Matches in Saeima for { ?s <http://purl.org/linkedpolitics/vocabulary/spokenText> ?o. }
- 2004_12_22-seq150 spokenText "Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.".
- 2004_12_20_a-seq139 spokenText "Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.".
- 2004_12_20_a-seq43 spokenText "Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.".
- 2004_12_09-seq535 spokenText "Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.".
- 2004_12_09-seq491 spokenText "Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.".
- 2004_12_09-seq481 spokenText "Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.".
- 2004_12_09-seq383 spokenText "Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.".
- 2004_12_09-seq243 spokenText "Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.".
- 2004_12_09-seq231 spokenText "Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.".
- 2004_12_02-seq435 spokenText "Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.".
- 2004_11_25-seq679 spokenText "Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.".
- 2004_11_25-seq663 spokenText "Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.".
- 2004_11_25-seq168 spokenText "Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.".
- 2004_11_25-seq164 spokenText "Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.".
- 2004_11_11-seq435 spokenText "Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.".
- 2004_11_04-seq311 spokenText "Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.".
- 2004_10_06-seq81 spokenText "Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.".
- 2004_09_30-seq197 spokenText "Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.".
- 2004_09_30-seq151 spokenText "Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.".
- 2004_09_23-seq252 spokenText "Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.".
- 2004_09_09-seq67 spokenText "Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.".
- 2002_10_31-seq608 spokenText "Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.".
- 2002_10_31-seq568 spokenText "Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.".
- 2002_10_31-seq357 spokenText "Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.".
- 2002_10_31-seq141 spokenText "Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.".
- 2002_06_06-seq504 spokenText "Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.".
- 2002_06_06-seq480 spokenText "Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.".
- 2001_11_22-seq507 spokenText "Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.".
- 2001_11_22-seq499 spokenText "Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.".
- 2001_11_15-seq250 spokenText "Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.".
- 1999_11_11-seq204 spokenText "Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.".
- 1998_11_26-seq255 spokenText "Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.".
- 2010_12_16-seq106 spokenText "Augsti godātā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā likumprojekta „Grozījumi Noguldījumu garantiju likumā” otrajam lasījumam saņemts viens priekšlikums. Šis priekšlikums ir partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas priekšlikums - aizstāt visā likumā vārdu „eiro” ar vārdiem „eiro (euro)”. Komisija to ir izskatījusi un nav atbalstījusi.".
- 2010_12_16-seq105 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Augu šķirņu aizsardzības likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Noguldījumu garantiju likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Reirs.".
- 2010_12_16-seq104 spokenText "Lūdzu pieņemt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.".
- 2010_04_29-seq72 spokenText "Lūdzu pieņemt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.".
- 2007_10_18-seq101 spokenText "Lūdzu pieņemt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.".
- 2006_12_21-seq60 spokenText "Lūdzu pieņemt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.".
- 2006_06_22-seq1015 spokenText "Lūdzu pieņemt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.".
- 1999_11_11-seq106 spokenText "Lūdzu pieņemt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.".
- 2010_12_16-seq102 spokenText "Un 3. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā tas atbalstīts. Lūdzu to atbalstīt.".
- 2010_12_16-seq100 spokenText "2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija ir nolēmusi to atbalstīt un lūdz arī Saeimas deputātus atbalstīt to.".
- 2010_12_16-seq98 spokenText "Godātie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir izskatījusi likumprojektu „Grozījumi Augu šķirņu aizsardzības likumā”” pirms otrā lasījuma un ir nolēmusi redakcionāli precizēt uz pirmo lasījumu iesniegtos grozījumus 18.pantā un 20.pantā, kā arī precizēt uz pirmo lasījumu iesniegtos papildinājumus 22.pantā. Komisija ir saņēmusi trīs priekšlikumus. 1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija nolēmusi atbalstīt un lūdz arī Saeimas deputātus atbalstīt iesniegto priekšlikumu.".
- 2010_12_16-seq97 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Sēklu aprites likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Augu šķirņu aizsardzības likumā””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Aleksandrs Sakovskis.".
- 2010_12_16-seq96 spokenText "Līdz ar to visi 14 priekšlikumi ir izskatīti, un tādēļ es varētu lūgt balsojumu par likumprojektu galīgajā redakcijā, otrajā lasījumā.".
- 2010_12_16-seq94 spokenText "Un pēdējais ir atbildīgās komisijas priekšlikums. Arī tas ir atbalstīts.".
- 2010_12_16-seq92 spokenText "13. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir atbalstīts.".
- 2010_12_16-seq90 spokenText "Un arī 12. - Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisija atbalsta.".
- 2010_12_16-seq88 spokenText "11. - Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra Armanda Krauzes priekšlikums. Komisija atbalsta.".
- 2010_12_16-seq82 spokenText "8. - Juridiskā biroja priekšlikums, kurš ir daļēji atbalstīts un iekļauts 9.priekšlikumā - tātad nākamajā.".
- 2010_12_16-seq80 spokenText "7. - arī Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.".
- 2010_12_16-seq78 spokenText "Tāpat arī 6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.".
- 2010_12_16-seq76 spokenText "5. - arī Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to atbalsta.".
- 2010_12_16-seq74 spokenText "Tāpat kā iepriekšējais arī 4. ir Juridiskā biroja priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.".
- 2010_12_16-seq72 spokenText "3. - Juridiskā biroja redakcionāls precizējums, kuru komisija ir atbalstījusi.".
- 2010_12_16-seq70 spokenText "2. - arī Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.".
- 2010_12_16-seq68 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Šodien mēs strādāsim ar likumprojektu „Grozījumi Sēklu aprites likumā”. Tas ir otrajā, galīgajā, lasījumā. Atgādinu, ka šā likumprojekta mērķis bija precizēt sēklu aprites kārtību, pilnveidot šķirņu katalogu, kā arī ieviest vairākus Eiropas Savienības direktīvas nosacījumus. Tātad komisija ir saņēmusi kopumā 14 priekšlikumus. 1. - Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra Armanda Krauzes priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.".
- 2010_12_16-seq67 spokenText "Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 21.decembris. Paldies. Sākam izskatīt nākamo darba kārtības sadaļu - „Likumprojektu izskatīšana”. Pirms mēs turpinām izskatīt apstiprināto sēdes darba kārtību, informēju jūs, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis vēl vienu lūgumu par izmaiņām šīsdienas sēdes darba kārtībā. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija lūdz izskatīt pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījumi Sabiedrības integrācijas fonda likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta. Tātad nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Sēklu aprites likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Edvards Smiltēns.".
- 2010_12_16-seq66 spokenText "Kolēģi! Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2010.gada 21.decembris.".
- 2010_12_16-seq65 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu - turpināt 10.Saeimā izskatīt 9.Saeimas neizskatīto likumprojektu „Vēlētāju apvienību finansēšanas likums”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - nav, pret - 86, atturas - nav. Tātad lēmums nav atbalstīts, likumprojekts 10.Saeimā netiks tālāk izskatīts. Nākamais darba kārtības jautājums - Ministru kabineta iesniegtais lēmuma projekts - turpināt 10.Saeimā izskatīt 9.Saeimas neizskatīto likumprojektu „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu - turpināt 10.Saeimā izskatīt 9.Saeimas neizskatīto likumprojektu „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret - nav, atturas - 1. Lēmums pieņemts, likumprojekts tiks tālāk izskatīts 10.Saeimā. 9.Saeimā atbildīgā par šo likumprojektu bija Juridiskā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Gaidim Bērziņam, lai noteiktu priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.".
- 2010_12_16-seq64 spokenText "Cienījamie kolēģi! Nu šeit situācija ir līdzīga tai, kāda bija ar diviem pirmajiem pieminētajiem vēlēšanu likumiem. Šis likumprojekts vēl vairāk ir zaudējis savu aktualitāti administratīvi teritoriālās reformas rezultātā, jo vēlētāju apvienības ir kļuvušas ļoti mazas. Un vēl otra lieta. Tas prasa arī papildu finansējumu kontrolējošajām organizācijām, lai tas notiktu. Piedaloties arī ekspertiem no kontrolējošajām organizācijām un vēl citiem ekspertiem, komisija vienprātīgi pieņēma lēmumu, ka šo likumprojektu nevajadzētu tālāk izskatīt.".
- 2010_12_16-seq63 spokenText "Tātad ir divi priekšlikumi. Saskaņā ar Kārtības rulli vispirms ir jābalso par garāko termiņu. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai priekšlikumu iesniegšanas termiņš uz otro lasījumu likumprojektam „Grozījumi likumā „Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām”” būtu 28.februāris! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret - nav, atturas - 3. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 28.februāris. Nākamais darba kārtības jautājums - Ministru kabineta iesniegtais lūgums turpināt izskatīt 10.Saeimā likumprojektu „Grozījumi Reklāmas likumā”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu - turpināt 10.Saeimā izskatīt 9.Saeimas neizskatīto likumprojektu „Grozījumi Reklāmas likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 12, pret - 75, atturas - 1. Lēmums nav pieņemts. Likumprojektu neturpinās izskatīt 10.Saeimā. Nākamais darba kārtības jautājums - Ministru kabineta iesniegtais lūgums turpināt 10.Saeimā izskatīt 9.Saeimas neizskatīto likumprojektu „Vēlētāju apvienību finansēšanas likums”. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Vitauts Staņa.".
