Matches in Saeima for { ?s <http://purl.org/linkedpolitics/vocabulary/spokenText> ?o. }
- 2011_03_24-seq66 spokenText "Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - šā gada 7.aprīlis.".
- 2011_03_24-seq65 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Autopārvadājumu likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret - 3, atturas - 2. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.".
- 2011_03_24-seq64 spokenText "Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu balsot par minēto likumprojektu kopumā otrajā lasījumā.".
- 2011_03_24-seq63 spokenText "Paldies. Pēc savas būtības šie priekšlikumi vairs nav balsojami, bet, ja deputāti uzstāj, tad, protams, balsojums notiek arī tādā gadījumā. Vai deputāti uzstāj uz balsojumu? (No zāles: „Nē!”) Tātad šie priekšlikumi nav balsojami, jo ir pretrunā ar jau iepriekš Saeimas lemto. Gan 15., gan 16.priekšlikums.".
- 2011_03_24-seq61 spokenText "15. - Satiksmes ministrijas parlamentārās sekretāres Danas Reiznieces priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 16.priekšlikumā - atbildīgās komisijas priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.".
- 2011_03_24-seq59 spokenText "14. - Satiksmes ministrijas parlamentārās sekretāres Danas Reiznieces priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2011_03_24-seq57 spokenText "13. - Satiksmes ministrijas parlamentārās sekretāres Danas Reiznieces priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2011_03_24-seq55 spokenText "12. - Satiksmes ministrijas parlamentārās sekretāres Danas Reiznieces priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2011_03_24-seq53 spokenText "10. - Satiksmes ministrijas parlamentārās sekretāres Danas Reiznieces priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 11. - atbildīgās komisijas priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.".
- 2011_03_24-seq51 spokenText "9. - Satiksmes ministrijas parlamentārās sekretāres Danas Reiznieces priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2011_03_24-seq50 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. - atbildīgās komisijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 25, atturas - 35. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2011_03_24-seq46 spokenText "7. - Satiksmes ministrijas parlamentārās sekretāres Danas Reiznieces priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2011_03_24-seq44 spokenText "6. - Satiksmes ministrijas parlamentārās sekretāres Danas Reiznieces priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2011_03_24-seq43 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. - atbildīgās komisijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 23, atturas - 9. Priekšlikums ir atbalstīts.".
- 2011_03_24-seq39 spokenText "4. - Satiksmes ministrijas parlamentārās sekretāres Danas Reiznieces priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2011_03_24-seq37 spokenText "3. - Satiksmes ministrijas parlamentārās sekretāres Danas Reiznieces priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2011_03_24-seq36 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - atbildīgās komisijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 24, atturas - 36. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2011_03_24-seq33 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā Rubika kungs vēlas ko piebilst? Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - atbildīgās komisijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 25, atturas - 36. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2011_03_24-seq32 spokenText "Nācu vēlreiz, lai atbildētu uz dažiem Agešina kunga komentāriem. Pirmām kārtām par regulām. Tās divas regulas, kuras viņš minēja, neattiecas uz sabiedriskā pakalpojuma sniegšanu mūsu valstī. Tās attiecas uz starptautisko pārvadājumu veikšanu. Es jau vakardien arī „Vienotības” frakcijā minēju, ka tā regula, saskaņā ar kuru mums ir jāstrādā, ir 2007.gada 23.oktobra regula 1370/2007, kas nosaka sabiedriskā pakalpojuma darba organizēšanu dalībvalstīm. Un šī regula nosaka, ka paralēli valsts dotētiem sabiedriskā pakalpojuma sniedzējiem nedrīkst darboties komersanti. Par uzņēmēju atbalstu vai neatbalstu. Mēs atbalstām un turpināsim atbalstīt godīgos uzņēmējus, kas veic neregulārus pārvadājumus jeb pasūtījuma pārvadājumus, kā mēs to piedāvājam savā redakcijā, vedot bērnus uz skolu, vedot bērnus uz teātri, vedot grupas ar noteiktu konkrētu brauciena mērķi turp un atpakaļ, nevis tos, kuri izmanto licences, nodarbojoties ar sabiedriskā pasūtījuma veikšanu. Jo tie pārvadātāji, par kuriem Agešina kungs runā un kuri būtu jāatbalsta, tie man atgādina padomju laikus, jo, ja jūs kādreiz gājāt pa tirgu, jūs visu laiku dzirdējāt: spirt, vodka, sigareti! Tagad jūs ieejat lielajās autoostās un dzirdat: Bauska, Bauska, Rīga, Jelgava... Tie ir tie uzņēmēji, kurus mēs labprāt neatbalstītu. Tā ka es tomēr aicinu atbalstīt komisijas un Satiksmes ministrijas priekšlikumu. Paldies.".
- 2011_03_24-seq30 spokenText "Ļoti cienījamā priekšsēdētājas kundze! Cienījamās kolēģes! Godājamie kolēģi! Nu ir tā, ka es līdz pagājušā gada... līdz jaunās Saeimas darbības uzsākšanai biju - gan, pēc dažu uzskatiem, nelikumīgi - SIA „VTU Valmiera” valdes loceklis un... Godīgi sakot, es nezinu, vai es šodien varu runāt „VTU Valmiera” aizstāvībai, jo tad es atkal tagad varbūt izmantoju savu stāvokli, lai aizstāvētu iestādi, kurā kādreiz biju... Būtība ir tāda, ka faktiski... Te jau viss tika būtībā pateikts, es tikai gribu aizstāvēt viedokli, ka jābalso ir „par” šo priekšlikumu, jo ir jau tā, ka faktiski tie komersanti... tiešām liela daļa ir negodīgi. „VTU Valmiera” sekoja līdzi notikumiem, mēs sekojām līdzi tam, kā pie „VTU Valmiera” šie autobusi pilnīgi nelegāli mēģināja apstāties, un tie arī... bija skaidrs, ka nemaksā nodokļus. Kādu degvielu viņi lietoja - tas nevienam nebija skaidrs. Vēl viena lieta, ko es gribu uzsvērt. Tas, kas te tika minēts, - tā ir no Rīgas tālu dzīvojošu cilvēku aizstāvība, to cilvēku aizstāvība, kuri dzīvo mazos ciematos, ļoti tālu... un arī no pilsētām ļoti tālu. Un vēl viena lieta. Es domāju, ka pietiekami daudz stabilu sistēmu mūsu valstī jau ir sagrauts. Vajadzētu padomāt par to, ka šī sistēma, kas kalpo pasažieru pārvadājumiem un perifērijā dzīvojošu ļaužu aizstāvībai... Ierosinu tomēr turēties un balsot „par”.".
- 2011_03_24-seq27 spokenText "Godājamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Man rada izbrīnu diskusijas par jautājumu, kurš principā ir ārkārtīgi svarīgs tieši mazajiem novadiem, kurš ir ārkārtīgi svarīgs mazajiem ciemiem, tiem, kuri ir vienmēr bijuši ļoti apdraudēti, lai saņemtu pakalpojumus saistībā ar pasažieru pārvadājumiem. Kāds varbūt neatceras, kāda bija situācija vēl pirms neilgiem gadiem. Vienmēr ir bijusi tāda situācija - milzīgs spiediens, lai tiek palielinātas dotācijas, un vienmēr tika draudēts: ja dotācijas netiks palielinātas, tad tādus un tādus maršrutus mēs slēgsim ciet. Bija izveidojusies tāda situācija, ka bija „treknie” maršruti, par kuriem cīnījās visi, jo tur varēja kaut ko nopelnīt, bet tad, kad radās konkrētā problēma, tad teica: nē, mēs tos nerentablos slēgsim ciet! Situācija bija ļoti kritiska. Nebija citas iespējas, kā vien apvienot šos „treknos” maršrutus un šos nerentablos maršrutus. Tie bija jāapvieno, lai beigās tiem, kuri iegūst tiesības nodarboties ar pārvadājumiem šajos izdevīgajos maršrutos, būtu pienākums pārvadāt pasažierus arī nerentablajos maršrutos. Viņiem nav tiesību atteikties no nerentablajiem, un tādā veidā mazajos novados, kur nav daudz cilvēku, viņi saņem garantiju, ka pasažieru pārvadājumi tur notiks. Tagad sanāk tā, ka mums vajag atgriezties situācijā, kad tos izdevīgos maršrutus atkal kāds pārdala... A kas notiks ar tiem maršrutiem - ar tiem neizdevīgajiem, nerentablajiem? Tad nu mēs gribam skaidri pateikt, ka novadu reforma šodien garantē arī to, ka tie cilvēki, kuri dzīvo novados... Tā ir viņu problēma, ka tur ir slikti ceļi, ka nav rentabli braukt un viņus pārvadāt. Man šķiet, ka tas, ko šodien Satiksmes ministrija virza, ir vienīgais pareizais risinājums, kā tomēr sasiet šos rentablos un nerentablos maršrutus kopā. Un man šķiet, ka, ja mēs šādu politiku gribam, tad mēs varam runāt par kopīgo dotācijas apjomu. Bet ir vēl viena lieta. Tie ir drošības faktori. Ar kādiem autobusiem laukos šie pārvadājumi tika veikti? Ar veciem autobusiem, kur drošība bija zem jebkādas kritiskas robežas. Un man šķiet, ka ir ārkārtīgi svarīgi tomēr pateikt: ja mēs dzīvojam mazapdzīvotā valstī, tad pasažieru pārvadājumi ir jānodrošina gan starp lielpilsētām, gan starp mazajiem ciematiem. Un, ja gadījumā kāds no pārvadātājiem gribēs atteikties no pārvadājumiem nerentablajos maršrutos, tad viņam tiks atņemti arī rentablie maršruti. Mēs nedrīkstam nonākt situācijā, ka atkal, tā teikt, būs tikai tie, kas gribēs braukt tur, kur ir izdevīgi. Un nu par dotēšanu. Godājamie kolēģi! Šis bizness visā pasaulē tiek dotēts. Jautājums: kādos apstākļos? Mūsu situācija, man šķiet, ir visiem skaidra. Latvija ir par vienu trešdaļu lielāka nekā Holande, bet atšķirība ir tikai tā, ka Holandē dzīvo vairāk nekā 15 miljoni iedzīvotāju, pie mums dzīvo nedaudz virs 2 miljoniem iedzīvotāju, un mēs diemžēl esam spiesti dotēt tieši šos pakalpojumus, lai cilvēki reģionos varētu pārvietoties. Un šodien kaut kādā veidā pakļaut riskam tieši šos nabaga iedzīvotājus, kuriem vēsturiski ir sanācis dzīvot mazā, neapdzīvotā vietā, - man šķiet, tas būtu amorāli. Un tieši tāpēc es aicinu tomēr atbalstīt Satiksmes ministrijas pozīciju un nekādā gadījumā nepakļaut riskam tos cilvēkus, kuri tiešām dzīvo mazapdzīvotās vietās. Paldies.".
- 2011_03_24-seq25 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Šajā likumprojektā jeb šajos likuma grozījumos savijas visa tā šīsdienas traģika, ko mēs redzam valstī, - tā ir iedzīvotāju pirktspējas samazināšanās, depopulācija, nevienlīdzīga apdzīvotība pilsētās un laukos. Un šeit mēs zināmā mērā mēģinām risināt tās problēmas, kas ir izveidotas līdz ar iepriekš noslēgtiem garantētiem līgumiem varbūt caur šīm subsīdijām vai dotācijām ne visai caurspīdīgā veidā. Man nāk prātā, kā bija padomju laikos: kad kompartijas ģenerālsekretārs bija uzrakstījis grāmatiņu, tad, lai to pirktu, šī grāmatiņa bija salikta kopā ar balzamiņu. Līdzīga ir arī šī maršrutu sistēma, tās lotes, kas ir izveidotas: mums ir komerciāli izdevīgi maršruti salikti kopā ar komerciāli neizdevīgiem, un tad tie konkursa kārtībā tiek izraudzīti. Mēs ar šiem labojumiem mēģinām nostiprināt to, ka zināmā tirgus segmentā, kurā ir gan vietas, kur konkurence varētu darboties mierīgi, gan arī vietas, kas tiešām būtu dotējamas... mēs tās esam salikuši vienā katlā un ar administratīvām metodēm mēģinām tam radīt priekšnoteikumus un nosargāt to. Svarīgākais būtu veidot tādu sistēmu, ka tur, kur tirgus konkurences spēki ir pietiekami spēcīgi, darbotos šī konkurence, bet tur, kur tiešām vajadzīgas sabiedriskās dotācijas, lai sniegtu iedzīvotājiem šos transporta pakalpojumus, vajadzētu atsevišķi izsolīt tieši saistībā ar dotācijas veidu. Minētie grozījumi patiesībā piedāvā vēl uz ilgu laiku iecementēt... nekonkurēt... samazināt konkurenci un veidot nevis vienam biznesam labvēlību, bet vienai uzņēmējgrupai... viena biznesa ietvaros radīt priekšnoteikumus. Tāpēc mums frakcijā bija ļoti ilgas diskusijas vakar ar dažādu pušu viedokļiem, mēs nonācām pie šāda secinājuma un aicinām arī jūs neatbalstīt šos grozījumus. Paldies.".
