Matches in Saeima for { ?s <http://purl.org/linkedpolitics/vocabulary/spokenText> ?o. }
- 2016_03_03_350-seq407 spokenText "Dārgais Bondara kungs! Manu 1993.gadā veiksmīgi uzsākto biznesu sekmīgi turpina mans vecākais dēls. Un es varētu daudz jums stāstīt par to, cik un kādi sasniegumi tur ir gūti, bet jūs varat arī paskatīties - jūs varat paskatīties arī pēdējā gada datus. Bet jūs ko varētu pastāstīt? Cik veiksmīgi jums ir gājis “Latvijas Krājbankā”, un kā tas ir rezultējies? (Dep. M.Bondars: “Ļoti veiksmīgi! Ļoti!”)".
- 2016_03_03_350-seq405 spokenText "Cienījamie kolēģi! Man liekas, būtu pareizi uzlikt arī pareizus akcentus. Šodien mēs runājam par divām dažādām lietām. Viena lieta ir finansējuma nepieciešamība, lai vismaz atvērtu šīs divas vai trīs, vai četras štata vietas. Tā ir viena lieta. Otra lieta ir pārvaldības efektivitāte. Ja mēs atceramies ārlietu ministra ikgadējos ziņojumus šeit, Saeimā, no šīs tribīnes, Ķīnas un Kazahstānas tēma parādījās ne jau šodien vai vakar, bet krietni sen. Šodien Sudrabas kundze pareizi teica, ka Saeimā nav jābūt tikai pogu spiedējiem, bet... ka tiešām šīs lietas būtu jāplāno laikus, jāaizstāv laikus, formējot un plānojot budžeta izdevumus. Tāpēc šeit ir jāņem vērā divas lietas: protams, ka tā apropriācija ir nepieciešama, lai risinātu šo jautājumu, bet tās metodes, ar kurām tas tiek realizēts, neder nevienam un, es domāju, nederēs arī nākotnē. Tāpēc es aicinu atbalstīt šo lietu, bet no Saeimas puses izteikt arī zināmu piezīmi Ministru kabinetam par to, ka tā rīkoties, nu, maigi sakot, ir nesmuki. Paldies.".
- 2016_03_03_350-seq403 spokenText "Parādnieka kungs! Tā vietā, lai jūs no šīs augstās tribīnes pastāstītu par to jēgpilno ieguldījumu - šiem diviem ierēdņiem Kazahstānā un Ķīnā -, jūs mani mēģinājāt audzināt par to, kā jums negāja biznesā. Ja jūs zinātu, ka Kazahstānā ir viens - precīzi viens! - ekonomiskā bloka pārstāvis no Latvijas, Pekinā arī ir viens un Šanhajā arī viens. Un tas rezultāts par nožēlu, man jāsaka, nav tāds, kā jūs minējāt savā aprakstā par prēmijas izsniegšanu. Es jums varu teikt tā: ir tikai normāli, ka Sudrabas kundze, Bondara kungs un citi uzdod jautājumu Satiksmes ministrijai: “Nu kāds tad ir plāns vismaz 2016.gadam?” (Dep. I.Parādnieks: “Piekrītu! Es piekrītu!”) Ja jūs pareizi atceraties Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdi, tad Satiksmes ministrija šajā sēdē teica tā: “Ziniet, plāna nav, jo nav vēl darbinieka. Darbinieku pieņemsim tikai kaut kad martā vai aprīlī, kaut gan naudu pieprasījām no 1.marta.” Parādnieka kungs, es saprotu, kāpēc jums negāja biznesā! Paldies.".
- 2016_03_03_350-seq401 spokenText "Bondara kungs, ja mans padotais manā uzņēmumā tad, kad es biju uzņēmējs, atnāk pie manis ar priekšlikumu, kā jēgpilni ieguldīt naudu, lai no tā gūtu kādu ekonomisku labumu, tad tāds mans kolēģis vai tāds mans darbinieks saņem prēmiju un paaugstinājumu. Tā ir, Bondara kungs! Un, ja jūs nespējat saskatīt aiz ieguldījuma jēgu, tad tā ir jūsu problēma, nevis citu. Mēs šeit, parlamentā, vairākums esam uzticējuši... kā vairākums esam uzticējuši izpildvarai realizēt konkrētu politiku ar konkrētiem uzstādījumiem, kas ir ietverti Latvijas Nacionālajā attīstības plānā un citos valstiskas plānošanas dokumentos. Mēs tos arī precizējam, koriģējam, ja nepieciešams, detalizēti izstrādājam un prasām izpildīt. Un viens no šiem uzstādījumiem ir tautsaimnieciskā izaugsme, ekonomiskais izrāviens. Un šajā sakarā sadarbība ar Ķīnu un Kazahstānu ir īpaši nozīmīga. Kādā ziņā es jums piekrītu? Ka mums ir jāprasa no izpildvaras rezultāts. Un par to Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā mēs runājām, ka nepietiek vien atnākt ar prasību piešķirt papildu naudu, bet ir jāpamato, kādus rezultātus par šo naudu mēs iegūsim, precīzāk, ko mēs dabūsim atpakaļ, ieguldot naudu. Tas gan ir taisnība, un tā tam ir jābūt. Tāpēc arī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā par to tika spriests un tādi uzstādījumi tika doti. Paldies.".
- 2016_03_03_350-seq399 spokenText "Ronalds Reigans kādā savā runā reiz teica: “Valdība tērē kā piedzērušies jūrnieki.” Tas gan ir apvainojums jūrniekiem, jo viņi tērē savu naudu. Satiksmes ministrija Ulda Auguļa pirmajā darba dienā nāca klajā ar šo tēriņa priekšlikumu: 267 tūkstoši - diviem ierēdņiem... Bez paskaidrojuma! Formāli paskaidrojums bija. Paskaidrojums bija vienā teikumā - rīkojuma teikumā. Tas teikums sākās šādi: “Nepieciešams iestrādāt budžetā...” Turpinājumā bija teikts: tādā un tādā programmā tādiem un tādiem atašejiem... Punkts! Un tas ir paskaidrojums, Brigmaņa kungs, - “Nepieciešams iestrādāt budžetā...”?! Āboltiņas kundze, “Nepieciešams iestrādāt budžetā...”?! Parādnieka kungs, “Nepieciešams iestrādāt budžetā...”?! Ja kāds padotais biznesā atļautos šādā veidā dot rīkojumu savam priekšniekam un nepamatot iecerētos tēriņus, ticiet man, tas padotais nekavējoties tiktu atlaists. To, kā notiks šeit, kolēģi, - šeit, parlamentā, - tas ir mūsu ziņā. Aicinu balsot “pret”. Paldies.".