- 2010_12_16-seq61 spokenText "Tātad 28.februāris.".
- 2010_12_16-seq60 spokenText "Jā. No Satiksmes ministrijas puses lūdzu tomēr noteikt garāku termiņu priekšlikumu iesniegšanai - vismaz līdz februāra beigām, lai var saskaņot viedokļus.".
- 2010_12_16-seq59 spokenText "Citu priekšlikumu nav? Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 30.janvāris... Nē, ir citi priekšlikumi! Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātei Danai Reizniecei.".
- 2010_12_16-seq58 spokenText "Komisijas piedāvājums - otrajam lasījumam priekšlikumus iesniegt līdz 2011.gada 30.janvārim.".
- 2010_12_16-seq57 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu, lai turpinātu 10.Saeimā izskatīt 9.Saeimā nepabeigto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 7, atturas - 23. Lēmums pieņemts. Likumprojektu turpinās izskatīt 10.Saeimā. Atbildīgā komisija 9.Saeimā par šo likumprojektu bija Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka šī komisija turpina būt atbildīgā? Deputātiem iebildumu nav. Tātad atbildīgā komisija saglabājas tā pati. Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Jānim Tutinam, lai noteiktu priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.".
- 2010_12_16-seq56 spokenText "Labdien, augsti godātie kolēģi! Es domāju, ka, tā no malas klausoties, liekas, ka mēs te ejam kaut kādos ekstrēmos... vai nu par putniem, vai par kuģiem... Es domāju, visi saprot, ka stāsts nav par to, - tie, kas tiešām negrib sevi nostādīt tikai vienās vai otrās pozīcijās. Visiem šajā valstī jādzīvo sabalansēti. Taču ir lietas, kuru dēļ mēs balsosim „pret”. Un es arī aicinu tomēr šodien balsot „pret” šā likumprojekta izskatīšanu, jo, mūsuprāt, valdība savu darbu nav paveikusi līdz galam. Ir ļoti daudz jautājumu, kurus neatbildēs komisijā, jo tie cilvēki, kas tur ir pie tā strādājuši... viņiem tas bija jāizdara valdības sēdē. Tas notika jau sen, kad valdība... es vēl biju toreiz valdībā, kad par to mēs diskutējām. Mums ar Vējoņa kungu bija diskusija. Mēs strādājām diezgan nopietni, un bija pilnīgi skaidrs, ka pašiem speciālistiem, kas ar to strādā, ļoti daudzas lietas ir neskaidras. Kāpēc tieši tāda neitrālā zona? Kāpēc Igaunijā, kur to aizsargājamo vietu ir daudz vairāk, netiek virzīts šāds likumprojekts? Kāpēc tā visa tur nav? Bažas? Jā, protams. Kāpēc bažījās tie, kas vairāk rūpējas par ekonomiku nekā par dabu? Ir tā? Nu, tas ir normāli. Tādām grupām ir jābūt. Un tā arī valstī jādomā. Kāpēc? Tāpēc, ka diemžēl līdz šim Vides ministrijas speciālisti ļoti daudzos gadījumos nav spējuši paskaidrot ne motivāciju, ne plānotos aizsardzības mehānismus, ne ierobežojumus, kādi konkrēti tiks uzlikti. Un tā ir tā pamatproblēma. Un tā diskusijas konstruktivitāte... Tā diskusija jāveic valdībā. Valdībā tas ir jāizdara, un tad ir jānāk uz Saeimu. Mēs diemžēl saskaramies ar nepabeigtu diskusiju, kur ir vēl ļoti daudz pretrunīgu viedokļu - nevis politisku, bet speciālistu viedokļu. Mēs šo diskusiju „ienesīsim” Saeimā, un tad tas likums arī tiks pabeigts. Es aicinu tomēr šodien balsot „pret”. Paldies.".
- 2010_12_16-seq54 spokenText "Cienījamā priekšsēdētāja! Kolēģi! Nepārprotami debates liecina, ka likums ir vajadzīgs. Bet nepārprotami debates apliecina arī to, ka pie šā likumprojekta ir rūpīgi jāstrādā, izvērtējot to komisijās. Un tāpēc es aicinu pārtraukt šīs debates un nodot likumprojektu izskatīšanai komisijās... pārtraukt debates un izskatīt rūpīgi visus priekšlikumus uz nākamo lasījumu, un rūpīgi strādāt komisijās. Paldies.".
- 2010_12_16-seq52 spokenText "Paldies. Cienījamie deputāti! Daudzas lietas jau pateica cienījamā Čepānes kundze attiecībā uz Eiropas likumdošanas lietām, bet es vēl vienu lietu gribu precizēt, jo te tika pieminēts ietekmes uz vidi novērtējums, - ka tagad būs jāsaskaņo ar Igauniju un tā tālāk. Jā, tas būs jādara, bet tas ir jādara saistībā ar jebkuru darbību, kas notiek pierobežā: vai tas notiek Kolkā, vai tas notiek Daugavpilī, vai tas notiek Liepājā. Ja kāda darbība var ietekmēt kaimiņvalsti, tad mums šai kaimiņvalstij ir jādara zināms, ko mēs plānojam darīt Latvijas teritorijā, un jāsaņem arī no tās atzinums - līdzīgi tam, kā mēs sniedzām atzinumu par jaunu Ignalinu, ko grib būvēt Lietuvas puse, vai savā laikā, teiksim, kad gribēja būvēt Būtiņģes terminālu. Tā ka jebkurā gadījumā mums ar kaimiņiem ir jāsaskaņo visas tās darbības, kas notiek pierobežā. Otrais. Pieņemot lēmumu par aizsargājamās teritorijas izveidošanu un noteikšanu par Natura 2000, mēs šā lēmumu pieņemšanu nenododam ne Eiropas Savienībai, ne kādam citam. Lēmumus par jebkuru šo teritoriju arī turpmāk, kad tā būs Natura 2000 teritorija, pieņems tikai un vienīgi šeit, Latvijā, un tie būs Latvijas lēmumi, nevis Eiropas Savienības vai kāda cita lēmumi. Jāsaka tā, ka, protams, ir jāsabalansē vides, ekonomikas un sociālās intereses, un tāpēc ir ļoti būtiski ievērot šo ilgtspējīgās attīstības principu. Latvijas daba ir tā lieta, ar ko īstenībā mēs lepojamies, katrs no mums. Kaut gan ne vienmēr gribam to atzīt, bet tā ir pirmā lieta, ko mēs arī saviem draugiem, ārzemju viesiem... mēs vedam viņus un rādām savas dabas vērtības. Jāsaka tā: es neesmu dzirdējis, ka, īpaši sabalansējot ekonomikas un vides intereses vai kā citādāk, mēs ekonomisku apsvērumu dēļ būtu nojaukuši kādus kultūrvēsturiskus pieminekļus, kas ir ļoti svarīgi latviskās identitātes saglabāšanai. Mēs nenojaucām nevienu baznīcu. Un īstenībā daba - tā ir sava veida baznīca. Nepacelsim roku pret dabas baznīcu!".
- 2010_12_16-seq51 spokenText "Paldies. Vārds vides ministram Raimondam Vējonim, otro reizi.".
- 2010_12_16-seq50 spokenText "Labdien, kolēģi! Es neesmu ne profesionāls putnu pētnieks kā Māris Strazds, neesmu arī amatieris putnu pētnieks kā Kaspars Funts, un es tiešām nezinu, kā izskatās Irbes šaurumā dzīvojoša vai tam pāri lidojoša tumšā pīle, melnā pīle, kākaulis, melnais alks, brūnkakle vai melnkakle gārgale. Un es arī tiešām neesmu bijis īpaši aizsargājamo biotopu rifos, kas ir jūras šaurumā, bet es labi apzinos, ka mūsu valsts intereses ir saistītas vispirms ar dabu. Es labi apzinos, ka jebkura buldozera sapnis ir nošķūrēta un nobetonēta virsma. Bet mēs gribam dzīvot zaļā pasaulē! Mēs lepojamies ar to, ka Latvijas daba ir neskarta, un - lai cik dīvaini tas būtu - arī pateicoties padomju varai, kas nodrošināja to, ka liela Latvijas teritorijas daļa bija aizsargājama kā totalitāras valsts robeža. Man būtu ļoti dīvaini, ja mēs dotu priekšroku betona virsmai, kur var attīstīt gan lidostas, gan vilcienu satiksmi no galvaspilsētas līdz lidostai, gan jūras nomalē uzbūvētu kārtējo ostu. Diez vai mūsu valsts konkurēs ar Roterdamu, un es šaubos, ka tas ir mūsu mērķis. Bet es skaidri zinu: ja Latvija būs betonēta, tā nebūs interesanta nevienam un diez vai tur būs iespēja dzīvot mūsu bērniem. Es arī ļoti gribu, lai deputātu attieksme pret šo likumprojektu būtu nopietna, tāpēc ka - atkārtošu! - es neesmu pētnieks, nezinu šīs putnu sugas, bet es ļoti gribu, lai mūsu bērniem un mazbērniem būtu iespēja tās iepazīt. Paldies.".