- 2011_03_24-seq23 spokenText "Godājamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godājamie deputāti! Es domāju, šim jautājumam noteikti ir divas puses. Viena ir tā, ko Reiznieces kundze jau pieminēja savas uzstāšanās sākumā. Proti, ir runa par to, vai un cik efektīvi tiek izmantotas šīs dotācijas. Un īstenībā droši vien par to nav pilnas pārliecības, un droši vien ir jāveic pasākumi, lai šīs dotācijas tiktu izmantotas efektīvāk. Varbūt arī jāpārskata kaut kas šajā maršrutu shēmā un tamlīdzīgi. Laika trūkuma dēļ es nevaru pieskarties detalizētāk šim jautājumam, un īstenībā noteikti Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai tas būtu jāskata tālāk. Otra puse ir par... Vai mums ir šī konkrētā shēma pilnībā demontējama vai tomēr saglabājama arī turpmāk? Un, ja pastāv dotēts tirgus, tad ir pilnīgi skaidrs, ka valstij šis dotētais tirgus ir arī jāaizstāv. Tas ir pilnīgi loģiski! Pretējā gadījumā, ja mēs to nedarām, tad gluži vienkārši puslīdz rentablie maršruti aiziet brīvajā tirgū, pilnīgi nerentablie maršruti aiziet dotētā tirgū, un rezultātā vai nu pieaug dotācijas sabiedrībai, vai arī samazinās maršruti. Es domāju, tas ir pilnīgi skaidrs no ekonomiskā viedokļa. Tagad par šiem neregulārajiem pārvadātājiem. Protams, neregulārie pārvadātāji droši vien ir dažādi. Es ticu Agešina kungam, ka ir arī tādi, kas šos nodokļus godprātīgi maksā, bet es galīgi neesmu pārliecināts, vai tādi ir visi. Es domāju, ka šajā tirgū, protams, ir arī ļoti liels ēnu ekonomikas īpatsvars. Un jāteic, ka šie grozījumi vien paši par sevi to neizslēdz, un šeit Satiksmes ministrijai būs nepieciešams papildu darbs, lai cīnītos ar ēnu ekonomiku un kontrolētu šos pārvadātājus. Visbeidzot. Šis bizness ar šiem grozījumiem nebūt netiek pilnībā likvidēts. Pastāv un attīstās dažāda veida pārvadātāji, kuri cilvēkus ved, piemēram, uz teātra izrādēm, uz koncertiem arī citās valstīs. Es pats esmu izmantojis šādus pārvadātājus, un tas ir ļoti labs bizness, un es domāju, ka tas attīstīsies nākotnē vēl vairāk. Bet šinī brīdī mums droši vien nebūtu prātīgi sagraut sistēmu kopumā, un tas ir tas iemesls, kāpēc es aicinu atbalstīt šajā likumā gan šo, gan arī turpmākos Satiksmes ministrijas sagatavotos grozījumus. Paldies.".
- 2011_03_24-seq21 spokenText "Labrīt, cienījamie kolēģi! Latvijā ir izveidota stabila un pasažieriem draudzīga sabiedriskā transporta pakalpojumu sistēma. „Pasažierim draudzīga” - es tā saku tādēļ, ka ir izveidots gana labs pārklājuma tīkls, nodrošinot ne tikai komerciāli izdevīgos maršrutus, bet arī mazāk izdevīgos maršrutus, lai cilvēki laukos un attālākos reģionos nokļūtu skolā, darbā vai aizbrauktu uz tirgu. Salīdzinoši laba tā ir arī finansiāli, jo pasažieri maksā mazāk nekā mūsu kaimiņvalstīs - Igaunijā un Lietuvā. Esošo sistēmu, protams, var uzlabot, un ir dzirdēti arī argumenti par to, ka 2008.gadā, slēdzot līgumus ar komersantiem, kas sniedz šo pakalpojumu, šiem komersantiem ir dotas nepamatoti lielas priekšrocības. Jāsaka, ka daļēji tas tā arī ir, tāpēc ir jāveic milzīgs darbs, lai šo sistēmu uzlabotu. Satiksmes ministrija to arī dara, ir veikti vairāki konkrēti pasākumi: maršrutu salāgošana, maksimālās valsts dotācijas saņemšanas iespējas ierobežošana, vienota biļešu pārdošanas tīkla izveide un vēl citi pasākumi, pie kā mēs jau šobrīd aktīvi esam uzsākuši darbu, lai esošo sistēmu uzlabotu. Bet esošo sistēmu uzlabot mēs nevaram, atbalstot paralēlu negodprātīgu komersantu darbību. Negodprātīgu - kādēļ? Paskaidrošu. Viens moments, protams, nerunājot par šo negodprātīgo pusi, ir arī Eiropas Savienības regulējums, kas paredz: ja valstī ir valsts dotēta sistēma, tad paralēlas šādus pašus pakalpojumus sniedzošas sistēmas no komersantu puses nedrīkst būt, jo šie komersanti, sniedzot pakalpojumu, atņem pasažierus, kuri nedod ieņēmumus sabiedriskā pasūtījuma uzņēmumiem, tāpēc mēs no savas, nodokļu maksātāju, naudas šo starpību kompensējam. Negodprātīgu... faktiski es aicinu runāt par komersantu atbalstīšanu vai neatbalstīšanu arī tādā kontekstā, ka mēs šobrīd ļoti skaļi runājam par ēnu ekonomikas atbalstīšanu. Kāda ir reālā situācija? Šie komersanti, kurus tautā sauc par „dušmaņiem” - ar tādu nelāgu pieskaņu -, kā viņi strādā? Viņi nereti nepārdod biļetes, viņi nereti brauc, izmantojot nelegāli iegādātu degvielu, un veic vēl citus pasākumus, faktiski izvairoties no nodokļu maksāšanas, tāpēc viņu pakalpojums ir lētāks, dažkārt varbūt arī izdevīgāks un ērtāks klientam. Es jums to visu gribu salīdzināt ar situāciju citā nozarē, respektīvi, lai jūs saprastu vienkārši starpību... Viņi izmanto šobrīd esošās normatīvās bāzes robu, izmantojot licenci, kuru viņi ir saņēmuši kā neregulārie pārvadātāji, bet patiesībā veic regulārus pārvadājumus sabiedriskā transporta sistēmā. Tas ir apmēram tā, ka pārdevējs vai komersants ir saņēmis atļauju pārdot cigaretes, bet viņš nevis vienkārši pārdod cigaretes, bet viņš pārdod nelegālas cigaretes, par kurām nemaksā nodokļus. Un, ja mēs šajā brīdī pateiksim, ka mēs, aizliegdami šīs cigaretes pārdot, apspiežam komersantus, apspiežam viņu gadiem ilgi veidoto uzņēmējdarbību, vai piekritīsiet, ka tas ir normāli? Tāda šobrīd šeit diemžēl ir situācija. Es aicinu jūs atbalstīt komersantus, balsot par komersantiem, bet par godīgiem komersantiem. Un informācijai jums: Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācijas biedri pagājušajā gadā nodokļos valstij ir samaksājuši 55 miljonus latu. Tā ir summa, kas ir līdzvērtīga tai dotācijai, kuru mēs katru gadu tērējam... katru gadu gan samazinās šī summa... katru gadu tērējam šīs transporta sistēmas dotēšanai. Tā ka es aicinu ņemt vērā arī komisijas viedokli un atbalstīt 1.priekšlikumu. Paldies.".
- 2011_03_24-seq18 spokenText "Labdien, godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.634. Atbildīgā komisija izskatīja minēto likumprojektu un saņēma uz otro lasījumu 16 priekšlikumus. 1. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2011_03_24-seq17 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par Valsts prezidenta darbības nodrošināšanu”” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Autopārvadājumu likumā”, otrais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Artūrs Rubiks.".
- 2011_03_24-seq14 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Filmu likumā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par Valsts prezidenta darbības nodrošināšanu””, trešais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.".
- 2011_03_24-seq13 spokenText "Cienījamie kolēģi! Tātad trešajam lasījumam nav iesniegts neviens priekšlikums. Lūdzu atbalstīt šo likumprojektu.".
- 2011_03_24-seq12 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par steidzamu atzīta likumprojekta „Grozījumi likumā „Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem”” (Nr.248/Lp10) izskatīšanu otrajā lasījumā 2011.gada 31.martā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies. Nākamā darba kārtības sadaļa „Likumprojektu izskatīšana”. Likumprojekts „Grozījums Filmu likumā”, trešais lasījums. Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Ints Dālderis.".
- 2011_03_24-seq11 spokenText "Nu tad varbūt uz 31.martu.".
- 2011_03_24-seq10 spokenText "Atzīt par steidzamu? Bet lēmuma projekts jau ir atzīts par steidzamu. Parlaments jau ir nobalsojis, ka tas tiks izskatīts otrajā lasījumā 7.aprīlī. Jūs lūdzat vienkārši mainīt datumu no 7.aprīļa uz 31.martu.".
- 2011_03_24-seq9 spokenText "Tātad mēs aicinām šos grozījumus likumā „Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem” atzīt par steidzamiem.".
- 2011_03_24-seq8 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Pāvela Gruziņa atbrīvošanu no Augstākās tiesas tiesneša amata”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Nākamais jautājums - lēmuma projekts „Par steidzamu atzīta likumprojekta „Grozījumi likumā „Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem”” (Nr.248/Lp10) izskatīšanu otrajā lasījumā 2011.gada 31.martā”. Vai Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā kāds informēs parlamentu par šo lēmumu? Vai Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā kāds informēs parlamentu par to, kāpēc likumprojekts, kurš bija atzīts par steidzamu un kuru bija paredzēts izskatīt otrajā lasījumā 7.aprīlī, tiks izskatīts 31.martā? Brigmaņa kungs, lūdzu, nāciet no tribīnes pateikt to!".
- 2011_03_24-seq7 spokenText "Labrīt, godātie kolēģi! Juridiskā komisija izskatīja Augstākās tiesas tiesneša Pāvela Gruziņa iesniegumu par viņa atbrīvošanu no Augstākās tiesas tiesneša amata pēc paša vēlēšanās sakarā ar pensijas vecuma sasniegšanu. Juridiskā komisija vienbalsīgi nolēma atbalstīt bijušā... pagaidām vēl pašreizējā Augstākās tiesas tiesneša iesniegumu. Arī es aicinu jūs to atbalstīt.".
- 2011_03_24-seq6 spokenText "Paldies. Viens deputāts runājis „par”, viens - „pret”. Tātad lēmums jāpieņem balsojot. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Āboltiņas, Daudzes, Klementjeva, Šadurska un Rasnača iesniegtā likumprojekta „Grozījums Valsts drošības iestāžu likumā” nodošanu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret - 4, atturas - 2. Likumprojekts komisijai nodots. Paldies. Nākamā darba kārtības sadaļa „Par atvaļinājuma piešķiršanu”. Deputāts Jānis Urbanovičs ir lūdzis Prezidijam piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 24.martā, ko Prezidijs ir izdarījis un par ko es jūs arī informēju. Nākamā darba kārtības sadaļa „Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”. Lēmuma projekts „Par Pāvela Gruziņa atbrīvošanu no Augstākās tiesas tiesneša amata”. Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Ilma Čepāne.".
