Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2011_02_24-seq188> ?p ?o. }

• 2011_02_24-seq188 type Speech.
• 2011_02_24-seq188 number "188".
• 2011_02_24-seq188 date "2011-02-24".
• 2011_02_24-seq188 isPartOf 2011_02_24.
• 2011_02_24-seq188 spokenAs 33.
• 2011_02_24-seq188 spokenText "Labdien, godātie Saeimas Prezidija locekļi, pārējie Saeimas deputāti un klātesošie! Četrus gadus pildu Saeimai un Latvijas tautai doto solījumu veikt tiesībsarga amata pienākumus godīgi un taisnīgi, aizstāvot personu tiesības un brīvības saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmi, likumiem un starptautiskajiem līgumiem. Atskatoties uz šo laiku un tā izaicinājumiem, vispirms vēlos pateikties ikvienam, kas devis savu artavu cilvēktiesību un labas pārvaldības veicināšanā Latvijā - gan valsts un pašvaldību institūcijām, gan nevalstiskajām organizācijām, gan plašsaziņas līdzekļiem un ikvienam iedzīvotājam. Tikai mērķtiecīgi sadarbojoties, varēsim panākt aizvien pilnīgāku cilvēktiesību izpratni, kā arī to ieviešanu ikdienas praksē. Daudzos gadījumos tiesībsarga ieteikumi un atzinumi tiek ņemti vērā, taču, manuprāt, vēl paies krietns laika posms, līdz tiesībsargs Latvijā kļūs tikpat respektēta amatpersona, kāda tā ir Ziemeļu valstīs, kur ombuda institūcijas darbojas vairākus gadu desmitus un pat simt gadu. Lai arī tiesībsarga institūcijas atpazīstamība pieaug lēnām, ir vērojama arī pozitīva tendence, proti, kļūst arvien lielāka iedzīvotāju izpratne par to, kādos jautājumos var vērsties pie tiesībsarga ar lūgumu pēc palīdzības. 2010.gadā kopumā Tiesībsarga birojā saņemti 1359 rakstveida iesniegumi, un dažkārt vienā iesniegumā ir minētas vairākas atšķirīgas problēmas, kas tiek skatītas kā atsevišķi jautājumi. Sniegtas apmēram 1840 mutvārdu konsultācijas klātienē vai pa tālruni, arvien biežāk personas izmanto e-pastu. Tātad kopumā cilvēki pie mums pagājušajā gadā ir vērsušies apmēram 3200 reižu. Tiesībsarga biroja darbinieki arī pērn aktīvi piedalījušies dažādu ministriju darba grupās, komisijās, kā arī veikuši eksperta pienākumus. Esam snieguši atzinumus un viedokļus gan valsts un pašvaldību iestādēm, gan privātpersonām un aizvien biežāk sadarbojamies ar Satversmes tiesu. Parasti Satversmes tiesas spriedumā minētie apsvērumi sakrīt ar tiesībsarga viedokli. Pērn veiktas pārbaudes veselības aprūpes iestādēs, pansionātos, psihoneiroloģiskajās slimnīcās un ieslodzījuma vietās. Tiesībsarga biroja darbinieki piedalījās arī 10.Saeimas vēlēšanu novērošanā slēgtā un daļēji slēgtā tipa soda izciešanas iestādēs, vadīja lekcijas un seminārus, rīkoja tiesībsarga ikgadējo konferenci un tikās ar dažādu valsts un pašvaldību iestāžu un nevalstisko organizāciju pārstāvjiem. Tādējādi darba apjoms Tiesībsarga birojam faktiski nav mazinājies. Tas ir pat palielinājies, jo klāt nākuši vēl divi uzdevumi. Pirmkārt, tā ir vispārēja uzraudzība pār Latvijas ratificēto ANO Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām, un, otrkārt, tā ir uzraudzība pār patvēruma meklētāju tiesību ievērošanu. Tiesībsarga likumā ir skaidri noteikta funkcija arī informēt un izglītot sabiedrību