Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { ?s <http://purl.org/linkedpolitics/vocabulary/spokenText> ?o. }

• 1997_10_02-seq376 spokenText "Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.".
• 2016_05_26_366-seq309 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - deputātu Judina un Čigānes priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 41, pret - 18, atturas - 15. Priekšlikums atbalstīts. (Starpsauciens: “Četrdesmit viens latvietis!”)".
• 2016_05_26_366-seq308 spokenText "Komisijas vārdā man gribētos pievērst uzmanību atsevišķiem jautājumiem, par kuriem mēs diskutējām tikko, dzirdējām argumentus. Vispirms par situāciju, par kuru Dombravas kungs stāstīja, - ka var pamosties no rīta un nolemt mainīt tautību uz vienu, nākamajā dienā - uz citu. (Dep. I.Rībena: “Dzīves laikā var četras reizes paspēt nomainīt!”) Mēs komisijā diskutējām arī par šo jautājumu, un tika uzsvērts, ka to drīkst darīt tikai vienreiz. Un tādēļ ir nolemts, ka obligāti vajag to skaidri fiksēt, lai nebūtu pat tādu domu. Es turpināšu skaidrot komisijas vārdā, jo, kā es redzu, daži cilvēki grib runāt, bet viņiem diemžēl vairs nav tādas iespējas. Viņi vēlāk varbūt varēs, bet patlaban ir svarīgi, lai viņi saprastu, ko komisija nolēma. Es turpināšu skaidrot, par ko komisijā mēs runājām. Kritērijiem ir noteikti jābūt. Attiecīgajā priekšlikumā, kā tika uzsvērts komisijas sēdes laikā, ir paredzēti vairāki kritēriji. Proti, cilvēks dzīvo Latvijā, viņš saistīts ar Latviju, viņš dzīvo šeit ne mazāk kā 15 gadus. Tā ir arī atbilde uz dažu kolēģu jautājumu, kāpēc nevar mainīt uz citām tautībām. Fakts, ka cilvēks nodzīvoja Latvijā, nedod pamatu kādu uzskatīt ne par vācieti, ne par, teiksim, baltkrievu, ne par kādu citu personu. Mēs runājam tikai par latviešiem. Tātad - tikai vienu reizi, ievērojot kritērijus. Un, protams, tas var notikt tikai brīvprātīgi. Un līdz ar to nav pamata uztraukties, ka vairāki cilvēki, teiksim, mēģinās to izmantot, jo jāņem vērā, ka ne tikai latviešiem, bet arī citu tautību pārstāvjiem ir lepnums par savu piederību noteiktām tautībām. Un pēdējais, ko es gribu uzsvērt. Sēdes laikā vairāki deputāti ir stāstījuši par saviem paziņām un draugiem, kuri pēc izcelsmes nav latvieši, bet kuri pabeiguši latviešu skolu, augstskolu un kuri ir latvieši pēc savas piederības, pēc būtības. Un, ja šiem cilvēkiem ir svarīgi, lai viņus pieskaitītu pie latviešiem, ja viņiem ir svarīgi savā pasē ierakstīt - “latvietis”, tad mums nav tiesību liegt to darīt. (No frakcijas SASKAŅA: “Pasē var arī nerakstīt!”) Paldies.".
• 2016_05_26_366-seq307 spokenText "Paldies. Debates beidzam. (Aplausi.) Vai deputātam Judinam ir kas piebilstams komisijas vārdā?".
• 2016_05_26_366-seq306 spokenText "Pavisam īsi. Kolēģi! Gribu vēlreiz pateikt tikai to, ka īstenībā visas šīs diskusijas, kas izskanēja šodien, bija jau dzirdētas, un arī pirms tam ir daudz kas dzirdēts par un pret tautībām. Es speciāli palūdzu nerakstīt manā pasē tautību - “latvietis”. (No frakcijas SASKAŅA: “Pareizi!”) Paldies.".
• 2016_05_26_366-seq305 spokenText "Paldies. Vārds debatēs deputātam Jurim Viļumam, otro reizi.".
