Matches in Saeima for { ?s <http://purl.org/linkedpolitics/vocabulary/spokenText> ?o. }
- 2016_09_15_374-seq150 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Vai ziņotājs komisijas vārdā vēlas ko piebilst? Nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par 10 237 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Lai vēzis būtu ārstējama slimība” turpmāko virzību”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Nākamā darba kārtības sadaļa - “Likumprojektu izskatīšana”. Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Viktors Valainis.".
- 2016_09_15_374-seq149 spokenText "...var skart jebkuru no mums un jebkuru no mūsu tuviniekiem. Diemžēl situācija šajā jomā ir dramatiska! Sirds un asinsvadu slimību ārstēšana Latvijā, neskatoties uz bēdīgo veselības budžetu, ir vairāk vai mazāk sakārtota, skaidra, un pēdējo zinātnisko un medicīnas prakses sasniegumu rezultātā invazīvās kardioloģijas plašā ieviešanā ir sasniegti tiešām labi rezultāti, turpretim onkoloģisko slimnieku ārstēšanā šādas sistēmas nav, skaidrības nav. Cilvēks, kad saslimst vai kad ir aizdomas par šo saslimšanu, paliek viens ar savām bailēm, neticību, ka viņam tiks pienācīgi palīdzēts, un depresiju. Tāpēc sabiedrība, izprotot to, sāk lēnām sacelties, un onkoloģisko slimnieku biedrības, kas norādīja uz šo problēmu, gada sākumā vērsās Saeimā, un pēc Irinas Janumas, krūts vēža slimnieku atbalsta biedrības priekšsēdētājas, ierosinājuma mēs - 27 šīs Saeimas deputāti - izveidojām deputātu grupu onkoloģisko slimnieku atbalstam. Kopīgiem spēkiem, smagi diskutējot ar Veselības ministriju (iepriekšējā ministra laikā tas neizdevās), ministres Andas Čakšas vadībā onkoloģija tika pasludināta par prioritāti. Mēs nonācām pie tā, ka šo otrdien Sabiedrības veselības apakškomisijas sēdē ministrija apliecināja, ka jā - tā būtu gatava šādu programmu izstrādāt un veikt reformas onkoloģisko slimnieku izmeklēšanas un ārstēšanas jomā, patiesi iedzīvinot tā saukto zaļo koridoru: 10 dienu laikā cilvēks, par kuru ir aizdomas, ka viņam ir onkoloģiska saslimšana, tiktu izmeklēts bez sūtīšanas pie speciālistiem, bez stāvēšanas rindās, vienkārši ar ģimenes ārsta nosūtījumu, un pēc tam sekotu tālāka ārstēšana, ja diagnoze par onkoloģisko saslimšanu apstiprinātos. Aicinu atbalstīt šo Latvijas pilsoņu iesniegumu. Tas sakrīt ar mūsu, deputātu, nostāju un izpratni par šo problēmu, tas sakrīt arī ar Veselības ministrijas deklarēto gatavību izstrādāt šādu programmu. Šādas summas novirzīšana onkoloģijai (papildus klāt pie 34 miljoniem, kas tāpat tur ir paredzēti), protams, izkustinātu šo problēmu no nāves punkta, dotu cerības mūsu cilvēkiem, ka onkoloģisko slimību ārstēšana tiešām nebūs nekāda bezizeja, traģēdija, dotu cerības uz dzīves paildzināšanu un tās kvalitātes uzlabošanu.".
- 2016_09_15_374-seq148 spokenText "Vienu mirkli! Kolēģi, es aicinu pārtraukt sarunas. Cieņu pret runātāju tribīnē!".
- 2016_09_15_374-seq147 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Katru gadu 10 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju saslimst ar onkoloģiskām saslimšanām, seši tūkstoši aiziet no šīs pasaules. Šinī brīdī Latvijā ir 74 tūkstoši cilvēku ar onkoloģiskām saslimšanām. Tas ir skaits, kas līdzīgs Liepājas iedzīvotāju skaitam, tas ir milzīgs! Tas var skart...".
- 2016_09_15_374-seq146 spokenText "Paldies. Uzsākam debates. Vārds deputātam Romualdam Ražukam.".
- 2016_09_15_374-seq145 spokenText "Cienījamais Prezidij un godātie deputāti! 2016.gada 27.maijā Saeima saņēma 10 237 Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu “Lai vēzis būtu ārstējama slimība”. 2016.gada 29.jūnijā Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija uzklausīja iesniedzēju pārstāvi, kurš pamatoja iesniegumā izteikto ierosinājumu paredzēt valsts budžetā pietiekamu finansējumu onkoloģijas nozarei un uzsvēra, ka situācija šajā nozarē Latvijā ir dramatiska. 2014.gadā salīdzinājumā ar 2002.gadu uzskaitē esošo onkoloģisko pacientu skaits pieaudzis par 49 procentiem. 2015.gada 1.janvārī vēža slimnieku skaits Latvijā bija sasniedzis gandrīz 80 tūkstošus. Ir nepieciešama minētās jomas modernizācija, jo, kā tika minēts, Latvijā vēža ārstēšanas iespējas ir būtiski sarukušas un tādu inovatīvu metožu un zāļu, kādas pieejamas Rietumeiropā, vispār nav. Onkoloģijas nozarē ir nepieciešama īpaša programma. Veselības ministrijai tā ir jāizstrādā, un valdībai jānodrošina attiecīgs valsts budžeta finansējums. Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija savā 2016.gada 3.augusta sēdē, pamatojoties uz Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijas, Veselības ministrijas un onkoloģisko pacientu atbalsta biedrības pārstāvju viedokli, atbalstīja sagatavoto lēmuma projektu “Par 10 237 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Lai vēzis būtu ārstējama slimība” turpmāko virzību” un nolēma uzdot Veselības ministrijai līdz šā gada 1.decembrim izstrādāt onkoloģisko slimību diagnostikas un ārstēšanas programmu, kā arī 2016.gada valsts budžetā paredzēt programmas īstenošanai nepieciešamos līdzekļus. Lūdzu atbalstīt sagatavoto lēmuma projektu.".
