Matches in Saeima for { ?s <http://purl.org/linkedpolitics/vocabulary/spokenText> ?o. }
- 2011_07_14_as-2-seq215 spokenText "Vārds Dzintaram Rasnačam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.".
- 2011_07_14_as-2-seq214 spokenText "Kolēģi, Sociālo un darba lietu komisijas sēde pēc 15 minūtēm Sociālo un darba lietu komisijas telpās.".
- 2011_07_14_as-2-seq212 spokenText "Paldies visiem deputātiem, kuri atbalsta Taivānas sadarbību ar Eiropas Savienību! Tā kā mēs esam parakstījuši šo atbalsta ziņojumu, grupas sanāksme netiks vairs noturēta. Paldies jums.".
- 2011_07_14_as-2-seq210 spokenText "Cienījamie Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas locekļi! Aicinu jūs tūlīt uz komisijas sēdi.".
- 2011_07_14_as-2-seq208 spokenText "Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde tūlīt, nekavējoties.".
- 2011_07_14_as-2-seq207 spokenText "Vārds deputātam Vitautam Staņam.".
- 2011_07_01_as-1-seq294 spokenText "Vārds deputātam Vitautam Staņam.".
- 2011_06_09-seq479 spokenText "Vārds deputātam Vitautam Staņam.".
- 2011_05_26-seq317 spokenText "Vārds deputātam Vitautam Staņam.".
- 2011_07_14_as-2-seq206 spokenText "Lūdzu Ārlietu komisijas locekļus uz Ārlietu komisijas telpām tagad, pulksten 12.30.".
- 2011_07_14_as-2-seq205 spokenText "Paldies. Debates turpināsim pēc pārtraukuma. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Paldies. Pirms tiek dots vārds Saeimas sekretāra biedram Dzintaram Rasnačam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai, noklausīsimies paziņojumus. Vārds deputātam Ojāram Kalniņam.".
- 2011_07_14_as-2-seq204 spokenText "Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Man ir drusciņ citi argumenti, ar kuriem es mēģināšu jūs pārliecināt, ka vajadzētu atbalstīt deputāta Pimenova priekšlikumu. Tikko mana meita pabeidza 12.klasi 40.vidusskolā, un puse no absolventiem aizbrauca mācīties uz ārzemēm, tieši uz Rietumiem. Ir jau zināms tas, ka Lielbritānija, Francija, Vācija un citas valstis piedāvā mūsu studentiem... veiksmīgiem studentiem mācīties, neņemdamas vispār par to naudiņu. Mēs ļoti daudz runājam par to, ka mēs gribam migrantus tāpēc, ka tuvākajā laikā nebūs darbaspēka. Un jūs varat iedomāties: ja būs atbalstīts deputāta Pimenova priekšlikums, uz šejieni atbrauks cilvēki, kuri piecus gadus mācīsies, integrēsies, samaksās kaut kādu naudiņu un pēc tam nolems palikt. Tas būs darbaspēks, tie, kuri pēc tam turpinās veidot sakarus ar savām valstīm. Un tas, par ko sapņo visi, - Rietumi... Ja mūsu bērni brauc uz turieni mācīties, mums ir viena iespēja - aicināt no Austrumiem braukt mācīties pie mums. Līdz ar to nopelnīs mūsu institūti un augstskolas, un, ja gadījumā kāds no studentiem paliks, tad tas būs cilvēks, kurš jau integrējies, kurš jau apguvis kultūru, iemācījies valodu un būs ļoti darbaspējīgs. Lūdzu atbalstīt deputāta Pimenova priekšlikumu.".
- 2011_07_14_as-2-seq203 spokenText "Paldies. Vai Orlova kungam pietiks ar četrām minūtēm? Jā. Vārds deputātam Vitālijam Orlovam.".