• 2016_05_26_366-seq304 spokenText "Labdien, cienījamie kolēģi! Es ceru, ka pārāk daudz kašūbu par latviešiem negribēs kļūt tuvākajā laikā. Bet tomēr, ja nu mēs apstiprinām šo priekšlikumu, kuru iesnieguši Judina kungs un Čigānes kundze, tad ļoti prasītos tomēr pieņemt arī Ministru kabineta noteikumus par to, kā tad tiek noteikta piederība latviešu kultūrai, jo Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei acīmredzot šāds dokuments būs ļoti vajadzīgs, lai varētu tiešām izvērtēt, kurš pieder, kurš - ne. Un, es domāju, šiem cilvēkiem vajadzēs tad izziņu nest uz Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi kopā ar fotogrāfijām, piemēram, no iepriekšējiem Jāņiem, - kā viņi svinējuši Jāņus, kā viņi svinējuši Lieldienas vai ko citu. (Dep. I.Rībenas starpsaucieni.) Tā ka lūdzu: ja šo priekšlikumu apstiprinām, vajadzētu arī padomāt par Ministru kabineta noteikumiem, kādā kārtībā tad tiek noteikta piederība latviešu kultūrai. Paldies.".
• 2016_05_26_366-seq303 spokenText "Paldies. Vārds debatēs deputātam Ingmāram Līdakam.".
• 2015_02_12_285-seq134 spokenText "Paldies. Vārds debatēs deputātam Ingmāram Līdakam.".
• 2016_05_26_366-seq302 spokenText "Cienītā sēdes vadītāja! Dāmas un kungi! Latvijas Reģionu apvienības frakcijā viedokļi dalās: daļa deputātu atbalstīs šo priekšlikumu, daļa - neatbalstīs. Šo debašu laikā man radās jautājums: kurā gadā tad īsti ir oficiāli reģistrēts pirmais latviešu tautas pārstāvis? Būtu interesanti to noskaidrot, un droši vien tad varētu atbildēt uz daudziem jautājumiem - kā tad tajā brīdī tika noteikts, kurš ir latvietis, kurš nav latvietis, un kā pēc tam visa šī mūsu asins, tā teikt, līnija ir gājusi tālāk un attīstījusies. Bet nekavēšu jūsu laiku, tikai izstāstīšu vienu piemēru no Polijas. Viņiem ir kašūbi, kas ir reģionāla identitāte, un kašūbi paši ir izstrādājuši veselu gradāciju, kā kašūbs tiek noteikts... respektīvi, vai cilvēks ir vai nav kašūbs. Pirmais nopietnākais kritērijs: viņš ir dzimis šajā reģionā, droši vien viņam ir asinsradniecība ar kādu no kašūbu tautas pārstāvjiem, viņš prot kašūbu valodu un ir lojāls kašūbu reģionam. Nākamais ir nedaudz mazāku kritēriju līmenis: varbūt viņš nav dzimis šajā reģionā, bet tomēr prot šo valodu, respektīvi, pieder kultūrtelpai un ir lojāls šim reģionam. Un pats pēdējais līmenis ir tāds, ka faktiski šis cilvēks varbūt nav dzimis šajā reģionā, varbūt viņam nav nekādas asinsradniecības, varbūt viņš pat neprot valodu, bet viņš ir lojāls šim reģionam. Un kašūbi uzskata: tad viņš var būt par... var saukt sevi par kašūbu. Līdz ar to man šķiet, ka visa šī jezga par to, kas var saukt sevi par latvieti, kas nevar saukt sevi par latvieti, man šķiet, ir lieka. (Dep. I.Rībena: “Nevis saukt, bet esi vai nē!”) Ja cilvēks patiešām ir Latvijas patriots, ja viņš prot latviešu valodu, grib sevi saukt par latvieti un negrib gaidīt, kamēr viņa bērni kļūs par latviešiem... ja cilvēka dzīvesbiedrs ir latvietis, tad jau patiešām viņa bērni var oficiāli kļūt par latviešiem, - nu lai tad viņš arī, manuprāt, kļūst par latvieti un atzīmē savu tautību “latvietis”. Jo no tā patiešām ne jums, Saeimas deputāti, ne cilvēkiem, ne Latvijai sabiedrībai kopumā nekas nemainīsies. (Dep. L.Čigāne: “Pareizi!”)".
• 2016_05_26_366-seq301 spokenText "Kā nākamais pieteicies deputāts Juris Viļums. Lūdzu!".