- 2010_12_16-seq49 spokenText "Paldies. Turpināsim debates! Vārds Aleksejam Loskutovam.".
- 2010_12_16-seq48 spokenText "Labdien, dāmas un kungi! Pirms pieņemt jelkādu lēmumu šajā jautājumā, „Vienotības” frakcija konsultējās gan ar Vides ministrijas pārstāvjiem, gan ar ostu pārstāvjiem, un tā saruna atklāja ļoti daudz interesantu un arī būtisku lietu, kas ir jāņem vērā, pieņemot šo lēmumu. Vides ministrijas pārstāvji un tie cilvēki, kas ir kompetenti Natura 2000 jautājumos, mums ļoti precīzi paskaidroja, ka valstij ir pienākums šādas teritorijas noteikt. Ja šis pienākums netiks izpildīts, mums būs ļoti nopietnas problēmas. Iestājoties Eiropas Savienībā, mēs virkni lietu esam apņēmušies izdarīt, un tas būs jādara. Turpretī ostas pārstāvji mums ļoti precīzi paskaidroja, ka pirmā un pati galvenā lieta, kas viņus uztrauc, ir ietekmes uz vidi novērtējums, kas ir jāveic jebkurā gadījumā, neatkarīgi no tā... lai vai cik tas būtu dīvaini!... neatkarīgi no tā, vai tur ir Natura 2000 vai nav Natura 2000. Jau šobrīd Ietekmes uz vidi novērtējuma likums jeb IVN likums precīzi nosaka, ka, padziļinot kuģu ceļus, ir jāveic ietekmes uz vidi novērtējums vai sākotnējais novērtējums. Šīs diskusijas rezultātā mēs nonācām pie slēdziena, ka nav pamata šo likumu atmest atpakaļ, ielikt dziļā atvilktnē un nedarīt neko, jo tas beigsies ar problēmām, no vienas puses... Ir ļoti nopietns pamats strādāt pie šā likuma - un ne tikai pie šā, bet varbūt arī pie Ietekmes uz vidi novērtējuma likuma. Varbūt ir jēga apskatīt šo jautājumu plašāk un atrisināt pēc būtības, lai, piemēram, tad, ja osta padziļina savus kuģu ceļus katru gadu... nu, ir kaut kādas vietas, kur katru gadu stipru vēju dēļ kuģu ceļš, tā teikt, aiziet ciet un tas ir jādziļina... lai šādos gadījumos nav jāprasa ietekmes uz vidi novērtējums. Un lai, piemēram, gadījumos, kad ir jāmarķē kuģu ceļš... nu, kad ir kaut kādas speciālas bojas tur jāliek, jārok, jo arī tas saistīts ar kaut kādu ietekmi uz vidi... lai arī šādos gadījumos tas nav jādara. Vai varbūt var skatīties pat plašāk... Te izskanēja pat viedoklis, ka varbūt varētu pat nelikt tieši šo konkrēto Irbes šauruma posmu tajā Natura 2000 plānā iekšā. Varbūt likt, bet varbūt ņemt ārā tieši kuģu ceļu... Tās atbildes īstenībā ir diskusijas ceļā jāpanāk. Atmetot šo likumu atpakaļ, diskusijas nebūs. Šis likums ir jāielaiž Saeimā, un, kā Līdakas kungs ļoti precīzi jau norādīja, mēnesi garš priekšlikumu iesniegšanas termiņš būs pietiekams, lai visi, kam šī tēma ir aktuāla, savus priekšlikumus iesniegtu. Un pēc tam mēs, nekur neskrienot pa galvu, pa kaklu, lēnām un prātīgi... Ticiet man, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā ir gan kompetence, gan pieredze šādu jautājumu risināšanā, un mēs šo problēmu atrisināsim. Tāpēc es aicinu šo likumprojektu atbalstīt.".
- 2010_12_16-seq46 spokenText "Labrīt, kolēģi! Man ir diezgan grūti runāt, bet es tomēr nolēmu runāt, jo es to nevaru pārdzīvot, ka nu jau ir putni... Putnu direktīva un Biotopu direktīva vainīga pie kredītiem un vainīga pie mūsu ekonomiskās lejupslīdes. Es neapstrīdu, Šlesera kungs, ka jūs pārzināt dzelzceļu, ka jūs pārzināt ostas, bet es pārzinu diezgan labi, varētu teikt, tieši Natura 2000 tiesisko regulējumu, es pārzinu vides tiesības. Līdakas kungs jau šeit ierunājās. Ne jau mēs esam vienīgie, kur šādas te runas parlamentos parādās. Līdakas kungs jau pieskārās vienai lietai, bet viņš nepateica visu līdz galam, proti, ka arī Anglijā, Īrijā, tāpat arī Vācijā ir bijušas vietas, kur ir šīs Natura 2000 teritorijas, pie tam nav svarīgi, vai šī teritorija ir klasificēta, jau noteikta kā tāda, kurai ir juridiskais statuss, vai nav klasificēta. Bet tur šīs bioloģiskās vērtības atrodas. Un ko tad saka šie Eiropas Kopienu Tiesas spriedumi? Eiropas Kopienu Tiesas spriedumi patiešām ir gan prejudiciāli... Piemēram, arī Anglijā bija tāds gadījums, kad gribēja palielināt ostas teritoriju, ņemot vērā tieši to: „Jā, mēs radīsim jaunas darba vietas, tā atrodas ārkārtīgi izdevīgā situācijā!” Bet ko pateica Eiropas Kopienu Tiesa? Eiropas Kopienu Tiesa pateica tā: dalībvalstīm ir jāievēro, ka saimnieciskajām vajadzībām, ekonomikas interesēs, var izmantot šīs teritorijas tikai tad, ja nav citu iespēju. Pie tam atsevišķos gadījumos tad mums ir jāpalielina... no mūsu teritorijas jādod kompensācija... To paredz arī likuma „Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām”, ja es nemaldos, 44., 46.pants. Mums ir jāziņo tātad komisijai, un komisija tad saka, ko tad mums šeit darīt. Pie tam šeit prioritāras nav vis ekonomiskās intereses, ja runājam par šo teritoriju izmantošanu, bet tikai... Pirmkārt, tās varētu būt vides intereses, tās varētu būt sabiedrības drošības intereses, un tās varētu būt sabiedrības veselības intereses. Tādi ir vairāki nolēmumi, piemēram, arī Santonas lietā. Tā ka šajā gadījumā... Kādas ir sekas, ja mēs pārkāpsim tagad šīs prasības? Es domāju, ka jūs to apzināties, Šlesera kungs! Ja jūs to neapzināties, varu pateikt, ka šajā gadījumā komisija ir tiesīga vērsties Eiropas Kopienu Tiesā, un Eiropas Kopienu Tiesa var uzlikt Latvijai lielus naudas sodus. (No zāles dep. A.Šlesers: „Cik lieli būs zaudējumi?”) Es nezinu, vai Ostu pārvalde un jūs, Šlesera kungs, par to maksāsiet. Un es tikai tāpēc aicinu šeit nenodarboties ar šādu nezināšanas izplatīšanu publiski un aicinu atbalstīt šo likumprojektu, jo, kā jau es iepriekšējai kolēģei teicu, šeit ir diezgan ilgs laiks izdiskutēt, proti, noteikt arī šīs teritorijas konkrēto statusu. Paldies.".