- 2016_03_03_350-seq397 spokenText "Cienījamie kolēģi! Šis priekšlikums, kas nāk no izpildvaras, klasiski parāda, kāda vieta tiek ierādīta Saeimai. Un man ir ļoti žēl, ka likumdevējs pats ļauj sev ierādīt tādu vietu, kurā Saeima nav diskusiju telpa par politiku, par to, kāda politika tiks realizēta. Nav diskusiju telpa par to, cik kvalitatīvi izpildvara strādā, jo a priori ir pieņemts, ka uzdot jautājumus ministriem un pat ierēdņiem komisijas sēdēs ir kaut kas nepieļaujams un var būt izpildvaru diskreditējošs, tā vietā, lai saprastu, ka šie jautājumi ļautu pieņemt kvalitatīvākus lēmumus arī izpildvarai. Šis priekšlikums parāda arī to, kāda varbūt vairākumam Saeimā ir izpratne par to, kas deputātam ir jādara, - ka vienkārši tehniski jānobalso par sagatavotu priekšlikumu. Mēs labi atceramies 2016.gada budžeta pieņemšanas procedūru: bija nevis izpratne par to, kā lemt un diskutēt, kur septiņi miljardi tiks novirzīti un kas šogad ar šādu budžetu tiks izdarīts, bet bija sajūsma par to, ka deputāti ir devuši savu “nozīmīgo” ieguldījumu, palīdzēdami iegādāties virkni interaktīvo tāfeļu vai izveidot vai salabot bērnu rotaļu laukumus. Un, apspriežot šo konkrēto priekšlikumu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, atbildīgās ministrijas ierēdņi nespēj elementāri atbildēt, kāda ir mūsu transporta politika un ko mēs gatavojamies darīt Āzijas valstu virzienā, nespēj pat atbildēt uz jautājumu, kādi konkrēti uzdevumi būs jāpilda šiem diviem atašejiem. Tas viss izskatās tā: ir apsveicami, ka Latvija varēs noorganizēt vienu sanāksmi, jo mēs protam sakārtot telpas, salikt ziedus vāzēs, paēdināt, izguldināt, sagaidīt un pavadīt viesus. Bet kas pēc tam no tā visa būs? Kā mēs šo pasākumu redzam mūsu kopējās transporta politikas ietvarā? Un tāpēc, ka nespējam vienoties par vienu politiku ar konkrētiem mērķiem, diemžēl kārtējo reizi kaimiņi mūs apsteidz. Mums ir liela priekšrocība - mums ir trīs ostas (salīdzinājumam: tikai viena osta ir Lietuvā) -, bet mēs nespējam šo trīs ostu politiku savienot kopā ar dzelzceļu, lai mēs būtu ieguvēji. Mēs kārtējo reizi esam zaudētāji, jo Lietuva pa šo laiku ir jau paspējusi vienoties ar tiem pašiem ķīniešiem, izveidot tranzīta koridoru, izveidot arī loģistikas centru. Un mēs Latvijā saņemsim no Lietuvas kravas, kas būs domātas Latvijai, nevis būsim tie, kas Latvijā sadala kravas visām pārējām valstīm. Es vēlreiz ļoti, ļoti aicinu deputātus būt īstiem parlamentāriešiem un saprast, ka tā pamatmisija jeb viena no galvenajām misijām parlamentam ir uzraudzīt izpildvaru un panākt kvalitatīvas politikas realizāciju, prasīt šo kvalitatīvo politiku. Tāpēc frakcija “No sirds Latvijai” šo konkrēto apropriācijas pārdali neatbalstīs, jo mēs negribam būt vienkārši šādi tehniskie izpildītāji bez kvalitātes kontroles. Un maza piebilde: arī tas ir nožēlojami, ka tad, kad tiek iesniegta informācija, var mierīgi atbildēt, ka, tā kā informācija ir klasificēta, parlamentam nav jāzina, kas tajā informācijā ir rakstīts; ka tā vietā, lai iesniegtu pareizi noformētu dokumentu, kā to prasa noteikumi par klasificēto informāciju, var aprobežoties ar atbildi: “Jums tas nav jāzina, jo šī informācija ir klasificēta!” Kādā vietā mēs sevi nostādām?! Un atkarībā no tā, kādā vietā mēs paši sevi nostādīsim, tā arī sabiedrība uztvers parlamentu. Tā ka es aicinu jūs būt īstiem parlamentāriešiem!".
- 2016_03_03_350-seq395 spokenText "Cienījamie kolēģi! Steidzu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā aicināt Saeimu piekrist apropriācijas pārdalei par summu 346 906 eiro no Finanšu ministrijas programmas “Valsts ieņēmumu un muitas politikas nodrošināšana”. Pēc iepriekšējās valdības vadītājas Laimdotas Straujumas veiksmīgās vizītes Ķīnā, kad tika nolemts izmantot tās iespējas, ko sniedz sadarbība ar Ķīnu un Kazahstānu gan ekonomikas, gan tranzīta jomā, ir pieņemts lēmums veidot specializēto atašeju papildu vietas Satiksmes ministrijā un padomnieka vietu Ārlietu ministrijā, lai šo sadarbību veicinātu. Tātad specializēto atašeju vietas izveidošana sadarbības nodrošināšanai ar Ķīnu un Kazahstānu no 2016.gada 1.marta ir 267 680 eiro un padomnieka vietas izveidošana Ārlietu ministrijā - 35 976 eiro. Trešā pozīcija, kur šī nauda tiek pārdalīta, ir Tieslietu ministrijas budžeta programmai “Satversmes aizsardzība”, un tie ir 43 250 eiro. Jāpiebilst, ka apropriācijas pārdale neietekmēs valsts konsolidētā budžeta finansiālo deficītu. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt šo pārdali.".
