Matches in Saeima for { ?s <http://purl.org/linkedpolitics/vocabulary/spokenText> ?o. }
- 2011_03_03-seq82 spokenText "Un 6.priekšlikums ir attiecināms uz pārejas noteikumiem. Tas ir Juridiskās komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.".
- 2011_03_03-seq80 spokenText "Un arī 5.priekšlikums ir Juridiskās komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.".
- 2011_03_03-seq78 spokenText "4. - tieslietu ministra Štokenberga kunga priekšlikums. Tas ir atbalstīts, redakcionāli precizējot.".
- 2011_03_03-seq76 spokenText "Tieši tāpat ir ar 3.priekšlikumu. Arī tas ir Juridiskās komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.".
- 2011_03_03-seq74 spokenText "Arī 2.priekšlikums ir Juridiskās komisijas priekšlikums, kas arī ir atbalstīts.".
- 2011_03_03-seq72 spokenText "Godātie kolēģi! Uz otro lasījumu ir iesniegti seši priekšlikumi. 1. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Tas ir atbalstīts.".
- 2011_03_03-seq71 spokenText "Paldies. Tātad apsveicam ievēlēto tiesībsargu. Turpināsim izskatīt apstiprināto darba kārtību. Pirms mēs turpinām izskatīt apstiprināto darba kārtību, informēju jūs, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis vēl vienu lūgumu par iespējamām izmaiņām šīsdienas sēdes darba kārtībā. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija lūdz izskatīt bez atkārtotas izskatīšanas komisijā pirmajā lasījumā komisijas sagatavoto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem””. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Tātad pārejam pie sadaļas „Likumprojektu izskatīšana”. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Zemesgrāmatu likumā”, otrais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā... Čepānes kundze, kurš ziņos par likumprojektu „Grozījumi Zemesgrāmatu likumā”? Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Ilma Čepāne.".
- 2011_03_03-seq70 spokenText "Cienījamie kolēģi! Saeimas balsu skaitītāju sēdes protokols Nr.11 - par balsošanas rezultātiem, ievēlot tiesībsargu. 2011.gada 3.martā, Rīgā, Saeimas namā, vēlēšanu zīme Nr.9. Kopumā izgatavotas 120 vēlēšanu zīmes. Deputātiem izsniegtas 97 vēlēšanu zīmes. Sabojātu un nomainītu vēlēšanu zīmju nav. Dzēstas atlikušās 23 vēlēšanu zīmes. No vēlēšanu kastes izņemtas 97 vēlēšanu zīmes. Par derīgām atzītas 93. Par nederīgām atzītas - 4. Pret visiem kandidātiem balsots vienā vēlēšanu zīmē. Par kandidātiem nodotās balsis: Juris Jansons: par - 53, pret - 40, Anita Kovaļevska: par - 39, pret - 54. Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 26.pantu par tiesībsargu ievēlēts Juris Jansons. Apsveicam un vēlam veiksmi darbā! (Aplausi.)".
- 2011_03_03-seq68 spokenText "Paldies. Tātad sākam balsošanu. Jūs tiksiet ar zvanu aicināti atpakaļ, kad balsu skaitītāji būs saskaitījuši rezultātus. Paldies. (Notiek balsošana.)".
- 2011_03_03-seq67 spokenText "Labdien, cienījamie kolēģi! Es vēršu jūsu uzmanību uz to (atkal, kārtējo reizi, saku!), ka atzīmei jābūt pretī katra kandidāta vārdam un uzvārdam. Tātad viedoklis jāizsaka par katru no kandidātiem. Tas ir pirmkārt. Otrkārt. Man nākas tomēr brīdināt, ka šis balsojums ir diezgan, diezgan nu, teiksim tā - svarīgs. Balsis var ļoti precīzi dalīties. Līdz ar to balsu skaitīšanas komisija nepieļaus biļetenu aizpildīšanu ārpus kabīnēm. Es vēlreiz atkārtoju - tiešām nepieļausim biļetenu aizpildīšanu ārpus kabīnēm. Un ļoti lūdzu arī atvainot, ka balsu skaitītāji šodien strādās ne tik raiti kā parasti, jo mums ir, teiksim tā, dzīvā spēka zaudējumi: mēs būsim tikai četru cilvēku sastāvā. Paldies.".
- 2011_03_03-seq66 spokenText "Paldies. Tā kā ir divi kandidāti, balsojums ir aizklāts un ar vēlēšanu zīmēm. Es dodu vārdu deputātam Ingmāram Līdakam, kurš runās balsu skaitītāju vārdā.".
- 2011_03_03-seq65 spokenText "Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija izskatīja Saeimas deputātu iesniegumus un uzklausīja izvirzītos tiesībsarga amata kandidātus Juri Jansonu un Anitu Kovaļevsku. Uzklausījusi kandidātus, komisija konstatēja, ka abi kandidāti atbilst Tiesībsarga likuma 5.panta otrās daļas prasībām un līdz ar to arī ir pieejami balsošanai. Paldies.".
- 2011_03_03-seq64 spokenText "Cienījamie kolēģi! Pulkstenis ir 11.00. Turpināsim 3.marta sēdi. Tātad pirms pārtraukuma mēs izskatījām lēmuma projektu „Par tiesībsarga apstiprināšanu”. Es dodu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā vārdu deputātei Ingrīdai Circenei. Bet vēl ir tehniska informācija no balsošanas iekārtas operatoriem. Lūdzu, no savām balsošanas sistēmām izņemiet un vēlreiz ievietojiet atpakaļ kartes, jo sistēma šobrīd nestrādā, lai gan, protams, balsojums par tiesībsargu būs ar vēlēšanu zīmēm, bet lai jūs būtu reģistrēti... Jā, lūdzu, Circenes kundze!".
- 2011_03_03-seq62 spokenText "Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies četri deputāti: Raivis Dzintars, Valērijs Kravcovs, Rita Strode un Inese Šlesere... Kravcovs ir. Paldies.".
- 2011_03_03-seq61 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Lūdzu rezultātu! Paldies. Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedram Dzintaram Rasnačam.".
- 2011_03_03-seq60 spokenText "Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde pēc 5 minūtēm 106.auditorijā.".
- 2011_03_03-seq58 spokenText "Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde pēc 5 minūtēm 100.telpā.".
- 2011_03_03-seq56 spokenText "Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde pēc 5 minūtēm komisijas telpās.".
- 2011_02_24-seq50 spokenText "Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde pēc 5 minūtēm komisijas telpās.".
- 2011_01_20-seq110 spokenText "Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde pēc 5 minūtēm komisijas telpās.".
- 2010_10_28-seq572 spokenText "Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde pēc 5 minūtēm komisijas telpās.".
- 2010_06_17-seq1078 spokenText "Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde pēc 5 minūtēm komisijas telpās.".
- 2011_03_03-seq55 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Es atvainojos Circenes kundzei, kurai es nedevu iespēju izteikties komisijas vārdā pirms šā balsojuma, bet acīmredzot, tā kā ir pienācis laiks pārtraukumam, tad balsojums notiks pēc pārtraukuma. Taču, pirms mēs reģistrējamies, es gribu mūsu visu vārdā sveikt apaļā jubilejā Uģi Rotbergu, kuram apaļā jubileja bija 26.februārī. (Aplausi.) Un pusapaļā jubilejā sveicam mūsu kolēģi Silvu Bendrāti, kurai dzimšanas diena ir vienreiz četros gados - 29.februārī, bet sveicam viņu pusapaļā jubilejā. (Aplausi. No zāles dep. K.Šadurskis: „Rotbergam apaļa - 100, Silvai pusapaļa - 50!”) Jā, un, pirms mēs reģistrējamies, vēl es dodu vārdu paziņojumiem. Vārds deputātei Ingrīdai Circenei.".
- 2011_03_03-seq54 spokenText "Cienījamie kolēģi! Es arī vēlos pastāstīt par savu personīgo balsošanas motivāciju. Es gribu atgriezties apmēram nedēļu atpakaļ, kad abas šīs kandidatūras tika apspriestas. Vispirmām kārtām parādījās Jura Jansona kandidatūra. Mūsu frakcija ar viņu tikās. Es kolēģi Jansonu pazīstu pirms tā laika, kad tiku ievēlēts Saeimā. Tajā laikā, kad viņš izveidoja Juridiskās palīdzības aģentūru un strādāja ar vairāk nekā 40 cilvēku kolektīvu, veidojot gan centrālo biroju Rīgā, gan izveidojot tīklu visā Latvijā. Tā ir viena no būtiskām kompetencēm. Viņš ir pierādījis, ka viņš ir kolektīva vadītājs, pie tam kolektīvs ir saliedēts un savstarpēji saskaņots darbībā. Bez tam viņa profesionalitāti, juridisko kapacitāti, apliecina studijas doktorantūrā, kuras ir pabeigtas, promocijas darbs nav izstrādāts. Un vēl - tātad par tiesībām. Tiesībsargs jau nav tikai cilvēktiesību sargs, bez cilvēktiesībām arī vesela virkne citu tiesību ir, kuras viņam ir jāaizstāv. Un manu personīgo motivāciju balsot „par” Jansona kandidatūru pastiprināja viena kolēģa izteikumi. Tātad divi viedokļi: personīgais - personīgi pazīstu, jo esmu ar viņu kopā strādājis, viedoklis par viņu gan kā juristu, gan menedžeri ir pozitīvs. Taču visus lēmumus pieņemam, kolektīvi apspriežoties, tādēļ nevaru prognozēt, kāds būs frakcijas viedoklis. Cilvēkam jābūt ļoti drosmīgam, lai to darītu, - lai uzņemtos šo amatu. Jansons to izdarīja, un tādēļ es esmu „par” šo kandidatūru, kurš ir uzdrīkstējies to darīt. Paldies.".
- 2011_03_03-seq53 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Oskaram Zīdam. Vai jums pietiks ar trijām minūtēm? Līdz pārtraukumam ir tieši trīs minūtes.".
- 2011_03_03-seq52 spokenText "Labdien, cienījamie kolēģi! Mēs atbalstījām vienu no tiesībsarga amata kandidātiem, un man diemžēl ir skumji šodien dzirdēt dažas lietas, kas šeit izskan no Saeimas tribīnes, nopulgojot otru šo mūsu kandidātu. Pati vienmēr esmu pieturējusies pie principa - un mani vienmēr priecē, ja kolēģi pieturas pie šā principa -, ka, citu „noliekot” jeb, teiksim, cita izvirzīto kandidātu „noliekot”, savējo nekad nepacelsi. Tiesībsarga institūcija ir tā institūcija, kurai šī reputācija ir vissvarīgākā, taču šeit mēs jau apriori paši graujam ar savām replikām šīs institūcijas reputāciju. Runāsim par tām labajām lietām, kas ir katram kandidātam! Mēs, Zaļo un Zemnieku savienības frakcija, nekad neesam teikuši, ka Kovaļevskas kundze nav atbilstoša. Bet Jansona kungs arī ir atbilstošs! Viņi abi ir atbilstoši. Vienam ir viena stiprāka puse, otram - otra stiprāka puse. Neviens nav perfekts. Neviens nav Dievs. Un, zinot, ka Tiesībsarga birojā strādā 40 cilvēki - mēs zinām, ka tur strādā ļoti labi profesionāļi! -, es neredzu nekāda pamata bažām, ka tiesībsarga institūcija varētu slikti strādāt. Gribu pievienoties Šlesera kungam... nē, bet Šķēles kungam attiecībā uz Apsīša kunga reputāciju. Tieši tā! Perfekts! Trīs simti publikāciju, zinātniskie darbi, enciklopēdijas... Un 11 publikācijas - Kovaļevskas kundzei. (No zāles: „Viņai ir daudz vairāk!”) Lieliski! Viņa ir jauna, viņai ir jāaug. Ļoti labi. Es gribu vēlreiz apliecināt, ka Zaļo un Zemnieku savienības frakcija ir frakcija, kas tur savu doto vārdu, un man gribas cerēt, ka šodien mēs tiksim pie tiesībsarga. Protams, Čepānes kundze ļoti labi pateica, ka jaunais... Jansona kungs ir apķērīgs, divu nedēļu laikā viņš ir apguvis pirmā kursa vielu. Tad pusgada laikā viņš tiks līdz doktorantūrai, un šo pusgadu viņš var izmantot Tiesībsarga likuma 16.pantu, stiprinot savu teorētisko kapacitāti. Viņš ir zinošs, nevajag šeit noniecināt, nevajag būt pārgudriem! Un es vēlreiz gribu apliecināt: mēs turam savu vārdu un atbalstīsim šo kandidatūru arī šodien. Paldies.".
- 2011_03_03-seq50 spokenText "Godātie kolēģi! Jā, frakcijā vakar pie mums bija Anita Kovaļevska, un mums bija diezgan interesanta jautājumu un atbilžu sesija. Un jāsaka, ka tā bija viena no tām retajām reizēm, kad man bija iespēja pārliecināties tiešām par kandidāta ļoti augsto zināšanu un kompetences līmeni ļoti plašā spektrā. Un tāpēc man nav ne mazāko šaubu, ka es balsošu tieši par viņu. Un es minēšu vairākus argumentus. Viens no argumentiem ir tāds, ka, protams, tiesībsargs vada, cik man zināms, apmēram 40 cilvēku lielu kolektīvu. Ja es kļūdos - precizējiet! Un, protams, lielākā daļa no šiem cilvēkiem arī ir augsta līmeņa profesionāļi. Diemžēl tajā situācijā, kad šis komandas kapteinis nepārzina šo lauciņu pietiekami labi, agri vai vēlu neizbēgami veidojas konflikts konkrētajā iestādē. Konflikts starp iestādes vadītāju un iestādes darbinieku, un, sagatavojot gan atzinumus, gan pieteikumus, gan arī likumdošanas iniciatīvas, protams, šajā iestādē ir jābūt samērā saskanīgai un harmoniskai rīcībai. Es domāju, ka, ievēlot otru kandidātu, mēs varam prognozēt diezgan nopietnas problēmas šajā iestādē. Varbūt kāds no pirmā kandidāta izvirzītājiem dzīvo ilūzijās, ka tas būs paklausīgs tiesībsargs. Es domāju, ka paklausīgs nebūs ne viens, ne otrs un ērts parlamentam nebūs ne viens, ne otrs, jo viņi būs neatkarīgi savā statusā, viņi strādās līdz 2016.gadam, un es domāju, ka daudziem no šeit sēdošajiem viņi sagādās galvassāpes tieši tajos jautājumos, par kuriem varbūt šodien, izvirzot kandidātus, daudzi domā, ka tie tādi nebūs. Protams, Šlesera kungam es gribu teikt, ka nevajag te biedēt, ka kāds grozīs 110.pantu. 110.pantam ir vajadzīgas divas trešdaļas no divām trešdaļām, un neviens tiesībsargs to nepanāks, neatkarīgi no tā, vai viņš ir jūsējais vai mūsējais, vai viņējais. Un visbeidzot par Eiropu. Te visi lamā Eiropu, Strasbūru, Briseli, arī Šķēles kungs, taču es atgādināšu, ka tieši Strasbūras tiesa ir vienīgā starptautiskā tiesa, kura publiski ir atzinusi, ka Latvija bija okupēta un ka to okupēja PSRS karaspēks. Tieši Strasbūras tiesa Ždanokas lietā to panāca - un panāca tāpēc, ka bija Latvijas pusei ļoti spēcīgi pārstāvji. Paldies. Aicinu balsot „par” Anitu Kovaļevsku.".
- 2011_03_03-seq48 spokenText "Ļoti cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Godātais kolēģi Šķēles kungs! Jūs esat ļoti labs orators, un veiksmīgi izvēlēts piemērs var ļoti labi ilustrēt domu. Veiksmīgi ilustrēts piemērs, veiksmīgi izvēlēts piemērs emocionāli uzrunā auditoriju un var noskaņot to runātājam vēlamajā virzienā. Veiksmīgi izvēlēts piemērs diez vai var kalpot par argumentu. (No zāles: „Kāpēc ne? Var!”) Jo es taču ceru, ka ilustrācija ar bijušā tiesībsarga Apsīša kunga profesionalitāti un nevainojamo reputāciju nebija izvēlēta ar mērķi, lai pateiktu, ka tiesībsarga amatā profesionalitātei un nevainojamai reputācijai nav nozīmes. Līdz ar to, kolēģi, protams, reputācija un profesionalitāte, kas ir absolūti nepieciešamas šim amatam, vēl neizsmeļ visu pilnu nepieciešamo kritēriju kopumu, bet šīs divas ir absolūti nepieciešamas. Papildus vēl ir svarīga tā autoritāte, ko tiesībsargs var iegūt, tā veiktspēja, ko tiesībsargs spēj demonstrēt savā amatā. Un, ja pēc šiem kritērijiem es izvērtēju abus kandidātus, tad man šķiet ļoti būtiski tas... manu izvēli izšķir tas, kurš tiesībsarga amata kandidāts var precīzi savās atbildēs uz uzdotajiem jautājumiem palikt likuma ietvaros, palikt savas pārliecības ietvaros, nevis, kā es teiktu, nedaudz niansēt savu atbildi, lai sagādātu prieku auditorijai. Jo mums nav vajadzīgs tiesībsargs, kurš sagādās prieku Latvijas Republikas Saeimai pat tad, ja mēs kļūdīsimies. Godātie kolēģi! No šā aspekta, es dodu priekšroku Anitai Kovaļevskai.".