- 2010_12_16-seq44 spokenText "Cienījamie kolēģi! Nu, es gribu jūs lūgt tomēr nepakļauties šai te programmēšanai, jo tās jau ir tās Gebelsa metodes - ja kādas 27 reizes vienas uzstāšanās laikā pasaka konkrētus melus, tad tos cilvēki vienkārši instinktīvi uztver jau par tīru, baltu patiesību. Un tad nu es patiesībā arī nezinu, ko lai dara. Redz, Natura 2000 teritorijas rada problēmas vienai sugai, homo, kas reizēm ir arī sapiens, un es ceru, ka sapiens ir saprātīgs... Bet Šlesera kungs reizēm rada problēmas ļoti daudzām sugām. Nu ko tad mēs tagad darīsim? Bet ne jau par to ir šis stāsts. Raugiet, šīs teritorijas, aizsargājamās teritorijas, nenosaka tā, ka kādi eksperti vai vienkārši cilvēki kaut kur pazīlē kafijas biezumos.... jūras mēslos vai, teiksim, purva rāvā un tad pasaka: „Te tam būs būt!” Nu, tā jau nu nav! Ir noteikti un skaidri identificējami kritēriji, pēc kuriem tad arī nosaka: tā teritorija ir bioloģiski nozīmīga vai nav un vai ir kaut kādu konkrētu sugu klātbūtne vai kādi konkrēti bioloģiskie apstākļi. To nenosaka ne Saeima, ne Vējonis, ne Līdaka, ne Brigmanis, bet to nosaka šo sugu klātbūtne. Un nekādi nevar, kā lai to saka, viltot šo rezultātu. Teiksim, aizbrauc eksperti uz kaut kādu konkrētu vietu, piemēram, uz Irbes šaurumu, un ierauga tur lielus barus ziemojošo kākauļu. Un viņi nevar vienkārši teikt, ka to kākauļu tur nav, tāpēc vienīgā iespēja... Taču tad bija jāstrādā jau krietni savlaicīgi un šie kākauļi vienkārši bija jādzenā prom, lai tad, kad šie eksperti tur brauc, to kākauļu tur nav. Bet nu tie kākauļi ir, un tad ir tāds Eiropas Kopienu Tiesas spriedums pret Īriju par vienu gadījumu. Un tur ir skaidri un gaiši teikts, ka Natura 2000 teritorijas ir jānosaka, balstoties tikai uz zinātniskiem kritērijiem. Nu un šie zinātniskie kritēriji ir skaidri redzami - tur tie putni ir! Bet ko es gribu šobrīd teikt... Es gribu lūgt, protams, neapstādināt šā likumprojekta tālāko virzību šeit, Saeimā. Komisijā tika domāts par to, lai šī diskusija turpinātos. Un te ir daži vārdi, ko es saku... būtībā tas ir komisijas vārdā: ja būs pozitīvs balsojums, tad par priekšlikumu iesniegšanas laiku tiks noteikts 31.janvāris, lai sagaidītu gan Ostu padomes lēmumus, gan visādus citādus priekšlikumus un lēmumus, un ir ļoti iespējams - es to nevaru izslēgt, es to nedrīkstu izslēgt -, ka Irbes šaurums, šī Natura 2000 teritorija, varbūt tiks izņemta ārā... Var būt, ka tā netiks ierakstīta šinī likuma pielikumā. Bet mēs vienkārši nedrīkstam bremzēt šā likumprojekta tālāko virzību, jo runa jau nav tikai par šo vienu aizsargājamo teritoriju, bet runa ir par virkni citu aizsargājamo teritoriju, kuras arī, teiksim, tagad paliek tādā pilnīgi neskaidrā situācijā. Nu, nobalsojiet pozitīvi, un komisijā notiks šī diskusija! Ja šis Irbes šaurums būs nepārvarams šķērslis, tad tiks iekļautas vismaz pārējās teritorijas šinī pielikumā, bet diskusiju par Irbes šaurumu turpināsim. Neviens likums nav akmenī cirsts! Tas ir arī grozāms un maināms. Paldies. Tā ka es tomēr aicinu balsot „par”.".
- 2010_12_16-seq43 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Ingmāram Līdakam. (No zāles dep. J.Urbanovičs: „Uz līdzenas vietas diskusija!”)".
- 2010_12_16-seq42 spokenText "Godājamie kolēģi! Es neapšaubu, ka šodien Saeimā pietiks balsu, lai nobalsotu par šo lēmumu. Es vienkārši vēlos vēlreiz nedaudz pasvītrot to, par ko ir radušās kādam bažas. Irbes šaurums tiek noteikts kā aizsargājamā teritorija, jo pāri šim jūras šaurumam lido putni. Un, kā jau tikko kolēģis teica, tur, kur ir kuģi, tur, kur notiek darbība, putniem ļoti bieži ir interesanti uzturēties vairāk nekā vienkārši jūrā, kur šo kuģu nav. Bet runa ir par to, vai mēs vēlamies kaut kādā veidā ierobežot ekonomisko attīstību? Un te izskanēja daži citi izteikumi, ka, redziet, Eiropa ir ļoti laba, ka viss notiek... Protams, kredītu mēs esam saņēmuši. Mēs varam šo kredītu tērēt - maksāt pensionāriem pensijas, skolotājiem, mediķiem, policistiem algas. Bet kredīts, godājamie draugi, ir jāatdod. Un tā ir tā lielākā problēma. Un, ja mēs runājam par to, vai mums visur saskan intereses, tad jāteic: diemžēl visur nesaskan. Paskatīsimies, kā mums ir veicies ar jautājumiem, kas saistīti ar to, ka sākušies reņģu kari! Diemžēl ir bijušas konfliktsituācijas arī ar tuvākajiem kaimiņiem. Paskatīsimies, kā ir ar lietuviešiem! Kāpēc mēs joprojām nevaram vienoties par jūras robežu? Tikai tāpēc, ka, redziet, iespējamas ir naftas atradnes gan Lietuvas, gan Latvijas teritorijā. Vēl viens jautājums, kurā mēs nevaram vienoties ar lietuviešiem 20 gadus pēc neatkarības atgūšanas! Tālāk. Paskatīsimies arī uz citiem jautājumiem! Es atceros to laiku, kad es biju satiksmes ministrs un pie manis vērsās Lietuvas puse un teica: „Mēs gribētu vest kravas uz Liepājas ostu.” „Mažeiķu Nafta” izrēķināja, ka ceļš uz Liepājas ostu tai ir izdevīgāks nekā uz Klaipēdu. Tajā brīdī, kad mēs pacēlām šo jautājumu, lietuvieši... Ko viņi sacīja? Viņi sāka norakt sliedes! Viņi sāka sliedes Lietuvas pusē norakt, nevis atjaunot. Kāpēc? Tāpēc, ka viņi negrib, lai Liepājas osta attīstās. Tāpēc, ka Liepājas osta ir konkurents. Tajā brīdī, kad tie paši uzņēmēji no „Mažeiķu Naftas” teica, ka viņi vēlas vest naftas produktus uz Rīgas ostu, jo viņiem bija konfliktsituācija Lietuvā, ko sāka darīt Lietuva? Viņi pēkšņi sāka remontēt tieši to sliežu ceļu, kas iet Rīgas virzienā, tādā veidā aizsargājot savas intereses. Godājamie kolēģi! Ja mēs paskatāmies uz precedentiem, kādi ir bijuši, piemēram, ar „Laval”... Tad, kad mūsu uzņēmēji gribēja Zviedrijā iegūt darbu, viņi uzvarēja godīgā konkursā. Tad, protams, atkal radās argumenti, ka mūsu uzņēmēji pārāk lēti, viņus nevar atbalstīt un tā tālāk. Tādi precedenti ir. Ja mēs runājam par šo konkrēto jautājumu, tad, ticiet man, tā lielākā un būtiskākā atšķirība ir tā, ka pēc tam, kad statuss Natura 2000 tiek noteikts Irbes šaurumam, jebkura būtiska lēmuma pieņemšanā būs jāuzdod jautājums igauņiem - vai viņi tam piekrīt. Šī Latvijas teritorija, Latvijas ūdeņi, kļūs par teritoriju, kuras attīstībai būs jāprasa Igaunijas viedoklis, jo šī teritorija robežosies ar Igaunijas, tā teikt, salām. Un, man šķiet, tā bīstamība, ka mēs atsakāmies no iespējām pašiem noteikt to, ko mēs varam vai nevaram darīt savā teritorijā, ir ārkārtīgi nepareiza. Es esmu pilnīgi pārliecināts: ja Rīgas osta sāks pārāk traucēt lielajām Eiropas ostām, tad tajā brīdī var tikt arī radīti nosacījumi, kas neļaus Rīgas ostai attīstīties. Ticiet man! Tajā brīdī, kad lielie okeāna laineri ienāks Rīgas ostā ar konteineriem, tad tajā brīdī ļoti daudzas lielās valstis apvienosies un nobloķēs šo iespējamo attīstību, un mēs šajā gadījumā būsim neizdevīgā situācijā. Un tieši tāpēc es gribu vēlreiz pasvītrot - putniem vienmēr 800 gadu laikā, kopš Rīgas osta ir pastāvējusi, bija iespēja lidot pāri gan Irbes šaurumam, gan jūras līcim kopumā. Bet problēma ir tāda - šodien mēs zināmā mērā Eiropai atdodam savas tiesības lemt par šiem jautājumiem. Mēs to noņemam no mūsu pleciem nevis pilnībā, bet daļēji. Bet vienā brīdī šī daļējā pilnvaru nodošana var radīt Latvijai ievērojamus zaudējumus. Es uzskatu, ka šis jautājums ir jāsabalansē starp vides interesēm un nacionālajām ekonomikas interesēm, it sevišķi laikā, kad mēs tiešām dzīvojam uz parāda. Paldies.".