- 2016_03_03_350-seq394 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Nemateriālā kultūras mantojuma likums” (Nr.332/Lp12) otrajam lasījumam līdz 2016.gada 29.aprīlim”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Lēmums ir pieņemts. Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2016.gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei” (Nr.330/Lm12). Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Imants Parādnieks.".
- 2016_03_03_350-seq393 spokenText "Jā, godājamie kolēģi. Es jūs ļoti lūdzu atbalstīt priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojektam “Nemateriālā kultūras mantojuma likums” līdz 2016.gada 29.aprīlim. Šādu Kultūras ministrijas lūgumu ir atbalstījusi Izglītības, zinātnes un kultūras komisija. Lūdzu arī jūsu atbalstu.".
- 2016_03_03_350-seq392 spokenText "Paldies. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 17.marts, izskatīšana Saeimas sēdē - šā gada 7.aprīlī. Nākamā darba kārtības sadaļa - “Lēmumu projektu izskatīšana”. Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Nemateriālā kultūras mantojuma likums” (Nr.332/Lp12) otrajam lasījumam līdz 2016.gada 29.aprīlim”. Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāte Inguna Rībena.".
- 2016_03_03_350-seq391 spokenText "Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 17.marts, un izskatīšana otrajā, galīgajā, lasījumā - 7.aprīlī.".
- 2016_03_03_350-seq390 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Krimināllikumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret - 1, atturas - 17. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.".
- 2016_03_03_350-seq389 spokenText "Jā. Paldies, Ādamsona kungs, par rūpēm par drošību. Es pilnīgi jums piekrītu. Es vispirms jums atbildēšu par Eiropas Savienību un NATO: tomēr izlasiet Satversmi! Pirms iestāšanās Eiropas Savienībā mēs grozījām konkrētus Satversmes pantus, ar kuriem daļu šīs kompetences mēs nodevām Eiropas Savienībai. Tā laika parlaments tos grozījumus ar divām trešdaļām balsu tieši tāpat arī pieņēma. Un gribu atgādināt arī to, ka pirms iestāšanās Eiropas Savienībā tika rīkots referendums, kurā sabiedrība, tātad Latvijas tauta, atbalstīja pievienošanos Eiropas Savienībai. Bet nu atgriežos atpakaļ pie pamattēmas par drošību un šiem konkrētajiem grozījumiem. Jā, es pilnīgi piekrītu arī jums. Drošība... Tas jau nav viens likuma - Krimināllikuma - grozījums... Mūsu tiesībsargājošajām iestādēm un iestādēm, kuras nodrošina to, lai mēs katrs varētu justies ikdienā droši, ir nepieciešami instrumenti, lai tās varētu to realizēt. Un, protams, piekrītu jums, ka viens no šiem instrumentiem ir atalgojums. Es gribu teikt... tiešām gribu teikt paldies parlamentam un Iekšlietu ministrijai par to, ka šī atalgojuma reforma tika realizēta un ka mēs runājam arī par cilvēkiem, kuri strādā uz robežas, par cilvēkiem, kuri glāba cilvēkus Zolitūdes traģēdijas laikā, par katru policistu, kurš katru dienu saskaņā ar saviem dienesta pienākumiem... kuram ir pienākums riskēt ar savu dzīvību, ja kāds no mums ir apdraudēts. Mēs spējām vismaz viņiem algas nedaudz palielināt. Tas pats attiecas arī uz aprīkojumu. Tā ir otra lieta, ko mēs mēģinājām arī šīs valdības deklarācijā ierakstīt, un mēs turpināsim šo programmu, lai viņiem būtu ne tikai piemēroti zābaki, bet arī attiecīgs bruņojums un mūsdienām atbilstoša tehnika. Tieši tāpat ir ar kiberdrošību. Tā ir ļoti absolūta prioritāte tām institūcijām un iestādēm, kas ar to strādā. Mēs to nevaram izdarīt vieni; mēs to darām, sadarbojoties ar mūsu NATO partneriem. Un, ticiet man, tā tiešām ir prioritāte. Es gribu vēlreiz atgādināt: mēs šodien runājām par pensijām Ukrainā, kurā notiek karš. Krimā pensija ir apmēram 46 eiro. Es nezinu... Es neaicinu uz to, ka tajā brīdī, kad mums būs visi līdzekļi jāvelta kaut kam citam un mēs ar mūsu cilvēkiem nespēsim diskutēt par to, kā mēs palielinām pensijas... Un tiešām tas varbūt nav pietiekami, bet tieši pensionāri ir tie, kuri pirmie saprot un nekad neiebilst pret to, ka mēs papildu līdzekļus dodam drošībai. Paldies viņiem par šo izpratni! Un kā viens no instrumentiem tiesībsargājošajām un drošības iestādēm ir vajadzīga arī atbilstoša likumdošana, lai tajā situācijā, ja šādi pārkāpumi ir, ja šie pārkāpumi ir atbilstoši jau pilnīgi citā līmenī, nekā tie ir bijuši varbūt 1999.gadā, lai viņiem būtu instrumenti, ar ko šādus pārkāpējus saukt pie atbildības. Un tas ir tas, ko mēs šodien piedāvājam! Un tieši tāpat mēs varam diskutēt vēl pusgadu vai gadu. Manuprāt, tiešām neviens nešaubās par to arī Juridiskajā komisijā un Nacionālās drošības komisijā, ka šie grozījumi ir steidzami. Es vēlreiz saku - tiešām par tiem jādiskutē. Tajā ir... tas ir pietiekami plašs grozījums, pietiekami jauns, tie ir jauni regulējumi, normas. Tātad mans piedāvājums ir tomēr atbalstīt pirmajā lasījumā, un pēc tam nosaukšu datumus, kuros var iesniegt priekšlikumus un turpināt par to diskutēt. Ja nebūs pietiekami diskutēts par šiem likuma grozījumiem, Juridiskā komisija lūgs šo termiņu pagarināt. Bet apšaubīt to, ka tie bija nepieciešami jau vakardien, manuprāt, ir diezgan nekorekti un diezgan bezatbildīgi attiecībā pret savas valsts drošību. Tā ka Juridiskās komisijas vārdā aicinu atbalstīt šos grozījumus pirmajā lasījumā.".
