Matches in Saeima for { ?s <http://purl.org/linkedpolitics/vocabulary/spokenText> ?o. }
- 2011_02_03-seq74 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.".
- 2011_02_03-seq73 spokenText "Lūdzu Saeimu atbalstīt šā likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā.".
- 2011_02_03-seq72 spokenText "Deputāti neiebilst. (Pauze. No zāles dep. I.Circene un S.Bendrāte: „Lūdzu atbalstīt...”)".
- 2011_02_03-seq71 spokenText "10. - deputāta Sergeja Dolgopolova priekšlikums. To komisija daļēji atbalstīja un iekļāva savā priekšlikumā - 1.priekšlikumā.".
- 2011_02_03-seq70 spokenText "Deputāti piekrīt. 10. ...".
- 2011_02_03-seq69 spokenText "9.priekšlikums. Daļēji atbalstīto 8.priekšlikumu iekļāva un precizēja Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija.".
- 2011_02_03-seq67 spokenText "8. - deputāta Dolgopolova kunga priekšlikums. Tas tika daļēji atbalstīts, nosakot to, ka amatpersona par interešu konfliktu savā iestādē var ziņot gan iestādes vadītājam, gan arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam.".
- 2011_02_03-seq65 spokenText "7.priekšlikums. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija atbalstīja to, ka no priekšlikuma tiek svītroti vārdi „koruptīvs nodarījums”, jo, kā jau es minēju, komisija vienojās par to, ka koruptīva nodarījuma definēšana nav šā likuma priekšmets.".
- 2011_02_03-seq64 spokenText "Deputāti piekrīt komisijas lēmumam par 6.priekšlikumu.".
- 2011_02_03-seq63 spokenText "6. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, kas nosaka to, kādā veidā tiek sniegtas ziņas par Saeimas deputātiem Valsts ieņēmumu dienestā kā amatpersonām. Komisija atbalstīja.".
- 2011_02_03-seq61 spokenText "5. - finanšu ministra Andra Vilka priekšlikums, ko komisija redakcionāli precizēja un kas paredz to, ka tikai elektroniskā veidā ir jāiesniedz amatpersonu saraksti Valsts ieņēmumu dienestā.".
- 2011_02_03-seq59 spokenText "Jā. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija noteica, ka tātad trešās nodaļas nosaukumā ir arī nosakāmi amatpersonu pienākumi, bet... arī tiesības ziņot par interešu konfliktu.".
- 2011_02_03-seq58 spokenText "4.priekšlikums. Jūs izlaidāt 4. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu.".
- 2011_02_03-seq57 spokenText "Komisija atbalstīja finanšu ministra Andra Vilka priekšlikumu...".
- 2011_02_03-seq55 spokenText "3.priekšlikums. Līdzīgi. Partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcija arī ieteica precizēt, kas ir koruptīvs nodarījums, bet, tā kā komisija atzina, ka tas nav šā likuma priekšmets, komisija neatbalstīja šo definīciju.".
- 2011_02_03-seq53 spokenText "2. - Dolgopolova kunga priekšlikums. Tas precizēja definīciju par to, kas ir koruptīvs nodarījums, tomēr komisija vienojās par to, ka koruptīva nodarījuma definējums nav šā likuma priekšmets, un tāpēc neatbalstīja šo priekšlikumu.".
- 2011_02_03-seq51 spokenText "Labrīt, cienījamie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu „Grozījumi likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā””. Komisija atbalstīja desmit priekšlikumus un noraidīja divus priekšlikumus. 1. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Tas noteic, ka attiecībā uz Saeimas deputātiem Saeimas priekšsēdētājs nav institūcijas vadītājs, kas ir atbildīgs par amatpersonu saraksta iesniegšanu Valsts ieņēmumu dienestā.".
- 2011_02_03-seq50 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 60, atturas - 3. Likumprojekts pirmajā lasījumā nav atbalstīts. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā””, otrais lasījums. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāte Lolita Čigāne.".
- 2011_02_03-seq49 spokenText "Godājamā priekšsēdētājas kundze! Cienījamie kolēģi! Tad, kad komisija skatīja šo ierosinājumu, kas ir saņemts no Finanšu ministrijas, piedalījās arī, protams, Juridiskais birojs, kā arī deputāti, kas bija iepriekšējā Saeimā, un izrādījās, ka šis pienākums ir ticis deleģēts, uzticēts Ministru kabinetam jau iepriekšējās Saeimas laikā. Un vienkārši nu Finanšu ministrija un Valsts ieņēmumu dienests bija izteikuši aizdomas, ka tas termiņā netiks izpildīts. Taču komisija vienbalsīgi uzskatīja, ka tieši tāpēc, ka tas jau ir uzticēts Ministru kabinetam un tas ir Ministru kabineta pienākums, speciāls likumprojekts šādam nolūkam nebūtu jāveido, un noraidīja šo likumprojektu vienbalsīgi.".
- 2011_02_03-seq48 spokenText "Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2.marts. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā””, pirmais lasījums. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Vitauts Staņa.".
- 2011_02_03-seq47 spokenText "2.marts.".
- 2011_02_03-seq46 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.".
- 2011_02_03-seq45 spokenText "Līdz ar to visi priekšlikumi ir... jā, ir izskatīti. Komisijas vārdā aicinu pieņemt likumprojektu otrajā lasījumā.".
- 2011_02_03-seq43 spokenText "4.priekšlikums. Iesniedzis Saeimas Juridiskais birojs. Tas ir redakcionāls priekšlikums, ko komisija atbalstījusi un iekļāvusi savā priekšlikumā - 5.priekšlikumā.".
- 2011_02_03-seq41 spokenText "3.priekšlikums. Iesniedzis tieslietu ministrs Štokenbergs. Priekšlikums izstrādāts, lai likumu saskaņotu ar Apvienoto Nāciju Konvencijas pret transnacionālo organizēto noziedzību, pazīstamas kā Palermo konvencija, 6.pantu. Komisija priekšlikumu atbalstīja.".
- 2011_02_03-seq39 spokenText "2.priekšlikums. Arī šo iesniedzis Saeimas Juridiskais birojs. Tas ir definējuma „finanšu iestāde” precizējums, ko arī komisija atbalstīja.".
- 2011_02_03-seq37 spokenText "Labrīt, kolēģi! Izskatāmā likumprojekta otrajam lasījumam kopumā saņemti pieci priekšlikumi. Komisijas sēdē mēs tos izskatījām 26.janvārī. 1.priekšlikums. Iesniedzis Saeimas Juridiskais birojs. Tas ir redakcionāls priekšlikums, ko komisija atbalstīja.".
- 2011_02_03-seq36 spokenText "Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 8.februāris. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā”, otrais lasījums. Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Ainars Latkovskis.".
- 2011_02_03-seq35 spokenText "Paldies par vienprātīgo atbalstu. Termiņš - 8.februāris.".
- 2011_02_03-seq34 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par nekustamā īpašuma nodošanu Rīgas Grīziņkalna Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrībai” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.".
- 2011_02_03-seq33 spokenText "Labrīt, godātie kolēģi! Kā jūs redzat, likumprojekts „Par nekustamā īpašuma nodošanu Rīgas Grīziņkalna Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrībai” (Nr.182/Lp10) liecina, ka tas ir sagatavots nevainojami Juridiskajā komisijā, jo pēc pirmā lasījuma mēs neesam saņēmuši nevienu priekšlikumu. Tāpēc es jūs aicinu atbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā.".
- 2011_02_03-seq32 spokenText "Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 10.februāris. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Par nekustamā īpašuma nodošanu Rīgas Grīziņkalna Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrībai”, otrais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Ilma Čepāne.".
- 2011_02_03-seq30 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par zvērinātiem revidentiem”” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.".
- 2011_02_03-seq29 spokenText "Augsti godājamā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Izskatīsim likumprojektu ”Grozījumi likumā „Par zvērinātiem revidentiem””. Komisija otrajam lasījumam nav saņēmusi nevienu priekšlikumu un atbalstīja likumprojektu otrajā lasījumā. Lūdzu arī Saeimu atbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā.".
- 2011_02_03-seq28 spokenText "Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 4.februāris, izskatīšana galīgajā lasījumā - 10.februārī. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par zvērinātiem revidentiem””, otrais lasījums. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Reirs.".
- 2011_02_03-seq27 spokenText "Izskatīšana otrajā, galīgajā, lasījumā - 10.februārī.".
- 2011_02_03-seq26 spokenText "Un izskatīšana otrajā lasījumā?".
- 2009_10_15-seq453 spokenText "Un izskatīšana otrajā lasījumā?".
- 2009_05_21-seq335 spokenText "Un izskatīšana otrajā lasījumā?".
- 2004_02_26-seq251 spokenText "Un izskatīšana otrajā lasījumā?".
- 2003_04_10-seq300 spokenText "Un izskatīšana otrajā lasījumā?".
- 2003_03_13-seq355 spokenText "Un izskatīšana otrajā lasījumā?".
- 2003_03_13-seq345 spokenText "Un izskatīšana otrajā lasījumā?".
- 1999_02_11-seq273 spokenText "Un izskatīšana otrajā lasījumā?".
- 2011_02_03-seq25 spokenText "Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 4.februāris līdz pulksten 17.00. Ir nepieciešami būtiski uzlabojumi šim likumprojektam.".
