Matches in Saeima for { ?s <http://purl.org/linkedpolitics/vocabulary/spokenText> ?o. }
- 2012_03_22-seq138 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par Latvijas valsts ģerboni”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.".
- 2012_03_22-seq137 spokenText "Godātie kolēģi! Likumprojektu „Grozījumi likumā „Par Latvijas valsts ģerboni”” ir iesniedzis Latvijas Valsts prezidents Andris Bērziņš. Šo likumprojektu ir iniciējusi Heraldikas komisija, kuras kompetence ir noteikta likumā „Par Latvijas valsts ģerboni”. Heraldikas komisija ir secinājusi, ka šobrīd daudzos gadījumos valsts institūciju dokumentos, galvenokārt šo dokumentu rekvizītu zonās, valsts ģerbonis ir aizstāts ar logotipiem, ar emblēmām, ar dažādu cita veida simboliku. Heraldikas komisija norāda, ka no likumdošanas viedokļa jautājums par ģerboņa lietošanu - gan Latvijas valsts lielā ģerboņa lietošanu, gan citu valsts ģerboņa variantu lietošanu - nav pietiekami strikti likumdošanā noregulēts. Līdz ar to iesniegtie grozījumi skar šo jomu - tie precizē gan noteikumus ģerboņa lietošanai valsts institūciju dokumentos, gan arī nosacījumus, kā privātpersonas var lietot valsts ģerboni. Otra joma, ko skar šis likumprojekts. Šie piedāvātie grozījumi ir terminoloģiskas dabas grozījumi, kuri ir saistīti ar to, ka līdzšinējā likuma variantā līdztekus terminam „ģerbonis” tiek lietoti arī termini „ģerboņa attēls” un „ģerboņa grafiskais attēls”. Likumprojekts veiktās analīzes rezultātā piedāvā atteikties no termina „ģerboņa attēls” lietošanas, pielīdzinot to terminam „ģerbonis”. Likumprojekts piedāvā atteikties arī no termina „ģerboņa grafiskais attēls” kā no mūsdienu tehnoloģijas situācijā novecojuša termina. Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija savā sēdē uzklausīja Heraldikas komisijas pārstāvjus un pieņēma lēmumu - lūgt Saeimu atbalstīt pirmajā lasījumā šos grozījumus likumā „Par Latvijas valsts ģerboni”.".
- 2012_03_22-seq136 spokenText "Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 12.aprīlis. Pirms mēs skatām tālāk darba kārtību, informēju, ka ir saņemts piecu deputātu - Smiltēna, Zaķa, Čigānes, Zatlera... - iesniegums ar lūgumu turpināt Saeimas šā gada 22.marta sēdi bez pārtraukuma līdz visu darba kārtības jautājumu izskatīšanai. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: „Nav!”, „Lai dzīvo!”) Deputātiem iebildumu nav. Tātad mēs turpinām sēdi bez pārtraukuma, līdz būs izskatīti visi sēdes darba kārtības jautājumi. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par Latvijas valsts ģerboni””, pirmais lasījums. Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Jānis Vucāns.".
- 2012_03_22-seq135 spokenText "12.aprīlis.".
- 2012_03_22-seq134 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par Ministru kabineta iesniegtā likumprojekta „Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā”, kuru komisija nav atbalstījusi, pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 2, pret - 82, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā nav atbalstīts. Lūdzu vēlreiz zvanu! Balsosim par komisijas izstrādātā alternatīvā likumprojekta „Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.".
- 2012_03_22-seq133 spokenText "Cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija izskatīja Ministru kabineta sagatavoto likumprojektu „Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā” (Nr.146/Lp11). Likumprojektā ietvertais regulējums paredz, ka turpmāk, ja Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs konstatē, ka fiziskās personas veiktais dāvinājums, iemaksātā biedru nauda vai iestāšanās nauda neatbilst Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likuma 2.panta trešajā daļā minētajām prasībām, tā ir ieskaitāma valsts budžetā, nevis atdodama tās maksātājam vai mantas devējam. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija pēc būtības atbalstīja šo likumprojektā paredzēto kārtību, bet konstatēja, ka regulējums jāpārnes uz fizisko personu pienākumu pierādīt savu dāvināto vai ziedoto līdzekļu atbilstību Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likuma 2.panta trešajai daļai. Tādēļ komisija nolēma virzīt alternatīvu likumprojektu. Komisijas izstrādātais likumprojekts precizē kārtību, kādā tiek pieprasīta un sniegta informācija par fiziskās personas, maksātāja, ienākumu likumību, paredzot personai iespēju lūgt pagarināt šādas informācijas sniegšanas termiņu, ja pastāv objektīvi apstākļi. Likumprojekts saglabā sākotnējā Ministru kabineta iesniegtajā likumprojektā ietverto būtisko nosacījumu, ka turpmāk dāvinājumi, ziedojumi un iemaksātā biedru nauda vai iestāšanās nauda, kas neatbilst likuma 2.panta trešajā daļā minētajām prasībām, ir ieskaitāma valsts budžetā, nevis atdodama tās maksātājam vai mantas devējam. Papildus komisija, ievērojot to, ka kopš 2012.gada 1.janvāra politiskajām organizācijām, kas atbilst likuma 7.panta pirmajā daļā minētajiem kritērijiem, ir tiesības uz valsts budžeta finansējumu, kā arī izvērtējot nepieciešamību mazināt atsevišķu indivīdu finansiālo ietekmi uz politisko organizāciju darbību, likumprojektā piedāvā noteikt, ka fiziskās personas iemaksāto summu kopējais apmērs vienai politiskajai organizācijai kalendārā gada laikā nedrīkst pārsniegt 50 minimālās mēnešalgas līdzšinējo 100 mēnešalgu vietā. Tāpēc komisijas vārdā lūdzu noraidīt iesniegto likumprojektu ar reģistrācijas numuru 146/Lp11 un pieņemt komisijas alternatīvo likumprojektu pirmajā lasījumā.".