- 2016_09_15_374-seq144 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par 10 480 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Latvijas zeme Latvijas pilsoņiem” turpmāko virzību”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par 10 237 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Lai vēzis būtu ārstējama slimība” turpmāko virzību”. Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā - deputāts Vitālijs Orlovs.".
- 2016_09_15_374-seq143 spokenText "Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! 2016.gada 18.aprīlī Saeima saņēma 10 480 Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu “Latvijas zeme Latvijas pilsoņiem”. 2016.gada 5.maijā Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija uzklausīja minētā dokumenta iesniedzēju pārstāvi, kurš pamatoja divus iesniegumā izteiktos ierosinājumus. Pirmais - saglabāt Latvijas lauksaimniecības un meža zemi Latvijas pilsoņu īpašumā un izbeigt tās iztirgošanu ārzemniekiem un starptautiskiem investīciju fondiem. Otrais - izsludināt tautas nobalsošanu, lai noteiktu, ka Latvijā lauksaimniecības un meža zeme var piederēt tikai Latvijas pilsoņiem vai komersantiem, kuri ir Latvijas pilsoņi. 2016.gada 18.maijā komisija rīkoja pirmo sākotnējas izvērtēšanas sēdi, uz kuru tika uzaicināts pilnvarotais iesniedzēju pārstāvis. Viņš ziņoja, ka laiks, kad noslēgumam tuvojas pārejas periods, līdz kuram Latvija varēja aizliegt pārdot zemi ārzemniekiem, tika divas reizes pagarināts: pirmo reizi - iestājoties Eiropas Savienībā, otro reizi - līdz 2014.gada pavasarim. Vairāk nekā gadu strādāja dažādas darba grupas un notika diskusijas par iespējamiem grozījumiem likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos”. Toreiz, diskutējot par ierobežojumiem, tika atzīts, ka līgums par iestāšanos Eiropas Savienībā nepieļauj zemes tirgus ierobežošanu. Lai atrisinātu šo jautājumu, tas jāizvirza Eiropas līmenī. Ja Latvija gluži vienkārši pieņem likumu par to, ka zeme var piederēt tikai Latvijas pilsoņiem, tad Eiropas Savienība ierosinās pārkāpuma procedūru. Vienīgais likumiskais ceļš ir atbilstoši likumdošanas aktiem lūgt pārskatīt līgumu par iestāšanos Eiropas Savienībā. Latvija jau ir pieņēmusi vairākus grozījumus likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos”, kuri ierobežo brīvu lauksaimniecības zemes tirdzniecību. Piemēram, lai pirktu zemi, ir nepieciešama attiecīga izglītība vai pieredze lauksaimniecībā. Kolektīvajā iesniegumā pausts viedoklis, ka tā ir diskriminācija un to nevajadzētu pieļaut. Citās Eiropas Savienības valstīs šis jautājums arī ir skatīts dažādā līmenī, sākot no zemnieku organizācijām līdz parlamentiem. Piemēram, Ungārijā, Rumānijā, Bulgārijā tika gatavoti dažādi likumi, bet visur, kur bija izstrādāti kādi ierobežojumi, tie bija pretrunā ar Eiropas Savienības regulējumu. Lietuvā 2014.gada vasarā notikušajā tautas nobalsošanā 80 procenti tās dalībnieku balsoja pret zemes pārdošanu ārzemniekiem, taču nobalsošana nebija spēkā, jo nesanāca kvorums. Eiropas Savienības valstīs regulējums ir atšķirīgs. Piemēram, Vācijā zemi var nopirkt investīciju fondi. Bet Lielbritānijas valdībai zemnieku organizācijas pārmet, ka zemes pirkšana notiek brīvi. Iesniedzēju pārstāvis pauda stingru nostāju un norādīja, ka problēma ir ne tikai Latvijā, tāpēc par to ir jārunā. Pamatdoma ir aktuāla: jāiet likumiskais ceļš - valdībai jādod tautas mandāts un jārīko tautas nobalsošana, kā arī jāsāk pārrunas Eiropas Savienības līmenī. Komisija iesnieguma izvērtēšanu turpināja 2016.gada 20.jūlijā. Sēdē piedalījās un viedokļus izteica Zemkopības ministrijas, Ekonomikas ministrijas, biedrības “Zemnieku saeima” un Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes pārstāvji. Zemkopības ministrija ziņoja, ka 2014.gadā tā iesniedza