- 2011_03_03-seq46 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Neapšaubāmi, šis ir jautājums, par ko šodien notiek aktīvas debates, un varu piekrist tiem, kas teica... Čepānes kundzei varu piekrist, ka ir labi, ka ir aktīvas debates. Tas tiešām, tiešām ir labi. Nedaudz atgriezīšos pie vēstures. Iepriekšējās Saeimas laikā apstiprinot iepriekšējo tiesībsargu, es domāju, neviens nešaubījās, ka Romānam Apsītim ir visaugstākā, vislabākā reputācija, gandrīz tuva iespējami labākajai. Diemžēl tagad jūs redzējāt, ko ar viņu izdarīja! Droši vien arī viens otrs no tiem, kas šobrīd aģitē par vienu vai otru kandidātu un sēž šajā zālē, faktiski Romānu Apsīti samala kā tiesībsargu, un reputācija un augstais juridiskais profesionālisms šeit nelīdzēja. Iepriekšējā Saeimā bija šim amatam izvirzīta arī kolēģe Rasma Kārkliņa (viņa jau nupat pieminēja savu izvirzīšanu), un bija izvirzīts arī profesors Ringolds Balodis. Es domāju, ka nevienam nav šaubu, ka profesors Ringolds Balodis ir augsts profesionālis cilvēktiesību jomā. Bet tieši politiskā izvirzīšana vai saikne ar toreizējo Ministru prezidentu, Tautas partijas Aigaru Kalvīti, bija arguments „Vienotībai” - neatbalstīt. Precīzāk sakot, tas bija arguments „Jaunajam laikam”; toreiz „Vienotības” vēl nebija. Par labu pārvaldību. Šodien tiek piesaukti argumenti par labu pārvaldību, arī kolēģis Loskutovs. Nu, ziniet, tomēr gribētos pajautāt - kā tad ir ar labu pārvaldību, godātie kolēģi no „Vienotības”? Iekšlietu ministre demisionē sešus mēnešus iepriekš un demisionējusi strādā sešus mēnešus. Tā ir kaut kāda laba pārvaldība? Četrus mēnešus uz priekšu ieceļ regulatora cilvēkus, kuriem ar jautājumiem, ar kādiem nodarbosies regulators... lielākai daļai vispār nav bijis nekāda sakara. Neviena argumenta par profesionalitāti vai labu pārvaldību! Un nu par tiesībsargu un par to, kā es balsošu šodien. Tiesībsarga institūcija ir viena no tām institūcijām... un tiesībsargs ir tas cilvēks, kurš vada šo institūciju, ar kuru - tiesībsarga personā - bieži tiekas ārzemju kolēģi. Tiekas, kontaktējas saistībā ar iespējamiem cilvēktiesību pārkāpumiem... iespējams, attīstības jautājumu ziņā. Un tāpēc ir ļoti svarīgi, kādas intereses šis cilvēks pārstāv, kādu viedokli pārstāv. Vai šis cilvēks ir spējīgs ietekmēt un veidot arī - es nebaidīšos teikt - Eiropas Savienības politiku cilvēktiesību jomā? Man jāsaka, ka mana pārliecība... pēc abu divu kandidātu noklausīšanās (pie tam Jansona kungu mēs klausījāmies divas reizes savā frakcijā, tā ka šeit nevar runāt par kaut kādu paviršu izklaušināšanu vai kaut kādu mūsu viedokļa uzspiešanu) man ir pārliecība, ka Kovaļevskas kundze nespēs aizstāvēt mazas nācijas intereses Eiropas Savienības kontekstā. (No zāles dep. I.Circene: „Muļķības!”) Viņa nevarēs par tām iestāties tādos būtiskos jautājumos, kas attieksies uz valodu, kas attieksies uz šīm ģimenes vērtībām un daudzām citām lietām, kas mazām nācijām ir būtiskas. Mums ir nepieciešams tiesībsargs, kurš spētu ietekmēt no sava augstā amata arī Eiropas Savienības cilvēktiesību politiku. Vai tas būs Jansona kungs? Es nezinu. Es nevaru uz to atbildēt, ka tas tā noteikti būs. Bet pilnīgi noteikti zinu, ka Kovaļevskas kundzes atbildes, kuras viņa sniedza mūsu frakcijā, vienmēr tika argumentētas, piesaucot tikai un vienīgi Strasbūru vai, kā mēs tagad vienkāršoti sakām, Briseli. Mums neder tiesībsargs, kura lielums nav tik liels, lai spētu formulēt neatkarīgu Latvijas nācijai svarīgu viedokli tiesību jomā. Un tādēļ nekādā veidā neesot milzīgi pārliecināts par Jansona kungu, es tomēr šodien izšķiršos un balsošu „par” viņu cerībā, ka jaunais tiesībsargs spēs formulēt Latvijas nacionālās intereses arī Eiropas Savienības kontekstā. Paldies.".
- 2011_03_03-seq44 spokenText "Labdien! Man bija iespēja gan televīzijas pārraidēs salīdzināt abus kandidātus, gan frakcijas sēdē. Un, ilgi domājot un klausoties debates, es padomāju, ka man jāaicina jūs visus balsot „par” Jansona kungu. Jums jābalso par Jansona kungu, ja jūs gribat, lai tiesībsargs būtu tas cilvēks, kas veiksmīgi aizšļūc no jebkādas konkrētas atbildes, kas nekad nespēs paust konkrētu viedokli - pat tad, kad viņam prasīs: jā vai nē? (No zāles dep. I.Circene: „Tieši tā!”) Jums ir jāatbalsta Jansona kunga kandidatūra, ja jūs gribat redzēt šajā amatā cilvēku, kas, skatoties mutē, mēģina uzminēt, ko no viņa grib dzirdēt. Jums jāatbalsta Jansona kunga kandidatūra arī tajā gadījumā, ja jūs uzskatāt, ka mēs runājam par kantora vadītāju, nevis par cilvēku, kurš pats strādās ar šo lepno amata nosaukumu - tiesībsargs. Tiesībsargs nav kantoris! Mēs bieži dzirdam vārdus „Tiesībsarga birojs”, bet amats ir tiesībsargs; tas ir viens konkrēts cilvēks - tiesībsargs, kuram viņa padotie palīdz sagatavot lēmumus. Tāpēc, es domāju, viss ir skaidrs, visi kritēriji noteikti, kvalifikācijai nav nozīmes. Cileviča kungs, kas, manuprāt, ir speciālists cilvēktiesībās, saka, ka visi argumenti der, tikai kvalifikāciju nepieminēsim, un mums būs īsts cilvēks īstajā vietā. Izdariet brīvi savu izvēli! Jūs taču panācāt, ka mums ir aizklāts balsojums.".
- 2011_03_03-seq42 spokenText "Lūk! Un vakardienas savā runā ar Kovaļevsku es viņai jautāju: „Kā jūs kā tiesībsargs skatāties uz to, ka mēs atkal iesim 16.martā?” Es šoreiz neiešu, jo man ir komisijas sēde tieši tajā laikā gandrīz. (Zālē smiekli.) Jā, jā, neiešu! Neiešu, lai nebūtu jauna skandāla no jūsu puses! Iesim miermīlīgā gājienā. Pirms manas runas jau mūsu kolēģis jurists Rasnačs tiesībsardzei citu pantu citā sakarā pateica, ka mūsu likumu kodeksā ir 103.pants - nu, kurā vietā, to zina bijušais tieslietu ministrs Rasnačs un jurists Rasnačs ar lielu pieredzi -, kurš paredz, ka jānodrošina miermīlīgs gājiens. Un tātad es Kovaļevskas kundzei prasu: „Vai jūs varat nodrošināt mums miermīlīgu gājienu un šos bļaukas, kliedzējus, kas sauc sāpīgi mūs par fašistiem, kaut gan Maskava zina, ka mēs nekad neesam bijuši fašisti, lai viņi tur neālējas?” Tiesībsardze, kandidāte, atbildēja man: „Nē, mēs to nevaram, jo ir cilvēktiesības, kas atļauj viņiem... (viņa, protams, neteica „bļaustīties”)... kas atļauj tādu akciju.” Tātad ideāla tiesībsarga nav! Bet, visu pārējo dzirdot, nopietnā, ilgstošā sarunā mūsu frakcijā es un citi kolēģi varam teikt, ka viņa ir ne tikai galvas tiesu, bet divas galvas tiesas pārāka profesionāli, zināšanās, nekā jūsu izvirzītais kandidāts. Un tādēļ tāds ir mūsu frakcijas lēmums, un es lūdzu divas latviešu partijas, kurās vēl nav izšķīrušies visi, jo šis balsojums būs slēgts... tātad ārpus „Vienotības” un no nacionālās apvienības frakcijas jūs, divas latviešu partijas, balsot „par” šo kandidātu. Paldies.".
- 2011_03_03-seq41 spokenText "Lāča kungs, mēs apspriežam tiesībsarga kandidātus!".
- 2011_03_03-seq40 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Mana runa, protams, būs veltīta tiesībsargam un viņa izraudzīšanai, bet ievads būs maza atkāpe no tā. Proti, vakar mūsu frakcija tikās ar tiesībsarga amata kandidāti Kovaļevsku. Jau mūsu frakcijas priekšsēdētājs Einārs Cilinskis savā runā uzsvēra, ka mēs esam par to, ka šajā amatā viņa jāievēlē un ka vienbalsīgi mēs esam par to, bet tomēr arī norādīja, ka ideāla (mūsu skatījumā!) tiesībsarga nav. Un es gribu runāt par tieši šiem jautājumiem. Proti, kā jūs zināt, katru gadu 16.martā mēs, latviešu leģionāri, kas vēl esam dzīvi palikušies, un arī mūsu atbalstītāji, ejam no Doma baznīcas miermīlīgā gājienā līdz Brīvības piemineklim, lai noliktu tur ziedus. Un mēs Vecrīgā dziedam, jā, bet tās ir karalaika dziesmas... tiem 50 000 mūsu kritušajiem biedriem, kas, mūsu skatījumā toreiz un latviešu tautas vairākuma skatījumā toreiz, kaut arī tā bija politiska kļūda, nolika savas galvas par Latviju, kā mēs to domājam. Un to zina arī šīs partijas pārstāvji! (No zāles: „Zinām! Zinām!”) Viņi zina, un tā ir viņu bēda, nelaime un netaisnības sajūta, un arī, var teikt, nelietība, jo viņiem ir labi zināms... arī manā grāmatā - krievu, angļu, latviešu valodā -, ko Maskava, Kremlis, Latvijas kompartijas vadība, Sarkanās armijas politiskā pārvalde, Komunistiskās partijas centrālkomiteja zināja par leģionu... un tur ir skaidri pateikts, krievu valodā profesors Strods no ārzemju arhīviem to izvilka, ka leģionāri savās domās cīnījās par neatkarīgu Latvijas valsti un ka viņi gaidīja Rietumu sabiedroto atbalstu, un ka viņi ir gatavi karot gan ar vāciešiem, gan ar krieviem... (Zālē troksnis. Starpsaucieni: „Kāds tam sakars ar tiesībsargu?!”)".
- 2011_03_03-seq38 spokenText "Godātie kolēģi! Es gribu runāt šodien par trijiem principiem. Un visupirms teikt: tas jau ir ļoti liels sasniegums, ka mēs šodien vispār apspriežam kandidatūras, jo līdz šim, manuprāt, mēs to darījām pa kaktiem (No zāles dep. J.Urbanovičs: „Kāpēc mēs to darījām?”) - viens vairāk, viens mazāk, bet sabiedrība nevarēja saprast, kādēļ mēs esam ievēlējuši vienu vai otru šo kandidātu. Tātad par vērtēšanas principiem. Šeit ir trīs galvenie principi. Visupirms tā ir kompetence, otrkārt, tā ir neatkarība un, treškārt, - tā ir laba reputācija. Tas izriet no likuma. Un tomēr gribu teikt, ka šo kritēriju izpratne ir atkarīga no pašu vērtētāju, tātad no mūsu, izpratnes par cilvēktiesībām, no mūsu neatkarības un no mūsu pašu labas reputācijas, kā arī no tā, ko mēs saprotam ar labu reputāciju. Salīdzinot abus pretendentus, es gribu runāt par kompetenci. Vadoties pēc ekspertu izteiktajiem viedokļiem... Un nezin kāpēc šodien neviens nepieminēja vairāk nekā divdesmit nevalstisko organizāciju pārstāvju viedokļus, kuri tika atsūtīti, manuprāt, visām partijām, tostarp arī „Saskaņas Centram”, kur šīs nevalstiskās organizācijas (No zāles: „Nosauciet tās!”), organizējot diskusijas ar Jansona kungu, ir atzinušas (aptuveni 80 procenti), ka atbilstošākā kandidatūra būtu Kovaļevskas kundze. Bez tam arī eksperti tā ir izteikušies. Es domāju, ka jūs visi vakar dzirdējāt Mita kunga viedokli; arī šodien mēs varējām dzirdēt Mita kunga viedokli, viņš patiešām ir viens no ekspertiem cilvēktiesību jomā, kas, manuprāt, vērtēja Kovaļevskas kundzi daudz augstāk - vismaz šajā kompetences jomā - nekā Jansona kungu. Taču, ja jūs paskatīsieties šos dzīvesgājuma aprakstus jeb CV, kā mēs sakām, tad jūs redzēsiet, ka Jansona kunga uzrakstītais dzīvesgājums ir daudz plašāks salīdzinājumā ar Kovaļevskas kundzes šo te... pieticību. Jansona kungs ir norādījis, ka viņš vērtē, ka viņa zinātniskie darbi ir gan diplomdarbs, gan maģistra darbs, kas ir rakstīts pavisam citā jomā - tautsaimniecības jomā - un kam nav nekāda sakara ar cilvēktiesībām. Kovaļevskas kundze ļoti pieticīgi norādījusi, ka viņai ir vairākas publikācijas. Es varu jums teikt, ka... jūs, jebkurš no jums, varat paskatīties, ka, piemēram, nedēļrakstā „Jurista Vārds” viņai ir vismaz vienpadsmit publikācijas (No zāles dep. A.Klementjevs: „Šāvējs arī kaut ko bija publicējis „Jurista Vārdā”!”), viņai ir arī žurnālā „Likums un Tiesības” publikācijas; viņa sniedz atzinumus Satversmes tiesai, ļoti pamatotus; viņa augstskolā vada maģistrantus; viņa, augstskolā būdama docētāja, strādā ārkārtīgi apzinīgi un ļoti taisnīgi izturas arī pret studentiem. Vislielākās bažas, runājot par kompetenci, man par Jansona kungu ir tādas. Proti, sākotnēji, protams, viņam vispār bija ļoti grūti spriest par cilvēktiesību jautājumiem, bet viņš ir ļoti apķērīgs cilvēks un divu nedēļu laikā, manuprāt, apguva tos pamatprincipus, kuri būtu jāzina arī pirmā kursa studentam. Bet kas mani dara bažīgu? Mani bažīgu dara tas, ka viņš atkarībā no tās auditorijas, kurā viņš viesojas... viņš piemērojas auditorijā uzdotajiem jautājumiem, viņš zina, ko katra auditorija grib sagaidīt. Un, ja mēs runājam par Šlesera kunga teikto, tad... Protams, jūs ļoti labi apzināties, ka politiķi var gūt ievērojamus panākumus (īpaši, piemēram, Amerikas Savienotajās Valstīs, kā arī atsevišķās Eiropas valstīs), ja runā pret divām lietām: pirmkārt, - pret vides aizsardzību un, otrkārt, - pret homoseksuālistiem. Nākamais. Par šo izvērtēšanu un virzīšanu. Sākotnēji, manuprāt, kā tas notika? Brigmaņa kungs runāja par kvotām, jo koalīcijas partneri to esot izsvēruši. Es domāju, ka mēs varam šeit, Brigmaņa kungs, runāt par piena kvotām, par nozvejas kvotām, par CO2 kvotām; mēs varam runāt arī par darbarūķi, bet, es domāju, šajā gadījumā tas nav pats svarīgākais. Un pēdējais, kam es gribu pievērst jūsu uzmanību. Par labu reputāciju. Tas būs atkarīgs no jūsu sirdsapziņas balsojuma, kā jūs sakāt, taču es aicinu, protams, atbalstīt Kovaļevskas kundzi. Bet ņemiet vērā, ka jums stāv priekšā vēl viens sirdsapziņas balsojums, jo Kovaļevskas kundze nav apstiprināta par tiesnesi Administratīvajā tiesā uz mūžu! Kovaļevskas kundze drīz nāks pie mums un prasīs, lai viņu apstiprina tiesneša amatā uz mūžu, un, ja jūs šodien balsosiet tā, ka mēs viņu neievēlēsim, tad, es ceru, jūs atcerēsieties un balsosiet tiešām pēc sirdsapziņas, jo viņa ir ļoti laba tiesnese, kas ir pelnījusi arī kāpt pa karjeras kāpnēm. Paldies par uzmanību! Es jūs aicinu tiešām balsot saskaņā ar sirdsapziņu.".
- 2011_03_03-seq36 spokenText "Cienījamie kolēģi! Mēs kopā ar cienījamo kolēģi Borisu Cileviču strādājam Eiropas Padomē, un man tiešām jāuzsaka tas, ka Cileviča kungs ir ļoti aktīvs deputāts, aktīvs Saeimas pārstāvis, tur bieži pauž savu viedokli, bieži izsakās un ļoti spēcīgi argumentē par cilvēktiesību pārkāpumiem dažādās citās valstīs. Tāpēc man ir jāatzīst, ka es biju mazliet pārsteigta, klausoties kolēģa Cileviča teikto, ka Jansons kungs ir atzīstams par ļoti labu kandidātu, bet vispār nepieminot zināšanu dziļumu cilvēktiesībās, jo galu galā tas jau ir vissvarīgākais, kādā veidā mums šie divi kandidāti ir jāvērtē, - zināšanu dziļums cilvēktiesībās. Un šinī gadījumā es domāju, ka šie kandidāti tomēr nav salīdzināmi. Ja mēs runājam par Jansona kungu, mēs runājam par administratīvo pieredzi, vadītāja pieredzi, bet, protams, arī par šo mēs varam uzdot jautājumus. Bet Kovaļevskas kundzei, neapšaubāmi, šis zināšanu dziļums cilvēktiesībās ir acīm redzami nodemonstrēts. Un vēl es gribu pieminēt, kolēģi, ka pirms divām nedēļām mēs visi lēmām par to, ka mēs neesam gatavi atteikties no aizklātajiem balsojumiem tāpēc, ka deputātiem ir jāklausās savā sirdsapziņā un ir jābalso nevis pēc frakcijas lēmuma, bet pēc savas sirdsapziņas. Es tiešām visus sirsnīgi aicinu to darīt, un es gribu atgādināt arī pirms nedēļas bijušā tiesībsarga Apsīša teikto, ka viņa institūciju, viņa darbu tiesībsarga amatā vāju padarīja tieši tas, ka viņš bija labs tiesnesis, labs jurists, bet viņam nebija zināšanu dziļuma cilvēktiesībās. Paldies.".
- 2011_03_03-seq34 spokenText "Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Es nevaru nepiekrist kolēģa Cileviča teiktajam, ka balsojumā mums jāizvēlas ne pēc partijas piederības, ne pēc sacensības - pirmais vai pēdējais. Es savā balsojumā izvēlos to, kas man liekas vislabākais kā tiesībsargs. Es varu izmantot metaforu, ko es bieži izmantoju savās runās, mani kolēģi jau zina... Mēs šodien vēlējam viena liela, neatkarīga orķestra diriģentu. Šis orķestris līdz šim nav spēlējis visai skaļu mūziku, sabiedrība nav īsti sadzirdējusi šo mūziku. Šis diriģents, kuram ir jābūt neatkarīgam, nevar vadīties, tā teikt, pēc tā, kas viņu ir iecēluši, viņš nedrīkst būt fans, kā te daži runātāji grib, atsevišķai instrumentu grupai, viņam ir jāpārstāv visa šī mūzika - cilvēktiesības. Un šajā gadījumā es, protams, abus kandidātus vērtēju visnotaļ augsti tajā ziņā, ka viņi ir spējīgi strādāt, bet vienā ziņā gan... Anita Kovaļevska kā diriģents daudz labāk izprot šo mūziku, viņa daudz tālāk zina, kas ir cilvēktiesības, un mēs šo orķestri varam palaist daudz ātrāk, šo mūziku mēs sabiedrībā varam sākt klausīties tūlīt un tagad, ja mēs ievēlam cilvēktiesību speciālistu šajā amatā. Paldies.".
