Matches in Saeima for { ?s ?p ?o. }
- 2016_02_11_344-seq194 language "lv".
- 2016_02_11_344-seq194 speaker Edvards_Smiltens-1984.
- 2016_02_11_344-seq194 translatedText "On behalf of the Commission, I call for the draft legislation to be adopted at first reading".
- 2016_02_11_344-seq193 type Speech.
- 2016_02_11_344-seq193 number "193".
- 2016_02_11_344-seq193 date "2016-02-11".
- 2016_02_11_344-seq193 isPartOf 2016_02_11_344.
- 2016_02_11_344-seq193 spokenAs 118.
- 2016_02_11_344-seq193 spokenText "Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Enerģētikas likumā” (Nr.504/Lp12) atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - 5, atturas - nav. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.".
- 2016_02_11_344-seq193 language "lv".
- 2016_02_11_344-seq193 speaker Inara_Murniece-1970.
- 2016_02_11_344-seq193 translatedText "Please call, vote in favour of the adoption of the bill " Amendment of the Energy Law " (No 504 / Lp12) as a matter of urgency; please voting, please vote! For - 63, against - 5, abstentions - the absence of a legislative proposal".
- 2016_02_11_344-seq192 type Speech.
- 2016_02_11_344-seq192 number "192".
- 2016_02_11_344-seq192 date "2016-02-11".
- 2016_02_11_344-seq192 isPartOf 2016_02_11_344.
- 2016_02_11_344-seq192 spokenAs 101.
- 2016_02_11_344-seq192 spokenText "Jā, kolēģi! Ministru kabinets 2016.gada 9.februāra sēdē, tas ir, pavisam nesen, pieņēma Ministru kabineta noteikumus Nr.85 “Dabasgāzes piegādes un lietošanas noteikumi”. Ar minēto Ministru kabineta noteikumu 115.punktu Ministru kabineta 2008.gada 16.decembra noteikumi Nr.1048 tiek atzīti par spēku zaudējušiem. Enerģētikas likuma pārejas noteikumu 34.punktā ir atsauce uz šiem spēku zaudējušajiem Ministru kabineta noteikumiem. Likumprojekts sagatavots, lai veiktu attiecīgas izmaiņas Enerģētikas likuma pārejas noteikumu 34.punktā, nosakot, ka ne ilgāk kā līdz 2017.gada 2.aprīlim piemērojami Ministru kabineta 2016.gada 9.februāra noteikumi Nr.85 - “Dabasgāzes piegādes un lietošanas noteikumi”. Līdz ar to var teikt, ka šis grozījums ir vairāk tehnisks. Tas sakārto likumu tā, lai tas korekti strādātu. Komisijas vārdā aicinu likumprojektu atzīt par steidzamu.".
- 2016_02_11_344-seq192 language "lv".
- 2016_02_11_344-seq192 speaker Edvards_Smiltens-1984.
- 2016_02_11_344-seq192 translatedText "Yes, colleagues, in the ministerial cabinet meeting of 9 February 2016, that is, most recently, the adoption of the Cabinet's provisions of the No 85 " Natural Gas Supply and Use Provisions " in paragraph 115 thereofin paragraph 34 of the Council of Ministers' provisions on the transitional provisions of the Energy Act of 16 December 2008 a reference to the adoption of the provisions of the draft law on the adoption of the law on the redundant workers to the Department of Energy of the European Unionin order to make appropriate changes to the transitional provision of the Energy Act 34, with a view to a maximum of 2 April 2017, the provisions of the Cabinet meeting of 9 February 2016 of 9 February 2016 shall apply ," natural gas supply and use conditions " With this can be said, this amendment is more technical It prioritizes the law so it correctly worked on behalf of the Commission to call for the bill to be declared urgent".
- 2016_02_11_344-seq192 mentions Q16347646.
- 2016_02_11_344-seq191 type Speech.
- 2016_02_11_344-seq191 number "191".
- 2016_02_11_344-seq191 date "2016-02-11".
- 2016_02_11_344-seq191 isPartOf 2016_02_11_344.
- 2016_02_11_344-seq191 spokenAs 118.
- 2016_02_11_344-seq191 spokenText "Paldies. Kolēģi, aicinu ieņemt vietas Sēžu zālē, lai varam pāriet pie nākamā darba kārtības jautājuma! Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījums Enerģētikas likumā” (Nr.504/Lp12), pirmais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Edvards Smiltēns.".
- 2016_02_11_344-seq191 language "lv".
- 2016_02_11_344-seq191 speaker Inara_Murniece-1970.
