā zināms, tā tagad ir likvidēta), veido tās kodolu. Izmantojot Satversmi, neviens - arī ne pilsoņu kopums kā Satversmē noteikta konstitucionāla institūcija - Satversmes 77.panta kārtībā nedrīkst likvidēt Latvijas demokrātisko valsts iekārtu. Tāpat neviens nedrīkst atcelt cilvēktiesības, un, pats par sevi saprotams, neviens nedrīkst likvidēt pašu valsti. Taču pats Satversmes teksts ir grozāms. Tas attiecas arī uz ievadu, kas ir integrēta konstitūcijas sastāvdaļa. Es pilnībā piekrītu tēzei, ka Satversmi, arī tās ievadu, nevajadzētu grozīt tad, ja tas nav patiesi nepieciešams. Taču kopš Satversmes pieņemšanas 1922.gadā tā jau ir grozīta 12 reižu un pēdējo reizi - pagājušā gada oktobrī. Tātad izšķirošā nozīme ir grozījumu nepieciešamībai, kaut arī citās valstīs spēkā esošo konstitūciju ievadi reti kad tiek grozīti, jo tie parasti ir formulēti pietiekoši plaši, taču, ja konstitucionālais vairākums uzskata, ka ievads ir jāgroza, tad tas arī parasti tiek grozīts. Pasaules praksē, kolēģi, tas nav nekas jauns! Kā piemēru es varu minēt Vācijas konstitūcijas ievadu jeb preambulu, kad pēc Vācijas apvienošanās preambula tika grozīta, jo preambulā iepriekš noteiktais valsts mērķis bija izpildīts. Tā vietā tika pastiprināts uzsvars uz vācu tautas valstiskās suverenitātes neaizskaramību. Interesants ir arī Francijas piemērs, kur preambula 2005.gadā tika papildināta ar jaunu valsts mērķi - vides aizsardzību. Jājautā: kādēļ Satversmei nepieciešams jauns ievads? Vairākkārt es no šīs tribīnes, arī Juridiskajā komisijā un plašsaziņas līdzekļiem esmu teikusi, ka Satversmes pašreizējam ievadteikumam ir sava nozīme, taču tas diemžēl neaptver pietiekoši plašu laukumu. Jo Satversmei mūsdienās ir nepieciešams tāds ievads, kas atspoguļo Latvijas valsts jēgu un būtību, Latvijas valsts mērķus, kas ņem vērā to, kas kopš 1918.gada ir noticis ar mūsu valsti, un formulē nostāju pret to, kas atklāj mūsu identitāti un pamatvērtības, kas iezīmē mūsu demokrātiskās valsts iekārtas darbības pamatprincipus. Vārdu sakot, Satversmes ievadam ir jāatspoguļo Latvijas valsts pamati. Tieši tā ir šī projekta politiskā un juridiskā jēga! Tālāk par to, vai ievads groza Satversmes pamatdaļu pantus. Šis ievads, kolēģi, neskar un negroza nedz Latvijas tiesisko iekārtu, nedz arī kādu no Satversmes pantiem. Tas neskar arī tos pantus, grozījumus, kurus saskaņā ar Satversmes 77.pantu ir nepieciešams apstiprināt tautas nobalsošanā. Tas nozīmē, ka ievads apraksta šos pamatus, konsolidējot un ietverot tos konstitucionālā tekstā, lai tādējādi padarītu tos redzamākus visiem mūsu valsts iedzīvotājiem. Kā savā atzinumā konstatē Latvijas Universitātes Valststiesību katedras vadītājs profesors Ringolds Balodis, ievada projekts negroza nevienu Satversmes pantu, "tas tikai apkopo vienuviet Latvijas konstitūcijā, konstitucionālismā pašsaprotamas lietas, tādējādi izveidojot Latvijas valsts konstitucionālās sistēmas vizītkarti." (Citāta beigas.) Un tieši tā arī ir Satversmes ievada būtība! Bez tam arī Rīgas Juridiskās augstskolas prorektors