- 2011_03_03-seq32 spokenText "Cienījamā Āboltiņas kundze! Prezidija locekļi! Cienījamie kolēģi! Pirmais tiesībsargs jeb ombudsmens savu darbību sāka pirms 200 gadiem Zviedrijā - valstī, kuru mēs šodien pamatoti varam uzskatīt par paraugdemokrātiju. Toreiz tiesībsarga galvenais uzdevums bija taisnīguma veicināšana policijas un tiesu darbā, taču šodien viņa atbildība ir ievērojami paplašinājusies: nu tā ir atbildība par cilvēktiesību - vissarežģītākās un dinamiskākās tiesību jomas! - ievērošanu un izpratni. Šobrīd katrā sevi cienošā demokrātiskā valstī ir tiesībsargs. Arī Latvijā. Taču Latvija bija pēdējā no Baltijas valstīm, kas izveidoja šo institūciju 2007.gadā, un, iespējams, tas notika tikai dēļ Eiropas Savienības skaidrām rekomendācijām un toreizējās Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas patiesās gribas šādu institūciju izveidot mūsu valstī. Tiesībsargam ar savu darbību jāveicina ne tikai cilvēktiesību aizsardzība un vienlīdzīgas attieksmes nodrošināšana, bet arī labas pārvaldības principu ievērošana valsts pārvaldē. Īpaši svarīgi tas ir Latvijai, kurā sabiedrības uzticēšanās līmenis valsts varai ir katastrofāli zems un sabiedrībā valda vilšanās par spēju pašiem ar demokrātiskām metodēm veiksmīgi pārvaldīt savu valsti. Patiesībā tas, cik tiesībsargs savā valstī ir ietekmīgs vai arī - gluži otrādi - butaforisks, būtībā parāda valsts un tās iedzīvotāju patieso orientāciju uz Rietumu demokrātijas vērtībām. Tiesībsarga lēmumi ir rekomendējoši, tie nav obligāti pildāmi, tāpēc nodrošināt to ietekmīgumu var tikai tāds cilvēks, kurš bauda vispārēju cieņu un ir atzīta autoritāte. Ne velti Tiesībsarga likumā ir iekļauta prasība pēc nevainojamas reputācijas, jo tikai šādam cilvēkam var piemist morāla autoritāte. Tiesībsargam ir jāspēj klausīties un sadzirdēt, izsvērt visus „par” un „pret”, skaidri izklāstīt faktus un izdarīt slēdzienus. Viņam jāspēj pārliecinoši argumentēt atrastos risinājumus, lai valsts vara un sabiedrība tos pieņemtu. Visbeidzot - viņam ir jābūt pietiekami drosmīgam, lai uzņemtos iniciatīvu un runātu ar sabiedrību par komplicētām un neviennozīmīgi uztveramām lietām. Mums šodien ir jāievēlē jaunais Latvijas tiesībsargs, un mūsu absolūts pienākums ir izvēlēties pašu labāko. Mūsu izvēli vajadzētu noteikt nevis politiskajai piederībai, bet gan tikai un vienīgi kandidāta kompetencei un spējai veikt pienākumus. Lai cik pārspīlēti tas liktos, vislabākā kandidāta ievēlēšana ombudsmena amatā šodien var kļūt par pagrieziena punktu, lai atgrieztos sabiedrības uzticība valstij. Laba un sabiedrības atbalstīta Saeimas izvēle šodien var likt mainīt savu lēmumu tiem, kas neskaidrās nākotnes dēļ atliek sava investīciju plāna realizāciju, tiem, kas gatavojas braukt strādāt vai mācīties kādā citā valstī, tiem, kas atliek savu lēmumu veidot ģimeni, tiem, kas vairs netic. Ja mums nav pārliecības par savu lēmumu kvalitāti, tad labāk šo lēmumu šodien nepieņemt un risināt jautājumu par labākām procedūrām. Cienījamie kolēģi! Es šodien balsošu par Anitu Kovaļevsku. Viņa ir Latvijas Administratīvās tiesas tiesnese un Latvijas Universitātē cienīts mācībspēks. Viņa ir strādājusi Tiesībsarga birojā un lieliski orientējas cilvēktiesību jomā. Viņa ir pārliecinoši paudusi savu viedokli par sabiedrībai būtiskiem jautājumiem. Viņai ir gan nepieciešamās zināšanas, gan drosme. Un pats galvenais - viņai ir nevainojama reputācija. Viņai piemīt visas tās īpašības, kas ir nepieciešamas, lai ar laiku kļūtu par izcilu Latvijas tiesībsargu. Un vēl - viņai ir atbalsts tautā. Vakardienas debašu raidījums to skaidri parādīja. Viņas reitings ir viens pret pieci. Cienījamie kolēģi! Es jūs aicinu atbalstīt tiesneses Kovaļevskas kandidatūru. Paldies.".
- 2011_03_03-seq30 spokenText "Godājamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamie deputāti! Vispirms par dažiem argumentiem. Šlesera kungs minēja, un arī daži citi ir minējuši presē, proti, ka Jansona kungs tika atrasts kā pirmais (No zāles: „Bija pazaudēts?”) un tāpēc viņam arī šis amats pienākas. Nu, manuprāt, lai arī tas atbilst patiesībai, ka viņš tika atrasts pirmais, bet, ja pēc tam ir atrasta labāka un spēcīgāka kandidatūra, tad, es domāju, tas, ka šis bija pirmas atradums, nu nebūtu tas svarīgākais arguments mūsu šodienas izvēlē. Par to es aicinu padomāt. Kārkliņas kundze minēja to, ka šeit ir nepieciešami kandidāti, kuri nav saistīti ar partijām vai grupu interesēm. Protams, būtu bijis labāk, ja „Vienotība” šādu pieeju būtu piemērojusi arī pagājušajā sēdē, kad mēs lēmām par regulatora kandidatūrām... Bet tagad varbūt ir laiks runāt par būtību. Es domāju, ka šinī gadījumā par to, ka Kovaļevskas kundze patiešām ir neatkarīga no tā, no politiķu vēlmēm - arī no to politiķu, kas viņu ir izvirzījuši, - liecina kaut vai tikšanās, kas mūsu frakcijai... un arī mēs esam piedalījušies viņas izvirzīšanā. Tātad vakar mēs tikāmies ar Kovaļevskas kundzi, un nebūt ne visos jautājumos mēs saņēmām tās atbildes, kādas varbūt mums būtu gribējies saņemt, bet viņas atbildes bija juridiski pamatotas un izrietēja no viņas kvalifikācijas un izpratnes par cilvēktiesībām. Tas liecina par to, ka, protams, varbūt arī mums ne viss patiks, ko viņa darīs tiesībsarga amatā (un droši vien nepatiks arī daudziem citiem), bet es esmu pilnīgi pārliecināts, ka tas tiks darīts pēc labākās sirdsapziņas un pēc likuma burta. Un tas Latvijai noteikti nāks par labu. Es domāju, ka ir arī svarīgi tas, kā sabiedrība - gan profesionālā sabiedrība, gan arī varbūt sabiedrības viedoklis kopumā - ir šīs kandidatūras novērtējusi. Šis vērtējums ir diezgan viennozīmīgs, un es domāju, ka jūs to visi saprotat. Un pie šā viennozīmīgā vērtējuma nerēķināšanās ar šo vērtējumu - tas nozīmē, ka valsts pārvalde - un Saeima vispirmām kārtām! - un politiskā sistēma kopumā atkal jau zaudēs kādu gabaliņu no jau tā diemžēl ļoti mazā atbalsta līmeņa, kāds mums sabiedrībā ir. Un kaut kādā brīdī šis atbalsta zudums var kļūt pilnībā kritisks valsts attīstībai. Un arī par to es aicinu šodien padomāt, pirms jūs izdarāt savu galīgo izvēli. Paldies.".
- 2011_03_03-seq28 spokenText "Cienījamie kolēģi! Es pilnīgi piekrītu kolēģiem no „Vienotības”, kuri runāja par to, cik svarīgs ir tiesībsarga amats. Patiešām, tas ir tautas advokāts, tautas aizstāvis arī pret varas patvaļu, arī pret Saeimas patvaļu, ja mēs kļūdāmies. Es pilnībā piekrītu, ka tiesībsargam būtu jābūt absolūti neatkarīgam, un tieši tāpēc mani ļoti sarūgtina tas, ka lielākoties visās šajās diskusijās par tiesībsarga amata kandidātu mēs runājam nevis par to, kādam jābūt tiesībsargam... jābūt tam, ko mēs gribam redzēt šajā amatā, bet runājam par partiju savstarpējo rēķinu kārtošanu. Tiesībsargs nav koalīcijas tiesībsargs, nav opozīcijas tiesībsargs. Tas ir visas Saeimas, Latvijas tautas pārstāvju, iecelts, ievēlēts, - ievēlēta amatpersona, kas aizstāv un pārstāv visus Latvijas cilvēkus. Tieši tāpēc „Saskaņas Centrs” jau no paša sākuma ļoti skaidri deklarēja: „Mēs netaisāmies spēlēt politiskas spēles, mēs esam gatavi atbalstīt jebkuras frakcijas izvirzīto kandidātu, ja šis kandidāts būs labs.” Diemžēl koalīcija kaut kādu problēmu dēļ (es negribētu to komentēt) tā arī nespēja izvirzīt kandidātu, un tieši tāpēc mums, opozīcijai, bija jāuzņemas atbildība. Mēs ļoti rūpīgi meklējām atbilstošu kandidātu un sameklējām tādu kandidātu! Jansona kungs pārliecināja mūs, ka viņš būs labs tiesībsargs. Viņš piedāvāja diezgan skaidru vīziju. Es negribētu komentēt kaut kādas personiskas īpašības - labas vai sliktas - no divu kandidātu puses. Es ceru, ka šodien mums būs tiesībsargs, un ar šo tiesībsargu Saeimai būs jāstrādā. Tāpēc visāda sīkumaina piekasīšanās un tā tālāk - tā būtu nevietā šobrīd. „Saskaņas Centrs” izvirzīja ļoti labu kandidātu - Jansona kungu, to novērtēja arī dažas citas Saeimas frakcijas. Es domāju, ka šodien mums ir jāpieņem pareizs lēmums. Es vēlreiz gribu uzsvērt: neko sliktu negribu pateikt ne par vienu no kandidātiem, bet „Saskaņas Centrs” ļoti rūpīgi izvērtēja Jansona kunga īpatnības, profesionālo līmeni, un mēs esam pārliecināti, ka viņš savā amatā strādās godam - nevis „Saskaņas Centra” interesēs, bet tieši Latvijas tautas interesēs. Protams, mēs esam atvērti sadarbībai, un viss, kas ir atkarīgs no mums... mēs, protams, palīdzēsim un atbalstīsim. Un es ļoti ceru, ka arī visas citas Saeimas frakcijas rīkosies tāpat. Es esmu pārliecināts, ka Jansona kungs rīkosies pilnīgi neatkarīgi, ka viņš nekautrēsies kritizēt valdību, Saeimu, Valsts prezidentu gadījumā, ja varai radīsies kaut kādas problēmas ar cilvēktiesībām, ar labu pārvaldību. Tas ir viņa pienākums. Tieši tāpēc mēs viņu arī ievēlēsim. Un aizmirsīsim par partiju interesēm! Domāsim par Latvijas tautas interesēm, par to cilvēku interesēm, kuru tiesības šobrīd ir ierobežotas. Mums ir vajadzīgs tiesībsargs, kas ir spējīgs palīdzēt šiem Latvijas cilvēkiem. „Saskaņas Centrs” ir pārliecināts, ka Jansona kungs ir tāds cilvēks, un balsos „par” Jansona kunga kandidatūru. Paldies.".
- 2011_03_03-seq26 spokenText "Nu, jāsaka tā, cienījamie kolēģi, ka tas, ka pirms likumprojekta nolasīšanas kolēģi jau pieteicās debatēs, norāda, cik šis jautājums ir ļoti aktuāls. Un, tā kā ir sāktas debates, tad es acīmredzot runāšu nevis kā komisijas vadītāja, bet kā deputāte, jo tas, kādā veidā mums šis jautājums tik aktīvi tiek diskutēts visur... gan sabiedrībā, gan arī šeit, Saeimā, norāda uz to, ka tas jautājums nav vienaldzīgs. Un, kā jau kolēģi ir teikuši un arī iepriekšējā runātāja Kārkliņas kundze, tiesībsargs - tas ir simbols labai valsts pārvaldei un cilvēktiesību aizsardzībai. Tas nav vienkāršs amata izpildītājs, tas ir tēls, tas ir simbols, pie kura jebkurš Latvijas iedzīvotājs var un kuram ir tiesības vērsties tad, ja ir apdraudētas viņa tiesības un labas valsts pārvaldes noteikumi. Šinī gadījumā mums ir jādomā par to, kā mēs izskatāmies gan Latvijas sabiedrībā, gan arī starptautiskajā telpā, jo tajos gadījumos, kad Eiropas Cilvēktiesību tiesa vai mūsu pašu Satversmes tiesa norāda uz nepietiekamībām, robiem vai kļūmēm likumu pieņemšanā, kas ir atstājušas iespaidu uz cilvēku tiesībām saņemt vai nu šo labo valsts pārvaldi, vai kādu citu savu tiesību nodrošinājumu, tiesībsargam būtu jāspēj nākt šeit tribīnē, mums norādīt un teikt: „Jūs esat likumdevēji.” Vai arī jāspēj iet pie valdības un teikt: „Jūs esat ministri! Jūs esat valdība, bet šajos jūsu pieņemtajos likumdošanas aktos vai Ministru kabineta noteikumos nav pietiekami skaidri norādīts, kā sabiedrības intereses un cilvēka tiesības tiek aizsargātas.” Lai varētu šādus lēmumus pieņemt, neapšaubāmi, ir vajadzīga tieši šī profesionālā bāze, šo profesionālo zināšanu kopums, un šinī gadījumā, izvirzot no „Vienotības” Anitu Kovaļevsku, jāteic, ka pilnīgi noteikti viņas profesionālā kvalifikācija atbilst šīm prasībām par to, kā vērtēt likumdošanu, ar kādiem saviem priekšlikumiem nākt, kā pārstāvēt un aizstāvēt cilvēka tiesības. Ne velti tiesībsargam ir dota iespēja ieiet jebkurā iestādē visā Latvijas teritorijā neatkarīgi no tā, vai tas ir cietums vai tā ir psihiatriskā slimnīca, vai tā ir kāda cita institūcija. Šim cilvēkam ir dotas šīs tiesības, lai aizstāvētu jebkuras sociālās grupas cilvēka tiesības. Tas attiecas, protams, arī uz sociāli jutīgajām grupām, tas attiecas uz bērniem, un, protams, mēs nevaram pateikt, ka viena sociālā grupa vai sabiedrības daļa mums ir svarīgāka nekā cita un ka mēs, kā minēja Šlesera kungs, nu tagad aizstāvēsim vienus vai otrus savā izpratnē. Man jāsaka, ka abi šie mūsu kandidāti ir pauduši vienādu viedokli: interpretācija šinī gadījumā var būt dažāda, jo pulcēšanās un vārda brīvība ir pilnīgi skaidri noteikta Satversmē, savukārt pārējie regulējumi tiek doti katrai valstij citādāki, un pēc iespējas katra valsts un sabiedrība šos noteikumus pieņem. Un līdz ar to pilnīgi noteikti no „Vienotības” puses Anita Kovaļevska tiek vērtēta kā šāds eksperts, kā cilvēktiesību likumdošanas pārstāvis... kā zinātāja šajos jautājumos, un mēs pilnīgi noteikti aicinām atbalstīt viņas kandidatūru, lai mēs varētu radīt šo cilvēku tiesības un sabiedrības aizstāvības iespēju un atbalstīt viņas kandidatūru šajā amatā. Paldies.".
- 2011_03_03-seq24 spokenText "Dārgie kolēģi! Kad pirms nedēļas iepriekšējais, bijušais, tiesībsargs šeit, Saeimā, sniedza savu ziņojumu, es jūs jau pirmo reizi uzrunāju, norādot uz to, cik ļoti nozīmīga ir šī institūcija. Un jo sevišķi nozīmīga tā ir katram mūsu iedzīvotājam. Šoreiz gribu jūs uzrunāt no trīs skatpunktiem jeb viedokļiem. Pirmkārt, - kā kolēģe, deputāte. Otrkārt, - kā tiesībsarga amata kandidāte, kas es biju pirms četriem gadiem. Un, treškārt, - arī kā viena no Latvijas politoloģēm. Kā deputāte gribu jūs, visus savus kolēģus, aicināt balsot ļoti apdomīgi un atbildīgi un jo sevišķi vēršos pie pārējiem jaunievēlētajiem Saeimas deputātiem. Kad mūs ievēlēja, mūsu vēlētāji to darīja ar lielu cerību, ka mēs savu darbu Saeimā veiksim jaunā kvalitātē, lai viņi varētu Saeimai vairāk uzticēties, ka mēs šeit strādājam tautas labā. Mūsu vēlētājiem ir ļoti svarīgi, kā mēs šodien balsosim un vai mēs balsosim par labāko tiesībsarga kandidātu. Tauta mums ir uzdevusi šo atbildību - balsot par tiesībsargu un vislabāko, kas mums ir šeit ierosināts. Tiesībsargs ir ārkārtīgi nozīmīgs tieši vājām sabiedrības grupām, un tāpēc mums tieši jādomā par tām, vai tas, ko mēs ievēlēsim, būs spējīgs atbalstīt bērnu tiesības un invalīdu tiesības. Mēs solījām savu darbu veikt pēc labākās apziņas un sirdsapziņas. Es aicinu jūs visus to darīt un balsot pēc šīs mērauklas. Kad es pirms četriem gadiem uzdrošinājos pieņemt aicinājumu kandidēt uz tiesībsarga amatu, es kandidēju aiz pārliecības, ka sabiedrībai un deputātiem plaši jāiepazīstas ar toreiz jaunās valstiskās institūcijas nozīmību. Un jādod iespēja līdz ar to, tā kā bija divi kandidāti, arī aktīvi diskutēt par kritērijiem, kādam jābūt labam tiesībsargam. Arī šoreiz mums ir izdevies šo plašo sabiedrisko diskusiju veidot. Kaut arī mani neievēlēja un neievēlēja toreiz arī Tautas partijas izvirzīto kandidātu Ringoldu Balodi, jo Saeima nobalsoja pret abiem kandidātiem, es uzskatu, ka šī mana kandidēšana bija panākums, jo tās rezultātā sabiedrība un Saeima patiešām pilnīgāk apzinājās tiesībsarga lomu un nozīmi. Līdz ar manu kandidēšanu papildus arī skaidri parādījās, ka vadošā Tautas partija bija svarīgāka, ka kandidāts ir uzticams viņu partijai un ka ir savējais, kā to skaidri pateica toreizējais Ministru prezidents ar saviem nelāga slavenajiem vārdiem, kā viņš teica: „Neuztraucieties, būs Balodis! Par tādu Rasmu Kārkliņu es neko pat dzirdējis neesmu.” Valstiski svarīgus amatus Latvijas Republikā nedrīkst dalīt pēc pazīšanās vai „savējo” kritērijiem. Saeimas pienākums ir ievēlēt cilvēku, kas savu amatu vislabāk var veikt. Un tas ir sevišķi nopietns pienākums attiecībā uz tiesībsargu. Tiesībsargs nevar būt kādas partijas biedrs, un viņš nedrīkst strādāt atsevišķu sabiedrisko grupu labumā, viņam jāpārstāv visi mūsu iedzīvotāji, visu viņu tiesības. Kā politoloģe vēlreiz arī gribu uzsvērt, ka tiesībsarga institūcija ir viens no būtiskākajiem demokrātijas stūrakmeņiem mūsu valstī un citās demokrātijās. Tiesībsargs aizsargā to, ka mūsu valsts īsteno politiskās, pilsoniskās un cilvēka tiesības. Reizē tiesībsargs aizstāv sabiedrības visvājākās grupas, kā es atkārtoti esmu minējusi. Dažs labs no jums šeit no tribīnes ir runājis par vajadzību aizstāvēt bērnu tiesības. Šeit ir izdevība to darīt, izvēloties labāko kandidātu. Kā ir atzinis vairākums ekspertu, Kovaļevskas kundze ir vislabāk profesionāli sagatavotā kandidāte, un es jūs visus aicinu atbalstīt viņu un balsot ļoti atbildīgi. Paldies.".