- 2011_02_03-seq24 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Latvijas un Šveices sadarbības programmas vadības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un laiku, kad likumprojekts tiks izskatīts galīgajā lasījumā.".
- 2011_02_03-seq23 spokenText "Paldies. Lūgums atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.".
- 2011_02_03-seq22 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Latvijas un Šveices sadarbības programmas vadības likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.".
- 2011_02_03-seq21 spokenText "Paldies. Labdien, cienījamie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir izskatījusi likumprojektu „Grozījumi Latvijas un Šveices sadarbības programmas vadības likumā”. Šis likumprojekts ir izstrādāts, lai grozītu Latvijas un Šveices sadarbības programmas vadības likuma normas atbilstoši 2010.gada 5.jūlijā parakstītajam līgumam par Latvijas un Šveices sadarbības programmas īpašās atbalsta formas „Stipendiju fonds” ieviešanu. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija šo likumprojektu ir izskatījusi un lūdz piešķirt tam steidzamību.".
- 2011_02_03-seq20 spokenText "Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Latvijas un Šveices sadarbības programmas vadības likumā”, pirmais lasījums. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Didzis Zemmers.".
- 2011_02_03-seq18 spokenText "Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 8.februāris. Paldies.".
- 2011_02_03-seq17 spokenText "Termiņš tāds pats kā iepriekšējam likumprojektam. Lūdzam iesniegt priekšlikumus līdz 8.februārim.".
- 2011_02_03-seq16 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Reklāmas likumā” apstiprināšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.".
- 2011_02_03-seq15 spokenText "Grozījumi šajā likumā ir tīri tehniski tāpat kā nupat izskatītie grozījumi Aizsargāta pakalpojuma likumā. Un tāpēc komisija aicina deputātus pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā.".
- 2011_02_03-seq14 spokenText "Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 8.februāris. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums Reklāmas likumā”, pirmais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Jānis Tutins.".
- 2011_02_03-seq13 spokenText "Ir ierosinājums priekšlikumus otrajam lasījumam iesniegt līdz 8.februārim.".
- 2011_02_03-seq12 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Aizsargāta pakalpojuma likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.".
- 2011_02_03-seq11 spokenText "Labrīt, cienījamie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir izskatījusi un pirmajam lasījumam sagatavojusi likumprojektu „Grozījumi Aizsargāta pakalpojuma likumā”. Šie grozījumi, varētu teikt, ir tikai tehniski, saistīti ar to, ka ir mainījies Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums, un tāpēc komisija aicina atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.".
- 2011_02_03-seq10 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Aivas Zariņas atbrīvošanu no Augstākās tiesas tiesneša amata”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Pirms mēs sākam izskatīt sadaļu „Likumprojektu izskatīšana”, informēju jūs, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegumu ar lūgumu grozīt 3.februāra sēdes darba kārtību. Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 86.pantu komisija lūdz izskatīt bez atkārtotas izskatīšanas komisijā tās sagatavoto likumprojektu „Grozījums Konkurences likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Aizsargāta pakalpojuma likumā”, pirmais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā... Kurš ziņos par likumprojektu „Grozījumi Aizsargāta pakalpojuma likumā”? Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Jānis Tutins.".
- 2011_02_03-seq9 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Saeimas Juridiskā komisija ir saņēmusi Augstākās tiesas priekšsēdētāja Ivara Bičkoviča lūgumu atbrīvot Aivu Zariņu no Augstākās tiesas tiesneša amata sakarā ar likumā noteikto tiesneša amata pildīšanas maksimālā vecuma sasniegšanu. Juridiskā komisija ir izskatījusi minēto iesniegumu un, aizklāti balsojot, ir atbalstījusi lēmuma projektu: atbrīvot Aivu Zariņu no Augstākās tiesas tiesneša amata sakarā ar likumā noteiktā tiesneša amata pildīšanas maksimālā vecuma sasniegšanu. Juridiskās komisijas vārdā lūdzu atbalstīt minēto lēmuma projektu.".
- 2011_02_03-seq8 spokenText "Paldies. Tātad vispirms jautājums: vai deputāti piekrīt tam, ka likumprojekts tiek nodots komisijām? Vai deputāti piekrīt deputātes Barčas ierosinājumam, ka atbildīgā komisija ir Sociālo un darba lietu komisija? Deputātiem iebildumu nav. Tātad likumprojekts tiek nodots Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka Sociālo un darba lietu komisija ir atbildīgā komisija. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu Aivaram Dronkam no šā gada 2.februāra līdz 4.februārim. Saeimas Prezidijs šo atvaļinājumu ir piešķīris, par ko jūs tiekat informēti. Tāpat Saeimas Prezidijs saņēma deputāta Borisa Cileviča iesniegumu par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu viņam šā gada 3.februārī. Prezidijs atvaļinājumu ir piešķīris, un par to jūs tiekat informēti. Nākamā darba kārtības sadaļa - „Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”. Tātad lēmuma projekts „Par Vidusjūras Savienības Parlamentārās Asamblejas Latvijas delegācijas vadītāja apstiprināšanu”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Vidusjūras Savienības Parlamentārās Asamblejas Latvijas delegācijas vadītāja apstiprināšanu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 3, atturas - 4. Lēmums pieņemts. Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Aivas Zariņas atbrīvošanu no Augstākās tiesas tiesneša amata”. Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gaidis Bērziņš.".
- 2011_02_03-seq7 spokenText "Augsti godātie kolēģi! Es lūdzu nodot šo likumprojektu komisijām un mainīt atbildīgo komisiju, par atbildīgo komisiju nosakot Sociālo un darba lietu komisiju, jo 9.sasaukuma laikā tika izdarīta tāda darbība, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija atvirzīja atpakaļ Sociālo un darba lietu komisijai šo likumprojektu, kurš arī iepriekšējos gados atradās Sociālo un darba lietu komisijas pārraudzībā.".
- 2011_02_03-seq6 spokenText "Paldies. Viens deputāts ir runājis „par”, viens - „pret”. Tātad jāpieņem lēmums balsojot. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Laizānes, Dzintara, Cilinska, Lāča, Bērziņa un Parādnieka iesniegtā likumprojekta „Grozījumi Darba likumā” nodošanu Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 32, atturas - 22. Likumprojekts komisijai nav nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Klementjeva, Urbanoviča, Agešina, Ribakova, Dolgopolova un citu iesniegto likumprojektu „Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir... Ir pieteikusies runāt deputāte Aija Barča. Lūdzu! Ā... par procedūru? Ieslēdziet mikrofonu deputātei Barčai!".
- 2011_02_03-seq5 spokenText "Augsti godājamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Šis jautājums pēc būtības ir ļoti patriotisks. Katram Latvijā dzīvojošam cilvēkam būtu jārunā latviešu valodā, un mēs viennozīmīgi domājam, ka tas ir pareizi. Bet vienlaicīgi, ja mēs paskatāmies uz dzīvi, paraugāmies, kā tad īsti šī situācija attīstās daudzās jomās, tad redzam, ka viss nemaz nav tik viennozīmīgi. Savulaik, kad mēs atguvām Latvijas neatkarību, mēs definējām, ka Latvijā visi runās latviski, un politisku apsvērumu pēc mēs uzskatījām, ka krievu valodas mācīšana ir noziedzīga un nav nepieciešama, jo kādreiz, padomju laikā, bija tā, ka, ja bērni spēlējās pagalmā un viens no bērniem bija krievvalodīgais, tad kaut kā sanāca, ka praktiski visi latvieši runāja krievu valodā. Un tad radās doma: atriebsimies, lai tagad visi runā tieši latviešu valodā! It kā tas viss ir saprotami - 50 okupācijas gadi, bet... Man pašam dzīvē ir bijušas dažādas situācijas, kurās es viennozīmīgi sapratu, ka valoda - tā ir atslēga uz zināšanām. Šodien es nekādā gadījumā negribu vērsties pret mūsu valsts valodu - latviešu valodu. Es runāju par to, ka latvieši šodien kļūst konkurēt nespējīgi. Mēs varam ar likumu pieņemt, tā teikt, lēmumu, ka visi var runāt tikai un vienīgi latviešu valodā, bet... Paskatīsimies uz konkrētiem biznesa sektoriem! Tūrisms. Ja kāds vēlēsies strādāt viesnīcā vai restorānā un pateiks: „Ziniet, es runāju tikai latviešu valodā, un likums tagad piespiež jūs paņemt mani darbā, jo es zinu latviešu valodu,” - problēma ir tā, ka atradīsies citi iemesli, kuru