Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2014_06_19-seq48> ?p ?o. }

• 2014_06_19-seq48 type Speech.
• 2014_06_19-seq48 number "48".
• 2014_06_19-seq48 date "2014-06-19".
• 2014_06_19-seq48 isPartOf 2014_06_19.
• 2014_06_19-seq48 spokenAs 17.
• 2014_06_19-seq48 spokenText "Godātie kolēģi! Nacionālā apvienība pēc diskusijām ir guvusi apstiprinājumu, ka Satversmes preambulas formulējums, ka Latvijas tauta nosoda komunistisko un nacistisko totalitāro režīmu un to noziegumus, ietver arī PSRS īstenotā genocīda un kolonizācijas faktu. Komunistiskā totalitārā režīma noziedzīgās politikas rezultātā latviešu kā pamatnācijas īpatsvars samazinājās aptuveni no 77 procentiem (pirms Latvijas okupācijas) līdz 52 procentiem. Šis nosodījums skatāms kontekstā ar Saeimas 1996.gada Deklarāciju par Latvijas okupāciju, kur ir uzsvērts komunistiskā režīma īstenotā genocīda un kolonizācijas fakts: "Visā okupācijas laikā PSRS mērķtiecīgi īstenoja genocīdu pret Latvijas tautu, tā pārkāpjot 1948.gada 9.decembra Konvenciju par genocīda nepieļaujamību un sodīšanu par to. (..) PSRS valdība mērķtiecīgi ieplūdināja Latvijā simtiem tūkstošu migrantu un ar to palīdzību centās iznīcināt Latvijas tautas identitāti." Šos noziegumus atzīmē arī 2008.gada 23.septembrī pieņemtā Eiropas Parlamenta deklarācija par 23.augusta pasludināšanu par Eiropas staļinisma un nacisma upuru atceres dienu. Tekstā ir noteikts, ka "staļinisma un nacisma agresijas ietvaros veiktās masu deportācijas, slepkavības un paverdzināšana ir klasificējamas kā kara noziegumi un noziegumi pret cilvēci." Savukārt 1983.gada 13.janvārī Eiropas Parlamenta pieņemtā rezolūcija "Par situāciju Igaunijā, Latvijā un Lietuvā" atzīmē astoņus gadus ilgušo bruņoto pretošanos Baltijas valstīs, cīnoties par savu brīvību, kā arī atzīmē 665 tūkstošus - igauņus, latviešus un lietuviešus -, kuri no PSRS varas puses ir pārvietoti uz gulagiem Sibīrijā kopš 1940.gada. Tāpat šī rezolūcija kvalificē situāciju tobrīd okupētajās Baltijas valstīs par koloniālisma situāciju. To apstiprina arī 1987.gada 28.janvāra Eiropas Padomes Parlamentārās Asamblejas 872.rezolūcija "Par baltiešu stāvokli", kur teikts: "Asambleja izsaka nožēlu par Baltijas valstīs realizēto piespiedu imigrāciju, kuras rezultātā draud baltiešu asimilācija." Tātad ir uzskatāmi redzams, ka okupācijas režīmu īstenotā genocīda un kolonizācijas fakts ir nostiprināts gan Latvijas valsts tiesiskajos aktos, gan starptautiskajos dokumentos. Un tagad tas būs ietverts arī Satversmes preambulā, nosodot abus totalitāros režīmus, kas valdījuši Latvijā, un to īstenotos noziegumus pret tautu un valsti. Attiecībā uz Satversmes preambulā ietverto formulējumu par "latviešu vēsturiskajām zemēm" ir nepieciešams atzīmēt, ka visas 1920.gada Latvijas-Padomju Krievijas miera līgumā nostiprinātās teritorijas ir uzskatāmas par latviešu vēsturiskajām zemēm, tai skaitā arī Abrenes apvidus, kurā ietilpa Abrene, Kacēnu, Upmales, Linavas, Purvmalas, Augšpils un Gauru pagasti. Šo faktu apstiprina arī strīdīgais Satversmes tiesas 2007.gada 29.novembra spriedums, kura 47.punktā ir uzsvērts, ka Abrenes apvidus ir bijis senlatviešu Atzeles zemes sastāvdaļa. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas šīs latviešu vēsturiskās teritorijas okupācija nekad nav tikusi pārtraukta, tomēr tās joprojām pieder un piederēs pie preambulas pirmajā rindkopā minētajām latviešu vēsturiskajām zemēm. Šodien pieņemtā Satversmes preambula skaidri un nepārprotami uzsver Latvijas valsts izveides un pastāvēšanas pamatus. Tie ir stingri pamati, uz kuriem mēs veidojam mūsu nākotni. Preambula nerada šos pamatus no jauna un arī negroza kādus citus Satversmes pantus. Tās nolūks ir palīdzēt gan pilsoņiem, gan valsts amatpersonām labāk izprast demokrātiskās, tiesiskās, sociāli atbildīgās un nacionālās Latvijas valsts pamatlikumu. Preambula ir jāņem vērā, interpretējot Satversmi, jo Satversmi daudzos gadījumos nav iespējams interpretēt bez norādes uz valsts pamatiem. Preambulai ir arī sociāli un politiski mērķi. Tā norāda uz mūsu identitāti, uz mūsu pamatvērtībām. Tā uzsver kopīgo, kas ir mūsu tautai, līdz ar to stiprina indivīda piederības sajūtu savai tautai un valstij. Tas ir būtisks faktors latviešu valstsnācijas nostiprināšanai un Latvijas valsts pastāvēšanas un attīstības nodrošināšanai. Tādēļ mūsu frakcija ir atbalstījusi preambulas pieņemšanu. Pateicamies ikvienam, kurš ir sniedzis savu ieguldījumu preambulas izveidē, it īpaši ieceres autoram Egilam Levitam! Paldies. ( Sk. ziņojumu stenogrammas pielikumā.)".
• 2014_06_19-seq48 language "lv".
• 2014_06_19-seq48 speaker Janis_Dombrava-1988.
• 2014_06_19-seq48 mentions Q822919.
• 2014_06_19-seq48 mentions Q211.
• 2014_06_19-seq48 mentions Q37.
• 2014_06_19-seq48 mentions Q191.
• 2014_06_19-seq48 mentions Q193089.
• 2014_06_19-seq48 mentions Q8889.
• 2014_06_19-seq48 mentions Q39731.
• 2014_06_19-seq48 mentions Q159.
• 2014_06_19-seq48 mentions Q1576026.
• 2014_06_19-seq48 mentions Q15180.
• 2014_06_19-seq48 mentions Q2498135.
• 2014_06_19-seq48 mentions Q348043.
• 2014_06_19-seq48 mentions Q8908.
• 2014_06_19-seq48 mentions Q4327626.
• 2014_06_19-seq48 mentions Q4131345.
• 2014_06_19-seq48 mentions Q4129947.