Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2011_02_03-seq5> ?p ?o. }

• 2011_02_03-seq5 type Speech.
• 2011_02_03-seq5 number "5".
• 2011_02_03-seq5 date "2011-02-03".
• 2011_02_03-seq5 isPartOf 2011_02_03.
• 2011_02_03-seq5 spokenAs 85.
• 2011_02_03-seq5 spokenText "Augsti godājamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Šis jautājums pēc būtības ir ļoti patriotisks. Katram Latvijā dzīvojošam cilvēkam būtu jārunā latviešu valodā, un mēs viennozīmīgi domājam, ka tas ir pareizi. Bet vienlaicīgi, ja mēs paskatāmies uz dzīvi, paraugāmies, kā tad īsti šī situācija attīstās daudzās jomās, tad redzam, ka viss nemaz nav tik viennozīmīgi. Savulaik, kad mēs atguvām Latvijas neatkarību, mēs definējām, ka Latvijā visi runās latviski, un politisku apsvērumu pēc mēs uzskatījām, ka krievu valodas mācīšana ir noziedzīga un nav nepieciešama, jo kādreiz, padomju laikā, bija tā, ka, ja bērni spēlējās pagalmā un viens no bērniem bija krievvalodīgais, tad kaut kā sanāca, ka praktiski visi latvieši runāja krievu valodā. Un tad radās doma: atriebsimies, lai tagad visi runā tieši latviešu valodā! It kā tas viss ir saprotami - 50 okupācijas gadi, bet... Man pašam dzīvē ir bijušas dažādas situācijas, kurās es viennozīmīgi sapratu, ka valoda - tā ir atslēga uz zināšanām. Šodien es nekādā gadījumā negribu vērsties pret mūsu valsts valodu - latviešu valodu. Es runāju par to, ka latvieši šodien kļūst konkurēt nespējīgi. Mēs varam ar likumu pieņemt, tā teikt, lēmumu, ka visi var runāt tikai un vienīgi latviešu valodā, bet... Paskatīsimies uz konkrētiem biznesa sektoriem! Tūrisms. Ja kāds vēlēsies strādāt viesnīcā vai restorānā un pateiks: „Ziniet, es runāju tikai latviešu valodā, un likums tagad piespiež jūs paņemt mani darbā, jo es zinu latviešu valodu,” - problēma ir tā, ka atradīsies citi iemesli, kuru dēļ šis jaunais cilvēks neatradīs iespēju strādāt šajā viesnīcā vai šajā restorānā. Pirms kāda laika kopā ar vienu Igaunijas paziņu mēs sēdējām kādas viesnīcas restorānā un dzērām kafiju, tēju, un pienāca jauna oficiante un sāka runāt ar mums angļu valodā. Mēs ar igauni runājām krievu valodā, lai gan viņš runā labi arī angļu valodā, un tad sanāca tā, ka mēs savas sarunas laikā sākām pasūtīt kaut kādu ēdienu, un tā meitene stāvēja apmulsusi. Viņa bija jauna latviešu meitene, viņa neko nesaprata krievu valodā. Tā diemžēl šodien ir realitāte! Un pēc kāda laika es konstatēju, ka tajā vietā tā meitene vairs nestrādā, viņas vienkārši tur vairs nav. Kāpēc? Tāpēc, ka tūrisma nozarē ir ārkārtīgi svarīgi, lai cilvēks zina vismaz trīs valodas. Tā ir, protams, latviešu valoda, tā ir krievu valoda, un tā ir angļu valoda. Ja kāds zina vēl kādu citu - ceturto vai piekto valodu -, viņš kļūst konkurētspējīgs. Šodien mēs gribam piespiest, ka cilvēks, kurš zina vienu valodu, ir jāņem darbā. Diemžēl ne jau dēļ tā, ka viņš nerunā citās valodās, viņu neņems darbā, bet tāpēc, ka konkrētajā arodā ir nepieciešamas vairākas valodas. Mēs esam tranzīta zeme, mēs apkalpojam kravas, kas nāk no austrumiem un rietumiem, un pretējā virzienā. Kā jūs iedomājaties: vai cilvēks, kurš strādās un runās tikai latviešu valodā, kvalificēsies, lai viņu pieņemtu darbā? Diemžēl tas nav iespējams. Mazā valstī mums vajadzētu ieviest tādu politiku, ka, beidzot skolu, jaunieši zina vismaz trīs valodas. Pirms kāda laika es viesojos krievu skolā, tā tiek uzskatīta par bilingvālu, kā mēs zinām, jo pamatmācības it kā notiek krievu valodā, bet liela daļa priekšmetu tiek apgūti latviešu valodā. Ar izbrīnu man nācās konstatēt, ka tie jaunieši, ar kuriem es runāju tīrā latviešu valodā un kuri, kā man šķita, ir latvieši, patiesībā bija krievvalodīgie jaunieši. Kad strādāju Rīgas domē, pie manis bija atnākusi jauniešu grupa, un mēs veselu stundu runājām par lietām pašvaldībā latviešu valodā. Pēc sēdes... pēc šīs sarunas jaunieši savā starpā daudzi sāka runāt krievu valodā. Šodien krievvalodīgie jaunieši ir iemācījušies latviešu valodu daudz labāk. Diemžēl latvieši krievu valodu nezina. Un, ja mēs šodien ar likumu mēģināsim pieņemt lēmumu, ka tikai un vienīgi latviešu valoda garantē darbu, tad diemžēl konkrētajos arodos latvieši kļūs konkurēt nespējīgi. Es domāju, ka šis jautājums ir ārkārtīgi jutīgs un ka mums vajadzētu skatīties nevis uz to, kā uzspiest latviešu valodu tikai ar varu - latviešu valoda ir jāzina! -, bet ir arī jāpadomā, kādā veidā radīt situāciju, lai latvieši būtu konkurētspējīgi pašā Latvijā, lai viņiem nevajadzētu braukt uz Īriju. Un, starp citu, arī tie, kas aizbrauc kaut kur, ja viņi zina kaut vai to pašu krievu valodu, viņi ir konkurētspējīgāki nekā latvieši. Tā ka, man šķiet, šeit nevajadzētu šo jautājumu politizēt, bet vajag skaidri pateikt: katram, kas pabeidz skolu, ir jāzina vismaz trīs valodas. Un tad mēs būsim konkurētspējīgi starptautiskajā tirgū. Paldies.".
• 2011_02_03-seq5 language "lv".
• 2011_02_03-seq5 speaker Ainars_Slesers-1970.
• 2011_02_03-seq5 mentions Q822919.
• 2011_02_03-seq5 mentions Q211.
• 2011_02_03-seq5 mentions Q2660080.
• 2011_02_03-seq5 mentions Q191.
• 2011_02_03-seq5 mentions Q2089528.
• 2011_02_03-seq5 mentions Q22890.