dēļ šis jaunais cilvēks neatradīs iespēju strādāt šajā viesnīcā vai šajā restorānā. Pirms kāda laika kopā ar vienu Igaunijas paziņu mēs sēdējām kādas viesnīcas restorānā un dzērām kafiju, tēju, un pienāca jauna oficiante un sāka runāt ar mums angļu valodā. Mēs ar igauni runājām krievu valodā, lai gan viņš runā labi arī angļu valodā, un tad sanāca tā, ka mēs savas sarunas laikā sākām pasūtīt kaut kādu ēdienu, un tā meitene stāvēja apmulsusi. Viņa bija jauna latviešu meitene, viņa neko nesaprata krievu valodā. Tā diemžēl šodien ir realitāte! Un pēc kāda laika es konstatēju, ka tajā vietā tā meitene vairs nestrādā, viņas vienkārši tur vairs nav. Kāpēc? Tāpēc, ka tūrisma nozarē ir ārkārtīgi svarīgi, lai cilvēks zina vismaz trīs valodas. Tā ir, protams, latviešu valoda, tā ir krievu valoda, un tā ir angļu valoda. Ja kāds zina vēl kādu citu - ceturto vai piekto valodu -, viņš kļūst konkurētspējīgs. Šodien mēs gribam piespiest, ka cilvēks, kurš zina vienu valodu, ir jāņem darbā. Diemžēl ne jau dēļ tā, ka viņš nerunā citās valodās, viņu neņems darbā, bet tāpēc, ka konkrētajā arodā ir nepieciešamas vairākas valodas. Mēs esam tranzīta zeme, mēs apkalpojam kravas, kas nāk no austrumiem un rietumiem, un pretējā virzienā. Kā jūs iedomājaties: vai cilvēks, kurš strādās un runās tikai latviešu valodā, kvalificēsies, lai viņu pieņemtu darbā? Diemžēl tas nav iespējams. Mazā valstī mums vajadzētu ieviest tādu politiku, ka, beidzot skolu, jaunieši zina vismaz trīs valodas. Pirms kāda laika es viesojos krievu skolā, tā tiek uzskatīta par bilingvālu, kā mēs zinām, jo pamatmācības it kā notiek krievu valodā, bet liela daļa priekšmetu tiek apgūti latviešu valodā. Ar izbrīnu man nācās konstatēt, ka tie jaunieši, ar kuriem es runāju tīrā latviešu valodā un kuri, kā man šķita, ir latvieši, patiesībā bija krievvalodīgie jaunieši. Kad strādāju Rīgas domē, pie manis bija atnākusi jauniešu grupa, un mēs veselu stundu runājām par lietām pašvaldībā latviešu valodā. Pēc sēdes... pēc šīs sarunas jaunieši savā starpā daudzi sāka runāt krievu valodā. Šodien krievvalodīgie jaunieši ir iemācījušies latviešu valodu daudz labāk. Diemžēl latvieši krievu valodu nezina. Un, ja mēs šodien ar likumu mēģināsim pieņemt lēmumu, ka tikai un vienīgi latviešu valoda garantē darbu, tad diemžēl konkrētajos arodos latvieši kļūs konkurēt nespējīgi. Es domāju, ka šis jautājums ir ārkārtīgi jutīgs un ka mums vajadzētu skatīties nevis uz to, kā uzspiest latviešu valodu tikai ar varu - latviešu valoda ir jāzina! -, bet ir arī jāpadomā, kādā veidā radīt situāciju, lai latvieši būtu konkurētspējīgi pašā Latvijā, lai viņiem nevajadzētu braukt uz Īriju. Un, starp citu, arī tie, kas aizbrauc kaut kur, ja viņi zina kaut vai to pašu krievu valodu, viņi ir konkurētspējīgāki nekā latvieši. Tā ka, man šķiet, šeit nevajadzētu šo jautājumu politizēt, bet vajag skaidri pateikt: katram, kas pabeidz skolu, ir jāzina vismaz trīs valodas. Un tad mēs būsim konkurētspējīgi starptautiskajā tirgū. Paldies.".
- 2011_02_03-seq4 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Aināram Šleseram, kurš pieteicies runāt „pret”.".
- 2011_02_03-seq3 spokenText "Labrīt, cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! 2011.gada 15.janvārī Latvijas Ordeņu brālība, kura apvieno sevī tādas cienījamas personas kā Juri Karlsonu, Jāni Rožkalnu, Edmundu Būmani un citus augstā apbalvojuma saņēmējus, nosūtīja vēstuli Valsts prezidentam, Saeimas priekšsēdētājai un Ministru prezidentam, kurā pauda savu satraukumu (citēju): „Mūs uztrauc tas, ka latviešu jaunā paaudze tiek izspiesta no šejienes darba tirgus. Un tieši tādēļ viņi tūkstošiem ir spiesti pamest mūsu valsti un doties svešumā, no kurienes lielā daļa var arī neatgriezties. Krievu valodas pozīcijas kļūst tik plašas, ka darba devēji pieprasa krievu valodas zināšanas gandrīz visos darba piedāvājumos. Pat daudzos valsts uzņēmumos bez krievu valodas zināšanām darbs netiek piedāvāts. Ap 65 procentiem jauniešu, kuri ir beiguši skolas ar latviešu mācību valodu pēdējos divdesmit gados, nav mācījušies krievu valodu, un tāpēc viņi nevar atrast šeit darbu un tiek rupji diskriminēti paši savā zemē. Kaut kas tāds nenotiek nevienā citā Eiropas valstī.” (Citāta beigas.) Sestdien, 29.janvārī, laikrakstā „Diena” no septiņiem darba sludinājumiem trijos tika prasītas labas krievu valodas zināšanas. Un tādēļ, lai risinātu šo problēmu un pārtrauktu krieviski nerunājošo darba ņēmēju lingvistisko diskrimināciju, nacionālā apvienība piedāvā likumprojektā noteikt, ka turpmāk, publicējot darba sludinājumus, veicot darba intervijas, dibinot darba tiesiskās attiecības, kā arī darba tiesisko attiecību pastāvēšanas laikā darba devējiem būs aizliegts noteikt nesamērīgas prasības konkrētu svešvalodu prasmei. Svešvalodu, kuras ir Eiropas Savienības oficiālās valodas, prasmi turpmāk varētu pieprasīt tikai tad, ja darba pienākumus nav iespējams veikt bez attiecīgās svešvalodas prasmes. Savukārt svešvalodu, kuras nav Eiropas Savienības oficiālās valodas, prasmi turpmāk varētu pieprasīt tikai Ministru kabineta noteiktos gadījumos un profesijās. Protams, katra valoda mūs bagātina, bet deklarācijā par Valda Dombrovska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību ir minēts: „Mūsu pienākums ir nostiprināt latviešu valodu, latvisko kultūrtelpu un nacionālo identitāti.” Tādēļ lūdzam nodot šo likumprojektu Sociālo un darba lietu komisijai. Paldies.".
- 2011_02_03-seq2 spokenText "Runāt „pret” neviens nav pieteicies. Vai deputātiem ir iebildumi, ka likumprojekts tiek nodots komisijai? Tātad likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegto likumprojektu „Grozījums Konkurences likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Laizānes, Dzintara, Cilinska, Lāča, Bērziņa un Parādnieka iesniegto likumprojektu „Grozījumi Darba likumā” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. „Par” pieteikusies runāt deputāte Inese Laizāne.".
- 2011_02_03-seq1 spokenText "Labrīt, cienījamie kolēģi! Pulkstenis ir 9.00. Lūdzu, ieņemiet vietas! Sākam Saeimas 3.februāra sēdi. Pirms mēs sākam izskatīt apstiprināto darba kārtību, informēju jūs, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis divus iesniegumus par iespējamām izmaiņām šīsdienas sēdes darba kārtībā. Juridiskā komisija ir lūgusi grozīt šīsdienas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par Aivas Zariņas atbrīvošanu no Augstākās tiesas tiesneša amata”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta. Saeimas Prezidijs ir saņēmis arī Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas iesniegumu ar lūgumu iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā 2.februāra sēdē komisijā izskatīto likumprojektu „Grozījums Ugunsdzēsības un ugunsdrošības likumā” pirmajam lasījumam. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Rasnača, Cilinska, Bērziņa, Laizānes un Dzintara iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem”” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. „Par” pieteicies runāt deputāts Dzintars Rasnačs. Bet, kolēģi, zālē ir milzīgs troksnis... (No zāles dep. J.Urbanovičs: „Klementjev, netraucē strādāt!”) Labrīt, godātie kolēģi! Nacionālā apvienība ir atsaukusies uz Latvijas Žurnālistu asociācijas pagājušā gada 1.decembra paziņojumu par to, ka nepieņemama ir situācija, ka sabiedrībai nav zināmi preses izdevumu patiesie īpašnieki un ka ir veidoti apstākļi cenzūrai, kas būtu pretrunā ar Satversmi. Līdz ar to mūsu apvienība uzskatīja par nepieciešamu sagatavot grozījumus likumā „Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem”, un mēs aicinām... Es aicinu atbildīgo komisiju pieaicināt tātad šos iesniedzējus - Latvijas Žurnālistu asociāciju, bet, ņemot vērā to, ka ir vēl viena plaši pārstāvēta žurnālistu nevalstiskā organizācija - „Latvijas Žurnālistu savienība” -, uzaicināt arī viņus un izvērtēt, vai nevajadzētu uzaicināt arī Latvijas Preses izdevēju asociācijas pārstāvjus, jo diezgan daudzi izdevēji vienlaikus arī ir īpašnieki. Tāds būtu mans aicinājums komisijai un lūgums deputātiem to atbalstīt. Paldies.".
- 2011_01_27-2-seq207 spokenText " Paldies. Saeimas 27.janvāra sēdi pasludinu par slēgtu. ".
- 2011_01_27-2-seq206 spokenText "Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies četri deputāti: Jānis Ādamsons... ir zālē, Ingrīda Circene, Lolita Čigāne un Mihails Zemļinskis.".
- 2011_01_27-2-seq204 spokenText "Cienījamie deputāti! Deputātus, kuri vēlas darboties deputātu grupā sadarbībai ar Īrijas parlamentu, lūdzu tūlīt pēc Saeimas sēdes pulcēties Dzeltenajā zālē uz dibināšanas sapulci. Paldies.".