- 2011_07_14_as-2-seq202 spokenText "Augsti godātais Prezidij! Cienījamie deputāti! Mēs jau skatījām šo pašu priekšlikumu otrajā lasījumā. Es to papildināju ar nosacījumu, ka ārzemju studentiem, kas studē Latvijas augstskolās, programmas, kas ir viņiem paredzētas, tāpat arī studiju programmas, kuras īsteno Eiropas Savienības programmu un starpvalstu līgumos paredzētas sadarbības ietvaros, ir atļauts mācīties jebkādā svešvalodā, nevis tikai Eiropas Savienības oficiālajās valodās. Es papildināju savu priekšlikumu... iepriekšējo priekšlikumu ar nosacījumu, ka to var atļaut darīt, ja attiecīgajā augstskolā ir nodrošināta iespēja apgūt šādu programmu arī valsts valodā. Līdz ar to visas bažas, ka būtu pieļauta kāda diskriminācija attiecībā pret personām, kurām dzimtā valoda ir latviešu valoda vai kuras vēlas mācīties valsts valodā, ir novērstas. Es gribu atgādināt, ka runa ir par mazu skaitu studentu... ka pastāv starp ārzemju studentiem pieprasījums mācīties Latvijā krievu valodā. Jo tieši par krievu valodu, kā mēs visi saprotam, ir runa, nevis par kādām mistiskām citām svešvalodām. Mēs šeit runājam par iespēju mūsu augstskolām, valsts dibinātām augstskolām, mācīt studentus arī krievu valodā, jo augstskolas prot to darīt un visi - gandrīz visi! - pasniedzēji prot mācīt mūsu ārzemju studentus, kas vēlas mācīties Latvijā, krievu valodā. Vairāk, nekā ir pieprasījums... Izglītības un zinātnes ministrija plāno palielināt to ārzemju studentu skaitu, kuri mācās Latvijā, no 1,9 procentiem līdz 3 procentiem. Es gribu atgādināt, ka tas ir neapgūts un ļoti liels augstskolu ienākumu avots. Daudzi izvēlas citu valstu universitātes tikai tāpēc, ka viņiem vienkārši nav citas iespējas, jo viņi var mācīties angļu valodā gan šeit, Rīgā, gan citu Eiropas Savienības dalībvalstu galvaspilsētu, pilsētu universitātēs. Bet, ja būtu nodrošināta iespēja mācīties šeit viņu dzimtajā valodā no Kazahijas vai no citām NVS valstīm atbraukušiem studentiem, mēs varētu nodrošināt lielākus ienākumus mūsu valsts dibinātām augstskolām. Es jau vairākkārt esmu dzirdējis iebildumus pret šo priekšlikumu, pamatotus ar to, ka, ja tāds priekšlikums būtu ieviests, tas nozīmētu nopietnus draudus latviešu valodai mūsu valstī, tas palielinātu draudus vēl vairāk. Es šeit gribētu jums... es te labprāt citētu cienījamās ziņotājas Druvietes kundzes teikto par to, ka tas ietekmēs mūsu valodas politikas sistēmu, ka tas noteiks zinātniskās literatūras izvēli, ka ietekmēs motivāciju pasniedzējiem apgūt valsts valodu visā mūsu izglītības sistēmā. Es šeit gribu pateikt, ka arī Krievija nav kāds lāču midzenis un tie pasniedzēji, kas māca mūsu studentus mūsdienīgām zinātnēm, arī gūst lielāku pieredzi no šīm mācībām. No visiem šiem iebildumiem es redzu tikai vienu vēlmi... Ja būs mazāk kaut par vienu krievu vārdu Latvijas pasaulē, tad būs jau gan labi (No zāles dep. J.Reirs: „Pareizi!”)... Vot, tā ir tāda filozofija. Un es domāju, ka, ja mēs... Tā ka šo parādību nevar citādāk nosaukt kā tikai par fobiju. Es ļoti augstu vērtēju, piemēram, Māra Kučinska, sava kolēģa, nostāju. Viņa pozīcija vienmēr izceļas ar nopietnu analītisku pieeju, bet arī viņš, vismaz komisijas sēdē, bija nobažījies ar to, ka šāda iespēja, kuru es tagad piedāvāju jums atbalstīt, nemotivēs jauniešus mācīties latviešu valodu, jo viņi zinās, ka augstāko izglītību viņi Latvijā varēs iegūt svešvalodā. Māri! Runa ir par ārzemju studentiem, tikai par viņiem! Un līdz ar to latviešu bērni vai Latvijas bērni (No zāles dep. J.Reirs: „Ar zāli nesarunāties!”)... Latvijas bērniem iespēju mācīties latviešu valodā tas nekādi neietekmēs. Līdz ar to es lūdzu kolēģus manu priekšlikumu atbalstīt, jo tas gan veicinās valsts dibinātas augstskolas iespējas pelnīt naudu. Paldies jums.".
- 2011_07_14_as-2-seq192 spokenText "55. - deputātu Zīda, Reiznieces-Ozolas un Vucāna priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 58.priekšlikumā.".
- 2011_07_14_as-2-seq190 spokenText "Jā. 54. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.".
- 2011_07_14_as-2-seq189 spokenText "Paldies. Bet, tā kā priekšlikums ir noņemts, balsojums vairs nav nepieciešams.".
- 2011_07_14_as-2-seq188 spokenText "Kolēģi! Pievērsiet uzmanību tam, ka panti par augstskolu programmu licencēšanu un akreditēšanu ir ļoti plaši un tieši šajā daļā ir daudz jauninājumu. Komisijā tik tiešām par šo priekšlikumu izvērtās plašas debates, bet galvenie argumenti, kāpēc komisijas vairākums tomēr izvēlējās šo priekšlikumu neatbalstīt, bija šādi. Pirmkārt, lietderības izvērtējumā ir iespējams daudz subjektīvisma. Otrkārt, šī funkcija ir jāveic licencēšanas komisijai, kam ir pieejami pilnīgi visi dati par mūsu augstskolu programmām un kas arī var izvērtēt, vai šī programma ir būtiski atšķirīga vai varbūt atšķirības ir nelielas. Un arī atbilstība stratēģijai un pieejamajiem resursiem ir nedefinējami jēdzieni. Un tieši tādēļ, atbalstot šo priekšlikumu pēc būtības - skaidrs, ka lietderība ir nozīmīgs kritērijs! -, komisija tomēr izlēma neatbalstīt šādu priekšlikumu.".
