Matches in Saeima for { ?s <http://purl.org/linkedpolitics/vocabulary/spokenText> ?o. }
- 2011_07_01_as-1-seq336 spokenText "Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par piesārņojumu””, otrais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Einārs Cilinskis.".
- 2011_07_01_as-1-seq334 spokenText "Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 7.jūlijs. Paldies.".
- 2011_07_01_as-1-seq184 spokenText "Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 7.jūlijs. Paldies.".
- 2011_07_01_as-1-seq333 spokenText "Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 7.jūlijs, pulksten 12.00.".
- 2011_07_01_as-1-seq332 spokenText "Debates slēdzu. Paldies. Vai komisijas vārdā...? Es atgādinu vēl vienu reizi tiem, kuru nebija zālē: starplaikā ir veikta mūsu balsošanas sistēmas pārinstalēšana, tāpēc, lūdzu, pārbaudiet, vai jūsu kartes ir ievietotas un vai jūs esat reģistrēti, lai varētu balsot. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Darba likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 42, pret - 26, atturas - 4. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.".
- 2011_07_01_as-1-seq331 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! No vienas puses, protams, ir ļoti labi saprotams, ka priekšvēlēšanu laikā par šo jautājumu ir tik daudz debatētāju, bet tajā pašā laikā es aicinu šīs diskusijas beigt, jo, manuprāt, kaut cik saprātīgam un ar pašapziņu apveltītam pilsonim šis jautājums ir pilnīgi skaidrs. Un ir pilnīgi skaidrs arī tas, kā ir jābalso. Diskusijas acīmredzot ir vajadzīgas tikai šajā, kreisajā, flangā atsevišķām promaskaviski un ekstrēmistiski noskaņotām personām, un viņas to lai arī dara, bet pārējos es aicinu balsot, protams, „par”. Paldies.".
- 2011_07_01_as-1-seq329 spokenText "Augstā Saeima! Man šķiet, ka šinī diskusijā ir sajauktas dažādas lietas. (No zāles dep. I.Druviete: „Es jau to pašu teicu!”) Nav runa par to, ka ir jāaizsargā un jāaizstāv latviešu valoda. Tā ir aizsargāta ar Valsts valodas likumu, kurš uzstāda un formulē prasības jebkura amata pretendentam, tajā skaitā arī jau minētajai apkopējai. Nav runa par to, ka prasības no darba devēja puses ir pārspīlētas, kad prasa svešvalodu zināšanas. Tā ir normāla prakse! Ir runa par kaut ko pavisam citu. Man šķiet, ka mēs esam nonākuši diezgan traģiskā situācijā, un ne bez tādu bijušo izglītības un zinātnes ministru kā Ina Druviete un Kārlis Šadurskis rīcības, jo latviešu skolu absolventi zaudē konkurencē ar mazākumtautību skolām valodu zināšanā. Un tā tiešām ir traģiska situācija. Taču tā vietā, lai censtos uzlabot svešvalodu apguvi izglītībā, lai runātu tieši par šo lietu, mēs sākam izdomāt un rosināt visādus ierobežojumus uzņēmējdarbībā. Man šķiet, ka tas ir netālredzīgi un diezgan pavirši. Es aicinu neatbalstīt šos grozījumus Darba likumā. Paldies.".
- 2011_07_01_as-1-seq327 spokenText "Cienījamie kolēģi! Es domāju, ka... Jā, es nešaubos, ka Šadurska kungam nav nekādu problēmu ar atmiņu. Bet acīmredzot viņam ir problēmas ar lasīšanu. Jo tas piemērs, ko viņš minēja, it kā... es tā arī nesapratu. Šadurska kungs, vai jūsu meita mēģinās iestāties darbā tajā firmā, kas tur tirgojas ar flīzēm? Un Lāča kunga piemērā - vai tas cilvēks, ko apturēja policists, mēģināja iestāties, iekārtoties darbā policijā? Runa ir tīri par darba attiecībām, nevis par attiecībām starp patērētāju un pakalpojuma sniedzēju. Jūs vismaz izlasiet, lūdzu, par ko mēs tagad spriežam. Otrais moments. Visā šajā diskusijā es tā arī nedzirdēju nevienu argumentu attiecībā uz galveno jautājumu - ko jūsu grozījumi dod juridiski? Kas tur ir tāds, kas vēl nav Darba likumā? Darba likumā ir vispārējs diskriminācijas aizliegums - pilnīgā saskaņā ar Eiropas Savienības direktīvu. Saeima vairākus gadus ar lielām grūtībām nodarbojas ar šīs direktīvas pārņemšanu, un Darba likumā tas ir izdarīts daudz labāk nekā citos likumos. Lai izstāvētu cilvēka tiesības uz nediskrimināciju, nekādi grozījumi nav vajadzīgi. Jebkurā konkrētā situācijā, ja patiešām darba devējs izvirza pārmērīgas prasības, jau šobrīd to var apstrīdēt - un veiksmīgi apstrīdēt! -, izmantojot spēkā esošo likumu. Tas ir mans galvenais pretarguments, un to jūs pat nemēģinājāt kaut kādā veidā apstrīdēt. Nu skaidrs, ka tā ir politiskā demonstrācija no jūsu puses. Tad nerunājiet, lūdzu, par cilvēktiesībām. Un pēdējais. Jūs patiešām gribat, lai latvieši nerunātu krievu valodā? Jūs gribat to panākt! Tas ir tas mērķis. Bet vai jums nešķiet, ka tomēr valoda ir daudz vairāk nekā mūsu vēstures notikumi un kaut kādas tur jūsu politiskās problēmas? Jo valoda jau nav vainīga. Es atceros - jā, pēc Otrā pasaules kara vesela virkne Eiropas valstu atteicās mācīties vācu valodu. Tas pagāja diezgan ātri, un tagad vācu valodu visi māca un to mēģina izmantot, neskatoties uz visiem nacisma noziegumiem. Jānodala valoda no politikas un no mūsu vēstures traģiskajiem notikumiem. Es daudz runāju ar Lietuvas deputātiem Eiropas Padomes Parlamentārajā Asamblejā. Kas mani pārsteidza? Ka praktiski visi Lietuvas deputāti zina un labprāt runā ne tikai krievu, bet arī poļu valodā. Un, kad es uzdevu viņiem jautājumu - kāpēc, tad viņi sacīja: „Nu kā? Poļi un krievi ir mūsu lielākās minoritātes! Mums jāciena šie cilvēki, un tāpēc mēs cenšamies runāt tajās valodās, kas ir viņu dzimtās valodas. Tā mēs saprotam valsts integrāciju!” Arī krievi ir tradicionāla Latvijas minoritāte. Es te negribu atgādināt vēsturi. Ja kāds te kaut ko apšauba, lai seko Lāča kunga padomam - lai iet un palasa kaut kādas grāmatas. Tā ka... Es domāju, ka tas ir kaitīgi pirmām kārtām latviešiem, jo viņiem ir atņemta iespēja līdzās citām valodām mācīties arī krievu valodu, kas ir patiešām ļoti svarīga valoda, ANO oficiālā valoda un tā tālāk. Nevajag politizēt! Nevajag ideoloģizēt šo jautājumu, nevajag atņemt papildu iespējas latviešu bērniem! Neskatoties uz emocijām, neskatoties uz politisko nostāju, es vienmēr aģitēju par to, ka, jo vairāk valodu zina, jo labāk. Bet, protams, ja valodas netiek lietotas, ja tās netiks kārtīgi mācītas un ja jūs apzināti veidojat šādu situāciju, ka krievu valoda ir jāizspiež no Latvijas, tad, es domāju, tas ir destruktīvi no jebkāda viedokļa. Tas ir atkal tas, ko es jau šodien teicu...Diemžēl man tas atgādina rasistisku pieeju. Es saprotu, ka šobrīd, priekšvēlēšanu gaisotnē, šādas diskusijas nevar būt auglīgas, bet es ļoti ceru, ka mēs tomēr atgriezīsimies pie šiem konceptuālajiem jautājumiem, un tāpēc... Nu, jā, balsojiet pēc savas sirdsapziņas! Ko es citu varu pateikt? Bet vēlreiz gribu uzsvērt: nekā kopīga ar cilvēktiesībām, nekā kopīga ar cīņu pret diskrimināciju te nav! Te ir vienkārši nacionālistiska ideoloģija, un nekas vairāk. Paldies. (No zāles dep. V.Lācis: „Krievu seši procenti Lietuvā! Ja mums būtu tikpat...”)".