• 2016_05_26_366-seq300 spokenText "Godātie kolēģi! Manuprāt, šis ir pretrunīgs jautājums. Jo, no vienas puses, es arī uzskatu, ka daudz svarīgāk par to, kādas asinis ir cilvēkam, ir, kādā valodā viņš runā, kādai kultūrai pieder, - tātad viņa apziņas stāvoklis, un tam vajadzētu noteikt identitāti un tam vajadzētu noteikt, kā mēs cilvēku uztveram. (Dep. I.Rībenas starpsaucieni.) Taču ir viens, nu, vismaz man personīgi, būtisks apstāklis, kas tomēr liek šajā balsojumā izvēlēties balsot “pret”: tas ir sabiedrības noskaņojums. Proti, ir jautājumi, kurus Saeimas deputāti nevar uzspiest no augšas. Ja būtiska daļa latviešu tautas šobrīd saka: “Mēs nevēlamies šādu latviskuma definīciju, latvietības definīciju!” - tad tas ir jārespektē. Šis ir tas jautājums, kur mēs nevaram radīt normas no augšas. Tas jautājums ir ne tikai jādiskutē sabiedrībā, bet tam ir jābūt pieņemtam, saprastam no latviešu puses. Un, kamēr tas tā nav, tikmēr mēs šādu priekšlikumu atbalstīt nevaram. Paldies.".
• 2016_05_26_366-seq299 spokenText "Paldies. Vārds debatēs deputātam Raivim Dzintaram.".
• 2015_06_18_311-seq1423 spokenText "Paldies. Vārds debatēs deputātam Raivim Dzintaram.".
• 2016_05_26_366-seq298 spokenText "Jā, paldies. Īsumā... Šo priekšlikumu jau 11.Saeima noraidīja, tas arī pēc būtības ir nekvalitatīvs. Un aicinu arī šo Saeimu parādīt pareizo attieksmi, noraidot šo priekšlikumu.".
• 2016_05_26_366-seq297 spokenText "Rībenas kundze! Jūs varbūt varētu savas diskusijas kaut kā ārpus šīs zāles... vai vismaz klusāk! (Sēdes vadītājs noklaudzina ar āmuru.) Godātie kolēģi! Lūdzu, cienīsim runātāju! (Dep. M.Bondars: “Beidzot var just stingro roku!”)".
• 2016_05_26_366-seq296 spokenText "Godātā Saeima! Varu pievienoties Ilmāra Latkovska teiktajam, ka jau 11.Saeimā bija ļoti plaša, gara diskusija par līdzīgu priekšlikumu, kuru Saeimas vairākums jau noraidīja. Pēc būtības šis priekšlikums paredz nojaukt principu, kas ir pastāvējis ilgus, ilgus gadus, jau kopš neatminamiem laikiem, - ka tautība ir nosakāma (vismaz Latvijā, latviešu vidū), vadoties pēc tā, kas ir bijuši senči. Ja cilvēkam ir bijuši dažādu tautību senči, tad viņš var izvēlēties piederību vienai vai otrai tautībai. Bet nevar vis tā - piecelties agri no rīta, paskatīties ārā pa logu un izdomāt: šodien es būšu piederīgs kādai citai tautībai. Nu, es saprotu, ka šā priekšlikuma mērķis ir dot iespēju cilvēkam izvēlēties tikai latviešu... piederību latviešu tautai. Bet... nu, tikpat labi vēl pēc kāda laika samazināsim šīs prasības, ieviesīsim normu, ka var izvēlēties arī jebkuru citu tautību, un tad katru nedēļu varēs nomainīt tautību. Un galu galā - ko mēs būsim ieguvuši? Pilnīgi neko! Es esmu par to runājis arī ar meiteni, kurai abi vecāki ir krievi. Uzdevu jautājumu, kā viņa skatās uz šādu priekšlikumu. Uz ko šis priekšlikums it kā būtu mērķēts? Šī meitene kopš dzimšanas ir dzīvojusi Latvijā, runā latviešu valodā un ir gājusi latviešu skolā. Viņa saka: “Lai gan es izjūtu šo piederību latviešu tautai, es neredzu nekādu pamatojumu, kāpēc es pēkšņi varētu kļūt par piederīgu citai tautai. Es varu...” (Dep. I.Rībena skaļi diskutē.)".
• 2016_05_26_366-seq295 spokenText "Paldies. Vārds debatēs deputātam Jānim Dombravam.".