- 2011_03_24-seq5 spokenText "Godātie kolēģi! Paldies Zalāna kungam par visnotaļ emocionālo uzrunu. (No zāles: „Kādu emocionālo?!”) Bet šie grozījumi neapšaubāmi... šie grozījumi neapšaubāmi ir nepieciešami, un es izstāstīšu šo grozījumu nepieciešamības pamatbūtību. Ir tomēr kaut kāds varas dalīšanas princips mūsu valstī. Un šobrīd - pēc tam, kad Saeimas ēkas un arī amatpersonu apsardzi ir pārņēmusi Valsts policija, - diemžēl bieži vien ir tāda situācija, ka faktiski nav likumīgas iespējas Saeimas Prezidijam noteikt, kurā vietā būtu varbūt nepieciešams vairāk pievērst uzmanības, kurā vietā, pēc mūsu domām, varbūt ir pārāk nopietni šie drošības pasākumi. Un tieši tāpēc ir izvēlēts šis veids, ka deleģējums ir divos likumos, ka tomēr Saeimas Prezidijs kā likumdevēja augstākais varas orgāns, ko mēs paši esam ievēlējuši, ir tas, kas var noteikt un izvērtēt, teiksim, nepieciešamību pēc apsardzes tajā vai citā gadījumā tajā vai citā vietā. Jo šobrīd vienkārši iznāk zināms nonsenss, ka izpildvara, teiksim tā, diktē savus noteikumus likumdevējvarai. Līdzīgs deleģējums, starp citu, un, es domāju, ka man Ulmaņa kungs piekritīs, ir arī Valsts prezidentam attiecībā pret Militāro policiju, jo... tāpēc, ka arī Valsts prezidenta Kanceleja ir tā, kas nosaka to, cik lielā mērā ir vai nav nepieciešami drošības pasākumi, protams, izvērtējot to informāciju, ko sniedz valsts drošības iestādes. Tā ka es aicinu atbalstīt likumprojekta nodošanu komisijai. Paldies.".
- 2011_03_24-seq3 spokenText "Augsti godātais Prezidij! Kolēģi! Acīmredzot Prezidijam ir saprotams, kādēļ viņi šādu regulējumu ir piedāvājuši. Bet jāteic, ka man šis regulējums saprotams nav un varbūt nav saprotams arī kādam citam. Manuprāt, šobrīd Valsts drošības iestāžu likums pietiekami precīzi noregulē to - nosaka apsargājamo personu loku, nosaka, kāpēc šīs personas jāaizsargā, kāda ir kārtība. Un kaut kādu personu iekļaušana vai izslēgšana - šoreiz tas ir attiecināms tātad uz Saeimu -, manuprāt, tomēr nav Saeimas Prezidija kompetencē. Es jums nocitēšu likumu, jo droši vien jūs šobrīd to neskatāties. 15.panta trešā daļa nosaka: „Drošības policija organizē un veic valsts amatpersonu, kā arī ārvalstu un starptautisko organizāciju un institūciju pārstāvju aizsardzības vai apsardzes pasākumus, izņemot to amatpersonu aizsardzību vai apsardzi, kuru saskaņā ar Nacionālo bruņoto spēku likumu veic Militārā policija. Drošības policijas aizsargājamās personas, kā arī sadarbību ar citām valsts institūcijām un aizsardzības vai apsardzes kārtību nosaka Ministru kabinets.” Ko es ierosinu? Es ierosinu grozījumus ne Kārtības rullī, ne arī Valsts drošības iestāžu likumā neatbalstīt, jo, ja Prezidijam šķiet, ka kādam no deputātiem ir vajadzīga īpaša apsardze kaut kādā īpašā brīdī vai kādam tā ir jānoņem kaut kādā brīdī, Prezidijs var vērsties Ministru kabinetā, un Ministru kabinets šādu lēmumu pieņems. Un tāpēc nav, manuprāt, jāgroza divi likumi un nav jānodarbojas vispār ar šo likumu grozīšanu. Tā ka es uzskatu, ka šie grozījumi nav jāatbalsta. Aicinu nenodot komisijai. Paldies.".
- 2011_03_24-seq2 spokenText "Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka likumprojekts „Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā” tiek nodots Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai kā atbildīgajai komisijai un arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Publisko iepirkumu likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums Civilprocesa likumā” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Valsts informācijas sistēmu likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Āboltiņas, Daudzes, Klementjeva, Šadurska un Rasnača iesniegto likumprojektu „Grozījums Saeimas kārtības rullī” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Āboltiņas, Daudzes, Klementjeva, Šadurska un Rasnača iesniegto likumprojektu „Grozījums Valsts drošības iestāžu likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputāts Zalāns vēlas runāt? (No zāles dep. E.Zalāns: „Jā!”) Lūdzu! Vārds deputātam Edgaram Zalānam, kurš runās „pret”.".
- 2011_03_24-seq1 spokenText "Labrīt, cienījamie kolēģi! Pulkstenis ir 9.00. Lūdzu, ieņemiet vietas, lai mēs varam sākt Saeimas 24.marta sēdi. Pirms mēs sākam izskatīt apstiprināto darba kārtību, informēju jūs, ka ir saņemti divi iesniegumi ar lūgumu grozīt 24.marta sēdes darba kārtību. Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ir lūgusi izdarīt grozījumu Saeimas šā gada 24.marta sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā izskatīšanai Saeimas lēmuma projektu „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Augstākās izglītības likums” (Nr.61/Lp10) otrajam lasījumam līdz 2011.gada 1.jūnijam”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta. Tāpat Saeimas Prezidijs ir saņēmis Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas lūgumu grozīt 24.marta sēdes darba kārtību un iekļaut tajā izskatīšanai Saeimas lēmuma projektu „Par steidzamu atzīta likumprojekta „Grozījumi likumā „Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem”” (Nr.248/Lp10) izskatīšanu otrajā lasījumā 2011.gada 31.martā”, tātad tas tiek izskatīts nevis šā gada 7.aprīlī, bet gan 31.marta sēdē. Ja deputātiem nav iebildumu pret to, ka mēs šādu grozījumu izdarām, tad es lūdzu šo grozījumu iekļaut sadaļā aiz amatpersonu apstiprināšanas. Deputātiem iebildumu nav. Tātad sākam izskatīt apstiprināto grozīto darba kārtību. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Ādamsona, Urbanoviča, Tutina, Zemļinska, Klementjeva, Grigorjeva, Silova, Pimenova, Zujeva un Orlova iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts noslēpumu”” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem ir iebildumi. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Ādamsona, Urbanoviča, Tutina, Zemļinska un citu deputātu iesniegtā likumprojekta „Grozījumi likumā „Par valsts noslēpumu”” nodošanu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 46, atturas - 8. Likumprojekts komisijai nav nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Augustam Brigmanim. A.Brigmanis (ZZS) frakcija. Lūgums likumprojektu nodot arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai.".
- 2011_03_17-seq359 spokenText " Paldies jums! Es gribu atgādināt, ka bija saņemts vēl deputātu Laizānes, Parādnieka, Cilinska, Rasnača un Lāča jautājums aizsardzības ministram Artim Pabrikam „Par klajas necieņas izrādīšanu Latvijas sabiedrībai”... Tas bija apmierināts, kā es saprotu... Jā? Bija saņemts arī deputātu Strodes, Zalāna, Kučinska, Šlesera un Bekeša jautājums labklājības ministrei Ilonai Jurševskai „Par sociālās apdrošināšanas pabalstu ilgtermiņa iesaldēšanu”. Tas arī bija apmierināts. Paldies. Deputātu Holostova, Urbanoviča, Klementjeva, Dolgopolova, Agešina, Zujeva, Ribakova, Mirska, Kabanova un Fjodorova jautājums labklājības ministrei Ilonai Jurševskai „Par fondēto pensiju shēmas dalībnieku skaitu” arī tika apmierināts. Paldies par uzmanību! Līdz ar to sēde ir beigusies. ".
- 2011_03_17-seq358 spokenText "Jā... Ņemot vērā to, ka ministrs Kampars nav ieradies un mūsdienu modernās komunikācijas laikmetā nekādā veidā nav mūs informējis par savas neierašanās iemesliem, es uzskatu, ka tā ir ministra klaja necieņas izrādīšana gan Saeimas priekšsēdētājas biedram, kurš vada šo sēdi, gan arī visiem šiem deputātiem, kas ir ieradušies zālē. Līdz ar to mēs savā frakcijā izskatīsim jautājumu par attiecīgas atbildības pieprasīšanu ministram un... nevis vienkārši atbilžu un jautājumu sēdi... Bet mēs piekrītam, ka to varētu pārcelt uz nākamo nedēļu.".
- 2011_03_17-seq357 spokenText "Godātie kolēģi! Ir pienācis laiks atbilžu sniegšanai uz deputātu jautājumiem. Mums šodien ir viens jautājums, kuru mēs izskatīsim. Tas ir deputātu Rasnača, Cilinska, Parādnieka, Laizānes un Lāča jautājums ekonomikas ministram Artim Kamparam „Par Valsts valodas likuma 21.panta pārkāpumu”. Cik es saprotu, rakstiskā atbilde nav apmierinājusi un varam sākt sēdi. Es ļoti atvainojos, bet ministra nav šodien... Arta Kampara nav zālē... Sakarā ar to mēs šo jautājumu pārceļam uz nākamo sēdi. Vai deputātam Rasnačam ir cits priekšlikums? Ieslēdziet, lūdzu, mikrofonu deputātam Dzintaram Rasnačam.".
- 2011_03_17-seq356 spokenText "Paldies. Līdz ar to Saeimas 17.marta sēdi pasludinu par slēgtu. Atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem 2011.gada 17.martā".
- 2011_03_17-seq355 spokenText "Godātie kolēģi! Neskrieniet prom... Divi nav reģistrējušies... Inese Šlesere un Jānis Vucāns... Jānis Vucāns ir uz vietas. Paldies.".
- 2011_03_17-seq354 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Lūdzu_rezultātu! Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vēlos jūs informēt, ka ir saņemts arī deputātu Parādnieka, Laizānes, Cilinska, Dzintara un Dombravas jautājums ārlietu ministram Ģirtam Valdim Kristovskim „Par nepatiesas informācijas izplatīšanu par 16.martu”. Jautājums tiks nodots ministram. Vārds Saeimas sekretāra biedram Dzintaram Rasnačam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.".
- 2011_03_17-seq353 spokenText "Sveicam Visvaldi Lāci 87. dzimšanas dienā, kas bija sestdien. (Aplausi. No zāles dep. A.Šlesers: „Kāpēc nav ziedu?” Starpsaucieni: „Krīze! Krīze!”)".
- 2011_03_17-seq352 spokenText "Paldies. Vēl. Es vēlos jūs informēt, ka pulksten 17.00 ir paredzēta atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem. Bija iesniegti pieci jautājumi. Deputātu Rasnača, Cilinska, Parādnieka, Laizānes un Lāča jautājums ekonomikas ministram Artim Kamparam „Par Valsts valodas likuma 21.panta pārkāpumu”. Uz šo jautājumu ir saņemta rakstiska atbilde, kas iesniedzējus neapmierina. Ministrs pulksten 17.00 ieradīsies sniegt mutiskas atbildes. Deputātu Laizānes, Parādnieka, Cilinska, Rasnača un Lāča jautājums aizsardzības ministram Artim Pabrikam „Par klajas necieņas izrādīšanu Latvijas sabiedrībai”. Uz šo jautājumu ir saņemta rakstiska atbilde, kas iesniedzējus īsti neapmierina, bet, tā kā Pabrika kungs atrodas komandējumā Polijā, deputāti neuzskata par nepieciešamu uzklausīt ministra atbildi. Trešais ir deputātu Strodes, Zalāna, Kučinska, Šlesera un Bekeša jautājums labklājības ministrei Jurševskai „Par sociālās apdrošināšanas pabalstu ilgtermiņa iesaldēšanu”. Uz šo jautājumu ir saņemta rakstveida atbilde, kas iesniedzējus apmierina. Deputātu Holostova, Urbanoviča, Klementjeva, Dolgopolova, Agešina, Zujeva un citu deputātu jautājums labklājības ministrei Ilonai Jurševskai „Par fondēto pensiju shēmas dalībnieku skaitu”. Arī uz šo jautājumu ir saņemta rakstiska atbilde, kas iesniedzējus apmierina. Piektais ir deputātu Dzintara, Rasnača, Bērziņa, Cilinska un Laizānes jautājums Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim „Par Saeimas deklarācijas „Par latviešu leģionāriem Otrajā pasaules karā” izpildi”. Ir saņemta rakstveida atbilde, kas iesniedzējus neapmierina. Ministru prezidents ir informējis, ka viņš šodien nevar ierasties, tātad atbildes sniegšana uz šo jautājumu tiek pārnesta uz nākamo nedēļu. Tātad šodien pulksten 17.00 būs ekonomikas ministra Kampara atbilde uz vienu no iesniegtajiem jautājumiem. Vai Parādnieka kungs vēlas sniegt paziņojumu? Lūdzu! Vārds deputātam Imantam Parādniekam paziņojumam.".