- 2016_03_03_350-seq388 spokenText "Debates slēdzu. Vai ziņotājs komisijas vārdā ko piebildīs?... Lūdzu!".
- 2016_03_03_350-seq387 spokenText "Cienījamie kolēģi! Pēdējo gadu laikā mums tas ir modē - ļoti daudz runāt par drošību. Un arī likumprojekts, kuru mēs šodien skatām, it kā ir vērsts uz to, lai nostiprinātu iespēju saukt pie kriminālatbildības personas, kuras darbojas pret valsts drošību, un pēc būtības it kā būtu apsveicams. Es negribu analizēt to, ko jau Āboltiņas kundze pati pateica, - to, kādas problēmas ir šajā likumprojektā. Un tad izbrīnu rada tas, ka... Kāpēc tas bija jāpieņem steidzamības kārtā? Tā ir viena lieta. Bet par ko es gribētu mazliet plašāk parunāt, neanalizējot detalizēti šo likumprojektu, kurā ir ļoti daudz absurdu lietu? Jājautā: kāds mums ir piepildījums, ja mēs runājam par drošību? Iepriekšējā valdība Laimdotas Straujumas vadībā paziņoja, ka drošība ir prioritāte - ārējā un iekšējā drošība. Arī šī valdība par vienu no prioritātēm ir paziņojusi drošību. Tas ir ļoti apsveicami! Šeit ļoti daudz no šīs tribīnes tiek runāts par to, ka draudi mums nāk no austrumiem, mums jāstiprina mūsu valsts drošība. Kāda ir realitāte? Realitāte ir diametrāli pretēja. Neskatoties uz to, ka bijušais premjerministrs Valdis Dombrovskis nopublicēja savu grāmatu, cik mēs veiksmīgi esam izgājuši no krīzes... Šobrīd tiesībaizsardzības sistēmas darbiniekiem ir mazliet palielināts atalgojums - bet ne līdz pirmskrīzes līmenim, tāpat kā nav atgūtas visas sociālās garantijas. 1994.gada vidū tika pieņemta valsts robežapsardzības sistēmas attīstības koncepcija līdz 2000.gadam, pēc tam tā tika precizēta, un tika pieņemta nākamā. Vai tās ir izpildītas? Nē, nav! Kāpēc? Tāpēc ka finansējums tam visam neseko! Par ko liecina Baltijas Asamblejas rezolūcija, kura tika pieņemta Rīgā pirms trim gadiem? Ka Latvijā, Rīgā, jāizveido Baltijas Kibernoziegumu novēršanas un atklāšanas centrs. Ko izdara Laimdotas Straujumas vadītā valdība? “Nevajag mums tādu centru!” Ja mēs paskatīsimies, mums ir Kibernoziegumu apkarošanas nodaļa, kura darbojas Ekonomikas policijā, bet absolūti lielākais vairākums, ar ko viņi nodarbojas, ir noziegumi pret autortiesībām. Mums nav praktiski neviena nozieguma, kurš būtu atklāts, izmantojot jaunākās tehnoloģijas. Kiršteina kungs šeit, debatējot par nacionālo drošību, minēja, ka, redziet, robežsargi nav noķēruši tur tik un tik robežpārkāpējus, kuri ir veiksmīgi šķērsojuši robežu un aizturēti kaut kur valsts iekšienē vai arī Lietuvā. Viss jau pareizi, Kiršteina kungs! Bet tikai jautājums: kā jūs pats personīgi esat balsojis un kā balsojusi jūsu frakcija, atbalstot finanšu līdzekļu piešķiršanu tiem pašiem robežsargiem? Nu kaut vai kāds bija pēdējais balsojums par budžeta līdzekļiem bezpilota lidmašīnām? Mēs dzīvojam 21.gadsimtā, bet nez kāpēc uzskatām (pareizāk sakot - vairākums uzskata), ka drošība, kārtība uz ielām, tas, kas skar valsts robežu, tas, kas skar mūsu specdienestus, ir jāīsteno ar 19. vai 20.gadsimta sākuma metodēm. Mēs pat runāt nevaram par to, ka tiek lietotas jaunākā veida tehnoloģijas. Nevienam nav noslēpums, ka liela daļa noziegumu tiek sarunāta un naudas pārskaitījumi tiek veikti kibertelpā. Kāda ir mūsu atbilde visam tam? Nekāda! Tikai tukša runāšana (lai neteiktu vairāk) no Saeimas tribīnes un deklaratīvi paziņojumi. Arī tie grozījumi, kas ir pieņemti iepriekšējā sasaukumā, iepriekšējā gadā, un kas ir aicināti stiprināt valsts drošību, pēc būtības to pavājina. Vai mums ir izveidota vertikāle attiecībā uz mūsu specdienestiem? Kas tos kontrolē, kas uzrauga? Kas kontrolē izpildi? Kas dod uzdevumus? Mēs jau varam teikt, ka, redziet, to dara Nacionālās drošības komisija, to dara Nacionālās drošības padome. Bet palasiet uzmanīgi likumus! Patiesība ir tāda, ka specdienesti paši sev dod uzdevumus uz konkrēto gadu, paši sevi kontrolē un reāli paši sev atskaitās. Par kādu parlamentāro kontroli mēs šeit runājam?! Var daudz diskutēt par šo tēmu. Bet es esmu pieradis: ja mēs kaut ko pasakām, ka mēs īstenosim, nu tad īstenojam līdz galam! Meklējam līdzekļus! Vai tiešām nav elementāras izpratnes par elementārām lietām, ka, ieguldot šogad, tagad, var teikt, vienu eiro, mēs gada laikā netiešā veidā saņemam vienu eiro drošības jomā?! Mēs gada laikā netiešā veidā saņemam vismaz desmit reižu lielāku summu... un dažāda veida nodokļos... Arī par vienu otru normu šajos piedāvātajos Krimināllikuma grozījumos jāteic, ka man, ziniet, klausoties to, ko stāstīja Āboltiņas kundze... Var jau tam visam piekrist, bet - tikai ar pāris niansītēm... Kāpēc neviens netika saukts pie kriminālatbildības tad, kad mēs zaudējām daļu suverenitātes, iestādamies Eiropas Savienībā un NATO?! Kāpēc netika saukts pie atbildības neviens, kad notika aģitācija par pāreju uz eiro? Vai kāds būs saukts pie kriminālatbildības jau saskaņā ar šo redakciju, kad aktualizēsies jautājums par Eiropas Savienības liberalizāciju? Likuma normām tomēr jābūt nevis deklaratīvām, bet absolūti skaidrām un saprotamām, tādām, kas skaidri pasaka, par ko un kādā veidā mēs gribam saukt kādu pie kriminālatbildības. Paldies.".