- 2011_07_01_as-1-seq325 spokenText "Labdien, kolēģi! Mēs esam daudz diskutējuši par to, kā šo valsti padarīt interesantu katram cilvēkam, kurš šeit vēlas dzīvot un darīt darbu, bet šobrīd, man šķiet, mēs paši mudinām tos cilvēkus, kas runā savas valsts valodā, braukt prom un strādāt varbūt Anglijā. Proti, atverot darba sludinājumus - pat šorīt no rīta, jebkuru darba sludinājumu! -, manuprāt, tikai kādos divos es neatradu prasības attiecībā uz krievu valodas prasmi. Bet es jūs iepazīstināšu ar tiem, kuros to prasa. Autovadītājs. Darba vieta - Rīga. Prasības - B, C, D, E kategorija, latviešu valoda un krievu valoda. Autovadītājs. Darbs - auto vadīšana uz Vāciju. Arī prasa krievu valodu. Tiesas sēžu sekretāre. Krievu valoda tiks uzskatīta par priekšrocību. Apkopēja - steidzīgi. Krievu valoda nepieciešama. Ko darīs cilvēks, ja viņš ir kurlmēms? Vai viņš nevar strādāt par apkopēju? Automehāniķis. Latviešu, krievu valoda kā obligāta. Pirtnieks. Krievu valoda. Un arī Vidzemē, kur, manuprāt, varbūt ir labāka situācija ar šo valodas lietojuma prasījumu, tomēr... Vajadzīgi meistari, kas prot strādāt ar apmešanas mašīnu. Prasības - latviešu, krievu valoda. Rokas loka metinātājs. Tieši tāpat - krievu valoda tiek uzskatīta par priekšrocību. Es tiešām ļoti vēlētos, lai jūs ieklausītos šobrīd un lai nepamatotas prasības mēs tiešām neuzskatītu par prioritāti šajā valstī. Un vēl vienu reizi, lūdzu, varbūt ieklausieties Endzelīna teiktajā, ka sava valoda ir mūsu lielākais nacionālais dārgums. Nediskriminēsim tos cilvēkus, kas savā valstī runā valsts valodā! Paldies. (Aplausi.)".
- 2011_07_01_as-1-seq324 spokenText "Paldies. Vārds deputātei Ilzei Verginai.".
- 2011_06_09(02)-seq213 spokenText "Paldies. Vārds deputātei Ilzei Verginai.".
- 2011_04_14-seq222 spokenText "Paldies. Vārds deputātei Ilzei Verginai.".
- 2011_07_01_as-1-seq323 spokenText "Cienījamie kolēģi! Es tikai atgādināšu šo Darba likuma grozījumu neseno vēsturi - tiem, kuriem patiešām varbūt ir kāds neliels atmiņas zudums. Mēs nevirzījām šos grozījumus Darba likuma iepriekšējā atvēršanas reizē nevis tāpēc, ka mums trūktu piemēru, un nevis tāpēc, ka nebūtu problēmu saistībā ar diskrimināciju darba tirgū pēc valodu principa, bet mēs tos nevirzījām toreiz trīs iemeslu dēļ. Pirmkārt, steidzami bija Darba likumā jāpārņem Eiropas direktīvu prasības (No zāles: „Kuras direktīvas?”), kurām bija jāstājas spēkā jūnijā. Tātad tas notika tādēļ, lai nebremzētu šo procesu... šo pārņemšanu. Tādēļ! Otrkārt, iesniegtā redakcija nebija pietiekami precīza. Mēs to konstatējām un sapratām, ka būs ilgas diskusijas, un tas atkal šo procesu tātad bremzētu. Un, treškārt, mēs bijām pārsprieduši arī mūsu iespējas, tāpēc bija priekšlikums: lai nebremzētu direktīvu pārņemšanas procesu, iesniegsim šos grozījumus atsevišķā likumprojektā. Tas, kolēģi, ir izdarīts, kā jau jūs to redzat šajā atvērumā! Un tāpēc es aicinu Sociālo un darba lietu komisijas izskatīto likumprojektu pirmajā lasījumā atbalstīt un strādāt pie vēl labākiem un precīzākiem grozījumu precizējumiem uz otro lasījumu.".
- 2011_07_01_as-1-seq322 spokenText "Paldies. Vārds deputātei Silvai Bendrātei.".
- 2011_06_02-seq86 spokenText "Paldies. Vārds deputātei Silvai Bendrātei.".
- 2011_04_28-seq478 spokenText "Paldies. Vārds deputātei Silvai Bendrātei.".
- 2011_03_10-seq117 spokenText "Paldies. Vārds deputātei Silvai Bendrātei.".
- 2011_03_10-seq87 spokenText "Paldies. Vārds deputātei Silvai Bendrātei.".
- 2010_12_16_a-2-seq431 spokenText "Paldies. Vārds deputātei Silvai Bendrātei.".
- 2010_11_03_a-seq15 spokenText "Paldies. Vārds deputātei Silvai Bendrātei.".
- 2011_07_01_as-1-seq321 spokenText "Cienījamie kolēģi! Deputāts Cilevičs teica, ka vajagot kādu latviešu valodas diskriminācijas piemēru... ka tādu neesot. (No zāles dep. V.Orlova starpsauciens.) Te jau viens kolēģis arī to pierādīja, bet tādu ir simtiem, pat tūkstošiem. Ātri... Ātri! Sēlijā satiksmes policists aptur satiksmes noteikumu pārkāpēju, jaunu krievu tautības cilvēku, kurš atsakās runāt latviešu valodā, sarīko skandālu, un ir jāizsauc policija, kas panāk to, ka beigās viņš to protokolu paraksta vai uzraksta. Otrs piemērs. Vaira Paegle, augsti izglītota deputāte. Viņas meita ar visām nepieciešamajām kvalifikācijas prasībām gribēja strādāt finanšu jomā, atbraukt uz dzimteni, Latviju, taču nedabūja darbu krievu valodas zināšanu trūkuma dēļ un aizbrauca atpakaļ. Trešais - īss... No šīs tribīnes tas jau ir atskanējis, iepriekš runājot par Darba likumu... Man šķiet, tas atskanēja no maniem kolēģiem, no partijas „Visu Latvijai!”, kas arī ļoti konsekventi aizstāv šo likumu un aizstāvēs šo likumu... Meža darbiem bija sludinājums, ka vajadzīgs mežstrādnieks, tātad zāģeris, ar krievu valodas prasmi. Un tā varētu turpināt bezgalīgi. Ātri, man nav laika... Jūs sakāt: „Lasa Lācis!” Priecājieties, ka lasa! Šeit ir lieliska bibliotēka... šeit, mūsu Saeimā. Ejiet, lasiet svešvalodās! Un tur es uzzinu to, ko es jums stāstu. Vai jūs domājat, ka tikai mutiski var uzzināt kaut kādus likumus? Tā taču ir muļķība! Un, kas attiecas uz Somijas likumiem par valsts valodu, tad mana palīdze... es aizsūtīju viņu uz Somijas vēstniecību, un tur man iedeva angļu valodā tekstu par Somijas valsts valodu likumu. Tātad nerunājiet - es atļaujos teikt -, Cileviča kungs, muļķības, ka nevajag lasīt! Vairāk jums vajag lasīt, nevis mazāk! Un gribu vēl pateikt beidzamo, ko varētu šeit ātrumā piebilst. Vēl varu teikt, ka mums jau ir pierādījumi tam, ka jūs cenšaties šo diskrimināciju palielināt un atbalstāt to. Urbanoviča kunga nu nejauši žurnālistu rokās nokļuvusī vēstule rāda, ka ar nacionālboļševiku... Boļševisms vispār ir cilvēces mēris! Ar nacionālboļševiku vadoni Lindermanu jūs vedat... viņš ved sarunas un pasaka, ka krievu tautības sieviete viena naktī raud. Par ko tad viņa raud? Viņa raud par to, ka Latvijā jāmācās latviešu valoda. Impērija sabrukusi, un viņai tātad ir tik dziļa nepatika pret latviešu valodu, ka viņa naktī raud. Nu, izlasiet paši krievu avīzi, tad jūs redzēsiet, kas tur ir! Jā! (No zāles dep. J.Urbanovičs: „Iedodiet! Es neesmu lasījis!”) Tātad vēlreiz: paldies visiem kolēģiem, kas aizstāv latviešu valodu! Kā zināms, uz nākamo Saeimu es, apzinoties savus gadus, vairs nestartēšu. (No zāles dep. V.Orlova starpsaucieni.) Tad nu turpiniet aizstāvēt latviešu valodu! Un bez konsekvencēm! Citādi mūsu valsts aizies bojā, nebūs latviešu valsts, tā nebūs Latvija! (Aplausi.)".