- 2010_12_16-seq40 spokenText "Augsti godātā priekšsēdētājas kundze! Godājamie deputāti! Natura 2000 ir unikāls dabas aizsardzības... sargāšanas juridiskais instruments, kurš atšķiras varbūt no mūsu daudzu, tā teikt, uzņēmēju un indivīdu kritizētajiem aizsargjoslu likumiem, aizsargājamiem liegumiem un jo īpaši aizsargājamām teritorijām. Natura 2000 ir vienkārši valsts apņemšanās, kad divu iemeslu dēļ - vai nu putnu aizsardzības, vai biotopu aizsardzības dēļ -, mēs pasakām Eiropai: „Šajās vietās mēs rūpēsimies par identificētajām vērtībām.” Tas nozīmē, ka visa ietekme uz vidi... Mēs sakām, ka nav nekāda kopēja vienota kritērija Eiropā, ka nu visiem tagad būs jādara tā. Tas viss ir mūsu pašu rokās, kā Irbes šaurumā mēs rūpēsimies par šo identificēto vērtību, kas ir putni, - pārsvarā migrējošie. Nav nekāda pamata apgalvot, ka kuģošanas ceļi vai - vēl jo vairāk! -kuģošanas ceļu padziļināšana ietekmētu migrējošo putnu stāvokli. Ir pat otrādi: kuģu ceļiem uzlauž ledu ziemā, un migrējošiem putniem ir daudz vieglāk. Tas nozīmē, ka mēs ar šo, teiksim, normatīvo aktu, pasakām: „Mēs īpaši rūpējamies.” Es aicinu atbalstīt šā likumprojekta nodošanu komisijām. Vēl vairāk ir sagrozīta informācija par to, ka Natura 2000 uzliks kuģošanas ceļu padziļināšanas gadījumā ietekmes uz vidi novērtējumu. Es gribu atgādināt, ka neatkarīgi no tā, vai Irbes šaurumā ir Natura 200 vai nav, ietekmes uz vidi novērtējums kuģu ceļu padziļināšanai būs vajadzīgs tik un tā. Tā ka nevajadzētu izmantot šo likumdošanas aktu par ķīlnieku un mēģināt pateikt, ka tad nebūs IVN, jo IVN jeb ietekmes uz vides novērtējums būs šā vai tā. Aicinu jūs atbalstīt šā likumprojekta nodošanu komisijām. Paldies.".
- 2010_12_16-seq39 spokenText "Vārds deputātam Uģim Rotbergam.".
- 2010_12_16-seq38 spokenText "Godājamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godājamie deputāti! Dāmas un kungi! Šlesera kungs savā runā izvirzīja dažus mītus. Pirmais mīts bija par dabas draugiem, kuriem, saprotams, interesē daba, un, protams, tā kā šīs intereses ir pilnīgā pretrunā ar valsts interesēm, tad, tā kā viņi ir dabas draugi, tas ir pilnīgi piedodams un pats par sevi saprotams. Es domāju, ka zināmā mērā tas bija apvainojums šiem speciālistiem, kas ir strādājuši šajā jomā. Bet lai nu paliek tas! Nākamais mīts bija par briesmīgo Eiropu. Šī Eiropa to vien domājot, kā apspiest savas dalībvalstis, to skaitā Latviju, lai tā nevarētu attīstīties. Savukārt dabas aizsardzības likumi, kas ir Eiropas un arī mūsu nacionālie likumi, mums, protams, nav vajadzīgi - tās esot klaušas Eiropai. Ja mēs varētu, tad mēs visas dabas teritorijas likvidētu, nekā tāda nebūtu, un visu izmantotu tās saimnieciskajai darbībai. Tā vismaz es varēju saprast. Un pavisam interesants bija mīts par to, ka, tiklīdz mēs kaut ko tur nolemsim, Eiropa tūdaļ uzliks jaunas prasības. Protams, tā nebūs, un tas neatbilst Eiropas likumdošanas procedūrām. Bet tad nu pieņemsim hipotētiskā gadījumā, pat ja tas tā būtu, un nepildīsim tās ļaunās prasības, kuras nepamatoti ir uzliktas pēc tam! Bet Šlesera kungs piedāvā šīs prasības nepildīt jau tagad. Bet īstenībā mēs esam ļoti... pārāk daudz aizrāvušies ar šo Eiropas piesaukšanu un Eiropas prasībām. Īstenībā mēs esam Eiropas sastāvdaļa, un faktiski šīs dabas teritorijas ir arī mūsu pašu interesēs. Jo arī mūsu pašu interesēs ir piesaistīt tos pašus tūristus, par ko daudzkārt ir runājis arī Šlesera kungs. Un visbeidzot. Likumprojekts tiek pieņemts pirmajā lasījumā, un tātad tam būs vēl divi lasījumi, tāpēc droši vien tomēr ir iespējams arī apsvērt, vai, teiksim, nav nepieciešams kaut ko pamainīt tā, lai šis Irbes šaurums tomēr tiktu izņemts ārā no šīs teritorijas vai kā citādi. Šie risinājumi noteikti ir apspriežami vēl arī tālākajos lasījumos. Bet tagad ir skaidrs, ka nav pamata vērsties pret visām citām teritorijām, kur nekādu nopietnu problēmu nav. Tāpēc es domāju, ka šobrīd ļauties populismam un balsot „pret” būtu vienkārši nepareizi. Paldies.".
- 2010_12_16-seq36 spokenText "Cienījamā Saeimas spīkere! Cienījamie kolēģi deputāti! (No zāles: „Mēs tev neesam kolēģi!”) Pirmām kārtām es gribētu īstenībā aizrādīt Šlesera kungam, ka nevajag tiražēt muļķības attiecībā uz cukurfabriku, jo lēmumu par cukurfabrikas esamību vai neesamību pieņēma cukurfabrikas īpašnieki. (Aplausi.) Un šajā gadījumā valsts nav vainīga, ka īpašnieki ir pieņēmuši šādu lēmumu. Par šo likumprojektu, protams, ir ļoti daudz diskutēts gan Saeimā, gan Latvijas Ostu padomē, gan arī publiskajās diskusijās pirms Saeimas vēlēšanām. Un jāsaka tā, ka šeit ir arī daļēja patiesība par to, ka Latvijas Ostu padomē ir noraidīts... Nē, Ostu padomē nav noraidīts šis jautājums. Ostu padomē, vairākkārt liekot šo jautājumu uz balsošanu, nekāds lēmums nav pieņemts, jo viedokļi dalās. Līdz ar to šā jautājuma skatīšana Latvijas Ostu padomē turpināsies arī nākamajā gadā. Šā likuma būtiskākie grozījumi, protams, ir saistīti ar septiņu aizsargājamo jūras teritoriju noteikšanu par Eiropas nozīmes aizsargājamām jūras teritorijām, tā sauktajām Natura 2000 teritorijām. Šo teritoriju izveidošanas pienākums Eiropas Savienības dalībvalstīm izriet no divām dabas direktīvām - no tā sauktās Biotopu direktīvas un no Putnu direktīvas. Minētās direktīvas nosaka, kuras sugas un kuri biotopi jāaizsargā visā Eiropas Savienības teritorijā, to skaitā arī Latvijā, kā arī to, kuru sugu un biotopu aizsardzībai jāveido aizsargājamās teritorijas gan uz sauszemes, gan jūrā. Izveidotās teritorijas kopīgi ar citu Eiropas Savienības valstu teritorijām veido vienotu Eiropas Savienības nozīmes aizsargājamo teritoriju - Natura 2000 - tīklu. Nosakot šīs teritorijas par aizsargājamām dabas teritorijām, dalībvalstīm ir jāņem vērā pirmām kārtām un galvenokārt tikai un vienīgi zinātniskā informācija, kas, vērtējot strikti noteiktus zinātniskos kritērijus, identificē, kuras teritorijas jāveido par aizsargājamām teritorijām. Attiecībā uz likumprojektā minētajām teritorijām. Saskaņā ar 2005.-2009.gadā veikto pētījumu Latvijas jūras ūdeņos septiņas teritorijas ir atzītas par tādām, kurās Latvijai saskaņā ar Putnu direktīvu un Biotopu direktīvu ir jāizveido Eiropas Savienības aizsargājamās teritorijas. Tās ir Nida-Pērkone, Akmensrags, Irbes šaurums, Rīgas līča rietumu piekraste, selga uz rietumiem no Tūjas, Vitrupe-Tūja un Ainaži-Salacgrīva. Attiecīgo teritoriju izveides procesā, kas aizsakās 2008.gadā, notika konsultācijas un diskusijas ar atsevišķām pašvaldībām un ostām. Tika meklēti visi iespējamie risinājumi, lai vienlaikus varētu gan attīstīt attiecīgās piekrastes teritorijas, gan arī netiktu apdraudēti aizsargājamie putni un biotopi. Līdz Ministru kabineta lēmumam par šo teritoriju aizsardzības statusu tika atrasti visām pusēm maksimāli pieņemami risinājumi, un šā gada 5.janvārī Ministru kabinets pieņēma Ministru kabineta noteikumus, ar kuriem noteica šīs septiņas jūras teritorijas par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām. Vienlaikus Ministru kabineta noteikumi paredz to, ka zivju ieguve aizsargājamās jūras teritorijās notiek saskaņā ar zvejniecību regulējošiem normatīvajiem aktiem; teritorijās ir noteiktas neitrālās zonas, lai nodrošinātu ostu darbību un tām nepieciešamo infrastruktūru, piekrastes pašvaldību saimniecisko darbību un tūrisma infrastruktūras attīstību, kā arī varētu padziļināt kuģu ceļus. Savukārt Ministru kabineta noteikumos par īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējiem aizsardzības un izmantošanas noteikumiem attiecībā uz jūras teritorijām nav noteikti nekādi saimnieciskās darbības ierobežojumi. Zināms, ka Rīgas brīvostas pārstāvji ir pauduši bažas attiecībā uz Irbes šaurumu, tomēr varu apgalvot, ka tās tiek nepamatoti vērstas pret šo likumprojektu, jo pēc būtības ar šiem grozījumiem ostas darbība netiek apdraudēta. Runājot par Irbes šaurumu un par šīs teritorijas iekļaušanu Natura 2000 tīklā, ir izskanējis krietni daudz nepamatotas informācijas. Vēlos uzsvērt, ka tas ir absolūts mīts par kuģu ceļu un kustības apdraudējumu, jo Irbes šaurums tiek... ja Irbes šaurums tiek noteikts par aizsargājamo teritoriju Natura 2000. Sugu eksistence un izdzīvošana ir cieši saistīta ar cilvēka darbību un saimnieciskajām aktivitātēm. Putniem Irbes šaurumā un citās vietās jūrā ir būtiski ziemā neaizsalstošie ūdeņi. Putni ir sastopami gan ostās, gan kuģu ceļos, un putnu dēļ nav jānosaka nekādi ierobežojumi kuģošanai. Arī nākotnē ostu saimnieciskā darbība un putnu esamība ir savietojama. Viennozīmīgi varu apgalvot, ka kuģošana putniem netraucē un ka patiesībā gan ir otrādi: tieši tādēļ, ka kuģošana notiek, tur ir putni, īpaši rudens un ziemas periodā, kad neaizsalstošie kuģu ceļi un ledlauži veic labu darbu arī priekš putniem. Vienīgā darbība, ko varu minēt kā ierobežotu vai aizliegtu aizsargājamās teritorijās, ir vēja ģeneratoru uzstādīšana. Tā gan būs liegta, bet nedomāju, ka kāds varētu iedomāties šajā teritorijā, kas nepieciešama kuģošanai, uzstādīt vēja ģeneratorus. Tā kā attiecīgās teritorijas ir izveidotas, lai nodrošinātu Eiropas nozīmes putnu un biotopu aizsardzību, Latvijas pienākums ir noteikt tās par Eiropas Savienības nozīmes aizsargājamām teritorijām Natura 2000. Ar šo likumprojektu Latvija izpilda savas saistības attiecībā pret Eiropas Savienību, kuras bija uzņēmusies jau 2004.gadā, iestājoties Eiropas Savienībā, to skaitā arī saistības līdz 2008.gadam izveidot aizsargājamās jūras teritorijas. Tā kā mums šādu saistību izpildei bija nepieciešami gan zinātniskie pētījumi, gan konsultācijas ar visām ieinteresētājām pusēm, teritoriju izveide paņēma daudz ilgāku laiku un šīs aizsargājamās teritorijas mēs izveidojām tikai 2010.gadā. 2009.gadā viss nepieciešamais tika sagatavots, un tagad Saeimas rok��s ir nodota šā jautājuma izlemšana: vai izpildīt saistības, kuras pildīt esam apņēmušies, vai ignorēt tās? Latvija aizstāv savas nacionālās intereses, bet tajā pašā laikā Vides ministrija aizstāv Latvijas dabas intereses, jo mēs esam Latvijas dabas advokāti. Un tāpēc es aicinu balsot par šā likumprojekta izskatīšanas turpināšanu 10.Saeimas darbības laikā. Paldies.".
- 2010_12_16-seq35 spokenText "Paldies. Vārds vides ministram Raimondam Vējonim.".
- 2010_12_16-seq34 spokenText "Augsti godājamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Šis ir viens no tiem jautājumiem, par kuriem diskusija ir bijusi jau ilgu laiku. Noteikti daudzi Saeimas deputāti, it sevišķi jaunievēlētie, nemaz nezina, ka šis jautājums ir izraisījis diezgan plašas debates dažādu nozaru pārstāvjiem. Mēs runājam par īpaši aizsargājamām teritorijām, un, protams, ir jautājums: vai ir jāizsargā Latvijā kādas teritorijas? Noteikti, jā! Bet šajā gadījumā, man šķiet, mēs gribam pieļaut diezgan lielu kļūdu, kas ir saistīta ar jūras teritoriju aizsargāšanu. Šis jautājums ir saistīts arī ar ļoti slaveno Irbes šaurumu. Natura 2000 ir tās Latvijas teritorijas, kuras tiks aizsargātas īpašā veidā, par to rūpēsies Brisele. It kā jau nekas slikts tas nav, bet, kā mēs zinām, lai saņemtu IVN un attiecīgi veiktu pārbaudes šajās teritorijās, ir jāsaduras ar ārkārtīgi lielu birokrātiju. Tas var prasīt daudzus gadus. Pirms kāda laika, kad es viesojos Liepājā, man bija sarunas ar Liepājas mēru Uldi Sesku, un, kad mēs jautājām, kāds ir Liepājas viedoklis par Natura 2000, jo Liepājai ir arī sava osta, tad viennozīmīgi atbilde bija saistīta ar to, ka Liepājai Natura 2000 rada arī problēmas, jo Liepājai ir savs ezers, kuru ir nepieciešams attīrīt, kuru ir nepieciešams attīstīt, bet diemžēl šie liegumi ir tie, kas ierobežo attīstību tieši šajā teritorijā. Un problēma, kas saistīta ar Irbes šaurumu, ir zināmā mērā tāds kā lakmusa papīrs, kas rāda, kāda būs mūsu attieksme, lai mēs aizsargātu Latvijas nacionālās intereses. Kāpēc ir jāaizsargā Latvijas nacionālās intereses šajā jautājumā? Mēs zinām, ka mēs daudzos jautājumos diemžēl esam apzināti vai neapzināti piekāpušies Briselei, gribējām kaut kādā veidā izpelnīties atzinību. Tad, kad daudzi - ne tikai ārvalstu, bet arī pašmāju - eksperti teica, ka cukura rūpniecība Latvijā neesot vajadzīga, jo lētāk ir ievest cukuru no Dānijas vai Brazīlijas, tika pieņemti attiecīgi lēmumi un šī nozare tika iznīcināta. Taču šodien daudzi runā: vai nav pienācis laiks atjaunot Latvijā cukura rūpniecību? Man negribētos, lai mēs nonāktu līdz tādai pašai situācijai ar īpaši aizsargājamām teritorijām. Kāpēc es kategoriski iestājos pret šā likumprojekta tālāku virzīšanu? Ne jau tikai tāpēc, ka man ir labi pazīstama satiksmes nozare, jo es esmu bijis satiksmes ministrs un Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs, bet tāpēc, ka es apzinos, ka šodien tiek virzīts likums, par kuru joprojām nav pieņemts galīgais lēmums. Pirms vēlēšanām Ostu padomē tika skaidri lemts - neatbalstīt šā likuma tālāku virzību šādā formā. Iebildums bija pamatā saistīts ar Irbes šaurumu un arī ar mazajām reģionālajām ostām Rīgas līcī - Mērsraga, Skultes, Ainažu un citām ostām. Kāpēc? Tāpēc ka Natura 2000 uzliek ievērojamus liegumus šo ostu attīstībā. Ja mēs gribam radīt darba vietas ne tikai Rīgā, bet arī ārpus Rīgas, tad mums ir jādomā, kādā veidā attīstīsies mūsu ekonomika, un mazās ostas vienmēr ir bijušas un arī nākotnē varētu būt tie biznesa objekti, kuri ģenerē ekonomisko aktivitāti valstī. Diemžēl šajā gadījumā mēs gribam steigties un būt pirmrindnieki. Mēs vēlamies, lai Natura 2000 mūs aizsargā. Bet jautājums: no kā tad mēs gribam sevi aizsargāt? Es respektēju Vides ministrijas pozīciju, kura diezgan aktīvi vienmēr ir aizsargājusi savas intereses, bet šoreiz ir runa par direktīvām, kuras it kā Latvija negrib ievērot un pildīt. Jautājums: par kādām tad direktīvām mēs runājam? Ko tad mēs gribam pārkāpt saistībā, piemēram, ar šo Irbes šaurumu? Ir Putnu direkcija, kura nosaka to, ka šī teritorija jāaizsargā. Jautājums ir tāds: ar ko tad īpašs ir Irbes šaurums? Es vēl saprastu, ja tur nārstotu laši vai kādas citas zivis, bet tur lido pāri putni, un šī teritorija ir jāaizsargā. Jautājums: kas tad var traucēt putniem lidot pāri šai teritorijai, ja šī teritorija nebūs Natura 2000? Situācija ir tāda, ka pirms kāda laika atbildīgo nozaru pārstāvji - tātad no vides jomas - tika veikuši pētījumus, saņēmuši diezgan lielus finansējumus no Eiropas fondiem, un viņi, protams, gribēja pēc iespējas vairāk teritoriju izpētīt, jo par to tika maksāta nauda. Un es saprotu: ja jau viņi reiz ir pētījuši, tad viņi kaut kādā veidā cenšas savas pozīcijas aizsargāt. Tur nav nekā nosodāma! Tikai rodas jautājums: vai, virzot šo jautājumu uz priekšu, mēs tiešām esam izvērtējuši šīs intereses un līdzsvarojuši tās starp šīm vides interesēm, putnu interesēm un nacionālajām ekonomiskajām interesēm? Kāpēc man ir bažas par to, ka, iekļaujot sarakstā Irbes šaurumu, mēs varam iešaut sev kājā? Pirmkārt, tāpēc, ka pret šo lēmumu ir iestājušās daudzas pilsētas, to skaitā Rīga, Ventspils un Liepāja. Ostu padomē visu šo pilsētu