- 2011_01_27-2-seq202 spokenText "Kolēģi! Eiropas lietu komisijas sēde notiks pēc 10 minūtēm Sarkanajā zālē. Paldies.".
- 2011_01_27-2-seq200 spokenText "Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, lai arī mēs esam ļoti noguruši, tomēr tiek aicināta savā apspriežu telpā uz ļoti īsa jautājuma apskatīšanu. Ļoti lūdzu!".
- 2011_01_27-2-seq199 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Deputāti šo lēmuma projektu ir iesnieguši kā patstāvīgo priekšlikumu, bet saskaņā ar Saeimas kārtības rulli tas nav uzskatāms par patstāvīgo priekšlikumu, tas ir lēmuma projekts, par kuru ir jāizšķiras, balsojot pēc būtības. Savukārt saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 136.pantu Valsts prezidents, Saeimas komisija, deputāts, Ministru prezidents vai Ministru kabineta pārstāvis var Prezidijam iesniegt rakstveidā priekšlikumu par lietas atlikšanu, nodošanu atpakaļ komisijai, papildu ziņu ievākšanu un tamlīdzīgi. Iesniedzēji, tātad 10 deputāti, ir lūguši nodot šo iesniegumu Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai. Tātad, ja deputāti neiebilst, iesniegums tiek nodots, jo šis jautājums ir risināms pirms balsošanas pēc būtības, tātad pirms balsošanas par deputāta Kravcova izslēgšanu. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka šis iesniegums... (No zāles: „Ir! Nav!”) Ja deputātiem ir iebildumi, tad jautājums ir izšķirams balsojot. Pirms tam gribu atgādināt, ka no tribīnes tika aicināts šo iesniegumu nodot arī Pilsonības likuma izpildes komisijai, bet šāds priekšlikums ir iesniedzams rakstveidā. Tā kā tas ir izteikts mutiski, tas nav izlemjams. Tātad deputātiem ir iebildumi pret šā iesnieguma nodošanu komisijai. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai 10 deputātu iesniegto lēmuma projektu nodotu izskatīšanai Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - 26, atturas - 5. Tātad lēmuma projekts nodots Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai. Līdz ar to visi šīsdienas sēdes darba kārtības jautājumi ir izskatīti. Pirms mēs reģistrējamies, dodu vārdu deputātiem, kuri pieteikušies sniegt paziņojumus. Vārds deputātam Vitautam Staņam.".
- 2011_01_27-2-seq198 spokenText "Jā, es atvainojos, ja tas ir bijis kaut kā ārpus latviešu valodas... Es tiešām atvainojos.".
- 2011_01_27-2-seq197 spokenText "Paldies, Šķēles kungs, bet es aicinu, kad no tribīnes debatējat, nelietot izteikumus, kuri varētu tikt apšaubīti no deputātu ētikas viedokļa... Bet - paldies.".
- 2011_01_27-2-seq196 spokenText "Cienījamā kolēģe! Es nebiju gatavojies runāt. Ar lielu uzmanību, protams, noklausījos runātāju teikto. Daudziem, kas šeit runāja, bija vērā ņemami argumenti. Neapšaubāmi. Juridiskas dabas argumenti, kas bija Čepānes kundzes teiktajā... Tāpat, man šķiet, arī runa... Šodien es atļaušos paslavēt visnotaļ savu bieži vien oponentu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, kolēģi, kas pašlaik sēž man aiz muguras, - Kārli Šadurski. Laba runa! Laba runa... (Dep. K.Šadurskis pieceļas un paklanās.) Bet mēs, kā tauta saka, šīs simt gudrās galvas, esam šeit tādēļ, lai atrastu gudru risinājumu. Kā es saprotu, šajā zālē nav šaubu - vismaz es neesmu tādas dzirdējis vai sajutis -, ka latviešu valoda ir viens no varbūt pašiem lielākajiem svētumiem, kas mums Latvijas valstī ir. Tātad par to nav debates. Bet atkal... Tā kā iepriekš runāja mans kolēģis, kas ir jauns un dedzīgs, pirmo reizi Saeimā ievēlēts, es gribu teikt: lai jauns ērzelis netiktu pietiekami ātri izkastrēts, bet būtu vēlāk vaislīgs, spējīgs, mums jārīkojas ļoti gudri. Mums jārīkojas ļoti gudri, lai juristi, starptautiskie juristi, tie cilvēki, kuri var spriest par Latvijas politikas kvalitāti, - lai tie nepieņemtu ilgtermiņā Latvijas valstij sliktu lēmumu. Un slikts lēmums jebkurā gadījumā būtu tāds, kas kaut nedaudz paplašinātu iespēju citu valstu... arī politiķiem, varbūt arī pašmāju... pašmāju dažādiem politikāņiem iespēju traktēt to tā, ka varētu lietot varbūt arī citu valodu šeit, Saeimas namā, vai arī uzskatīt, ka ar nepietiekamām valsts valodas zināšanām var būt deputāts Latvijas Saeimā. Es domāju, ka svarīgākais, kas šobrīd būtu jādara, - būtu jābūt pacietīgiem. Būtu jābūt pacietīgiem! Ievēlot 10.Saeimu, ievēlējām 10.Saeimas sastāvā kolēģi Kravcovu. Ir noticis tā, kā tas ir noticis. Juridiskais risinājums nekad nebūs īsti precīzs. Es aicinu būt pacietīgiem, jo mums ilgtermiņā ir jāaizstāv latviešu valodas intereses, mums jāatrod tādi risinājumi, kas garantēs latviešu valodas pastāvēšanu gadu desmitos vai varbūt gadu simtos, ja mums paveiksies visiem kopā to paveikt. Un tādēļ es aicinu kolēģus, it sevišķi jaunos kolēģus: būsim pacietīgi! Būsim pacietīgi! Šīs Saeimas laikā izstrādāsim detaļās - izstrādāsim detaļās! - procedūras, sakārtosim visas lietas tā, lai, vēlot nākamo Saeimu, nebūtu nekādas iespējas tikt Saeimā ievēlētam cilvēkam, kurš nav valsts valodu iemācījies kaut kādu iemeslu pēc - vēlēšanās pēc, savas gribas pēc vai varbūt arī... var gadīties, ka ir citi iemesli bijuši kādam - varbūt slikti mērķi, varbūt nav iemācījies necieņas pēc (ar to es nedomāju varbūt kolēģi Kravcovu)... Lai tādus cilvēkus mēs nevarētu Latvijas Saeimā ievēlēt! Un tādēļ, domājot par Latviju, par latviešu tautu, par latviešu valodu, par ilgtermiņu, es aicinu: nekulsim šobrīd šā it kā ļoti svarīgā... nē, nevis „it kā”, bet absolūti svarīgā jautājuma sakarā varbūt nepareizas putas! Būsim pacietīgi! Jūs zināt, ka pacietīga tauta ir šobrīd viena no vislielākajām nācijām pasaulē. Tie ir ķīnieši! Viņi savu izaugsmi ir spējuši panākt tieši ar šo savu spēju - ar pacietību. Pacietību, gudrību un spēju atrast ilgtermiņa risinājumus. Es aicinu rīkoties bez steigas, izņemt šo jautājumu no darba kārtības un izveidot likumdošanu, kas garantēs latviešu valodas izaugsmi gadu desmitiem. Paldies. (Aplausi.)".
- 2011_01_27-2-seq195 spokenText "Paldies. Debates slē... Vārds deputātam Andrim Šķēlem. Bet lūdzu nākamreiz pieteikties laikus. Lūdzu, Šķēles kungs!".
- 2011_01_27-2-seq194 spokenText "Godātie kolēģi! Es saprotu, ka mēs visi esam noguruši, tāpēc runāšu pavisam īsi. Atsaucoties uz Šadurska kunga teikto un Čepānes kundzes teikto, - es domāju, ka problēmas mēs nesagādātu tikai tad, ja mēs par šo situāciju neliktos ne zinis. Bet mēs nevaram nelikties ne zinis - arī par to, ka notika arī šajās debatēs, šajā diskusijā viens ļoti zīmīgs... mazs, bet zīmīgs moments, kuram mēs varbūt nepiešķīrām pietiekamu nozīmi. Tas ir citāts no Dolgopolova kunga teiktā. Viņš teica (palabojiet, ja es kļūdos): valoda ir līdzeklis... instruments, līdzeklis. Manā skatījumā, valoda nav nedz instruments, nedz līdzeklis. Valoda ir vērtība pati par sevi, un valoda ir mūsu bagātība. Un mūsu balsojums šodien, vismaz kā mēs to saprotam, kā mēs to rosinām, ir par to, lai mēs parādītu, ka mēs savu valodu uzturam ne tikai kā līdzekli un instrumentu, bet kā savu bagātību un vērtību. Paldies.".
- 2011_01_27-2-seq192 spokenText "Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Jūs gaidāt, ka es runāšu par Visvaldi Lāci un „Visu Latvijai!”, un Kravcovu. Jūs maldāties! Es jūtos ļoti neērti. Es nebiju izslēdzis mobilo telefonu. Un, kā jūs visi to sapratāt, man visa tā runa tūlīt pajuka... Bet jums jāzina, ka man ir vāja redze. Man būtu jāuzliek brilles, jāatrod, kur tas mobilais ir, jāpaliek šeit priekšā, jāapskatās un jāizslēdz... (Troksnis zālē.) Es nolēmu... Lūdzu ievērot tādu cieņu vismaz... Es taču jums neuzbrūku... Es nolēmu, ka labāk lai tur trīsreiz vai četrreiz atskan zvans, un tad es iešu prom... Es atvainojos par to, ka es neizslēdzu mobilo un radīju pats sev neērtu situāciju un arī smieklus zālē. Es atvainojos! Sevišķi priekšsēdētājai. (Aplausi.)".