- 2011_07_01_as-1-seq319 spokenText "Godātie kolēģi! Es pilnīgi piekrītu Druvietes kundzes argumentācijai, ka šie likuma grozījumi atbilst visiem demokrātijas principiem un mūsu valsts valodas politikai, tāpēc pie šā jautājuma nepakavēšos. Gribu tikai mazliet komentēt dažu kolēģu no „Saskaņas Centra” izteikumus. Proti, Agešina kungs mēģināja pierādīt samērīguma principa pārkāpumu. Manuprāt, tas Agešina kungam neizdevās, jo Agešina kungs, runādams par to, ka diez vai sabiedriskais labums ir lielāks nekā konkrēto darba devēju tiesību ierobežojumi, nepateica, tieši par kurām darba devēja tiesībām viņš runā, un no konteksta nepārprotami izrietēja, ka, pēc Agešina kunga domām, darba devēja tiesības ir neprast un nelietot valsts valodu. Savukārt Cileviča kungs runāja par problēmām ar atmiņu. Es mēģināšu atgādināt, Cileviča kungs, arī attiecībā uz jūsu problēmām ar atmiņu, ka, proti, kad pavasarī mēs skatījām šos grozījumus Darba likumā, tad bija Sociālo un darba lietu komisijas lūgums neskatīt paplašināti, papildus normas, jo likuma atvērums bija konkrētam mērķim, lai novērstu pārkāpuma procedūru pret Latviju sakarā ar neatbilstību Eiropas tiesību normām, un Saeimas vairākums respektēja šo komisijas viedokli un neskatīja valodas regulējuma jautājumus. (No zāles dep. V.Orlovs: „Skatīja, skatīja!”) Un tāpēc šobrīd ir jauns likuma atvērums, un tam, Cileviča kungs, manuprāt, nav nekāda sakara ne ar vēlēšanām, ne ar citām līdzīgām lietām. (No zāles dep. J.Urbanovičs: „Pārmet krustu!”) Un vēl. Cileviča kungs lūdza konkrētu piemēru. Jā, es jums varu dot konkrētu piemēru ar visiem uzvārdiem. Pirms pāris dienām mana meita mēģināja pasūtīt dārzam betona flīzītes, viņa atrada internetā ļoti labu firmu pēc cenām un piegādes laikiem, un piegādes nosacījumiem. Bija norādīti trīs telefoni. Viņa zvanīja uz visiem šiem trim telefoniem, lietoja diemžēl tikai tās valodas, ko viņa prot, - jautāja latviski, angliski, vāciski, mazliet franciski (diezgan kroplā valodā, bet tomēr). Diemžēl ne uz vienu no šiem jautājumiem, šajās valodās uzdotajiem, neviens no firmas darbiniekiem nespēja atbildēt citādāk kā tikai krieviski. Manuprāt, ļoti skaidrs piemērs, Cileviča kungs. Un tad mana meita, kura šobrīd studē Apvienotajā Karalistē, pateica tādu ļoti dīvainu lietu: „Anglijā es varu sarunāties ar jebkuru cilvēku, Latvijā diemžēl ne.” (No zāles: „Kāds tam sakars ar šiem grozījumiem?”) Godātie kolēģi! Manuprāt, šī lieta ir jānovērš. (Aplausi.) Paldies.".
- 2011_07_01_as-1-seq317 spokenText "Cienītie kolēģi! Es darīšu to pašu - aicināšu domāt par valsts interesēm, par Latvijas pilsoņu daudzveidīgajām interesēm, par nediskriminēšanu, un par to arī ir šis stāsts. Mēs neapspriežam Latvijas valsts valodas politikas programmu, mēs pat neapspriežam Eiropas Komisijas ziņojumu par multilingvisma veicināšanu, mēs taču visi to atbalstām, jo galu galā mēs esam devuši deputāta zvērestu, un gandrīz visi šīs Saeimas deputāti ir apzvērējuši, ka viņiem jau nu gan nav ne mazāko domu apšaubīt latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas prioritāti. Tātad nerunāsim par šiem pamatjēdzieniem, runāsim par ļoti konkrētu priekšlikumu konkrēta likuma grozījumos, šo liriku, ideoloģiju un arī jau daudzkārt izskanējušās frāzes atstājot priekšvēlēšanu runām, jo šoreiz tik tiešām mums ir darīšana ar skaidru, konkrētu priekšlikumu. Protams, ir jānoraida arī visi apgalvojumi par to, ka tie it kā tapuši priekšvēlēšanu gaisotnē. Nu, tādā gadījumā līdzīgas normas iesniedzēji un atbalstītāji ir bijuši gaišreģi, jo pie tā, kā atceraties, mēs jau strādājām pavasara pusē. Un, ja viņi tiešām ir bijuši gaišreģi, tad jums acīmredzot atliek vien ticēt, ka viņi zina, ko dara, piedāvājot arī šādu normu. Bet tagad pavisam konkrēti. Ir divi atslēgas jēdzieni šajos priekšlikumos. Pirmais - ja darba pienākumos neietilpst konkrētas svešvalodas lietošana. Runājam par vārdu „neietilpst”. Tātad, ja ietilpst, tad nav nekādu problēmu. Ja cilvēks strādā starptautiskā uzņēmumā, ja viņa darba pienākumi ir saistīti ar sakariem jebkurā zemeslodes virzienā, tad jebkuras svešvalodas prasme ietilpst darba pienākumos. To neapstrīd neviens. Un, protams, ir pilnīgi lieki runāt arī par to, ka jebkurš ar veselu saprātu apveltīts cilvēks atbalsta multilingvismu indivīda līmenī. Un mēs uz to tiecamies. Otrais atslēgas jēdziens. Ja gadījumā rodas domstarpības starp darba ņēmēju un darba devēju, tad darba devēja pienākums ir pierādīt, ka šī prasme ir nepieciešama. Bet darba devējs taču neizvirzīs nereālu prasību, ja tiešām nebūs pārliecināts par tās pamatotību. Tātad darba devējam neradīsies ne mazākās grūtības pierādīt, ka šī svešvalodu prasme tiešām ir nepieciešama. Un atkal nav problēmu. Problēma rodas tādā gadījumā, ja starp daudzajiem Latvijas darba ņēmējiem ir grupa - tiesa, neliela, bet ar pilnīgām tiesībām uz eksistenci -, kas prot tikai valsts valodu vai arī kas prot divas, trīs, četras, piecas vai sešas svešvalodas, bet starp kurām nav krievu valodas. Runāsim skaidri un gaiši! Problēma šeit lielā mērā skar tieši krievu valodu, kaut arī ne tikai. Un kas tad iznāk? Vai tiešām jūs domājat, ka nav samērīgi nodrošināt arī šāda darba ņēmēja tiesības, jo viņš taču nepretendētu uz amatu, kur šīs svešvalodas prasme ir nepieciešama? Ir pietiekami daiļrunīgi piemēri gan par mājražotājiem, gan par individuālā darba veicējiem, gan par tādiem, kas strādā tīri latviešu valodas vidē. Nu, acīmredzot tur tad šī prasme nebūs nepieciešama un tur būs šīs domstarpības starp darba ņēmēju un devēju, kur darba ņēmējam ir jābūt tiesiskās aizsardzības mehānismam. Un ar šo tas tiek radīts. Kāds ir sabiedrības ieguvums? Ja mēs šaubāmies par to, kāds ir sabiedrības ieguvums, tad mums vispār ir jāatgriežas pie pašiem pamatiem, kāpēc mums ir Valsts valodas likums un, vēl jo vairāk, valsts valodas statuss. Vai tad tam jābūt tikai nominālam? Nu, tādā gadījumā tad atkal ir jāatgriežas pie bezjēdzīgās diskusijas, ko tad nozīmē vienīgā valsts valoda. Tā