Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2011_07_01_as-1-seq317> ?p ?o. }

• 2011_07_01_as-1-seq317 type Speech.
• 2011_07_01_as-1-seq317 number "317".
• 2011_07_01_as-1-seq317 date "2011-07-01".
• 2011_07_01_as-1-seq317 isPartOf 2011_07_01_as-1.
• 2011_07_01_as-1-seq317 spokenAs 101.
• 2011_07_01_as-1-seq317 spokenText "Cienītie kolēģi! Es darīšu to pašu - aicināšu domāt par valsts interesēm, par Latvijas pilsoņu daudzveidīgajām interesēm, par nediskriminēšanu, un par to arī ir šis stāsts. Mēs neapspriežam Latvijas valsts valodas politikas programmu, mēs pat neapspriežam Eiropas Komisijas ziņojumu par multilingvisma veicināšanu, mēs taču visi to atbalstām, jo galu galā mēs esam devuši deputāta zvērestu, un gandrīz visi šīs Saeimas deputāti ir apzvērējuši, ka viņiem jau nu gan nav ne mazāko domu apšaubīt latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas prioritāti. Tātad nerunāsim par šiem pamatjēdzieniem, runāsim par ļoti konkrētu priekšlikumu konkrēta likuma grozījumos, šo liriku, ideoloģiju un arī jau daudzkārt izskanējušās frāzes atstājot priekšvēlēšanu runām, jo šoreiz tik tiešām mums ir darīšana ar skaidru, konkrētu priekšlikumu. Protams, ir jānoraida arī visi apgalvojumi par to, ka tie it kā tapuši priekšvēlēšanu gaisotnē. Nu, tādā gadījumā līdzīgas normas iesniedzēji un atbalstītāji ir bijuši gaišreģi, jo pie tā, kā atceraties, mēs jau strādājām pavasara pusē. Un, ja viņi tiešām ir bijuši gaišreģi, tad jums acīmredzot atliek vien ticēt, ka viņi zina, ko dara, piedāvājot arī šādu normu. Bet tagad pavisam konkrēti. Ir divi atslēgas jēdzieni šajos priekšlikumos. Pirmais - ja darba pienākumos neietilpst konkrētas svešvalodas lietošana. Runājam par vārdu „neietilpst”. Tātad, ja ietilpst, tad nav nekādu problēmu. Ja cilvēks strādā starptautiskā uzņēmumā, ja viņa darba pienākumi ir saistīti ar sakariem jebkurā zemeslodes virzienā, tad jebkuras svešvalodas prasme ietilpst darba pienākumos. To neapstrīd neviens. Un, protams, ir pilnīgi lieki runāt arī par to, ka jebkurš ar veselu saprātu apveltīts cilvēks atbalsta multilingvismu indivīda līmenī. Un mēs uz to tiecamies. Otrais atslēgas jēdziens. Ja gadījumā rodas domstarpības starp darba ņēmēju un darba devēju, tad darba devēja pienākums ir pierādīt, ka šī prasme ir nepieciešama. Bet darba devējs taču neizvirzīs nereālu prasību, ja tiešām nebūs pārliecināts par tās pamatotību. Tātad darba devējam neradīsies ne mazākās grūtības pierādīt, ka šī svešvalodu prasme tiešām ir nepieciešama. Un atkal nav problēmu. Problēma rodas tādā gadījumā, ja starp daudzajiem Latvijas darba ņēmējiem ir grupa - tiesa, neliela, bet ar pilnīgām tiesībām uz eksistenci -, kas prot tikai valsts valodu vai arī kas prot divas, trīs, četras, piecas vai sešas svešvalodas, bet starp kurām nav krievu valodas. Runāsim skaidri un gaiši! Problēma šeit lielā mērā skar tieši krievu valodu, kaut arī ne tikai. Un kas tad iznāk? Vai tiešām jūs domājat, ka nav samērīgi nodrošināt arī šāda darba ņēmēja tiesības, jo viņš taču nepretendētu uz amatu, kur šīs svešvalodas prasme ir nepieciešama? Ir pietiekami daiļrunīgi piemēri gan