- 2011_01_27-2-seq191 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Visvaldim Lācim, otro reizi. Lāča kungs, jums ir divas minūtes...".
- 2011_01_27-2-seq190 spokenText "Godātie kolēģi! Ja reiz mums ir šī saturīgā diskusija, nu tad daži jautājumi. Vai deputātam, kurš gandrīz nerunā latviski, ir vieta Latvijas Republikas Saeimā? Domāju, ka atbilde ir skaidra: protams, nē. Vai Kravcova kunga zināšanas atbilst valodas prasmes C2 līmenim? Domāju, ka atbilde ir pilnīgi skaidra: protams, nē. Trešais jautājums ir krietni grūtāks. Vai Kravcova kunga reitings viņa vēlētāju acīs pēc šīs diskusijas kritīsies? Vai viņi sapratīs, ka ir izdarījuši lielu kļūdu, ievēlēdami deputātu, kurš nav spējīgs strādāt? Es neteikšu, ka noteikti, bet... Es domāju, ka - tieši otrādi! - Kravcova kungs šodien politiski vinnē - pilnīgi neatkarīgi no tā, kādu lēmumu mēs pieņemsim. (No zāles dep. V.Agešins: „Taisnība!”) Kravcova kunga kolēģi, varbūt jūs varat manis teikto pārtulkot Kravcova kungam? Es viņu apsveicu ar šo politisko uzvaru. Un tagad seko nākamie jautājumi, kas ir vēl grūtāki. Un šeit ir runa par tās partijas, kura iekļāva Kravcova kungu sarakstā, labi zinot, ka viņš neatbilst deputāta amata kritērijiem, politisko atbildību, proti, par apvienību „Saskaņas Centrs”. Un es teikšu ļoti vienkārši: tā ir necieņa pret valsti. Mēs zinām, ka Latvijā ir bijusi Muļķu partija, kuru nereģistrēja. Ja jau šodien es runāju par vēsturiskām tēmām, tad gribu pieminēt arī zirgu, ko amatpersona iecēla augstā amatā, zinot, ka var to atļauties. Un to pašu gribu teikt par „Saskaņas Centra” vēlēšanu saraksta stādītājiem. Jūs ļoti labi zinājāt, ko jūs darāt, bet jūs to izdarījāt, lai tagad mums būtu problēma. Problēma jebkurā gadījumā: „Vai nu pacietiet deputātu, kurš nespēj strādāt, vai arī meklējiet ceļu, kā atrisināt.” Šī ir viena problēma. Ir vēl viena problēma. Vai nacionālā apvienība „Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” neapzinājās savas rīcības sekas? (No zāles: „Apzinājās!”) Vai viņi neizlasīja Saeimas kārtības rulli? Vai viņi nepaskatījās, ka nav šobrīd mūsu Kārtības rullī tādas normas, kas ļautu mums juridiski korekti un taisnīgi atrisināt šo jautājumu? Droši vien apzinājās. Godātie kolēģi! Kāpēc jūs nesākāt ar juridisko normu sakārtošanu? Tas, ko Rasnača kungs teica par Ministru kabineta noteikumiem, par valodas prasmes līmeni, - tas viss ir taisnība. Bet mums nav nekāda instrumenta, kas varētu piespiest Kravcova kungu iziet Valsts valodas centrā pārbaudi. Nu kāpēc uzsākt ceļu labirintā, kur, kā jūs zināt, priekšā ir strupceļš? Kāpēc nedarīt lietas kārtīgi? Un tagad ir pats bēdīgākais jautājums. Vai šis darbs ir uzsākts, lai panāktu rezultātu vai lai radītu darba ilūziju? Jo, ja mēs Kravcova kungu izslēgsim, tad... Ilma Čepāne jau ļoti labi aprakstīja juridiskās konsekvences. Bet, godātie kolēģi, ja mēs Kravcova kungu neizslēgsim, tad tas būs absolūti skaidrs signāls, ka latviešu valodai ir absolūti sekundāra nozīme Latvijas Republikā. Es domāju, ka nedz vienai pusei vajadzēja viņu iekļaut sarakstā, nedz otrai pusei uzsākt šo neauglīgo diskusiju. Paldies. (Aplausi.)".
- 2011_01_27-2-seq188 spokenText "Sveicināti vēlreiz! Paldies Čepānes kundzei par analīzi. Es gribu turpināt šo analīzi. Kas attiecas uz vērtējumu par kritērijiem, kurus mēs esam norādījuši un uz kuru pamata mēs aicinām nodot šo lietu Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai, jums ir pilnīga taisnība: tie ir subjektīvi kritēriji. Mēs aicinām nodot Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai - tieši tādēļ, lai tiktu uzaicinātas kompetentas iestādes, cilvēki, kuri atbilstoši lietu kārtībai varētu objektīvi vērtēt, vai tas ir atbilstoši vai nav. Jūs pieminējāt lietu „Ingrīda Podkolzina pret Latviju”. Es gribu citēt dažas lietas, kas tur ir ļoti skaidri pateiktas. Tātad: „No valdības viedokļa, kandidāta pienākumu saprast un runāt latviski pamato nepieciešamība nodrošināt Saeimas darbaspēju, kuras vienīgā darba valoda ir latviešu valoda. Valdība īpaši uzsver, ka šīs prasības mērķis ir ļaut ievēlētajiem pārstāvjiem aktīvi darboties parlamentā un rezultatīvi aizstāvēt viņu vēlētāju intereses. Tiesa nevar apstrīdēt šo argumentu. Tā tik tiešām uzskata, ka katras valsts intereses nodrošināt savas institucionālās sistēmas normālu darbību, neapšaubāmi, ir likumīgas.” Kas attiecas uz procedūru, 36.paragrāfā ir pateikts, kur tika pārkāpta procedūra. Konkrētajai personai, kura tika svītrota no kandidātu listes, bija derīga valsts valodas prasmes apliecība. Nevienā brīdī šīs apliecības derīgums netika apstrīdēts. Tā bija viena problēma. Otra problēma - ka tā procedūra, kas tika piemērota, nebija atbilstoša tam, kā saņem šo apliecību. Un pēdējā - ka tā viena inspektore, kura vērtēja, nekādi nevarēja būt objektīva, tāpēc ka tas neatbilda nekādiem vērtēšanas kritērijiem, ne arī pašai procedūrai. Ejot no šīs puses tagad atpakaļ, - kam tad būtu bijis jānotiek, lai savukārt varētu konstatēt objektīvi? To, kādām jābūt valodas zināšanām, skaidri nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr.733, ko jau Rasnača kungs minēja. Ir Izglītības un zinātnes ministrijas Valsts izglītības satura centrs, kurš izsniedz šīs apliecības, un tas ir arī tiesīgs novērtēt, vai izsniegt šo apliecību (šinī konkrētajā gadījumā - deputātam Kravcovam). Mēs aicinām, lai tas jautājums tiktu nodots Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai, lai tā nodrošina Kravcova... vai pieņem lēmumu, lai Kravcova kungs iet uz Valsts izglītības satura centru un nokārto šos eksāmenus. Savukārt tad, ja viņš tos nevarēs nokārtot, tas būs objektīvs pamats, lai, balstoties uz Satversmi un Saeimas kārtības rulli, varētu anulēt deputāta mandātu. Paldies.".
- 2011_01_27-2-seq186 spokenText "Es tūlīt beigšu pēdējo teikumu. ...kas noteiktu kārtību, paredzētu procedūru, kā šādos gadījumos rīkoties, jo, manuprāt, šeit Kravcova kungs nav vienīgais, kas neatbilst minētajām prasībām. Paldies jums par uzmanību.".
- 2011_01_27-2-seq184 spokenText "... nodot Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai, taču izstrādāt Saeimas kārtības ruļļa grozījumus, kas...".
- 2011_01_27-2-seq182 spokenText "Kādi ir šie kritēriji, ko tad mums... Tiešām, mēs ļoti daudz... Jūs paši esat balsojuši, atbalstījuši iestāšanos Eiropas Savienībā. Un ko tad Eiropas Cilvēktiesību tiesa saka? Eiropas Cilvēktiesību tiesa saka, ka prasība, lai Saeimas deputāti prastu latviešu valodu, ir jānosaka likumā un tam ir jābūt leģitīmam mērķim. Viņi ir konstatējuši, patiešām, ka šim likumam ir leģitīms mērķis. Arī saistībā ar Podkolzinas kundzi bija... Bet, kad viņi ķērās pie trešā etapa - pie samērīguma jeb proporcionalitātes -, viņi pateica: „Nav!” Un kāpēc viņi pateica, ka nav? Viņi pateica tāpēc, ka nav procedūras, kā mēs to varam izdarīt. Protams, valstīm ir plaša rīcības brīvība, un ir jāprasa pietiekamā līmenī pārvaldīt valsts valodu, bet no šā sprieduma mēs varam secināt, ka, pirmkārt, ir jābūt kritērijiem, lai izvairītos no patvaļas; otrkārt, lēmums ir jāpieņem objektīvai institūcijai; un, treškārt, procedūrai ir jābūt tādai, kas garantētu taisnīgu, objektīvu lēmumu. Lāča kungs teica: „Nodosim šo lietu Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai.” Kādu lietu? Vai jūs esat redzējuši kādu lietu, ko mēs gribam nodot Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai? Šādas lietas nav! Es tomēr domāju, ka mums šodien patiešām nav citas iespējas kā tikai viens risinājums, proti, patiešām šo nekvalitatīvi sagatavoto lēmuma projektu...".
