Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2010_12_16-seq34> ?p ?o. }

• 2010_12_16-seq34 type Speech.
• 2010_12_16-seq34 number "34".
• 2010_12_16-seq34 date "2010-12-16".
• 2010_12_16-seq34 isPartOf 2010_12_16.
• 2010_12_16-seq34 spokenAs 85.
• 2010_12_16-seq34 spokenText "Augsti godājamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Šis ir viens no tiem jautājumiem, par kuriem diskusija ir bijusi jau ilgu laiku. Noteikti daudzi Saeimas deputāti, it sevišķi jaunievēlētie, nemaz nezina, ka šis jautājums ir izraisījis diezgan plašas debates dažādu nozaru pārstāvjiem. Mēs runājam par īpaši aizsargājamām teritorijām, un, protams, ir jautājums: vai ir jāizsargā Latvijā kādas teritorijas? Noteikti, jā! Bet šajā gadījumā, man šķiet, mēs gribam pieļaut diezgan lielu kļūdu, kas ir saistīta ar jūras teritoriju aizsargāšanu. Šis jautājums ir saistīts arī ar ļoti slaveno Irbes šaurumu. Natura 2000 ir tās Latvijas teritorijas, kuras tiks aizsargātas īpašā veidā, par to rūpēsies Brisele. It kā jau nekas slikts tas nav, bet, kā mēs zinām, lai saņemtu IVN un attiecīgi veiktu pārbaudes šajās teritorijās, ir jāsaduras ar ārkārtīgi lielu birokrātiju. Tas var prasīt daudzus gadus. Pirms kāda laika, kad es viesojos Liepājā, man bija sarunas ar Liepājas mēru Uldi Sesku, un, kad mēs jautājām, kāds ir Liepājas viedoklis par Natura 2000, jo Liepājai ir arī sava osta, tad viennozīmīgi atbilde bija saistīta ar to, ka Liepājai Natura 2000 rada arī problēmas, jo Liepājai ir savs ezers, kuru ir nepieciešams attīrīt, kuru ir nepieciešams attīstīt, bet diemžēl šie liegumi ir tie, kas ierobežo attīstību tieši šajā teritorijā. Un problēma, kas saistīta ar Irbes šaurumu, ir zināmā mērā tāds kā lakmusa papīrs, kas rāda, kāda būs mūsu attieksme, lai mēs aizsargātu Latvijas nacionālās intereses. Kāpēc ir jāaizsargā Latvijas nacionālās intereses šajā jautājumā? Mēs zinām, ka mēs daudzos jautājumos diemžēl esam apzināti vai neapzināti piekāpušies Briselei, gribējām kaut kādā veidā izpelnīties atzinību. Tad, kad daudzi - ne tikai ārvalstu, bet arī pašmāju - eksperti teica, ka cukura rūpniecība Latvijā neesot vajadzīga, jo lētāk ir ievest cukuru no Dānijas vai Brazīlijas, tika pieņemti attiecīgi lēmumi un šī nozare tika iznīcināta. Taču šodien daudzi runā: vai nav pienācis laiks atjaunot Latvijā cukura rūpniecību? Man negribētos, lai mēs nonāktu līdz tādai pašai situācijai ar īpaši aizsargājamām teritorijām. Kāpēc es kategoriski iestājos pret šā likumprojekta tālāku virzīšanu? Ne jau tikai tāpēc, ka man ir labi pazīstama satiksmes nozare, jo es esmu bijis satiksmes ministrs un Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs, bet tāpēc, ka es apzinos, ka šodien tiek virzīts likums, par kuru joprojām nav pieņemts galīgais lēmums. Pirms vēlēšanām Ostu padomē tika skaidri lemts - neatbalstīt šā likuma tālāku virzību šādā formā. Iebildums bija pamatā saistīts ar Irbes šaurumu un arī ar mazajām reģionālajām ostām Rīgas līcī - Mērsraga, Skultes, Ainažu un citām ostām. Kāpēc? Tāpēc ka Natura 2000 uzliek ievērojamus liegumus šo ostu attīstībā. Ja mēs gribam radīt darba vietas ne tikai Rīgā, bet arī ārpus Rīgas, tad mums ir jādomā, kādā veidā attīstīsies mūsu ekonomika, un mazās ostas vienmēr ir bijušas un arī nākotnē varētu būt tie biznesa objekti, kuri ģenerē ekonomisko aktivitāti valstī. Diemžēl šajā gadījumā