- 2016_03_03_350-seq385 spokenText "Lūdzu atbalstīt likumprojektu arī pirmajā lasījumā.".
- 2010_04_29-seq237 spokenText "Lūdzu atbalstīt likumprojektu arī pirmajā lasījumā.".
- 2006_06_08-seq541 spokenText "Lūdzu atbalstīt likumprojektu arī pirmajā lasījumā.".
- 2001_06_14(13)-seq82 spokenText "Lūdzu atbalstīt likumprojektu arī pirmajā lasījumā.".
- 2016_03_03_350-seq384 spokenText "Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Krimināllikumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret - 20, atturas - nav. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.".
- 2016_03_03_350-seq383 spokenText "Jā, cienījamie kolēģi! Tātad vēlreiz par likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā”. Piedāvātie grozījumi ir būtiski un nepieciešami nacionālās drošības stiprināšanai un garantēšanai, ņemot vērā pašreizējo ģeopolitisko situāciju. Valsts drošības iestādes ir konstatējušas, ka ārvalstu izlūkošanas un drošības dienestu darbība, kas vērsta pret Latvijas, Eiropas Savienības un NATO interesēm, ir viens no būtiskākajiem nacionālās drošības apdraudējumiem. Un šis apdraudējums skar gan politisko, gan ekonomisko, gan militāro un sabiedrisko sfēru. Krievijas Federācijas specdienestu ietekme un pilnvaras Krievijā pēdējo gadu laikā ir ievērojami pieaugušas un turpina pieaugt; tas arvien vairāk palielina apdraudējumus gan Latvijai, gan Latvijas valstspiederīgajiem. Un tieši tāpēc jau ilgstoši par to ir domājušas valsts drošības iestādes - visas kopā. Proti, gan SAB direktors, gan Drošības policija, gan Militārās izlūkošanas un drošības dienests kopīgi ir domājuši par to, kā uzlabot likumdošanas normas, lai mēs varētu justies neapdraudēti mūsdienu jaunajos apdraudējuma apstākļos, un ir sagatavojuši un kopīgi iesnieguši Saeimā šos likuma grozījumus. Kā jau es minēju, uzrunājot jūs jautājumā par likumprojekta iekļaušanu darba kārtībā, Krimināllikuma pašreizējais regulējums ir izstrādāts 1999.gadā un vairs nenodrošina to, ka mēs mūsdienu apstākļos spējam reaģēt uz tiem apdraudējumiem, kas mūsu valstij varētu būt. Šobrīd tiek izmantoti jauni mehānismi, kuru mērķis ir ietekmēt notiekošo mūsu valstī, pārņemt - iespējams, pārņemt - faktisko kontroli pār valsti. Tāpēc tiek izmantots un izvērsts gan hibrīdkarš, gan informācijas karš. Likumprojekts ir izstrādāts, lai nodrošinātu iespēju vērsties pret hibrīdkara radītiem apdraudējumiem Latvijas drošībai un ar krimināltiesiskiem līdzekļiem savlaicīgi reaģēt uz iespējamiem apdraudējumiem, kas vērsti pret Latvijas Republikas pamatinteresēm, vai uz citādiem apdraudējumiem Latvijas nacionālās drošības interesēm. Likumprojekts ir izstrādāts arī tādēļ, lai uzlabotu valsts noslēpuma aizsardzību un novērstu valsts noslēpuma vai citas valstij svarīgas informācijas nonākšanu ārvalstu rīcībā, kas var kaitēt Latvijas iekšējai un ārējai drošībai. Tātad ir paredzēts grozīt vairākus pantus attiecīgajā likuma sadaļā. Vispirms ir 80.pants - “Pret Latvijas Republiku vērsta darbība”. Šis pants tiek izteikts jaunā redakcijā, kas nosaka to, ka vēršanās pret jebkuru no Latvijas Republikas valstij svarīgām interesēm pēc būtības ir vērsta pret Latvijas Republiku kopumā un tātad rada valstij apdraudējumu. Likumprojekts paredz kriminālatbildību par jebkuru darbību, kas ir neatbilstoša Latvijas Republikas Satversmei un apdraud Latvijas Republikas valstij svarīgās intereses. Šis likuma pants agrāk... Agrāk tur bija tikai - ja ar vardarbīgām metodēm... Kā jūs saprotat, šobrīd, 21.gadsimtā, mēs... Ja mēs atskatāmies uz to, kādā veidā sākās notikumi Ukrainā, tad redzam, ka tur nebūt nebija tikai vardarbīgas metodes; tur tika izmantotas dažādas metodes. Tātad jaunais regulējums jau ļautu novērst “zaļo cilvēciņu” ienākšanu. Tālāk. Šajā likumprojektā ir arī mainīts formulējums. Līdz šim par apdraudējumu bija uzskatāma tikai vēršanās pret Latvijas valsts neatkarību, turpretim šobrīd šis jēdziens ir plašāks. Tas, kas ir precīzi Satversmē formulēts, ir tātad vēršanās pret valsts suverenitāti. Vēršanās pret suverenitāti ir vēršanās pret tautas, nevis valsts varu. Tauta varu var realizēt tieši, kā arī ar valsts un pašvaldību institūciju starpniecību. Tas nozīmē, ka Krimināllikumā ir nepieciešams skaidri noteikt atbildību par vēršanos pret suverenitāti. Suverenitātes apdraudējums īpaši aktuāls kļuvis mūsdienās, kad arvien plašāk tiek izmantotas dažādas hibrīdkara metodes. Arī šajā likumā, ne tikai šajā pantā, bet arī visā likumā ir ievērojami mainītas sankcijas, ne tikai tās paaugstinot, bet arī izslēdzot papildu sodu - mantas konfiskāciju. Praktiski gandrīz vai visas sankcijas ir papildinātas ar probācijas uzraudzību. Vēl šajos Krimināllikuma jaunajos grozījumos ir arī Krimināllikuma 80.1 pants - “Apvienošanās organizētā grupā ar mērķi veikt pret Latvijas Republiku vērstu darbību”. Tātad arī šī norma ir precizēta. Par šo normu droši vien vēl būs diskusijas ar juridisko tiesību ekspertiem, proti, vai