profesors Mārtiņš Mits savā atzinumā nonāk pie secinājuma, ka ievada projekts (citēju) "akcentē Latvijas valsts veidošanās būtiskos aspektus, Latvijas valsts konstitucionālo identitāti un vērtības, kas bija ieliktas Satversmes pamatā un izkristalizējušās laika gaitā, taču savas jēgas un mērķa dēļ," autors uzsver, "negroza 1., 2., 3., 4., 6., 77.pantu vai kādu citu tikpat būtisku Satversmes normu." Jānorāda, ka nedz Satversme pati 1922.gadā, nedz neviens no pēc tam pieņemtajiem 12 Satversmes grozījumiem nav apstiprināts tautas nobalsošanā. Un Saeima, kolēģi, ir leģitīms konstitucionālais likumdevējs, un tā pilda šo savu pienākumu. Pie tam es gribētu uzsvērt, ka Satversme ir daudzkārt papildināta ar būtiskākām normām, kas ir īsti tiesiski regulējumi, nevis tikai norādes un vadlīnijas, kas orientē politiku, tiesību piemērotājus un sabiedrību. Kā zināms, Satversmes papildināšana ar nodaļu "Cilvēka pamattiesības" ļoti būtiski mainīja pastāvošo Satversmes konstitucionālo regulējumu. Arī šis būtiskais Satversmes papildinājums negrozīja Satversmes pamatus, un tas netika pieņemts referendumā. Un pat ievērojamas Latvijas teritorijas atdāvināšanu par pliku velti 2007.gadā Satversmes tiesa diemžēl, neuzskatot, ka šeit būtu nepieciešams referendums, atzina par tādu, kas negroza Satversmes 3.pantu. Tātad es uzsveru, ka šie pamati pastāv ārpus Satversmes neatkarīgi no tā, vai tie ir vai nav ierakstīti Satversmes ievadā. Un šos pamatus nedz Satversmes ievads, nedz Satversmes galvenā daļa nevar nedz radīt, nedz arī likvidēt. Taču pozitīva norāde uz šiem pamatiem konstitucionāla ranga tekstā var dot tikai papildu motivāciju valstij un sabiedrībai tos labāk izprast, tos pieņemt kā mūsu kopējās rīcības vadlīnijas. Tālāk par diskusijām sabiedrībā un Saeimā. Pēc tam, kad Egils Levits nāca klajā ar savu priekšlikumu un paskaidroja to izvērstā komentārā, sabiedrībā ir notikušas plašas diskusijas par tur skartajiem valsts pamatjautājumiem. Nevar noliegt, ka ir bijuši arī destruktīvi pienesumi šai diskusijai - tādi, kas noliedz Latvijas valsti, kas noliedz latviešu tautu, jebkādas sabiedrības pamatvērtības un vērtības vispār. Taču iepriecinošais un, es pat teiktu, negaidītais ir tas, ka lielum lielais vairākums diskusijā piedalījās ar domu, kā stiprināt mūsu neatkarīgo Latvijas valsti, kā stiprināt mūsu demokrātisko valsts iekārtu, mūsu kopējo latvisko identitāti, latviešu valodu un cieņu pret mazākumtautīb��m, kā stiprināt kopējo minimumu, kas nepieciešams, lai mūsu valsts un sabiedrība varētu funkcionēt. Un rezultātā mēs šodien... Juridiskā komisija liek priekšā Saeimai šo sagatavoto ievada priekšlikumu, kura izstrādāšanā un noslīpēšanā ir piedalījusies virkne koalīcijas deputātu. Tālāk - par latviešu nāciju un Latvijas tautu. Par to es esmu vairākkārt runājusi, ka dažkārt tiek tiražēta nepatiesība saistībā ar Satversmes ievadu. Es vēlētos arī norādīt, ka Egila Levita izstrādātā sākotnējā preambulas projekta saturs un ideja ir pilnībā saglabāta, taču varbūt izteikta citiem vārdiem, citā