par cilvēktiesībām. Tam 2007. un 2008.gadā Tiesībsarga birojs pievērsa palielinātu uzmanību. Diemžēl sakarā ar neadekvātu budžeta līdzekļu samazināšanu Tiesībsarga biroja budžets 2010.gadā samazināts par 57 procentiem salīdzinājumā ar 2008.gadu. Var pamatoti teikt, ka ir apdraudēta nepieciešamā sabiedrības informēšana un izglītošana par cilvēktiesību un labas pārvaldības jautājumiem. Lai arī 2007.gadā Tiesībsarga biroju izveidojām ar rūpīgi pārdomātu un darbam atbilstošu biroja struktūru un darbinieku skaitu, jau 2009., 2010.gadā, gadumijā, nepietiekamā finansējuma dēļ biju spiests Tiesībsarga biroju pilnībā reorganizēt, atstājot tikai divas nodaļas un likvidējot visus struktūrvienību vadītāju amatus, un atbrīvojot 24 procentus personāla, maksimāli gan saglabājot juristu štata vietas. Manuprāt, ar šādu nodrošinājumu likumdevējs un valdība vistiešākajā veidā parāda attieksmi gan pret cilvēktiesību jautājumu nozīmi un svarīgumu valstī, gan arī pret valsts institūciju, kurai uzticēts veikt atbilstošus pasākumus. Nedz Igaunijas, nedz Lietuvas parlaments pat ekonomiskās krīzes apstākļos nav samazinājuši finansējumu savu valstu ombudu institūcijām. Biju Igaunijā, Tallinā, pie Igaunijas tieslietu kanclera, kur satikāmies arī ar savu kolēģi no Viļņas, Lietuvas, un tur mēs šos faktus noskaidrojām. Igaunijā, piemēram, tieslietu kanclera budžets 2011.gadā, tātad šogad, ir pat palielināts par 22,5 procentiem, jo viņiem tiek izveidota jauna, līdz šim nebijusi, tātad īpaša bērnu tiesību struktūrvienība. Godātie klausītāji! Ņemot vērā to, ka esam iesnieguši Saeimai visai izvērstu rakstveida darba pārskatu par 2010.gadu un šis pārskats ir pieejams katram deputātam, ierobežotā laika dēļ šodien galvenokārt runāšu tikai par vienu no pagājušā gada darba prioritātēm - proti, par bērnu tiesībām. Cilvēktiesību sistēmā tiek noteiktas dažādas mazaizsargātas personu grupas, kurām, ņemot vērā viņu statusu, ir nepieciešama īpaša valsts aizsardzība un atbalsts. Bērnu tiesību izdalīšana atsevišķā grupā pamatota galvenokārt ar to, ka, no vienas puses, bērniem atbilstoši valsts tiesiskajam regulējumam nav visu tiesību, kas piemīt pilngadīgajiem, bet, no otras puses, bērniem ir arī savas specifiskās tiesības, kas saistītas ar viņu vecumu, stāvokli ģimenē un citiem apstākļiem. Bērnu tiesību definīcija izriet no pamatidejām, kuras nosaka ANO Vispārējā cilvēktiesību deklarācija. Deklarācijas atsevišķā pantā, kas veltīts bērniem, ir noteikts, ka mātēm un bērniem ir tiesības uz īpašu aizsardzību un palīdzību. Harmoniskai personības attīstībai nepieciešams, lai bērns dzīvo un aug ģimenes vidē. Lai viņš aug laimes, mīlestības un izpratnes atmosfērā, tuvu un mīlošu cilvēku vidū. Pieaugušo uzdevums ir sagatavot bērnu patstāvīgai dzīvei sabiedrībā, kā arī radīt bērna fiziskajai un garīgajai attīstībai piemērotus dzīves apstākļus. 