- 2011_03_17-seq351 spokenText "Godātie kolēģi! Godātie parlamentārās izmeklēšanas komisijas locekļi! Sasaucu pirmo parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdi pulksten 15.50 Sarkanajā zālē. Lūdzu visus uz sēdi!".
- 2011_03_17-seq350 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par piekrišanu 10.Saeimas deputāta Sergeja Dolgopolova saukšanai pie administratīvās atbildības”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret - nav, atturas - 2. Lēmums pieņemts. Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Parlamentārās izmeklēšanas komisijas sakarā ar iespējamām pretlikumīgām darbībām A/S „Parex banka” pārņemšanas un restrukturizācijas procesā locekļu ievēlēšanu”. Tātad šajā lēmuma projektā ir iespējams balsot par katru no komisijas locekļiem atsevišķi. Vai jūs piekrītat, ka mēs balsojam par visu komisijas sastāvu kopumā? Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Parlamentārās izmeklēšanas komisijas sakarā ar iespējamām pretlikumīgām darbībām A/S „Parex banka” pārņemšanas un restrukturizācijas procesā locekļu ievēlēšanu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret - nav, atturas - 1. Lēmums pieņemts. Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi likumā „Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos”” (Nr.223/Lp10) otrajam lasījumam, nosakot to līdz š.g. 31.martam”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi likumā „Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos”” (Nr.223/Lp10) otrajam lasījumam, nosakot to līdz š.g. 31.martam”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 93, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi likumā „Par zemes reformas pabeigšanu pilsētās”” (Nr.224/Lp10) otrajam lasījumam, nosakot to līdz š.g. 31.martam”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi likumā „Par zemes reformas pabeigšanu pilsētās”” (Nr.224./Lp10) otrajam lasījumam, nosakot to līdz š.g. 31.martam”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 93, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Nākamais darba kārtības jautājums, kas ir arī pēdējais, - lēmuma projekts „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā” (Nr.225/Lp10) otrajam lasījumam, nosakot to līdz š.g. 31.martam”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projekta „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā” (Nr.225/Lp10) otrajam lasījumam, nosakot to līdz š.g. 31.martam”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 92, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Līdz ar to visi šīsdienas sēdes darba kārtības jautājumi ir izskatīti. Pirms mēs reģistrējamies, vārds Saeimas sekretāram Kārlim Šadurskim - paziņojumam.".
- 2011_03_17-seq349 spokenText "Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija ir saņēmusi un izskatījusi Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes iesniegumu ar lūgumu piekrist 10.Saeimas deputāta Sergeja Dolgopolova saukšanai pie administratīvās atbildības. Komisija nolēma atbalstīt deputāta Sergeja Dolgopolova saukšanu pie administratīvās atbildības par administratīvajā protokolā norādīto pārkāpumu.".
- 2011_03_17-seq348 spokenText "Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 14.aprīlis. Paldies. Nākamā darba kārtības sadaļa - „Lēmumu projektu izskatīšana”. Lēmuma projekts „Par piekrišanu 10.Saeimas deputāta Sergeja Dolgopolova saukšanai pie administratīvās atbildības”. Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā - deputāts Vitālijs Orlovs.".
- 2011_03_17-seq347 spokenText "Godātie kolēģi! Es aicinu jūs iesniegt priekšlikumus, bet termiņu noteikt līdz 14.aprīlim, un, manuprāt, patiešām ļoti aktīvi piedalīties šā likumprojekta pilnveidošanā arī paralēli Juridiskajai komisijai. Un es saprotu, ka to darīs arī otrā komisija, Staņas kunga vadītā komisija, kas ir atbalstījusi. Es ceru arī uz jūsu palīdzību. Paldies.".
- 2011_03_17-seq346 spokenText "Paldies. Vārds deputātam... Debates slēdzu. (Smiekli, aplausi.) Debates slēdzu. Tātad lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Civilprocesa likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret - 1, atturas - 8. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.".
- 2011_03_17-seq345 spokenText "Jā, es saprotu... jūs ieraudzījāt: debatēs ir pieteicies deputāts Valērijs Kravcovs... Esmu gatavs dot viņam vietu tūlīt... Bet, Olšteina kungs, runāsim nopietni! Padomājiet līdz otrajam lasījumam par to, vai ar šiem grozījumiem jūs neizraisīsiet sacensību - sāncensību starp šiem parādu piedzinējiem - un vai šo grozījumu rezultātā nebūs tā, ka šīs sacensības jeb sāncensības rezultātā būs ļoti daudz no dzīvokļiem izliktu ģimeņu. (No zāles dep. A.Šķēle: „Būs!”)".
- 2011_03_17-seq344 spokenText "Rasnača kungs, lūdzu, turpiniet!".
- 2011_03_17-seq343 spokenText "Jā, paldies visiem debatētājiem! Pēc pēdējām runām gan ir daži vārdi, kurus arī es vēl gribu Ekonomikas ministrijas parlamentārajam sekretāram teikt, lai būtu, par ko padomāt līdz otrajam lasījumam. Tas ir zināmā mērā retorisks jautājums. Iedomājieties, ka jūs esat vienlaikus gan kredītņēmējs, gan arī objektīvu apstākļu dēļ jums ir izveidojusies parādu nasta attiecībā pret komunālo pakalpojumu sniedzējiem. Un šī nasta, protams, aug, jūs cenšaties maksāt šo kredītu, bet arī kredītu jūs vairs nespējat pilnībā nomaksāt un mēģināt to pārstrukturēt. Un jūs nonākat tādā situācijā, kādā šobrīd ir, kā jau es teicu, ļoti, ļoti daudzi Latvijas cilvēki, ka viņi ir parādā gan vienam, gan otram. Šajā situācijā, Olšteina kungs... (Zālē smiekli, aplausi.)".
- 2011_03_17-seq341 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie deputāti! Uzklausījis šeit klātesošo deputātu viedokli, es gribu vispirmām kārtām pateikt paldies Čepānes kundzei par ļoti izsmeļošo redzējumu, par pozitīvo un negatīvo aspektu izklāstu. Viena lieta, man liekas, vēl netika pieminēta šajā jautājumā. Proti, man šķiet, ka, pieņemot šāda veida grozījumus, mēs radīsim vēl vienu papildu instrumentu bankām, ar ko vērsties daudz asāk pret kredītņēmējiem. Kāpēc? Ja komunālo pakalpojumu sniedzējs saņems savu apmierinājumu 10 procentu apmērā, no tā jau nemazināsies bankas prasījums pret godprātīgu, iespējams, kredītņēmēju. Tajā gadījumā, kad šī ķīla tiks pārdota, attiecīgā prasījuma summa tāpat tiks piedzīta no šā cilvēka, kurš, iespējams, objektīvu iemeslu dēļ nevarējis samaksāt gan komunālos pakalpojumus, gan arī veikt kārtējos maksājumus bankai. Tāpēc es pirms balsojuma atkārtoti lūdzu izsvērt visus „par” un „pret”. Paldies.".
- 2011_03_17-seq339 spokenText "Godātie kolēģi! Es gribu pilnībā piekrist Juridiskās komisijas vadītājai un izteikt atzinību par ļoti izsmeļošo, precīzi strukturēto problēmas izklāstu. Es domāju, ka tas bija aptverošs un skaidrs. No tā ir arī skaidrs, ka ekonomikas ministra iesniegtais likumprojekts, lai kā smaida kolēģis Klāvs Olšteins, ir jāvērtē kā vājš. Es negribētu vairs atkārtot tos argumentus „par” un „pret”, ko izteica šeit kolēģi, gribu minēt tikai vienu argumentu, par kuru neviens šeit nav runājis, kuru neviens šeit nav minējis. Varbūt kāds var nākt un paskaidrot, kāpēc tiem cilvēkiem, kam nav parādu, kam nav bankā kredītu, - kāpēc tiem cilvēkiem šā likuma pieņemšanas sakarā būtu par savas kredītkartes lietošanu jāsāk maksāt dārgāk? Bankas - tie nav pūkaini eņģelīši! Ir pilnīgi skaidrs, ka, ar likumu uzliekot papildus šo, ja tā var teikt, iespējamo zaudējumu uz to pleciem, tas tiks izlīdzināts uz bankas klientu kopējās masas rēķina. Ir pilnīgi skaidrs, ka desmitdaļa, tūkstošdaļa vai kāda cita daļa procenta tiks uzlikta uz visu bankas pakalpojumu lietotāju pleciem, tāpēc ka bankas savu darbību rēķina pēc kapitāla atdeves. Ir investori, kas ieguldījuši bankā naudu, ir investori, kas ir ieguldījuši bankas kapitālā. Viņi grib saņemt noteiktu naudas summu atpakaļ, un, ja likumdevējs kaut ko noregulē - un varbūt, iespējams, taisnīgi mēģina noregulēt, atrisināt tur 30 procentu vai citu procentu parādnieku problēmas -, tad bankas neatteiksies no sava, bankas neatteiksies no šīs ieplānotās atdeves no kapitāla. Un visiem tiem - to skaitā arī kolēģim Rasnačam -, kuri runāja par šo jautājumu un aicināja aizdomāties, būs jāmaksā dārgāk, kaut arī viņiem nav kredītu, nav ķīlu un nav parādu. Šis jautājums nav ne mazākajā mērā pārdomāts. Es domāju, ir jēga - tad, ja šis likumprojekts tiks pieņemts pirmajā lasījumā un tiks virzīts vēlāk uz otro, - dot pietiekami ilgu termiņu priekšlikumu iesniegšanai un domāt daudz, daudz rūpīgāk. Paldies.".
- 2011_03_17-seq337 spokenText "Cienījamie kolēģi! Lūdzu nesaskatīt... protams, jūs saskatīsiet pareizi manā runā, kas tagad būs, zināmas personiskās intereses. Bet jūs, runājot par ķīlām un hipotekārajiem kredītiem, neaizmirstiet to, ka sevišķi galvaspilsētā un Rīgas apkārtnē, tas ir, arī Jūrmalas pilsētā, Baložos, Ķekavā, Mārupē, pašā Rīgā un tā tālāk, pastāv viena problēma, un tā vēršas plašumā. Bez kādām ķīlām un bez kaut kā cita. Un šī problēma rodas tādēļ, ka mēs nemākam atrisināt šo bezdarba jautājumu. Ko lai dara tie cilvēki, kam pieder Rīgā un, kā jau es minēju, tās apkārtnē un vispār visā Latvijā nekustamais īpašums? Un šie nekustamie īpašumi, kā mēs zinām, sevišķi Jūrmalā, kur tās cenas ir vēl augstākas nekā Rīgā, pieder cilvēkiem 50-70 gadus... Ļoti ilgi... dzimtai, ģimenei. Un šis īpašnieks ir vai nu bezdarbnieks, vai pensionārs ar pensiju līdz 138 latiem, un, kā mēs zinām, 80 procenti pensionāru tādi ir. Un, ja viņš nemaksā, nemaz nevajag ķīlu... ja viņš nemaksā ikmēneša šos komunālos pakalpojumus... uzskaitīsim tagad tos: gāze, elektrība, auksts ūdens, silts ūdens, kanalizācija (No zāles dep. A.Klementjevs: „Cepure, cimdi...”)... tagad nāk vēl klāt kadastrālā vērtība, zemes vērtība un atkritumu izvešana... Tad dažu mēnešu laikā viņš var zaudēt savu senču īpašumu. Nemaz nevajag ilgi! Arī šie pakalpojumu sniedzēji negaidīs... ilgi negaidīs... Tie varēs iesūdzēt viņu tiesā un pret viņu vērsties, un viņu varēs izdzīt no viņa dzīvojamās mājas tik un tā. Lūk, mums ir jādomā tālāk! Un te - cienījamā priekšsēdētāja, lūdzu neapturēt mani! - maza atkāpšanās no pirmās runas, kad mēs runājām par Ministru prezidenta ziņojumu. Šo problēmu var novērst lielā mērā tūlīt, bet tad mums jāatsakās no globalizācijas, no tiem žņaugiem, ko mums uzliek. Tas jautājums nav ekonomisks vien, bet arī politiski ekonomisks. Kas tad ir globalizācija? Globalizācija nozīmē to: ja kādā zemē kāds ražo lētāk nekā Latvijā, vienalga, kādu ražojumu un ja viņš ir ar mieru dzīvot sliktāk, tad mums darba šajā ražošanas jomā nav. Nu jāsaprot, nav! Viņi ieved te, un darba nav. Valsts, kāda cita, subsidē savu ražotāju tā, ka viņš var atdot Latvijā savu produktu lētāk nekā Latvijas pilsonis, un mums darba nav. Lūk, kur ir sakne šai lietai! Radīsim darbu cilvēkiem, un tad uzreiz jau daļēji šī problēma gan ar šiem dzīvokļiem, gan ar nekustamajiem īpašumiem tiks atrisināta! Es vēlreiz uzsveru: tas nav tikai ekonomisks jautājums, tas ir politiski ekonomisks jautājums. Paldies par uzmanību.".
