Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2011_03_17-seq331> ?p ?o. }

• 2011_03_17-seq331 type Speech.
• 2011_03_17-seq331 number "331".
• 2011_03_17-seq331 date "2011-03-17".
• 2011_03_17-seq331 isPartOf 2011_03_17.
• 2011_03_17-seq331 spokenAs 101.
• 2011_03_17-seq331 spokenText "Godātie kolēģi! Mans pienākums ir runāt par šā likumprojekta plusiem un mīnusiem. Vispirms par plusiem. Patiešām - piedāvātais risinājums pirmajā acu uzmetienā ir ļoti vilinošs un sabiedrībā tiek atbalstīts, īpaši ja tiek uzkurinātas tādas kaislības kā, piemēram, no Olšteina kunga puses, kurš teica: nu mums tagad ir jāizvēlas, kuru pusi mēs atbalstām. Ja viņš nebūtu jurists, tad es būtu ļoti... nebūtu pārsteigta, bet, es domāju, jums kā juristam jāsaprot, ka šeit nav jāatbalsta viena vai otra puse, bet ir jārunā par samērīgumu. Proti, par šīm labajām lietām. Patiešām, mēs visi esam dzirdējuši ļoti daudz gadījumu; arī mēs, piemēram, ar Ingūnu Rībenu... kad bijām Mājokļa jautājumu apakškomisijā, nāca namu apsaimniekotāji un stāstīja par gadījumiem, kad kādā no bankām tiek ieķīlāti labi dzīvokļi, ķīlas devējs būvē māju, maksā apzinīgi kredītu un procentus, līzingā ir nopircis automašīnu, iepērkas dārgos veikalos, bet nemaksā komunālos maksājumus un apsaimniekošanas izdevumus. Pēdējā laikā, kā teica Rasnača kungs, šie parādnieki, tomēr gribēdami saglabāt savu dzīves līmeni, vairs nevar samaksāt bankām, taču ar bankām mēģina vienoties, turpretī apsaimniekotājiem un komunālo maksājumu sniedzējiem parādi joprojām krājas. Mēs zinām, ka apsaimniekotāji, lai nebankrotētu, nelikumīgi no uzkrājumiem remontam un labiekārtošanai mēģina segt šo nemaksātāju parādus, tādējādi aizskarot citu īrnieku intereses. Mēs zinām, ka, balstoties uz Ministru kabineta noteikumiem, kas ir ļoti apšaubāmi no konstitucionālo tiesību viedokļa, jo šeit nepastāv solidārā atbildība, siltumenerģijas piegādātāji nepieslēdz siltumu daudzdzīvokļu dzīvojamām mājām tāpēc, ka šie ļaunprātīgie nemaksātāji nav samaksājuši savu daļu. Mēs zinām, ka parādu piedziņa par pakalpojumiem ir ļoti apgrūtināta, tiesvedība ir ilgstoša un sarežģīta, un, ja arī pēc četriem vai pieciem gadiem beigās tiek līdz tiesas spriedumam, tad, kā kolēģi teica, nav jau nekā vairs, ko piedzīt, jo bankas dzīvokļa īpašumam ir uzlikušas savu ķepu virsū. Kreditori, tostarp arī mājas pārvaldītāji, siltumpiegādātāji, ūdensapgādes uzņēmumi un atkritumu apsaimniekotāji nav ieinteresēti tiesā sniegt prasības par parādu piedziņu, jo tiesvedības uzsākšanai viņiem trūkst nepieciešamo līdzekļu. Viņi jau tāpat knapi turas virs ūdens. Un tā rezultātā veidojas prakse, ka sākotnēji nelielais parāds pieaug līdz tādam apmēram, ka tas rada smagas sekas arī šiem līdzējiem. Beigās par šiem labajiem piedāvājuma plusiem... Mēs zinām, protams, šos populāros stāstus par sliktajām skandināvu bankām, ko te vienmēr Šlesera kungs atgādina, kas, dodot kredītus, nav pietiekami izvērtējušas risku saistībā ar citām kredītņēmēju saistībām. Acīmredzot šeit ir domāts tas, ka tās nav pieprasījušas varbūt izziņu par komunālo maksājumu segšanu vai tamlīdzīgi. Šorīt viens no kolēģiem Latvijas televīzijas 1.programmā teica: „Nu tad tagad pēc šā balsojuma mēs redzēsim šos