1989.gada 20.novembrī ANO Ģenerālās Asamblejas sesijā tika pieņemta ANO Konvencija par bērna tiesībām. Latvijas Republika šo dokumentu ratificēja 1992.gada 14.aprīlī, un spēkā tā stājās pēc mēneša - tā paša gada 14.maijā. ANO Konvencijā par bērna tiesībām noteiktie vadošie tiesību principi un noteikumi tika nostiprināti 1998.gada 19.jūnijā pieņemtajā Bērnu tiesību aizsardzības likumā un citos mūsu nacionālajos tiesību aktos. Latvijas Republikas kārtējais ziņojums par konvencijas izpildi (un tāds tiek pieprasīts), lūk, valdībai bija jāiesniedz ANO Bērnu tiesību komitejai 2009.gadā. Diemžēl tas netika izdarīts nedz 2009., nedz arī 2010.gadā. Attiecīgais ziņojums ir nozīmīgs atskaites punkts valstij, tā ir iespēja pārskatīt un uzlabot savu darbību bērnu tiesību jomā. Latvijā nav izveidots šāds amats - tiesībsargs bērnu tiesību jautājumos. Savulaik, būdams Barselonā, kur notika, varētu teikt, Eiropas bērnu ombudu salidojums, es biju spiests konstatēt šo faktu, ka mums nav tāda speciāla ombuda. Mēs esam neliela valsts, mūsu iedzīvotāju skaits arī ir neliels, un tiesībsargs ir tas, kam jāpilda arī bērnu ombuda pienākumi. Juristi, kas Tiesībsarga birojā strādā bērnu tiesību jomā, nodarbojas tikai ar bērnu tiesību jautājumiem. Tas ir viņu izpētes priekšmets. Visiem ir ilggadēja pieredze attiecīgajā jomā, un visi normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir apguvuši speciālas zināšanas par bērnu tiesību aizsardzību, un tas palīdz efektīvi īstenot tiesībsarga funkcijas bērnu tiesību jomā. 2010.gadā Tiesībsarga birojā saņemti 397 iesniegumi par bērnu tiesību jautājumiem, to vidū - arī par iespējamiem bērnu tiesību pārkāpumiem. No tiem 77 ir rakstveida iesniegumi, bet pārējie - mutvārdu. Pēc personu iesniegumiem ierosinātas pārbaudes lietas par 41 tēmu, un par sešām tēmām pārbaudes lietas apstākļu noskaidrošanai vajadzēja ierosināt tiesībsargam. Visbiežāk personas vērsušās Tiesībsarga birojā, lai saņemtu informāciju par bērnu tiesībām un noskaidrotu, kā rīkoties konkrētajā tiesiskajā situācijā. Lūgums sniegt informāciju izteikts aptuveni katrā trešajā iesniegumā. Otrs lielākais iesniegumu skaits saņemts par bērna tiesībām uzaugt ģimenē, tas ir, par saskarsmes tiesību īstenošanu vecāku šķiršanās gadījumā, par tiesībām netikt šķirtam no vecākiem bez pamatota iemesla un tamlīdzīgi. Tāpat par uzturlīdzekļu piedziņu bērnam, piemēram, par uzturlīdzekļu piedziņu, ja laulība nav šķirta, par tiesībām lūgt tiesu pieņemt pagaidu lēmumu, par uzturlīdzekļu apmēru un tā grozīšanu, par tiesāšanās izdevumiem, spriedumu izpildi un tamlīdzīgiem jautājumiem. Te ir arī jautājums par pamatizglītības iegūšanu. Iesniegumu skaita pieaugums par tiesībām uz pamatizglītību saistāms ar 2010.gadā notikušo izglītības iestāžu reorganizāciju. Iesniedzēji parasti uzskata, ka likvidējamā skola ir daudz labāka par piedāvāto skolu un ka piekļuve tai ir ērtāka, ka skolas slēgšana ir ekonomiski nepamatota un tādējādi ir pārkāptas bērnu tiesības iegūt pamatizglītību. Izskatot pārbaudes lietas, tika vērtēts, kā lēmumi par skolēnu izglītības iegūšanas organizēšanu, tostarp tādi, kas reorganizē izglītības iestādes darbību, ietekmē skolēna tiesības iegūt izglītību. Tāpat tika vērtēts, vai pārmaiņas notikušas plānoti un skolēni un viņu vecāki par tām bijuši laikus informēti. Nevienā gadījumā gan netika konstatēts, ka lēmums ievērojami apgrūtina