- 2011_07_14_as-2-seq187 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Vai ir komisijas vārdā kas piebilstams? Bet priekšlikums jau ir noņemts - tātad nav vairs balsojams.".
- 2011_07_14_as-2-seq186 spokenText "Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Gribu sniegt nelielu argumentāciju, kāpēc tika šāds priekšlikums iesniegts. Visās otrā lasījuma debatēs... visās debatēs un visā diskusijā parādījās, ka mūsu līdzšinējā augstākās izglītības sistēmas vadība acīmredzot vairāku ministriju un kabinetu ietvaros līdz šim ir bijusi bezspēcīga noteikt kaut kādus ierobežojumus arī visām programmām, kas Šadurska pieminētajā milzīgajā mūsu augstskolu daudzumā tiek licencētas un pasniegtas. Ja nemaldos, tie paši godājamie juristi mums vairāk nekā 20 augstskolās tiek gatavoti. Vai arī es to ciparu varbūt precīzi nezinu... Visu cieņu juristiem, bet man šķiet, ka Latvija nav tik liela valsts, tāpēc kādam arī ir jāpasaka „nē” tad, kad Latvijas tautsaimniecībai šādu speciālistu masveida produkcija nav nepieciešama. Ņemot vērā, ka tālākajos priekšlikumos ir iestrādāts... ka mūsu kolēģu Reiznieces-Ozolas, Vucāna un Zīda priekšlikumos ir iesniegts jauns, var teikt, mazliet eksperiments, tad pāriet no programmu licencēšanas uz citu virzienu - uz akreditāciju... Es noņemu savu priekšlikumu, jo tas ir nedaudz pretrunā ar tālāko, un, lai Dievs dod, ka jūsu jaunais uzsāktais eksperiments būtu labs eksperiments un dotu rezultātus, jo šobrīd no vienas atbildības, kuru noteica ministrija, mēs pārejam uz Ministru kabineta „nē” vārda pateikšanu virzieniem, kuri Latvijā nebūtu acīmredzot nepieciešami. Kolektīvā atbildība ir ļoti laba atbildība, jo lēmumu pieņemt ir vieglāk, bet kolektīvā atbildība ir un paliek tikai kolektīvā atbildība. Bet jebkurā gadījumā es ceru, ka veiksies. Paldies.".
- 2011_07_14_as-2-seq185 spokenText "Sākam debates. Vārds deputātam Mārim Kučinskim.".
- 2011_03_31-seq105 spokenText "Sākam debates. Vārds deputātam Mārim Kučinskim.".
- 2010_12_16_a-2-seq1233 spokenText "Sākam debates. Vārds deputātam Mārim Kučinskim.".
- 2010_12_16_a-2-seq1227 spokenText "Sākam debates. Vārds deputātam Mārim Kučinskim.".
- 2010_12_16_a-2-seq1221 spokenText "Sākam debates. Vārds deputātam Mārim Kučinskim.".
- 2010_12_16_a-2-seq891 spokenText "Sākam debates. Vārds deputātam Mārim Kučinskim.".
- 2010_12_16_a-2-seq752 spokenText "Sākam debates. Vārds deputātam Mārim Kučinskim.".
- 2010_12_16_a-2-seq113 spokenText "Sākam debates. Vārds deputātam Mārim Kučinskim.".
- 2010_09_16-seq25 spokenText "Sākam debates. Vārds deputātam Mārim Kučinskim.".
- 2010_06_16_a-seq508 spokenText "Sākam debates. Vārds deputātam Mārim Kučinskim.".
- 2011_07_14_as-2-seq184 spokenText "53. - deputāta Kučinska priekšlikums. Nav atbalstīts.".
- 2011_07_14_as-2-seq182 spokenText "52. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizējot.".
- 2011_07_14_as-2-seq174 spokenText "48. - deputāta Šadurska priekšlikums. Nav atbalstīts.".
- 2011_07_14_as-2-seq172 spokenText "47. - deputāta Ašeradena priekšlikums. Nav atbalstīts.".
- 2011_07_14_as-2-seq170 spokenText "46. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.".
- 2011_06_09-seq592 spokenText "46. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.".
- 2009_01_29-seq331 spokenText "46. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.".
- 2011_07_14_as-2-seq168 spokenText "45. - deputātu Zīda, Reiznieces-Ozolas un Vucāna priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts komisijas priekšlikumā - 46.priekšlikumā.".