• 2016_05_26_366-seq294 spokenText "Godātais Prezidij! Kolēģi! Es jaunībā studēju vēsturi. Rīgā un... jā, Rīgā un dažās citās pilsētās bija ārkārtīgi daudz vāciešu. Ļoti daudz vāciešu! Vācu minoritāte bija ļoti liela. Un, kad mēs ieguvām neatkarību 1918.gadā, tad, kā par brīnumu, ārkārtīgi daudz vāciešu pēkšņi kļuva par latviešiem (Dep. I.Rībena: “Tāpat kā latvieši par baltvāciešiem!”), arī manā radu lokā tas tā bija. Pēkšņi izrādījās, ka ir daudz vairāk latviešu, nekā bija domājams. Kāpēc agrāk viņi bija vācieši? Nu, tam ir vēsturisks izskaidrojums. Tā ka, es domāju, šis priekšlikums ir tiešām jāatbalsta. Paldies Ilmāram Latkovska kungam par ļoti erudīto izklāstu. Atbalstīsim un dosim cilvēkiem brīvību izvēlēties savu tautību!".
• 2016_05_26_366-seq293 spokenText "Paldies. Vārds debatēs deputātam Atim Lejiņam.".
• 2016_05_26_366-seq292 spokenText "Augsti godātais sēdes vadītāj! Kolēģi deputāti! Mūžīgā atgriešanās - politikā tāpat kā visā mūsu dzīvē... 11.Saeimā mēs runājām par līdzīgu priekšlikumu, kurš ir vērā ņemams un nopietns. Bet toreiz runājām (vismaz es atceros savus argumentus), ka to nevar atbalstīt bez pietiekamas diskusijas un skaidrojumiem sabiedrībā. Diemžēl šodien ir jāatkārto tas pats. Tiešām tas ir vērā ņemams pragmatisks priekšlikums, tajā skaitā no latviešu kā valstsnācijas viedokļa. Jo, kas ir piederība tautai? Pirmām kārtām, protams, kultūra un valoda, un to mēs nevarēsim izmērīt ar asinsspiedienu vai asinsanalīzēm. Teikšu vēl vairāk un teikšu skarbi - šis ir brīvprātīgās asimilācijas virziens, kas diemžēl no Eiropas pieredzes ir arī vienīgais daudzmaz sekmīgais integrācijas virziens, kas atbilst mūsdienīgai eiropeiskai un racionālai izpratnei, jo ar pretējo konsekvenci mums varbūt būtu jāsaucas pat ne par latviešiem, bet par latgaļiem, kuršiem, līviem un zemgaļiem. Taču tautā ir ļoti iesakņojusies šī doma par saknēm, par asinspiederību. Un, lai arī tā varbūt ir ļoti arhaiska, pat aizspriedumaina tradīcija, tajā pašā laikā to nedrīkst iznīcināt ar tādu vienu balsojumu. Pat ja tas ir aizspriedums. Jo šai tradīcijai ir ļoti liels... ļoti liels spēks. Un nav jau tā, ka tas būtu pilnīgi ārpus realitātes. Mēs lasām un sajūsmināmies, ka par šo asinsbalsi vai par saknēm raksta rakstnieki, par to runā māksla. Bet mēs to uzskatām par kaut kādu neīstu realitāti. Par to runā arī zinātne, analītiskā psiholoģija. Jungs ir savulaik brīdinājis, ko nozīmē ignorēt šos virsracionālos faktorus. Tas noveda, viņš teica, pie Pirmā pasaules kara, tas noveda pie Otrā pasaules kara, un, ja jūs turpināsiet nevērīgi attiekties pret to, ko uzskatāt par aizspriedumiem, ja tas netiks izskaidrots un ja netiks pietiekami diskutēts par to, tad tās sekas nebūs labas. Un tālab, lai arī tas ir ļoti saprātīgs priekšlikums, politiķi to visu nevar mainīt ar vienu balsojumu. Labi. Kāpēc nav bijis...? Mēs pagājušoreiz runājām... Protams, žēl, ka joprojām nav bijušas, teiksim, diskusijas ne zinātnieku aprindās, ne plašākā sabiedrībā. Diemžēl ar tām diskusijām mums ir tā, kā ir. Es paredzu - ja mēs palaidīsim šobrīd vienu diskusiju bez sagatavošanās, tad būs, piedodiet, “Stambuļu” konvencija numur 2, kur katrs ir gatavs izrādīt, teiksim, visu savu nejaucību, lai tikai pierādītu, ka tas viens cits ir lielāks muļķis par viņu. Un tālab es pieļauju, ka šīs diskusijas varētu sākties nevis politiķu, bet gan zinātnieku aprindās (pēdējā laikā par šiem jautājumiem mums daudz runā humanitāro zinātņu pārstāvji, piemēram, Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūts). Un tikai tad šis jautājums varētu tikt nodots politiķu lemšanai. Bet, iestājoties pret šo konkrēto, it kā saprātīgo priekšlikumu, man ir arī pragmatiska piesardzība. Teiksim, uzjundot diskusijas vai lielu nevienprātību par šo priekšlikumu, aizrautu līdzi arī pirmo priekšlikumu, ar ko tika rosināts šis likumprojekts. Tālab mana nostāja ir pret šo konkrēto priekšlikumu, bet aicinu atbalstīt likumprojektu kopumā.".