formā, lai šis saturs un ideja iegultos kompromisā, kas bija nepieciešams, lai panāktu šodien šeit konstitucionālo vairākumu. Tas it sevišķi attiecas uz valstsnācijas jēdzienu, kas tagad gan nav minēts tiešā tekstā, taču plaši un detalizēti ir izskaidrots pēc būtības. Ievadā ir runāts par latviešu nāciju, kas, balstoties uz savu negrozāmo valstsgribu un pašnoteikšanās tiesībām, bija tas politiskais spēks, kas izveidoja Latvijas valsti. Tas ir ļoti būtisks konstatējums, ka vēsturiski, politiski, no konstitucionālo tiesību viedokļa, no valststiesību viedokļa, mūsu valstī ir pamatnācija. Savukārt, no konstitucionālo tiesību viedokļa, ja latvieši ir valstsnācija, tad nevar būt tāda situācija, ka mazākumtautības ir bez valstsnācijas. Un... Taču šo abu jēdzienu vietā ievada projektā tagad ir izskaidrots to saturs, būtība un konsekvences, kas no tiem izriet. Un es domāju, ka tādā veidā šīs lietas ir labāk saprotamas. Tālāk, kolēģi, par Latvijas tautu. Es aicinu "Saskaņas Centru" nesanaidot Latvijā latviešu nāciju ar citām tautām. Nekur Latvijas tautas jēdziens nav pazudis! Latvijas tautas jēdziens ir palicis 2.pantā un arī Satversmes ievadā. Tāpat šis Latvijas tautas jēdziens, kas saskaņā ar Satversmes 2.pantu ir Latvijas valsts suverēnās varas avots, - tas ir juridiski konstitucionāls tiesību jēdziens. Tā saturs ir atklāts arī Augstākās tiesas šī gada 12.februāra un 28.marta spriedumos, kur ir noteikts, ka Latvijas tautā ietilpst gan visi latviešu valstsnācijas piederīgie, gan visi Latvijas pilsoņi neatkarīgi no tautības vai citām kategorijām. Savukārt pilsoņu kopums nav tas pats kas Latvijas tauta. Tas apvieno tikai balsstiesīgos Latvijas pilsoņus. Tas ir viens no Satversmē noteiktajām Latvijas valsts konstitucionālajām institūcijām, un pilsoņu kopums (tāpat kā visas citas konstitucionālās institūcijas, tajā skaitā šī Saeima) var rīkoties tikai Satversmē noteiktās kompetences ietvaros. Un tālāk par pamatvērtībām un Satversmes tēviem. Daudzas un vērtīgas diskusijas ir bijušas par mūsu identitāti un pamatvērtībām. Es šeit piemēra pēc gribu minēt tikai vienu jautājumu. Projektā ir teikts, ka ikvienam ir pienākums visupirms rūpēties par sevi, tad par saviem tuviniekiem un visbeidzot par mūsu kopējo labumu. Tas ir pilsoniskās sabiedrības morāles princips, taču tas jāredz kopsakarā ar ievadā minēto citu mūsu valsts virsprincipu, proti, jāredz tas, ka Latvija, kā to apstiprinājusi arī Satversmes tiesa, ir sociāli atbildīga valsts. Tas nozīmē: ja kāds nav spējīgs rūpēties par sevi, tad sabiedrībai ir pienākums rūpēties par viņu. Ar to tiek noraidīts gan tā sauktais džungļu princips, ka izdzīvo tikai stiprākais, gan tiek noraidīts arī tā sauktais sociālais parazītisms, ka par sevi gādāt spējīgs indivīds varētu dzīvot uz sabiedrības rēķina. Tālāk par Satversmes tēviem un par dažādiem viedokļiem. Tas, ka ievada projekts nav guvis pilnīgi visu Saeimā ievēlēto politisko spēku atbalstu, demokrātijā ir normāli. Būtu patiešām ļoti aizdomīgi, ja Saeimā šajā svarīgajā jautājumā valdītu