ir pazudusi “organizēta grupa”. Bet katrā ziņā arī “apvienošanās grupā ar mērķi veikt pret Latvijas Republiku vērstu darbību” ir jauna norma un, manuprāt, ļoti aktuāli nepieciešama. Nākamais, kas ir šajos grozījumos, ir 81.pants - “Pret Latvijas Republiku vērsts aicinājums”. Šī grozījuma mērķis un izmaiņas ir analogas izmaiņām 80. un 80.1 pantā. Proti, lai būtu līdzsvars Satversmē paredzēto valsts pamatinterešu krimināltiesiskai aizsardzībai, likums ir papildināts ar jaunu nozieguma sastāvu - publisku aicinājumu vērsties pret Latvijas Republikas suverenitāti. Likumprojektā nav saglabāta atsauce uz nolūku. Šajās normās paredzēts, ka jau pats fakts, ka cilvēks to dara, tiek uzskatīts par krimināli sodāmu, jo, kā jau es minēju ievadā, nav nekā svarīgāka par mūsu valsts drošību. Tātad vēršanās pret jebkurām valsts pamatinteresēm tiek uzskatīta par vēršanos pret valsti kopumā un ir krimināli sodāma. No Krimināllikuma ir izslēgts 82. un 83.pants, bet tas nenozīmē, ka ir pazudis šo pantu saturs. Šīs normas vienkārši ir saturiski integrētas citos Krimināllikuma pantos. Vēl viens ļoti būtisks jauninājums ir pants “Palīdzība ārvalstij pret Latvijas Republikas drošības interesēm vērstā darbībā”. Tas tātad vēl vienu reizi apliecina to, ka ar valsts drošības apdraudējumu tiek saprasts stāvoklis, kurā tiek apdraudēta valsts pastāvēšana, tās teritoriālā neaizskaramība, kā arī valsts iekārtas funkcionēšana. Šis pants ir ļoti nozīmīgs šajā ziņā, un droši vien par to nāks debatēt mani kolēģi no SASKAŅAS, jo šis pants ir tieša atbilde uz to, ko mēs esam vērojuši televīzijas ekrānos vairākkārt, - neizpratni izraisošos sižetus par to, kādā veidā Latvijas jaunieši, kuri mācās Latvijas skolās, tiek vervēti, lai viņi piedalītos nometnēs Krievijā, kur tiktu audzināts patriotisms nevis attiecībā pret Latviju, bet varbūt pret to, kas notiek kaimiņvalstī. Nez vai šāda darbība notiek Latvijas valsts interesēs, un līdz šim nebija krimināli tiesiska mehānisma, kādā veidā ietekmēt šādu rīcību. Ar šo jauno regulējumu tas būs iespējams. Šajā likumprojektā ir grozīts arī Krimināllikuma pants par spiegošanu. Līdz šim bija nepieciešams pierādīt, ka spiegošana tiek izdarīta kādas ārvalsts interesēs, turpretim jaunajā regulējumā ar spiegošanu tiek saprastas jebkuras intereses... jebkuras informācijas vākšana, kuru kāda ārvalsts varētu izmantot neatkarīgi no nolūka, kādā tas ir darīts. Šajā projektā paredzēts, ka turpmāk tas varētu būt krimināli sodāms nodarījums, kas arī ir būtiski. Jo nav svarīgi, vai cilvēks informāciju, kura varētu tikt izmantota pret savu valsti, vāc vienkārši mantkārīgā nolūkā, lai pēc tam izdomātu, vai uz tās rēķina iedzīvoties vai kādam darīt labu, vai arī viņu ir savervējusi kāda ārvalsts. Viens no jaunajiem regulējumiem ir arī par valsts noslēpuma nelikumīgu iegūšanu. Arī šis pants... Proti, jebkāda informācija, kura ir nepieciešama, lai mēs savu valsti aizsargātu, un kura tiek uzskatīta par aizsargājamu ar likumu... Tātad jebkurš valsts noslēpums ir pelnījis aizsardzību, un tātad arī šajā pantā normas ir precizētas, un šeit ir iesniegti šie grozījumi. Šos likuma grozījumus, kā jau minēju, ir izstrādājušas valsts drošības iestādes. Šī likumprojekta normas ir apspriestas Krimināllikuma darba grupā, kura darbojas Tieslietu ministrijā; šīs normas ir saskaņotas gan ar tiesību ekspertiem, gan ar tiesību piemērotājiem. Arī Nacionālās drošības komisijas sēdē, kura norisinājās pagājušajā ceturtdienā, piedalījās gan eksperti - šo grozījumu izstrādātāji, gan prokuratūras pārstāvji, gan arī citi tiesu varas pārstāvji. Tātad tie, kuriem savā darbā šīs normas ir jāpiemēro, piedalījās. (Advokāti nepiedalījās, bet bija atsūtījuši savu atbalstu šīm normām.) Un secinājums no šīs sēdes ir šāds: jo precīzāk būs uzrakstītas šīs likuma normas un jo nepārprotamāk varēs tās piemērot, jo mazāk būs vietas dažādām interpretācijām par to, ka normas varētu tikt piemērotas ļaunprātīgi vai tikt izmantotas, lai veiktu kādu politisku izrēķināšanos, kā mēs dzirdējām no šīs tribīnes (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) jau pirms likumprojekta iesniegšanas. Arī jau pirmajā lasījumā analizējot, kā es jau minēju, tika konstatēts, ka ir normas, kas būs papildināmas. Proti, 80.1 pants - “Apvienošanās organizētā grupā ar mērķi veikt pret Latvijas Republiku vērstu darbību”... Šeit ir tā sauktais nošķeltais normas sastāvs, kurā ir pazudis jēdziens “organizētā grupa”. Visticamāk, tas uz otro lasījumu atgriezīsies. Tāpat arī pantā par spiegošanu jautājumus izraisa - īpaši tiesību normu piemērotājiem izraisa! - pirmais teikums, kurā ir teikts: “Par neizpaužamu ziņu vākšanu vai nodošanu ārvalstij vai ārvalsts organizācijai tieši vai ar citas personas starpniecību, kā arī par jebkādu citu ziņu vākšanu (..)”