• 2016_05_26_366-seq291 spokenText "Paldies. Vārds debatēs deputātam Ilmāram Latkovskim.".
• 2015_11_05_327-seq265 spokenText "Paldies. Vārds debatēs deputātam Ilmāram Latkovskim.".
• 2016_05_26_366-seq290 spokenText "Jā, kolēģi! Es faktiski jau gandrīz sāku runāt savā vārdā, informējot par priekšlikuma būtību. Man gribētos uzsvērt dažus svarīgus jautājumus. Pirmām kārtām jāteic, ka ar šo priekšlikumu nav paredzēts atcelt esošo kārtību un arī turpmāk cilvēka izcelsme būs nozīmīga, konstatējot tautību. Šis priekšlikums arī neparedz dot kaut kādus bonusus, kaut kādus labumus, un cilvēks nesaņems, piemēram, kaut kādu papildu iespēju. Tas ir vairāk orientēts tieši uz iespēju, uz... Priekšlikuma mērķis dot iespēju cilvēkam, kuram sirdī ir piederība latviešu tautai, arī reģistros nostiprināt attiecīgu piederību. (Dep. I.Rībena: “Kāpēc tikai latvietim?”) Proti, Latvijas valsts ar attiecīgajiem grozījumiem faktiski nodrošinās fakta atzīšanu. Un būtībā atvērtas latvietības princips nav nekas jauns. Runājot par tautībām, vienmēr... (Dep. I.Rībenas starpsaucieni.) kā mēs zinām, viens nācijas izpratnes princips ir Francijā un otrs nācijas izpratnes princips - Vācijā. Šodien, ja cilvēkam senči ir tieši latvieši, ja viņš var pierādīt, var to apliecināt, ka gēnos viņš ir latvietis, tad viņš var ierakstīt pasē “latvietis”. Taču nav nekāds noslēpums, ka ir cilvēki, kuriem izcelsme ir cita, bet kuri dzīvo latviešu vidū, kuri izjūt piederību latviešu kultūrai un kuriem ir svarīgi, lai viņiem būtu iespēja tikt atzītiem par latviešiem. Šis priekšlikums nepiedāvā neko šausmīgu, par ko droši vien uztraucas daži kolēģi. Šis priekšlikums vienkārši paredz, ka cilvēkam, kuram ir attiecīgā piederība, ir tiesības to nodefinēt, pašdeklarēties. Ja mēs ieskatīsimies vēsturē, jāņem vērā, ka 1899.gadā tika veikta tautas skaitīšana Krievijas impērijā. Toreiz neviens neprasīja, lai cilvēki pierādītu, ka viņi ir latvieši vai piederīgi citām tautībām. Katrs cilvēks varēja pateikt, kas viņš ir, un būtībā tas tika nostiprināts. Runājot par mūsdienām, 20.gadsimta beigās dzimušie baltkrievu vai armēņu, vai ukraiņu, vai lietuviešu bērni, ja viņi ir audzināti latviskā kultūrvidē, daudzos gadījumos ir izauguši par latviešiem, kurus atgrūst nav latviešu tautas interesēs. Un es domāju, ka arī Latvijas Republikas Saeimai ir jābūt ieinteresētai, lai stiprinātu svarīgāko Latvijas valstsnācijas elementu - latviešu tautu. Es lūdzu priekšlikumu atbalstīt. Paldies.".
• 2016_05_26_366-seq289 spokenText "Paldies. Vārds debatēs deputātam Andrejam Judinam.".
• 2015_02_12_285-seq31 spokenText "Paldies. Vārds debatēs deputātam Andrejam Judinam.".