- 2011_03_03-seq22 spokenText "Augsti godājamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Šodien Latvijas Saeimai ir jāvēlē tiesībsargs. Mēs atceramies, kurš bija tas cilvēks, kurš visvairāk iestājās par to, ka šādai institūcijai ir jābūt. Tā bija Vaira Vīķe-Freiberga. Un, protams, ir jāapzinās, ka Vairas Vīķes-Freibergas autoritāte sabiedrībā bija ļoti augsta tad, kad viņa nāca ar šo iniciatīvu. Vienlaicīgi ir jāapzinās, ka tādi, tik populāri, cilvēki kā, piemēram, Vaira Vīķe-Freiberga, kuri būtu gatavi ieņemt šo amatu, neatradās. Un tieši tāpēc koalīcijai bija grūtības atrast un vienoties par kandidātu. Galu galā ar iniciatīvu nāca opozīcija - „Saskaņas Centrs”, izvirzīja Juri Jansonu par kandidātu, kurš varētu būt piemērots šim amatam. Uzreiz sākās kritika, ka, redziet, šis cilvēks nāk no opozīcijas. Un tad, kad zaļie un zemnieki piekrita atbalstīt šo kandidatūru, sākās kņada koalīcijā, un koalīcija pašās beigās atrada arī savu kandidātu. Novēloti! Un tieši tāpēc šodien, kad ir jāpieņem galīgais lēmums, kurš no šiem kandidātiem būs, ir jāsaka, ka ne Juris Jansons, ne Anita Kovaļevska noteikti nav tādi kandidāti, kādus savulaik bija domājusi iecelt šajā amatā Vaira Vīķe-Freiberga. Bet, tā kā mums nav alternatīvas, mums jāpieņem lēmums par vienu no šiem kandidātiem. Es esmu pilnīgi pārliecināts, ka abi kandidāti principā būtu cienīgi ieņemt šo amatu, bet man personīgi un principā arī apvienībai „Par Labu Latviju”... Vakar, frakcijas sēdē tiekoties ar Juri Jansonu (ar Anitu Kovaļevsku mēs bijām tikušies arī iepriekš), mums bija viens būtisks jautājums - jautājums par ģimenes vērtībām: vai tad, ja būs nepieciešams iestāties un skaidri paust viedokli par to, ka Latvijā ir atbalstāmas tradicionālās vērtības, ka laulība ir savienība tikai un vienīgi starp vīrieti un sievieti, ka nekādas citas laulības Latvijā nebūs pieņemamas, tiesībsargs nekādā gadījumā neiestāsies par to, ko pēc kāda laika noteikti Latvijai rekomendēs darīt Eiropa, - legalizēt viendzimuma laulības? Jāteic, ka Anita Kovaļevska šajā jautājumā nespēja skaidri paust mums viedokli un nostāties skaidrās pozīcijās. Viņai bija arī savi argumenti, kāpēc to viņa nevar darīt, un mēs tos respektējām, bet tomēr tā pozīcija, ka viņai svarīgs būs Briseles viedoklis un likumdošana, radīja gan manī, gan manos kolēģos bažas. Un vakar arī Jansona kungam mēs uzdevām šo jautājumu: ja būs jāiestājas konkrēti vai nu par viendzimuma laulībām, vai par tradicionālajām vērtībām, tad kurā pusē viņš, būdams tiesībsargs, varētu nostāties, ja mēs par viņa kandidatūru nobalsotu? Un Jansona kungs skaidri pateica, ka viņš atbalsta ģimenes vērtības. Viņam pašam ir bērni, un viņš viennozīmīgi uzskata, ka Latvijas tautai ir nepieciešams atbalstīt tieši to, ko šodien nosaka Satversme, proti, to, ka laulība ir savienība starp vīrieti un sievieti. Un tieši tāpēc es esmu skaidri arī vakar paudis viedokli, ka, lai gan Jansona kungs varbūt nav pats labākais kandidāts, viņš šodien no šiem diviem kandidātiem mums ir visvairāk pieņemamais. Un tāpēc mēs esam pieņēmuši lēmumu šodien frakcijā - vienbalsīgi atbalstīt Jansona kunga kandidatūru no piedāvātajām divām kandidatūrām. Paldies.".
- 2011_03_03-seq21 spokenText "Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka likumprojekts „Grozījums Satversmes tiesas likumā” tiek nodots Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots. Nākamais darba kārtības jautājums - „Par iesniegto patstāvīgo priekšlikumu”. Tātad Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir iesniegusi patstāvīgo priekšlikumu „Par plānošanas reģionu nepieciešamību” un ir lūgusi to iekļaut nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā. Saskaņā ar Kārtības rulli, ja deputātiem nav iebildumu, to var iekļaut arī šīsdienas sēdes darba kārtībā kā pēdējo jautājumu. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka iesniegtais patstāvīgais priekšlikums tiek iekļauts šīsdienas sēdes darba kārtībā? Deputātiem nav iebildumu. Tātad patstāvīgais priekšlikums darba kārtībā iekļauts kā pēdējais jautājums. Pirms mēs sākam izskatīt nākamo sadaļu, informēju jūs, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis Juridiskās komisijas iesniegumu ar lūgumu izskatīt Saeimas 2011.gada 3.marta sēdē iekļauto likumprojektu „Grozījumi Zemesgrāmatu likumā” kā pirmo darba kārtības jautājumu sadaļā „Likumprojektu izskatīšana”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Tātad darba kārtība grozīta. Nākamā sadaļa - „Par atvaļinājuma piešķiršanu”. Tātad deputāts Raivis Dzintars ir lūdzis piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 3.martā, ko Prezidijs arī ir izdarījis, par ko jūs tiekat informēti. Nākamais darba kārtības jautājums ir darba kārtības sadaļa - „Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”. Lēmuma projekts „Par tiesībsarga apstiprināšanu”. Sākam debates. Vārds deputātam Aināram Šleseram.".
- 2011_03_03-seq20 spokenText "Būtu aicinājums šeit Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju apstiprināt kā līdzatbildīgu, jo tas zināmā mērā ir saistīts ar grozījumiem Reģionālās attīstības likumā.".
- 2011_03_03-seq19 spokenText "Paldies. Viens deputāts runājis „par”, viens - „pret”. Jautājums izšķirams balsojot. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai deputātu Zalāna, Šķēles, Šlesera, Strodes un Bekeša iesniegto likumprojektu „Grozījums likumā „Par pievienotās vērtības nodokli”” nodotu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 40, pret - 32, atturas - 20. Likumprojekts komisijai nav nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ārlietu komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” nodot Ārlietu komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Biedrību un nodibinājumu likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodot Juridiskajai komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Krimināllikumā” nodot Juridiskajai komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Ārstniecības likumā” nodot Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu”” nodot Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums likumā „Par nodokļiem un nodevām”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Aizsargjoslu likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Reģionālās attīstības likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums Satversmes tiesas likumā” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai Staņas kungs runās par procedūru? Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Staņam!".
- 2011_03_03-seq18 spokenText "Augsti godātā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Es gribu pateikt, ka šī samazinātā likme... šīs samazinātās PVN likmes ir nepareizas pēc būtības. Un, Šlesera kungs, tas, ka jūs mācējāt novest valsti līdz krīzei (No zāles: „Nu, nu!” - „Oho!”), nenozīmē, ka jūs mācēsiet izvest valsti no krīzes. Līdz ar to šīs pazeminātās likmes nav atbalstāmas. Maznodrošinātajiem praktiski ir jāsniedz palīdzība nevis caur pazeminātām likmēm, bet citādā veidā. Šīs pazeminātās likmes lielāku palīdzību sniedz tiem cilvēkiem, kuri par elektroenerģiju mēnesī maksā 400 latus vai vēl vairāk, jo viņi, piemēram, apsilda baseinus vai vēl kādas citas lietas... Maznodrošinātajiem ir jāpalīdz citādāk! Tā, piemēram, „Latvenergo” ir izstrādājis programmu... tur pusmiljons vēl guļ no iepriekšējā gada naudas, kura nav izņemta un ieguldīta palīdzības sniegšanā, un šī palīdzība turpinās šogad: katrs maznodrošinātais var pieteikties un saņemt par velti 500 kilovatus. Tāpat arī pie jaunajiem tarifiem ir iespēja pielikt daudzbērnu ģimenēm 2400 kilovatus vēl papildus klāt, un tās var maksāt pēc vecajiem tarifiem. Līdz ar to palīdzība ir jāsniedz caur šādiem mehānismiem, nevis jāsamazina PVN. Samazinot PVN, lauvastiesa no palīdzības nonāk pie tiem cilvēkiem, kuriem ir lieli ienākumi un kuri maksā ļoti daudz par elektrību. Es lūdzu neatbalstīt šo likumprojektu. (No zāles dep. J.Urbanovičs: „Būs vairāk nekā 22!”) Paldies.".
- 2011_03_03-seq16 spokenText "Augsti godājamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Šis ir tas jautājums, par kuru šodien ļoti daudz runā Latvijas iedzīvotāji. No šīs tribīnes ļoti bieži tiek piesaukta sabiedrība, tauta, tautas intereses. Tad man šķiet, ka tas signāls, kas nāk no sabiedrības, kur vairāk nekā 30 tūkstoši cilvēku ir parakstījušies par to, ka cenas, kuras sagaida Latvijas iedzīvotājus, nav pieņemamas, ka tās šodien var iznīcināt daudzas mājsaimniecības... ka tas ir ļoti nopietns signāls, kuram Saeimai būtu jāpievēršas. Un izskatās, ka laikā, kad valdošā koalīcija mēģina konsolidēt budžetu... Ko mēs tur redzam? Kur tad notiek šī konsolidācija? Diemžēl šī konsolidācija nenotiek, veicot izmaiņas valsts pārvaldē, nenotiek tās darba efektivizēšana, ministriju skaita samazināšana nenotiek. Netiek apvienotas iestādes, kuras rada valstij izdevumus, piemēram, Latvijas Privatizācijas aģentūra, par kuru tā „Jaunais laiks” daudzus gadus ir cīnījies, nākot politikā. Kāpēc tā nav likvidēta vēl joprojām, kaut vai pievienojot to Nekustamo īpašumu aģentūrai? Bet diemžēl mēs redzam to, ka ir daudz vienkāršāk paņemt naudu tur, kur vienkārši ir jāpaceļ nodoklis, šajā gadījumā elektroenerģijas cenas, kuras šodien ir pieejamas Latvijas iedzīvotājiem un kuras būs pieejamas vēl pēc cenu palielināšanas. Tās iznīcinās daudzas mājsaimniecības. Godājamie kolēģi! Jūs esat pieņēmuši lēmumu, ka visas dividendes... tātad nopelnītā nauda tiek izņemta ārā no „Latvenergo”. Tagad jūs uzliekat vēl papildu nodokļus, kuri palielinās šo cenu. Tad sakiet atklāti, ka jums vienkārši vajag vairāk naudas, lai nevis mazinātu izdevumus budžetā, bet gan palielinātu ieņēmumus caur papildu nodokļiem. Labi, jūs ķeraties klāt alkoholam, cigaretēm. Skaidrs, saprotams. Ideja ir atbalstāma, lai gan, vai jūs ieņemsiet vairāk kopumā naudas, vai jūs veicināsiet tādā veidā ēnu ekonomiku - to laiks rādīs. Bet elektroenerģija ir tā nozare, tā joma, kurā Latvijas sabiedrība ir ķīlnieki. Tai nav citas izejas. Labi, atsevišķas pašvaldības, uzņēmumi mēģinās kaut kādā veidā, piemēram, no Igaunijas iepirkt elektroenerģiju, bet katra individuālā mājsaimniecība to diemžēl izdarīt nevar. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē to, ka sabiedrība maksās vairāk. Vai tā ir tā politika, kuru jūs gribat realizēt? Vai jūs tiešām gribat, lai to mājsaimniecību skaits palielinās aizvien vairāk... Nu nevar tās samaksāt! Jūs varat likt vēl vairāk klāt tos nodokļus. Nevar cilvēki samaksāt vairāk! Un kāpēc šajā gadījumā izmantot šo monopolstāvokli, lai cilvēkiem izgrieztu rokas? Man šķiet, ka šodien tomēr vajadzētu valdošajai koalīcijai pārdomāt savu rīcību, vai ir vērts tādā veidā mēģināt iznīcināt tos Latvijas cilvēkus, kuri joprojām cīnās par savu izdzīvošanu un nav aizbraukuši no šīs valsts. Jo, ticiet man, visvieglākais veids, kādā šos cilvēkus nodrošināt ar gaišāku nākotni, ir nopirkt vienu aviobiļeti, lai viņi brauc tagad uz Vāciju; Vācijas tirgus atvērsies, un tur viņi varēs vairāk pelnīt. Taču mums jādomā tomēr par to, lai cilvēki paliktu šeit. Man nebija iespējas debatēt par likumprojektu „Atjaunojamās enerģijas likums”, es vienkārši varu kontekstā ar šo sadārdzinājumu pateikt, ka, protams, mēs varam jau tagad atkal skriet uz priekšu un teikt: „Četrdesmit procenti - atjaunojamā enerģija! Mūsu lauciniekiem būs darbs! Viss ir ļoti labi!” Kas par to maksās? Godājamie kolēģi, es neesmu pret atjaunojamo enerģiju, es esmu par to, ka mēs nedrīkstam pieņemt lēmumu, kas finālā padarīs Latviju vēl nespējīgāku konkurēt. Mēs varam runāt par atbalstu zemniekiem. Jā! Bet jautājums ir tāds: vai mūsu rūpniecība būs konkurētspējīga? Kādas būs cenas? Man šķiet, ka šodien valdībai vajadzētu pēc iespējas ātrāk... Ja jau jūs nevarējāt uz 2011.gadu, tad vismaz mēģiniet uz 2012.gadu...! Nāciet ar reālu reformu valsts pārvaldē, sāciet reāli efektivizēt valsts pārvaldi! Šodien visi eksperti, nevis vairs tikai opozīcija runā par to, ka reformām ir jānotiek. Ir pēdējais brīdis pienācis, un tieši tāpēc šodien es aicinu tomēr atbalstīt mūsu iniciatīvu... un ka mēs varētu atgriezties tomēr pie šiem pazeminātajiem tarifiem, ja jau jūs esat pieņēmuši lēmumu izņemt visas dividendes, atsaucoties uz to, ka pēc tam „Latvenergo” ir grūti attīstīties un risināt savas problēmas, kad notiek kataklizmas, kā tas jau bija šajā gadā, tad vismaz šajā gadījumā samazināsim to nodokli, kaut vai nedaudz mīkstinot Latvijas iedzīvotājiem iespējamās izmaksas no viņu maciņiem! Paldies. (Aplausi.)".
- 2011_03_03-seq15 spokenText "Paldies. „Pret” neviens nav pieteicies runāt. Vai deputātiem ir iebildumi, ka likumprojekts tiek nodots Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Zalāna, Šķēles, Šlesera, Strodes un Bekeša iesniegto likumprojektu „Grozījums likumā „Par pievienotās vērtības nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. „Par” pieteicies runāt deputāts Ainārs Šlesers. Lūdzu, Šlesera kungs!".
- 2011_03_03-seq14 spokenText "Labrīt, cienījamais Prezidij un cienījamie kolēģi! Latvijas Politiski represēto apvienība jau vairākkārt kopš 2009.gada ir vērsusies ar iesniegumiem gan Tieslietu ministrijā, gan arī pie Ministru prezidenta, pauzdama savu satraukumu par to, ka joprojām atsevišķos gadījumos... ka represētās personas statuss tiek piešķirts un apliecības tiek izsniegtas gadījumos, kad tas neatbilst likuma normām. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ir atkārtoti diskutējusi par šo jautājumu, un līdz ar to tā arī ir mūsu komisijas iniciatīva, ka jautājums ir būtisks un risināms un ka vairāki būtiski jautājumi, kuru dēļ tas ir aktuāli šodien, ir saistībā arī ar to, ka ir notikusi teritoriālā reforma, ir izveidoti 110 novadi. Līdz šim šīs personas statuss tika noteikts pašvaldībās vai, ja persona dzīvoja pastāvīgi ārzemēs, tika noteikts Tieslietu ministrijā, taču pašreiz, kad ir šie 110 novadi, ir problēmas ar to, kā nodrošināt komisiju veidošanu un Latvijas Politiski represēto apvienības pārstāvju piedalīšanos. Un sakarā ar to mūsu komisijas priekšlikums ir saistīts ar to, ka šis uzdevums tiek nodots vienai institūcijai, tas ir, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei, un tad līdz ar to tiek novērsta šī dažādā - sašķeltā - statusa piešķiršanas kārtība. Ir vienota personu uzskaite, ar to nodarbojas viena institūcija, un tiek piesaistīti arī Latvijas Politiski represēto apvienības pārstāvji. Un, protams, mums notika arī ļoti plašas diskusijas ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi, un mēs esam arī vienojušies par kārtību, kādā veidā notiks šis statusa noteikšanas process. Mēs saglabājam arī iespēju to darīt pēc iespējas tuvu dzīvesvietai, jo Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei ir arī teritoriālās nodaļas, kur iedzīvotāji var griezties ar saviem iesniegumiem, saņemt arī konsultācijas, un līdz ar to visa šī informācija ir pieejama arī tieši Iedzīvotāju reģistrā. Līdz ar to mēs esam izstrādājuši savu piedāvājumu un kā no komisijas to iesnieguši. Lūdzam atbalstīt. Paldies.".