likuma grozījumus attiecībā uz kritērijiem, kas izvirzāmi potenciāliem zemes pircējiem. Taču Eiropas Komisija ir ierosinājusi pret Latviju pārkāpuma procedūru, jo ir neapmierināta ar šiem kritērijiem. Attiecībā uz iespēju nodrošināt to, ka zemi var iegādāties tikai Latvijas pilsoņi, ministrija atgādina, ka Latvija ir pievienojusies arī Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijai, apņemoties nelikt šķēršļus brīvai kapitāla apritei. Zemnieku saeima sniedza informāciju, ka aptuveni 15 procentu Latvijas zemes pieder ārzemniekiem. Ir atsevišķi novadi, kuros 30 procentu kopējās novada platības pieder ārzemju fondiem. Tā uzskata, ka ir jānosaka stingri kritēriji attiecībā uz zemes iegādi īpašumā. Par pārkāpuma procedūru valstij nebūtu jāuztraucas, jo tās ierosināšana ir Eiropas Komisijas pienākums. Ekonomikas ministrija pauda nostāju, ka tāds priekšlikums, kāds ir minēts kolektīvajā iesniegumā, neatbilst Eiropas Savienības prasībām. Ministrija uzskata, ka ir jāmeklē citi, alternatīvi, līdzekļi, kas atbilstu Eiropas Savienības nostājai. Turklāt jāmeklē turpmākie atbalsta risinājumi vai jādomā par tādiem likuma grozījumiem, kas noteiktu prasības, nevis ierobežojumus. Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome informēja, ka visi zemnieki Eiropas Savienībā cīnās par to, lai zeme paliktu viņu īpašumā. Padome pauda nostāju, ka referenduma rīkošana ir laika un naudas šķērdēšana. Līdz ar to komisija 2016.gada 3.augustā vienbalsīgi atbalstīja lēmuma projektu “Par 10 480 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Latvijas zeme Latvijas pilsoņiem” turpmāko virzību”. Lūdzu atbalstīt sagatavoto lēmuma projektu.".
- 2016_09_15_374-seq142 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2016.gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Lēmums ir pieņemts. Nākamā darba kārtības sadaļa - “Patstāvīgo priekšlikumu izskatīšana”. Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par 10 480 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Latvijas zeme Latvijas pilsoņiem” turpmāko virzību”. Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā - deputāts Vitālijs Orlovs.".
- 2016_09_15_374-seq141 spokenText "Viss ir pateikts. Pārdalām naudu slēgtai programmai. (Dep. S.Āboltiņas starpsauciens.) Komisijas vārdā aicinu balsot par šo lēmuma projektu.".
- 2016_09_15_374-seq140 spokenText "Debates slēdzu. Lūdzu komisijas vārdā ziņotāju vēlreiz izskaidrot jautājuma būtību.".
- 2016_09_15_374-seq139 spokenText "Jā. Viens teikums. Ja mēs piešķiram naudu un šeit runājam, tad ievērosim to konvenciju, kuru mēs esam šeit ratificējuši. Tā ir Vispārējā konvencija par nacionālo minoritāšu aizsardzību, kuras 14.panta 3.punkts saka skaidri un precīzi. Viss, kas ir šajā konvencijā, tiek risināts, “nekaitējot oficiālās valodas apguvei vai izglītības iegūšanai šajā valodā”. Paldies.".
- 2016_09_15_374-seq138 spokenText "Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam, otro reizi. Bet aicinu patiešām runāt par lēmuma projektu, kāds ir Saeimas darba kārtībā.".
- 2016_09_15_374-seq137 spokenText "Labdien, kolēģi! Es, protams, brīnos, ka jautājums par apropriāciju bērnudārziem pārvēršas par jautājumu, kurā valodā tur bērni mācās. Jo šis jautājums tik tiešām ir par to, lai vecākiem, kuri abi strādā un maksā nodokļus, būtu vieta, kur atstāt savu bērnu no pusotra gada vecuma līdz pamatizglītības sākumam. Šeit nav nekāda jautājuma par to, vai tie ir poļu, krievu, latviešu vai kādi citi bērnudārzi. Tas ir jautājums par to, lai cilvēkiem būtu vieta, kur atstāt savu bērnu. Līdz ar to es aicinu izbeigt visāda veida spekulācijas par šo tēmu un atbalstīt apropriāciju. Paldies.".
- 2016_09_15_374-seq136 spokenText "Paldies. Aicinu debatēt par tēmu. Vārds deputātam Ņikitam Ņikiforovam.".