- 2016_02_11_344-seq191 translatedText "Thank you, thank you, for your seat in the House, so that we can move on to the next item on the agenda. - / / EP / / DTD IM-PRESS 20050901 BRI-ITEM DOC XML V0 / / EN".
- 2016_02_11_344-seq191 mentions Q9250728.
- 2016_02_11_344-seq190 type Speech.
- 2016_02_11_344-seq190 number "190".
- 2016_02_11_344-seq190 date "2016-02-11".
- 2016_02_11_344-seq190 isPartOf 2016_02_11_344.
- 2016_02_11_344-seq190 spokenAs 101.
- 2016_02_11_344-seq190 spokenText "Kolēģi! Latvija 2004.gadā pievienojās Eiropas Savienībai, apņemoties kļūt par pilntiesīgu Eiropas Savienības dalībvalsti, kas godā vienotas Eiropas ideju un vērtības un pārņem Eiropas Savienības likumdošanu, tātad arī enerģētikas likumdošanu. Plašākai sabiedrībai zināmāka ir tā sauktā Eiropas Savienības trešā likumdošanas pakotne, kuras mērķis ir stiprināt patērētāju intereses, veidojot vienotu un brīvu iekšējo elektroenerģijas un dabasgāzes tirgu. Taču nozares profesionāļi zina, ka vienota iekšējā tirgus likumdošana tika pieņemta jau 1998.gadā, skaidri un nepārprotami norādot, ka Eiropas Savienībā monopolam enerģijas tirgū nav vietas un ka patērētāju intereses vislabāk aizsargā brīvs tirgus un vienādi spēles noteikumi visiem. Kad 1997.gadā tika sagatavots un noslēgts līgums par valsts uzņēmuma “Latvijas Gāze” privatizāciju, enerģētikas nozares spēlētāji jau zināja, kāds būs Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 98/30/EK par kopīgiem noteikumiem dabasgāzes iekšējam tirgum mērķis un saturs. Tas ir tieši attiecināms arī uz tiem komersantiem, kuri 1997.gadā parakstīja šo vienošanos par uzņēmuma “Latvijas Gāze” akciju pirkšanu no valsts. 1998.gada septembrī tika pieņemts Enerģētikas likums, kas tika grozīts 2015.gada 15.jūnijā, to papildot ar saturu, kas atbilst Eiropas Savienības likumdošanai par Eiropas Savienības iekšējā enerģijas tirgus attīstību. Enerģētikas likuma 42.pantā tika noteikts, ka visiem dabasgāzes lietotājiem ir tiesības brīvi izvēlēties dabasgāzes tirgotāju. Likuma pārejas noteikumos cita starpā tika noteikts, ka likuma 42.panta spēkā stāšanos nosaka ar atsevišķu likumu. 2005.gada 30.jūnijā tika pieņemts Enerģētikas likuma atsevišķu pantu spēkā stāšanās kārtības likums, ar kuru tika noteikts, ka 42.pants stājas spēkā 2010.gada 1.janvārī, un Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga to izsludināja jau 2005.gada 6.jūlijā. Tieši 2005.gada 6.jūlijs ir uzskatāms par datumu, kad tika nostiprināta Latvijas likumdevēja paustā griba dabasgāzes tirgu Latvijā atvērt 2010.gadā. Gāzes apgādes komersantam tika doti pieci gadi sagatavoties darbam brīvā tirgus apstākļos. Tomēr 2009.gada 3.septembrī Enerģētikas likuma atsevišķu pantu spēkā stāšanās kārtības likumā tika izdarīti grozījumi, aizstājot skaitļus un vārdus “2010.gada 1.janvārī” ar “2014.gada 4.aprīlī”. Šāds Saeimas lēmums deva gāzes apgādes komersantam vēl papildus četrus gadus sagatavoties darbam brīva dabasgāzes tirgus apstākļos. Latvijā vienīgajam licencētajam gāzes apgādes komersantam tika doti kopumā deviņi gadi sagatavoties dabasgāzes tirgus atvēršanai. Tomēr uzņēmums “Latvijas Gāze” īsi pirms jau sen plānotās gāzes tirgus atvēršanas aktīvi veica darbības, kas bija vērstas pret dabasgāzes tirgus atvēršanu, un turpina tās joprojām. Uzņēmums “Latvijas Gāze” aktīvi darbojas pret tirgus atvēršanu, atsaucoties uz tā sauktajiem privatizācijas līgumiem. Tomēr ir noderīgi ņemt vērā, ka uzņēmuma “Latvijas Gāze” privatizācijas līgumi nevienā brīdī nav uzlikuši Latvijas patērētājiem pienākumu pirkt no uzņēmuma noteiktu dabasgāzes apjomu. Līdz ar to šis plaši lietotais “Latvijas Gāzes” arguments vienkārši neiztur kritiku. Slēgt apjoma patēriņa jeb tā sauktos patērē vai maksā līgumus ir bijusi akciju sabiedrības “Latvijas Gāze” vadītāju izvēle, par kuru atbildību nedrīkst pārlikt uz visu Latvijas dabasgāzes lietotāju pleciem. Ir vēl kāda ļoti būtiska nianse. Šī likumprojekta pieņemšanas procesā izpalika nopietna un izvērsta juridiskā analīze un pamatojums, kādēļ no likumprojekta bija jāizslēdz Saeimas 2014.gada 3.aprīlī