- 2011_03_03-seq13 spokenText "Paldies. Viens deputāts ir runājis „par”, viens - „pret”. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Atjaunojamās enerģijas likums” nodotu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret - 7, atturas - 7. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Par grozījumiem Līguma starp Dāniju, Igauniju, Somiju, Īslandi, Latviju, Lietuvu, Norvēģiju un Zviedriju par Ziemeļu Investīciju banku pielikumā esošajos Ziemeļu Investīciju bankas Statūtos” nodot Ārlietu komisijai un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem”” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputāte Ingrīda Circene pieteikusies runāt „par”.".
- 2011_03_03-seq12 spokenText "Es atvainojos, jā. Transporta sektoram ir paredzēts atbalsts Biodegvielas likumā, citi atbalsta mehānismi ir paredzēti citos likumos. Šeit, protams, ir būtiski jāsāk darbs pie šā likumprojekta, un tad mēs varēsim runāt par to, lai to „apaudzētu” jau ar būtiskām normām. Lūgums atbalstīt to un virzīt kā vienu no prioritātēm. Paldies jums!".
- 2011_03_03-seq11 spokenText "Olšteina kungs, jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies.".
- 2011_03_03-seq10 spokenText "Godātie kolēģi! Atjaunojamo energoresursu likumprojekts paredz vispirmām kārtām to, ka mēs, pieņemot šo likumu, atsakāmies no tā sauktajām kvotām. Proti, tā bija kārtība, kura vēl aizvien darbojas, līdz mēs pieņemsim jaunu likumu, kurā... Ir bijis daudz diskusiju par to, vai tā ir taisnīga vai tā ir ar politisku piegaršu, vai kāda cita veida... Tie ražotāji, kas ražo gan vēja elektrostacijās, gan jau bēdīgi slavenajās hidroelektrostacijās, gan citās... Vai ar šo kārtību ir bijusi vienāda pieeja visiem atjaunojamo resursu ražotājiem, vienlīdzīga iespēja ražot enerģiju? Mēs ar jauno likumu piedāvājam šīs kvotas svītrot. Mēs piedāvājam to, ka ir jābūt iespējai visiem vienlīdzīgi pieteikties ražot, radīt atjaunojamos energoresursus. Ja mēs paskatāmies to, cik daudz enerģijas mēs katru gadu iepērkam no ārējiem enerģijas avotiem jeb enerģijas eksportētājiem šeit, Latvijā, tad redzam, ka apmēram 1,7 miljardus kubikmetru dabasgāzes Latvija importē no Krievijas. Šī gāze galapatēriņā apmēram maksā tuvu pie pusmiljarda latu. Tā ir nauda, ko mēs katru gadu samaksājam prom. Maksājam nevis tiem cilvēkiem, kuri ražo enerģiju šeit, Latvijā, bet maksājam prom no Latvijas, tādā veidā šeit nepaturot ne daļu no šīs naudas. Latvijā ir gandrīz 360 tūkstoši hektāru neapstrādājamas zemes. Tā ir zeme, ko mēs varam izmantot, ražojot enerģiju šeit, Latvijā. Tā ir iespēja, ar kuru mēs varam paturēt naudu šeit, paši Latvijā radot gan pakalpojumu sfēras, kuras apkalpos šos enerģijas ražotājus, gan radot darba vietas pašās ražotnēs. Protams, jūs teiksiet, ka šai enerģijai jābūt konkurētspējīgai ar to enerģiju, ko mēs varam importēt. Protams! Tāpēc arī esošajā likumprojektā ir piedāvāts šo atbalsta mehānismu samazināt vēl par trešdaļu, nekā tas ir šodien... nekā tas ir šodien noteikts ar šo kvotu principu. Tāpēc mēs aizvien virzāmies uz to, lai šī ener��ija maksātu mazāk, lai galapatērētājiem par to nebūtu jāpiemaksā tik daudz, kā tas ir šobrīd. Protams, šai enerģijai jābūt konkurētspējīgai, jo patērētājs izvēlēsies un teiks: kāpēc man maksāt... pārmaksāt divkārt, trīskārt par to, ko es varu nopirkt par puscenu? Tas pats saistās arī ar jau izskanējušajām debatēm sakarā ar Kaļiņingradas atomelektroenerģijas staciju. Ja mēs runājam par šiem principiem, tad jāteic, ka atsevišķi principi ir vērsti uz to, lai atbalstītu tieši vietējos lauksaimniekus, tieši tos lauksaimniekus, kuri audzē lopus; tur ir kūtsmēsli, kurus var izmantot enerģijas ražošanai. Šim veidam ir paredzēts speciāls atbalsta mehānisms jeb lopkopības komponenti. Tie ir tie mehānismi, kurus iedzīvinot mums būtu iespēja runāt par to, lai izmešus un CO2 emisijas mēs samazinātu... un tādā veidā arī iegūtu vairāk, šeit ražojot enerģiju iekšienē... Protams, vislielākais uzsvars ar šo likumprojektu ir domāts tieši uz biomasas ražotnēm un biomasas koģenerācijas stacijām. Būs daudzi, kas teiks, ka mēs nevaram, ka mums nepietiek resursu, lai ražotu no biomasas šeit enerģiju. Es saku, ka mums resursu ir pārpārēm. Taču to visu mēs šodien eksportējam uz citām valstīm, neskatot kopējo enerģijas bilanci. Nedaudz par pārmetumiem, ko izteica iepriekšējais runātājs. Es nevaru piekrist teiktajam, ka šeit neesot runāts par siltuma izmantošanu. Šeit ir runāts par siltuma izmantošanu - un vistiešākajā veidā! Vistiešākajā veidā ar šo likumprojektu ir piedāvāts atbalstīt tikai tās ražotnes, kuras izmanto siltumu. Tāpēc, Cilinska kungs, nevaru teikt, ka šis likumprojekts nerunā par siltuma ražošanu. Viennozīmīgi tas par to runā! Par transporta sektoru. Transporta sektoram jūs...".
- 2011_03_03-seq9 spokenText "Paldies. „Par” pieteicies runāt deputāts Klāvs Olšteins.".
- 2011_03_03-seq8 spokenText "Godājamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godājamie deputāti! Mēs šodien skatām ļoti svarīgu likumprojektu (No zāles dep. Dz.Ābiķis: „Mēs neskatām!”), kurš saucas „Atjaunojamās enerģijas likums”. Šis likumprojekts paredz to, ka atbilstoši arī Eiropas normām mums būtu jāpanāk 40 procenti atjaunojamo energoresursu galapatēriņā līdz 2020.gadam, nosakot arī trajektoriju, kādā tas būtu jāsasniedz. Galapatēriņš ietver trīs komponentus - siltumu, transporta degvielu, kā arī elektrību. Varbūt nespeciālistiem nav zināms tas, ka elektrība galapatēriņā sastāda apmēram 13 procentus, tātad mazāko daļu. Un šeit ir šā likumprojekta galvenā problēma, kuras dēļ es uzskatu, ka šis likumprojekts būtu principiāli jāpārstrādā un jāveido, vadoties pēc pavisam citiem principiem, - proti, tā, ka šis likumprojekts veido tikai atbalsta mehānismu elektrībai. Un atbalsta mehānisms, kā jau mums pierasts, ir piemaksas pie tarifa, ko sedz visi galapatērētāji, un šīs piemaksas radītu, pēc Ekonomikas ministrijas izvērtējuma, kur gan aprēķini nav īsti skaidri, apmēram divus santīmus pie kilovatstundas tarifa (protams, to, cik šo santīmu būtu, droši vien var tikai minēt). Tas tad arī būtu tik daudz, cik šo atjaunojamo energoresursu tātad tiktu izveidots... Tātad - kāpēc tā nav pareiza pieeja? Tāpēc, ka mēs neesam izvērtējuši pasākumus, kādi būtu veicami siltuma sektorā un transporta sektorā, un salīdzinājuši ar tiem, kādi ir veicami elektrības sektorā. Proti, ir diezgan liela pārliecība, ka šos mērķus ar... bez subsīdijām, bet varbūt ar projektu atbalstīšanu, ar projektu plānveidīgu ieviešanu būtu daudz lētāk iespējams sasniegt, akcentējot tieši šos divus sektorus. Tā, piemēram, transporta sektorā mums ir biodīzeļa rūpnīcas, un šīs jaudas netiek pietiekami izmantotas. Mēs varētu līdz ar to faktiski veicināt arī mūsu ražošanu. Siltuma sektorā pāreja no gāzes uz atjaunojamiem energoresursiem (pirmām kārtām - biomasu) veicinātu arī nodarbinātību un ekonomikas attīstību lauku apvidos. Bez tam mums ir iespējams šo enerģiju vienkārši patērēt mazāk, atbalstot energoefektivitātes projektus gan ēku jomā, gan arī, protams, ražošanas jomā un pārvades jomā. Tātad faktiski šis likums ir ārkārtīgi nozīmīgs, un šeit būtu jāsabalansē visas šīs jomas, nevis vienkārši jāveido atbalsta mehānisms, kas atkal pacels tarifus. Un īstenībā, paceļot šos tarifus, tas nedod risinājumu, jo tad mums ir jāsasniedz apmēram 10 procenti galapatēriņā, elektrība no tiem ir 13 procenti, no tā gandrīz puse jau tagad ir atjaunojamie energoresursi. Šī vienkārši nav tā vieta, kur sasniegt šo rezultātu. Tagad ir jautājums - vai... Es nekādā gadījumā necenšos runāt pret atjaunojamiem energoresursiem, tā ir joma, ko es visnotaļ atbalstu un atbalstīšu arī turpmāk, un tā ir arī mūsu apvienības prioritāte. Bet vai vienmēr atjaunojamie energoresursi, elektrības koģenerācija ir laba? Vai ir labi, ka mēs izveidojam biogāzes koģenerācijas staciju, kurā galvenais substrāts ir kukurūza, tādējādi aizņemot lauksaimniecības zemes, bet siltums tiek izpūsts gaisā? Vai ir labi atbalstīt biomasas koģenerācijas staciju - nelielu, kas pašvaldībā paņem stabilās jaudas - gan siltumu, gan silto ūdeni -, vienlaikus pārējās jaudas, mazāk rentablo daļu, atstājot pašai pašvaldībai? Šie modeļi, kas šobrīd ir plaši izplatīti, nav atbalstāmi no valsts un sabiedrības viedokļa. Un, neskatoties uz to, ka mēs, kā parasti, kavējam Eiropas termiņus, es domāju, ka Saeimai nāksies izveidot darba grupu un izstrādāt alternatīvu - daudz izsvērtāku atjaunojamo energoresursu likumu. Paldies par uzmanību.".
- 2011_03_03-seq7 spokenText "Paldies. Neviens deputāts nav pieteicies runāt „pret”. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka...? Deputāti lūdz balsojumu par to, lai... jā, par to, lai nodotu abām komisijām... tātad pirmām kārtām par to, lai Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija būtu līdzatbildīgā. Vai pret to ir iebildumi? Pret to nav iebildumu, bet... tātad mums ir jābalso par to, vai nodot likumprojektu „Grozījumi Civilprocesa likumā” Juridiskajai komisijai kā atbildīgajai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai kā līdzatbildīgajai. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Civilprocesa likumā” nodošanu Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret - nav, atturas - 8. Likumprojekts komisijām nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta izstrādāto un iesniegto likumprojektu „Atjaunojamās enerģijas likums” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputāts Einārs Cilinskis pieteicies runāt „pret”. Lūdzu!".
- 2011_03_03-seq6 spokenText "Tā kā tas jautājums ir saistīts ar mājokļiem un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai ir Mājokļu jautājumu apakškomisija, aicinājums būtu par līdzatbildīgo noteikt Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju.".
- 2011_03_03-seq5 spokenText "Paldies. Es saprotu, ka deputāts Vitauts Staņa vēlas runāt par procedūru. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Staņam!".
- 2011_03_03-seq4 spokenText "...šeit visdrīzāk vajadzētu runāt par rūpēm par tiem sirmgalvjiem, vecajiem cilvēkiem, tiem cilvēkiem, kuri regulāri maksā maksājumus par komunālajiem pakalpojumiem, iepretī tiem cilvēkiem, kuri brauc ar lepnām mašīnām, atrod līdzekļus, kādā veidā samaksāt banku kredītus, bet neatrod naudu, kā samaksāt komunālo pakalpojumu sniedzējiem, jo komunālo pakalpojumu sniedzējiem nav nekādu instrumentu, kādā veidā piespiest šos cilvēkus maksāt. Dzīve ir pierādījusi to, ka ir dažāda veida mēģinājumi bijuši. Kā viens no tiem, piemēram, ir bijis nemaksātāju saraksta likšana pie sienas kāpņu telpās, bet ir izrādījies, ka arī šī metode nestrādā, jo Datu valsts inspekcija ir aizrādījusi šiem komunālo pakalpojumu sniedzējiem, ka šādā veidā tiek apdraudēta fizisko personu datu aizsardzība, un tāpēc šāda veida prakse arī tikusi izskausta. Protams, šobrīd nav runa par šo apkures sezonu, bet ir runa par to, lai nākamo apkures sezonu varētu veiksmīgi uzsākt, jo, kā jau masu saziņas līdzekļos ir izskanējis, tad vairāki desmiti miljonu latu ir izveidojušies parādi par komunālajiem pakalpojumiem. Lai nākamo apkures sezonu varētu uzsākt bez traucējumiem, ir arī jādara, protams, vēl virkne citu lietu, lai gan paātrināti Civilprocesa likuma normas stātos spēkā, gan arī uzlabotos sadarbība starp pašvaldībām, bankām un komunālo pakalpojumu sniedzējiem. Diskutējot par šo normu, protams, būs izjūtams liels banku lobijs, jo bankas negribēs noteikti šādas normas pieņemšanu. Tas pierādījies arī ceļā līdz Saeimai, Ministru kabineta gaiteņos un visur citur, ka, neapšaubāmi, bankas ir pret šādu normu pieņemšanu, un arī mūs noteikti uzmeklēs ne viens vien banku lobijs, lai teiktu, ka šāda norma nav vajadzīga. Es uzskatu, ka šāda norma ir ļoti būtiska un ir viena no tām normām, lai mēs varētu tiešām runāt par cilvēku aizsardzību, par to cilvēku aizsardzību, kuri maksā... kuri maksā regulāri par saviem komunālajiem pakalpojumiem un rūpējas par to, lai neveidotos parādi. Paldies jums!".
- 2011_03_03-seq2 spokenText "Labrīt, cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Labrīt, kolēģi! Šie Civilprocesa likuma grozījumi paredz to, ka prasījums par dzīvojamās mājas pārvaldīšanas maksu, kā arī par maksu par komunālajiem pakalpojumiem... komunālo pakalpojumu piedziņu, nepārsniedzot 10 procentus no izsolē iegūtās summas, tātad apmierināmi nākamie uzreiz pēc to darbinieku prasījuma par darba algu izmaksu un citiem prasījumiem. Pēc būtības šie prasījumi, protams, nostājas lielā mērā priekšā banku hipotēkām, un šī sagatavotā Civilprocesa likuma norma aizsargā tos cilvēkus, kuri ir regulāri maksātāji par saviem komunālajiem pakalpojumiem. Norma par 10 procentiem, mūsuprāt, ir... manuprāt, ir samērīga norma un šinī gadījumā nekādā veidā neapdraud banku prasījumus un banku tiesības, un šeit visdrīzāk vajadzētu runāt par to, ka mēs rūpējamies par... (Zālē troksnis. Sēdes vadītāja paklaudzina ar āmuru.)".
- 2011_03_03-seq1 spokenText "Labrīt, cienījamie kolēģi! Pulkstenis ir 9.00, un mēs varam sākt Saeimas 3.marta sēdi. Pirms mēs sākam izskatīt apstiprināto darba kārtību, informēju jūs, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis Ārlietu komisijas iesniegumu ar lūgumu izslēgt no šā gada 3.marta Saeimas sēdes 35. darba kārtības jautājumu - lēmuma projektu „Par likumprojekta „Par Pārskatīto Eiropas Sociālo hartu” (Nr.65/Lp10) nodošanu Sociālo un darba lietu komisijai kā līdzatbildīgajai komisijai, saglabājot Ārlietu komisiju kā atbildīgo komisiju”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Civilprocesa likumā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai par procedūru Olšteina kungam... „Par”? „Par” pieteicies runāt deputāts Klāvs Olšteins. Lūdzu!".
- 2011_02_24-seq210 spokenText " Paldies. Jautājumu iesniedzēju papildjautājumu limits ir izsmelts. Vai kāds cits no zālē esošajiem deputātiem vēlas uzdot kādu papildjautājumu? Nevēlas. Tādā gadījumā paldies. Jautājumu un atbilžu sniegšanas sēdi pasludinu par slēgtu. ".
- 2011_02_24-seq209 spokenText "Jā. Neapšaubāmi. Es pilnīgi pievienojos jūsu raksturojumam, ka koncerns „Latvenergo” pēdējos desmit gadus ne vienmēr ir bijis pilnīgi „caurspīdīgs”, ne vienmēr atsevišķi darījumi ir atbilduši sabiedrības izpratnei par moderna, liela uzņēmuma rīcības ētiku un atbilstību sabiedrības interesēm. Jaunais vadītājs, kurš ir apstiprināts amatā pirms trim mēnešiem, šobrīd no manas puses ir personiski lūgts veikt šādus iekšējus auditus gan ar starptautisko auditorkompāniju palīdzību, gan ar iekšējā audita palīdzību. Un viens no galvenajiem lūgumiem un uzstādījumiem ir koncentrēties - korupcijas riska kontekstā - uz atsevišķu konkursu iepirkumu organizēšanu, to padarīšanu par caurskatāmiem. Un, teiksim, šis termiņš un šie jautājumi ir pietiekami īsā laikā koncentrēti, lai, es domāju, jau tuvākajā pusgadā mēs sniegtu skaidras atbildes uz to, ka „Latvenergo” kā koncerns, kā uzņēmums nākotnē darbosies pēc citiem principiem.".