- 2016_09_15_374-seq135 spokenText "Cienījamā priekšsēdētaja! Godājamie deputāti! Kā jau iepriekšējais runātājs teica, mēs faktiski pabeidzam ļoti lielisku programmu - desmitiem miljonu apmērā. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, lemjot par šo pēdējo naudas sadalījumu, es, būdams samērā lētticīgs cilvēks, uzdevu jautājumu, cik daudzas pirmsskolas iestādes darbojas valsts valodā un cik daudzas (procentuāli) iestādes darbojas svešvalodās, un, ziniet, Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvji ārkārtīgi apjuka un teica, ka viņiem šādu datu nav. Respektīvi, jautājums bija ļoti vienkāršs. Cik procentus valsts finansē bērnu apmācībai svešvalodās? Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvji nespēja atbildēt un solīja mums komisijā sniegt atbildi pēc nedēļas. Tagad es saņēmu šo Izglītības un zinātnes ministrijas atbildi. Kā atceraties, jautājums bija šāds: cik bērnudārzos mācās jeb darbojas svešvalodās? Atbilde ir šāda: sniedzam jums skolēnu sadalījumu pēc mācību valodas, tai skaitā vakara, maiņu un neklātienes vispārējās izglītības iestādēs. Nevis par bērnudārziem... Tur nez kāpēc ir rakstīts, ka mazākumtautības... krievu un poļu valodā mācās 27,66 procenti; no tā var saprast, ka krievu un poļu skolas vai bērnudārzi ir viens un tas pats, vai arī tur ir puse uz pusi. Bet par bērnudārziem mēs atbildi nesaņēmām. Līdz ar to man radās doma noskaidrot, ko par šiem jautājumiem saka Latvijas izglītības domas klasiķis Kārlis Šadurskis. Un, ziniet, es atradu ļoti precīzu atbildi, ko es gribu jums nocitēt. Kārlis Šadurskis teica, ka finansēt divvalodīgu luksusa izglītības sistēmu nespēj atļauties neviena no Eiropas pārtikušajām valstīm. Izglītības latviskošana ļaus straujāk tuvināt pedagogu atalgojumu vidējam līmenim Eiropā, kas ir ar koeficientu 1,2-1,3 no vidējā atalgojuma sabiedriskajā sektorā. Latvijas apstākļos šodien tie būtu aptuveni 1000 eiro jeb 700 latu. Es domāju, ka neviens no mums arī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā neiebilstu... Šodien mums nav šo 1000 eiro skolotājiem. Šadurska kungs teica, ka pāreja uz latvisku valsts finansētu izglītību ir jāveic pakāpeniski - no 2015.gada visās valsts skolās 1.klases mācās tikai latviski, bet no 2016.gada jau 1. un 2.klases mācās latviski, tā secīgi veicot pilnīgu pāreju uz mācību procesu latviešu valodā; ka ir svarīgi jau 2014.gadā piecgadīgos un sešgadīgos bērnus sagatavot, lai viņi bez pūlēm varētu uzsākt mācības skolā latviski. Ir pienācis laiks turpināt iesākto izglītības procesa latviskošanu. Vienīgā nelaime, ka izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis to teica 2013.gadā. Tagad ir 2016.gads. Es, protams, aicinu šoreiz, tā kā šī programma tiek noslēgta, atbalstīt šo apropriācijas pārdali, bet es ceru, ka izglītības reforma nākamajā gadā jau būs pabeigta, izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis turēs savu vārdu un mēs varēsim jau citos apstākļos dalīt šo naudu tām skolām, kuras tiešām finansējumu pieprasa un māca bērnus valsts valodā. Paldies par uzmanību. Aicinu atbalstīt.".
- 2016_09_15_374-seq133 spokenText "Labdien, kolēģi! Mēs skatām lēmuma projektu “Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2016.gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei”. Ir paredzēts pārdalīt 132 964 eiro no apakšprogrammas “Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta projekti” uz “Dotācija privātajām mācību iestādēm”. Atgādināšu, ka valsts pabeidza trīs gadu programmu saistībā ar atbalstu ģimenēm ar bērniem, bet tajās pašvaldībās, kur ir problēmas ar rindām pirmsskolas izglītības iestādēs, ar mērķi, lai šajā periodā pirmsskolas vecuma bērnu pieskatīšanas un izglītošanas pieejamības lietas tiktu sakārtotas, kopumā valsts šajā atbalsta programmā ir ieguldījusi vairāk nekā 20 miljonus eiro. Un 2015.gadā... Šajos piecos mēnešos, lai pabeigtu mācību gadu... Tātad kopā - 3 miljoni 279 918 eiro. Atgādināšu, ka budžeta pieņemšanas procesā mēs sākumā piešķīrām šīm vajadzībām 2,3 miljonus, pēc tam bija apropriācija par 780 tūkstošiem. Un tagad, kad programma ir noslēgusies, ir skaidrs, ka, lai pilnībā nosegtu šos izdevumus, ir vajadzīga vēl šī summa - 132 964 eiro. Lai būtu skaidrība, kā veidojas šie papildu izdevumi, es nosaukšu dažus skaitļus. Janvārī bērnu skaits, kas bija privātās pirmsskolas izglītības iestādēs, bija 7995, maijā - 9007. Pieaugums tātad ir 1012 bērni. Aukles pakalpojums jeb bērnu uzraudzības, pieskatīšanas pakalpojums. Bērnu skaits janvārī bija 1797, maijā - 2233. Pieaugums ir acīmredzams. Jācer, ka normatīvajos aktos nostiprinātais pienākums pašvaldībām atrisināt saknē šo problēmu, lai vecākiem ir, kam uzticēt savu bērnu, kamēr viņi dodas atpakaļ darba gait��s, ir - cik nu iespējams, ir! - sakārtots. Un vēl pie vairākiem normatīvo aktu grozījumiem tiek strādāts, lai šī situācija vēl uzlabotos. Bet tagad komisijas vārdā aicinu atbalstīt šo apropriācijas pārdali.".