pieņemtais regulējums, kas faktiski jau atvēra gāzes tirgu, un tā vietā tika radīts cits, kas to aizver. Plaši tika lietots arguments par tiesvedības riskiem, taču reāli izvērstu pamatojumu tam iegūt neizdevās. Jāatzīst, ka kopumā likumprojekta pieņemšanas process bija ārkārtīgi smagnējs un sarežģīts, un var teikt, ka Ekonomikas ministrijas izstrādātie un Saeimā pieņemtie grozījumi ir samocīti un neveikli. Iespējams, vienkāršāk un pareizāk būtu bijis jau sākotnēji Enerģētikas likuma grozījumus sagatavot pilnīgi jaunā redakcijā, nevis ilgstoši maldīties daudzajās pretrunās un nepilnībās, kas komplektā ar spēcīgo gāzes monopolistu interešu lobiju radīja neskaidrību nozīmīgās situācijās. Tomēr jāuzteic Ekonomikas ministrijas apņēmība šo sarežģīto procesu novest līdz galam, izstrādājot regulējumu “Latvijas Gāzes” sadalīšanai un tālākajiem procesiem. Īpaši jāizceļ viens no šī likumprojekta lielākajiem panākumiem - apņēmība arī Latvijas dabasgāzes tirgū ieviest citās Eiropas Savienības dalībvalstīs jau darbojošos tirgus principus, uzreiz līdz ar likuma spēkā stāšanos paredzot, ka jaunā likuma 106.pants stājas spēkā līdz ar paša likuma spēkā stāšanās brīdi. Tas nozīmē, ka nevajadzētu būt problēmām tādiem uzņēmumiem kā “Latvenergo” gāzi citur iegādāties lētāk un to reāli spēt sev piegādāt. Tādēļ frakcija VIENOTĪBA atbalstīja šo likumprojektu, vienlaikus apzinoties, cik smags darbs gaida nākamo ekonomikas ministru, šo likumu īstenojot tā, kā tas ir uzrakstīts. Paldies.".
- 2016_02_11_344-seq190 language "lv".
- 2016_02_11_344-seq190 speaker Edvards_Smiltens-1984.
- 2016_02_11_344-seq190 translatedText "Fellow Member, Latvia joined the European Union in 2004, committing to becoming a full member of the European Union, which honours the idea and values of a united Europe and takes over European Union legislation, so that the so-called' energy' legislation is the so-called' European Union '. The third legislative package, aimed at strengthening consumers' interests in creating a single and free internal electricity and natural gas market, professionals in the Taseer sector know that the single internal market legislation was adopted in 1998, with a clear and unambiguous indication of Europeanin the Union, the monopoly on energy markets has no place in the market and consumer interests are best protected by the free-market and the playing field for all when a contract was drafted and concluded for the privatisation of the country's " Gasde "; the energy industry already knew ,the aim and content of Directive 98 / 30 / EC of the European Parliament and of the Council on common rules for the internal market in natural gas This is also directly applicable to those operators who signed the agreement in 1997 on the purchase of shares of the Company's " Gasde. " In September 1998, the Energy Law of the Energy Act of 15 June 2015 was adopted, supplemented by the content of EU legislation on the development of the European Union's internal energy market under Article 42 of the Energy Act, thatall natural gas users are entitled to choose freely in the transitional rules of the natural gas trader Law, inter alia, that the entry into force of Article 42 of the law was determined by the entry into force of a separate article of the Energy Law of 30 June 2005the rule of order, which established that Article 42 enters into force on 1 January 2010, and the President of Winder Vent-Freiberg of 6 July 2005 was declared the date of 6 July 2005the will expressed by the Latvian legislator for the opening of the gas market in Latvia in 2010 for the gas supply operator was given a period of five years to prepare for the labour market conditions, however, the law of entry into force of the individual provisions of the Energy Law of 3 September 2009 in the framework of the Energy Law. The amendments replace the figures and the words " 1 January 2010 " with " 4 April 2014 " and the decision by MPs to provide gas to the gas supply operator for a further four years in preparation for the free gas market in Latvia under the