- 2011_01_27-2-seq180 spokenText "Godātie kolēģi! Šim jautājumam ir politiskā puse un ir juridiskā puse. Un es aicinu kolēģus juristus, divus bijušos tieslietu ministrus... viens gadiem ilgi ir sēdējis Saeimas Prezidijā, būdams deputāts... un aicinu arī tos savus kolēģus, kuri sevi uzskata par juristiem, kuriem ir juridiskā izglītība, apsvērt arī šo otro, juridisko, pusi. Protams, no politiskā viedokļa, ir pilnīgi nepieņemami, ka divdesmit gadus pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas mēs parlamentā sastopamies ar tādu situāciju, ka šeit ir deputāti, kas, iespējams, valsts valodu, kas ir nostiprināta Satversmē, neprot pat sarunvalodas līmenī. Kā jūs zināt, valoda ir viena no valsts pazīmēm. Un, ticiet man, īpaši es vēršos pie apvienības „Saskaņas Centrs”, kas lielā mērā ir bijusi politiski bezatbildīga, nominēdama savā sarakstā vairākus cilvēkus, kuri nav spējīgi pildīt nedz Satversmes normas, nedz arī savu doto solījumu vai zvērestu, tāpat arī nav ievērojuši Satversmes 18.panta otrās daļas 2.punktā noteikto. Viņiem draud iespējamība (pēc tā, kas izskanēja no atsevišķu kolēģu puses) tikt atskaitītiem no Saeimas deputātu skaita. Taču, balstoties uz Satversmes 18.panta otrās daļas 2.punktu, mēs visi varam redzēt, kādā veidā iesniedzēji ir konstatējuši juridiski šo faktu. Šeit ir četri teikumi, kā jūs visi zināt. Paņemiet šo lēmuma projektu! Šeit atsevišķi kolēģi jau runāja... Viņi uzskata, ka viņi konstatējuši. Viņi pat nav uzlikuši savus parakstus zem šīs konstatācijas! Viņi ir teikuši, ka to apliecinot tas, ka Kravcovs atteicies runāt ar Lāča kungu; ka viņš nespēj sazināties ar citiem deputātiem. Es patiešām neesmu ar Kravcovu kungu runājusi... un ar diezgan daudziem deputātiem no viņiem... Viņi atsakās atbildēt uz plašsaziņas līdzekļu jautājumiem. Un bija jau gaidāms, ka... Es jau paredzēju, ka Kravcova kungs šodien vienā vai otrā veidā izmantos šo situāciju, to, kādā veidā šī lieta tiek argumentēta un kādā veidā deputāti to ir konstatējuši, un ka arī viņš šodien nāks runāt. Proti, es domāju, ka jums ir jāzina, ka ikvienam politiskam lēmumam ir jābūt likumīgam. Vai sagatavotais lēmuma projekts to nodrošina? Un, ja lēmuma projekts tiks nodots komisijai, kāda būs tālākā rīcība? Vai šai konstatācijai ir noteikta procedūra, lai mums nepārmestu, ka šis lēmums ir bijis tikai politiskās izrēķināšanās ierocis? Šādas procedūras nav. Rasnača kungs, patiešām, ņemot vērā, ka šī norma jau 1994.gadā parādījās Saeimas kārtības rullī, jums bija visas iespējas šādu procedūru izstrādāt. Protams, arī man ir jāuzņemas zināma daļa vainas, jo es arī esmu bijusi iepriekšējā Saeimā. Bet tik ilgi kā jūs es šeit neesmu bijusi. Tas ir jāizdara! Es uzskatu, ka mēs vispār tālāk... Ja šis jautājums tiks nodots komisijām, mēs nevaram šo lietu skatīt, ja mums šāda procedūra Saeimas kārtības rullī nav paredzēta. Kā šeit pareizi teica kolēģis Čaklais, mums jātiek galā pašiem. Daži šeit saka: „Neskatīsimies uz Eiropas spriedumiem!” Nu, šeit mēs visi varam garantēt, ņemot vērā attiecīgo judikatūru un ņemot vērā arī tiesību doktrīnās izteiktos viedokļus... Ja šī lieta aizies uz Eiropas Cilvēktiesību tiesu, tad katrā ziņā, es domāju, valsts budžetam būs ievērojami zaudējumi. Jau Podkolzinas lietā, kas tika izskatīta 2002.gadā... Viņa iesniedza 1997. vai 1998.gadā sūdzību par to, ka viņu neiekļāva vēlēšanu sarakstos, un viņai šis morālais kaitējums tika atlīdzināts 9000 eiro apmērā. Nu, es domāju, šī būs otrā lieta, un tad būs vēl vairāk... Vai mēs gribam arī šādu lietu piedzīvot? Un ko tad saka šis spriedums? Tomēr es 10 gadus esmu Satversmes tiesā nostrādājusi... Ja kāds šeit mani gribēs padarīt par slikto latvieti, kura tagad mēģina neiet uz „urrā” un Kravcova kungu no šejienes nepadzīt, tad es gribētu pateikt... Piedodiet, varbūt vienu minūti jūs man vēl ļautu...?".
- 2011_01_27-2-seq178 spokenText "... bija pirmais apliecinājums tam, ka ir šī vēlēšanās būt likumpaklausīgam. Pirmais apliecinājums. Dosim viņam iespēju turpināt mācīties valsts valodu!".
- 2011_01_27-2-seq177 spokenText "Rasnača kungs, jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies.".
- 2011_01_27-2-seq176 spokenText "Godātie kolēģi! Mūsu priekšlikums nav nedz sasteigts, nedz arī pārgalvīgs. Tas ir pat pārlieku pragmatisks, un kolēģa Čaklā priekšlikums man šķiet pat daudz radikālāks un kvēlāks. Man šķiet, ka mūsu priekšlikums ir tāds, kuru varētu atbalstīt vairākums Saeimas deputātu. Un to es gribu teikt šeit otro reizi, tāpēc ka kolēģis deputāts Ainārs Šlesers... Ja varētu uz mirkli paklausīties, es būtu ļoti pateicīgs. Liels paldies... Visu laiku... trīs vai četras reizes minēja, ka neesot sakārtota likumdošana. To parasti saka ierēdņi, kad viņi negrib kaut ko darīt vai saskaras ar kādām problēmām, kuras viņi ne vien negrib, bet arī nespēj atrisināt. To šad tad saka arī represīvo struktūru pārstāvji. Tā ir visvieglākā atruna - nav sakārtota likumdošana. Un tā teica viens mans kolēģis: „Nu labi, tad sakārto! Ņem un tos kodeksus plauktā sakārto kārtīgi, lai tie būtu sakārtoti!” Likumdošana ir sakārtota. Ir Valsts valodas likums, un ir - atbilstoši likuma deleģējumam - Ministru kabineta noteikumi, kuri deputātam, Saeimas deputātam, prasa šo valodas prasmes pakāpi - C2 kategorijas pakāpi. Viss ir kārtībā. Tiktāl ar likumiem viss ir kārtībā. Ir viena problēma, ko mani kolēģi vakar arī televīzijā minēja. Problēma ir tāda: ja deputāts uz to visu, nu, kā tautā saka, šķauda, izvairās vai atsakās to darīt, ar administratīvo atbildību tiešām būs par maz. Viņš maksās un ignorēs! Un reizēm mēs esam spiesti būt bargi, lai mūsu kolēģi arī būtu likumpaklausīgi. Mūsu kolēģa pirmā publiskā runa šeit...".
- 2011_01_27-2-seq174 spokenText "Cienījamie kolēģi! (Šinī gadījumā vārdi „cienījamie kolēģi” ir nevis pieklājības forma, bet apliecinājums tam, ka es tiešām cienu un respektēju savus kolēģus, jo mēs visi esam ievēlēti.) Es netaisos šodien ne aizstāvēt, ne sodīt Kravcova kungu. Ja kāds gaida no manis šo, tad stipri maldās. Es gribu runāt par ko citu. Ko es gribu teikt pirmām kārtām? Ja mēs runājam par Saeimas reputāciju, par kuru tik ļoti rūpējas Čaklā kungs, tad es gribu teikt, ka tā ir atkarīga ne tikai no valodas zināšanām (protams, tas ir ļoti svarīgi, un es tam absolūti piekrītu un pievienojos!), bet arī no profesionālas parlamentārās darbības, kuru diemžēl vērtē daudz mazāk. Valoda ir tomēr instruments. Instruments! Man šķiet, ka šodien neapdomāta, emocionāla lēmuma pieņemšana nebūt neveicinās ne valodas apgūšanu, ne valodas stiprināšanu, ne saliedētību sabiedrībā. Un tāpēc, pirms mēs speram kaut kādus soļus, man ir tiesības to teikt, jo es esmu krievu tautības cilvēks, ar krievu valodā iegūtu izglītību, kurš vairāk vai mazāk runā valsts valodā. Arī es respektēju šo valodu un šo kultūru. Bet padomāsim arī par to, ka mūsu uzdevums ir saliedēt sabiedrību, nevis mēģināt jebkādiem paņēmieniem to skaldīt! Paldies.".