mēs gribam steigties un būt pirmrindnieki. Mēs vēlamies, lai Natura 2000 mūs aizsargā. Bet jautājums: no kā tad mēs gribam sevi aizsargāt? Es respektēju Vides ministrijas pozīciju, kura diezgan aktīvi vienmēr ir aizsargājusi savas intereses, bet šoreiz ir runa par direktīvām, kuras it kā Latvija negrib ievērot un pildīt. Jautājums: par kādām tad direktīvām mēs runājam? Ko tad mēs gribam pārkāpt saistībā, piemēram, ar šo Irbes šaurumu? Ir Putnu direkcija, kura nosaka to, ka šī teritorija jāaizsargā. Jautājums ir tāds: ar ko tad īpašs ir Irbes šaurums? Es vēl saprastu, ja tur nārstotu laši vai kādas citas zivis, bet tur lido pāri putni, un šī teritorija ir jāaizsargā. Jautājums: kas tad var traucēt putniem lidot pāri šai teritorijai, ja šī teritorija nebūs Natura 2000? Situācija ir tāda, ka pirms kāda laika atbildīgo nozaru pārstāvji - tātad no vides jomas - tika veikuši pētījumus, saņēmuši diezgan lielus finansējumus no Eiropas fondiem, un viņi, protams, gribēja pēc iespējas vairāk teritoriju izpētīt, jo par to tika maksāta nauda. Un es saprotu: ja jau viņi reiz ir pētījuši, tad viņi kaut kādā veidā cenšas savas pozīcijas aizsargāt. Tur nav nekā nosodāma! Tikai rodas jautājums: vai, virzot šo jautājumu uz priekšu, mēs tiešām esam izvērtējuši šīs intereses un līdzsvarojuši tās starp šīm vides interesēm, putnu interesēm un nacionālajām ekonomiskajām interesēm? Kāpēc man ir bažas par to, ka, iekļaujot sarakstā Irbes šaurumu, mēs varam iešaut sev kājā? Pirmkārt, tāpēc, ka pret šo lēmumu ir iestājušās daudzas pilsētas, to skaitā Rīga, Ventspils un Liepāja. Ostu padomē visu šo pilsētu pārstāvji, kā arī ostu pārstāvji vienbalsīgi ir atbalstījuši pozīciju, ka nevajag iekļaut Irbes šaurumu Natura 2000. Tā ir sava veida solidaritāte, jo ne jau Ventspils un Liepāja no tā cietīs. No tā cietīs Rīga un mazās Rīgas līča ostas. Mums ir ārkārtīgi svarīgi izdarīt visu iespējamo, lai nacionālās intereses aizsargātu. Man ir bažas, patiesas bažas, par to, ka šodien šis jautājums tiek it kā nevainīgi virzīts uz priekšu ar tādu domu, it kā mēs plānojam šo konkrēto teritoriju - Irbes šaurumu - iznīcināt, lai gan nekādu tādu nodomu nav. Vienīgais mūsu nodoms ir tāds: padarīt, lai mūsu ostas būtu konkurētspējīgas pasaules globālajā ekonomikā, lai mēs varētu konkurēt ar tādām ostām kā Hamburga, Antverpene, Roterdama. Par ko ir bažas? Bažas ir par to, ka šodien ostas spēj konkurēt tikai tad, ja ostas ir padziļinātas. Rīgas brīvosta ir uzsākusi padziļināšanas programmu. Šogad ir pirmais gads, kad mēs esam sākuši apkalpot Panamax tipa kuģus. Tas nozīmē, ka dziļums Rīgas brīvostā ir palielinājies līdz 16 metriem. Bet ir jāapzinās, ka Irbes šaurums ir sava veida pudeles kakliņš, kurš var nākotnē mums radīt problēmas. Mēs zinām to, ka Rīgas līča, tā teikt, visa tā piekraste vai arī kuģu ceļš nav tāds, ka tur apakšā būtu klints, kur attiecīgi dziļums nevar mainīties. Tur ir smiltis, un kaut kādu vēju ietekmē šīs smiltis var tikt aizpūstas, tāpēc kuģa ceļu nāksies padziļināt. Un tā nu ir sanācis, ka igauņi mūs šajā jautājumā ir vienbalsīgi atbalstījuši, viņi pat ir rekomendējuši un saskaņojuši: iekļausim Irbes šaurumu kā aizsargājamo teritoriju sarakstā Natura 2000! Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka igauņi, kuriem blakus arī sala, varēs skaidri paust viedokli nākotnē, tad, kad mēs kārtosim IVN procedūru: vai mēs drīkstam vai nedrīkstam padziļināt. Un varbūt šodien Vējoņa kungs, kurš runās pēc manis, teiks: „Nē, nē, tas mūs nekādā gadījumā neietekmēs, un mēs droši varam garantēt šodien, ka mēs varēsim normāli, izejot caur IVN procedūru, veikt padziļināšanu,” - taču man nav pārliecības. Jo vakar Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā mēs skatījām - Zaķa kungs to ļoti labi šodien var apliecināt - vienu no jautājumiem... Tur jau ir ierakstīts, ka, ja gadījumā Eiropā mainīsies kaut kādas regulas vai noteikumi, tad attiecīgi mums jāpakļaujas Eiropas vienotajai pozīcijai. Un man ir bažas, ka tajā brīdī, kad Rīgas ostā sāks ienākt aizvien vairāk un vairāk lielo kuģu, tad, kad Rīgas osta sāks attīstīties kā stratēģiska konteineru osta šajā reģionā, - ka tad pēkšņi tās ostas, kuras sāks zaudēt kravas, sāks nevis mūs atbalstīt, bet... viņi izdarīs visu, lai kaut kādā veidā caur šo Natura 2000 ietekmētu Rīgas ostas attīstību. Ārkārtīgi vienkārši! Viņi mēģinās uzlikt kādus liegumus. Un tā problēma ir tā: vai mums lemšana par IVN, par iespējamo kuģu ceļa padziļināšanu ir jāatdod Eiropai? Un man ir izbrīns, ka šodien mēs virzām šo jautājumu, ka Ministru kabinets virza šo jautājumu uz izskatīšanu Saeimā laikā, kad Ostu padome vēl nav pieņēmusi galīgo lēmumu. Ostu padome sanāks janvāra beigās. Lemberga kungs šajā jautājumā atbalsta vienoto pozīciju, jo ostas - Rīga, Ventspils, Liepāja - vienmēr ir solidarizējušās jautājumos, kas skar iespējamās kaut kādu noteikumu izmaiņas. Jo šodien, ja situācija tiks pasliktināta vienā ostā, Rīgā, nākamajā reizē tā būs Ventspils vai Liepāja. Man šķiet, ka nevajadzētu ieviest šādu precedentu, ka Ostu padomes lēmums netiek ņemts vērā. Mēs esam Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā vienojušies, ka ir nepieciešams, lai satiksmes ministrs atnāk un skaidri pauž savu pozīciju par to, ko domā Satiksmes ministrija. Es šo pozīciju zinu, jo tā nekad nav mainījusies. Satiksmes ministrija neatbalsta tādu lēmumu pieņemšanu, kuri ierobežo kuģu ceļa iespējamo padziļināšanu nākotnē. Un man negribētos nonākt līdz situācijai, ka mēs tranzītbiznesā radītu precedentu, kas var līdzināties gadījumam ar cukurfabrikām - ka mēs diemžēl paši neko vairs lemt nevaram. Jo - kā tad ir ar cukurfabrikām šodien? Godājamie kolēģi! Vai mēs varam uzbūvēt vienu cukurfabriku, ja tā valdība lemtu? Nevaram, jo, redziet, Eiropa mums neļauj, mums ir ierobežojumi! Kāpēc mums vajag bāzt galvu cilpā un pašiem atteikties no suverēnajām tiesībām, ja mēs varam paši lemt par to - padziļināt mums kuģu ceļu vai nepadziļināt? Jo, ticiet man, Eiropas Savienībā, protams, mums ir daudz kolēģu, ar kuriem mums ir jāsadarbojas, bet, tiklīdz Latvija sāks palikt konkurētspējīga, tiklīdz mēs sāksim atņemt kravas ne tikai Igaunijai, bet arī Somijai, Zviedrijai, Holandei vai Vācijai to ostās, tad, ticiet man, lēmums tiks pieņemts zibenīgi. Man šķiet, ka šajā gadījumā ir ārkārtīgi bīstami, ja mēs šādi rīkojamies. Paskatīsimies uz citām ostām! Tā ir sanācis, ka Tallinas ostā nav nekādu teritoriju Natura 2000. Natura 2000 teritorijas tiek noteiktas ostās, kuras jau ir attīstījušās, kurām ir milzīgs apgrozījums. Rīgas osta ir pēdējo 20 gadu laikā palielinājusi apgrozījumu par 600 procentiem. Ja mēs paskatāmies, kāds ir bijis apgrozījums 90.gadu sākumā, tad redzam, ka tie bija nieka 5 miljoni