... Protams, tas skan bīstami - “jebkādu citu ziņu”. Tātad, visticamāk, šī norma tiks papildināta, nosakot, ka tās ir ziņas, kas kaitē Latvijas valsts drošības interesēm. Tātad dažāda veida papildinājumi būs. Visi klātesošie eksperti un arī abu komisiju vairākums atbalstīja šī likumprojekta virzīšanu pirmajā lasījumā, un, ņemot vērā to drošības situāciju, kādā mēs šobrīd dzīvojam, un to, ka spēkā esošās krimināltiesību normas ir juridiski novecojušas, komisija nolēma, ka šim likumprojektam būtu piešķirama steidzamība un ka tas būtu skatāms divos lasījumos. Protams, jādod arī pietiekami ilgs termiņš priekšlikumu iesniegšanai, lai būtu iespēja nepieciešamības gadījumā vēl diskutēt un, kā jau minēju, precizēt šīs normas, lai nebūtu nekādu šaubu par tām. Jo precīzāk uzrakstītas šīs normas, jo precīzāk tās var piemērot un jo mazāk pārpratumu par šo normu ļaunprātīgu piemērošanu tās var izraisīt. Tātad Juridiskās komisijas vārdā es lūdzu piešķirt likumprojektam steidzamību un atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.".
- 2016_03_03_350-seq382 spokenText "Paldies. Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 8.martam. Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Krimināllikumā”, pirmais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Solvita Āboltiņa.".
- 2016_03_03_350-seq381 spokenText "Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 8.marts.".
- 2016_03_03_350-seq380 spokenText "Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Izglītības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts. Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam.".
- 2016_03_03_350-seq379 spokenText "Godājamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Skatām grozījumus Izglītības likumā, kuri, pirmkārt, precizē Izglītības iestāžu reģistrā iekļaujamo informāciju; otrkārt, izslēdz aktualitāti zaudējušo Valsts izglītības informācijas sistēmas definīciju, kā arī paredz deleģējumu Ministru kabinetam - noteikt kārtību, kādā Izglītības kvalitātes valsts dienests izsniedz vai anulē sertifikātu pedagoga privātprakses uzsākšanai vai pagarina tā termiņu. Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija izskatīja šo likumprojektu un aicina to atbalstīt pirmajā lasījumā.".
- 2016_03_03_350-seq378 spokenText "Paldies. Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 8.martam, izskatīšana Saeimas sēdē - šā gada 17.martā. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Izglītības likumā”, pirmais lasījums. Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Jānis Upenieks.".
- 2016_03_03_350-seq377 spokenText "Un izskatīšana otrajā, galīgajā, lasījumā šī gada 17.martā.".
- 2016_03_03_350-seq376 spokenText "Un izskatīšanas laiks?".
- 2007_06_07-seq259 spokenText "Un izskatīšanas laiks?".
- 2006_10_26-seq591 spokenText "Un izskatīšanas laiks?".
- 2005_03_10-seq323 spokenText "Un izskatīšanas laiks?".
- 2005_03_03-seq173 spokenText "Un izskatīšanas laiks?".
- 2004_12_16-seq88 spokenText "Un izskatīšanas laiks?".
- 2004_09_23-seq201 spokenText "Un izskatīšanas laiks?".
- 2004_05_27-seq38 spokenText "Un izskatīšanas laiks?".
- 2004_03_24-seq182 spokenText "Un izskatīšanas laiks?".
- 2004_03_24-seq178 spokenText "Un izskatīšanas laiks?".
- 2004_02_19-seq471 spokenText "Un izskatīšanas laiks?".
- 2003_10_16-seq11 spokenText "Un izskatīšanas laiks?".
- 2003_06_05-seq507 spokenText "Un izskatīšanas laiks?".
- 2002_12_05-seq323 spokenText "Un izskatīšanas laiks?".
- 2016_03_03_350-seq375 spokenText "Kolēģi! Konstruktīvos priekšlikumus mēs gaidīsim līdz šī gada 8.martam. (Dep. M.Bondars: “Un pārējos?”)".
- 2016_03_03_350-seq374 spokenText "Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Valsts materiālo rezervju likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.".
- 2016_03_03_350-seq373 spokenText "Un komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.".
- 2016_03_03_350-seq372 spokenText "Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Valsts materiālo rezervju likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret - 7, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.".
- 2016_03_03_350-seq371 spokenText "Jā, kolēģi! Ņemot vērā bēgļu krīzi, kas ir skārusi Eiropu, ir izstrādāti dažādi politikas plānošanas dokumenti, rīcības plāni un tamlīdzīgas lietas. Tā visa ietvaros ir sagatavots arī šis likumprojekts - “Grozījums Valsts materiālo rezervju likumā”, kas paredz papildināt likuma 10.pantu ar jaunu apakšpunktu, proti, paredz atļaut izmantot valsts materiālās rezerves patvēruma meklētāju masveida ierašanās gadījumā veicamo pasākumu izpildei. Komisijā mēs izskatījām šo likumprojektu un aicinām atzīt to par steidzamu.".
- 2016_03_03_350-seq370 spokenText "Paldies. Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 16.martam. Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījums Valsts materiālo rezervju likumā”, pirmais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Edvards Smiltēns.".
- 2016_03_03_350-seq369 spokenText "Komisija aicina par priekšlikumu termiņu noteikt 16.martu.".
