Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2014_06_19-seq37> ?p ?o. }

• 2014_06_19-seq37 type Speech.
• 2014_06_19-seq37 number "37".
• 2014_06_19-seq37 date "2014-06-19".
• 2014_06_19-seq37 isPartOf 2014_06_19.
• 2014_06_19-seq37 spokenAs 100.
• 2014_06_19-seq37 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Arī Tieslietu ministrija ir izvērtējusi grozījumus Latvijas Republikas Satversmē, kuri paredz papildināt Latvijas Republikas Satversmi ar jaunu ievadu. Tieslietu ministrija norāda uz sekojošo. Saeima ir tiesīga grozīt visus Satversmes pantus, taču grozījumiem 1., 2., 3., 4., 6. un 77.pantā ir nepieciešams tautas apstiprinājums. Satversmes 77.pants noteic, ka grozījumi minētajos Satversmes pantos ir apstiprināmi tautas nobalsošanā. Šāda apgrūtināta Satversmes 1.-4., 6. un 77.panta grozīšanas kārtība nodrošina minēto pantu īpašu stabilitāti salīdzinājumā ar pārējām Satversmes normām. Ar to šie panti iegūst savu īpašo Satversmes pamatnormu statusu pārējo Satversmes normu vidū. Šis likumprojekts paredz papildināt Satversmi ar jaunu ievadu. Un, atbildot uz jautājumu par tautas nobalsošanas nepieciešamību, likumprojekta pieņemšanā ir noskaidrojama tajā paredzētā Satversmes ievada sasaiste ar Satversmes 77.pantā uzskaitītajām pamatnormām. Ja likumprojektā paredzētais Satversmes ievads šīs Satversmes pamatnormas tieši vai netieši negroza, tad tautas nobalsošana atbilstoši Satversmes 77.pantam nav nepieciešama. Kā to atklāj likumprojekta anotācija, Satversmes ievads izstrādāts nolūkā atspoguļot plašāk tvertus valsts pamatus, jēgu un būtību. Satversmes ievads atspoguļo valsts izveidošanas vēsturi, neatkarības atjaunošanu un Satversmes pieņemšanu. Pirmajā rindkopā nostiprināta latviešu nācijas un Latvijas valsts sasaiste. Norādīts, ka Latvijas valsts izveidota, apvienojot latviešu zemes un balstoties uz latviešu nācijas valstsgribu. Latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšana un attīstība tiek norādīta kā valsts izveidošanas idejiskais pamats un mērķis. Latvijas kā latviešu nācijas nacionālās valsts identitāte ir atspoguļota Satversmes 3.pantā, kurā norādītas tās teritorijas. Proti, Vidzeme, Latgale, Kurzeme un Zemgale ir latviešu nācijas vēsturiski apdzīvotās teritorijas. Latviešu nācijas nacionālās valsts identitāte ir atspoguļota arī 4.panta pirmajā teikumā, kas nosaka latviešu valodai Latvijas valsts valodas statusu. Tādējādi norāde uz latviešu nācijas lomu Latvijas valsts izveidē un pastāvēšanas mērķī negroza Satversmes pamatnormas. Satversmes ievada otrajā un trešajā rindkopā, kā arī ceturtās rindkopas otrajā teikumā ietverta norāde uz Latvijas tautu kā valsts izveidotāju, izcīnītāju, atjaunotāju un aizsargātāju, tādējādi atspoguļojot Latvijas tautu kā valsts suverēnās varas nesēju. Šāds Satversmes ievada teksts atspoguļo Satversmes 2.pantā paredzēto tautas suverenitātes principu. Satversmes ievada trešās rindkopas pirmajā teikumā ietverta norāde uz valsts nepārtrauktības principu. Latvijas neatkarība 1990.gadā tika atjaunota, balstoties uz valsts nepārtrauktības doktrīnu. Valsts nepārtrauktības doktrīna ir būtiska valsts uzturēšanai, turpināšanai un ilglaicīgumam. To savā praksē ir attīstījusi arī Satversmes tiesa, piemēram, 2011.gada 17.februāra spriedumā. Šāda principa atspoguļošana negroza Satversmes normas, vienīgi paskaidro Latvijas valsts atjaunošanas vēsturi un pamatus. Trešā rindkopa satur arī nosodījumu gan komunistiskajam, gan nacistiskajam totalitārajam režīmam un to noziegumiem. Šādam nosodījumam ir īpaša nozīme Latvijas vēsturē piedzīvoto okupāciju kontekstā, un tas pretnostata Satversmes pamatus minētajiem režīmiem. Satversmes ievada ceturtajā rindkopā ietverti Latvijas valsti raksturojošie pamatprincipi, kas izriet gan no Satversmes 1.pantā paredzētās demokrātiskās valsts iekārtas, gan Latvijas kā latviešu nācijas izdzīvošanas pamata. Par to citstarp ir sniegtas arī atziņas Satversmes tiesas 2014.gada 9.janvāra spriedumā un 2006.gada 2.novembra spriedumā. Tekstā tiek uzsvērta arī Latvijas tautas kā suverenitātes nesējas tiesības aizsargāt valsts teritoriālo vienotību un demokrātisko valsts iekārtu, kas ir izšķiroša valsts pastāvēšanai un turpināšanai. Šajā rindkopā minētā cieņa pret mazākumtautībām sasaucas ar nacionālās valsts principu un, ievērojot latviešu nācijas lomu valsts dibināšanā un pastāvēšanā, ļauj izdarīt secinājumu par latviešiem kā valstsnāciju. Satversmes ievada piektā un sestā rindkopa satur norādi uz Latvijas valsts identitātes pamatu, kas izriet no valsts iekārtu raksturojošā nacionālās valsts virsprincipa, kā arī ietver valstij nozīmīgas vērtības. Līdz ar to kopumā var izdarīt secinājumu, ka Satversmes ievads satur Latvijas valsts konstitucionālo vērtību izklāstu un Satversmes pamatu. Satversmes ievada teksts pamatā balstās uz Valsts prezidenta Konstitucionālo tiesību komisijas viedokli par neaizskaramo Satversmes kodolu. Satversmes ievada mērķis nav grozīt un tas negroza Satversmes 1., 2., 3., 4., 6. un 77.pantu. Līdz ar to tautas nobalsošana par likumprojektu Satversmes 77.panta kārtībā nav nepieciešama. Godājamie deputāti! Aicinu atbalstīt Saeimas Juridiskās komisijas izstrādāto 8.priekšlikumu. Paldies.".
• 2014_06_19-seq37 language "lv".
• 2014_06_19-seq37 speaker Gaidis_Berzins-1970.
• 2014_06_19-seq37 mentions Q822919.
• 2014_06_19-seq37 mentions Q211.
• 2014_06_19-seq37 mentions Q1771611.
• 2014_06_19-seq37 mentions Q2498135.