Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2011_07_01_as-1-seq312> ?p ?o. }

• 2011_07_01_as-1-seq312 type Speech.
• 2011_07_01_as-1-seq312 number "312".
• 2011_07_01_as-1-seq312 date "2011-07-01".
• 2011_07_01_as-1-seq312 isPartOf 2011_07_01_as-1.
• 2011_07_01_as-1-seq312 spokenAs 84.
• 2011_07_01_as-1-seq312 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Jūsu argumenti ir ļoti vāji. Pirmais no jums, runātājiem, sacīja, ka, lūk, Starptautiskā darba organizācija, kas laikam ir... nevis laikam ir, bet ir ANO iedibināta sastāvdaļa attiecībā uz darba jautājumiem un uz darba tiesiskajiem jautājumiem visā pasaulē, - ka, lūk, tā iesaka veikt konsultācijas... Tātad veikt konsultācijas - jūs arī minējāt - ar mūsu arodbiedrībām, ar mūsu darba devējiem. Šīs konsultācijas jau ir notikušas un var notikt, bet tās nenosaka, ka tādēļ būtu jāmaina Valsts valodas likums vai ka nevarētu pieņemt kādu citu likumu attiecībā uz darbu privātuzņēmumos, valsts uzņēmumos un tā tālāk... uz to, kādā veidā lietojama valoda... Tā ka arguments vispār nav vājš. Otrs runātājs, kolēģis Orlovs, manuprāt, jau skaidri pierādīja - un arī daudzi citi no jums, deputātiem no „Saskaņas Centra”, šeit ir pierādījuši -, ka mums sava valoda ir jāaizsargā. Jūs runājat ar ļoti rupjām latviešu valodas kļūdām, ko nevienā citā Eiropas Parlamentā nepieļautu. Jūs šīs valsts nacionālā pamatnācija Eiropas valstī neievēlētu kā deputātus, kuri nav iemācījušies runāt pamatnācijas valodā bez kļūdām, bez gramatiskām kļūdām lielā apmērā. Tātad mums ir šī sava valoda jāaizsargā. Jūs jau šodien paši to pierādījāt kā runātāji. Otrkārt. Par šiem jautājumiem es esmu jau daudz runājis. Atkārtosim to! Mēs esam bijuši pārāk „mīksti” kā latvieši, ja esam pieļāvuši tādu stāvokli. Tepat kaimiņos, Somijā, vienā no visdemokrātiskākajām valstīm pasaulē, kur ir arī krievu minoritāte jau no cara laikiem un bēgļi no Padomju Savienības laikiem... un kas tagad ieradušies ar vīzām Krievijā... nevis kā okupācijas varas šeit ievesti pilsoņi... Somiem pastāv tāds valsts valodas likums (un, ja mums tāds būtu, tad nebūtu vajadzīgs mums ar’ neviens Darba likums), ka Somijas pilsonību var iegūt, ja nokārto somu valodas eksāmenu vidusskolas līmenī. Nu, mums ar’ tas ir jāieved, tad mēs nestrīdēsimies šeit un neaģitēsim par Darba likumu, nebūs vajadzības. Es šeit esmu minējis Franču Kvebekas likumu. Tā kā šo manu runu klausās arī radioklausītāji, jāpaskaidro sīkāk. Proti, Kanādas valstī... pēc ilgstošām garīgām cīņām franči Kanādā ir panākuši, ka Kvebekas provincē, kur viņi ir ievērojamā vairākumā, darba devējam - darba devējam, ievērojiet! - jāuzrunā darba ņēmējs franču valodā (pieņemsim mēs šādu likumprojektu - un mums tāds būtu jāpieņem -, lai katrs darba devējs mācētu latviešu valodu!), vienalga, vai tā ir starptautiska firma vai Kanādas franču firma, vai Kanādas angļu firma. Ja pie viņa kabinetā ienāk kāds cilvēks un grib runāt par darba jautājumiem, tad, lūk, šim uzņēmējam jāatbild tajā valodā (tātad Latvijā - latviešu valodā). Kad būs sasniegts tāds stāvoklis, kāds ir citās pasaules demokrātiskajās valstīs (jūs te visu laiku runājat par demokrātiju), tad arī mums nebūs vajadzības šeit, no šīs tribīnes, jebkad apspriest jebkādu Darba likumu. Un tie fakti ir zināmi - un arī jums zināmi! -, bet jūs tomēr, nu, jāsaka, kā impēriska nācija negribat atteikties no savām privilēģijām. Un vēlreiz es uzsveru: šis pats liktenis būtu, ja Latvija būtu pēc Otrā pasaules kara pakļauta citai uzvarētājvalstij, nu, visticamāk, Vācijai, vāciešiem. Viņi būtu līdz Klaipēdai un Palangai, un mūsu zemē būtu 40 procenti vāciski runājošo un vāciešu. Tas pats notiktu! Arī viņi negribētu atteikties no savām privilēģijām. Un mums, latviešiem, tas ir jāsaprot, ir beidzamais brīdis saprast, nekur nepiekāpties un nedot šīs privilēģijas, ja mēs gribam pastāvēt kā latviešu valsts, kā latviska valsts, kura tika dibināta 1918.gada 18.novembrī ar tādu nolūku, ka šī ir pasaulē vienīgā vieta, kur latviešu valsts var pastāvēt. Nekautrēsimies no šā vārda! Deputāts Cilevičs jau tad, kad es biju šeit, Saeimā, pirmo gadu, tātad pirms pieciem gadiem, ar lielu ironiju uzstādīja jautājumu: „Vai tiešām šī ir latviešu valsts, un kas tad... ko tad pārējie?” „Jā, šī ir latviešu valsts!” - jāatbild. Un pārējiem - minoritātēm -, kas ir mūsu zemē ienākuši ar mūsu valsts atļauju - ar mūsu atļauju un saskaņā ar mūsu likumdošanu, pakļaudamies mūsu likumiem! - ir jāatzīst tas un jāpiemērojas šīm pamatnācijas tiesiskajām, starptautiski tiesiskajām, prasībām. Paldies par uzmanību.".
• 2011_07_01_as-1-seq312 language "lv".
• 2011_07_01_as-1-seq312 speaker Visvaldis_Lacis-1924.
• 2011_07_01_as-1-seq312 mentions Q822919.
• 2011_07_01_as-1-seq312 mentions Q211.
• 2011_07_01_as-1-seq312 mentions Q193089.
• 2011_07_01_as-1-seq312 mentions Q33.
• 2011_07_01_as-1-seq312 mentions Q16.
• 2011_07_01_as-1-seq312 mentions Q8889.
• 2011_07_01_as-1-seq312 mentions Q159.
• 2011_07_01_as-1-seq312 mentions Q2167704.
• 2011_07_01_as-1-seq312 mentions Q183.
• 2011_07_01_as-1-seq312 mentions Q15180.
• 2011_07_01_as-1-seq312 mentions Q903671.
• 2011_07_01_as-1-seq312 mentions Q776965.