Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2010_12_16-seq36> ?p ?o. }

• 2010_12_16-seq36 type Speech.
• 2010_12_16-seq36 number "36".
• 2010_12_16-seq36 date "2010-12-16".
• 2010_12_16-seq36 isPartOf 2010_12_16.
• 2010_12_16-seq36 spokenAs 135.
• 2010_12_16-seq36 spokenText "Cienījamā Saeimas spīkere! Cienījamie kolēģi deputāti! (No zāles: „Mēs tev neesam kolēģi!”) Pirmām kārtām es gribētu īstenībā aizrādīt Šlesera kungam, ka nevajag tiražēt muļķības attiecībā uz cukurfabriku, jo lēmumu par cukurfabrikas esamību vai neesamību pieņēma cukurfabrikas īpašnieki. (Aplausi.) Un šajā gadījumā valsts nav vainīga, ka īpašnieki ir pieņēmuši šādu lēmumu. Par šo likumprojektu, protams, ir ļoti daudz diskutēts gan Saeimā, gan Latvijas Ostu padomē, gan arī publiskajās diskusijās pirms Saeimas vēlēšanām. Un jāsaka tā, ka šeit ir arī daļēja patiesība par to, ka Latvijas Ostu padomē ir noraidīts... Nē, Ostu padomē nav noraidīts šis jautājums. Ostu padomē, vairākkārt liekot šo jautājumu uz balsošanu, nekāds lēmums nav pieņemts, jo viedokļi dalās. Līdz ar to šā jautājuma skatīšana Latvijas Ostu padomē turpināsies arī nākamajā gadā. Šā likuma būtiskākie grozījumi, protams, ir saistīti ar septiņu aizsargājamo jūras teritoriju noteikšanu par Eiropas nozīmes aizsargājamām jūras teritorijām, tā sauktajām Natura 2000 teritorijām. Šo teritoriju izveidošanas pienākums Eiropas Savienības dalībvalstīm izriet no divām dabas direktīvām - no tā sauktās Biotopu direktīvas un no Putnu direktīvas. Minētās direktīvas nosaka, kuras sugas un kuri biotopi jāaizsargā visā Eiropas Savienības teritorijā, to skaitā arī Latvijā, kā arī to, kuru sugu un biotopu aizsardzībai jāveido aizsargājamās teritorijas gan uz sauszemes, gan jūrā. Izveidotās teritorijas kopīgi ar citu Eiropas Savienības valstu teritorijām veido vienotu Eiropas Savienības nozīmes aizsargājamo teritoriju - Natura 2000 - tīklu. Nosakot šīs teritorijas par aizsargājamām dabas teritorijām, dalībvalstīm ir jāņem vērā pirmām kārtām un galvenokārt tikai un vienīgi zinātniskā informācija, kas, vērtējot strikti noteiktus zinātniskos kritērijus, identificē, kuras teritorijas jāveido par aizsargājamām teritorijām. Attiecībā uz likumprojektā minētajām teritorijām. Saskaņā ar 2005.-2009.gadā veikto pētījumu Latvijas jūras ūdeņos septiņas teritorijas ir atzītas par tādām, kurās Latvijai saskaņā ar Putnu direktīvu un Biotopu direktīvu ir jāizveido Eiropas Savienības aizsargājamās teritorijas. Tās ir Nida-Pērkone, Akmensrags, Irbes šaurums, Rīgas līča rietumu piekraste, selga uz rietumiem no Tūjas, Vitrupe-Tūja un Ainaži-Salacgrīva. Attiecīgo teritoriju izveides procesā, kas aizsakās 2008.gadā, notika konsultācijas un diskusijas ar atsevišķām pašvaldībām un ostām. Tika meklēti visi iespējamie risinājumi, lai vienlaikus varētu gan attīstīt attiecīgās piekrastes teritorijas, gan arī netiktu apdraudēti aizsargājamie putni un biotopi. Līdz Ministru kabineta lēmumam par šo teritoriju aizsardzības statusu tika atrasti visām pusēm maksimāli pieņemami risinājumi, un šā gada 5.janvārī Ministru kabinets pieņēma Ministru kabineta noteikumus, ar kuriem noteica šīs septiņas jūras teritorijas par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām. Vienlaikus Ministru kabineta noteikumi paredz to, ka zivju ieguve aizsargājamās jūras teritorijās notiek saskaņā ar zvejniecību regulējošiem normatīvajiem aktiem; teritorijās ir noteiktas neitrālās zonas, lai nodrošinātu ostu darbību un tām nepieciešamo