- 2011_03_17-seq335 spokenText "Godātie kolēģi! Problēma, ko mēs risinām, protams, ir reāla un komplicēta. Mēs sarežģītā sistēmā gribam mainīt vienu parametru. Uzreiz, lai novērstu aizdomas, ka es vēlos lobēt kredītiestādes, es teikšu savu viedokli, ka šī komunālo parādu prioritārā segšana noteiktā fiksētā procentuālā apmērā... es to uzskatu par samērīgu un pareizu. Tomēr, ja mēs gribam mainīt vienu parametru sarežģītā sistēmā, mums ir jāsaprot, kā sistēma kopumā mainīsies, kādas citas maiņas tas ietekmēs. Es ļoti priecāšos, ja mums būs šīs prognozes - precīzas vai mazāk precīzas, bet tomēr prognozes -, kā kopumā tas mainīs nekustamā īpašuma situāciju šajā apgrūtinātajā sektorā. Proti, es gribu runāt tikai par vienu vienīgu aspektu. Regulējums, kas šobrīd tiek piedāvāts, attieksies tikai uz tiem nekustamajiem īpašumiem, kuri kā ķīla tiek realizēti izsolē. Faktiski parādnieks ir izlikts no dzīvokļa (No zāles: „Vēl ne!”), un tālāk notiek šī izsole. Vai arī šīs izsoles rezultātā mainās situācija. Šobrīd šo ķīlu realizēt ir ieinteresēta tikai kredītiestāde - vienīgā ieinteresētā puse. Savukārt kredītiestādes, sekojot līdzi situācijai nekustamo īpašumu tirgū, arī skatās, vai tām ir jēga šo ķīlu šobrīd realizēt vai ne. Tajā brīdī, kad mēs radām vēl plašu ieinteresēto personu loku, man šķiet, ka šobrīd ir ļoti grūti prognozēt, cik un kā mums palielināsies šo izsoļu skaits un šo izlikšanu skaits. Līdz ar to mums ir diezgan grūti prognozēt, kādas papildu saistības tas uzliks pašvaldībām, kam saskaņā ar Pašvaldību likumu ir jānodrošina ģimenes ar nepilngadīgiem bērniem, ar apgādājamiem veciem cilvēkiem, un tā joprojām. Mēs nezinām, kādā veidā mainīsies šī tirgus dinamika šeit. Un man šķiet, ka tas ir viens ļoti būtisks apsvērums, kas ir jāņem vērā, skatot likumprojektu tālākajā gaitā. Es nemēģināšu konkurēt ar mūsu juristiem, spriežot par to, kādas sekas varētu būt tam, ka šai normai ir atpakaļejošs spēks uz jau esošiem hipotekārā kredīta līgumiem, un kādas varētu būt juridiskās konsekvences tam. Bet viena lieta gan man ir skaidra... Šķiet, ka, ja šī norma ir taisnīga un pareiza, tad, skatoties nākotnē, mēs noteikti to varam noteikt obligātā kārtā kā neatņemamu normu attiecībā uz visiem līgumiem, kas tiks slēgti turpmāk. Tajā skaitā tā varētu attiekties uz visiem tiem līgumiem, kuri tiek pārstrukturēti, kur mainās līguma nosacījumi vai tiek izdarīti grozījumi hipotekārā kredīta līgumā. Tad šai normai jau vajadzētu obligāti skart tos. Var būt, ka šeit ir daļēja regulēšana nepieciešama, var būt, ka ar vienu griezienu šo Gordija mezglu nemaz nav iespējams atrisināt. Es domāju, ka šeit ir vajadzīga ļoti plaša analīze, bet, lai mēs pie tās varētu ķerties klāt, šodien ir jāizdara viens darbs - šodienas balsojumam vajadzētu būt pozitīvam, lai mēs varam sekmīgi strādāt pie tā turpmāk. Paldies.".
- 2011_03_17-seq333 spokenText "Augstā Saeima! Kā vienmēr un visur eksistē zināmas patiesības un eksistē zināmi mīti. Patiesība, pret kuru neviens neiebildīs, ir tāda, ka eksistē problēma, kura saucas „nemaksāšanas un nemaksātāju problēma”. Tā ir patiesība numur 1. Patiesība Nr.2 - šī problēma ir jārisina. Tas ir neapšaubāmi, un, man liekas, neviens pret to neiebilst. Es domāju, es izteikšu varbūt tādu šaubīgu, bet tomēr patiesību, manā skatījumā, ka, ja piedāvātais grozījums būtu iesniegts tad, kad tikko bija sācies hipotekārais bums, es domāju, neviena banka nebūtu iebildusi pret to, ka uz no jauna slēgtajiem hipotekārajiem līgumiem ir attiecināmas šīs te prasības. Es domāju, ka arī tā ir patiesība. Bet, pieejot pie šīs problēmas risinājuma, Ekonomikas ministrija diemžēl kārtējo reizi ir stipri nokavējusi ar to un piedāvājusi alternatīvā divus risinājumus: pirmais ir tas, kas šodien tiek skatīts, bet otro, es domāju, visi atceras, - sākt regulēt tarifus, lai iekļautu tarifos starpību, kura segtu šos izveidojušos parādus. Starp citu, tāda prakse jau eksistē šodien. Es domāju, ka visi iedzīvotāji, kas par auksto ūdeni un silto ūdeni maksā, balstoties uz savu skaitītāju rādījumiem, maksā vienlaikus arī to starpību, kas rodas starp individuālo skaitītāju rādījumu summu un mājas kopējā skaitītāja rādījumu. Tāda bija tā svētība no Ministru kabineta puses, kas tika dota ar Ekonomikas ministrijas rokām! Bet ir arī pozitīvas puses, šodien apspriežot šo lietu. Pirmā. Jāteic, ka tikai tagad mēs sākam apzināties, ka šī problēma ir daudzpusīga un nevar būt risināma ar vienu paņēmienu, sēžot pie brokastu galda. Punkts numur divi. Ierosinot šos grozījumus, atsākās dialogs starp bankām un apsaimniekotājiem un pārvaldītājiem. Tas ir ļoti pozitīvs moments. Treškārt. Parādās arī citas receptes, kā risināt šo problēmu. Daži no tiem risinājumiem šodien jau izskanējuši, par dažiem runā ļoti daudz, tagad apspriežot vienu no likumiem, kas ir dzīvokļu likumu paketē, - Īres likumu. Un arī tas ir visnotaļ atbalstāms process. Man šķiet, ka šodien, lai stimulētu šo procesu, piedāvāto likumprojektu vajadzētu pieņemt pirmajā lasījumā, bet pie tā ir ļoti nopietni jāstrādā, domājot par pārejas noteikumiem, par to, uz kādiem noslēgtajiem hipotekārajiem un citiem līgumiem tas attiecināms, par to, vai tas tiešām atrisinās visas problēmas, kas saistītas ar pārdodamiem dzīvokļiem. Jo, balstoties uz gadījumiem no dzīves, varu pateikt, ka šodien liela daļa banku ir izveidojušas meitaskompānijas, kas apsaimnieko šāda veida īpašumus, un ka notiek izsoles. Tad, dabīgi, par zemo cenu šīs kompānijas nopirks šos piedāvātos dzīvokļus, samaksās līdz 10 procentiem, un pēc tam tas dzīvoklis tiks pārpārdots par drusku lielāku summu, kas segs arī to maksājumu. Tas ir variants. Tā ir hipotētiskā iespēja, kuru normāls biznesmenis obligāti pielietos. Jo ar to nodarbojas ne tikai bankas, un tas arī ir jātur prātā. Tāpēc mans piedāvājums būtu šodien atbalstīt pirmajā lasījumā šos piedāvātos grozījumus, dot diezgan normālu laiku, lai varētu izstrādāt priekšlikumus, kas būtu attiecināmi ne tikai uz šo likumu, bet arī uz likumiem, kas ar to saistāmi, un tikai tad, likumprojektu skatot otrajā lasījumā, atgriezties pie šīs problēmas un skaidri apzināties, vai sniegtā atbilde risina šo problēmu kopumā vai rada jaunas problēmas. Paldies.".