only authorised gas supply operator in Latviaa total of nine years in preparation for the opening of the natural gas market, however, the company's " Gasde " just before the long ago planned opening of the gas market was actively targeted against the opening of the market in natural gas and continues its assets under the' Gason' assetsacting against market opening by citing so-called privatisation contracts, however, it is useful to take into account the fact that the company's privatisation of the company, at no point, has not obliged Latvian consumers to buy from the company's fixed volume of natural gas with thisthe widely-used " Latvian Gas " argument simply does not hold back the criticism of the closure of the amount of consumption or the so-called' consume or paying' contracts of a publicly traded company called Gasde, whose responsibility cannot be transferred to the entire natural gas users' shouldersanother very important nuance to the adoption of this bill was a serious and extensive legal analysis of the bill and the justification for the fact that the regulation of 3 April 2014, which had actually already opened up the gas market, had to be removed from the draft law, and insteadit has been created that the way it was passed to the Plats was an argument about the risks of the proceedings, but a realistic set of grounds for obtaining a failure to obtain a failure to comply with the draft legislation was extremely cumbersome and difficult, and it can be said that the Ministry of Economic Affairs was developedand the amendments adopted by the Commons are drawn and clumsy as possible, it would have been easier and more appropriate that the Energy Law should initially be amended in a completely new form, rather than being obscured by long-standing conflicts with the powerful lobby of powerful gas monopolies. The uncertainty caused in significant situations, however, must be the determination of the Ministry of Economic Affairs to bring this difficult process to a conclusion by developing the regulation for the distribution of Latvian Gas and the outermost processes in particular to highlight one of the major successes of this bill, including the commitment to the Latvian natural gas market. In other Member States of the European Union, market principles are already operating, with the entry into force immediately, with the entry into force of the law that Article 106 of the new law enters into force with the entry into force of the same law, which means that it should not be a problemfor companies like Latvenergo, the gas elsewhere is to be cheaper and that it can realistically be able to supply itself to the Bill, while conscious of how hard work awaits the next minister of economy, implementing the law in the way it has spelled out Thank you".
- 2016_02_11_344-seq190 mentions Q822919.
- 2016_02_11_344-seq190 mentions Q211.
- 2016_02_11_344-seq190 mentions Q193089.
- 2016_02_11_344-seq190 mentions Q458.
- 2016_02_11_344-seq190 mentions Q21625222.
- 2016_02_11_344-seq190 mentions Q3736450.
- 2016_02_11_344-seq190 mentions Q8889.
- 2016_02_11_344-seq190 mentions Q506656.
- 2016_02_11_344-seq190 mentions Q151301.
- 2016_02_11_344-seq189 type Speech.
- 2016_02_11_344-seq189 number "189".
- 2016_02_11_344-seq189 date "2016-02-11".
- 2016_02_11_344-seq189 isPartOf 2016_02_11_344.
- 2016_02_11_344-seq189 spokenAs 118.
- 2016_02_11_344-seq189 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Edvardam Smiltēnam, kas frakcijas VIENOTĪBA vārdā sniegs ziņojumu par balsošanas motīviem.".
- 2016_02_11_344-seq189 language "lv".
- 2016_02_11_344-seq189 speaker Inara_Murniece-1970.
- 2016_02_11_344-seq189 translatedText "Thank you to the Member of the European Parliament to provide a report on voting motives in the name of the MEP, Eddie Smilker.".
- 2016_02_11_344-seq189 mentions Q9250728.
- 2016_02_11_344-seq188 type Speech.
- 2016_02_11_344-seq188 number "188".
- 2016_02_11_344-seq188 date "2016-02-11".
- 2016_02_11_344-seq188 isPartOf 2016_02_11_344.
- 2016_02_11_344-seq188 spokenAs 92.