- 2016_03_03_350-seq368 spokenText "Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likums” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret - 4, atturas - 3. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts. Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai trešajam lasījumam.".
- 2016_03_03_350-seq365 spokenText "Līdz ar to par priekšlikumu, es saprotu, iebildumu nav un mēs...".
- 2016_03_03_350-seq364 spokenText "Debates slēdzu.".
- 2015_07_08_313-seq37 spokenText "Debates slēdzu.".
- 2014_05_29-seq102 spokenText "Debates slēdzu.".
- 2012_12_20-seq625 spokenText "Debates slēdzu.".
- 2007_11_22-seq231 spokenText "Debates slēdzu.".
- 2007_11_08-seq1007 spokenText "Debates slēdzu.".
- 2007_11_08-seq999 spokenText "Debates slēdzu.".
- 2007_11_08-seq989 spokenText "Debates slēdzu.".
- 2007_11_08-seq935 spokenText "Debates slēdzu.".
- 2007_11_08-seq909 spokenText "Debates slēdzu.".
- 2007_11_08-seq901 spokenText "Debates slēdzu.".
- 2007_11_08-seq839 spokenText "Debates slēdzu.".
- 2007_11_08-seq833 spokenText "Debates slēdzu.".
- 2007_11_08-seq827 spokenText "Debates slēdzu.".
- 2007_11_08-seq817 spokenText "Debates slēdzu.".
- 2007_11_08-seq774 spokenText "Debates slēdzu.".
- 2007_11_08-seq756 spokenText "Debates slēdzu.".
- 2007_11_08-seq750 spokenText "Debates slēdzu.".
- 2007_11_08-seq742 spokenText "Debates slēdzu.".
- 2007_11_08-seq716 spokenText "Debates slēdzu.".
- 2007_11_08-seq706 spokenText "Debates slēdzu.".
- 2007_11_08-seq694 spokenText "Debates slēdzu.".
- 2007_11_08-seq680 spokenText "Debates slēdzu.".
- 2007_11_08-seq662 spokenText "Debates slēdzu.".
- 2007_11_08-seq638 spokenText "Debates slēdzu.".
- 2007_11_08-seq619 spokenText "Debates slēdzu.".
- 2007_11_08-seq609 spokenText "Debates slēdzu.".
- 2007_11_08-seq603 spokenText "Debates slēdzu.".
- 2007_11_08-seq589 spokenText "Debates slēdzu.".
- 2007_11_08-seq465 spokenText "Debates slēdzu.".
- 2007_11_08-seq455 spokenText "Debates slēdzu.".
- 2007_11_08-seq345 spokenText "Debates slēdzu.".
- 2007_11_08-seq308 spokenText "Debates slēdzu.".
- 2007_11_08-seq302 spokenText "Debates slēdzu.".
- 2007_09_20-seq321 spokenText "Debates slēdzu.".
- 2007_06_21-seq582 spokenText "Debates slēdzu.".
- 2003_12_18-seq626 spokenText "Debates slēdzu.".
- 2016_03_03_350-seq363 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godājamie kolēģi! Es gribu pateikt sirsnīgu paldies Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputātiem un komisijas vadītājai Barčas kundzei, kā arī darba grupas vadītājam Eināram Cilinska kungam par līdzšinējo konstruktīvo un uz sabiedrības veselības aizsardzību vērsto pieeju darbā ar nebūt ne vienkāršo dokumentu. Šis likumprojekts ir izstrādāts, lai pārņemtu Eiropas Savienības tiesību aktos noteiktās prasības un nodrošinātu sabiedrības veselības aizsardzību ar pierādījumos balstītiem pasākumiem. Ņemot vērā smēķēšanas radīto kaitējumu veselībai un sociālekonomiskās sekas, es aicinu ikvienu deputātu domāt par sabiedrības veselības interesēm ilgtermiņā un atbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā. Paldies.".
- 2016_03_03_350-seq362 spokenText "Uzsākam debates. Vārds veselības ministram Guntim Belēvičam.".
- 2015_06_04_304-seq434 spokenText "Uzsākam debates. Vārds veselības ministram Guntim Belēvičam.".
- 2016_03_03_350-seq361 spokenText "46. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2016_03_03_350-seq360 spokenText "Lūdzu zvanu! Balsosim par 45. - deputātu Orlova, Buiķa, Šimfas, Šica, Siliņa un Abu Meri iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret - 2, atturas - 7. Priekšlikums ir atbalstīts.".
- 2016_03_03_350-seq359 spokenText "Tātad komisija nolēma šo priekšlikumu neatbalstīt, bet acīmredzot mums par to ir nepieciešams balsot.".
- 2016_03_03_350-seq358 spokenText "Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ziņotājs kaut ko piebildīs?".
- 2016_03_03_350-seq357 spokenText "Jā. Kolēģi, redziet... Kad bija sagatavots un iesniegts 31.priekšlikums, mēs paredzējām to ilgo periodu, kādā ražotāji un pārdevēji var sagatavoties un ievest to normu, kuru mēs tikai tagad... tikko atbalstījām. (Dep. A.Bērziņš: “Paldies! Paldies!”)".
- 2016_03_03_350-seq356 spokenText "Vārds deputātam Vitālijam Orlovam. (Dep. I.Zariņš: “Vitālij, kā tu teiksi, tā būs!”)".
- 2016_03_03_350-seq355 spokenText "Minētais priekšlikums ir saistīts ar priekšlikumu, kurš iepriekš nebija atbalstīts un kuru jūs tagad atbalstījāt. Proti, tas paredz pārejas nosacījumu, ka šī norma stājas spēkā 2018.gada 1.jūlijā. Tātad, neskatoties uz to, ka komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi, varbūt būtu loģiski arī šo priekšlikumu šobrīd tomēr atbalstīt, ņemot vērā iepriekšējo balsojumu.".
- 2016_03_03_350-seq354 spokenText "Uzsākam debates. Vārds deputātam Eināram Cilinskim.".
- 2016_03_03_350-seq136 spokenText "Uzsākam debates. Vārds deputātam Eināram Cilinskim.".
- 2014_10_30-seq1273 spokenText "Uzsākam debates. Vārds deputātam Eināram Cilinskim.".