nozīmē pašpietiekamību. Mēs tātad visur un vienmēr teorētiski un ideālā gadījumā arī praktiski varam iztikt ar šo valodu. Un šī būtībā ir vienīgā likumdošanas norma, kas šādā aspektā aizstāv darba devēja tiesības. Tātad, protams, tas ir ieguvums sabiedrības interesēm. Nu, bet kā tad citādi? Tālāk. Vai tad tas ierobežos darba tirgu? Nē, gluži otrādi! Tas dos iespējas iesaistīties darba tirgū arī tiem, kuriem līdz šim šī citu valodu neprasme ir bijusi šķērslis. Jo jūs taču nenoliegsiet, ka ir ļoti daudz piemēru, kur šī svešvalodu prasme gluži vienkārši tiek prasīta automātiski, nepadomājot. Un ir arī pierādījumi tam, ka tad, kad šī problēma tika plašāk pārrunāta presē, šādu sludinājumu skaits samazinājās. Izrādās, varēja iztikt. Nu, un visbeidzot. Vai tad tiešām neatradīsies cilvēks, kam šī norma ir reāli nepieciešama? Es neesmu pilnvarota no tribīnes nosaukt uzvārdus, bet privātā kārtā es aicinu Borisu Cileviču, es noorganizēšu satikšanos ar šiem cilvēkiem, viņi... daži ir Latvijā, daži diemžēl šīs normas dēļ jau ir bijuši spiesti aizbraukt, un pašlaik man ir zināms par divām tiesvedībām, kas saistītas ar šo jautājumu, un abas virzās uz priekšu sekmīgi, tātad ir arī nepieciešamais precedents. Bet pat tad, ja tāds varētu būt tikai teorētiski, tik un tā šāda norma ir nepieciešama, jo tad atkal varētu teikt: kam tad tā traucētu? Es uzskatu, ka ar šādu normu tiek nodrošinātas sabiedrības intereses, tiek respektētas darba ņēmēja tiesības un ieviests mehānisms to aizsardzībai, tā veicina Latvijas sabiedrības vienotību, nevis to šķeļ, jo mēs taču Latvijas sabiedrību nevienojam uz latviešu valodas un vēl kādas citas valodas prasmes pamata. Ja kāds tā domā, tā ir pilnīga jauna koncepcija. Un galu galā ir šie divi jēdzieni, kas pilnīgi novērš jebkādus draudus šīs normas subjektīvai interpretācijai, - ja darba pienākumos neietilpst un ja ir objektīvs un pamatots priekšnoteikums. Tātad, protams, es aicinu šo priekšlikumu atbalstīt, jo tas tiešām ir viens no nedaudzajiem pelēkajiem plankumiem mūsu likumdošanā, kura regulē valsts valodas lietošanu, un pašreizējā situācijā ir absolūti nepieciešams. Paldies. (Aplausi.)".
- 2011_07_01_as-1-seq315 spokenText "Cienījamie kolēģi! Mēs labi atceramies, ka pavisam nesen, pirms dažiem mēnešiem, mēs šeit skatījām identiskus priekšlikumus, tos pašus priekšlikumus. Un toreiz Saeimas vairākums tos noraidīja. Tagad noskaņojums mainījies, un vairākas lielas frakcijas, ieskaitot „Vienotības” frakciju, ir gatavas mainīt savu pozīciju. Kāpēc? Atbilde ir ļoti vienkārša: nu vēlēšanas nāk! Saeima ir atlaista, un tagad jādomā par kaut kādiem populistiskiem gājieniem un tā tālāk. Es tomēr aicinu jūs būt atbildīgiem. Atcerēsimies tos pašus argumentus, kas izskanēja mūsu iepriekšējā diskusijā par šo pašu jautājumu! Es gribu atkārtot vēlreiz (ja kādam ir problēmas ar atmiņu - piedodiet!): šie grozījumi absolūti nav vajadzīgi. Aizsardzība pret diskrimināciju - jebkāda veida diskrimināciju! - ir jau iekļauta Darba likumā pilnīgi saskaņā un atbilstoši Eiropas Savienības Pretdiskriminācijas direktīvai. Ja ir problēmas ar šīs direktīvas īstenošanu - sakiet to! Es jau iepriekšējā reizē aicināju iesniedzējus: parādiet man konkrētas sūdzības! Parādiet man konkrētas tiesas prāvas! Parādiet man kaut vai vienu konkrētu cilvēku, kas tiek diskriminēts it kā krievu valodas nezināšanas dēļ! Kopš tā laika līdz šim brīdim nevienu konkrētu piemēru jūs nespējāt minēt. Un ir arī skaidrs - kāpēc, jo tas viss ir izdomāts, tas ir absolūti mākslīgs. Dzintara kungs! Jūs toreiz, atbildot man, izteicāt bažas: vai patiešām latvieši nāks pie manis sūdzēties gadījumā, ja viņi tiks diskriminēti? Es nekad nesaucu vārdā cilvēkus, kas nāk pie manis pēc palīdzības, bet viņu vidū ir ļoti daudz latviešu. Jā, viņi nāk! Un, ja es spēju, es viņam palīdzu, un es nešķiroju savus vēlētājus un citus cilvēkus, ieskaitot ārvalstniekus, ieskaitot nepilsoņus... es nešķiroju viņus pēc tautības. Tur ir tā atšķirība. Jūsu oficiāli deklarētais mērķis ir aizstāvēt latviešus. Tātad jūs izvēlējāties vienu grupu, ko jūs pārstāvat un ko jūs aizstāvat. „Saskaņas Centrs” cenšas aizstāvēt visus cilvēkus neatkarīgi no tautības, neatkarīgi no valodu prasmes, visus, kam ir vajadzīgs atbalsts, kam ir vajadzīga aizstāvība. Godīgi sakot, man negribas reaģēt uz Lāča kunga kārtējo reizi no Saeimas tribīnes paustiem antikonstitucionāliem saukļiem un lozungiem. Satversme saka pilnīgi skaidri - visi cilvēki ir vienlīdzīgi neatkarīgi no tautības, jebkāda veida diskriminācija ir aizliegta. Šajā valstī saimnieki ir visi Latvijas pilsoņi, Latvijas tauta, neatkarīgi no tautības. Diemžēl „Visu Latvijai!” pārstāvji visu laiku aicina uz diskrimināciju, pastāvīgi aicina uz nevienlīdzību. Faktiski aizstāv rasistiskās idejas, ka vieni cilvēki ir vienlīdzīgāki par pārējiem. Tas nav mans uzdevums. Acīmredzot, ja Saeimas Prezidijs neuzskata par vajadzīgu uz to reaģēt, tad es to neiniciēšu. Bet principā Lāča kungs pastāvīgi dezinformē radioklausītājus. To, ko viņš saka par situāciju citās valstīs, citos parlamentos... Nu, piedodiet, jūs kaut kur kaut ko izlasāt un tagad to uzdodat par patiesību pēdējā instancē. Nu tā tas absolūti nav! Reālā situācija ir pilnīgi cita. Eiropas Savienības deklarētā vērtība ir daudzveidība - kultūru, valodu daudzveidība. Tas nenozīmē, ka var nezināt valsts valodu. Jāzina valsts valoda! Bet, ja jums nepatīk akcents, ja jums nepatīk kļūdas, - nu, piedodiet... Visus deputātus ievēlē Latvijas pilsoņi, kas ir vienlīdzīgi. Jums nepatīk... jūs neļaujat cilvēkiem daudzās situācijās runāt dzimtajā valodā. Nu tad klausieties valsts valodu tādu, kāda tā ir! Tātad jābūt tomēr zināmai konsekvencei. Ja jūs gribat, lai visi Latvijas iedzīvotāji visur un vienmēr runā latviski, nu tad tā būs tāda latviešu valoda, kādu jūs dzirdat tagad šajā zālē un arī uz ielām. Tā ka alternatīvas, protams, ir. Vēlreiz gribu uzsvērt: kolēģi, es ļoti labi saprotu, ka tagad ļoti daudzi deputāti vadīsies nevis pēc veselā