- 2016_02_11_344-seq188 spokenText "Latvijai tika dots laiks un iespēja paveikt gāzes tirgus liberalizāciju kārtīgi, atbildīgi un atbilstoši Latvijas sabiedrības interesēm. Taču, kā jau tas ierasts pie esošā varas monopola, pat nozīmīgākie lēmumi tika pieņemti bezatbildīgi un bez vajadzīgās kompetences, jo, kad ir varas monopols, par saviem lēmumiem nav jānes nekāda, pat ne politiskā, atbildība. Tā vietā, lai rūpīgi un savlaicīgi sagatavotos tirgus liberalizācijai un paveiktu to, vadoties no sabiedrības interesēm un saprātīgā termiņā, “Latvijas Gāzes” tirgus liberalizācija tiek īstenota pēc analoģiskas shēmas kā bankas “Citadele” pārdošana, kā airBaltic glābšana, līdz pēdējam brīdim novilcinot vajadzīgā risinājuma sagatavošanu un tad lielā steigā saceļot ažiotāžu ap nebūtiskiem aspektiem, lai novērstu sabiedrības uzmanību un analīzi no būtiskā, tas ir, cik izdevīgs un drošs būs piedāvātais liberalizācijas risinājums Latvijas patērētājam. Tā vietā tiek “dzīts” risinājums, lai radītu īpaši labvēlīgus nosacījumus kādam specifiskam finanšu investoram. Piesedzot to visu, protams, ar sabiedrības interesēm, bet tā arī nespējot tās pamatot. Piemēram. Kādēļ tā vietā, lai īstenotu vienkāršu, ātru un efektīvu akciju sabiedrības “Latvijas Gāze” sadalīšanu atbilstoši Eiropas Savienības likumdošanas normām, proti, nodalot infrastruktūru no tirdzniecības, tiek piedāvāts sarežģīts, līdz ar to Latvijas patērētājam par vairākiem miljoniem eiro dārgāks un ilgi īstenojams “Latvijas Gāzes” sadalīšanas modelis, kas nav sabiedrības interesēs un ir pretējs publiski paustajai vēlmei īstenot pēc iespējas ātrāku tirgus liberalizāciju, bet ir vajadzīgs un ļoti izdevīgs kādam finanšu investoram, lai tādējādi tam tiktu “Latvijas Gāzes” “fileja”? Tālāk. Kādēļ likumprojektā ir nepieciešams paredzēt īpašus nosacījumus šim finanšu investoram, tādējādi dodot tam iespēju kontrolēt gan stratēģiski nozīmīgu gāzes infrastruktūru, gan gāzes tirdzniecību? Tas ir pretēji Eiropas Savienības normatīvajos aktos noteiktajam. Savukārt, lai neradītu konkurenci šim finanšu investoram, likumprojekts vispār liedz iespēju stratēģiskajam investoram, piemēram, kādai ASV enerģētikas kompānijai, iegādāties un pārvaldīt Latvijai tik nozīmīgo gāzes infrastruktūru. Tas ir neloģiski un pretēji valsts drošības interesēm. Kādēļ izmisīgi, pat maldinot deputātus ar nepatiesiem faktiem, bija jācenšas ietvert likumprojektā valstij neizpildāmas saistības pret jaunajiem Inčukalna īpašniekiem? Un, tikai pateicoties Saeimas Juridiskā biroja nelokāmajai pozīcijai, likumprojektā (Dep. K.Šadurska un dep. L.Čigānes starpsaucieni. Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) tika iestrādāta tāda redakcija, kas pieļauj arī tiesiski pamatotu risinājumu attiecībā uz Inčukalna pazemes dzīlēm. Tālāk. Kādēļ ir nepieciešams veidot tādu riskantu tirgus modeli, kas nenodrošina Latvijas patērētājiem vajadzīgo gāzes piegādes drošumu, bet ir izdevīgs tirgus spekulantiem, kuriem nevajadzēs uzņemties atbildību par savām gāzes piegādēm? Turklāt likumprojekts paredz, ka izmaksas par kāda tirgotāja bezatbildīgo rīcību būs jāsedz visiem pārējiem tirgus dalībniekiem, katram Latvijas patērētājam pat tad, ja tas nav šī tirgotāja klients. Tas ir absurdi un diskriminējoši! Ne uz vienu no šiem - un ne tikai šiem! - jautājumiem likumprojekta virzītāji tā arī nespēja sniegt jēdzīgas atbildes. Savukārt deputātu pamatotie mēģinājumi to noskaidrot tika melīgi pasniegti kā centieni aizkavēt tirgus liberalizāciju. Likumprojekts tika virzīts tā, it kā tie būtu Svētie Raksti! Lika, lai deputāti to atbalsta, paļaujoties uz aklu ticību un virzītāju revolucionāro pārliecību; nesniedza deputātiem nekādu argumentētu pamatojumu vai atbilstošu juridisku izvērtējumu. Liels vairums likumprojekta grozījumu vispār tika iesniegti pēc termiņa beigām, un deputāti par tiem uzzināja tikai komisijas sēdē, kurā uzreiz par tiem bija jābalso. Šis ir hrestomātisks varas monopola visatļautības un bezatbildības piemērs: piesedzoties ar sabiedrības interesēm, tiek īstenots kārtējais varas monopola nekompetentais, iespējams, arī angažētais, lēmums, par kuru Latvijas sabiedrībai atkal nāksies dārgi maksāt, lai tikai kādam atkal sanāktu kārtējais veiksmes stāsts. Var, protams, atrunāties, ka enerģētika ir sarežģīta joma un ir vajadzīga vairāku gadu pieredze, lai veidotos adekvāta izpratne par to, bet Ekonomikas ministrijā tik bieži mainās vadība, ka tā vienkārši nepagūst šo izpratni iegūt, tāpat kā pašlaik tas ir noticis ar “Latvijas Gāzes” vadību. Un likumprojekta virzītāji var priecāties par šādu situāciju un sasniegto risinājumu, kurš panākts, izmantojot monopolista pašreizējo kompetences trūkumu un cerībām uz tā naivo un labsirdīgo rīcību nākotnē. Taču - atšķirībā no Ekonomikas ministrijas - esošajam monopolistam (ja ne tā esošajam menedžmentam, tad vismaz akcionāriem) noteikti būs laiks un kapacitāte veikt kompetentu notikušā izvērtējumu, apjaust un vēlāk arī izmanot savās interesēs liberalizētāju pieļautās neatbilstības un sastrādātās nejēdzības. Vai tiešām šādu tirgus liberalizāciju pelnījusi Latvija? Frakcijai SASKAŅA tas ir nepieņemami - piedalīties šādā bezatbildīgā gāzes tirgus liberalizācijas īstenošanā, tāpēc balsojumā par šo likumprojektu tā nepiedalās. Paldies. (Frakcijas SASKAŅA aplausi.)".