- 2016_09_15_374-seq132 spokenText "Paldies. Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 26.septembrim. Nākamā darba kārtības sadaļa - “Lēmumu projektu izskatīšana”. Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2016.gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei”. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Imants Parādnieks.".
- 2016_09_15_374-seq131 spokenText "Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 26.septembris.".
- 2016_09_15_374-seq130 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Gaisa kuģu pasažieru datu apstrādes likums” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret - 1, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts. Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam.".
- 2016_09_15_374-seq129 spokenText "Labrīt, kolēģi! Piedāvāju likumprojektu “Gaisa kuģu pasažieru datu apstrādes likums”. Pasaulē pēdējo 15 gadu laikā veiktie terorakti ir apliecinājuši terorisma draudu aktualitāti, un valstu pienākums ir īstenot mērķtiecīgu, savstarpēji koordinētu un vienotu pretterorisma politiku. Pašreiz viens no būtiskākajiem papildu riska faktoriem Eiropas Savienības dalībvalstu drošībai joprojām ir ārvalstu, proti, Sīrijas vai Ziemeļāfrikas, teroristisko organizāciju kaujinieku darbība, kas rada apdraudējumu. Šis likums paredz pasažieru datu reģistra veidošanu, kas tieši varēs to novērst, varēs veicināt cīņu pret starptautisko terorismu, kā arī pret starptautisko organizēto noziedzību, kas transportu izmanto dažādu noziedzīgu darbību veikšanai. Eiropas Komisija jau 2012.gada 9.septembrī pieņēma lēmumu, ar kuru Eiropas Kopienas programmas “Noziedzības prevencija un apkarošana” ietvaros piešķīra finansējumu, lai veicinātu Pasažieru informācijas nodaļu izveidi Eiropas Savienības dalībvalstīs, un 2012.gada decembrī izsludināja projektu konkursu, kurā dalībvalstis varēja iesniegt projektu pieteikumus ar mērķi sekmēt tiesībsargājošo iestāžu darbību. Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs arī piedalījās šajā konkursā un saņēma attiecīgu finansējumu. 2014.gada 2.janvārī ir sākusies Eiropas Komisijas līdzfinansētā projekta “Pasažieru datu reģistra sistēmas izveide Latvijā” ieviešana. Likumprojekts tika izstrādāts minētā projekta ietvaros, tā pamatā ir Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas projekts par Pasažieru datu reģistra izmantošanu teroristu nodarījumu un smagu noziegumu novēršanai, atklāšanai, izmeklēšanai un saukšanai pie atbildības par tiem, kurš 2016.gada 14.aprīlī tika apstiprināts Eiropas Parlamentā. Ko paredz šis likumprojekts? Likumprojekts paredz nodrošināt pasažieru datu apstrādi, lai veiktu analīzi smagu un sevišķi smagu noziegumu novēršanai. Likumprojektā paredzētā pasažieru datu saņemšana ļaus tiesībaizsardzības iestādēm identificēt personas, kuras iepriekš nebija identificētas, tas ir, tādas, kuras iepriekš netika turētas aizdomās, bet par kurām pasažieru datu atlase atbilstoši norādītajiem datu atlases elementiem un attiecīgā rezultāta saņemšana no gaisa kuģu pasažieru datu reģistra varētu liecināt, ka tās var būt iesaistītas šādos noziegumos. Līdz ar to likumprojekts uzliks par pienākumu gaisa pārvadātājiem nosūtīt datus gaisa kuģu pasažieru reģistram. Par gaisa kuģu pasažieru reģistra pārzini noteiks Drošības policiju, bet par reģistra turētāju - Iekšlietu ministrijas Informācijas centru, tādējādi garantējot augstus personu datu aizsardzības standartus. Paredzēta arī šo datu anonimizēšana un prokurora pirmskontrole, pieprasot to saņemšanu. Piebildīšu, ka šobrīd jau vairāk nekā 60 valstīs ir izveidotas dažāda veida informācijas sistēmas, lai iegūtu datus par pasažieriem. Tāpat pasažieru datu reģistra sistēmas jau ir ieviestas Apvienotajā Karalistē, Francijā, Dānijā, Beļģijā, Zviedrijā, Somijā, Nīderlandē, Igaunijā un Lietuvā. No sevis piebildīšu, ka, protams, tas uzliks zināmus pienākumus gan pasažieriem, gan aviokompānijai. Varbūt būs drusku vairāk laika jāpavada, reģistrējoties lidojumiem. Drusku lielāki varbūt būs izdevumi, ko gan apmaksā galvenokārt valsts, bet, protams, ka mūsu drošībai šāda sistēma ir vajadzīga, tāpēc lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.".
- 2016_09_15_374-seq128 spokenText "Paldies. Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 29.septembrim. Darba kārtībā - likumprojekts “Gaisa kuģu pasažieru datu apstrādes likums”, pirmais lasījums. Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Kārlis Seržants.".