saprāta apsvērumiem, nevis pēc uzņēmēju interesēm, nevis pēc valsts ekonomiskās attīstības interesēm, bet pēc, es teiktu, nepareizi izprasta patriotisma: „Mums jāaizstāv latvieši, mums jāaizstāv latviešu valoda. Ja uzņēmēji negrib mācīties latviešu valodu, lai nenāk, lai nestrādā Latvijā.” Tā arī notiek, kolēģi! Uzņēmēji aiziet no Latvijas, investori, kas varētu atnākt, neienāk Latvijā. Rezultāts ir tas, ka cieš nodokļu maksātāji, cieš gan mūsu vēlētāji, gan jūsu vēlētāji. Man gribētos, lai lietas tiktu sauktas skaidrā valodā. Ja jūs aicināt uz nevienlīdzību, ja jūs aicināt uz to, lai Latvijā būtu diskriminācija pēc etniskās pazīmes, lai tie Latvijas pilsoņi, kas nav etniskie latvieši, būtu otrās šķiras pilsoņi, tad tā arī sakiet. Principā jūs to neslēpjat, bet runājiet tad skaidrā valodā - sakiet, ka jūs esat pret mūsdienu Eiropas vērtībām, ka jūs esat pret diskriminācijas aizliegumu, bet, piedodiet, nemelojiet! Jo tagad jūs, piedāvādami it kā aizsardzību pret diskrimināciju, piedāvājat tieši diskriminējošus pasākumus. Jebkurš eksperts no ārpuses jums to apliecinās. Jūs vienkārši izmantojat situāciju, ka daudziem Latvijas iedzīvotājiem nav pilnīgas informācijas par to, kas ir diskriminācijas aizliegums un vienlīdzības nodrošināšana mūsdienu Eiropas kontekstā. Es tomēr aicinu visus kolēģus atgriezties pie veselā saprāta, domāt par Latvijas ekonomikas interesēm, cienīt Latvijas pilsoņu daudzveidību, pieturēties pie vienlīdzības principa, un, ja vajag, izmantosim tās likuma normas, kas jau šobrīd ir, kas ir pietiekami efektīvas un ko jūs absolūti negribat redzēt un gribat aizvietot ar tīri politizētām un ideoloģizētām normām. Es aicinu balsot „pret”. Paldies. (Aplausi.)".
- 2011_07_01_as-1-seq312 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Jūsu argumenti ir ļoti vāji. Pirmais no jums, runātājiem, sacīja, ka, lūk, Starptautiskā darba organizācija, kas laikam ir... nevis laikam ir, bet ir ANO iedibināta sastāvdaļa attiecībā uz darba jautājumiem un uz darba tiesiskajiem jautājumiem visā pasaulē, - ka, lūk, tā iesaka veikt konsultācijas... Tātad veikt konsultācijas - jūs arī minējāt - ar mūsu arodbiedrībām, ar mūsu darba devējiem. Šīs konsultācijas jau ir notikušas un var notikt, bet tās nenosaka, ka tādēļ būtu jāmaina Valsts valodas likums vai ka nevarētu pieņemt kādu citu likumu attiecībā uz darbu privātuzņēmumos, valsts uzņēmumos un tā tālāk... uz to, kādā veidā lietojama valoda... Tā ka arguments vispār nav vājš. Otrs runātājs, kolēģis Orlovs, manuprāt, jau skaidri pierādīja - un arī daudzi citi no jums, deputātiem no „Saskaņas Centra”, šeit ir pierādījuši -, ka mums sava valoda ir jāaizsargā. Jūs runājat ar ļoti rupjām latviešu valodas kļūdām, ko nevienā citā Eiropas Parlamentā nepieļautu. Jūs šīs valsts nacionālā pamatnācija Eiropas valstī neievēlētu kā deputātus, kuri nav iemācījušies runāt pamatnācijas valodā bez kļūdām, bez gramatiskām kļūdām lielā apmērā. Tātad mums ir šī sava valoda jāaizsargā. Jūs jau šodien paši to pierādījāt kā runātāji. Otrkārt. Par šiem jautājumiem es esmu jau daudz runājis. Atkārtosim to! Mēs esam bijuši pārāk „mīksti” kā latvieši, ja esam pieļāvuši tādu stāvokli. Tepat kaimiņos, Somijā, vienā no visdemokrātiskākajām valstīm pasaulē, kur ir arī krievu minoritāte jau no cara laikiem un bēgļi no Padomju Savienības laikiem... un kas tagad ieradušies ar vīzām Krievijā... nevis kā okupācijas varas šeit ievesti pilsoņi... Somiem pastāv tāds valsts valodas likums (un, ja mums tāds būtu, tad nebūtu vajadzīgs mums ar’ neviens Darba likums), ka Somijas pilsonību var iegūt, ja nokārto somu valodas eksāmenu vidusskolas līmenī. Nu, mums ar’ tas ir jāieved, tad mēs nestrīdēsimies šeit un neaģitēsim par Darba likumu, nebūs vajadzības. Es šeit esmu minējis Franču Kvebekas likumu. Tā kā šo manu runu klausās arī radioklausītāji, jāpaskaidro sīkāk. Proti, Kanādas valstī... pēc ilgstošām garīgām cīņām franči Kanādā ir panākuši, ka Kvebekas provincē, kur viņi ir ievērojamā vairākumā, darba devējam - darba devējam, ievērojiet! - jāuzrunā darba ņēmējs franču valodā (pieņemsim mēs šādu likumprojektu - un mums tāds būtu jāpieņem -, lai katrs darba devējs mācētu latviešu valodu!), vienalga, vai tā ir starptautiska firma vai Kanādas franču firma, vai Kanādas angļu firma. Ja pie viņa kabinetā ienāk kāds cilvēks un grib runāt par darba jautājumiem, tad, lūk, šim uzņēmējam jāatbild tajā valodā (tātad Latvijā - latviešu valodā). Kad būs sasniegts tāds stāvoklis, kāds ir citās pasaules demokrātiskajās valstīs (jūs te visu laiku runājat par demokrātiju), tad arī mums nebūs vajadzības šeit, no šīs tribīnes, jebkad apspriest jebkādu Darba likumu. Un tie fakti ir zināmi - un arī jums zināmi! -, bet jūs tomēr, nu, jāsaka, kā impēriska nācija negribat atteikties no savām privilēģijām. Un vēlreiz es uzsveru: šis pats liktenis būtu, ja Latvija būtu pēc Otrā pasaules kara pakļauta citai uzvarētājvalstij, nu, visticamāk, Vācijai, vāciešiem. Viņi būtu līdz Klaipēdai un Palangai, un mūsu zemē būtu 40 procenti vāciski runājošo un vāciešu. Tas pats notiktu! Arī viņi negribētu atteikties no savām privilēģijām. Un mums, latviešiem, tas ir jāsaprot, ir beidzamais brīdis saprast, nekur nepiekāpties un nedot šīs privilēģijas, ja mēs gribam pastāvēt kā latviešu valsts, kā latviska valsts, kura tika dibināta 1918.gada 18.novembrī ar tādu nolūku, ka šī ir pasaulē vienīgā vieta, kur latviešu valsts var pastāvēt. Nekautrēsimies no šā vārda! Deputāts Cilevičs jau tad, kad es biju šeit, Saeimā, pirmo gadu, tātad pirms pieciem gadiem, ar lielu ironiju uzstādīja jautājumu: „Vai tiešām šī ir latviešu valsts, un kas tad... ko tad pārējie?” „Jā, šī ir latviešu valsts!” - jāatbild. Un pārējiem - minoritātēm -, kas ir mūsu zemē ienākuši ar mūsu valsts atļauju - ar mūsu atļauju un saskaņā ar mūsu likumdošanu, pakļaudamies mūsu likumiem! - ir jāatzīst tas un jāpiemērojas šīm pamatnācijas tiesiskajām, starptautiski tiesiskajām, prasībām. Paldies par uzmanību.".