- 2016_02_11_344-seq188 language "lv".
- 2016_02_11_344-seq188 speaker Ivars_Zarins-1969.
- 2016_02_11_344-seq188 translatedText "Latvia has been given time and opportunity to do the liberalisation of the gas market properly, responsibly and in line with the Latvian public interest, as has been the case with the existing monopoly of power, even the most important decisions were taken irresponsible and without the necessary powers, sincethere is a monopoly of power, the responsibility for its own decisions is not to be carried by any political responsibility, instead of having a thorough and timely preparation of market liberalisation and doing so in the public interest and within a reasonable timeframe, the liberalisation of the Latvian Gas Market is being liberalisedfollowing the sale of analogue schemes such as Citadele Bank, the bail-out of the carrier until the last moment, delaying the preparation of the necessary solution and then asjoyed at large amounts of uproar in order to prevent public attention and analysis from the essential elements, that is to say, how beneficialand sure there will be a solution to the proposed liberalisation for the Latvian consumer instead of being given a solution in order to create particularly favourable conditions for any specific financial investor to do all of this, of course, but also by failing to justify them to its purpose. Instead of a simple, fast and effective division of the " Latvian Gason " to the European Union's legislative provisions, namely separating infrastructure from trade, a complex, more expensive and long-ranging Latvian consumerthe " Gas Pipeline " model, which is not in the public interest and is the opposite of the publicly expressed desire to implement market liberalisation as soon as possible, but is necessary and very beneficial to a financial investor so that it is " filmed "? The bill needs to lay down specific conditions for this financial investor, thereby enabling it to control both strategic gas infrastructure and gas trading, contrary to European Union legislation Savufold, so as not to distort competition for this financial investor, the bill says. Preventing at all the possibility of a strategic investor, such as a US energy company, to purchase and manage Latvia as an essential gas infrastructure, It is illogical, and contrary to national security interests, the aim was to seek to incorporate the bill. The unmanageable commitment of the State to new Inčukalna owners? And, only thanks to the firm position of the Legal Office, DEP K Shadurska and DEP L Chigate's heckling of the hammer) was incorporated in the wording allowing for legala reasoned solution to the Inchukalna underground depths in Tvienu is to create a risk-based market model that does not guarantee the necessary safety of gas supplies to UK consumers, but it is not necessary for market speculators, who will not have to take responsibility for their gas supplies? The bill stipulates that the cost of a trader's irresponsible behaviour will have to be passed on to all other market participants, to each customer in Latvia, even if it is not the trader's client This is preposterous and discriminatory! Not only these! - Matters to the movers of the bill, it also failed to give a heartfelt reply to Savuthly members that their attempts to find out were openly presented as efforts to delay market liberalisation had been pushed, as if they were sacred Writers! To support it by relying on the blind faith and the promoter of the revolutionary conviction; did not give Members any reasoned justification or appropriate legal assessment, most of the amendments of the bill were tabled at all at the end of the term and only the members of the Commission became aware of them. In the sitting on which they were immediately asked to vote, This is a textbook example of the impunity of the power monopoly and of the irresponsibility of the public: yet another power monopoly is being carried out, perhaps also in the absence of a decision on which the Latvian public will have to pay dearly again ;just to find another success story again, Var will, of course, learn that energy is a complex area and is in need of years of experience in order to establish an adequate understanding of this, while the Ministry of Economics so often changes the leadership that it simply doesit does not gain this understanding, as is currently the case with' Latvian Gas', and the movers of the bill can be excited about this situation and the solution achieved through the monopoly of the monopoly's current competence and the expectations of it, andbenevolent action in the future - unlike the Ministry of Economy - where the existing monopoly (if not its existing manager) will certainly have the time and capacity to carry out a competent assessment of what has been undertaken, and, later, also for their own interests of the liberalisation of thethe lack of conformity and the followness of such market liberalisation deserve Latvia? - It is unacceptable for a revision of the market to participate in such an irresponsible liberalisation of the market in the gas market, which is why the vote on this bill does not take part in the vote on this bill (applause)".