- 2016_09_15_374-seq126 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Publisko iepirkumu likums” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts. Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam.".
- 2016_09_15_374-seq125 spokenText "Godātie kolēģi! Komisijā esam sagatavojuši pirmajam lasījumam likumprojektu “Publisko iepirkumu likums” (dokuments Nr.2377). Likumprojektā galvenokārt tiek pārņemtas Eiropas Parlamenta un Padomes 2014.gada 26.februāra direktīvas prasības par publisko iepirkumu, kā arī iekļauti spēkā esošā regulējuma pārskatīšanas gaitā radušies ierosinājumi. Uzskaitīšu dažus no tiem. Likumprojektā paaugstināta līguma cena robežvērtībai, no kuras piemērojams likums, lai samazinātu administratīvo slogu pasūtītājiem. Ieviestas jaunas iepirkuma procedūras - inovāciju partnerības procedūra un konkursa procedūra sarunām -, kā arī atvieglota citu iepirkuma procedūru piemērošanas kārtība. Tāpat likumprojektā paplašināts saimnieciski visizdevīgākā piedāvājuma izvēles kritēriju pielietojums, mainīts saimnieciski visizdevīgākā piedāvājuma noteikšanas modelis. Paredzēta arī visu iepirkuma līgumu un to grozījumu publicēšana pasūtītāja mājaslapā, lai nodrošinātu lielāku atklātību un caurskatāmību līgumu un to grozījumu noformēšanā. Paredzēts arī ieviest depozīta regulējumu. Un ir vēl daudzas citas svarīgas lietas un novitātes iepirkumu jomā, lai sakārtotu šo sfēru. Lūdzu kolēģus atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.".
- 2016_09_15_374-seq124 spokenText "Paldies. Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 26.septembrim. Darba kārtībā - likumprojekts “Publisko iepirkumu likums”, pirmais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Romāns Naudiņš.".
- 2016_09_15_374-seq123 spokenText "26.septembris.".
- 2016_09_15_374-seq119 spokenText "26.septembris.".
- 2014_09_18-seq399 spokenText "26.septembris.".
- 2014_09_18-seq393 spokenText "26.septembris.".
- 2016_09_15_374-seq122 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Protokolu par Melnkalnes pievienošanos Ziemeļatlantijas līgumam” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts. Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam.".
- 2016_09_15_374-seq121 spokenText "Strādājam ar dokumentu Nr.2300. 2015.gada 2.decembrī NATO ārlietu ministru sanāksmē tika pieņemts lēmums par uzaicinājumu Melnkalnei uzsākt iestāšanās sarunas NATO. Šis process veiksmīgi beidzās 2016.gada 19.maijā, kad NATO ārlietu ministri svinīgi parakstīja Melnkalnes pievienošanās protokolu. Tagad ir sācies ratifikācijas process, un, kad tas beigsies, Melnkalne kļūs par NATO 29.dalībvalsti. Ārlietu komisija izskatīja un atbalstīja šo likumprojektu pirms pirmā lasījuma. Aicinu kolēģus to atbalstīt pirmajā lasījumā.".
- 2016_09_15_374-seq120 spokenText "Paldies. Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 26.septembrim. Darba k��rtībā - likumprojekts “Par Protokolu par Melnkalnes pievienošanos Ziemeļatlantijas līgumam”, pirmais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.".
- 2016_09_15_374-seq118 spokenText "Šā gada...? Es atvainojos, šodien ir 15.septembris!".
- 2016_09_15_374-seq117 spokenText "Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 15.septembris.".
- 2015_09_10_316-seq58 spokenText "Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 15.septembris.".
- 2016_09_15_374-seq116 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Starptautiskās palīdzības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts. Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam.".
- 2016_09_15_374-seq115 spokenText "Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Strādājam ar dokumentu Nr.2236. Pašlaik astoņi Latvijas civilie eksperti piedalās EDSO vadītajā speciālajā novērošanas misijā Ukrainā un lielākoties ir izvietoti Luhanskas un Doņeckas apgabalā. Drošības situācija šajos reģionos ir sarežģīta, un civilie eksperti savus dienesta uzdevumus veic paaugstināta drošības riska apstākļos. Ir iespēja, ka nākotnē mūsu civilie eksperti varētu strādāt arī citās misijās. Šis likumprojekts ir izstrādāts, lai noteiktu, ka sociālās rehabilitācijas pakalpojumi ir pieejami arī civilajiem ekspertiem pēc viņu dalības starptautiskajā misijā. Tādējādi tiks nodrošināts, ka līdzšinējā kārtība un mehānisms, kā tiek sniegti sociālās rehabilitācijas pakalpojumi militārpersonām un iekšlietu sistēmas amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm pēc atgriešanās no misijas, attieksies arī uz civilajiem ekspertiem. Ārlietu komisija izskatīja un atbalstīja šo likumprojektu pirms pirmā lasījuma. Aicinu Saeimu atbalstīt to pirmajā lasījumā.".
- 2016_09_15_374-seq114 spokenText "Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 20.septembrim. Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Starptautiskās palīdzības likumā”, pirmais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.".
- 2016_09_15_374-seq113 spokenText "Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 20.septembris.".
- 2016_09_15_374-seq112 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Šķīrējtiesu likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts. Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai trešajam lasījumam.".