- 2011_07_14_as-2-seq167 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par 44. - kultūras ministres Sarmītes Ēlertes iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 54, atturas - 5. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2011_07_14_as-2-seq166 spokenText "Es paskaidrošu. Šāda norma ir atbalstīta pēc būtības, bet nav atbalstīts konkrētais priekšlikums tādēļ, ka mūsu juristi mūs pārliecināja, ka tas ir pats par sevi saprotams, tātad nevar būt runa ne par nepilsoņu, ne par pastāvīgo iedzīvotāju, ne par pilsoņu diskrimināciju, protams. Jebkurai no šīm kategorijām ir tiesības studēt Latvijas augstskolās jebkurā programmā. (No zāles dep. A.Šķēle: „Protams!”)".
- 2011_07_14_as-2-seq165 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā Druvietes kundze kaut ko vēlas piebilst? Lūdzu, Druvietes kundze!".
- 2011_07_14_as-2-seq164 spokenText "Cienījamie kolēģi! Es diemžēl neesmu atbildīgās komisijas loceklis, tāpēc man nav skaidri motīvi, kāpēc šis priekšlikums tika noraidīts. Es būtu ļoti pateicīgs pat par komentāriem. Man šķiet, ka situācija, kad ir atsevišķas mācību programmas, kas ir pieejamas ārzemniekiem, bet nav pieejamas Latvijas pilsoņiem, nepilsoņiem un personām, kas uzturas ar pastāvīgu uzturēšanās atļauju... šī situācija nav pieņemama. Jo - kāpēc mums jādiskriminē mūsu pašu iedzīvotāji? Tātad man šķiet, ka šis priekšlikums ir visnotaļ pamatots un atbalstāms, diemžēl ar vienu atrunu. Kā tas jau bieži pēdējā laikā... pēdējā gada laikā gadās, Kultūras ministrija iesniedza juridiski ne visai precīzu priekšlikumu. Jo vārdi „pastāvīgais iedzīvotājs”... termins „pastāvīgais iedzīvotājs” netiek lietots ne šajā likumā, ne arī citos likumos. Šis termins tika bieži lietots 90.gadu sākumā, bet pēc tam, kad tika pieņemts likums par nepilsoņa statusu, to bijušo PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības, precīzāk runājot... Tad mēs diezgan konsekventi visos normatīvajos aktos lietojām tādus terminus kā „nepilsoņi” vai „personas ar pastāvīgo uzturēšanās atļauju”. Un šāda neprecīzu terminu lietošana var izraisīt domstarpības. Piemēram, vai šī norma attiecas uz nepilsoņiem vai tikai ārvalstniekiem, bezvalstniekiem ar pastāvīgu uzturēšanās atļauju? Principā es domāju, ka tomēr, korekti interpretējot šo normu, tam vajadzētu attiekties uz visām pastāvīgo iedzīvotāju grupām, kaut gan, protams, gribētos redzēt lielāku juridisku precizitāti Kultūras ministrijas iesniegtajiem priekšlikumiem. Tā ka kopumā es domāju, ka šis priekšlikums ir atbalstāms (No zāles: „Nav atbalstāms!”), un patiešām, ja ir nopietni argumenti pret to, es ļoti gribētu šos argumentus dzirdēt, lai izšķirtos, kā balsot par šo priekšlikumu. Paldies.".
- 2011_07_14_as-2-seq163 spokenText "Sākam debates. Vārds deputātam Borisam Cilevičam.".
- 2011_07_08_as-seq111 spokenText "Sākam debates. Vārds deputātam Borisam Cilevičam.".
- 2011_03_31-seq55 spokenText "Sākam debates. Vārds deputātam Borisam Cilevičam.".
- 2011_03_31-seq31 spokenText "Sākam debates. Vārds deputātam Borisam Cilevičam.".
- 2011_03_31-seq11 spokenText "Sākam debates. Vārds deputātam Borisam Cilevičam.".
- 2010_07_12_as-1-seq120 spokenText "Sākam debates. Vārds deputātam Borisam Cilevičam.".
- 2010_07_12_as-1-seq78 spokenText "Sākam debates. Vārds deputātam Borisam Cilevičam.".
- 2010_06_16_a-seq658 spokenText "Sākam debates. Vārds deputātam Borisam Cilevičam.".
- 2010_06_16_a-seq363 spokenText "Sākam debates. Vārds deputātam Borisam Cilevičam.".
- 2010_06_16_a-seq353 spokenText "Sākam debates. Vārds deputātam Borisam Cilevičam.".
- 2010_06_16_a-seq321 spokenText "Sākam debates. Vārds deputātam Borisam Cilevičam.".
- 2010_06_16_a-seq215 spokenText "Sākam debates. Vārds deputātam Borisam Cilevičam.".
- 2010_06_16_a-seq111 spokenText "Sākam debates. Vārds deputātam Borisam Cilevičam.".
- 2010_04_15-seq711 spokenText "Sākam debates. Vārds deputātam Borisam Cilevičam.".
- 2011_07_14_as-2-seq162 spokenText "44. - kultūras ministres Ēlertes priekšlikums. Nav atbalstīts. (No zāles dep. A.Šķēle: „Protams!”)".