- 2011_01_27-2-seq172 spokenText "Godājamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Šis šodien izskatāmais jautājums ir ļoti jutīgs jautājums. No vienas puses, ir pacelts jautājums - vai deputātam ir jāzina latviešu valoda. Protams, jāzina! Te nevar būt nekādu šaubu. No otras puses, ir priekšlikums izslēgt vienu no deputātiem, kurš ir ieguvis vēlētāju atbalstu konkrētā vēlēšanu apgabalā. Un šeit jau rodas problēma. Ja Kravcova kungam valodas zināšanas nav pietiekamas, tad, man šķiet, būtu nepieciešams vispirms sakārtot likumdošanu, kādā veidā mēs varam reglamentēt, ko nozīmē pietiekamas valodas zināšanas. Mums frakcijā ir bijusi diskusija par šo tēmu, kā mums rīkoties. Un, ziniet, mēs domājām par dažādām lietām, un katrs, protams, mēģināja kaut kādā veidā meklēt argumentus, un šis jautājums izraisīja diezgan plašas diskusijas. Radās jautājums: kā mēs rīkotos, ja Saeimā tiktu ievēlēts analfabēts, kurš runā latviešu valodā, bet kaut kādu iemeslu pēc nemāk rakstīt un lasīt? Ko mēs ar viņu darītu? Viņam ir vēlētāju atbalsts, bet mēs par viņu lemjam, lai mēs viņu izslēgtu. Problēma ir tā, ka tikai un vienīgi tauta var ievēlēt deputātus. Problēma ir tā, ka mēs radīsim precedentu, ka mēs varam šeit ar vairākuma balsīm izslēgt kādu no ievēlētajiem deputātiem. Te rodas problēma. Es lasu šo sagatavoto lēmuma projektu. Te ir skaidri un gaiši rakstīts: lēmuma projekts „Par deputāta Valērija Kravcova izslēgšanu no Saeimas sastāva”. Tas, ko es negribētu piedzīvot šajā Saeimā, - ka mēs dēļ viena cilvēka tagad mēģināsim radīt likumdošanu, lai izmestu viņu no Saeimas. Ja tiešām Saeimas vairākumam ir vēlme sakārtot likumdošanu tā, lai mēs varētu reglamentēt, ko nozīmē pietiekamas valodas zināšanas, un tā tālāk, tad vispirms sakārtosim likumdošanu un tikai tad sāksim izvērtēšanu! Es gribu klātesošos aicināt paskatīties uz šīm lietām arī no citas puses. „Saskaņas Centrs” bija iekļāvis Kravcova kungu sarakstā kā deputāta amata kandidātu, un tā ir „Saskaņas Centra” atbildība, bet tā ir sanācis, ka vēlētāji viņu ir ievēlējuši. Šeit ir arī citi cilvēki, kuriem pirms kāda brīža pārmeta, ka viņiem valodas zināšanas nav pietiekamas, bet, cik es zinu, viņi pēdējā laikā ir aktīvi mācījušies un šodien pat ļoti labi spēj komunicēt publiskajā telpā latviešu valodā. Man šķiet, ka šis jautājums šodien nav par to, kā Kravcovam ir ar valodas zināšanām. Runa ir par to, vai Saeimas vairākums drīkst represēt Saeimas mazākumu, izslēdzot kādu, kurš ir saņēmis šo mandātu. Ja tiešām vairākumam ir vēlme sakārtot šo jautājumu, tad sakārtosim vispirms likumdošanu, nevis rīkosimies tā, kā tas bija kādreiz, Staļina veikto represiju laikos, kad bija, kā saka, tā: ja bija cilvēks, tad arī pants tika piemeklēts! Man šķiet, ka šodien mēs virzāmies tajā virzienā. Tā ka es aicinu šodien atturēties no šā priekšlikuma atbalstīšanas. Ja ir vēlme sakārtot juridisko pusi, lai novērstu šādu precedentu atkārtošanos nākotnē, tad strādāsim, uzlabosim likumdošanu, bet nedarīsim tā... neradīsim precedentu! Ja šodien tiks pieņemts lēmums par Kravcovu, nākamreiz lēmums tiks pieņemts par kādu citu. Man šķiet, šādu precedentu mums nevajadzētu šeit ieviest. Paldies.".
- 2011_01_27-2-seq170 spokenText "Ļoti cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Es vienmēr visās lietās esmu centies atbalstīt iniciatīvu. Un vienmēr atbalstīšu. Varbūt tāpēc, ka man liekas, ka tas ir tas, kā man pietrūcis. Vienmēr esmu apskaudis, domājis, ka tā ir ļoti laba lieta, tā veicina kaut kādu attīstību. Arī tagad es domāju, ka tas ir ļoti nozīmīgi. Tāpēc, ja jūsu priekšlikums būs loģisks, tajā būs pozitīvais pienesums, tad jūsu iniciatīvai mans atbalsts ir gandrīz jau garantēts. Par loģiku. Satversmes 21.pantā ir skaidri un gaiši rakstīts: „Saeimas darba valoda ir latviešu valoda.” Saeimas kārtības rullī ir tātad 18.panta otrās daļas 2.punkts: „...neprot valsts valodu tādā apjomā, kāds nepieciešams profesionālo pienākumu veikšanai;”. (No zāles: „Tas ir jāpierāda. Tas ir juridisks jautājums.”) Vai nu nav skaidrs apjoms, vai nu nav skaidrs, kādi ir pienākumi. Tāpēc es pilnīgi simtprocentīgi zinu pateikt, ka šeit ir pārkāpums. Ja mēs izliekamies, negribam saprast vai ir kādi citi iemesli, kāpēc mēs neesam ar mieru to atzīt, tā ir mūsu katra atbildība. Es zinu, ka Saeimai nav nekādas iespējas atgūt uzticību... un mums tā ir nokritusi ļoti zemu... nav iespējams atgūt uzticību, ja mēs domāsim līdzīgi, kā to dara cilvēki mums apkārt. Un cilvēki man apkārt saka: „Ar cilvēkiem, kas nevar strādāt, jums ir jātiek galā pašiem, jūs tāpēc tur esat ievēlēti.” Par pozitīvo pienesumu. Es esmu pilnīgi pārliecināts, ka šajā gadījumā var pārmest, ka nav precīzi atrunāta kārtība, kādā to pierādīt, kādā to pārbaudīt. Pilnīgi piekrītu. Tas ir norādījums pirmām kārtām tiem, kas jau šeit ir sēdējuši. Tas ir norādījums mums kā Saeimai kopumā, ka nav likumā kārtības. Tas ir tas norādījums. Un, lūdzu, nebiedēsim viens otru ar Eiropas tiesām vai ar jebko citu, kas var mums likt kaut ko citu darīt! Gribu atgādināt tikai vienu piemēru. Ir 27.datums. 27.janvāris. 20.janvārī mēs visi gājām ārā un šeit, pie Saeimas nama, atzīmējām barikāžu 20.gadadienu. Presē pavisam nesen cilvēki, kas ir pietiekami kompetenti un šo laiku atceras ar profesionāļu redzējumu, skaidri un gaiši pateica, ka barikādes varēja nogāzt, likvidēt 15 minūtēs. Vai kaut vienam no jums ienāca prātā tāpēc uz tām neiet? Es arī, ejot uz barikādēm, zināju, ka tas ir pilnīgi neloģiski - esot bez ieročiem, stāties pretī tiem, kam ir ieroči, tanki un viss pārējais. Man neienāca prātā tāpēc neiet. Šeit situācija neatšķiras. Tas, ka mums nav skaidra kārtība, nenozīmē, ka nav jāpasaka būtība. Un būtība ir šāda: ja cilvēks nevar pildīt pienākumus, viņam tie nav jāpilda. Paldies. (Aplausi.)".
- 2011_01_27-2-seq169 spokenText "Paldies. Pirms mēs turpinām debates, daru zināmu, ka ir saņemts piecu deputātu iesniegums ar lūgumu turpināt Saeimas 27.janvāra sēdi bez pārtraukuma, līdz būs izskatīti visi darba kārtības jautājumi, tātad līdz mēs būsim pabeiguši debates, jo šis ir pēdējais jautājums. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Tātad turpinām debates. Vārds deputātam Ingmāram Čaklajam.".
