Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2011_02_24-seq198> ?p ?o. }
Showing items 1 to 9 of
9
with 100 items per page.
- 2011_02_24-seq198 type Speech.
- 2011_02_24-seq198 number "198".
- 2011_02_24-seq198 date "2011-02-24".
- 2011_02_24-seq198 isPartOf 2011_02_24.
- 2011_02_24-seq198 spokenAs 33.
- 2011_02_24-seq198 spokenText "Ļoti godātie Latvijas tautas priekšstāvji! Es gribu teikt dažus vārdus jums no sirds. Četri gadi ir pagājuši. Es bieži sev esmu pārmetis šajā laikā: nu kāpēc es toreiz piekritu... nu kāpēc es toreiz piekritu. Jo, redziet, es ielēcu pilnīgi svešā straumē praktiski. Daži domā: bet tu taču esi jurists, un tā jau ir jurista darīšana, tas ir jurista darbs. Bet jurisprudence ir ārkārtīgi sazarota zinātne, tāpat kā medicīna, un, ja tu esi zobārsts, tad diez vai tev aklo zarnu vajadzēs kādam operēt... Un man bieži vien bija šāda sajūta. Šo četru gadu laikā es esmu kļuvis krietni sirmāks. Kad es paskatos spogulī, es sevi vairs nepazīstu, jo aiz manis ir palikušas ārkārtīgi daudzas negulētas naktis, uztraukumi, nervozēšana un bez tam arī viens otrs prieks par to, ka tu cilvēkam kaut ko tomēr esi devis. Es vienmēr esmu kalpojis Latvijai, un man arī šos četrus gadus bija prieks kalpot Latvijai. Es esmu ieklausījies kritiķos. Viņiem jau ir sava taisnība, protams. Es varu... es varu tagad atkal viņus kritizēt un minēt savus argumentus, bet tas nav vajadzīgs. Es domāju, ka tas nav vajadzīgs. Es tikai atceros, ka pavisam nesen kādā no televīzijas raidījumiem viens pārgudrs žurnālists... ir gudri un ir arī pārgudri žurnālisti... teica: nu, ja jau viņam bija tik grūti, kāpēc tad viņš pašā sākumā nevarēja pēc pirmā vai otrā gada aiziet un pateikt, ka es nevaru? Es šim pārgudrajam žurnālistam un visiem citiem viņa piekritējiem gribu teikt tā, ka es esmu latvietis un ka latvietis plinti krūmos tik ātri nemet. (No zāles dep. Dz.Ābiķis: „Nepadodas!”) To ir pierādījuši divi pasaules kari... (Aplausi.) Un es dažkārt jutos arī kā tādā slēpošanas trasē. Es maz esmu slēpojis, bet, esot padomju armijā, mums vajadzēja obligāti arī slēpot zināmās reizēs, kā es atceros... Un vienreiz es jūtu, ka es tūliņ nokritīšu, ka man vairs nav spēka... Un tad diez kur tas spēks atkal uzradās, tas nespēks pārgāja, un es gāju tālāk. Un, ja es esmu devis svinīgo solījumu... svinīgo solījumu jums, es esmu devis savai tautai svinīgo solījumu kalpot, tad man šis solījums ir jātur. Grūti vai ne grūti, bet jāiet ir līdz galam. Paldies jums! (Aplausi.)".
- 2011_02_24-seq198 language "lv".
- 2011_02_24-seq198 speaker Romans_Apsitis-1939.
- 2011_02_24-seq198 mentions Q211.