infrastruktūru, piekrastes pašvaldību saimniecisko darbību un tūrisma infrastruktūras attīstību, kā arī varētu padziļināt kuģu ceļus. Savukārt Ministru kabineta noteikumos par īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējiem aizsardzības un izmantošanas noteikumiem attiecībā uz jūras teritorijām nav noteikti nekādi saimnieciskās darbības ierobežojumi. Zināms, ka Rīgas brīvostas pārstāvji ir pauduši bažas attiecībā uz Irbes šaurumu, tomēr varu apgalvot, ka tās tiek nepamatoti vērstas pret šo likumprojektu, jo pēc būtības ar šiem grozījumiem ostas darbība netiek apdraudēta. Runājot par Irbes šaurumu un par šīs teritorijas iekļaušanu Natura 2000 tīklā, ir izskanējis krietni daudz nepamatotas informācijas. Vēlos uzsvērt, ka tas ir absolūts mīts par kuģu ceļu un kustības apdraudējumu, jo Irbes šaurums tiek... ja Irbes šaurums tiek noteikts par aizsargājamo teritoriju Natura 2000. Sugu eksistence un izdzīvošana ir cieši saistīta ar cilvēka darbību un saimnieciskajām aktivitātēm. Putniem Irbes šaurumā un citās vietās jūrā ir būtiski ziemā neaizsalstošie ūdeņi. Putni ir sastopami gan ostās, gan kuģu ceļos, un putnu dēļ nav jānosaka nekādi ierobežojumi kuģošanai. Arī nākotnē ostu saimnieciskā darbība un putnu esamība ir savietojama. Viennozīmīgi varu apgalvot, ka kuģošana putniem netraucē un ka patiesībā gan ir otrādi: tieši tādēļ, ka kuģošana notiek, tur ir putni, īpaši rudens un ziemas periodā, kad neaizsalstošie kuģu ceļi un ledlauži veic labu darbu arī priekš putniem. Vienīgā darbība, ko varu minēt kā ierobežotu vai aizliegtu aizsargājamās teritorijās, ir vēja ģeneratoru uzstādīšana. Tā gan būs liegta, bet nedomāju, ka kāds varētu iedomāties šajā teritorijā, kas nepieciešama kuģošanai, uzstādīt vēja ģeneratorus. Tā kā attiecīgās teritorijas ir izveidotas, lai nodrošinātu Eiropas nozīmes putnu un biotopu aizsardzību, Latvijas pienākums ir noteikt tās par Eiropas Savienības nozīmes aizsargājamām teritorijām Natura 2000. Ar šo likumprojektu Latvija izpilda savas saistības attiecībā pret Eiropas Savienību, kuras bija uzņēmusies jau 2004.gadā, iestājoties Eiropas Savienībā, to skaitā arī saistības līdz 2008.gadam izveidot aizsargājamās jūras teritorijas. Tā kā mums šādu saistību izpildei bija nepieciešami gan zinātniskie pētījumi, gan konsultācijas ar visām ieinteresētājām pusēm, teritoriju izveide paņēma daudz ilgāku laiku un šīs aizsargājamās teritorijas mēs izveidojām tikai 2010.gadā. 2009.gadā viss nepieciešamais tika sagatavots, un tagad Saeimas rokās ir nodota šā jautājuma izlemšana: vai izpildīt saistības, kuras pildīt esam apņēmušies, vai ignorēt tās? Latvija aizstāv savas nacionālās intereses, bet tajā pašā laikā Vides ministrija aizstāv Latvijas dabas intereses, jo mēs esam Latvijas dabas advokāti. Un tāpēc es aicinu balsot par šā likumprojekta izskatīšanas turpināšanu 10.Saeimas darbības laikā. Paldies.".
• 2010_12_16-seq36 language "lv".
• 2010_12_16-seq36 speaker Raimonds_Vejonis-1966.
• 2010_12_16-seq36 mentions Q822919.
• 2010_12_16-seq36 mentions Q211.
• 2010_12_16-seq36 mentions Q2660080.
• 2010_12_16-seq36 mentions Q193089.
• 2010_12_16-seq36 mentions Q458.
• 2010_12_16-seq36 mentions Q4459436.
• 2010_12_16-seq36 mentions Q2167704.
• 2010_12_16-seq36 mentions Q3018073.
• 2010_12_16-seq36 mentions Q16408655.
• 2010_12_16-seq36 mentions Q29168835.
• 2010_12_16-seq36 mentions Q29168833.
• 2010_12_16-seq36 mentions Q1004306.
• 2010_12_16-seq36 mentions Q29168832.
• 2010_12_16-seq36 mentions Q16356128.