banku lobijus, kas ies pret sabiedrības interesēm!” (No zāles: „Kurš tas bija?”) Un žurnālists gāja vēl tālāk. Viņš teica... daudznozīmīgi piebilda: „Skatīsimies, vai šiem „pret” balsotājiem ir kredīti bankā.” Nu, ņemot vērā to, lai norādītu uz visu iepriekš teikto, lai norādītu uz likumprojekta mīnusiem, ir jābūt diezgan lielai drosmei, lai, piemēram, mani neatzītu par banku lobiju „n” pakāpē. Bet tomēr mans kā Juridiskās komisijas vadītājas pienākums ir vērst uzmanību arī uz šīm sekām, kas varētu iestāties pēc piedāvāto Civilprocesa likuma grozījumu stāšanās spēkā un šāda tiesiskā regulējuma piemērošanas. Pirmais jautājums: kādi tad ir šie parādnieki? Tos es nosacīti varētu grupēt vairākās grupās. Vispopulārākais sadalījums ir šāds: tie, kas nevar maksāt, un tie, kas ļaunprātīgi nemaksā. Taču tas ir visai nosacīti, jo mēs nevaram atrast robežu, kuri tad ir tie, kas ļaunprātīgi nemaksā, un kuri patiešām nevar maksāt. Robežu ir grūti novilkt. Nākamais iedalījums: vieniem ir kredīti. Šeit tiek runāts... 30 procenti, 20 procenti... 10... Neviens īsti nezina, cik daudziem no visiem šiem parādniekiem tie kredīti ir. Varbūt Olšteina kungs nāks un pateiks, cik tad īsti viņu ir... cik Ekonomikas ministrija ir secinājusi... cik tad šo parādnieku ir? Otriem šo kredītu nav. Kā vieni, tā otri ir maksātāji un nemaksātāji tajā pašā daudzdzīvokļu mājā. Nākamais iedalījums parādniekiem... Ir vēl privāto māju īpašnieki, kopīpašumā esošu māju īpašnieki, tādu daudzdzīvokļu dzīvojamo māju īpašnieki, kuras nav sadalītas dzīvokļu īpašumos. Tātad statistikas, cik procentiem daudzdzīvokļu dzīvojamo māju īpašniekiem ir šie hipotekārie kredīti, mūsu rīcībā nav. Pagaidām mēs zinām tikai aptuvenus kopējos parādus par komunālajiem maksājumiem un dzīvojamo māju apsaimniekošanu. Par tiem tad dažādās auditorijās tiek minēts Latvijas Pašvaldību savienības, man liekas, nosauktais skaitlis, kas bija 60 miljoni. Taču, cik no šiem 60 miljoniem - varbūt Olšteina kungs to var pateikt - ir parādi apsaimniekotājiem? Būtu labi, ja jūs nerunātos ar Rībenas kundzi... Cik no šiem parādiem ir „Latvijas Gāzei”, cik procentu no šiem 60 miljoniem ir atkritumu apsaimniekotājiem, cik „Rīgas Siltumam” un visiem tiem pakalpojumu sniedzējiem, ko jūs tur pieminat? Mums tādas informācijas nav. Tālāk. Ko paredz grozījumi? Grozījumi paredz parādu piedziņas nosacījumus un kreditoru prasījumu apmierināšanas secību ar ķīlu apgrūtināta nekustamā īpašuma pārdošanas gadījumos jeb, vienkāršiem vārdiem izsakoties, secību, kādā tiek sadalīta ieķīlāta dzīvokļa īpašuma pārdošanas rezultātā saņemtā nauda. Kā jau es minēju, tajos gadījumos, kad dzīvokļa īpašnieks, kam ir parāds par pakalpojumu, vienlaikus ir parādā arī hipotekārajam kreditoram (turklāt pievērsiet uzmanību tam, ka šis kreditors ne vienmēr ir banka, tas var būt jebkurš no mums), dzīvokļa īpašuma pārdošanas rezultātā saņemtā nauda tiek sadalīta tā, ka prasījums par pakalpojumu samaksas parāda piedziņu tiek apmierināts pirms hipotekārā kreditora prasījuma. Šāda ķīlas institūta kārtība (civiltiesību eksperti un Tieslietu ministrija, lai to raksturotu, lieto vārdus „degradējoša kārtība”) ir noteikta, kā norādīts anotācijā, ar mērķi nodrošināt iespēju, ka (citēju): „pārējiem mājas dzīvokļu īpašniekiem nenāktos maksāt parādnieka parādu un dzīvokļa īpašniekiem tiktu nodrošināts pakalpojums”. Faktiski... būtībā, kolēģi, ir maldinoša informācija kā no Agešina kunga puses, tā arī no Olšteina kunga puses, jo, godātie kungi, nav tāda tiesiskā regulējuma, kas noteiktu, ka vienam dzīvokļa īpašniekam ir jāsedz cita dzīvokļa īpašnieka parāds. Pašvaldību dzīvojamā fonda pārvaldītāji gribēja šādu nelikumīgu rīcību nostiprināt likumā, bet viņiem tas neizdevās. Otrkārt. Arī neieķīlātu dzīvokļu īpašnieki ir parādā par pakalpojumiem, un tāpēc pakalpojumu konkrētā dzīvojamā mājā var nepiegādāt arī neieķīlāta dzīvokļa īpašnieka nenomaksāta parādu dēļ. Proti, dzīvokļiem var turpmāk nepieslēgt siltumu. Un līdz ar to šis izvēlētais regulējums mērķi nesasniegs. Šādu kārtību piemērojot, ieguvēji, nenoliedzami, būs pakalpojumu sniedzēji un arī konkrēts pakalpojumu sniedzēju uzņēmums, un protams, arī apsaimniekotāji. Tālāk. Trešais aspekts, par ko es gribu runāt. Par šiem mīnusiem attiecībā uz tādu pakalpojumu sniegšanu kā siltumapgāde, gāzes piegāde, ūdensapgāde, kanalizācijas nodrošināšana, sadzīves atkritumu apsaimniekošana. Joprojām nav tiesiskā regulējuma, lai šīs civiltiesiskās attiecības starp pakalpojumu sniedzēju, piemēram, siltumapgādes uzņēmumu, un tiešo pakalpojumu saņēmēju - dzīvokļa īpašnieku - noregulētu divpusējs līgums, kurā katrai pusei ir savas noteiktas saistības un atbildība. Man, piemēram, nav zināms, vai „Latvijas Gāze”, piemēram, var tehniski rīkoties līdzīgi kā „Latvenergo”, kad pastāv šie divpusējie līgumi. Katrā ziņā ar šiem Civilprocesa likuma grozījumiem tiek stimulēta tāda kārtība, lai šī galvenā problēma ar divpusējiem līgumiem netiktu atrisināta. Ceturtkārt. Kā norādīts likumprojekta anotācijā, grozījumi attieksies uz tiem gadījumiem, kad parādnieka rīcībā nav citu līdzekļu un dzīvokļa īpašums ir viņa vienīgā manta, pret kuru vērst piedziņu. Lai apmierinātu pakalpojumu sniedzēja prasījumu, tiks vērsta piedziņa uz dzīvokļa īpašnieka vienīgo mantu -viņa mājokli. Un tas nozīmē - vai es pareizi saprotu, Olšteina kungs? -, ka, par 200, 300, 400 vai 500 latu lielu komunālo maksājumu parādu, vēršot piedziņu uz mājokli, no dzīvokļiem var tikt izlikti cilvēki. (No zāles dep. Dz.Rasnačs: „Ar visiem bērniem!”) Un kādas tam būs sekas? Pašlaik bankas, ja arī kredītsaistības netiek pildītas, ļauj šajos dzīvokļos dzīvot tiem kredītņēmējiem, kas nebija paspējuši savas kredītsaistības nokārtot. Iespējams, ka tā tas būs līdz tam brīdim, kad attīstīsies nekustamā īpašuma tirgus, un tad viņi, iespējams, metīs arī šos cilvēkus ārā. Ja es pareizi saprotu, tad šā likuma piemērošanas gadījumā dzīvoklis tiks izsolīts un īpašnieks izlikts. Un tad te ir jānoskaidro, vai piedziņas vēršana uz dzīvokļa īpašumu (piemēram, par manis minētajiem dzīvokļa īpašnieka nesamaksātajiem 300, 400 vai 500 latiem) ir adekvāta rīcība. Un tad vēl jājautā: patiešām, kur ir loģika, ja izliek no vienīgā dzīvokļa personu, ja saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem tā vienlaikus iegūst tiesības prasīt no attiecīgās pašvaldības sociālo palīdzību, kā arī nodrošināt ģimeni ar dzīvojamo platību? Nu ko darīs izliktais vai