- 2011_02_24-seq208 spokenText "Paldies par jautājumu. Kampara kungs, jums vārds.".
- 2011_02_24-seq207 spokenText "Paldies. Tātad otrs jautājums. Jūs atbildējāt, ka „Latvenergo” tiek veikti regulāri auditi un tātad faktiski ar to tā kā vajadzētu pietikt. Tomēr, ņemot vērā jaunatklātos korupcijas riskus, teiksim, un to gadījumu ar Liuzinika kungu un viņa uzņēmumu „Jauda”... Arī iepriekš bija problemātiskas lietas... Tā, piemēram, SIA „Baltenergotrade”, kuras divi īpašnieki par elektroenerģijas tirdzniecību ar „Latvenergo” pelnīja ap 2 miljoniem gadā un kura, tā teikt, likvidējās pēc Miķelsona noņemšanas... Vai tomēr visi šie fakti neliecina par nepieciešamību veikt detalizētāku un vispusīgāku, kompleksu izvērtējumu, kas varētu arī novērst šaubas par pašreizējo tarifu sistēmu un situāciju „Latvenergo”?".
- 2011_02_24-seq206 spokenText "Paldies jums. Jums ir iespēja uzdot vēl vienu jautājumu. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Eināram Cilinskim.".
- 2011_02_24-seq205 spokenText "Atbilde būs ļoti īsa. Jā, laika periodā, kas varētu būt, es domāju, divas nedēļas.".
- 2011_02_24-seq204 spokenText "Paldies par jautājumu. Kampara kungs, jums ir divas minūtes atbildei, un jums ir arī iespēja runāt no tribīnes.".
- 2011_02_24-seq203 spokenText "Jā, paldies. Paldies Kampara kungam par informāciju... zināmu informāciju, kas skar tarifu lietas. Mans pirmais jautājums. Vai Ekonomikas ministrija būtu gatava, cik es saprotu, ne šobrīd, bet kaut kad nākotnē sniegt arī detalizētu informāciju par cenām un izmaksām, par AER saražoto... atjaunojamo energoresursu saražoto enerģiju pa pozīcijām - vējš, hidro..., biomasa, biogāze... par valsts uzņēmumu „Latvenergo” un „Rīgas Siltums” saražoto un no privātajiem komersantiem... koģenerācijā saražoto ar fosilo kurināmo... un sniegt prognozi 2011.gadam un turpmākajiem gadiem, lai mēs varētu sekmīgāk, teiksim, saprast, kāda būs ietekme Atjaunojamo energoresursu likumam?".
- 2011_02_24-seq202 spokenText "Labdien! Sākam atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem. Es atgādinu, ka šodien bija paredzēts izskatīt un sniegt atbildes uz diviem deputātu jautājumiem. Uz abiem jautājumiem ir saņemtas rakstiskas atbildes. Premjerministra Valda Dombrovska iesniegtā rakstiskā atbilde uz deputātu Urbanoviča, Dolgopolova, Orlova, Zemļinska, Klementjeva, Zujeva, Rubika, Grigorjeva, Tutina un Nikonova jautājumu „Par likumprojektu sagatavošanu” apmierināja jautājuma iesniedzējus, un līdz ar to mutvārdu atbilde uz šo jautājumu netiks sniegta. Savukārt deputātus Cilinski, Parādnieku, Rasnaču, Dombravu, Laizāni un Bērziņu neapmierināja saņemtā atbilde uz viņu iesniegto jautājumu ekonomikas ministram Artim Kamparam „Par A/S „Latvenergo” jaunajiem tarifu plāniem”, tāpēc šeit piedalās gan jautājuma iesniedzēji, gan arī ekonomikas ministrs Artis Kampars. Jautājums - vai Kampara kungs vēlas vēl kaut ko piebilst pie tā, kas ir jau paskaidrots latviski... es atvainojos, rakstiski... un arī latviski, protams... Ja nevēlas, tādā gadījumā saskaņā ar Saeimas kārtības rulli jautājuma iesniedzējiem ir tiesības uz diviem papildjautājumiem. Kas, lūdzu, gribētu kaut ko jautāt? Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Eināram Cilinskim.".
- 2011_02_24-seq201 spokenText "Paldies. Līdz ar to 24.februāra sēdi pasludinu par slēgtu. Atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem 2011.gada 24.februārī plkst.17.00".
- 2011_02_24-seq200 spokenText "Godātie kolēģi! Deviņi... nē, es atvainojos, astoņi deputāti nav reģistrējušies: Ina Druviete, Iveta Grigule, Jānis Klaužs, Janīna Kursīte-Pakule, Imants Viesturs Lieģis... Nav. Juris Silovs, Guntis Ulmanis un Jānis Vucāns. Silovs ir? Jā? Paldies.".
- 2011_02_24-seq199 spokenText "Paldies. Tā... Pirms mēs reģistrējamies, es vēlos jūs informēt, ka ir saņemts deputātu Ņikiforova, Agešina, Tutina un citu jautājums Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim par likumos Ministru kabinetam doto uzdevumu nesavlaicīgu izpildi. Tātad jautājums tiks nodots Ministru prezidentam. Tāpat ir saņemts deputātu Pimenova, Cileviča, Ribakova, Kravcova, Holostova un citu jautājums izglītības un zinātnes ministram Rolandam Brokam par mācību priekšmetu olimpiāžu uzdevumu valodu. Tātad šis jautājums tiks nodots izglītības un zinātnes ministram. Vēl es vēlos jūs informēt, ka šodien ir paredzēta deputātu jautājumu un atbilžu sēde. Tātad bija uzdoti divi jautājumi - deputātu Cilinska, Parādnieka, Rasnača, Dombravas, Laizānes un Bērziņa jautājums ekonomikas ministram Kamparam „Par valsts AS „Latvenergo” jaunajiem tarifu plāniem”. Ir saņemta rakstiska atbilde, kura neapmierina iesniedzējus, tāpēc pulksten 17.00 ekonomikas ministrs būs ieradies uz jautājumu un atbilžu sēdi. Pagājušajā nedēļā tika uzdots arī deputātu Urbanoviča, Dolgopolova, Orlova, Zemļinska un citu deputātu jautājums Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim par likumprojektu sagatavošanu. Arī uz šo jautājumu ir saņemta rakstiska atbilde, kura iesniedzējus apmierina. Tātad šodien pulksten 17.00 būs ministra Kampara atbilde uz deputātu iesniegto jautājumu. Bet tagad, lūdzu, zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Lūdzu_rezultātu! Vārds Saeimas sekretāra biedram Dzintaram Rasnačam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.".
- 2011_02_24-seq198 spokenText "Ļoti godātie Latvijas tautas priekšstāvji! Es gribu teikt dažus vārdus jums no sirds. Četri gadi ir pagājuši. Es bieži sev esmu pārmetis šajā laikā: nu kāpēc es toreiz piekritu... nu kāpēc es toreiz piekritu. Jo, redziet, es ielēcu pilnīgi svešā straumē praktiski. Daži domā: bet tu taču esi jurists, un tā jau ir jurista darīšana, tas ir jurista darbs. Bet jurisprudence ir ārkārtīgi sazarota zinātne, tāpat kā medicīna, un, ja tu esi zobārsts, tad diez vai tev aklo zarnu vajadzēs kādam operēt... Un man bieži vien bija šāda sajūta. Šo četru gadu laikā es esmu kļuvis krietni sirmāks. Kad es paskatos spogulī, es sevi vairs nepazīstu, jo aiz manis ir palikušas ārkārtīgi daudzas negulētas naktis, uztraukumi, nervozēšana un bez tam arī viens otrs prieks par to, ka tu cilvēkam kaut ko tomēr esi devis. Es vienmēr esmu kalpojis Latvijai, un man arī šos četrus gadus bija prieks kalpot Latvijai. Es esmu ieklausījies kritiķos. Viņiem jau ir sava taisnība, protams. Es varu... es varu tagad atkal viņus kritizēt un minēt savus argumentus, bet tas nav vajadzīgs. Es domāju, ka tas nav vajadzīgs. Es tikai atceros, ka pavisam nesen kādā no televīzijas raidījumiem viens pārgudrs žurnālists... ir gudri un ir arī pārgudri žurnālisti... teica: nu, ja jau viņam bija tik grūti, kāpēc tad viņš pašā sākumā nevarēja pēc pirmā vai otrā gada aiziet un pateikt, ka es nevaru? Es šim pārgudrajam žurnālistam un visiem citiem viņa piekritējiem gribu teikt tā, ka es esmu latvietis un ka latvietis plinti krūmos tik ātri nemet. (No zāles dep. Dz.Ābiķis: „Nepadodas!”) To ir pierādījuši divi pasaules kari... (Aplausi.) Un es dažkārt jutos arī kā tādā slēpošanas trasē. Es maz esmu slēpojis, bet, esot padomju armijā, mums vajadzēja obligāti arī slēpot zināmās reizēs, kā es atceros... Un vienreiz es jūtu, ka es tūliņ nokritīšu, ka man vairs nav spēka... Un tad diez kur tas spēks atkal uzradās, tas nespēks pārgāja, un es gāju tālāk. Un, ja es esmu devis svinīgo solījumu... svinīgo solījumu jums, es esmu devis savai tautai svinīgo solījumu kalpot, tad man šis solījums ir jātur. Grūti vai ne grūti, bet jāiet ir līdz galam. Paldies jums! (Aplausi.)".
- 2011_02_24-seq197 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Līdz ar to arī pēdējais šīsdienas sēdes darba kārtības jautājums ir izskatīts. Es vēlos mūsu visu vārdā tiešām pateikties pirmajam Latvijas Republikas tiesībsargam Romānam Apsītim. Pirmajam vienmēr ir grūtāk, jo tas darbs ir jauns un pēc tā, kā tas uzsākts, arī vērtēs to visi. Es esmu pārliecināta, ka kopš Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas un arī pirms tam jūs visu to, ko jūs esat darījis, esat darījis, domājot par Latviju un par Latvijas cilvēkiem. Es esmu pārliecināta, ka tie daudzie tūkstoši cilvēku, kas ir vērsušies Tiesībsarga birojā, ir ne vien tikuši uzklausīti, bet arī lielākajā daļā gadījumu saņēmuši kvalificētu juridisku palīdzību. Un, lai arī jūs vairs neturpināsiet šo darbu, tiešām vēlos parlamenta vārdā jums vēlreiz pateikt paldies, novēlēt jums stipru veselību, ticību tam, ko jūs darījāt līdz tam, un tam, ko jūs darīsiet turpmāk. Es esmu pārliecināta, ka ikviens darbs, ko jūs darīsiet, būs veltīts mūsu valstij. Paldies jums! (Aplausi.)".
- 2011_02_24-seq196 spokenText "Cienījamie kolēģi! Šodien mums bija iespēja klausīties Apsīša kunga ziņojumu, un es pievienojos arī iepriekš jau izteiktajiem pateicības vārdiem. Paldies par to darbu, ko viņš ir veicis! Lai gan vienlaicīgi jāsaka: šis darbs ir bijis smags, un ļoti bieži Apsīša kungam bija jānostājas kādā visai sarežģītā situācijā un jāpieņem viens vai otrs lēmums. Un mēs arī zinām, ka ne jau vienmēr katrs viņa lēmums ir bijis ar aplausiem atbalstīts, jo ļoti bieži sanāk tā, ka tiesībsargam ir jāpieņem kāds ļoti būtisks, svarīgs lēmums, par kuru varbūt lielākā sabiedrības daļa uzreiz nebūs gandarīta. Es atceros, ka mums ir bijuši tādi brīži Latvijas politikā, kad atsevišķi politiķi vienmēr ir mēģinājuši nostāties sabiedrības pusē, bet patiesībā viņus īstermiņā vilināja iespēja nostāties prožektoru gaismā un pieņemt kādu populāru lēmumu. Bet ne vienmēr šis populārais lēmums ir valstij bijis tik svarīgs. Man šķiet, ka, klausoties šodienas ziņojumu, bija arī nopietni jādomā par to, kādam ir jābūt nākamajam tiesībsargam. Pašreiz ir divi kandidāti, par kuriem notiek debates, par kuriem domā partijas, frakcijas, politiķi. Un jāsaka tā, ka vakar mūsu frakcijā mums bija iespēja uzklausīt Kovaļevskas kundzi, kura atstāja ļoti profesionāla cilvēka iespaidu. Bet man viņai bija viens jautājums - viens jautājums, kas man personīgi bija svarīgs, lai varētu pieņemt lēmumu, vai viņu varētu ievēlēt par tiesībsargu, jo... Tas izriet no tā, ko teica arī Apsīša kungs. Ir daudzi smagi jautājumi. Un es esmu sabiedrības daļa, man ir savs viedoklis. Man ir svarīgi, vai tiesībsargs konkrētajā jautājumā nostāsies skaidrā pozīcijā. Proti, tiek runāts, ka Latvija esot nonākusi sarežģītā situācijā, kas ir saistīta ar cilvēktiesībām, bet patiesībā runa ir par procesu, kas ir saistīts ar viendzimuma laulībām. Man šķiet, ka šis jautājums kļūs aizvien aktuālāks Latvijā, jo lielākā daļa Eiropas veco valstu jau ir „salūzušas” - piekritušas tam, ka viendzimuma laulības ir jālegalizē. Man šķiet, ka tiesībsargam būs skaidri jāpauž sava pozīcija, skaidri jāpasaka, kurā pusē viņš stāv, jo mēs gribam aizstāvēt tradicionālās vērtības, kristīgās vērtības, tātad ģimenes vērtības. Un man gribējās dzirdēt no Kovaļevskas kundzes vakar skaidru pozīciju, jo būs divas izvēles - iestāties vai nu par tradicionālajām ģimenes vērtībām, vai par viendzimuma laulībām. Kurā pusē viņa nostāsies? Viņa neteica, ka viņa nostāsies kādā no šīm pusēm. Viņa teica: „Jā, bet mums jāklausās, ko saka Eiropa.” Un, ziniet, šajā sakarā man rodas zināmas bažas, jo vēl pavisam nesen bija viens tāds godavīrs, vārdā Roko Butiljone... Es tieši tagad izlasīju viņa interviju, kura bija pirms kāda laika, un par šo cilvēku te ir rakstīts: Roko Butiljone, būdams kultūras ministrs, joprojām ir arī politisko zinātņu profesors Romas Sv. Pija V universitātē, viņa akadēmiskā darbība aptver filozofijas, ētikas, pa daļai arī ekonomikas un politikas tematus; īpaši atzīmējama viņa darbība Lihtenšteinas Starptautiskajā filozofijas akadēmijā, Ļubļinas Katoļu universitātē (Polijā) un tā tālāk. Viņš ir godājams cilvēks. Bet, kad viņš stingri iestājās par kristīgajām un ģimenes vērtībām, tad diemžēl tie cilvēki, kuri arī aicina uz iecietību, vienkārši iznīcināja viņu kā cilvēku! Viņam bija jāstājas tādā nozīmīgā amatā - jākļūst par Eiropas komisāru... Man šķiet, tas tikai parāda to, ka Latvijai arī jāizdara izvēle - kurā pusē mēs stāvam, kādas vērtības mēs aizstāvam. Vakar, klausoties arī ziņojumu par demogrāfiju valstī un tā tālāk, radās jautājums: kurā virzienā mēs ejam? Un ne visi jautājumi ir risināmi tikai un vienīgi ar naudu. Man gribētos dabūt skaidru atbildi no tiesībsarga kandidātiem, kurā pusē viņi nostājas. Vismaz man, lai es atdotu savu balsi, tas ir svarīgi. Un tieši tāpēc mēs esam pieņēmuši lēmumu - nākamo trešdien vēlreiz aicināt arī Jansona kungu, kurš jau ir bijis mūsu frakcijas sēdē, lai parunātu tieši par šo tēmu - kurā pusē viņš stāv. Un atkarīga no tā, kurā pusē katrs no šiem tiesībsarga amata kandidātiem nostāsies, būs mūsu partijas un apvienības pozīcija - tas, kā mēs lemsim. Man šķiet, ka tiesībsargs šajā gadījumā ir arī Latvijas pilsonis, kuram jāpasaka, par ko viņš stāv un ko viņš atbalsta, un kāda ir viņa pārliecība. Paldies.".
- 2011_02_24-seq195 spokenText "Paldies. Vārds Aināram Šleseram.".
- 2011_02_24-seq194 spokenText "Godātie kolēģi! Es pieteicos debatēs tāpēc, ka es gribu teikt milzīgu paldies Apsīša kungam par uzņemšanos pildīt šā amata pienākumus četru gadu garumā. Es absolūti nepiekrītu tiem kritiķiem, kuri te bieži vien pārmet gan klusēšanu, gan varbūt neiejaukšanos kaut kādos konfliktos, gan kaut ko citu. Man ir bijusi tā iespēja vērot kopš deviņdesmito gadu vidus šīs cilvēktiesību aizsardzības institūcijas attīstību. Sākotnēji tas bija Cilvēktiesību birojs, kas bija Tieslietu ministrijas pārraudzībā, bet pēc tam šis birojs ieguva neatkarību. Pēc tam Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas aktivitāšu rezultātā tika pieņemts Tiesībsarga likums, un pēc tam tika izveidots Tiesībsarga birojs. Pirms šā biroja izveidošanas, protams, tas vēl bija Cilvēktiesību birojs. Visiem vēl diezgan labā atmiņā tiesībsarga vēlēšanas: toreiz valdošās koalīcijas kandidāts bija Nils Muižnieks, kuru neievēlēja tāpēc, ka bija aizklātā balsošana. Tieši tāpēc neievēlēja viņu! Valdošās koalīcijas pārstāvji, liela daļa, tieši no Tautas partijas balsoja saskaņā ar sirdsapziņu, nevis tā, kā viņiem lika koalīcijas disciplīna. Galu galā kompromisa figūra bija Apsīša kungs, un viņš piekrita. Viņš gan šodien saka, ka viņu gandrīz vai piespieduši, bet es tomēr viņam gribu teikt paldies - gan par to, ka viņš piekrita, gan arī par to, ka viņš, nu, vismaz atklāti, neņēma pie sirds īpaši to nepamatoto kritiku, kura publiski ir izskanējusi. Pieteicos arī debatēs, lai atgādinātu, ka pastāv tomēr ļoti liela atšķirība starp diviem jēdzieniem: starp jēdzienu „cilvēka pamattiesības” un starp jēdzienu „tā sauktās pārprastās cilvēktiesības”. Bieži vien Latvijā Rietumos skoloti cilvēka pamattiesību speciālisti tieši aktivizējas šo pārprasto cilvēktiesību sakarā. Šīs pārprastās cilvēktiesības un likumdevēja tiesības tās ierobežot ir atrunātas Latvijas Republikas Satversmes - Čepānes kundze, lūdzu, klausieties, nerunājiet! - Latvijas Republikas Satversmes 116.pantā. Un likumdevējam ir tiesības ierobežot šīs pārprastās cilvēktiesības, un likumdevējam tas ir jādara. Virzot jaunus kandidātus un, protams, arī balsojot par viņiem, mums tas būtu jāņem vērā. Es tikai minēšu dažas šīs pārprastās cilvēktiesības, kuras mums ir tiesības ierobežot. Tās ir cilvēktiesības, kas tiek realizētas pretēji citu cilvēku tiesībām; tās ir pamattiesības, kas tiek realizētas pretēji demokrātiskai valsts iekārtai; tās ir cilvēka pamattiesības, kas tiek vērstas pretēji sabiedrības drošībai; tās ir pamattiesības, kas ir vērstas pretēji sabiedrības labklājībai; tās ir pamattiesības, kas ir vērstas pretēji sabiedrības tikumībai. Es vēl liktu klāt: tās ir pamattiesības, kas ir vērstas pretēji nācijas pašnoteikšanās tiesībām. Protams, katrai nācijai ir savas tradīcijas, kas ir jākopj un jāattīsta, un pārprastās cilvēktiesības nedrīkst vērst pret garīgām vērtībām, nedrīkst vērst pret tautu tradīcijām un nedrīkst vērst pret tautu nemantisko kultūrvēsturisko mantojumu, īpaši pret valodu. Tā ka es aicinu visus nopietni izvērtēt nākamos divus kandidātus, viņu atbilstību, un es vēlreiz saku paldies Romānam Apsītim par to ieguldījumu, kuru viņš ir sniedzis. Viņš nav gozējies prožektoru saulītē, kā to varbūt daži gribēja, starmešu gaismā nav spīdējis un mirdzējis plašsaziņas līdzekļu priekšā. Viņš nav populistiski klaigājis kā daži drošības un aizsardzības iestāžu darbinieki pirms atbrīvošanas no amata. (Zālē smiekli, aplausi un starpsaucieni.) Viņš ir nopietni strādājis. Un es domāju, ka arī nākamais kandidāts strādās tāpat. Paldies.".