- 2011_07_01_as-1-seq310 spokenText "Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Jūs ļoti labi atceraties, ka ne tik sen mēs par šo jautājumu jau runājām, debatējām. Un karstas debates bija arī mūsu komisijā. Un tad mēs pieprasījām no attiecīgajām institūcijām skatījumu uz šiem grozījumiem. Es varu pateikt to, ka tikai Valsts valodas centrs uzskatīja, ka ir nepieciešams kaut kāds regulējums. Visi pārējie - Tieslietu ministrija, Labklājības ministrija, Latvijas Darba devēju konfederācija - neuzskata, ka šie grozījumi ir nepieciešami. Un man šķiet, ka, ja, protams, priekšvēlēšanu gaisotnē šie grozījumi tiks pieņemti, tie diez vai atrisinās to problēmu, par kuru runā šā likumprojekta autori, tāpēc ka uzņēmējs vienmēr „pa kluso” atradīs iespēju pieņemt darbā cilvēku, kurš viņam ir vajadzīgs, lai pildītu darbinieka pienākumus. Līdz ar to es savā un arī frakcijas vārdā aicinu jūs neatbalstīt šos grozījumus un esošās likumdošanas ietvaros risināt tos jautājumus, kurus minēja likumprojekta autori. Paldies.".
- 2011_07_01_as-1-seq308 spokenText "Godātie kolēģi! Likumprojekta „Grozījumi Darba likumā” autori ierosina spēkā esošajā Darba likumā 29.pantu, kur ir runa par atšķirīgas attieksmes aizliegumu, papildināt ar jaunu 1.1 daļu, kur būtu noteikts, ka darba devējam aizliegts pieprasīt konkrētas svešvalodas prasmi, ja tādas lietošana neietilpst darba pienākumos. Bez tam tiek ierosināts šo pašu pantu papildināt ar jaunu 3.1 daļu, kas nosaka, ka strīdus gadījumos starp darbinieku un darba devēju darba devējam būs jāpierāda savas pozīcijas pamatotība. Jāteic, ka, lai arī pati norma pirmajā brīdī liekas aktuāla, tā nav atbalstāma šāda iemesla dēļ - Latvijas Saeima ir akceptējusi Apvienoto Nāciju Organizācijas Starptautiskās darba organizācijas konvenciju Nr.144 par trīspusējām konsultācijām starptautisko darba normu pielietošanas sekmēšanai, kas visa cita starpā paredz, ka, pieņemot darba likumdošanas normatīvos aktus, jāveic konsultācijas ar sociālajiem partneriem, kas Latvijas Republikā ir Latvijas Darba devēju konfederācija vai kāda cita darba devēju organizācija, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība vai kāda cita arodorganizāciju apvienība. Diemžēl likumprojekta autori nav veikuši nekādas konsultācijas ar sociālajiem partneriem, līdz ar to ir faktiski pārkāptas minētās Apvienoto Nāciju Organizācijas Starptautiskās darba organizācijas konvencijas normas. Likumprojekta autori pamatoti norāda uz valsts valodas lietošanas ierobežošanu atsevišķās komercstruktūrās, tomēr šis jautājums, mūsuprāt, jārisina ar citu likumu palīdzību, jo tas nav Darba likuma jautājums. Ar Darba likumu tiek regulētas darba tiesiskās attiecības, nevis valodas lietošana. Valodas lietošanu nosaka Valsts valodas likums, nevis Darba likums, un nebūtu pareizi šīs lietas jaukt. Papildus tam likumprojekta autori paredz papildināt Darba likuma 32.pantu, kas regulē darba sludinājumus, ar jaunu 4. un 5.daļu: 4.daļa paredzētu, ka darba sludinājumā aizliegts norādīt konkrētas svešvalodas prasmi, izņemot gadījumus, kad tas pamatoti nepieciešams darba vai amata pienākumu veikšanai, savukārt jaunā 5.daļa noteiktu, ka strīda gadījumā starp darba devēju un kandidātu darba devējam arī būs jāpierāda savas pozīcijas pamatotība. Šeit jāatzīmē, ka šāds stāvoklis, bez šaubām, izsauktu daudzas sūdzības gan no darba devēju, gan darbinieku puses un atbilstoši tam arī tiesvedības procesus. Tā kā lielākajai daļai mazo komersantu nav savu juristu, tos vajadzēs algot, bet, ievērojot to, ka valstī tiesas ir pārslogotas ar civillietām, juristi komersantiem būs jāalgo uz visu tiesāšanās laiku, kas, bez šaubām, radīs administratīvos papildu izdevumus. No otras puses, darbiniekiem pašiem būs jāmaksā tiesu izdevumi, un tas neatbilst samērīguma principam. Nav pamata uzskatīt, ka bez visa jau iepriekš minētā šāds lietu izkārtojums ir racionāls un atbilst gan darba devēju, gan darba ņēmēju interesēm. Tāpēc aicinu balsot „pret” šiem grozījumiem. Paldies.".
- 2011_07_01_as-1-seq307 spokenText "Cienījamie kolēģi! Ir pulksten 12.00. Mēs turpinām 1.jūlija pirmo ārkārtas sēdi. Pirms pārtraukuma mēs sākām skatīt likumprojektu „Grozījumi Darba likumā” pirmajā lasījumā, un mums ir jāuzsāk debates. Debatēs vārds deputātam Igoram Meļņikovam. Bet vēl pirms tam visiem informācija: starplaikā ir veikta mūsu balsošanas sistēmas tehniskā pārreģistrācija, un tāpēc lūdzu visus pārreģistrēt kartes - vēlreiz vienkārši izņemt un ievietot atpakaļ balsošanas sistēmā. Bet, lūdzu, Meļņikova kungs, vārds jums!".
- 2011_07_01_as-1-seq305 spokenText "Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies17 deputāti (septiņpadsmit!): Dzintars Ābiķis (No zāles: „Ir”), Aija Barča, Andris Bērziņš no Vidzemes, Ingrīda Circene, Ints Dālderis, Guntars Galvanovskis... Kur ir Dālderis? (No zāles dep. A.Šķēle: „Vai tu nepazīsti Dālderi?!”) O, tiešām ir! Guntars Galvanovskis, Ojārs Ēriks Kalniņš, Jānis Klaužs, Māris Kučinskis... Māris Kučinskis? (No zāles: „Ir Māris, ir!”) Visvaldis Lācis pienāca klāt un informēja, ka viņš ir, bet izgāja. Visvaldis Lācis ir, Klāvs Olšteins... Nav. Vitālijs Orlovs... Neredzu Vitāliju Orlovu... Uz Mandātu, ētikas un iesniegumu komisiju aizgāja... Ir Vitālijs Orlovs... Dana Reizniece-Ozola, Kārlis Seržants, Guntis Ulmanis, Edgars Zalāns un Oskars Zīds... Nav.".