- 2011_03_17-seq331 spokenText "Godātie kolēģi! Mans pienākums ir runāt par šā likumprojekta plusiem un mīnusiem. Vispirms par plusiem. Patiešām - piedāvātais risinājums pirmajā acu uzmetienā ir ļoti vilinošs un sabiedrībā tiek atbalstīts, īpaši ja tiek uzkurinātas tādas kaislības kā, piemēram, no Olšteina kunga puses, kurš teica: nu mums tagad ir jāizvēlas, kuru pusi mēs atbalstām. Ja viņš nebūtu jurists, tad es būtu ļoti... nebūtu pārsteigta, bet, es domāju, jums kā juristam jāsaprot, ka šeit nav jāatbalsta viena vai otra puse, bet ir jārunā par samērīgumu. Proti, par šīm labajām lietām. Patiešām, mēs visi esam dzirdējuši ļoti daudz gadījumu; arī mēs, piemēram, ar Ingūnu Rībenu... kad bijām Mājokļa jautājumu apakškomisijā, nāca namu apsaimniekotāji un stāstīja par gadījumiem, kad kādā no bankām tiek ieķīlāti labi dzīvokļi, ķīlas devējs būvē māju, maksā apzinīgi kredītu un procentus, līzingā ir nopircis automašīnu, iepērkas dārgos veikalos, bet nemaksā komunālos maksājumus un apsaimniekošanas izdevumus. Pēdējā laikā, kā teica Rasnača kungs, šie parādnieki, tomēr gribēdami saglabāt savu dzīves līmeni, vairs nevar samaksāt bankām, taču ar bankām mēģina vienoties, turpretī apsaimniekotājiem un komunālo maksājumu sniedzējiem parādi joprojām krājas. Mēs zinām, ka apsaimniekotāji, lai nebankrotētu, nelikumīgi no uzkrājumiem remontam un labiekārtošanai mēģina segt šo nemaksātāju parādus, tādējādi aizskarot citu īrnieku intereses. Mēs zinām, ka, balstoties uz Ministru kabineta noteikumiem, kas ir ļoti apšaubāmi no konstitucionālo tiesību viedokļa, jo šeit nepastāv solidārā atbildība, siltumenerģijas piegādātāji nepieslēdz siltumu daudzdzīvokļu dzīvojamām mājām tāpēc, ka šie ļaunprātīgie nemaksātāji nav samaksājuši savu daļu. Mēs zinām, ka parādu piedziņa par pakalpojumiem ir ļoti apgrūtināta, tiesvedība ir ilgstoša un sarežģīta, un, ja arī pēc četriem vai pieciem gadiem beigās tiek līdz tiesas spriedumam, tad, kā kolēģi teica, nav jau nekā vairs, ko piedzīt, jo bankas dzīvokļa īpašumam ir uzlikušas savu ķepu virsū. Kreditori, tostarp arī mājas pārvaldītāji, siltumpiegādātāji, ūdensapgādes uzņēmumi un atkritumu apsaimniekotāji nav ieinteresēti tiesā sniegt prasības par parādu piedziņu, jo tiesvedības uzsākšanai viņiem trūkst nepieciešamo līdzekļu. Viņi jau tāpat knapi turas virs ūdens. Un tā rezultātā veidojas prakse, ka sākotnēji nelielais parāds pieaug līdz tādam apmēram, ka tas rada smagas sekas arī šiem līdzējiem. Beigās par šiem labajiem piedāvājuma plusiem... Mēs zinām, protams, šos populāros stāstus par sliktajām skandināvu bankām, ko te vienmēr Šlesera kungs atgādina, kas, dodot kredītus, nav pietiekami izvērtējušas risku saistībā ar citām kredītņēmēju saistībām. Acīmredzot šeit ir domāts tas, ka tās nav pieprasījušas varbūt izziņu par komunālo maksājumu segšanu vai tamlīdzīgi. Šorīt viens no kolēģiem Latvijas televīzijas 1.programmā teica: „Nu tad tagad pēc šā balsojuma mēs redzēsim šos banku lobijus, kas ies pret sabiedrības interesēm!” (No zāles: „Kurš tas bija?”) Un žurnālists gāja vēl tālāk. Viņš teica... daudznozīmīgi piebilda: „Skatīsimies, vai šiem „pret” balsotājiem ir kredīti bankā.” Nu, ņemot vērā to, lai norādītu uz visu iepriekš teikto, lai norādītu uz likumprojekta mīnusiem, ir jābūt diezgan lielai drosmei, lai, piemēram, mani neatzītu par banku lobiju „n” pakāpē. Bet tomēr mans kā Juridiskās komisijas vadītājas pienākums ir vērst uzmanību arī uz šīm sekām, kas varētu iestāties pēc piedāvāto Civilprocesa likuma grozījumu stāšanās spēkā un šāda tiesiskā regulējuma piemērošanas. Pirmais jautājums: kādi tad ir šie parādnieki? Tos es nosacīti varētu grupēt vairākās grupās. Vispopulārākais sadalījums ir šāds: tie, kas nevar maksāt, un tie, kas ļaunprātīgi nemaksā. Taču tas ir visai nosacīti, jo mēs nevaram atrast robežu, kuri tad ir tie, kas ļaunprātīgi nemaksā, un kuri patiešām nevar maksāt. Robežu ir grūti novilkt. Nākamais iedalījums: vieniem ir kredīti. Šeit tiek runāts... 30 procenti, 20 procenti... 10... Neviens īsti nezina, cik daudziem no visiem šiem parādniekiem tie kredīti ir. Varbūt Olšteina kungs nāks un pateiks, cik tad īsti viņu ir... cik Ekonomikas ministrija ir secinājusi... cik tad šo parādnieku ir? Otriem šo kredītu nav. Kā vieni, tā otri ir maksātāji un nemaksātāji tajā pašā daudzdzīvokļu mājā. Nākamais iedalījums parādniekiem... Ir vēl privāto māju īpašnieki, kopīpašumā esošu māju īpašnieki, tādu daudzdzīvokļu dzīvojamo māju īpašnieki, kuras nav sadalītas dzīvokļu īpašumos. Tātad statistikas, cik procentiem daudzdzīvokļu dzīvojamo māju īpašniekiem ir šie hipotekārie kredīti, mūsu rīcībā nav. Pagaidām mēs zinām tikai aptuvenus kopējos parādus par komunālajiem maksājumiem un dzīvojamo māju apsaimniekošanu. Par tiem tad dažādās auditorijās tiek minēts Latvijas Pašvaldību savienības, man liekas, nosauktais skaitlis, kas bija 60 miljoni. Taču, cik no šiem 60 miljoniem - varbūt Olšteina kungs to var pateikt - ir parādi apsaimniekotājiem? Būtu labi, ja jūs nerunātos ar Rībenas kundzi... Cik no šiem parādiem ir „Latvijas Gāzei”, cik procentu no šiem 60 miljoniem ir atkritumu apsaimniekotājiem, cik „Rīgas Siltumam” un visiem tiem pakalpojumu sniedzējiem, ko jūs tur pieminat? Mums tādas informācijas nav. Tālāk. Ko paredz grozījumi? Grozījumi paredz parādu piedziņas nosacījumus un kreditoru prasījumu apmierin��šanas secību ar ķīlu apgrūtināta nekustamā īpašuma pārdošanas gadījumos jeb, vienkāršiem vārdiem izsakoties, secību, kādā tiek sadalīta ieķīlāta dzīvokļa īpašuma pārdošanas rezultātā saņemtā nauda. Kā jau es minēju, tajos gadījumos, kad dzīvokļa īpašnieks, kam ir parāds par pakalpojumu, vienlaikus ir parādā arī hipotekārajam kreditoram (turklāt pievērsiet uzmanību tam, ka šis kreditors ne vienmēr ir banka, tas var būt jebkurš no mums), dzīvokļa īpašuma pārdošanas rezultātā saņemtā nauda tiek sadalīta tā, ka prasījums par pakalpojumu samaksas parāda piedziņu tiek apmierināts pirms hipotekārā kreditora prasījuma. Šāda ķīlas institūta kārtība (civiltiesību eksperti un Tieslietu ministrija, lai to raksturotu, lieto vārdus „degradējoša kārtība”) ir noteikta, kā norādīts anotācijā, ar mērķi nodrošināt iespēju, ka (citēju): „pārējiem mājas dzīvokļu īpašniekiem nenāktos maksāt parādnieka parādu un dzīvokļa īpašniekiem tiktu nodrošināts pakalpojums”. Faktiski... būtībā, kolēģi, ir maldinoša informācija kā no Agešina kunga puses, tā arī no Olšteina kunga puses, jo, godātie kungi, nav tāda tiesiskā regulējuma, kas noteiktu, ka vienam dzīvokļa īpašniekam ir jāsedz cita dzīvokļa īpašnieka parāds. Pašvaldību dzīvojamā fonda pārvaldītāji gribēja šādu nelikumīgu rīcību nostiprināt likumā, bet viņiem tas neizdevās. Otrkārt. Arī neieķīlātu dzīvokļu īpašnieki ir parādā par pakalpojumiem, un tāpēc pakalpojumu konkrētā dzīvojamā mājā var nepiegādāt arī neieķīlāta dzīvokļa īpašnieka nenomaksāta parādu dēļ. Proti, dzīvokļiem var turpmāk nepieslēgt siltumu. Un līdz ar to šis izvēlētais regulējums mērķi nesasniegs. Šādu kārtību piemērojot, ieguvēji, nenoliedzami, būs pakalpojumu sniedzēji un arī konkrēts pakalpojumu sniedzēju uzņēmums, un protams, arī apsaimniekotāji. Tālāk. Trešais aspekts, par ko es gribu runāt. Par šiem mīnusiem attiecībā uz tādu pakalpojumu sniegšanu kā siltumapgāde, gāzes piegāde, ūdensapgāde, kanalizācijas nodrošināšana, sadzīves atkritumu apsaimniekošana. Joprojām nav tiesiskā regulējuma, lai šīs civiltiesiskās attiecības starp pakalpojumu sniedzēju, piemēram, siltumapgādes uzņēmumu, un tiešo pakalpojumu saņēmēju - dzīvokļa īpašnieku - noregulētu divpusējs līgums, kurā katrai pusei ir savas noteiktas saistības un atbildība. Man, piemēram, nav zināms, vai „Latvijas Gāze”, piemēram, var tehniski rīkoties līdzīgi kā „Latvenergo”, kad pastāv šie divpusējie līgumi. Katrā ziņā ar šiem Civilprocesa likuma grozījumiem tiek stimulēta tāda kārtība, lai šī galvenā problēma ar divpusējiem līgumiem netiktu atrisināta. Ceturtkārt. Kā norādīts likumprojekta anotācijā, grozījumi attieksies uz tiem gadījumiem, kad parādnieka rīcībā nav citu līdzekļu un dzīvokļa īpašums ir viņa vienīgā manta, pret kuru vērst piedziņu. Lai apmierinātu pakalpojumu sniedzēja prasījumu, tiks vērsta piedziņa uz dzīvokļa īpašnieka vienīgo mantu -viņa mājokli. Un tas nozīmē - vai es pareizi saprotu, Olšteina kungs? -, ka, par 200, 300, 400 vai 500 latu lielu komunālo maksājumu parādu, vēršot piedziņu uz mājokli, no dzīvokļiem var tikt izlikti cilvēki. (No zāles dep. Dz.Rasnačs: „Ar visiem bērniem!”) Un kādas tam būs sekas? Pašlaik bankas, ja arī kredītsaistības netiek pildītas, ļauj šajos dzīvokļos dzīvot tiem kredītņēmējiem, kas nebija paspējuši savas kredītsaistības nokārtot. Iespējams, ka tā tas būs līdz tam brīdim, kad attīstīsies nekustamā īpašuma tirgus, un tad viņi, iespējams, metīs arī šos cilvēkus ārā. Ja es pareizi saprotu, tad šā likuma piemērošanas gadījumā dzīvoklis tiks izsolīts un īpašnieks izlikts. Un tad te ir jānoskaidro, vai piedziņas vēršana uz dzīvokļa īpašumu (piemēram, par manis minētajiem dzīvokļa īpašnieka nesamaksātajiem 300, 400 vai 500 latiem) ir adekvāta rīcība. Un tad vēl jājautā: patiešām, kur ir loģika, ja izliek no vienīgā dzīvokļa personu, ja saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem tā vienlaikus iegūst tiesības prasīt no attiecīgās pašvaldības sociālo palīdzību, kā arī nodrošināt ģimeni ar dzīvojamo platību? Nu ko darīs izliktais vai izliktie? Ģimene, piemēram, ar bērniem, ar veciem cilvēkiem neies dzīvot zem tilta, bet viņa ies uz pašvaldību un prasīs pašvaldībai dzīvokli, prasīs pašvaldībai sociālos pabalstus. Un no nodokļu maksātāju naudas tas acīmredzot būs jānodrošina. Tās bija tās galvenās iebildes. Protams, es varētu uzslavēt Ekonomikas ministriju, jo, atšķirībā no Ekonomikas ministrijas, Tieslietu ministrija visus šos gadus absolūti nekādu risinājumu nav piedāvājusi. Mums ir jāvaino arī pašiem sevi, jo mēs, strādādami kaut vai šajā Mājokļa jautājumu apakškomisijā, neesam varējuši atrast kādu konkrētu risinājumu. Pašlaik Juridiskajā komisijā mēs paralēli izskatām arī grozījumus Civilprocesa likumā, kur tiek paredzētas maza apmēra prasību, līdz 1500 latiem, piedziņas īpatnības, ka tur nevajadzētu iziet cauri visiem... pašreiz spēkā esošajam tiesiskajam regulējumam, kas prasītu apmēram 3, 4 vai 5 gadus. Šeit tiks saīsināts šis process, šis process varētu būt rakstveidā. Iespējams, ka tas ir viens no risinājumiem. Turpretī šajā gadījumā, kur šie dzīvokļi ir ieķīlāti, tas patiešām... mēs ar šo risinājumu - ar maza apmēra prasībām - šeit netiekam klāt visām šīm lietām. Un vēl vispēdējais, ko es gribu, ir kliedināt šo mītu... Jūs runājāt ar piemēriem, arī es gribu runāt ar piemēriem. Ņemsim, piemēram, daudzdzīvokļu dzīvojamo māju, kurā dzīvo... kurā atrodas 100 dzīvokļi. Pieņemsim, ja šajā mājā 30 dzīvokļu iemītniekiem ir hipotekārie kredīti un 10 dzīvokļi ir nemaksātāji, tad ar šiem 10 mēs tiksim galā, bet, ja tie pārējie, piemēram, 50, ir joprojām tie, kam nav to hipotekāro kredītu, tad tik un tā... tātad šajā gadījumā arī no viņiem neko nevar paņemt. No viņiem namu pārvaldes... Man šeit nav tik daudz piemēru, lai es par visu to runātu, bet mums ir pietiekama statistika, ka mums namu pārvaldes jeb tās sabiedrības ar ierobežotu atbildību, manuprāt, pietiekami aktīvi nestrādā, kad atsevišķiem dzīvokļiem, piemēram, Sarkandaugavā... Jūs ļoti labi zināt, ka tur ir uzkrājušies parādi vienam dzīvoklim vairāku desmitu tūkstošu apmērā. Namu pārvaldes sāk domāt tikai tad, ja parāds ir apmēram jau vairāk par 1000 latiem, bet iepriekš namu pārvaldes to nedara. Procentuāli, manuprāt, šī vēršanās tiesā ir salīdzinoši maza. Mums ir tātad jādomā... Mēs ar šo piedāvājumu jau neatrisinām visas šīs problēmas. Ir tāds teiciens: ar labiem nolūkiem bruģēt ceļu uz elli. Es pārfrāzēšu, es teikšu tā: „Man ir bailes, vai mēs ar labiem nolūkiem nebruģējam ceļu uz Satversmes tiesu.” Mans kā Juridiskās komisijas priekšsēdētājas pienākums bija jums pastāstīt par plusiem un mīnusiem, jo mēs esam politiski atbildīgi, pieņemot vienu vai otru lēmumu. Es katrā ziņā noraidu jebkādas aizdomas, ka es būtu kāds banku lobijs. Paldies jums par uzmanību.".