pārstāvji, kā arī ostu pārstāvji vienbalsīgi ir atbalstījuši pozīciju, ka nevajag iekļaut Irbes šaurumu Natura 2000. Tā ir sava veida solidaritāte, jo ne jau Ventspils un Liepāja no tā cietīs. No tā cietīs Rīga un mazās Rīgas līča ostas. Mums ir ārkārtīgi svarīgi izdarīt visu iespējamo, lai nacionālās intereses aizsargātu. Man ir bažas, patiesas bažas, par to, ka šodien šis jautājums tiek it kā nevainīgi virzīts uz priekšu ar tādu domu, it kā mēs plānojam šo konkrēto teritoriju - Irbes šaurumu - iznīcināt, lai gan nekādu tādu nodomu nav. Vienīgais mūsu nodoms ir tāds: padarīt, lai mūsu ostas būtu konkurētspējīgas pasaules globālajā ekonomikā, lai mēs varētu konkurēt ar tādām ostām kā Hamburga, Antverpene, Roterdama. Par ko ir bažas? Bažas ir par to, ka šodien ostas spēj konkurēt tikai tad, ja ostas ir padziļinātas. Rīgas brīvosta ir uzsākusi padziļināšanas programmu. Šogad ir pirmais gads, kad mēs esam sākuši apkalpot Panamax tipa kuģus. Tas nozīmē, ka dziļums Rīgas brīvostā ir palielinājies līdz 16 metriem. Bet ir jāapzinās, ka Irbes šaurums ir sava veida pudeles kakliņš, kurš var nākotnē mums radīt problēmas. Mēs zinām to, ka Rīgas līča, tā teikt, visa tā piekraste vai arī kuģu ceļš nav tāds, ka tur apakšā būtu klints, kur attiecīgi dziļums nevar mainīties. Tur ir smiltis, un kaut kādu vēju ietekmē šīs smiltis var tikt aizpūstas, tāpēc kuģa ceļu nāksies padziļināt. Un tā nu ir sanācis, ka igauņi mūs šajā jautājumā ir vienbalsīgi atbalstījuši, viņi pat ir rekomendējuši un saskaņojuši: iekļausim Irbes šaurumu kā aizsargājamo teritoriju sarakstā Natura 2000! Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka igauņi, kuriem blakus arī sala, varēs skaidri paust viedokli nākotnē, tad, kad mēs kārtosim IVN procedūru: vai mēs drīkstam vai nedrīkstam padziļināt. Un varbūt šodien Vējoņa kungs, kurš runās pēc manis, teiks: „Nē, nē, tas mūs nekādā gadījumā neietekmēs, un mēs droši varam garantēt šodien, ka mēs varēsim normāli, izejot caur IVN procedūru, veikt padziļināšanu,” - taču man nav pārliecības. Jo vakar Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā mēs skatījām - Zaķa kungs to ļoti labi šodien var apliecināt - vienu no jautājumiem... Tur jau ir ierakstīts, ka, ja gadījumā Eiropā mainīsies kaut kādas regulas vai noteikumi, tad attiecīgi mums jāpakļaujas Eiropas vienotajai pozīcijai. Un man ir bažas, ka tajā brīdī, kad Rīgas ostā sāks ienākt aizvien vairāk un vairāk lielo kuģu, tad, kad Rīgas osta sāks attīstīties kā stratēģiska konteineru osta šajā reģionā, - ka tad pēkšņi tās ostas, kuras sāks zaudēt kravas, sāks nevis mūs atbalstīt, bet... viņi izdarīs visu, lai kaut kādā veidā caur šo Natura 2000 ietekmētu Rīgas ostas attīstību. Ārkārtīgi vienkārši! Viņi mēģinās uzlikt kādus liegumus. Un tā problēma ir tā: vai mums lemšana par IVN, par iespējamo kuģu ceļa padziļināšanu ir jāatdod Eiropai? Un man ir izbrīns, ka šodien mēs virzām šo jautājumu, ka Ministru kabinets virza šo jautājumu uz izskatīšanu Saeimā laikā, kad Ostu padome vēl nav pieņēmusi galīgo lēmumu. Ostu padome sanāks janvāra beigās. Lemberga kungs šajā jautājumā atbalsta vienoto pozīciju, jo ostas - Rīga, Ventspils, Liepāja - vienmēr ir solidarizējušās jautājumos, kas skar iespējamās kaut kādu noteikumu izmaiņas. Jo šodien, ja situācija tiks pasliktināta vienā ostā, Rīgā, nākamajā reizē tā būs Ventspils vai Liepāja. Man šķiet, ka nevajadzētu ieviest šādu precedentu, ka Ostu padomes lēmums netiek ņemts vērā. Mēs esam Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā vienojušies, ka ir nepieciešams, lai satiksmes ministrs atnāk un skaidri pauž savu pozīciju par to, ko domā Satiksmes ministrija. Es šo pozīciju zinu, jo tā nekad nav mainījusies. Satiksmes ministrija neatbalsta tādu lēmumu pieņemšanu, kuri ierobežo kuģu ceļa iespējamo padziļināšanu nākotnē. Un man negribētos nonākt līdz situācijai, ka mēs tranzītbiznesā radītu precedentu, kas var līdzināties gadījumam ar cukurfabrikām - ka mēs diemžēl paši neko vairs lemt nevaram. Jo - kā tad ir ar cukurfabrikām šodien? Godājamie kolēģi! Vai mēs varam uzbūvēt vienu cukurfabriku, ja tā valdība lemtu? Nevaram, jo, redziet, Eiropa mums neļauj, mums ir ierobežojumi! Kāpēc mums vajag bāzt galvu cilpā un pašiem atteikties no suverēnajām tiesībām, ja mēs varam paši lemt par to - padziļināt mums kuģu ceļu vai nepadziļināt? Jo, ticiet man, Eiropas Savienībā, protams, mums ir daudz kolēģu, ar kuriem mums ir jāsadarbojas, bet, tiklīdz Latvija sāks palikt konkurētspējīga, tiklīdz mēs sāksim atņemt kravas ne tikai Igaunijai, bet arī Somijai, Zviedrijai, Holandei vai Vācijai to ostās, tad, ticiet man, lēmums tiks pieņemts zibenīgi. Man šķiet, ka šajā gadījumā ir ārkārtīgi bīstami, ja mēs šādi rīkojamies. Paskatīsimies uz citām ostām! Tā ir sanācis, ka Tallinas ostā nav nekādu teritoriju Natura 2000. Natura 2000 teritorijas tiek noteiktas ostās, kuras jau ir attīstījušās, kurām ir milzīgs apgrozījums. Rīgas osta ir pēdējo 20 gadu laikā palielinājusi apgrozījumu par 600 procentiem. Ja mēs paskatāmies, kāds ir bijis apgrozījums 90.gadu sākumā, tad redzam, ka tie bija nieka 5 miljoni tonnu kravu. Šogad tie ir 30 miljoni tonnu kravu. Un nākotnē Rīgas osta var vismaz dubultot šo apgrozījumu. Notiek investīcijas, tiek būvēts otrs sliežu ceļš Krustpils virzienā. Mēs palielinām kapacitāti. Bet diemžēl ar vienu lēmumu mēs to visu varam pārsvītrot. Manis šodien piedāvātais risinājums ir nevis ignorēt dabas draugu intereses... Mums ir jādomā par putniem. Neviens nedomā šodien kaut kādā veidā mēģināt vērsties, tā teikt, pret putniem, lai viņi nevar pārlidot tur pāri. Bet, ja 800 gadus Rīgas osta ir bijusi kā osta, tad kāpēc šodien mēs mēģinām kaut kādā veidā uzlikt cilpu Rīgas ostas kaklam un vienlaicīgi arī tādā veidā neļaujam veiksmīgi attīstīties mazajām ostām? Man šķiet, ka šo jautājumu nevajadzētu šodien ar balsojamo mašīnu izstumt cauri, bet vajadzētu lūgt valdībai vēlreiz šo jautājumu izskatīt un virzīt tālāk tad, kad Ostu padome būs pieņēmusi galīgo lēmumu, jo pēdējais Ostu padomes lēmums pirms vēlēšanām bija - noraidīt. Kāpēc tas tiek stumts? Protams, var teikt, ka var tikt radīti zaudējumi. Bet, godājamie kolēģi, kurš ir izrēķinājis, kādus zaudējumus mēs radīsim, ja Rīgas osta kļūs konkurētnespējīga? Viena pārkrautā tonna, kas tiek pārkrauta caur jebkuru no mūsu ostām, Latvijas ekonomikai rada vismaz 10 latu ienākumus. Šodien Rīgas osta Latvijas ekonomikai ģenerē ienākumus vairāk nekā 300 miljonu latu apmērā, desmitiem tūkstošu cilvēku strādā šajā ostā. Man būtu priekšlikums šodien valdošajai koalīcijai varbūt nepieņemt šādu lēmumu, lai mēs nenonāktu tādā situācijā, kādā mēs esam jau nonākuši ar cukura nozari. Atliksim šo jautājumu! Lūgsim valdībai līdz janvāra beigām to izskatīt vēlreiz! Jums arī janvāra beigās pietiks balsu, lai nobalsotu, bet šodien sasteigt... Šis nav budžeta jautājums! Un tieši tāpēc es ceru, ka šodien mēs tomēr varētu būt vienoti jautājumā par nacionālajām interesēm. Es esmu pilnīgi pārliecināts, ka šodien viens mēnesis mums neko nemainīs, lai mēs pirms Ziemassvētkiem to sasteigtu. Un man gribētos, lai mēs vienmēr tomēr varētu atrast kopīgas intereses, runājot par vides jautājumiem un par nacionālajiem biznesa jautājumiem. Tāpēc es aicinu it sevišķi „Vienotību”, kura nav bijusi iepriekšējās valdībās... kura varbūt nav aktīvi iesaistījusies šā jautājuma risināšanā, atbalstīt šo pozīciju un atlikt šā jautājuma skatīšanu vismaz uz mēnesi. Paldies.".