- 2011_02_24-seq193 spokenText "Paldies. Vārds Dzintaram Rasnačam.".
- 2010_11_09_a-seq30 spokenText "Paldies. Vārds Dzintaram Rasnačam.".
- 2011_02_24-seq192 spokenText "Dārgie kolēģi! Es gribu vērst jūsu uzmanību uz šīs institūcijas milzīgo nozīmi jo vairāk tāpēc, ka pēc nedēļas mums būs jāvēlē jauns tiesībsargs. Un šī izvēle mums ir ļoti atbildīga un nozīmīga. Tā ir nozīmīga valstiskumam, tiesiskumam, demokrātijai un sociālajam taisnīgumam. Es gribu arī norādīt, ka jums derētu vairāk apzināties tiesībsarga institūcijas lomu tādā sakarībā: kā mēs zinām, pie mums, deputātiem, bieži vēršas iedzīvotāji ar kaut kādu vajadzību vai ar kādu savu pārdzīvojumu, kādu pieredzētu netaisnību. Tad ļoti bieži mēs varētu viņiem teikt: ejiet meklēt palīdzību tiesībsarga institūcijā! Kādā veidā šajā ziņojumā, gandrīz 200 lapaspusēs, ir parādīts, kas ir šīs pamattiesības un ko Tiesībsarga birojs līdz šim ir veicis, lai tās aizsargātu? Piemēram, pilsoniskās un politiskās tiesības, tiesības uz taisnīgu tiesu, goda un cieņas aizskāruma novēršana, tādas būtiskas pilsoniskās brīvības kā pārliecības brīvība, vārda brīvība, pulcēšanās brīvība, kas bieži ir ļoti aktuāla mūsu demokrātijā... Runājot par sociālajām un ekonomiskajām tiesībām, tiesībsargs aizstāv mūsu Satversmē noteiktās tiesības dzīvot labvēlīgā vidē. Runājot par sociālo vienlīdzību un taisnīgumu, tiesībsargs aizstāv tiesisko vienlīdzību, viņš aizstāv gan mūs pašus, gan visus mūsu iedzīvotājus pret diskrimināciju. Ir runa par diskrimināciju vecuma dēļ, diskrimināciju dzimuma dēļ, kā arī diskrimināciju rases, ādas krāsas vai tautības dēļ. Es gribu vēl uzsvērt, ka tiesībsargs īpaši daudz dara, lai aizstāvētu mūsu iedzīvotāju vājās grupas - invalīdus un bērnus. Tā, piemēram, šodien tiesībsargs Apsītis minēja daudzus piemērus tieši par to, ka viņa iestāde ir spējusi aizstāvēt bērnu tiesības Latvijā. Es gribu vēlreiz uzsvērt arī vienu citu nozīmīgu tiesībsarga darbību, proti, labas pārvaldes un labas pārvaldības aizstāvību. Arī tā visiem mūsu iedzīvotājiem ir būtiska vajadzība - aizstāvēt šīs tiesības, un arī šajā ziņā daudz ko var vēl vairāk panākt nākotnē. Tā ka es jūs aicinu iepazīties ar šo tiesībsarga institūcijas darbu vispār, lasīt šo ziņojumu un jo sevišķi atkal pārdomāt, ka iedzīvotājiem, kas pie jums vēršas, jūs varat palīdzēt, norādot uz šo mums ļoti izpalīdzīgo un svarīgo iestādi. Un aicinu pie reizes arī pārdomāt, kā jūs visatbildīgāk varēsiet balsot pēc nedēļas. Paldies.".
- 2011_02_24-seq191 spokenText "Paldies. Vārds Rasmai Kārkliņai.".
- 2011_02_24-seq190 spokenText "Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Liels paldies tiesībsargam par sniegto ziņojumu. Lai gan krīzes dēļ Tiesībsarga biroja finanses tiešām ir sarukušas vairāk nekā uz pusi, gribu pateikties Tiesībsarga birojam par milzu apjoma un teicamā kvalitātē veikto darbu. Esmu pārliecināta, ka pēc īsāka vai garāka laika perioda arī Latvijā tiesībsargs, kā jau minēja Apsīša kungs, kļūs tikpat respektēta amatpersona, kāda tā ir gan Ziemeļvalstīs, gan arī daudzās citās pasaules valstīs. Tas ir simbols cilvēktiesību aizsardzībai šajās valstīs. No ziņojumā apkopotās informācijas redzams, ka paveiktais darbs ir sabiedrības interesēm būtisks. Tiesībsarga biroja darbinieki ir spējuši izskatīt vairāk nekā 3000 rakstveida un mutisku sūdzību, snieguši konsultācijas, piedalījušies darba grupās, kā arī sadarbojušies ar Satversmes tiesu. Turklāt tiešām gribu uzsvērt - un tas ir fakts -, ka Satversmes tiesas spriedumi lielākoties ir pilnībā sakrituši ar tiesībsarga viedokli, un tas norāda uz Tiesībsarga biroja augsto kvalifikāciju. Darba apjoms ir pieaudzis tādēļ, ka papildus ir nācis klāt pienākums uzraudzīt arī Latvijas ratificēto ANO Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām, kā arī uzraudzība pār patvēruma meklētāju tiesību ievērošanu. Mēs bieži esam atzīmējuši tiesībsarga būtisko lomu sabiedrības interesēs, vērtējot likumdošanu un tās piemērošanu. Reizēm mums ir licies, ka šīs aktivitātes ir bijis par maz. Kā jau tiesībsargs minēja, ziņojumā norādīta virkne iniciatīvu, kuras nopietni būtu jāanalizē gan valdībai, gan Saeimai. Varbūt atzīmēšu tikai dažus piemērus. Apzinoties to, ka aizturētās personas tiesības uz advokātu ir minimālā garantija, kas valstij ir jānodrošina, tiesībsargs uzskata par nepieciešamu izpētīt šo jautājumu plašāk Kriminālprocesa likuma 63.panta interpretācijā. Jau 2005.gada 1.jūnijā stājās spēkā Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likums, kura mērķis ir veicināt fiziskās personas tiesību uz taisnīgu tiesu aizsardzību, taču šajā likumā nav minēti procesi saistībā ar Satversmes tiesu. Līdz ar to trūcīgai personai pašreiz ir liegta iespēja aizsargāt savas intereses Satversmes tiesā, un tiesībsargs aicina šo nepilnību novērst. Tiesībsargs norāda arī uz to, ka jau vairākus gadus Ieslodzījuma vietu pārvaldē pielieto uzraudzību ar represīvām metodēm. Tieši Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšniekam un viņa darbiniekiem būtu jāveido jauni priekšstati un jauni virzieni sodu izpildes jautājumos, to skaitā ieslodzīto nodarbināšanā un izglītošanā. Līdzīgi tiesībsargs aicina izglītot policijas darbiniekus gan cilvēktiesību jautājumos, gan arī celt viņu kvalifikāciju likumu piemērošanā. Tas norāda uz tiesībsarga lomu sabiedrības drošības nodrošināšanā. Tiesībsargs ir pētījis arī datu aizsardzības jautājumus, kā rezultātā vairāki secinājumi būtu ļoti nopietni jāvērtē iesaistītajām ministrijām. Kaut vai, piemēram, medicīnas personāla personas kodu plašā pielietošana medicīnas dokumentācijā. Šī informācija var veidot tiešu vai netiešu diskrimināciju uz vecuma pamata gan profesionālajās attiecībās, gan citās jomās. Līdzīgi tiesībsargs aicina diskutēt par grozījumu veikšanu Kriminālprocesa likuma 121.pantā par žurnālistu informācijas avotu aizsardzību, kas arī ir ļoti nopietns jautājums diskusijām mūsu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā. Šie ir tikai daži no slēdzieniem sūdzību izskatīšanas gaitā, kas norāda uz nopietnu... uz mērķu sasniegšanu vērstu darbu. Taču vēlētos vērst uzmanību arī uz to, ka sabiedrībā veicināt izpratni par cilvēktiesībām, labu valsts pārvaldi un citiem jautājumiem nav tikai tiesībsarga uzdevums. Es aicinu mediju pārstāvjus vairāk sekot līdzi tieši situāciju analīzēm, tiesībsarga ieteikumiem un to izmantot kā informācijas avotu. Varbūt tie varētu būt ekspertu komentāri, varbūt intervijas par aktuāliem jautājumiem, varbūt cita veida sadarbība, kā jau norādīts ziņojumā par tiesībsarga sadarbību ar Latvijas Sarkano Krustu, Patvēruma meklētāju izmitināšanas centru „Mucenieki”, Skolēnu domi un citiem. Varbūt šāda žurnālistu interese un cieša sadarbība veicinātu arī sabiedrības iecietību pret atšķirīgo, kā arī saliedētu sabiedrību. Paldies tiesībsargam Romānam Apsītim un biroja darbiniekiem par nopietno darbu! Un novēlu, lai turpmāk iekšējās nesaskaņas nenovērš uzmanību no sasniegumiem un nemazina šīs tik svarīgās institūcijas nozīmību. Paldies.".
- 2011_02_24-seq189 spokenText "Paldies Apsīša kungam. Sākam debates. Vārds deputātei Ingrīdai Circenei.".
- 2011_02_24-seq188 spokenText "Labdien, godātie Saeimas Prezidija locekļi, pārējie Saeimas deputāti un klātesošie! Četrus gadus pildu Saeimai un Latvijas tautai doto solījumu veikt tiesībsarga amata pienākumus godīgi un taisnīgi, aizstāvot personu tiesības un brīvības saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmi, likumiem un starptautiskajiem līgumiem. Atskatoties uz šo laiku un tā izaicinājumiem, vispirms vēlos pateikties ikvienam, kas devis savu artavu cilvēktiesību un labas pārvaldības veicināšanā Latvijā - gan valsts un pašvaldību institūcijām, gan nevalstiskajām organizācijām, gan plašsaziņas līdzekļiem un ikvienam iedzīvotājam. Tikai mērķtiecīgi sadarbojoties, varēsim panākt aizvien pilnīgāku cilvēktiesību izpratni, kā arī to ieviešanu ikdienas praksē. Daudzos gadījumos tiesībsarga ieteikumi un atzinumi tiek ņemti vērā, taču, manuprāt, vēl paies krietns laika posms, līdz tiesībsargs Latvijā kļūs tikpat respektēta amatpersona, kāda tā ir Ziemeļu valstīs, kur ombuda institūcijas darbojas vairākus gadu desmitus un pat simt gadu. Lai arī tiesībsarga institūcijas atpazīstamība pieaug lēnām, ir vērojama arī pozitīva tendence, proti, kļūst arvien lielāka iedzīvotāju izpratne par to, kādos jautājumos var vērsties pie tiesībsarga ar lūgumu pēc palīdzības. 2010.gadā kopumā Tiesībsarga birojā saņemti 1359 rakstveida iesniegumi, un dažkārt vienā iesniegumā ir minētas vairākas atšķirīgas problēmas, kas tiek skatītas kā atsevišķi jautājumi. Sniegtas apmēram 1840 mutvārdu konsultācijas klātienē vai pa tālruni, arvien biežāk personas izmanto e-pastu. Tātad kopumā cilvēki pie mums pagājušajā gadā ir vērsušies apmēram 3200 reižu. Tiesībsarga biroja darbinieki arī pērn aktīvi piedalījušies dažādu ministriju darba grupās, komisijās, kā arī veikuši eksperta pienākumus. Esam snieguši atzinumus un viedokļus gan valsts un pašvaldību iestādēm, gan privātpersonām un aizvien biežāk sadarbojamies ar Satversmes tiesu. Parasti Satversmes tiesas spriedumā minētie apsvērumi sakrīt ar tiesībsarga viedokli. Pērn veiktas pārbaudes veselības aprūpes iestādēs, pansionātos, psihoneiroloģiskajās slimnīcās un ieslodzījuma vietās. Tiesībsarga biroja darbinieki piedalījās arī 10.Saeimas vēlēšanu novērošanā slēgtā un daļēji slēgtā tipa soda izciešanas iestādēs, vadīja lekcijas un seminārus, rīkoja tiesībsarga ikgadējo konferenci un tikās ar dažādu valsts un pašvaldību iestāžu un nevalstisko organizāciju pārstāvjiem. Tādējādi darba apjoms Tiesībsarga birojam faktiski nav mazinājies. Tas ir pat palielinājies, jo klāt nākuši vēl divi uzdevumi. Pirmkārt, tā ir vispārēja uzraudzība pār Latvijas ratificēto ANO Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām, un, otrkārt, tā ir uzraudzība pār patvēruma meklētāju tiesību ievērošanu. Tiesībsarga likumā ir skaidri noteikta funkcija arī informēt un izglītot sabiedrību par cilvēktiesībām. Tam 2007. un 2008.gadā Tiesībsarga birojs pievērsa palielinātu uzmanību. Diemžēl sakarā ar neadekvātu budžeta līdzekļu samazināšanu Tiesībsarga biroja budžets 2010.gadā samazināts par 57 procentiem salīdzinājumā ar 2008.gadu. Var pamatoti teikt, ka ir apdraudēta nepieciešamā sabiedrības informēšana un izglītošana par cilvēktiesību un labas pārvaldības jautājumiem. Lai arī 2007.gadā Tiesībsarga biroju izveidojām ar rūpīgi pārdomātu un darbam atbilstošu biroja struktūru un darbinieku skaitu, jau 2009., 2010.gadā, gadumijā, nepietiekamā finansējuma dēļ biju spiests Tiesībsarga biroju pilnībā reorganizēt, atstājot tikai divas nodaļas un likvidējot visus struktūrvienību vadītāju amatus, un atbrīvojot 24 procentus personāla, maksimāli gan saglabājot juristu štata vietas. Manuprāt, ar šādu nodrošinājumu likumdevējs un valdība vistiešākajā veidā parāda attieksmi gan pret cilvēktiesību jautājumu nozīmi un svarīgumu valstī, gan arī pret valsts institūciju, kurai uzticēts veikt atbilstošus pasākumus. Nedz Igaunijas, nedz Lietuvas parlaments pat ekonomiskās krīzes apstākļos nav samazinājuši finansējumu savu valstu ombudu institūcijām. Biju Igaunijā, Tallinā, pie Igaunijas tieslietu kanclera, kur satikāmies arī ar savu kolēģi no Viļņas, Lietuvas, un tur mēs šos faktus noskaidrojām. Igaunijā, piemēram, tieslietu kanclera budžets 2011.gadā, tātad šogad, ir pat palielināts par 22,5 procentiem, jo viņiem tiek izveidota jauna, līdz šim nebijusi, tātad īpaša bērnu tiesību struktūrvienība. Godātie klausītāji! Ņemot vērā to, ka esam iesnieguši Saeimai visai izvērstu rakstveida darba pārskatu par 2010.gadu un šis pārskats ir pieejams katram deputātam, ierobežotā laika dēļ šodien galvenokārt runāšu tikai par vienu no pagājušā gada darba prioritātēm - proti, par bērnu tiesībām. Cilvēktiesību sistēmā tiek noteiktas dažādas mazaizsargātas personu grupas, kurām, ņemot vērā viņu statusu, ir nepieciešama īpaša valsts aizsardzība un atbalsts. Bērnu tiesību izdalīšana atsevišķā grupā pamatota galvenokārt ar to, ka, no vienas puses, bērniem atbilstoši valsts tiesiskajam regulējumam nav visu tiesību, kas piemīt pilngadīgajiem, bet, no otras puses, bērniem ir arī savas specifiskās tiesības, kas saistītas ar viņu vecumu, stāvokli ģimenē un citiem apstākļiem. Bērnu tiesību definīcija izriet no pamatidejām, kuras nosaka ANO Vispārējā cilvēktiesību deklarācija. Deklarācijas atsevišķā pantā, kas veltīts bērniem, ir noteikts, ka mātēm un bērniem ir tiesības uz īpašu aizsardzību un palīdzību. Harmoniskai personības attīstībai nepieciešams, lai bērns dzīvo un aug ģimenes vidē. Lai viņš aug laimes, mīlestības un izpratnes atmosfērā, tuvu un mīlošu cilvēku vidū. Pieaugušo uzdevums ir sagatavot bērnu patstāvīgai dzīvei sabiedrībā, kā arī radīt bērna fiziskajai un garīgajai attīstībai piemērotus dzīves apstākļus. 