- 2011_07_01_as-1-seq304 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Paldies. Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, es vēlos jūs informēt, ka pārtraukumā notiks arī Saeimas Prezidija sēde, kurā, visdrīzāk, lems par to, ka šodien, tūlīt pēc šīs ārkārtas sēdes, būs vēl viena ārkārtas sēde, kurā mums būs jālemj par divu jaunu deputātu mandātu apstiprināšanu. Tā ka vienkārši sekojiet līdzi informācijai! Vārds Saeimas sekretāra biedram Dzintaram Rasnačam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.".
- 2011_07_01_as-1-seq303 spokenText "Cienījamie kolēģi! Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija sanāks tūlīt pat komisijas telpās. Lūdzu visus nekavējoties atnākt. Paldies.".
- 2011_07_01_as-1-seq301 spokenText "Arī Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju lūdzu pēc 5 minūtēm pulcēties komisijas telpās.".
- 2011_07_01_as-1-seq299 spokenText "Kolēģi! Pēc 5 minūtēm Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde 106.telpā.".
- 2011_07_01_as-1-seq297 spokenText "Cienījamie Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas locekļi! Pēc 5 minūtēm turpināsim sēdi komisijas telpās.".
- 2011_07_01_as-1-seq295 spokenText "Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sanāksme pēc 5 minūtēm parastajās telpās.".
- 2011_07_01_as-1-seq293 spokenText "Godātie Satversmes grozījumu izstrādes darba grupas locekļi! Lūdzu pulcēties tūlīt Juridiskās komisijas telpās uz sēdi.".
- 2011_07_01_as-1-seq292 spokenText "Paldies. Mums ir jāsāk debates, bet, tā kā mums ir atlikušas tikai 3 minūtes līdz pārtraukumam, acīmredzot mēs debates sāksim pēc pārtraukuma. Pirms mēs reģistrējamies, es gribu mūsu visu vārdā sveikt deputātu Jāni Tutinu, kuram pagājušajā nedēļā bija pusapaļa jubileja. (Aplausi.) (No zāles dep. K.Šadurskis: „Kur viņš ir? Kur viņš slēpjas?”) Bet nu uzklausīsim paziņojumus. Vārds deputātei Ilmai Čepānei.".
- 2011_07_01_as-1-seq291 spokenText "Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Sociālo un darba lietu komisija izskatīja un konceptuāli atbalstīja likumprojektu „Grozījumi Darba likumā” (Nr.405/Lp10). Grozījumi paredz papildināt Darba likumu ar būtiskiem grozījumiem, kas aizliegtu darba devējam pieprasīt svešvalodas prasmi, ja darba pienākumos tā neietilpst, un aizliegtu darba sludinājumos norādīt svešvalodas prasmi, ja tas nav nepieciešams pienākumu veikšanai. Vēlos piebilst, ka Sociālo un darba lietu komisija ir uzrunājusi sociālos partnerus un lūgusi sniegt atzinumus, lai izvērtētu grozījumu mērķi - nepieļaut atšķirīgu attieksmi un novērst diskrimināciju, tā ka demokrātiskas iekārtas principi tiek ievēroti. Sociālo un darba lietu komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.".
- 2011_07_01_as-1-seq290 spokenText "Citu priek��likumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 12.augusts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Darba likumā”, pirmais lasījums. Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Inese Laizāne.".
- 2011_07_01_as-1-seq289 spokenText "12.augusts.".
- 2011_07_01_as-1-seq288 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.".
- 2011_07_01_as-1-seq287 spokenText "Tātad visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu atbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā.".
- 2011_07_01_as-1-seq285 spokenText "Un 33. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas paredz izslēgt 29.pantu pārejas noteikumos. Arī ir atbalstīts.".
- 2011_07_01_as-1-seq283 spokenText "32. - Juridiskā biroja priekšlikums izslēgt pārejas noteikumu 28.pantu. Ir atbalstīts.".
- 2011_07_01_as-1-seq281 spokenText "31. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas paredz robežsardzei tiesības uzlikt administratīvo sodu par neapdrošinātu transportlīdzekli. Ir atbalstīts.".
- 2011_07_01_as-1-seq279 spokenText "30. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir redakcionāls precizējums. Ir atbalstīts.".
- 2011_07_01_as-1-seq271 spokenText "26. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas paredz numerācijas maiņu. Ir atbalstīts.".
- 2011_07_01_as-1-seq265 spokenText "23. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas paredz numerācijas maiņu. Ir atbalstīts.".
- 2011_07_01_as-1-seq263 spokenText "22. - Juridiskā biroja redakcionāls priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2011_07_01_as-1-seq261 spokenText "21. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas maina numerāciju. Ir atbalstīts.".
- 2011_07_01_as-1-seq255 spokenText "18. - Juridiskā biroja redakcionāls precizējums. Ir atbalstīts.".
- 2011_07_01_as-1-seq253 spokenText "17. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums, kas precizē pirmajā lasījumā pieņemto redakciju. Atbalstīts.".
- 2011_07_01_as-1-seq249 spokenText "15. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas nosaka termiņu, kādā var iesniegt prasību par zaudējumu atlīdzināšanu Ir atbalstīts.".
- 2011_07_01_as-1-seq247 spokenText "14. - Juridiskā biroja redakcionāls priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2011_07_01_as-1-seq245 spokenText "13. - Juridiskā biroja precizējums. Atbalstīts.".
- 2011_07_01_as-1-seq243 spokenText "12. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts. Šajā priekšlikumā Juridiskais birojs paredz atmaksāt arī palīglīdzekļu īri, tātad traumu gadījumā var būt arī iespēja, ka cietušais izīrē palīglīdzekli, nevis nopērk. Šāda atmaksas kārtība nebija paredzēta, bet šis priekšlikums tādu paredz. Tātad 12.priekšlikums ir atbalstīts.".
- 2011_07_01_as-1-seq239 spokenText "10. - Juridiskā biroja redakcionāls priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2010_12_02-seq138 spokenText "10. - Juridiskā biroja redakcionāls priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2011_07_01_as-1-seq233 spokenText "7. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums, kas izslēdz likumprojekta 6.panta grozījumu trešo daļu, kur apdrošinātāji vēlējās noteikt atbildību, tātad uzlikt par pienākumu... un noteikt atbildību par sniegto informāciju, slēdzot līgumu. Komisija uzskatīja, ka šāda obligāta prasība varētu apgrūtināt līguma tālāku darbību un nebūtu par labu apdrošināšanas ņēmējam, un izslēdza šo priekšlikumu. Tātad 7. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums - ir atbalstīts, lai izslēgtu.".
- 2011_07_01_as-1-seq227 spokenText "4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts. Tas ir redakcionāls precizējums.".
- 2011_07_01_as-1-seq225 spokenText "3. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts. Šis priekšlikums paredz izslēgt likumprojekta 2.pantu, ar kuru likumprojekta iesniedzēji vēlējās panākt transportlīdzekļa īpašnieka atbildību tieši tādā pašā veidā, k�� šī atbildība iestājas ar fotoradaru fiksētas ātruma pārkāpšanas gadījumā. Līdz ar to komisija uzskatīja, ka tas neatbilst... ka jāatbild ir transportlīdzekļa lietotājam, nevis īpašniekam. Šāds viedoklis ir arī tiesībsargam, kurš mums ir atsūtījis vēstuli, ka sistēma sodīšanai par pārkāpumiem, kas fiksēti ar radara palīdzību, neatbilst Satversmei, tāpēc komisija nolēma šo pirmajā lasījumā pieņemto priekšlikumu izslēgt. Tātad Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija atbalstīja 3.priekšlikumu.".
