Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2011_03_03-seq10> ?p ?o. }

• 2011_03_03-seq10 type Speech.
• 2011_03_03-seq10 number "10".
• 2011_03_03-seq10 date "2011-03-03".
• 2011_03_03-seq10 isPartOf 2011_03_03.
• 2011_03_03-seq10 spokenAs 101.
• 2011_03_03-seq10 spokenText "Godātie kolēģi! Atjaunojamo energoresursu likumprojekts paredz vispirmām kārtām to, ka mēs, pieņemot šo likumu, atsakāmies no tā sauktajām kvotām. Proti, tā bija kārtība, kura vēl aizvien darbojas, līdz mēs pieņemsim jaunu likumu, kurā... Ir bijis daudz diskusiju par to, vai tā ir taisnīga vai tā ir ar politisku piegaršu, vai kāda cita veida... Tie ražotāji, kas ražo gan vēja elektrostacijās, gan jau bēdīgi slavenajās hidroelektrostacijās, gan citās... Vai ar šo kārtību ir bijusi vienāda pieeja visiem atjaunojamo resursu ražotājiem, vienlīdzīga iespēja ražot enerģiju? Mēs ar jauno likumu piedāvājam šīs kvotas svītrot. Mēs piedāvājam to, ka ir jābūt iespējai visiem vienlīdzīgi pieteikties ražot, radīt atjaunojamos energoresursus. Ja mēs paskatāmies to, cik daudz enerģijas mēs katru gadu iepērkam no ārējiem enerģijas avotiem jeb enerģijas eksportētājiem šeit, Latvijā, tad redzam, ka apmēram 1,7 miljardus kubikmetru dabasgāzes Latvija importē no Krievijas. Šī gāze galapatēriņā apmēram maksā tuvu pie pusmiljarda latu. Tā ir nauda, ko mēs katru gadu samaksājam prom. Maksājam nevis tiem cilvēkiem, kuri ražo enerģiju šeit, Latvijā, bet maksājam prom no Latvijas, tādā veidā šeit nepaturot ne daļu no šīs naudas. Latvijā ir gandrīz 360 tūkstoši hektāru neapstrādājamas zemes. Tā ir zeme, ko mēs varam izmantot, ražojot enerģiju šeit, Latvijā. Tā ir iespēja, ar kuru mēs varam paturēt naudu šeit, paši Latvijā radot gan pakalpojumu sfēras, kuras apkalpos šos enerģijas ražotājus, gan radot darba vietas pašās ražotnēs. Protams, jūs teiksiet, ka šai enerģijai jābūt konkurētspējīgai ar to enerģiju, ko mēs varam importēt. Protams! Tāpēc arī esošajā likumprojektā ir piedāvāts šo atbalsta mehānismu samazināt vēl par trešdaļu, nekā tas ir šodien... nekā tas ir šodien noteikts ar šo kvotu principu. Tāpēc mēs aizvien virzāmies uz to, lai šī enerģija maksātu mazāk, lai galapatērētājiem par to nebūtu jāpiemaksā tik daudz, kā tas ir šobrīd. Protams, šai enerģijai jābūt konkurētspējīgai, jo patērētājs izvēlēsies un teiks: kāpēc man maksāt... pārmaksāt divkārt, trīskārt par to, ko es varu nopirkt par puscenu? Tas pats saistās arī ar jau izskanējušajām debatēm sakarā ar Kaļiņingradas atomelektroenerģijas staciju. Ja mēs runājam par šiem principiem, tad jāteic, ka atsevišķi principi ir vērsti uz to, lai atbalstītu tieši vietējos lauksaimniekus, tieši tos lauksaimniekus, kuri audzē lopus; tur ir kūtsmēsli, kurus var izmantot enerģijas ražošanai. Šim veidam ir paredzēts speciāls atbalsta mehānisms jeb lopkopības komponenti. Tie ir tie mehānismi, kurus iedzīvinot mums būtu iespēja runāt par to, lai izmešus un CO2 emisijas mēs samazinātu... un tādā veidā arī iegūtu vairāk, šeit ražojot enerģiju iekšienē... Protams, vislielākais uzsvars ar šo likumprojektu ir domāts tieši uz biomasas ražotnēm un biomasas koģenerācijas stacijām. Būs daudzi, kas teiks, ka mēs nevaram, ka mums nepietiek resursu, lai ražotu no biomasas šeit enerģiju. Es saku, ka mums resursu ir pārpārēm. Taču to visu mēs šodien eksportējam uz citām valstīm, neskatot kopējo enerģijas bilanci. Nedaudz par pārmetumiem, ko izteica iepriekšējais runātājs. Es nevaru piekrist teiktajam, ka šeit neesot runāts par siltuma izmantošanu. Šeit ir runāts par siltuma izmantošanu - un vistiešākajā veidā! Vistiešākajā veidā ar šo likumprojektu ir piedāvāts atbalstīt tikai tās ražotnes, kuras izmanto siltumu. Tāpēc, Cilinska kungs, nevaru teikt, ka šis likumprojekts nerunā par siltuma ražošanu. Viennozīmīgi tas par to runā! Par transporta sektoru. Transporta sektoram jūs...".
• 2011_03_03-seq10 language "lv".
• 2011_03_03-seq10 speaker Klavs_Olsteins-1983.
• 2011_03_03-seq10 mentions Q211.
• 2011_03_03-seq10 mentions Q159.
• 2011_03_03-seq10 mentions Q1829.