• 2016_05_26_366-seq288 spokenText "Godātie kolēģi! Priekšlikums par tautības ieraksta maiņu ir daļēji deklaratīvs, jo būs diezgan grūti izmērīt cilvēka piederību kultūrai. Turklāt pašlaik nav skaidras procedūras un jautājumi par vērtēšanas kritērijiem arī paliek neatbildēti. Līdz ar to es aicinu priekšlikuma autorus novērst šos trūkumus. Paldies.".
• 2016_05_26_366-seq287 spokenText "Sākam debates. Vārds debatēs deputātam Valērijam Agešinam.".
• 2015_11_05_327-seq111 spokenText "Sākam debates. Vārds debatēs deputātam Valērijam Agešinam.".
• 2015_02_12_285-seq156 spokenText "Sākam debates. Vārds debatēs deputātam Valērijam Agešinam.".
• 2009_09_24-seq254 spokenText "Sākam debates. Vārds debatēs deputātam Valērijam Agešinam.".
• 2009_09_10-seq26 spokenText "Sākam debates. Vārds debatēs deputātam Valērijam Agešinam.".
• 2016_05_26_366-seq286 spokenText "Cienījamie kolēģi! Otrajā lasījumā izskatām likumprojektu Nr.519/Lp12 - “Grozījums Vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas likumā”. Ir saņemts viens priekšlikums - deputātu Judina un Čigānes priekšlikums, kas paredz papildināt 3.pantu ar jaunu daļu - ceturto daļu. Attiecīgā norma paredz, ka personai, kura ir Latvijas Republikas pilsonis, kam vismaz pēdējos 15 gadus pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvija un kas augstākajā pakāpē prot latviešu valodu un ir piederīgs latviešu kultūrai, kā arī apzinās un vēlas publiski nostiprināt savu piederību latviešu tautai, ir tiesības mainīt savu tautības ierakstu pret ierakstu “latvietis”. Mūsu priekšlikums... es atvainojos, jau gandrīz sāku runāt savā vārdā. Atvainojos. Priekšlikums neparedz atcelt esošo kārtību un būtībā paplašina iespējas mainīt tautības ierakstu. Juridiskajā komisijā ir diskutēts par šo priekšlikumu un ir norādīts uz diviem diskutabliem jautājumiem. Pirmais. Vai ir pareizi prasīt, lai būtu konstatējama piederība latviešu kultūrai, un kādā veidā to var konstatēt? Un otrais jautājums, kas tika uzdots. Cik reižu tad var mainīt tautību? Ir nolemts: ja šis priekšlikums tiks atbalstīts Saeimā, tad uz trešo lasījumu tiks atrasts risinājums šiem jautājumiem. Un pēc diskusijas Juridiskā komisija nolēma priekšlikumu atbalstīt.".
• 2016_05_26_366-seq285 spokenText "31.maijs. Deputāti neiebilst. Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts “Grozījums Vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas likumā”, otrais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Andrejs Judins.".
• 2016_05_26_366-seq284 spokenText "Šā gada 31.maijs.".
• 2016_05_26_366-seq283 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Civilprocesa likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.".
• 2016_05_26_366-seq282 spokenText "Kolēģi! Esam izskatījuši visus priekšlikumus. Juridiskās komisijas vārdā lūgums atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Civilprocesa likumā” otrajā lasījumā.".
• 2016_05_26_366-seq280 spokenText "Un 36. - komisijas priekšlikums, kas paredz pārejas noteikumus. Komisijā ir atbalstīts.".
• 2016_05_26_366-seq279 spokenText "Deputātiem nav iebildumu.".
• 2015_06_18_311-seq1961 spokenText "Deputātiem nav iebildumu.".
• 2015_05_07_299-seq69 spokenText "Deputātiem nav iebildumu.".
• 2015_03_12_290-seq51 spokenText "Deputātiem nav iebildumu.".
• 2015_03_12_290-seq43 spokenText "Deputātiem nav iebildumu.".
• 2015_03_12_290-seq37 spokenText "Deputātiem nav iebildumu.".
• 2015_02_12_285-seq268 spokenText "Deputātiem nav iebildumu.".
• 2015_02_12_285-seq246 spokenText "Deputātiem nav iebildumu.".
• 2015_02_12_285-seq238 spokenText "Deputātiem nav iebildumu.".
• 2015_02_12_285-seq226 spokenText "Deputātiem nav iebildumu.".
• 2015_02_12_285-seq216 spokenText "Deputātiem nav iebildumu.".
• 2015_02_12_285-seq214 spokenText "Deputātiem nav iebildumu.".