- 2010_12_16-seq33 spokenText "Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 24.janvāris. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - Ministru kabineta lūgums turpināt 10.Saeimā izskatīt 9.Saeimas likumprojektu „Grozījumi likumā „Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām””. Vārds deputātam Aināram Šleseram.".
- 2010_12_16-seq32 spokenText "Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2011.gada 24.janvāris.".
- 2010_12_16-seq31 spokenText "Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 24.janvāris. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - Ministru kabineta iesniegtais lūgums turpināt 10.Saeimā izskatīt 9.Saeimas likumprojektu „Grozījumi likumā „Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu””. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu: turpināt 10.Saeimā izskatīt 9.Saeimas likumprojektu „Grozījumi likumā „Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret - 5, atturas - nav. Lēmums pieņemts. Likumprojekts tiks turpināts izskatīt 10.Saeimā. 9.Saeimā atbildīgā par šo likumprojektu bija Juridiskā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Tātad atbildīgā ir Juridiskā komisija. Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Gaidim Bērziņam, lai noteiktu priekšlikumu iesniegšanas termiņu.".
- 2010_12_16-seq30 spokenText "Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2011.gada 24.janvāris.".
- 2010_12_16-seq28 spokenText "Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2011.gada 24.janvāris.".
- 2010_12_16-seq29 spokenText "Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 24.janvāris. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - Ministru kabineta lūgums turpināt 10.Saeimā izskatīt 9.Saeimas nepabeigto likumprojektu „Grozījums Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu, lai turpinātu izskatīt 10.Saeimā likumprojektu „Grozījums Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret - 2, atturas - nav. Lēmums pieņemts. Likumprojektu turpinās izskatīt 10.Saeimā. 9.Saeimā atbildīgā par šo likumprojektu bija Juridiskā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Tātad atbildīgā komisija ir Juridiskā komisija. Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Gaidim Bērziņam, lai noteiktu priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.".
- 2010_12_16-seq27 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu - turpināt 10.Saeimā izskatīt 9.Saeimas nepabeigto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts pensijām””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 8, pret - 80, atturas - 1. Lēmuma projekts nav atbalstīts. Likumu neturpinās izskatīt 10.Saeimā. Nākamais darba kārtības jautājums - Ministru kabineta iesniegtais lūgums turpināt 10.Saeimā izskatīt 9.Saeimas nepabeigto likumprojektu „Par nekustamā īpašuma atsavināšanu sabiedriskajām vajadzībām - Dienvidu tilta pār Daugavu 2.kārtas posmā no Krasta ielas līdz Austrumu maģistrālei būvniecībai”. Tātad lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu, lai turpinātu izskatīt 10.Saeimā likumprojektu „Par nekustamā īpašuma atsavināšanu sabiedriskajām vajadzībām - Dienvidu tilta pār Daugavu 2.kārtas posmā no Krasta ielas līdz Austrumu maģistrālei būvniecībai”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - 22, atturas - nav. Lēmums pieņemts. Likumprojektu turpinās izskatīt 10.Saeimā. 9.Saeimā atbildīgā par šo likumprojektu bija Juridiskā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Tātad atbildīgā ir Juridiskā komisija. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Gaidim Bērziņa, lai noteiktu priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam! Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Gaidim Bērziņam!".
- 2010_12_16-seq26 spokenText "Augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Saeimas Prezidija locekļi! Godātie kolēģi! Sociālo un darba lietu komisija, izskatījusi likumprojektu, kuru nepabeidzām izskatīt 9.Saeimā, vienprātīgi nolēma, ka „Grozījumi likumā „Par valsts pensijām”” nav turpināmi skatīt 10.Saeimā. Paskaidrošu - kāpēc. Tāpēc, ka šodien mums ir skaidri zināms, ka Valsts prezidents jau ir ceļajūtīs uz Maskavu un ka šie „Grozījumi likumā „Par valsts pensijām”” vistiešākajā veidā ir saistīti ar Latvijas un Krievijas noslēgto sociālās drošības līgumu. Otrkārt. Daļa no normām, kas ir šajā šodien skatāmajā likumprojektā, ir jau izskatītas, un par tām mēs balsosim šodien vai nākamajā dienā, pieņemot 2011.gada budžetu. Tāpēc es aicinu jūs, kolēģi: lai Labklājības ministrija čakli strādā, jo ir pieņemta koncepcija par sociālās drošības ilgtspēju, bet Ministru kabinets pēc tam to izvērtēs un iesniegs Saeimai jaunus grozījumus likumā „Par valsts pensijām”. Aicinu, kolēģi, šo likumprojektu nevirzīt tālākai izskatīšanai 10.Saeimā.".
- 2010_12_16-seq25 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu: turpināt izskatīt 10.Saeimā likumprojektu „Grozījums Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 8, pret - 77, atturas - nav. Tātad lēmuma projekts nav atbalstīts, likumprojektu neturpinās izskatīt 10.Saeimā. Nākamais darba kārtības jautājums - Ministru kabineta iesniegtais lūgums turpināt 10.Saeimā izskatīt 9.Saeimas nepabeigto likumprojektu „Par valsts pensijām”. Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Aija Barča.".
- 2010_12_16-seq24 spokenText "Cienījamie kolēģi! Šeit ļoti līdzīgi: piedaloties visiem tiem pašiem ekspertiem, komisija likumprojektu izvērtēja, un komisijas lēmums bija neturpināt likumprojekta izskatīšanu.".
- 2010_12_16-seq23 spokenText "Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 5.janvāris. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - Ministru kabineta iesniegtais lūgums turpināt 10.Saeimā izskatīt 9.Saeimā nepabeigto likumprojektu „Grozījums Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā”. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Vitauts Staņa.".
- 2010_12_16-seq22 spokenText "5.janvāris.".
- 2010_12_16-seq21 spokenText "Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 5.janvāris. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - Ministru kabineta iesniegtais lūgums turpināt 10.Saeimā izskatīt 9.Saeimā nepabeigto likumprojektu „Par Eiropas Sociālās drošības kodeksu”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu: turpināt 10.Saeimā izskatīt 9.Saeimā nepabeigto likumprojektu „Par Eiropas Sociālās drošības kodeksu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Likumprojektu turpinās izskatīt 10.Saeimā. Atbildīgā arī par šo likumprojektu iepriekšējā Saeimā bija Ārlietu komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Tātad atbildīgā ir Ārlietu komisija. Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Sergejam Mirskim, lai noteiktu priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.".
- 2010_12_16-seq20 spokenText "Termiņš - 5.janvāris.".
- 2010_12_16-seq19 spokenText "Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2011.gada 28.februāris. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - Ministru kabineta iesniegtais lūgums turpināt izskatīt 10.Saeimā likumprojektu „Par Pārskatīto Eiropas Sociālo hartu”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu, lai turpinātu 10.Saeimā izskatīt 9.Saeimas nepabeigto likumprojektu „Par Pārskatīto Eiropas Sociālo hartu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. 9.Saeimā atbildīgā par šo likumprojektu bija Ārlietu komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Atbildīgā komisija tātad ir Ārlietu komisija. Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Sergejam Mirskim, lai noteiktu priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.".
- 2010_12_16-seq18 spokenText "Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 2011.gada 28.februāris.".