- 2016_09_15_374-seq111 spokenText "Līdz ar to esam izskatījuši visus priekšlikumus. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Šķīrējtiesu likumā” otrajā lasījumā.".
- 2016_09_15_374-seq109 spokenText "Savukārt 3. ir Juridiskā biroja priekšlikums. Arī tehniska rakstura, kas ir atbalstīts.".
- 2016_09_15_374-seq107 spokenText "Arī 2. ir komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.".
- 2016_09_15_374-seq105 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Atgādināšu, ka pirms kāda laika Saeima pieņēma Šķīrējtiesu likumu, kura mērķis bija sakārtot šķīrējtiesu tiesisko regulējumu, attiecīgi arī novēršot tādas situācijas, par kurām sabiedrībā daudz tika runāts - par to, ka šķīrējtiesneši nav kvalificēti, par to, ka šķīrējtiesas neatrodas savā norādītajā juridiskajā adresē, un citiem problēmjautājumiem. Vēlos komisijas vārdā norādīt, ka šī likuma darbības laikā šķīrējtiesu skaits faktiski ir samazinājies vairāk nekā uz pusi. Tas ir noticis paredzētajā pārreģistr��cijas procesā. Juridiskā komisija kopā ar Tiesu politikas apakškomisiju seko šī likuma piemērošanai, identificējot dažus tehniskus jautājumus attiecībā uz šķīrējtiesu darbības uzraudzību, kas tika risināti, piedāvājot pirmā lasījuma redakciju, kas tika atbalstīta. Savukārt otrajā lasījumā komisija saņēma trīs priekšlikumus, kas pamatā ir tehniski. 1. ir Juridiskās komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.".
- 2016_09_15_374-seq104 spokenText "Paldies. Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 13.oktobrim. Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Šķīrējtiesu likumā”, otrais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gaidis Bērziņš.".
- 2016_09_15_374-seq103 spokenText "13.oktobris.".
- 2015_10_08_321-seq383 spokenText "13.oktobris.".
- 2016_09_15_374-seq102 spokenText "Paldies ziņotājam. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts. Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam.".
- 2016_09_15_374-seq101 spokenText "Cienījamie kolēģi! Prieks pēc pārtraukuma uzreiz sākt darbu ar likumprojektu “Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā”. Tātad atgādināšu, ka šī ir Veselības ministrijas iniciatīva, kuru Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija atzina par gana labu esam un virzīja izskatīšanai Saeimā. Tātad komisija šos grozījumus Alkoholisko dzērienu aprites likumā izskatīja pirmajā lasījumā. Tie būtībā paredz ierobežojumus alus un raudzēto dzērienu (nevis stipro alkoholisko dzērienu) pārdošanas tilpumiem. Līdz ar to es aicinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā ar domu, ka priekšlikumu iesniegšanas termiņš būs kādas trīs nedēļas un acīmredzot šajā laikā varēs notikt arī plašākas diskusijas ar nozares pārstāvjiem par varbūt iespējamām niansēm, skaitļiem, tilpumu, procentiem un tamlīdzīgām precizēšanas cienīgām lietām.".
- 2016_09_15_374-seq100 spokenText "Godātie deputāti, aicinu ieņemt vietas Saeimas Sēžu zālē. Atsāksim Saeimas sēdi pēc pārtraukuma. Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā”, pirmais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Ingmārs Līdaka.".
- 2016_09_15_374-seq99 spokenText "Paldies. Pārtraukums līdz pulksten 11.30.".
- 2016_06_09_370-seq182 spokenText "Paldies. Pārtraukums līdz pulksten 11.30.".
- 2015_02_12_285-seq121 spokenText "Paldies. Pārtraukums līdz pulksten 11.30.".
- 2016_09_15_374-seq98 spokenText "Cienījamie kolēģi! Šobrīd nav reģistrējušies: Hosams Abu Meri, Boriss Cilevičs, Gundars Daudze, Inese Laizāne, Romāns Mežeckis, Igors Pimenovs, Edgars Putra... ir, paldies, Mārtiņš Šics... ir, Jānis Trupovnieks... ir, Jānis Vucāns... nav.".
- 2016_09_15_374-seq96 spokenText "Labdien, dāmas un kungi! Deputātu grupa sadarbībai ar Gruzijas parlamentu tūlīt pulcējas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas zālē. Tikšanās ar Gruzijas vēstnieku. Paldies.".
- 2016_09_15_374-seq95 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Dzintaram Zaķim.".
- 2013_11_06_a-seq995 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Dzintaram Zaķim.".
- 2013_05_30-seq79 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Dzintaram Zaķim.".
- 2013_05_16-seq339 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Dzintaram Zaķim.".
- 2012_11_22-seq379 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Dzintaram Zaķim.".
- 2012_11_15-seq1315 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Dzintaram Zaķim.".
- 2012_10_25-seq12 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Dzintaram Zaķim.".
- 2012_06_21-seq1432 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Dzintaram Zaķim.".
- 2012_05_24-seq671 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Dzintaram Zaķim.".
- 2012_05_17-seq227 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Dzintaram Zaķim.".
- 2012_01_12-seq152 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Dzintaram Zaķim.".