• 2015_02_12_285-seq190 spokenText "Deputātiem nav iebildumu.".
• 2015_02_12_285-seq186 spokenText "Deputātiem nav iebildumu.".
• 2015_02_12_285-seq85 spokenText "Deputātiem nav iebildumu.".
• 2015_02_12_285-seq59 spokenText "Deputātiem nav iebildumu.".
• 2015_01_22_281-seq160 spokenText "Deputātiem nav iebildumu.".
• 2015_01_22_281-seq144 spokenText "Deputātiem nav iebildumu.".
• 2015_01_22_281-seq134 spokenText "Deputātiem nav iebildumu.".
• 2015_01_15_280-seq36 spokenText "Deputātiem nav iebildumu.".
• 2015_01_15_280-seq34 spokenText "Deputātiem nav iebildumu.".
• 2014_12_18_279-seq225 spokenText "Deputātiem nav iebildumu.".
• 2014_12_04_275-seq119 spokenText "Deputātiem nav iebildumu.".
• 2012_09_06-seq222 spokenText "Deputātiem nav iebildumu.".
• 2011_07_08_as-seq279 spokenText "Deputātiem nav iebildumu.".
• 2011_05_19-seq43 spokenText "Deputātiem nav iebildumu.".
• 2011_05_05-seq150 spokenText "Deputātiem nav iebildumu.".
• 2011_05_05-seq144 spokenText "Deputātiem nav iebildumu.".
• 2011_05_05-seq142 spokenText "Deputātiem nav iebildumu.".
• 2011_03_24-seq243 spokenText "Deputātiem nav iebildumu.".
• 2011_03_24-seq235 spokenText "Deputātiem nav iebildumu.".
• 2011_03_24-seq203 spokenText "Deputātiem nav iebildumu.".
• 2011_03_24-seq183 spokenText "Deputātiem nav iebildumu.".
• 2011_01_27-2-seq159 spokenText "Deputātiem nav iebildumu.".
• 2010_10_28-seq51 spokenText "Deputātiem nav iebildumu.".
• 2010_10_14-seq292 spokenText "Deputātiem nav iebildumu.".
• 2010_09_23-seq271 spokenText "Deputātiem nav iebildumu.".
• 2010_09_23-seq263 spokenText "Deputātiem nav iebildumu.".
• 2010_09_23-seq127 spokenText "Deputātiem nav iebildumu.".
• 2010_09_23-seq121 spokenText "Deputātiem nav iebildumu.".
• 2010_09_23-seq113 spokenText "Deputātiem nav iebildumu.".
• 2010_06_17-seq1453 spokenText "Deputātiem nav iebildumu.".
• 2010_05_27-seq244 spokenText "Deputātiem nav iebildumu.".
• 2010_05_27-seq184 spokenText "Deputātiem nav iebildumu.".
• 2010_05_13-seq209 spokenText "Deputātiem nav iebildumu.".
• 2010_03_31-seq351 spokenText "Deputātiem nav iebildumu.".
• 2010_03_31-seq285 spokenText "Deputātiem nav iebildumu.".
• 2010_03_25-seq116 spokenText "Deputātiem nav iebildumu.".
• 2010_03_18-seq268 spokenText "Deputātiem nav iebildumu.".
• 2010_03_11-seq107 spokenText "Deputātiem nav iebildumu.".
• 2010_03_04-seq421 spokenText "Deputātiem nav iebildumu.".
• 2010_03_04-seq381 spokenText "Deputātiem nav iebildumu.".
• 2010_03_04-seq299 spokenText "Deputātiem nav iebildumu.".
• 2010_03_04-seq289 spokenText "Deputātiem nav iebildumu.".
• 2010_03_04-seq12 spokenText "Deputātiem nav iebildumu.".
• 2010_02_25-seq255 spokenText "Deputātiem nav iebildumu.".
• 2010_02_25-seq143 spokenText "Deputātiem nav iebildumu.".
• 2010_02_25-seq87 spokenText "Deputātiem nav iebildumu.".
• 2010_02_11-seq227 spokenText "Deputātiem nav iebildumu.".
• 2010_02_11-seq201 spokenText "Deputātiem nav iebildumu.".
• 2010_02_11-seq113 spokenText "Deputātiem nav iebildumu.".
• 2010_01_28-seq95 spokenText "Deputātiem nav iebildumu.".

• first
• previous
• next