1989.gada 20.novembrī ANO Ģenerālās Asamblejas sesijā tika pieņemta ANO Konvencija par bērna tiesībām. Latvijas Republika šo dokumentu ratificēja 1992.gada 14.aprīlī, un spēkā tā stājās pēc mēneša - tā paša gada 14.maijā. ANO Konvencijā par bērna tiesībām noteiktie vadošie tiesību principi un noteikumi tika nostiprināti 1998.gada 19.jūnijā pieņemtajā Bērnu tiesību aizsardzības likumā un citos mūsu nacionālajos tiesību aktos. Latvijas Republikas kārtējais ziņojums par konvencijas izpildi (un tāds tiek pieprasīts), lūk, valdībai bija jāiesniedz ANO Bērnu tiesību komitejai 2009.gadā. Diemžēl tas netika izdarīts nedz 2009., nedz arī 2010.gadā. Attiecīgais ziņojums ir nozīmīgs atskaites punkts valstij, tā ir iespēja pārskatīt un uzlabot savu darbību bērnu tiesību jomā. Latvijā nav izveidots šāds amats - tiesībsargs bērnu tiesību jautājumos. Savulaik, būdams Barselonā, kur notika, varētu teikt, Eiropas bērnu ombudu salidojums, es biju spiests konstatēt šo faktu, ka mums nav tāda speciāla ombuda. Mēs esam neliela valsts, mūsu iedzīvotāju skaits arī ir neliels, un tiesībsargs ir tas, kam jāpilda arī bērnu ombuda pienākumi. Juristi, kas Tiesībsarga birojā strādā bērnu tiesību jomā, nodarbojas tikai ar bērnu tiesību jautājumiem. Tas ir viņu izpētes priekšmets. Visiem ir ilggadēja pieredze attiecīgajā jomā, un visi normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir apguvuši speciālas zināšanas par bērnu tiesību aizsardzību, un tas palīdz efektīvi īstenot tiesībsarga funkcijas bērnu tiesību jomā. 2010.gadā Tiesībsarga birojā saņemti 397 iesniegumi par bērnu tiesību jautājumiem, to vidū - arī par iespējamiem bērnu tiesību pārkāpumiem. No tiem 77 ir rakstveida iesniegumi, bet pārējie - mutvārdu. Pēc personu iesniegumiem ierosinātas pārbaudes lietas par 41 tēmu, un par sešām tēmām pārbaudes lietas apstākļu noskaidrošanai vajadzēja ierosināt tiesībsargam. Visbiežāk personas vērsušās Tiesībsarga birojā, lai saņemtu informāciju par bērnu tiesībām un noskaidrotu, kā rīkoties konkrētajā tiesiskajā situācijā. Lūgums sniegt informāciju izteikts aptuveni katrā trešajā iesniegumā. Otrs lielākais iesniegumu skaits saņemts par bērna tiesībām uzaugt ģimenē, tas ir, par saskarsmes tiesību īstenošanu vecāku šķiršanās gadījumā, par tiesībām netikt šķirtam no vecākiem bez pamatota iemesla un tamlīdzīgi. Tāpat par uzturlīdzekļu piedziņu bērnam, piemēram, par uzturlīdzekļu piedziņu, ja laulība nav šķirta, par tiesībām lūgt tiesu pieņemt pagaidu lēmumu, par uzturlīdzekļu apmēru un tā grozīšanu, par tiesāšanās izdevumiem, spriedumu izpildi un tamlīdzīgiem jautājumiem. Te ir arī jautājums par pamatizglītības iegūšanu. Iesniegumu skaita pieaugums par tiesībām uz pamatizglītību saistāms ar 2010.gadā notikušo izglītības iestāžu reorganizāciju. Iesniedzēji parasti uzskata, ka likvidējamā skola ir daudz labāka par piedāvāto skolu un ka piekļuve tai ir ērtāka, ka skolas slēgšana ir ekonomiski nepamatota un tādējādi ir pārkāptas bērnu tiesības iegūt pamatizglītību. Izskatot pārbaudes lietas, tika vērtēts, kā lēmumi par skolēnu izglītības iegūšanas organizēšanu, tostarp tādi, kas reorganizē izglītības iestādes darbību, ietekmē skolēna tiesības iegūt izglītību. Tāpat tika vērtēts, vai pārmaiņas notikušas plānoti un skolēni un viņu vecāki par tām bijuši laikus informēti. Nevienā gadījumā gan netika konstatēts, ka lēmums ievērojami apgrūtina vai atņem skolēnam tiesības iegūt izglītību (piemēram, cita skola atrodas īpaši tālu no skolēna dzīvesvietas vai vispār nav iespējas nokļūt šādā ļoti attālā skolā, vai cita skola nepastāv vispār). Līdz ar to tika konstatēts, ka bērnu tiesības uz pamatizglītību tiek visumā nodrošinātas. Tiesībsarga saņemto iesniegumu skaits no ieslodzījuma vietām veido lielāko daļu no kopējā saņemto iesniegumu skaita. Taču iesniegumu skaits no ieslodzījuma vietām, kurās ievietoti nepilngadīgie, nesasniedz pat vienu procentu. Ņemot vērā atsevišķu ieslodzījuma vietu bērniem nepiemērotos uzturēšanās apstākļus, uz ko tiesībsargs ir norādījis jau iepriekš, un to, ka netiek saņemta informācija par iespējamiem pārkāpumiem tajās ne no pašiem bērniem, ne no viņu likumiskajiem pārstāvjiem, rodas šaubas, vai attiecīgajās iestādēs bērnu tiesības tiek ievērotas. Tādēļ 2010.gada prioritāte bērnu tiesību jomā bija bērnu tiesību ievērošanas uzraudzība ieslodzījuma vietās, pievēršot vislielāko uzmanību daudziem jautājumiem. Tiesībsarga biroja darbinieki 2010.gadā veica nepieteiktas monitoringa vizītes visās ieslodzījuma vietās, kurās vien atrodas bērni, piemēram, Daugavgrīvas cietumā, Liepājas cietumā, Rīgas centrālcietumā, Iļģuciema cietumā un Cēsu audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem, kā arī sociālās korekcijas izglītības iestādē „Naukšēni”. Ieslodzījuma vietās tika konstatēti vairāki bērnu tiesību pārkāpumi gan saistībā ar izglītību un medicīnas pakalpojumu pieejamību, gan saistībā ar savstarpējo vardarbību, gan saistībā ar resocializācijas pasākumu trūkumu. Pozitīvs izņēmums ir Iļģuciema cietums. Tiesībsargs Starptautiskajā bērnu aizsardzības dienā pagājušā gada 1.jūnijā izteica pateicību Iļģuciema cietuma priekšniecei un darbiniecēm par ieguldīto darbu bērnu tiesību nodrošināšanā. Monitoringa vizītes tika veiktas arī Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Ziemeļu iecirknī un Rīgas apgabaltiesas (Abrenes ielā) konvoja telpās. 2010.gadā tiesībsargs turpināja sekmēt sabiedrības informētību par bērnu tiesībām un šo tiesību aizsardzības mehānismiem. Izmantojot interaktīvo spēli „Indriķa XIII gudrības”, tika rīkotas vairākas izglītojošas nodarbības bērniem, to vidū Starptautiskās bērnu aizsardzības dienas pasākums Iļģuciema cietumā, un nodarbību laikā bērni un jaunieši tika iepazīstināti ar informāciju par tiesībsargu un Tiesībsarga biroju, tā darbības jomām, ar attīstošu uzdevumu palīdzību apguva jaunas un nostiprināja esošās zināšanas par bērnu tiesību jautājumiem. Tiesībsarga biroja bērnu tiesību speciālisti piedalījās vairākos informatīvos pasākumos, piemēram, Rīgas Skolēnu domes rīkotajā ikgadējā Zinību dienai veltītajā pasākumā ar nosaukumu „Zem viena jumta”. Tas notika 1.septembrī Rīgā pie tirdzniecības centra „Origo” vasaras skatuves un guva ļoti labas atsauksmes. Sadarbībā ar Latvijas Sarkanā Krusta jaunatni tiesībsargs pagājušajā gadā piedalījās velotūrē „Ieminies par iecietību 2010”. Šie pasākumi notika vairākās Latvijas pilsētās - Saldū, Jelgavā, Rīgā, Cēsīs, Ogrē, Aizkrauklē un Rēzeknē. Pasākumu laikā bija iespēja konsultēties ar Tiesībsarga biroja juristiem par dažādiem cilvēktiesību jautājumiem, taču īpaša uzmanība tika pievērsta tieši bērnu tiesībām. 2010.gadā Tiesībsarga biroja bērnu tiesību speciālisti piedalījās vairāku normatīvo tiesību aktu un to grozījumu izstrādāšanā: darba grupā Tieslietu ministrijā - par normatīvā regulējuma izstrādi, lai noteiktu institūciju pilnvaras informēt ierobežotu personu loku par personas sodāmības faktu; darba grupā Iekšlietu ministrijas Informācijas centrā - par nepilngadīgo personu atbalsta informācijas sistēmas izveidi; sniedza priekšlikumus jaunu Ministru kabineta noteikumu projekta izstrādei par brīvības atņemšanas iestādes iekšējo kārtību, kā arī sniedza ieteikumus tiesību aktu grozījumu veikšanai. Tiesībsargs 2010.gadā sniedza vairākus nozīmīgus atzinumus bērnu tiesību jomā, piemēram, Satversmes tiesai atzinumu lietā par Uzturlīdzekļu garantiju fonda likuma pārejas noteikumu 4.punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1., 109. un 110.pantam. Atzinumā ir secināts, ka valsts nodrošināto uzturlīdzekļu apmēra samazināšana neatbilst bērna interesēm un augstāka juridiska spēka tiesību normām. Tika sniegts atzinums arī Valsts policijai par bērnu likumpārkāpumu profilakses darba organizēšanu. Atzinumā ir secināts, ka likumpārkāpumu profilakses darbs ar bērniem primāri ir pašvaldības kompetencē. Tika ieteikts pēc iespējas izvairīties no bērnu ņemšanas Valsts policijas profilaktiskajā uzskaitē, bet profilaktisko darbu ar nepilngadīgajiem īstenot galvenokārt kā vispārējo profilaksi, kā arī veicināt sabiedrības atbalstu likumpārkāpumu profilakses darbā ar bērniem. Tiesībsargs pēc Rīgas bāriņtiesas lūguma izņēmuma kārtā Tiesībsarga biroja darbiniecei atļāva veikt sevišķā aizbildņa pienākumus četrās administratīvajās lietās, nodrošinot bērnu interešu pārstāvēšanu administratīvajā tiesā. Lietu apstākļi prasīja steidzamu risinājumu, tādēļ kavēšanās ar sevišķā aizbildņa iecelšanu būtu pretēja bērna interesēm. Tomēr, ņemot vērā, ka pastāv mehānisms, kā nodrošināt bērna interešu pārstāvību tiesā, par sevišķo aizbildni var tikt iecelts, piemēram, citas bāriņtiesas loceklis, kā arī, ņemot vērā, ka sevišķā aizbildņa pienākumu veikšana ir grūti savienojama ar Tiesībsarga biroja darbinieka darba pienākumu veikšanu, tiesībsarga institūcijas kā neatkarīgas institūcijas statusu un aizbildņa statusu, kas pakļauts bāriņtiesas uzraudzībai, minētā prakse netika vairs turpināta. Pēc tiesībsarga iesnieguma par pārbaudē konstatēto bērnu tiesību pārkāpumu Valsts policija 2010.gada 4.janvārī uzsāka kriminālprocesu par iespējamu vardarbību pret bērnu, kas palicis bez vecāku gādības, un iecēla Tiesībsarga biroja darbinieci par bērna likumisko pārstāvi kriminālprocesā. Tika norīkota tiesu medicīniskā ekspertīze, un tā atzina, ka bērna svara zudums veidojies nepietiekama uztura daudzuma saņemšanas rezultātā. Līdzīgu atzinumu sniegusi arī Latvijas Republikas Veselības ministrijas Veselības inspekcija. 2010.gada 1.decembrī kriminālprocess tomēr tika izbeigts. Uzskatot, ka lēmumam par kriminālprocesa izbeigšanu nav likumīga pamata, jo kaitējumu bērna tiesībām un likumiskajām interesēm pierāda Tiesu medicīnas ekspertīzes atzinums, lēmums 2010.gada decembrī tika pārsūdzēts. Izskatot pārbaudes lietas, tiesībsargs konstatējis trūkumus tiesību aktos un veicinājis šo trūkumu novēršanu. Kā trūkumu Tiesībsarga birojs saskata arī Pilsonības likuma 3.1 pantā noteikto, ka pēc 1991.gada 21.augusta Latvijā dzimuša bezvalstnieku vai nepilsoņu bērna atzīšanai par Latvijas pilsoni nepieciešams iesniegt vēl īpašu iesniegumu par pilsonības iegūšanu. Uz šo nepilnību jau ir norādījis Valsts prezidents pavisam nesen - žurnāla „Jurista Vārds” šā gada 6.numurā 8.februārī, 12.lappusē. Pievienojamies Valsts prezidenta viedoklim, ka, ja reiz šiem bērniem ir likumā nostiprinātas tiesības uz pilsonības iegūšanu, nav pamatota prasība uzlikt papildu pienākumu bērna atzīšanai par Latvijas pilsoni. Tādēļ, mūsuprāt, būtu nepieciešams izdarīt grozījumus Pilsonības likuma 3.1 pantā, aizstājot pienākumu iesniegt iesniegumu par pilsonības iegūšanu ar tiesībām atteikties no pilsonības. Izaug, nepatīk, var atteikties no pilsonības. 2011.gadā Tiesībsarga biroja darbinieki pārbaudīs bērnu bāreņu un bez vecāku gādības palikušu bērnu līdz 2 gadu vecumam un bērnu ar fiziskās un garīgās attīstības traucējumiem līdz 4 gadu vecumam tiesību ievērošanu valsts sociālās aprūpes iestādēs. Plānots veikt visu aprūpes iestāžu monitoringu, pievēršot uzmanību plašam jautājumu lokam. Lai konstatētu, kā tiek ievērotas tiesībsarga sniegtās rekomendācijas konstatēto pārkāpumu novēršanai un labas pārvaldības principu sekmēšanai, 2011.gadā atkārtoti tiks apmeklētas arī ieslodzījuma vietas un psihiatriskās slimnīcas, kurās ir ievietoti bērni. Nobeigumā vēlos uzsvērt, ka tiesībsarga institūcija nav tā saukto labo laiku greznība, no kuras grūtos laikos varētu atteikties. Tiesībsargs uzrauga cilvēktiesību ievērošanu Latvijā un strādā, lai iespēju robežās aizsargātu katra Latvijas iedzīvotāja tiesības, kā arī sekmētu tiesisku valsts un pašvaldību rīcību. Cilvēktiesību aspektu pakārtošana ekonomiskās krīzes apstākļiem nav pieļaujama. To saka arī mūsu brāļi Lietuvā un Igaunijā. Šo kā savu pēdējo ieteikumu tiesībsarga amatā iesniedzu Saeimai, lai likumdevējs, lēmumus un likumus pieņemdams, to turpmāk ņemtu vērā. Paldies par uzmanību. (Aplausi.)".
- 2011_02_24-seq187 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi likumā „Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms pašvaldību vēlēšanām”” (Nr.42/Lp10) otrajam lasījumam”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Lēmuma projekts „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi likumā „Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām un Eiropas Parlamenta vēlēšanām”” (Nr.197/Lp10) otrajam lasījumam”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi likumā „Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām un Eiropas Parlamenta vēlēšanām”” (Nr.197/Lp10) otrajam lasījumam”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Lēmuma projekts „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi Civilprocesa likumā” (Nr.15/Lp10) otrajam lasījumam”. Vai Juridiskās komisijas vārdā kāds kaut ko vēlas teikt? Nevēlas neko teikt?... Juridiskā komisija vēlas, lai priekšlikumu iesniegšanas termiņš tiktu pagarināts līdz šā gada 28.februārim. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi Civilprocesa likumā” (Nr.15/Lp10) otrajam lasījumam”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Lēmuma projekts „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi likumā „Par tiesu varu”” (Nr.16/Lp10) trešajam lasījumam”. Arī šā lēmuma projekta iesniedzēja ir Juridiskā komisija. Viņi ierosina pagarināt priekšlikumu iesniegšanas termiņu līdz 15.martam. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi likumā „Par tiesu varu”” (Nr.16/Lp10) trešajam lasījumam”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Un pēdējais šodienas sēdes darba kārtības jautājums - Tiesībsarga ziņojums par 2010.gadu. Vārds tiesībsargam Romānam Apsītim.".
- 2011_02_24-seq186 spokenText "Cienījamie kolēģi! Nu, lieta ir ārkārtīgi vienkārša. Vēlēšanas vēl ļoti tālu, un komisija domā, ka šo jautājumu vajadzētu ļoti rūpīgi izskatīt. Gaidām lielāku aktivitāti gan no tiem, kuri ir „par” šādiem priekšlikumiem, gan arī no tiem, kuri ir „pret”. Tāpēc mūsu lūgums Saeimai ir pagarināt līdz 15.martam priekšlikumu iesniegšanas termiņu gan likumprojektam „Grozījumi likumā „Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms pašvaldību vēlēšanām””, gan arī likumprojektam „Grozījumi likumā „Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām un Eiropas Parlamenta vēlēšanām””.".
- 2011_02_24-seq185 spokenText "Nākamā sadaļa - „Lēmumu projektu izskatīšana”. Lēmuma projekts „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi likumā „Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms pašvaldību vēlēšanām”” (Nr.42/Lp10) otrajam lasījumam”. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Vitauts Staņa.".
- 2011_02_24-seq184 spokenText "3.marts. Deputāti neiebilst.".
- 2011_02_24-seq183 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par Valsts prezidenta darbības nodrošināšanu”” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.".
- 2011_02_24-seq182 spokenText "Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par Valsts prezidenta darbības nodrošināšanu””, otrais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.".
- 2011_02_24-seq180 spokenText "10.marts. Deputāti neiebilst.".
- 2011_02_24-seq170 spokenText "10.marts. Deputāti neiebilst.".
- 2010_02_25-seq339 spokenText "10.marts. Deputāti neiebilst.".
- 2011_02_24-seq179 spokenText "Komisija aicina otrajam lasījumam priekšlikumus iesniegt līdz šā gada 10.martam.".
- 2011_02_24-seq178 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu pabeigšanas likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.".
- 2011_02_24-seq177 spokenText "Cienījamie kolēģi! Komisija likumprojektu ir izskatījusi savā 16.februāra sēdē un ir pieņēmusi lēmumu atbalstīt to pirmajā lasījumā. Likumprojekta būtība. Grozījumi ir saistīti ar to pašu, ko es teicu par iepriekšējiem likumprojektiem. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.".
- 2011_02_24-seq176 spokenText "3.marts. Deputāti neiebilst. Likumprojekts „Grozījumi Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā”, pirmais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Jānis Tutins.".
- 2011_02_24-seq175 spokenText "3.marts.".
- 2011_02_24-seq174 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātu”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.".