par mājražotājiem, gan par individuālā darba veicējiem, gan par tādiem, kas strādā tīri latviešu valodas vidē. Nu, acīmredzot tur tad šī prasme nebūs nepieciešama un tur būs šīs domstarpības starp darba ņēmēju un devēju, kur darba ņēmējam ir jābūt tiesiskās aizsardzības mehānismam. Un ar šo tas tiek radīts. Kāds ir sabiedrības ieguvums? Ja mēs šaubāmies par to, kāds ir sabiedrības ieguvums, tad mums vispār ir jāatgriežas pie pašiem pamatiem, kāpēc mums ir Valsts valodas likums un, vēl jo vairāk, valsts valodas statuss. Vai tad tam jābūt tikai nominālam? Nu, tādā gadījumā tad atkal ir jāatgriežas pie bezjēdzīgās diskusijas, ko tad nozīmē vienīgā valsts valoda. Tā nozīmē pašpietiekamību. Mēs tātad visur un vienmēr teorētiski un ideālā gadījumā arī praktiski varam iztikt ar šo valodu. Un šī būtībā ir vienīgā likumdošanas norma, kas šādā aspektā aizstāv darba devēja tiesības. Tātad, protams, tas ir ieguvums sabiedrības interesēm. Nu, bet kā tad citādi? Tālāk. Vai tad tas ierobežos darba tirgu? Nē, gluži otrādi! Tas dos iespējas iesaistīties darba tirgū arī tiem, kuriem līdz šim šī citu valodu neprasme ir bijusi šķērslis. Jo jūs taču nenoliegsiet, ka ir ļoti daudz piemēru, kur šī svešvalodu prasme gluži vienkārši tiek prasīta automātiski, nepadomājot. Un ir arī pierādījumi tam, ka tad, kad šī problēma tika plašāk pārrunāta presē, šādu sludinājumu skaits samazinājās. Izrādās, varēja iztikt. Nu, un visbeidzot. Vai tad tiešām neatradīsies cilvēks, kam šī norma ir reāli nepieciešama? Es neesmu pilnvarota no tribīnes nosaukt uzvārdus, bet privātā kārtā es aicinu Borisu Cileviču, es noorganizēšu satikšanos ar šiem cilvēkiem, viņi... daži ir Latvijā, daži diemžēl šīs normas dēļ jau ir bijuši spiesti aizbraukt, un pašlaik man ir zināms par divām tiesvedībām, kas saistītas ar šo jautājumu, un abas virzās uz priekšu sekmīgi, tātad ir arī nepieciešamais precedents. Bet pat tad, ja tāds varētu būt tikai teorētiski, tik un tā šāda norma ir nepieciešama, jo tad atkal varētu teikt: kam tad tā traucētu? Es uzskatu, ka ar šādu normu tiek nodrošinātas sabiedrības intereses, tiek respektētas darba ņēmēja tiesības un ieviests mehānisms to aizsardzībai, tā veicina Latvijas sabiedrības vienotību, nevis to šķeļ, jo mēs taču Latvijas sabiedrību nevienojam uz latviešu valodas un vēl kādas citas valodas prasmes pamata. Ja kāds tā domā, tā ir pilnīga jauna koncepcija. Un galu galā ir šie divi jēdzieni, kas pilnīgi novērš jebkādus draudus šīs normas subjektīvai interpretācijai, - ja darba pienākumos neietilpst un ja ir objektīvs un pamatots priekšnoteikums. Tātad, protams, es aicinu šo priekšlikumu atbalstīt, jo tas tiešām ir viens no nedaudzajiem pelēkajiem plankumiem mūsu likumdošanā, kura regulē valsts valodas lietošanu, un pašreizējā situācijā ir absolūti nepieciešams. Paldies. (Aplausi.)".
• 2011_07_01_as-1-seq317 language "lv".
• 2011_07_01_as-1-seq317 speaker Ina_Druviete-1958.
• 2011_07_01_as-1-seq317 mentions Q822919.
• 2011_07_01_as-1-seq317 mentions Q211.
• 2011_07_01_as-1-seq317 mentions Q193089.
• 2011_07_01_as-1-seq317 mentions Q893825.
• 2011_07_01_as-1-seq317 mentions Q8880.