- 2011_07_01_as-1-seq223 spokenText "2. - Juridiskā biroja redakcionāls labojums. Ir atbalstīts.".
- 2011_07_01_as-1-seq221 spokenText "Augsti godātā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.1165. Komisija ir saņēmusi 33 priekšlikumus. 1. - Juridiskā biroja redakcionāls labojums. Komisija ir atbalstījusi.".
- 2011_07_01_as-1-seq220 spokenText "Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 6.jūlijs. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā”, otrais lasījums. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Reirs.".
- 2011_07_01_as-1-seq218 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums likumā „Par 1973.gada Vašingtonas konvenciju par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām”” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! (S.Mirskis iebilst: „Ne galīgajā!”) Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts... Tas nebija galīgais lasījums, es atvainojos... Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.".
- 2011_07_01_as-1-seq217 spokenText "Ārlietu komisija izskatīja otrajā lasījumā likumprojektu „Grozījums likumā „Par 1973.gada Vašingtonas konvenciju par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām””. Uz otro lasījumu nebija iesniegts neviens priekšlikums. Aicinām jūs atbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā.".
- 2011_07_01_as-1-seq216 spokenText "Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 6.jūlijs. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums likumā „Par 1973.gada Vašingtonas konvenciju par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām””, otrais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Sergejs Mirskis.".
- 2011_07_01_as-1-seq214 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par Kopējās aviācijas telpas nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Gruziju, no otras puses” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.".
- 2011_07_01_as-1-seq213 spokenText "Ārlietu komisija izskatīja likumprojektu „Par Kopējās aviācijas telpas nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Gruziju, no otras puses”, atbalstīja šo likumprojektu un aicina deputātus atbalstīt to pirmajā lasījumā.".
- 2011_07_01_as-1-seq212 spokenText "Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 6.jūlijs. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Par Kopējās aviācijas telpas nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Gruziju, no otras puses”, pirmais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Sergejs Mirskis.".
- 2011_07_01_as-1-seq210 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu aviācijas nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Jordānijas Hāšimītu Karalisti, no otras puses” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.".
- 2011_07_01_as-1-seq209 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Ārlietu komisija izskatīja likumprojektu „Par Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu aviācijas nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Jordānijas Hāšimītu Karalisti, no otras puses” un aicina jūs atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.".
- 2011_07_01_as-1-seq208 spokenText "Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 6.jūlijs. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Par Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu aviācijas nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Jordānijas Hāšimītu Karalisti, no otras puses”, pirmais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Sergejs Mirskis.".
- 2011_07_01_as-1-seq206 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Rotberga kungs, jūs runājat tik skaļi, ka ir dzirdams arī šeit... Paldies. Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.".
- 2011_07_01_as-1-seq205 spokenText "Līdz ar to, kolēģi, aicinu jūs atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.".
- 2011_07_01_as-1-seq203 spokenText "9. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Tas tātad faktiski sakārto šā likuma juridisko kārtību, precīzi nosakot gan likuma punktus, gan pantus, gan apakšdaļas, un sakārto tos noteiktā secībā. Komisija ir atbalstījusi.".
- 2011_07_01_as-1-seq201 spokenText "8. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 9.priekšlikumā.".
- 2011_07_01_as-1-seq197 spokenText "6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī tas ir atbalstīts. Ir runa par atskaitēm un par informācijas apkopošanu attiecībā uz tiem cilvēkiem, kuriem rodas problēmas gan ar piespiedu izraidīšanu, gan ar piespiedu palikšanu.".
- 2011_07_01_as-1-seq195 spokenText "5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Teksts ir izteikts jaunā redakcijā un precīzi, skaidri pasaka to, kas tad būs tas subjekts, kas juridiskās palīdzības saņēmējiem sniegs šo juridisko palīdzību. Te ir runa tikai par ārzemniekiem. Komisija ir atbalstījusi.".
- 2011_07_01_as-1-seq193 spokenText "4. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.".
- 2011_07_01_as-1-seq191 spokenText "3. - Juridiskās komisijas priekšlikums par līdzīgu, kā es runāju... par 2.priekšlikumu. Arī tas guvis komisijas atbalstu.".
- 2011_07_01_as-1-seq189 spokenText "2. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kurš papildina likumprojekta 15.pantu, tātad nosaka tos gadījumus, kad cilvēkam ir tiesības pārsūdzēt piespiedu izraidīšanu. Komisija ir atbalstījusi šo normu.".
- 2011_07_01_as-1-seq187 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.1150 - likumprojektu „Grozījumi Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā”, kas sagatavots izskatīšanai otrajā lasījumā. Godājamie kolēģi! Uz otro lasījumu mēs esam saņēmuši priekšlikumus. Gribu jums atgādināt būtību. Godājamie kolēģi! Šā likumprojekta mērķis ir izdarīt šajā likumprojektā papildinājumus saskaņā ar direktīvas prasībām attiecībā uz tiem subjektiem, kuriem ir tiesības uz valsts juridisko palīdzību, un konkrēti šeit mēs vairāk runājam par cilvēkiem, kuriem tiek izsniegts orderis piespiedu izbraukšanai no Latvijas, - un par viņu tiesībām saņemt nepieciešamo juridisko palīdzību. Godājamie kolēģi, 1.priekšlikums ir Juridiskās komisijas priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi, un tā būtība ir tieši tāda - konvencijas normu ieviešana.".
- 2011_07_01_as-1-seq186 spokenText "Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā”, otrais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Andris Bērziņš, ievēlēts no Rīgas.".
- 2011_07_01_as-1-seq183 spokenText "7.jūlijs.".
- 2011_07_01_as-1-seq182 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Bērnu tiesību aizsardzības likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.".
- 2011_07_01_as-1-seq179 spokenText "7. - deputātes Ineses Šleseres priekšlikums. Nav atbalstīts, jo minētā norma attiecināma uz Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumu.".
- 2011_07_01_as-1-seq177 spokenText "6. - deputātes Ineses Šleseres priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi, jo minētā norma ir noteikta Bāriņtiesu likumā.".
- 2011_07_01_as-1-seq175 spokenText "5. - deputātes Ineses Šleseres priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi.".
- 2011_07_01_as-1-seq173 spokenText "4. - deputātes Ineses Šleseres priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi.".
- 2011_07_01_as-1-seq171 spokenText "3. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Redakcionāls precizējums. Atbalstīts.".
- 2011_07_01_as-1-seq169 spokenText "2. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Redakcionāls precizējums. Atbalstīts.".
- 2011_04_14-seq605 spokenText "2. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Redakcionāls precizējums. Atbalstīts.".
- 2011_07_01_as-1-seq167 spokenText "Cienījamie kolēģi! Saeimas priekšsēdētāja! Strādāsim ar grozījumu Bērnu tiesību aizsardzības likumā (dokuments Nr.1148). Iesniegti septiņi priekšlikumi. 1. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Redakcionāls precizējums. Tas ir atbalstīts.".
- 2011_07_01_as-1-seq166 spokenText "Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums Bērnu tiesību aizsardzības likumā”, otrais lasījums. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāte Dace Reinika.".
- 2011_07_01_as-1-seq164 spokenText "Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 8.jūlijs. Paldies.".
- 2011_07_01_as-1-seq163 spokenText "Komisija piedāvā priekšlikumus iesniegt līdz šā gada 8.jūlijam.".
- 2011_07_01_as-1-seq159 spokenText "Komisija piedāvā priekšlikumus iesniegt līdz šā gada 8.jūlijam.".
- 2011_07_01_as-1-seq162 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.".
- 2011_07_01_as-1-seq161 spokenText "Cienījamie kolēģi! Neatkārtošos, jo tie paši... tāda paša veida grozījumi ir izdarīti arī šajā likumā. Tāpēc komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.".