vai atņem skolēnam tiesības iegūt izglītību (piemēram, cita skola atrodas īpaši tālu no skolēna dzīvesvietas vai vispār nav iespējas nokļūt šādā ļoti attālā skolā, vai cita skola nepastāv vispār). Līdz ar to tika konstatēts, ka bērnu tiesības uz pamatizglītību tiek visumā nodrošinātas. Tiesībsarga saņemto iesniegumu skaits no ieslodzījuma vietām veido lielāko daļu no kopējā saņemto iesniegumu skaita. Taču iesniegumu skaits no ieslodzījuma vietām, kurās ievietoti nepilngadīgie, nesasniedz pat vienu procentu. Ņemot vērā atsevišķu ieslodzījuma vietu bērniem nepiemērotos uzturēšanās apstākļus, uz ko tiesībsargs ir norādījis jau iepriekš, un to, ka netiek saņemta informācija par iespējamiem pārkāpumiem tajās ne no pašiem bērniem, ne no viņu likumiskajiem pārstāvjiem, rodas šaubas, vai attiecīgajās iestādēs bērnu tiesības tiek ievērotas. Tādēļ 2010.gada prioritāte bērnu tiesību jomā bija bērnu tiesību ievērošanas uzraudzība ieslodzījuma vietās, pievēršot vislielāko uzmanību daudziem jautājumiem. Tiesībsarga biroja darbinieki 2010.gadā veica nepieteiktas monitoringa vizītes visās ieslodzījuma vietās, kurās vien atrodas bērni, piemēram, Daugavgrīvas cietumā, Liepājas cietumā, Rīgas centrālcietumā, Iļģuciema cietumā un Cēsu audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem, kā arī sociālās korekcijas izglītības iestādē „Naukšēni”. Ieslodzījuma vietās tika konstatēti vairāki bērnu tiesību pārkāpumi gan saistībā ar izglītību un medicīnas pakalpojumu pieejamību, gan saistībā ar savstarpējo vardarbību, gan saistībā ar resocializācijas pasākumu trūkumu. Pozitīvs izņēmums ir Iļģuciema cietums. Tiesībsargs Starptautiskajā bērnu aizsardzības dienā pagājušā gada 1.jūnijā izteica pateicību Iļģuciema cietuma priekšniecei un darbiniecēm par ieguldīto darbu bērnu tiesību nodrošināšanā. Monitoringa vizītes tika veiktas arī Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Ziemeļu iecirknī un Rīgas apgabaltiesas (Abrenes ielā) konvoja telpās. 2010.gadā tiesībsargs turpināja sekmēt sabiedrības informētību par bērnu tiesībām un šo tiesību aizsardzības mehānismiem. Izmantojot interaktīvo spēli „Indriķa XIII gudrības”, tika rīkotas vairākas izglītojošas nodarbības bērniem, to vidū Starptautiskās bērnu aizsardzības dienas pasākums Iļģuciema cietumā, un nodarbību laikā bērni un jaunieši tika iepazīstināti ar informāciju par tiesībsargu un Tiesībsarga biroju, tā darbības jomām, ar attīstošu uzdevumu palīdzību apguva jaunas un nostiprināja esošās zināšanas par bērnu tiesību jautājumiem. Tiesībsarga biroja bērnu tiesību speciālisti piedalījās vairākos informatīvos pasākumos, piemēram, Rīgas Skolēnu domes rīkotajā ikgadējā Zinību dienai veltītajā pasākumā ar nosaukumu „Zem viena jumta”. Tas notika 1.septembrī Rīgā pie tirdzniecības centra „Origo” vasaras skatuves un guva ļoti labas atsauksmes. Sadarbībā ar Latvijas Sarkanā Krusta jaunatni tiesībsargs pagājušajā gadā piedalījās velotūrē „Ieminies par iecietību 2010”. Šie pasākumi notika vairākās Latvijas pilsētās - Saldū, Jelgavā, Rīgā, Cēsīs, Ogrē, Aizkrauklē un Rēzeknē. Pasākumu laikā bija iespēja konsultēties ar Tiesībsarga biroja juristiem par dažādiem cilvēktiesību jautājumiem, taču īpaša uzmanība tika pievērsta tieši bērnu tiesībām. 