izliktie? Ģimene, piemēram, ar bērniem, ar veciem cilvēkiem neies dzīvot zem tilta, bet viņa ies uz pašvaldību un prasīs pašvaldībai dzīvokli, prasīs pašvaldībai sociālos pabalstus. Un no nodokļu maksātāju naudas tas acīmredzot būs jānodrošina. Tās bija tās galvenās iebildes. Protams, es varētu uzslavēt Ekonomikas ministriju, jo, atšķirībā no Ekonomikas ministrijas, Tieslietu ministrija visus šos gadus absolūti nekādu risinājumu nav piedāvājusi. Mums ir jāvaino arī pašiem sevi, jo mēs, strādādami kaut vai šajā Mājokļa jautājumu apakškomisijā, neesam varējuši atrast kādu konkrētu risinājumu. Pašlaik Juridiskajā komisijā mēs paralēli izskatām arī grozījumus Civilprocesa likumā, kur tiek paredzētas maza apmēra prasību, līdz 1500 latiem, piedziņas īpatnības, ka tur nevajadzētu iziet cauri visiem... pašreiz spēkā esošajam tiesiskajam regulējumam, kas prasītu apmēram 3, 4 vai 5 gadus. Šeit tiks saīsināts šis process, šis process varētu būt rakstveidā. Iespējams, ka tas ir viens no risinājumiem. Turpretī šajā gadījumā, kur šie dzīvokļi ir ieķīlāti, tas patiešām... mēs ar šo risinājumu - ar maza apmēra prasībām - šeit netiekam klāt visām šīm lietām. Un vēl vispēdējais, ko es gribu, ir kliedināt šo mītu... Jūs runājāt ar piemēriem, arī es gribu runāt ar piemēriem. Ņemsim, piemēram, daudzdzīvokļu dzīvojamo māju, kurā dzīvo... kurā atrodas 100 dzīvokļi. Pieņemsim, ja šajā mājā 30 dzīvokļu iemītniekiem ir hipotekārie kredīti un 10 dzīvokļi ir nemaksātāji, tad ar šiem 10 mēs tiksim galā, bet, ja tie pārējie, piemēram, 50, ir joprojām tie, kam nav to hipotekāro kredītu, tad tik un tā... tātad šajā gadījumā arī no viņiem neko nevar paņemt. No viņiem namu pārvaldes... Man šeit nav tik daudz piemēru, lai es par visu to runātu, bet mums ir pietiekama statistika, ka mums namu pārvaldes jeb tās sabiedrības ar ierobežotu atbildību, manuprāt, pietiekami aktīvi nestrādā, kad atsevišķiem dzīvokļiem, piemēram, Sarkandaugavā... Jūs ļoti labi zināt, ka tur ir uzkrājušies parādi vienam dzīvoklim vairāku desmitu tūkstošu apmērā. Namu pārvaldes sāk domāt tikai tad, ja parāds ir apmēram jau vairāk par 1000 latiem, bet iepriekš namu pārvaldes to nedara. Procentuāli, manuprāt, šī vēršanās tiesā ir salīdzinoši maza. Mums ir tātad jādomā... Mēs ar šo piedāvājumu jau neatrisinām visas šīs problēmas. Ir tāds teiciens: ar labiem nolūkiem bruģēt ceļu uz elli. Es pārfrāzēšu, es teikšu tā: „Man ir bailes, vai mēs ar labiem nolūkiem nebruģējam ceļu uz Satversmes tiesu.” Mans kā Juridiskās komisijas priekšsēdētājas pienākums bija jums pastāstīt par plusiem un mīnusiem, jo mēs esam politiski atbildīgi, pieņemot vienu vai otru lēmumu. Es katrā ziņā noraidu jebkādas aizdomas, ka es būtu kāds banku lobijs. Paldies jums par uzmanību.".
• 2011_03_17-seq331 language "lv".
• 2011_03_17-seq331 speaker Ilma_Cepane-1947.
• 2011_03_17-seq331 mentions Q211.
• 2011_03_17-seq331 mentions Q2660080.
• 2011_03_17-seq331 mentions Q21625222.
• 2011_03_17-seq331 mentions Q3736450.
• 2011_03_17-seq331 mentions Q1771611.
• 2011_03_17-seq331 mentions Q8436.
• 2011_03_17-seq331 mentions Q2498135.
• 2011_03_17-seq331 mentions Q11119664.
• 2011_03_17-seq331 mentions Q506656.
• 2011_03_17-seq331 mentions Q6112351.