- 2011_01_27-2-seq168 spokenText "Godātie kolēģi! Ja grib, tad var. Deputāta runa no šīs tribīnes, lai gan bija stipri vien samocīta, tomēr parādīja, ka vēlēšanās ir. Taču zināmā mērā mulsina fakts, ka šī vēlēšanās bija arī 2009.gada rudenī, kad pēc Valsts valodas centra pārbaudes deputāts Kravcovs ar savu parakstu apliecināja, ka centīsies apgūt valsts valodu tādā līmenī, kāds nepieciešams vismaz pašvaldības deputātam. Šodien deputāts Kravcovs jau ir vienu līmeni augstāk, un no viņa tiek prasīta C1 pakāpes kvalitāte... C2 pakāpes kvalitāte. Kāda tā ir? Persona spēj pilnīgi brīvi sazināties, izvērsti diskutēt par dažādām tēmām (arī par mazākzināmām un sarežģītām tēmām) un problēmām, spēj veidot sarunu atbilstoši situācijai, variēt valodas izteiksmes līdzekļus, pilnībā izprot dažāda satura, sarežģītības un stila tekstus; uztver zemtekstus un nozīmes nianses; spēj uzrakstīt dažāda veida dokumentus, kā arī citus tekstus; uztver un pilnībā saprot jebkurā tempā runātus dažādas struktūras un tematikas tekstus. Ļoti augstas prasības! Ļoti augstas prasības mums, visiem 100 deputātiem! Vai Saeimas tribīne ir tā vieta, kur mēs tagad šīs prasmes vērtēsim, katru sauksim un eksaminēsim? Protams, nē! Tas ir Valsts valodas centra kompetencē. Bet, ja deputāts jeb, respektīvi, amatpersona nepilda Valsts valodas centram rakstiski dotu solījumu, tad acīmredzot talkā jāsauc ir Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija. Un es esmu pārliecināts, ka Juridiskajai komisijai tā nebūs problēma - ierakstīt Saeimas kārtības ruļļa 18.pantā normu, ka izslēgšana iespējama arī par atteikšanos vai izvairīšanos veikt valsts valodas prasmes pārbaudi. Tas ir tas risinājums, ko mēs piedāvājam. Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija ir tā vieta, kur var lēnām, nesteidzoties dot konkrētam deputātam laiku, lai turpina... tik daudz jau ir panākts... lai turpina, un lai sabiedrības kontrolē tas notiek. Pretējā gadījumā nebūs politiskās gribas, un sarunas pie Jāņa Dombura būs - es atvainojos! - čivināšana pagātnē. Turēsim roku uz pulsa! Redzam, ka ir progress. Nodosim tālāk Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai, uzaicināsim Valsts valodas centra pārstāvjus, un lai viņi strādā! Paldies. Aicinu balsot „par” nodošanu Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai.".
- 2011_01_27-2-seq166 spokenText "Cienījamais Prezidij! Kolēģi! Man ir pienākums un arī uzdrīkstēšanās šo savu pirmo runu Saeimā sākt ar šo brīdi, jo es arī esmu ievēlēts no Kurzemes saraksta... Kurzemes vēlēšanu apgabala saraksta, tikai katrs esam savas partijas sastāvā. Vispirmām kārtām mans priekšlikums ir atbalstīt iesniedzēju priekšlikumu, tātad jautājumu par kolēģi Kravcovu nodot izskatīšanai komisijā... komisijās, jo es domāju, ka izskatīšanā būtu jābūt iesaistītai arī Pilsonības likuma izpildes komisijai. Tātad šis jautājums ir jāskata tālāk, jo Saeimas pašreizējā kārtība neparedz šādu precedentu, lai uzreiz lemtu par lietām, kurās ir jābūt zināmai dinamikai. Kā mēs visi zinām, iepriekšējais precedents ir bijis 1994.gadā, kad Joahims Zīgerists bija apmēram šādā pašā situācijā. Bet - kādēļ šo jautājumu būtu jāturpina izskatīt ne vairs konkrēti kolēģa Kravcova kontekstā? Šis ir jautājums par sabiedrības integrāciju, par lietām, kuras Latvijā ir aktuālas jau kopš 90.gadu sākuma. Un tātad šim jautājumam ir... Tā ir tā aisberga redzamā daļa. Ir daudzas lietas, kuras, tā teikt, ir zem ūdens un kuras mums ir jāskata. Tās ir attiecības starp dažādām tautībām, starp dažādām valodām - kā mēs tās Latvijā lietojam, kā mēs kopīgā Latvijā dzīvojam. Tātad tā ir tā pamatlieta, kura mums ir jāatrisina. Ja mēs šodien tā... Ja šodien tiek pieņemts lēmums, ka mēs tā ātri kolēģi Kravcovu izslēdzam, tas nozīmē, ka mēs ejam nevis uz sabiedrības vienotību, saskaņu, psiholoģisko saliedētību, bet gan uz šķelšanos. Tas bija viss, ko es gribēju pateikt. Paldies.".
- 2011_01_27-2-seq164 spokenText "Dārgie deputāti! Es aicinu jūs balsot „pret”. Esmu dzimis Sibīrijā. Brīnišķīgā vietā un teicama dzīves skola! Sibīriešiem ir teiciens: „Netici, nebaidies, neprasi.” (No zāles dep. I.Čaklais: „No sevis runā!”) Esmu izgājis cauri visam - dzīvoju taigā, medīju, skaloju zeltu. Daudz mācījos, esmu ieguvis divas augstākās izglītība... izglītības, atvainojiet. Strādāju uz ekskavatora, atkal mācījos, kļuvu par metalurgu, klausēju tēraudu... kausēju tēraudu, atvainojiet. Pēc norīkojuma nokļuvu Latvijā, kurai atdevu daļu no savas dzīves, lai „Liepājas Metalurgs” plauktu un dotu darbu tūkstošiem cilvēku. Es nebaidos, - esmu parlamentā, manas valsts pilsoņu ievēlēts, un vēlētāju griba priekš manis ir augstākā vara. Tikai viņu priekšā es atbildēšu. Kā es māku strādāt, jautājiet liepājniekiem, jo viņu intereses es divus gadus aizstāvēju Liepājas domē. Jā, es daudzus gadus dzīvoju un strādāju vietā, kur varēja iztikt bez latviešu valodas, tāpēc tagad man nākas strādāt vairāk. Es mācos latviešu valodu. Paldies maniem frakcijas kolēģiem, kuri man palīdz. Jā, pagaidām es nevaru skaisti runāt no tribīnes un sniegt intervijas latviešu valodā, bet es noteikti to darīšu. Balsojot par manu izslēgšanu, jūs parādīsiet visai pasaulei, ka demokrātija Latvijā eksistē tikai vārdos. Latvija ir kļuvusi par manu otro dzimteni. Šeit ir dzimuši mani bērni. Man ir trīs bērni: divas meitas - latvietes un dēls - krievs, tā ir iznācis. Tā ir Latvija. Un, ja vajadzēs, es aizstāvēšu mūsu Latviju uz latviešu valodu, kā es teicu deputāta zvērestā, bet, atcerieties, uz ceļiem sibīrieši nekad nav stāvējuši. Paldies par uzmanību.".
- 2011_01_27-2-seq163 spokenText "Jā... Paldies iesniedzēju vārdā runājušajam Lāča kungam, bet es tomēr gribu atgādināt, ka Saeimas Sēžu zālē nav atļauts lietot mobilos telefonus. Vajadzētu izturēties ar cieņu pret kolēģiem un pārējiem. Sākam debates. Vārds deputātam Valērijam Kravcovam.".
- 2011_01_27-2-seq162 spokenText "Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Kā zināms, nacionālās apvienības „Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcija, pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 1.daļas 18.panta otro daļu, izteica un ierosināja... Nolasīšu, lai būtu pilnīgi precīzi... Šis Saeimas kārtības ruļļa pants paredz, ka Saeima ar savu lēmumu var izslēgt no Saeimas deputātu sastāva deputātu, ja tiek konstatēts, ka viņa valodas zināšanas neatbilst profesionālo pienākumu veikšanai. Otro daļu es tomēr nenolasīju, bet pārstāstīju... Mēs tagad aicinām jūs nodot Valērija Kravcova lietu izskatīšanai Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā. Par valodu. Latvijā ieradies, skotu izcelsmes mācītājs Kārlis Vatsons izdeva pirmo avīzi latviešu valodā 19.gadsimteņa pirmajā pusē. Un viņš brīdināja mūs (katru gadu vienreiz es esmu to teicis līdz šim, četrreiz jau, Saeimā; šis jau ir piektais gads): valoda ir pēdējā barjera, aiz kuras sākas katras tautas ceļš uz nekurieni. Mūsu valsts nodibinātājs un Zemnieku savienības nodibinātājs Kārlis Ulmanis mūs pamāca, ka, ja jūs gribat, lai kādu lietu varētu paturēt mūžīgi - un mēs taču gribam savu valodu mūžīgi Latvijā! -, tad jums katru dienu šī lieta no jauna jāizkaro. Un arī šodien mums ir jāaizstāv šī valoda un jāizkaro. Kataloniešu tautas gudrība māca: zeme, kas aizstāv savu valodu, aizstāv pati sevi. Angļu tautas gudrība, kas būtībā ir izmirušās korniešu tautas gudrība, ko angļi ir pārņēmuši, māca, ka, ja kāds cilvēks vai tauta (Zvana mobilais telefons.) pazaudējusi savu valodu, tad pazaudē arī savu zemi. (Joprojām zvana mobilais telefons.) Mēs aicinām tādēļ atbalstīt mūsu priekšlikumu un nodot Valērija Kravcova lietu izskatīšanai Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā. (Mobilā telefona zvans.) Paldies par uzmanību. (Zālē smiekli.)".
- 2011_01_27-2-seq161 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par piekrišanu 10.Saeimas deputāta Vitauta Staņas saukšanai pie administratīvās atbildības”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret - 1, atturas - 6. Lēmums pieņemts. Nākamais darba kārtības jautājums - desmit deputātu iesniegtais lēmuma projekts „Par deputāta Valērija Kravcova izslēgšanu no Saeimas sastāva”. Iesniedzēju vārdā - deputāts Visvaldis Lācis.".