tāda pati vienprātība kā savulaik padomju laikā. Svarīgi ir tas, ka šo priekšlikumu par savu uzskata un atbalsta ievērojams parlamenta vairākums, proti, kā mēs saucam, konstitucionālais vairākums. Un tālāk. Es nezinu, cik daudz "Saskaņas Centrs", cik daudz Agešina kungs ir informēti par Satversmes sapulces izveidoto īpašās Satversmes komisijas darbību Satversmes projekta izstrādāšanā (No zāles dep. V.Agešins: "Esmu ļoti labi informēts!"), taču es apšaubu, kolēģi, ka "Saskaņas Centram", kas neatzīst Latvijas okupāciju, būtu morālas tiesības uzmesties par Satversmes tēvu advokātiem. Kā mēs zinām, tika izveidota īpaša Satversmes komisija, kas sastāvēja no zinošākajiem valststiesību un dažādu citu jomu speciālistiem. Tur darbojās 26 deputāti. Kā jūs domājat, Agešina kungs, kāds liktenis, sākoties okupācijai, sagaidīja šos Satversmes tēvus? Es minēšu tikai dažus piemērus. Marģers Skujenieks. Satversmes sapulces... Satversmes izstrādāšanas komisijas priekšsēdētājs. Piedzīvoja Baigo gadu. Viņu apcietināja, deportēja uz Padomju Savienību un 1941.gadā Maskavas cietumā nošāva. Arveds Bergs. Ievērojams jurists. Viņš divās valdībās ieņēma iekšlietu ministra amatu. Viņu deportēja uz PSRS un 1941.gadā nošāva Orenburgas cietumā. Tālāk par ievērojamu tiesībzinātnieku, uz kuru jūs bieži atsaucaties un kuru arī varētu dēvēt par Satversmes tēvu no konstitucionālo tiesību, no valststiesību viedokļa, - par Kārli Dišleru. Patiešām ievērojamākais šīs valsts tiesībzinātnieks. Deportēts uz PSRS tika divas reizes: pirmo reizi 1941.gadā - uz Krasnojarsku un 1949.gadā - atkal atpakaļ uz Sibīriju, kur viņš arī nomira. Un es uzskatu, ka šodien visi tie, kuri ir par neatkarīgu, nacionālu, demokrātisku, uz nākotni vērstu Latviju, var akceptēt šo ievadu arī tad, ja mums citos jautājumos, kā jau tas demokrātijā ir pieņemts, ir dažādi viedokļi vai arī ja mūs neapmierina viens vai otrs projekta formulējums. Es uzskatu, ka tas ir liels panākums, ka mums ir izdevies vienot citādi tik dažādos politiskos partnerus un visus tos daudzos cilvēkus, tātad tautas lielāko daļu, kas vēlas stiprāku, demokrātiskāku un nacionālu Latvijas valsti. Es aicinu atbalstīt komisijas priekšlikumu. (Koalīcijas deputātu aplausi.)".
• 2014_06_19-seq42 language "lv".
• 2014_06_19-seq42 speaker Ilma_Cepane-1947.
• 2014_06_19-seq42 mentions Q822919.
• 2014_06_19-seq42 mentions Q211.
• 2014_06_19-seq42 mentions Q649.
• 2014_06_19-seq42 mentions Q2660080.
• 2014_06_19-seq42 mentions Q16350717.
• 2014_06_19-seq42 mentions Q3736505.
• 2014_06_19-seq42 mentions Q2167704.
• 2014_06_19-seq42 mentions Q142.
• 2014_06_19-seq42 mentions Q183.
• 2014_06_19-seq42 mentions Q15180.
• 2014_06_19-seq42 mentions Q2498135.
• 2014_06_19-seq42 mentions Q348043.
• 2014_06_19-seq42 mentions Q498407.
• 2014_06_19-seq42 mentions Q903671.
• 2014_06_19-seq42 mentions Q850355.
• 2014_06_19-seq42 mentions Q16360745.
• 2014_06_19-seq42 mentions Q5337.
• 2014_06_19-seq42 mentions Q4083960.
• 2014_06_19-seq42 mentions Q1390224.
• 2014_06_19-seq42 mentions Q919.