- 2011_07_14_as-2-seq158 spokenText "42. - deputāta Šadurska priekšlikums. Nav atbalstīts. (No zāles: „Kāpēc?”)".
- 2011_07_14_as-2-seq154 spokenText "40. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizējot.".
- 2011_07_14_as-2-seq152 spokenText "39. - kultūras ministres Ēlertes priekšlikums. Nav atbalstīts.".
- 2011_07_14_as-2-seq146 spokenText "36. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 37. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.".
- 2011_07_14_as-2-seq144 spokenText "35. - kultūras ministres Ēlertes priekšlikums. Nav atbalstīts.".
- 2011_07_14_as-2-seq142 spokenText "34. - deputāta Ašeradena priekšlikums. Nav atbalstīts.".
- 2011_07_14_as-2-seq140 spokenText "33. - kultūras ministres Ēlertes priekšlikums. Nav atbalstīts.".
- 2011_07_14_as-2-seq138 spokenText "32. - deputāta Ašeradena priekšlikums. Nav atbalstīts.".
- 2011_07_14_as-2-seq136 spokenText "31. - kultūras ministres Ēlertes priekšlikums. Nav atbalstīts.".
- 2011_07_14_as-2-seq132 spokenText "29. - kultūras ministres Ēlertes priekšlikums. Nav atbalstīts.".
- 2011_07_14_as-2-seq130 spokenText "28. - kultūras ministres Ēlertes priekšlikums. Nav atbalstīts. (No zāles dep. A.Šķēle: „Protams!”)".
- 2011_07_14_as-2-seq128 spokenText "27. - deputāta Ašeradena priekšlikums. Nav atbalstīts.".
- 2011_07_14_as-2-seq126 spokenText "26. - kultūras ministres Ēlertes priekšlikums. Nav atbalstīts.".
- 2011_07_14_as-2-seq124 spokenText "25. - deputāta Ašeradena priekšlikums. Nav atbalstīts.".
- 2011_07_14_as-2-seq122 spokenText "24. - deputāta Ašeradena priekšlikums. Nav atbalstīts.".
- 2011_07_14_as-2-seq120 spokenText "23. - deputātu Zīda, Reiznieces-Ozolas un Vucāna priekšlikums. Atbalstīts.".
- 2011_07_14_as-2-seq118 spokenText "22. - Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.".
- 2009_12_01-seq144 spokenText "22. - Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.".
- 2009_06_18-seq375 spokenText "22. - Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.".
- 2005_03_17-seq142 spokenText "22. - Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.".
- 2011_07_14_as-2-seq116 spokenText "21. - deputātu Zīda, Reiznieces-Ozolas un Vucāna priekšlikums. Atbalstīts.".
- 2011_07_14_as-2-seq114 spokenText "20. - deputāta Kučinska priekšlikums. Ir atbalstīts un iekļauts 21.priekšlikumā.".
- 2011_07_14_as-2-seq112 spokenText "19. - kultūras ministres Ēlertes priekšlikums. Nav atbalstīts.".
- 2011_07_14_as-2-seq110 spokenText "18. - kultūras ministres Sarmītes Ēlertes priekšlikums. Nav atbalstīts.".
- 2011_07_14_as-2-seq104 spokenText "15. - deputāta Šadurska priekšlikums. Nav atbalstīts.".
- 2008_06_29-seq289 spokenText "15. - deputāta Šadurska priekšlikums. Nav atbalstīts.".
- 2011_07_14_as-2-seq100 spokenText "13. - deputāta Šadurska priekšlikums. Nav atbalstīts.".
- 2010_01_21-seq166 spokenText "13. - deputāta Šadurska priekšlikums. Nav atbalstīts.".
- 2008_06_29-seq285 spokenText "13. - deputāta Šadurska priekšlikums. Nav atbalstīts.".
- 2011_07_14_as-2-seq92 spokenText "9. - deputāta Šadurska priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizējot.".
- 2011_07_14_as-2-seq91 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. - deputātu Zīda, Reiznieces-Ozolas un Vucāna iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 23, atturas - 1. Priekšlikums atbalstīts.".
- 2011_07_14_as-2-seq90 spokenText "Es gribu vērst jūsu uzmanību uz to, ka šai normai ir noteikts pārejas periods - tā stāsies spēkā 2013.gada 1.septembrī. Tātad divu gadu laikā ir iespējas esošajiem doktorantiem iegūt zinātņu doktora grādu. Šī norma tika ļoti rūpīgi apspriesta komisijā, piedaloties ekspertiem, un mēs bijām vienisprātis, ka šajā ziņā kvalifikācija ir saistīta ar kvalitāti - it īpaši tagad, kad doktora grāda piešķiršanai tiek izvirzītas ļoti augstas prasības. Un, ja mēs vēlamies mūsu augstāko izglītību nodrošināt pasaules un Eiropas standartu līmenī, tad šāda norma ir nepieciešama. Komisija to atbalstīja. Aicinu to darīt arī jūs.".