2010.gadā Tiesībsarga biroja bērnu tiesību speciālisti piedalījās vairāku normatīvo tiesību aktu un to grozījumu izstrādāšanā: darba grupā Tieslietu ministrijā - par normatīvā regulējuma izstrādi, lai noteiktu institūciju pilnvaras informēt ierobežotu personu loku par personas sodāmības faktu; darba grupā Iekšlietu ministrijas Informācijas centrā - par nepilngadīgo personu atbalsta informācijas sistēmas izveidi; sniedza priekšlikumus jaunu Ministru kabineta noteikumu projekta izstrādei par brīvības atņemšanas iestādes iekšējo kārtību, kā arī sniedza ieteikumus tiesību aktu grozījumu veikšanai. Tiesībsargs 2010.gadā sniedza vairākus nozīmīgus atzinumus bērnu tiesību jomā, piemēram, Satversmes tiesai atzinumu lietā par Uzturlīdzekļu garantiju fonda likuma pārejas noteikumu 4.punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1., 109. un 110.pantam. Atzinumā ir secināts, ka valsts nodrošināto uzturlīdzekļu apmēra samazināšana neatbilst bērna interesēm un augstāka juridiska spēka tiesību normām. Tika sniegts atzinums arī Valsts policijai par bērnu likumpārkāpumu profilakses darba organizēšanu. Atzinumā ir secināts, ka likumpārkāpumu profilakses darbs ar bērniem primāri ir pašvaldības kompetencē. Tika ieteikts pēc iespējas izvairīties no bērnu ņemšanas Valsts policijas profilaktiskajā uzskaitē, bet profilaktisko darbu ar nepilngadīgajiem īstenot galvenokārt kā vispārējo profilaksi, kā arī veicināt sabiedrības atbalstu likumpārkāpumu profilakses darbā ar bērniem. Tiesībsargs pēc Rīgas bāriņtiesas lūguma izņēmuma kārtā Tiesībsarga biroja darbiniecei atļāva veikt sevišķā aizbildņa pienākumus četrās administratīvajās lietās, nodrošinot bērnu interešu pārstāvēšanu administratīvajā tiesā. Lietu apstākļi prasīja steidzamu risinājumu, tādēļ kavēšanās ar sevišķā aizbildņa iecelšanu būtu pretēja bērna interesēm. Tomēr, ņemot vērā, ka pastāv mehānisms, kā nodrošināt bērna interešu pārstāvību tiesā, par sevišķo aizbildni var tikt iecelts, piemēram, citas bāriņtiesas loceklis, kā arī, ņemot vērā, ka sevišķā aizbildņa pienākumu veikšana ir grūti savienojama ar Tiesībsarga biroja darbinieka darba pienākumu veikšanu, tiesībsarga institūcijas kā neatkarīgas institūcijas statusu un aizbildņa statusu, kas pakļauts bāriņtiesas uzraudzībai, minētā prakse netika vairs turpināta. Pēc tiesībsarga iesnieguma par pārbaudē konstatēto bērnu tiesību pārkāpumu Valsts policija 2010.gada 4.janvārī uzsāka kriminālprocesu par iespējamu vardarbību pret bērnu, kas palicis bez vecāku gādības, un iecēla Tiesībsarga biroja darbinieci par bērna likumisko pārstāvi kriminālprocesā. Tika norīkota tiesu medicīniskā ekspertīze, un tā atzina, ka bērna svara zudums veidojies nepietiekama uztura daudzuma saņemšanas rezultātā. Līdzīgu atzinumu sniegusi arī Latvijas Republikas Veselības ministrijas Veselības inspekcija. 