- 2011_03_17-seq329 spokenText "Godātie kolēģi! Šī problēma nebūt nav tik vienk��rša, kā te runāja Olšteina kungs. Acīmredzot viņš runāja kā parlamentārais sekretārs. Varbūt viņam kā deputātam būs cits viedoklis. (No zāles dep. K.Olšteins: „Nē! Nē!”) Tā situācija, Olšteina kungs, nav tik vienkārša! Te nav tā, ka ir tikai baltā krāsa un melnā krāsa! Man nav kredītu, man nav parādu. Daudziem šeit ir tāda situācija. Bet ļoti daudzi tūkstoši cilvēku... tūkstošiem, Olšteina kungs, tūkstošiem ir tādu cilvēku, kuri diemžēl ir šajā kredītu jūgā dziļi, dziļi, dziļi. Viņi sen vairs nebrauc ar mašīnu. Labākajā gadījumā viņi brauc ar divriteni vai sabiedrisko transportu. Viņi pēdējos santīmus atdod savu bērnu skološanai. Viņi ir šo banku vergi, un viņi maksā, jo viņi zina, ka pretējā gadījumā būs nežēlīgas sankcijas. Nežēlīgas! Un ļoti daudzi tūkstoši cilvēku ir tiešām kļuvuši par upuriem. Par upuriem darba vietu samazināšanai, par upuriem algu samazināšanai, par upuriem tam, ka paļāvās, ticēja un aizņēmās saprātīgi - paņēma šos kredītus. Es balsošu par šiem grozījumiem Civillikumā, jo šis ir pirmais lasījums. Bet, Olšteina kungs, es jūs aicinu nenostādīt te deputātus šādās divās nometnēs: vieni ir banku lobiji, un otri ir tie īstie un pareizie. Tā nav pareiza attieksme! Es aicinu biežāk tikties ar vēlētājiem un paklausīties, ko viņi runā. Es aicinu izvērtēt iespēju veikt paātrinātā kārtā tiesvedību pret tiem, kuri ļaunprātīgi nemaksā. Bet pielīdzināt ļaunprātīgajiem tos daudzos tūkstošus, kuri šobrīd ir krituši par upuriem, - tas ir ļoti netaisnīgi. Un, manuprāt, tā ir vienkārši jūsu nezināšana. Paldies par uzmanību.".
- 2011_03_17-seq327 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Mēs esam šodien jau daudz dzirdējuši par šo likumprojektu, tomēr es dažas lietas gribu piebilst. Pievērsīsim uzmanību tam, ka šo likumprojektu virza Ekonomikas ministrija, konkrēti, ekonomikas ministrs. Pievērsīsim arī uzmanību tam, ka šis likumprojekts nav saskaņots ar Tieslietu ministriju, un, raugoties Ministru kabineta sēdes protokolā, mēs varam atrast arī tieslietu ministra Aigara Štokenberga atšķirīgo viedokli par šo likumprojektu. Proti, viņš norāda uz to, ka šāda likumprojekta pieņemšana varētu radīt riskus iespējamai tiesvedībai Satversmes tiesā un iespēju acīmredzot šo konkrēto lietu arī zaudēt līdz ar visu no tā izrietošo. Vai piedāvātie grozījumi atrisina visu problēmu? Es domāju, ka ne. Vispirmām kārtām mēs te dzirdējām dažus piemērus... Es domāju, ka mums daudziem pat nav nojausmas par statistiku. Juridiskajā komisijā mēs uzklausījām dažus piemērus, arī no konkrētām namu pārvaldēm, un no šiem piemēriem mēs secinājām to, ka runa ir par problēmas iespējamo risinājumu aptuveni 30 procentu apmērā. Tātad atlikušie 70 procenti netiek risināti ar šiem piedāvātajiem grozījumiem. Jā, šie 30 procenti arī varbūt ir apšaubāmi, varbūt tie ir nedaudz lielāki, bet, iespējams, varbūt arī mazāki. Kādi būtu risinājumi? Es domāju, ka vispirmām kārtām būtu jāmeklē risinājumi visām problēmām, ne tikai attiecībā uz šo par nodrošinājumu kalpojošo mantu un komunālo pakalpojumu sniedzēju tiesībām vērst prasījumus pret šo mantu. Es aicinu izvērtēt (un es domāju, ka Juridiskā komisija to darīs) sekojošus priekšlikumus. Proti, atteikties... vai daļēji samazināt valsts nodevu; pārskatīt tarifu veidošanas metodiku (protams, nekādā ziņā nepieļaujot tarifu celšanos, jo, es domāju, atsevišķos gadījumos pastāv arī zināma rezerve). Iespējams ir arī risinājums, kas paredzētu iespēju nodrošinātam kreditoram vai bankai zināmu laiku segt šos komunālos pakalpojumus, jo arī viņiem taču ir savā ziņā labums, proti, šis ķīlas objekts tiek uzturēts, ķīlas objekta vērtība saglabājas. Ir taču atšķirība starp apsildītu un neapsildītu dzīvojamo platību. Tā ka priekšlikumi ir, un mēs Juridiskajā komisijā par tiem diskutēsim, lai rastu risinājumu visām situācijām, ne tikai situācijai, kas skar vien 30 procentus parādnieku. Un es aicinu Ekonomikas ministriju turpmāk tomēr nevirzīt nekvalitatīvus un nesaskaņotus likumprojektus uz Saeimu izskatīšanai. Paldies par uzmanību.".
- 2011_03_17-seq326 spokenText "Paldies. Pēc 4 minūtēm būtu pienācis laiks pārtraukumam, bet Saeimas Prezidijs ir saņēmis piecu deputātu - Viņķeles, Bendrātes, Circenes, Zaķa un Brigmaņa - iesniegumu ar lūgumu turpināt 17.marta sēdi bez pārtraukuma, līdz būs izskatīti visi darba kārtības jautājumi. (No zāles: „Pareizi!”) Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: „Nav!”) Deputātiem iebildumu nav. Tātad turpināsim debates. Vārds deputātam Gaidim Bērziņam.".
- 2011_03_17-seq325 spokenText "Cienījamie kolēģi! Šī nu ir tā reize, kad mēs varam izvēlēties jeb izlemt, kuru interešu pusē nostāties. Vienā pusē ir sabiedrības intereses, otrā pusē - banku un to lobiju intereses. Viens pavisam skaidrs piemērs. Māja, kuras platība 1000 kvadrātmetru, tajā apmēram divdesmit dzīvokļu. Mājas apsaimniekošanu veic biedrība ar 2000 latu pamatkapitālu, kurai nav milzu uzkrājumu vairāku desmitu vai simtu tūkstošu latu apmērā. Par katru kvadrātmetru jāmaksā 50 santīmi - par apsaimniekošanu. Vidējais dzīvoklis ir 50 kvadrātmetru liels dzīvoklis, kurš ieķīlāts ar hipotēku 40 tūkstoši latu un kura reālā šodienas vērtība ir apmēram 30 tūkstoši latu. Apsaimniekošanas maksa mēnesī... kopējā maksa mēnesī tam ir vairāk nekā 300 latu. Ja mēs saskaitām šos parādus, kas var iekrāties apmēram piecu mēnešu garumā, ieskaitot maksu gan par siltumu, gan par apsaimniekošanu, gan par citiem pakalpojumiem, tad summa, kas izveidojas, ir pusotrs tūkstotis. Ja mēs pieņemam, ka no šīs mājas šos rēķinus nenokārto kaut vai trīs, četri, pieci dzīvokļi, mēs katrs varam sarēķināt, ka tie ir pieci, seši, septiņi, astoņi... līdz 10 tūkstošiem latu. Kur šā nama apsaimniekošanas biedrība ar 2000 latu pamatkapitālu ņems naudu, lai nākamajā apkures sezonā norēķinātos ar siltuma piegādātājiem un citu pakalpojumu piegādātājiem, lai uzsāktu apkures sezonu, lai pieslēgtu siltumu godīgajiem maksātājiem? Visbiežāk tie ir gados veci cilvēki, visbiežāk tie ir cilvēki, kas ievēro maksājumu disciplīnu, iepretim tiem cilvēkiem, kuri, neskatoties uz to, ka viņi varbūt ir vienojušies ar banku, lai banka neatņemtu šo dzīvokli, nemaksā par komunālajiem maksājumiem. No situācijas var izrietēt, ka, piemēram, atsevišķos dzīvokļos ir iespēja atvienot siltumenerģiju un elektroenerģiju (tas visbiežāk ir pirmskara mājās, bet tas nav iespējams tādās mājās, kas ir būvētas padomju laikos, jo tur to vienkārši fiziski nav iespējams izdarīt), tomēr tik un tā pastāv liels risks, ka, aizsalstot siltumapgādes trubām, ūdens trubām, pārējie dzīvokļu īpašnieki cietīs no tā, ka šī enerģija netiks piegādāta un siltumu viņi apkures sezonā neiegūs. Likumprojekta būtība ir 10 procentus no realizētās ķīlas vērtības atgriezt komunālo pakalpojumu sniedzējiem. Šis likumprojekts attiecas tikai uz dzīvojamām mājām, un, kā jau iepriekš kolēģis pieminēja, tā mērķis ir darboties pārejas periodā, kamēr tiks atrisināti šie daudzie jautājumi gan ar paātrinātā civilprocesa likumu, gan citiem instrumentiem, lai varētu veiksmīgi piedzīt parādus par komunālajiem maksājumiem samērīgā termiņā. Es uzskatu, ka 10 procenti ir samērīgi liela summa, skatoties gan no tā, ka ekonomisko apstākļu pēc īpašuma vērtība var kristies un tādējādi arī ķīlas vērtība var kristies, gan no tā, ka šī īpašuma vērtība var kristies tāpēc, ka tas netiek apkurināts, teiksim, var nolobīties tapetes, neesot citiem pakalpojumiem. Arī tad šī summa un šī vērtība ķīlai zudīs. Kolēģi! Nu, šeit ir tā iespēja tiešām izlemt, kuru no pusēm mēs atbalstām. Es uzskatu, ka tiešām šis likumprojekts vismaz daļēji ļaus risināt tās problēmas, ar kurām mēs tepat, Saeimas sēdē, saskarsimies, jau uzsākot nākamo apkures sezonu, kad daudzas mājas netiks pieslēgtas pie siltumenerģijas, jo nebūs samaksāti parādi. Es lūdzu atbalstīt šo Civilprocesa likuma normu un virzīties uz priekšu, lai mēs to pēc iespējas ātrāk varētu pieņemt. Paldies jums.".