- 2011_07_14_as-2-seq89 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā Druvietes kundze vēlas ko piebilst? Lūdzu, Druvietes kundze!".
- 2011_07_14_as-2-seq88 spokenText "Godātie kolēģi! Cileviča kungs! Labprāt jums atbildēšu. Absolūti atbalstu brīvu tirgu augstākās izglītības jomā tad, ja piedāvātais produkts šajā tirgū atbilst noteiktām kvalifikācijas prasībām, kvalitātes prasībām. Ja ne, tad tur nav brīvā tirgus. Un diemžēl man ir jāsaka jums, Cileviča kungs, viena skumja lieta: nu, laikam nevar katrs dibināt augstskolu un laikam nevar katrs profesorēt šajā augstskolā neatkarīgi no savas kvalifikācijas, un laikam valsts funkcija ir tā, kas nosaka šo kvalifikācijas „latiņu”, un valsts augstskola... un valsts to nosaka visām augstskolām, visām akadēmijām, visām universitātēm vienādu un neatkarīgi no dibinātāja. Privātajās augstskolās nav zemākas vai augstākas šīs kvalifikācijas prasības. Un vēl viena piebilde. Bieži vien diskusijās par izglītību es dzirdu, ka izglītība esot pakalpojums. Nē, mīļie kolēģi, izglītība nav pakalpojums! Jo pakalpojums... Ar to viss esot kārtībā, ja pakalpojuma sniedzējs un saņēmējs abi ir apmierināti. Diemžēl ne! Izglītība ir valsts funkcija, un šim „pakalpojumam” (pēdiņās) ir jābūt noteiktā kvalitātē, pretējā gadījumā diemžēl nesanāk... Pretējā gadījumā, no vienas puses, mēs cīnīsimies - viena daļa no mums šeit - pret jebkādu kvalitātes prasību paaugstināšanu, bet, no otras puses, zūdīsimies, ka nevienas Latvijas augstskolas nav pasaules augstskolu topa tūkstotī. Es nezinu, kā var savienot šīs divas lietas. Paldies.".
- 2011_07_14_as-2-seq86 spokenText "Paldies Šadurska kungam par to, ka viņš nu beidzot godīgi izklāstīja šīs normas būtību un mērķi, jo faktiski runa ir par to, lai izkropļotu brīvā konkurencē augstākās izglītības tirgu. Jo, protams, es ceru, ka Šadurska kungam nu aizdomas par mana uzvārda saistību ar kaut kāda īpašnieka vai kā cita... Bet man ir pilnīgi skaidrs, ka mums Saeimā jau ilgāku laiku darbojas ļoti spēcīgs valsts dibināto universitāšu lobijs, kas visu laiku ierosina kaut kādus grozījumus, izmaiņas, lai radītu labvēlīgākus apstākļus Latvijas Universitātei salīdzinājumā ar privātām universitātēm. Cienījamie kolēģi! Es gribu jums atgādināt, ka privātās augstskolās tagad studenti maksā par mācībām mazāk nekā valsts dibinātās augstskolās. Vai tas ir normāli, ka mēs finansējam un atbalstām to pašu Latvijas Universitāti, bet maksas vietas tur ir dārgākas nekā privātās augstskolās, kas vispār neko no valsts budžeta nesaņem? Tā ka es domāju, ka šis mērķis samazināt mākslīgi augstskolu skaitu... nu, es to nevaru uzskatīt par leģitīmu. Kāpēc? Ir tirgus, ir piedāvājums un pieprasījums, un, ja studenti dod priekšroku privātām augstskolām, tad tā ir viņu brīva izvēle. Es nesaprotu: vai „Vienotība” jau kļuvusi par kaut ko līdzīgu Komunistiskajai partijai, ka visu grib pati regulēt un noliegt tirgus prasības un tirgus nosacījumus? Tā ka paldies vēlreiz Šadurska kungam par to, ka viņš nostādīja visu savās vietās, un es vienkārši aicinu visus kolēģus izšķirties, vai mēs atbalstām brīvās konkurences principus arī augstākajā izglītībā vai ne. Paldies.".