- 2011_12_01-seq295 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Dzintaram Zaķim.".
- 2011_07_08_as-seq89 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Dzintaram Zaķim.".
- 2011_07_08_as-seq75 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Dzintaram Zaķim.".
- 2011_06_02-seq94 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Dzintaram Zaķim.".
- 2011_03_17-seq86 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Dzintaram Zaķim.".
- 2011_03_17-seq50 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Dzintaram Zaķim.".
- 2011_02_03-seq164 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Dzintaram Zaķim.".
- 2011_01_27-1-seq44 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Dzintaram Zaķim.".
- 2010_12_16_a-2-seq786 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Dzintaram Zaķim.".
- 2010_12_16_a-2-seq632 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Dzintaram Zaķim.".
- 2010_12_16_a-2-seq544 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Dzintaram Zaķim.".
- 2010_12_16_a-2-seq415 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Dzintaram Zaķim.".
- 2010_12_16-seq47 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Dzintaram Zaķim.".
- 2010_10_14-seq78 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Dzintaram Zaķim.".
- 2010_08_16_as-1-seq19 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Dzintaram Zaķim.".
- 2010_05_20-seq455 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Dzintaram Zaķim.".
- 2010_03_31-seq265 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Dzintaram Zaķim.".
- 2010_03_25-seq268 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Dzintaram Zaķim.".
- 2010_01_14-seq187 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Dzintaram Zaķim.".
- 2016_09_15_374-seq94 spokenText "Cienījamie kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde notiks tūlīt komisijas telpās. Paldies.".
- 2016_09_15_374-seq92 spokenText "Labdien, kolēģi! Paziņojums Sociālo un darba lietu komisijai. Komisijas sēde notiks 30 minūtes pēc Saeimas sēdes beigām, un tā norisināsies Jēkaba ielā 10/12 106.kabinetā, nevis mūsu komisijas telpās. Lūdzu, atcerieties! Paldies.".
- 2016_09_15_374-seq91 spokenText "Paldies. Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 1.novembrim. Godātie kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir lūgusi izsludināt pārtraukumu Saeimas sēdē uz 60 minūtēm pēc darba kārtības 11.punkta - likumprojekta “Grozījumi Biedrību un nodibinājumu likumā” - izskatīšanas. Tā kā tas sakrīt ar kārtējo pārtraukumu - pusstundu ilgo kārtējo pārtraukumu -, vai būtu pieņemami komisijas priekšsēdētājam un komisijai, ja šis pārtraukums tiktu izsludināts uz stundu, apvienojot ar kārtējo pārtraukumu? (Starpsauciens: “Nav iebildumu!”) Tātad iebildumu nav? Paldies. Lēmums ir pieņemts. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Kamēr tiek apkopoti reģistrācijas rezultāti, noklausīsimies paziņojumus. Vārds deputātei Silvijai Šimfai.".
- 2016_09_15_374-seq90 spokenText "Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šī gada 1.novembris.".
- 2016_09_15_374-seq89 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Biedrību un nodibinājumu likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret - 1, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.".
- 2016_09_15_374-seq88 spokenText "Cienījamie kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir izskatījusi Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Biedrību un nodibinājumu likumā”. Šie likuma grozījumi saistīti ar biedrībām, kuru darbība ir vērsta pret Latvijas suverenitāti un Latvijas drošību; tie ir paredzēti, lai ierobežotu šādu biedrību darbību, apturētu to, kā arī nodrošinātu šo biedrību finansēšanas līdzekļu caurskatāmību. Un komisija nolēma atbalstīt minēto likumprojektu un virzīt to izskatīšanai pirmajā lasījumā.".
- 2016_09_15_374-seq87 spokenText "Paldies. Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 20.septembrim. Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Biedrību un nodibinājumu likumā”, pirmais lasījums. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Ainārs Mežulis.".
- 2016_09_15_374-seq86 spokenText "Priekšlikumus lūdzu iesniegt līdz 20.septembrim.".
- 2016_09_15_374-seq85 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Karatiesu likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas laiku trešajam lasījumam!".
- 2016_09_15_374-seq84 spokenText "Godātā Saeimas priekšsēdētāja! Deputāti! Juridiskā komisija skatīja grozījumus Karatiesu likumā. Atgādināšu, ka uz pirmo lasījumu tika iesniegti grozījumi divos pantos - 3.pantā un 9.pantā, savukārt Kārtības ruļļa 95.pantā noteiktajā kārtībā neviens priekšlikums uz otro lasījumu netika iesniegts. Tātad lūdzu atbalstīt likumprojekta virzību uz trešo lasījumu.".
- 2016_09_15_374-seq83 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret - 3, atturas - 1. Likums ir pieņemts. Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Karatiesu likumā”, otrais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Guntis Kalniņš.".
- 2016_09_15_374-seq82 spokenText "Jā. Mēs izskatījām visus priekšlikumus. Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.".
- 2016_09_15_374-seq81 spokenText "Un arī šis priekšlikums nav balsojams. Visi priek��likumi ir izskatīti.".
- 2016_09_15_374-seq80 spokenText "Un arī 8.priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2016_09_15_374-seq79 spokenText "Un arī nav balsojams. Tāpat kā 8.".