tonnu kravu. Šogad tie ir 30 miljoni tonnu kravu. Un nākotnē Rīgas osta var vismaz dubultot šo apgrozījumu. Notiek investīcijas, tiek būvēts otrs sliežu ceļš Krustpils virzienā. Mēs palielinām kapacitāti. Bet diemžēl ar vienu lēmumu mēs to visu varam pārsvītrot. Manis šodien piedāvātais risinājums ir nevis ignorēt dabas draugu intereses... Mums ir jādomā par putniem. Neviens nedomā šodien kaut kādā veidā mēģināt vērsties, tā teikt, pret putniem, lai viņi nevar pārlidot tur pāri. Bet, ja 800 gadus Rīgas osta ir bijusi kā osta, tad kāpēc šodien mēs mēģinām kaut kādā veidā uzlikt cilpu Rīgas ostas kaklam un vienlaicīgi arī tādā veidā neļaujam veiksmīgi attīstīties mazajām ostām? Man šķiet, ka šo jautājumu nevajadzētu šodien ar balsojamo mašīnu izstumt cauri, bet vajadzētu lūgt valdībai vēlreiz šo jautājumu izskatīt un virzīt tālāk tad, kad Ostu padome būs pieņēmusi galīgo lēmumu, jo pēdējais Ostu padomes lēmums pirms vēlēšanām bija - noraidīt. Kāpēc tas tiek stumts? Protams, var teikt, ka var tikt radīti zaudējumi. Bet, godājamie kolēģi, kurš ir izrēķinājis, kādus zaudējumus mēs radīsim, ja Rīgas osta kļūs konkurētnespējīga? Viena pārkrautā tonna, kas tiek pārkrauta caur jebkuru no mūsu ostām, Latvijas ekonomikai rada vismaz 10 latu ienākumus. Šodien Rīgas osta Latvijas ekonomikai ģenerē ienākumus vairāk nekā 300 miljonu latu apmērā, desmitiem tūkstošu cilvēku strādā šajā ostā. Man būtu priekšlikums šodien valdošajai koalīcijai varbūt nepieņemt šādu lēmumu, lai mēs nenonāktu tādā situācijā, kādā mēs esam jau nonākuši ar cukura nozari. Atliksim šo jautājumu! Lūgsim valdībai līdz janvāra beigām to izskatīt vēlreiz! Jums arī janvāra beigās pietiks balsu, lai nobalsotu, bet šodien sasteigt... Šis nav budžeta jautājums! Un tieši tāpēc es ceru, ka šodien mēs tomēr varētu būt vienoti jautājumā par nacionālajām interesēm. Es esmu pilnīgi pārliecināts, ka šodien viens mēnesis mums neko nemainīs, lai mēs pirms Ziemassvētkiem to sasteigtu. Un man gribētos, lai mēs vienmēr tomēr varētu atrast kopīgas intereses, runājot par vides jautājumiem un par nacionālajiem biznesa jautājumiem. Tāpēc es aicinu it sevišķi „Vienotību”, kura nav bijusi iepriekšējās valdībās... kura varbūt nav aktīvi iesaistījusies šā jautājuma risināšanā, atbalstīt šo pozīciju un atlikt šā jautājuma skatīšanu vismaz uz mēnesi. Paldies.".
• 2010_12_16-seq34 language "lv".
• 2010_12_16-seq34 speaker Ainars_Slesers-1970.
• 2010_12_16-seq34 mentions Q822919.
• 2010_12_16-seq34 mentions Q211.
• 2010_12_16-seq34 mentions Q79820.
• 2010_12_16-seq34 mentions Q2660080.
• 2010_12_16-seq34 mentions Q191.
• 2010_12_16-seq34 mentions Q193089.
• 2010_12_16-seq34 mentions Q458.
• 2010_12_16-seq34 mentions Q33.
• 2010_12_16-seq34 mentions Q35.
• 2010_12_16-seq34 mentions Q183.
• 2010_12_16-seq34 mentions Q34.
• 2010_12_16-seq34 mentions Q3018073.
• 2010_12_16-seq34 mentions Q9005.
• 2010_12_16-seq34 mentions Q36036.
• 2010_12_16-seq34 mentions Q5244326.
• 2010_12_16-seq34 mentions Q613690.
• 2010_12_16-seq34 mentions Q992046.
• 2010_12_16-seq34 mentions Q1770.
• 2010_12_16-seq34 mentions Q155.
• 2010_12_16-seq34 mentions Q2068319.
• 2010_12_16-seq34 mentions Q16408655.
• 2010_12_16-seq34 mentions Q34370.
• 2010_12_16-seq34 mentions Q1055.
• 2010_12_16-seq34 mentions Q7537005.
• 2010_12_16-seq34 mentions Q29168833.
• 2010_12_16-seq34 mentions Q12892.