- 2016_02_11_344-seq188 mentions Q822919.
- 2016_02_11_344-seq188 mentions Q211.
- 2016_02_11_344-seq188 mentions Q751020.
- 2016_02_11_344-seq188 mentions Q193089.
- 2016_02_11_344-seq188 mentions Q458.
- 2016_02_11_344-seq188 mentions Q21625222.
- 2016_02_11_344-seq188 mentions Q11213537.
- 2016_02_11_344-seq188 mentions Q14239556.
- 2016_02_11_344-seq188 mentions Q506656.
- 2016_02_11_344-seq188 mentions Q7263449.
- 2016_02_11_344-seq187 type Speech.
- 2016_02_11_344-seq187 number "187".
- 2016_02_11_344-seq187 date "2016-02-11".
- 2016_02_11_344-seq187 isPartOf 2016_02_11_344.
- 2016_02_11_344-seq187 spokenAs 118.
- 2016_02_11_344-seq187 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Ivaram Zariņam frakcijas SASKAŅA vārdā - ziņojumam par balsošanas motīviem.".
- 2016_02_11_344-seq187 language "lv".
- 2016_02_11_344-seq187 speaker Inara_Murniece-1970.
- 2016_02_11_344-seq187 translatedText "Thank you to the Member of Ivar Zarneam, on behalf of Mr Zarneam, on behalf of the MEP - a report on the motives of the votes".
- 2016_02_11_344-seq187 mentions Q11714346.
- 2016_02_11_344-seq186 type Speech.
- 2016_02_11_344-seq186 number "186".
- 2016_02_11_344-seq186 date "2016-02-11".
- 2016_02_11_344-seq186 isPartOf 2016_02_11_344.
- 2016_02_11_344-seq186 spokenAs 62.
- 2016_02_11_344-seq186 spokenText "Cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Mēs, frakcijas “No sirds Latvijai” deputāti, esam par “Latvijas Gāzes” sadalīšanu, pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatoru izveidi, gāzes tirgus atvēršanu un liberalizāciju, taču atbalstām tādu tirgus liberalizāciju, kas ir saprātīga, reāli īstenojama un atbilst sabiedrības interesēm. Mēs esam pret nodokļu maksātāju naudas izšķērdēšanu, pret tādiem likumiem un lēmumiem, kurus pieņemot jau ir skaidrs, ka tie radīs desmitiem vai, iespējams, pat simtiem tiesvedības procesu, kuru rezultātā valstij, ne jau šo lēmumu pieņēmējiem, nāksies no valsts budžeta, tas ir, no nodokļu maksātāju naudas, apmaksāt privātpersonām likumdevēju radītos zaudējumus. Ar ko beidzas šāda, maigi sakot, neizsvērtu lēmumu pieņemšana, mums visiem jau ir zināms. Piemēram, bankas “Citadele” gadījumā parlamentārās izmeklēšanas komisija secināja, ka banka pārdota par būtiski zemāku cenu. Grozījumi Enerģētikas likumā ir kā bumba ar laika degli. Un jau tagad var paredzēt, ka tā sprāgs, - jau tagad mēs varam simtprocentīgi prognozēt, ka tiesāšanās ar valsti gan no mazākuma akcionāru puses, gan no zemes īpašnieku puses būs. “Latvijas Gāze” ir privāta kompānija, un šāda tik liela privāta uzņēmuma sadalīšana un daļas pārdošana Latvijā būs jāveic pirmo reizi. Tāpēc likumā noteiktie deviņi mēneši (no 2017.gada 3.aprīļa līdz 31.decembrim) patiešām ir īss termiņš. Mēs esam izvērtējuši ikvienu soli, kas veicams, lai šī sadale būtu kvalitatīva un neradītu valsts budžetam un sabiedrībai papildu izdevumus. Līdz ar to neredzam iespēju, ievērojot Latvijas valsts esošos likumus un labas pārvaldības principus, to īstenot īsā laikā. Šajā laikā ir jāpanāk vienošanās ar akcionāriem par uzņēmuma un akciju sadalīšanu, tas ir, akcionāru īpašumu pārdošanu. Jāatrod pircējs. Juridiski korekti jānoformē dokumenti. Jāveic uzņēmuma novērtējums. Vienlaikus jānodrošina arī uzņēmuma kvalitatīva darbība. Turklāt nedrīkst aizmirst, ka būs jārisina zemes īpašuma un zemes dzīļu zem infrastruktūras objektiem tiesību jautājumi. Mēs apzināmies, ka daudz ko var panākt ar revolucionāro pārliecību. Tomēr arī tad ir jāvērtē ne tikai politiskie, bet arī ekonomiskie un tiesiskie aspekti, jo mēs dzīvojam tiesiskā valstī. Tāpēc mēs uzskatām, ka vairākas likumprojektā ietvertās normas ir valstiski bezatbildīgas, un aicinām projekta virzītājus un kvēlākos atbalstītājus arī publiskajā telpā uzņemties pilnu atbildību par iespējamām tiesiskām sekām un papildu izdevumiem, kuri var rasties nodokļu maksātājiem, īstenojot šā uzņēmuma sadali. Patiesos labuma guvējus no šī darījuma sabiedrība, visticamāk, uzzinās pēc gadiem. Vēlreiz atkārtoju, ka esam par tirgus liberalizāciju, bet ne tādos termiņos un ne ar tik daudziem neatrisinātiem jautājumiem. Mēs esam pret vēl vienu banku “Citadele” - šoreiz enerģētiskajā jomā - un balsojam pret grozījumiem Enerģētikas likumā. Paldies. (Frakcijas NSL aplausi.)".