- 2011_07_14_as-2-seq84 spokenText "Godātie kolēģi! Es ar ārkārtīgi lielu interesi sekoju līdzi šīm debatēm. Vai ir iespējams argumentēt pret acīm redzamo? Es gribētu teikt, bērnam saprotama lieta. (No zāles: „Kuram bērnam?”) Jā, ir. Kolēģi! Mums ir augstskolu nosaukumos trīs dažādi iespējamie šie nosaukumu veidi: augstskola, akadēmija un universitāte. Diplomi, ko dod šīs augstākās izglītības iestādes, dod to beidzējiem pilnīgi vienādas tiesības. Taču pats nosaukums ir atšķirīgs. Un vēsturiskā tradīcija ir tāda, ka kvalitātes prasības akadēmiskajam personālam arī ir bijušas dažādas. Un vēsturiski mums ir bijuši šie procenti 20, 30, 50... Tagad mēs esam jau iepriekšējos lasījumos pacēluši augstskolām uz 40 un universitātēm - uz 65, bet akadēmijas tā dīvaini „izkrīt”... tā kā uz leju. Mana izjūta šo vārdu svaram - „augstskola, akadēmija, universitāte” - ir tāda: augstskola, akadēmija un universitāte. Un tagad pēkšņi mums ir tā: akadēmija, augstskola un universitāte. Nu, tā dīvaini sanāk, vai ne? Un Ņikiforova kungam ir ļoti interesanta argumentācija. Skaitliski pareiza. Tātad cik doktoru tiek sagatavots? Acīmredzot nepietiks. Bet es gribu Ņikiforova kungam minēt arī citu statistikas daļu - to, cik augstskolu ir Latvijā. Tam skaitam augstskolu, kas ir Latvijā, nepietiktu doktoru nevienā valstī. Ja mēs paņemtu proporcionāli Vācijas doktorus un iedzīvotāju skaitu un pareizinātu mūsu augstskolu skaitu ar koeficienta starpību, cik Latvijā ir mazāk iedzīvotāju, tad Vācijā nekad nepietiktu doktoru tām miljons augstskolām, kas tur darbotos čakli un ņipri, izsniedzot studentiem diplomus. (Zālē starpsaucieni.) Godātie kolēģi, tieši šī norma noteiktu pietiekami augstas kvalifikācijas prasības augstskolām, akadēmijām un universitātēm, un tā ir tā saudzīgā, naudas līdzekļus neprasošā, regulējošā norma, lai Latvijas augstskolu skaits atgrieztos civilizētas valsts līmenī, rēķinot attiecībā pret iedzīvotāju skaitu, un lai Latvijas augstskolas nostiprinātos, kļūtu lielākas un ar augstāku kapacitāti. Un, protams, es gribu cerēt, ka Ņikiforova kunga dedzīgā šā priekšlikuma noraidīšana nekādā veidā nav saistīta ar Baltijas Starptautiskās akadēmijas īpašnieka uzvārda sakritību. Paldies.".
- 2011_07_14_as-2-seq82 spokenText "Cienījamie kolēģi! Es domāju, ka nevienam nav šaubu, cik nopietna un cik svarīga gan augstskolām, gan Latvijas tautsaimniecībai ir zinātnieku esamība, bet diemžēl tā reālā dzīves statistika ir šāda, vēlreiz atkārtoju: 2006.gadā mums doktorantūras programmas absolvējuši 106 cilvēki, 2007.gadā - 146 cilvēki, 2009.gadā - 139 cilvēki. Pieaugums, kā pareizi teica Cileviča kungs, no imatrikulēto skaita uz doktorantūras programmu, salīdzinot 2011.gadu ar 2010.gadu, ir 1 procents. Es vienkārši pievēršu jūsu uzmanību tam, ka nav reāli nodrošināt šīs prasības ne tikai akadēmijām, bet arī būs grūti dažām universitātēm un cita tipa augstskolām. Paldies.".
- 2011_07_14_as-2-seq81 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Ņikitam Ņikiforovam, otro reizi.".
- 2011_07_14_as-2-seq80 spokenText "Cienījamie kolēģi! Jā, protams, tas formāli ir ļoti iepriecinoši, ka doktorantu skaits pieaug, kaut gan šis pieaugums tik liels nav. 2011.gadā, cik es atceros, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir tikai 1 procents. Kamēr ir augstas stipendijas, cilvēki, protams, stājas doktorantūrā, īpaši tad, kad darba tirgū ir grūti atrast labi apmaksātu darbu. Bet šeit ir cits jautājums. Par kvalitāti. Vai, palielinot šīs prasības, mēs nedevalvēsim doktora grādu? Man nav nekādu šaubu, ka profesora Buiķa doktorantiem ir ļoti augsts līmenis, es to zinu, kādreiz man bija tas prieks strādāt Fizikas un matemātikas fakultātē, bet par visiem doktorantiem es gan to neteiktu, jo principā mēs nodarbojamies ar kaut ko tādu ļoti formālu, un faktiski runa jau nav par to, kam formāli ir tas doktora grāds. Cik mūsu doktori ir konkurētspējīgi Eiropas līmenī? Man joprojām ir tādas bažas, ka tie spējīgākie cilvēki dod priekšroku darbam ārzemēs. Tātad vai patiešām mēs gribam par visām varītēm „cept” vairāk un vairāk doktoru, līdz ar to pazeminot prasības? Domāju, ka tas nav lietderīgi, jo tomēr ir jāsabalansē kvantitāte un kvalitāte. Protams, šos rādītājus var paaugstināt tad, kad mums patiešām būs pietiekami daudz reāli spēcīgu doktoru dažādās jomās. Šobrīd tā tas nav. Un formāli mēs vienkārši stimulējam universitātes pazemināt prasības, lai „ražotu” tos doktorus, zemāka līmeņa doktorus, un formāli atbilstu šiem kritērijiem. Es tomēr aicinu nesteigties ar šo formālo prasību palielināšanu. Paldies.".