2010.gada 1.decembrī kriminālprocess tomēr tika izbeigts. Uzskatot, ka lēmumam par kriminālprocesa izbeigšanu nav likumīga pamata, jo kaitējumu bērna tiesībām un likumiskajām interesēm pierāda Tiesu medicīnas ekspertīzes atzinums, lēmums 2010.gada decembrī tika pārsūdzēts. Izskatot pārbaudes lietas, tiesībsargs konstatējis trūkumus tiesību aktos un veicinājis šo trūkumu novēršanu. Kā trūkumu Tiesībsarga birojs saskata arī Pilsonības likuma 3.1 pantā noteikto, ka pēc 1991.gada 21.augusta Latvijā dzimuša bezvalstnieku vai nepilsoņu bērna atzīšanai par Latvijas pilsoni nepieciešams iesniegt vēl īpašu iesniegumu par pilsonības iegūšanu. Uz šo nepilnību jau ir norādījis Valsts prezidents pavisam nesen - žurnāla „Jurista Vārds” šā gada 6.numurā 8.februārī, 12.lappusē. Pievienojamies Valsts prezidenta viedoklim, ka, ja reiz šiem bērniem ir likumā nostiprinātas tiesības uz pilsonības iegūšanu, nav pamatota prasība uzlikt papildu pienākumu bērna atzīšanai par Latvijas pilsoni. Tādēļ, mūsuprāt, būtu nepieciešams izdarīt grozījumus Pilsonības likuma 3.1 pantā, aizstājot pienākumu iesniegt iesniegumu par pilsonības iegūšanu ar tiesībām atteikties no pilsonības. Izaug, nepatīk, var atteikties no pilsonības. 2011.gadā Tiesībsarga biroja darbinieki pārbaudīs bērnu bāreņu un bez vecāku gādības palikušu bērnu līdz 2 gadu vecumam un bērnu ar fiziskās un garīgās attīstības traucējumiem līdz 4 gadu vecumam tiesību ievērošanu valsts sociālās aprūpes iestādēs. Plānots veikt visu aprūpes iestāžu monitoringu, pievēršot uzmanību plašam jautājumu lokam. Lai konstatētu, kā tiek ievērotas tiesībsarga sniegtās rekomendācijas konstatēto pārkāpumu novēršanai un labas pārvaldības principu sekmēšanai, 2011.gadā atkārtoti tiks apmeklētas arī ieslodzījuma vietas un psihiatriskās slimnīcas, kurās ir ievietoti bērni. Nobeigumā vēlos uzsvērt, ka tiesībsarga institūcija nav tā saukto labo laiku greznība, no kuras grūtos laikos varētu atteikties. Tiesībsargs uzrauga cilvēktiesību ievērošanu Latvijā un strādā, lai iespēju robežās aizsargātu katra Latvijas iedzīvotāja tiesības, kā arī sekmētu tiesisku valsts un pašvaldību rīcību. Cilvēktiesību aspektu pakārtošana ekonomiskās krīzes apstākļiem nav pieļaujama. To saka arī mūsu brāļi Lietuvā un Igaunijā. Šo kā savu pēdējo ieteikumu tiesībsarga amatā iesniedzu Saeimai, lai likumdevējs, lēmumus un likumus pieņemdams, to turpmāk ņemtu vērā. Paldies par uzmanību. (Aplausi.)".
• 2011_02_24-seq188 language "lv".
• 2011_02_24-seq188 speaker Romans_Apsitis-1939.
• 2011_02_24-seq188 mentions Q822919.
• 2011_02_24-seq188 mentions Q211.
• 2011_02_24-seq188 mentions Q4294315.
• 2011_02_24-seq188 mentions Q2660080.
• 2011_02_24-seq188 mentions Q37.
• 2011_02_24-seq188 mentions Q191.
• 2011_02_24-seq188 mentions Q193089.
• 2011_02_24-seq188 mentions Q1771611.
• 2011_02_24-seq188 mentions Q8436.
• 2011_02_24-seq188 mentions Q957137.
• 2011_02_24-seq188 mentions Q4459436.
• 2011_02_24-seq188 mentions Q2498135.
• 2011_02_24-seq188 mentions Q179830.
• 2011_02_24-seq188 mentions Q1773319.
• 2011_02_24-seq188 mentions Q47423.
• 2011_02_24-seq188 mentions Q16350251.
• 2011_02_24-seq188 mentions Q1770.
• 2011_02_24-seq188 mentions Q6112588.
• 2011_02_24-seq188 mentions Q374152.
• 2011_02_24-seq188 mentions Q391221.