- 2011_03_17-seq322 spokenText "Godātie kolēģi! Pievērsiet uzmanību likumprojektam Nr.245/Lp10! Juridiskajā komisijā par šo likumprojektu bija ārkārtīgi plašas diskusijas. Uz Juridiskās komisijas sēdi tika uzaicināti namu apsaimniekotāji, pašvaldību pārstāvji, „Latvijas Gāzes” pārstāvji un banku pārstāvji, kā arī Tieslietu ministrijas un Ekonomikas ministrijas pārstāvji. Kā mēs zinām, pret šo tiesisko regulējumu, ko paredz likumprojekts, iebilst Tieslietu ministrija un iebilst Juridiskais birojs, bet ar nelielu balsu pārsvaru Juridiskā komisija nolēma likumprojektu atbalstīt un virzīt izskatīšanai Saeimas sēdē pirmajā lasījumā. Juridiskā komisija to nolēma galvenokārt tādēļ, lai visi Saeimas deputāti padziļināti pievērstos šim jautājumam, jo tas skar gandrīz ikvienu no mums, skar gandrīz visus mūsu vēlētājus, kuri dzīvo daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās un kuriem ir kredīti, tātad tos, kuri ir ieķīlājuši savu īpašumu. Paldies par uzmanību. Es redzu, ka deputāti ir pieteikušies debatēs. Paldies. Juridiskā komisija cer sagaidīt argumentētus viedokļus par šo jautājumu.".
- 2011_03_17-seq321 spokenText "22.marts. Deputāti neiebilst. Likumprojekts „Grozījumi Civilprocesa likumā”, pirmais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Ilma Čepāne.".
- 2011_03_17-seq320 spokenText "Paldies par atbalstu. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 22.marts.".
- 2011_03_17-seq319 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās”” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret - 1, atturas - 25. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.".
- 2011_03_17-seq318 spokenText "Kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu Nr.233/Lp10. Likumprojekta mērķis ir harmonizēt likuma „Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās” normas ar Saeimā 2010.gada 14.oktobrī pieņemtajiem grozījumiem likumos par Ventspils brīvostu un Rīgas brīvostu un tur noteikto regulējumu attiecībā uz tiešo nodokļu atvieglojumu piemērošanu Rīgas un Ventspils brīvostās, kā arī precizēt pievienotās vērtības nodokļa likmi atbilstoši 2010.gada 20.decembrī pieņemtajam likumam „Grozījumi likumā „Par pievienotās vērtības nodokli””. Komisija izskatīja likumprojektu un atbalstīja to izskatīšanai Saeimā pirmajā lasījumā. Lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.".
- 2011_03_17-seq317 spokenText "28.marts. Deputāti neiebilst. Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās””, pirmais lasījums. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Reirs.".
- 2011_03_17-seq315 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām”” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 92, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.".
- 2011_03_17-seq312 spokenText "6. - finanšu ministra Vilka priekšlikums. Arī tas ir atbalstīts.".
- 2011_03_17-seq310 spokenText "5. - zemkopības ministra Dūklava priekšlikums. Tas ir atbalstīts, un attiecīgi tiek mainīta pārejas noteikumu tālākā numerācija. Šie pārejas noteikumi... Šis punkts attiecas uz mūsu jau apstiprināto 1. - zemkopības ministra Dūklava priekšlikumu. Tātad komisija atbalstīja šo priekšlikumu.".
- 2011_03_17-seq309 spokenText "Paldies. Debates beidzam. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Nav nekas piebilstams. Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. - deputāta Šāvēja priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 5, atturas - 28. Priekšlikums ir atbalstīts.".
- 2011_03_17-seq308 spokenText "Godātie kolēģi! Es nerunāšu par termiņiem un par pagarinājumiem, bet reālā situācija šodien, kā es vienmēr esmu uzsvēris, īstam lauciniekam - un tā ir visos apkārtējos pagastos, kur es dzīvoju, ap Gaiziņkalnu, - ir tāda, ka šo likumu pašreiz ieviest nav iespējams. Tur ir gan veci ļaudis, gan trūkums, bezdarbs un tā tālāk. To nav iespējams reāli pašreiz ieviest.".
- 2011_03_17-seq306 spokenText "Godātie kolēģi! Vispirms par priekšlikumu pēc būtības. Šāvēja kunga priekšlikums ir pagarināt termiņu par vienu gadu, kad deklarācijas var iesniegt pēc izvēles - rakstiskā vai elektroniskā formā. Savukārt argumentācija, ko Šāvēja kungs lietoja no tribīnes, bija cita. Runa bija par veciem cilvēkiem, kas veic uzņēmējdarbību un nekad neiemācīsies strādāt ar datoru. Godātie kolēģi! Rakstīts ir „pagarināt par gadu”, mutiski teikts - „nekad”. Ko mēs darīsim pēc gada? Vai mēs atkal pagarināsim termiņu? Nu, dīvaini tas izskatās! Es taču ceru, ka Šāvēja kungs nedomā, ka visas šīs personas gada laikā to vai citu iemeslu dēļ izbeigs savu uzņēmējdarbību... Līdz ar to mums vajadzētu tad atzīt, ka mums būs uzņēmēju kategorija, kam mēs nekad neprasīsim iesniegt elektroniski. Tad tas būtu godīgi, atklāti un patiesi! Bet šādā veidā spēlēties un katru reizi par gadu pagarināt... Mēs, patiesību sakot, maldinām tos cilvēkus, kuri domā, ka likumdevējs rīkojas apzināti un saprātīgi, jo viena daļa cilvēku mācās apgūt datoru, investē kaut kādus līdzekļus tam, un pēc tam atkal par gadu tiek pagarināts... Un tā mūžīgi mūžam. Kolēģi! Tas vienkārši nav korekti attiecībā uz tiem mūsu iedzīvotājiem, uzņēmējiem, kas lasa likumus un uzticas likumdevējam, un uzskata, ka likumdevējs rīkojas racionāli. Tad vai nu mums ir jāpasaka - „nekad”... bet šāda pagarināšana no gada uz gadu, manuprāt, vienkārši nav korekta pret likumpaklausīgiem pilsoņiem. Paldies.".
- 2011_03_17-seq304 spokenText "Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi! Šī lieta skar tādu visnotaļ jutīgu lietu kā elektroniskās deklarēšanas sistēma. Protams, apzināmies, ka tā lieta pati par sevi ir progresīva un ieviešama. Tomēr savā laikā, 2008.gadā, un ar grozījumiem 2009.gadā, pieņemot šo likumu, mēs, tā sacīt, aizskrējām nedaudz laikam priekšā un acīmredzot pieņēmām, ka jau 2011.-2012.gadā visās mājās būs internets un visi cilvēki būs apmācīti interneta lietošanā, kā arī apguvuši elektronisko deklarēšanas sistēmu. Diemžēl dzīves realitāte nav tāda: lauku infrastruktūra un lauku iedzīvotāji, jo īpaši fiziskās personas - saimnieciskās darbības veicēji, kas ir pamatā gados veci cilvēki, bet joprojām aktīvi nodarbojas ar saimniecisko darbību, šajā brīdī ir nostādīti... izjūt nesamērīgu likumdošanas slogu, jo viņi ir spiesti iegādāties datorus, spiesti iegādāties internetu vai rast kādu citu variantu elektroniskās deklarēšanas principa īstenošanai. Tajā pašā laikā ir jautājums arī par to, ka tiek apdraudēta datu drošība, jo... jūs saprotiet, ja gados vecs cilvēks, kas nekad nav lietojis datoru un nekad to neiemācīsies lietot, ir spiests meklēt kādas citas fiziskās personas palīdzību, tad līdz ar to nav aizsargāts arī šis elektroniskais paraksts. Tā ka... Tāpēc šā priekšlikuma jēga ir vismaz uz diviem gadiem pagarināt pārejas noteikumus ar šo 99.1 punktu un ļaut fiziskajām personām - saimnieciskās darbības veicējiem - izvēlēties, vai iesniegt nodokļus un informatīvās deklarācijas elektroniskā vai rakstiskā formā. Lūdzu atbalstīt.".
- 2011_03_17-seq303 spokenText "Sākam debates. Vārds deputātam Laimim Šāvējam.".
- 2010_12_16-seq278 spokenText "Sākam debates. Vārds deputātam Laimim Šāvējam.".
- 2011_03_17-seq302 spokenText "4. - deputāta Šāvēja priekšlikums. Arī tas nav atbalstīts. Šis priekšlikums paredz fiziskajām personām pagarināt iesniegšanu rakstveidā līdz 2014.gada 1.janvārim. Komisijā bija debates par šo jautājumu, un komisijas vairākums uzskatīja, ka pārejas noteikumi... ka trīs gadi - tas bija pietiekams laiks, lai apgūtu šīs jaunās prasmes un veidotu vienotu iesniegšanas sistēmu, un komisija neatbalstīja šo priekšlikumu.".
- 2011_03_17-seq301 spokenText "Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. - deputāta Šāvēja priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 38, pret - 33, atturas - 21. Deputāta Šāvēja viedoklis, kas ietverts šajā priekšlikumā, nav atbalstīts.".
- 2011_03_17-seq300 spokenText "3. - deputāta Šāvēja priekšlikums. Nav atbalstīts.".
- 2011_03_17-seq298 spokenText "2. - deputāta Šāvēja priekšlikums. Tas nebūtu balsojams, jo šis pārejas noteikumu punkts... priekšlikums attiecas uz punktu, kuru deputāts Šāvējs ir atsaucis, līdz ar to 2.priekšlikums nebūtu balsojams.".
- 2011_03_17-seq296 spokenText "Augsti godātais sēdes vadītāja kungs! Godātie kolēģi! Izskatīsim likumprojektu „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām”” (Nr.212/Lp10). Otrajam lasījumam mēs esam komisijā saņēmuši sešus priekšlikumus. 1. - zemkopības ministra Dūklava priekšlikums, kurš 11.panta otrajā daļā precizē 70.punktu. Komisija ir atbalstījusi šo priekšlikumu.".
- 2011_03_17-seq295 spokenText "Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām””, otrais lasījums. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Reirs.".
- 2011_03_17-seq293 spokenText "Termiņš - 7.aprīlis. Deputāti neiebilst.".
- 2011_03_17-seq292 spokenText "Komisija aicina priekšlikumus iesniegt līdz šā gada 7.aprīlim.".
- 2011_03_17-seq291 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām”” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav . Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.".
- 2011_03_17-seq290 spokenText "Paldies. Visi priekšlikumi izskatīti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.".
- 2011_03_17-seq288 spokenText "9. - deputāta Šlesera priekšlikums. Diemžēl netika atbalstīts. (No zāles dep. K.Šadurskis: „Kāpēc diemžēl?”)".
- 2011_03_17-seq286 spokenText "8. - vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Vējoņa priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2011_03_17-seq284 spokenText "7. - vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Vējoņa priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2011_03_17-seq282 spokenText "6. - vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Vējoņa priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2011_03_17-seq274 spokenText "2.priekšlikums ir no Satiksmes ministrijas parlamentārās sekretāres Reiznieces kundzes. Tas ir atbalstīts.".
- 2011_03_17-seq272 spokenText "Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu „Grozījumi likumā „Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām””. Grozījumu būtība pašā sākumā noteica to, ka likums tiek papildināts ar jaunām īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, bet komisija pievērsa uzmanību tam, ka radās tāda problēma... Piemēram, Irbes šaurumā nosakot aizsargājamo teritoriju, rodas problēmas... Tur brīvi varētu iet kuģi pa jūras ceļiem un... tiktu aizliegta iespējama tālāka jūras kuģu ceļu attīstība un iespējama padziļināšana... Bet komisija ir uzklausījusi priekšlikumus un atradusi risinājumu. Komisijā ir iesniegti deviņi priekšlikumi. Komisija 1.priekšlikumu, kas ir deputāta Māra Kučinska priekšlikums, ir daļēji atbalstījusi, un tas tika iekļauts 2.priekšlikumā.".
- 2011_03_17-seq271 spokenText "22.marts. Deputāti neiebilst. Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām””, otrais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārda - deputāts Jānis Tutins.".
- 2011_03_17-seq270 spokenText "22.marts.".
- 2011_03_17-seq269 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātu”” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 92, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.".