- 2016_02_11_344-seq186 language "lv".
- 2016_02_11_344-seq186 speaker Aivars_Meija.
- 2016_02_11_344-seq186 translatedText "Honourable Members, honourable Members, we, the Members of the Movement for the Heart of Latvia, are in favour of the division of Latvian Gas, the establishment of the transmission and storage system operators, the opening of the gas market and liberalisation, but supports the liberalisation of the market, which is judicious, realistic and realisticand in the interests of the public interest, we are opposed to the waste of taxpayers' money, against the laws and decisions that have already been taken, that they will result in dozens or possibly even hundreds of legal proceedings leading to the country, not just this onedecision-makers, will come from the government budget, that is, from taxpayers' money, to pay to individuals in the Legislature damage to the Legislature, which is, to say the least, unweighted in the case of Citadele, a parliamentary inquiry. The Commission concluded that the bank sold for a substantially lower price by the Energy Law is like a time bomb And it can now be foreseen that it is set to drift - already we can one hundred per cent predicted that litigation with the country is high. Both the minority shareholders and the landholders will be " Gasis " at a private company and such a large-scale sale and sale of a private company in Latvia will require, for the first time, nine months (fromat 3 April to 31 December 2017, it is indeed a short time that we have looked at any step that should be taken to ensure that this distribution is of a high quality and does not lead to additional expenditure on the public budget and the public without seeing this possibility underthe Latvian state's existing laws and principles of good governance have to be put into practice at short notice at this time with shareholders about the company and the share sharing, that is, the sale of shareholders' properties must be found in legally correct redesign documents of the Companythe assessment should also ensure the quality of the company in good time, and it should not be forgotten that a high level of land ownership will have to be addressed under the legal issues of the infrastructure, and we are aware that much can be achieved with revolutionary convictions. Not only the political but also the economic and legal aspects should be assessed, as we live in a state of law, so we believe that a number of the provisions contained in the bill are nationally irresponsible and call on project promoters and incandescent supporters in the public toothe room to take full responsibility for the possible legal consequences and additional costs that taxpayers can face in implementing this company's true beneficiaries of the transaction is likely to find out after years of repeating that we are on the lookout formarket liberalisation, but not in terms of deadlines and not with so many outstanding issues, we are opposed to another Citadele - this time in the energy field - and voting against the amendments to the Energy Law, Thank you (faction NSL applause)".
- 2016_02_11_344-seq186 mentions Q822919.
- 2016_02_11_344-seq186 mentions Q211.