- 2011_07_14_as-2-seq78 spokenText "Godātie kolēģi! Es tomēr gribu teikt dažus teikumus sakarā ar Ņikiforova uzstāšanos, jo lieta tāda, ka no Eiropas Sociālā fonda līdzekļiem pēdējos gadus ļoti daudz līdzekļu tiek dots tieši doktora studijām. Un, ja mēs paņemam tos skaitļus... 2800 studenti doktorantūrā... nu, normāli iznāk, ka jādala uz četriem gadiem, un tas ir 700 cilvēku gadā. Un šobrīd... atšķirībā no tā, kā bija sākumā, kad trūka pieredzes, šobrīd ir ļoti stingra kārtība. Es pats vadu tagad četrus doktorantus. Katru mēnesi ir jāatskaitās par to, kas padarīts. Ja cilvēks ir nesekmīgs, viņu atskaita. Un nav taisnība, ka jauni cilvēki neiet doktorantūrā. Praktiski šobrīd pat tādā „eksotiskā” priekšmetā kā matemātika, kur nekad nav ļoti daudz studentu, mums ir bijis pēdējos gados konkurss. Mēs pat visus nevaram uzņemt. Un šobrīd tik tiešām... Man pēdējā gada laikā ir divi cilvēki aizstāvējuši, šogad vēl divi cilvēki nodos disertācijas. Jēga ir tāda, ka šī prasība ir vienai daļai augstskolu, arī privāto augstskolu, par stingru. Un tādēļ ir cīņa, lai nepieņemtu šādu. Bet tā ir tieši tā situācija, par ko augstākajai izglītībai pārmet, - ka nav mums augstskolu, kuras ieietu kaut vai pirmajā tūkstotī. Es domāju, ka tieši šis punkts ir viens no punktiem, kas palīdzēs, lai augstskolas kļūtu stingrākas, lai vājas augstskolas būtu spiestas likvidēties. Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.".
- 2011_07_14_as-2-seq76 spokenText "Labdien, godātie kolēģi! Šis priekšlikums par procentuālo īpatsvaru - 50 procenti akadēmijās kā īpaša veida augstskolās - no mūsu puses tika izvirzīts tikai tāpēc, ka attiecībā uz universitātēm un attiecībā uz citām augstskolām jau bija iestrādātas otrajā lasījumā normas: 40 procenti un 65 procenti. Un līdz ar to šī te norma - 50 -, ņemot vērā akadēmijas vietu augstskolu struktūrā, ir loģisks starpstāvoklis. Ne ar ko citu šī skaitļa „50” izvēle nebija saistīta. Tāpēc lūdzu tomēr atbalstīt šo priekšlikumu.".
- 2011_07_14_as-2-seq74 spokenText "Labdien, cienījamie kolēģi! Par 8.priekšlikumu. No pirmā skata iecere palielināt akadēmiskā personāla skaitu ar doktora grādu visos augstskolas tipos ir labvēlīgs pasākums un apsveicams katrā gadījumā, jo tas varētu uzlabot mācību procesa kvalitāti. Bet man ir pamatīgas šaubas, vai tas ir saskaņots ar reālo dzīvi. Proti, kāpēc? Tāpēc, ka Latvijā vienkārši nav pietiekami daudz doktorantūras programmās studējošo. Izglītības un zinātnes ministrijas statistika rāda, ka 2010./2011. mācību gadā doktorantūras programmās Latvijā mācījās 2418 studenti, savukārt aizstāvējuši promocijas darbu 2010./2011. gadā ir tikai 132 studējošie. Pagājušajā gadā tādi bija 149 studējošie, kas ir apmēram 5 procenti no visiem studējošiem doktorantūras programmā. Diemžēl absolventu skaits gandrīz vai nekompensēja augsti kvalificēta akadēmiskā personāla dabisko noplūdi. Vēl vairāk satraucoša ir akadēmiskā personāla vecuma struktūra un interese par studijām doktorantūrā Latvijā. Šīs normas pieņemšana izraisīs akadēmiskā personāla migrāciju no vienas augstskolas uz otru, kā tas jau notiek tagad, bet ar palielinātu īpatsvaru akadēmiskam personālam ar zinātniskiem grādiem šis process būs stiprāks. Tas savukārt pavisam neveicinās stabilitāti, kas īpaši nepieciešama studiju procesa īstenošanā. Līdz ar to es aicinu jūs neatbalstīt priekšlikumu, kurš vienkārši neatbilst dzīves realitātei. Paldies.".
- 2011_07_14_as-2-seq72 spokenText "8. - deputātu Zīda, Reiznieces-Ozolas un Vucāna priekšlikums. Atbalstīts.".