- 2012_03_22-seq132 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Vidzemes, Latgales, Kurzemes un Zemgales ģerboņu likums” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā ”, pirmais lasījums. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Valdis Liepiņš.".
- 2012_03_22-seq131 spokenText "Un līdz ar to komisijas vārdā lūdzu atbalstīt šo likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.".
- 2012_03_22-seq129 spokenText "Ļoti cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Izglītības, kultūras un zinātnes komisija, skatot likumprojektu „Vidzemes, Latgales, Kurzemes un Zemgales ģerboņu likums” trešajam lasījumam, pati ir izveidojusi vienu priekšlikumu pārejas noteikumos. Protams, šis priekšlikums ir komisijas atbalstīts.".
- 2012_03_22-seq128 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Vidzemes, Latgales, Kurzemes un Zemgales ģerboņu likums”, trešais lasījums. Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Jānis Vucāns.".
- 2012_03_22-seq127 spokenText "Komisijas vārdā lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.".
- 2012_03_22-seq125 spokenText "Ir atbalstīts. Tas ir Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2012_03_22-seq124 spokenText "12.priekšlikums ir 76.lapaspusē.".
- 2012_03_22-seq123 spokenText "12.priekšlikums... (No zāles dep. V.Orlovs: „76.lappuse!”)".
- 2012_03_22-seq121 spokenText "11. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums par zvērināta revidenta ziņojumu par klientu naudas līdzekļu un finanšu instrumentu turēšanu. Ir atbalstīts.".
- 2012_03_22-seq113 spokenText "7. - Juridiskā biroja priekšlikums attiecībā uz summu. Tas noteic, ka vienas vienības nominālvērtība ir vismaz 50 000 eiro ekvivalents latos. Ir atbalstīts.".
- 2012_03_22-seq111 spokenText "6. - Juridiskā biroja priekšlikums attiecībā uz reģistrēšanos komisijā. Ir atbalstīts.".
- 2012_03_22-seq103 spokenText "2. - Juridiskā biroja precizējums. Ir atbalstīts.".
- 2012_03_22-seq101 spokenText "Kolēģi! Esam saņēmuši 12 priekšlikumus. Visi ir redakcionāla rakstura, un visus esam atbalstījuši. 1. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2012_03_22-seq100 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Finanšu konglomerātu likumā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā”, trešais lasījums. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Ozoliņš.".
- 2012_03_22-seq99 spokenText "Kolēģi! Informējam, ka likumprojekta trešajam lasījumam komisija priekšlikumus nav saņēmusi. Līdz ar to es komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.".
- 2012_03_22-seq98 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Kredītiestāžu likumā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Finanšu konglomerātu likumā”, trešais lasījums. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Ozoliņš.".
- 2012_03_22-seq97 spokenText "Komisijas vārdā lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.".
- 2012_03_22-seq95 spokenText "14. - Juridiskā biroja priekšlikums attiecībā uz informatīvajām atsaucēm. Ir atbalstīts.".
- 2012_03_22-seq93 spokenText "13. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums attiecībā uz spēkā stāšanās laiku... Ir atbalstīts.".
- 2012_03_22-seq83 spokenText "8. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums par Finanšu un kapitāla tirgus komisiju. Ir atbalstīts.".
- 2012_03_22-seq77 spokenText "5. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums par Konkurences padomi. Ir atbalstīts.".
- 2012_03_22-seq69 spokenText "Likumprojekts „Grozījumi Kredītiestāžu likumā”. Esam saņēmuši 14 priekšlikumus un visus arī atbalstījuši. Tātad 1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2012_03_22-seq68 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par norēķinu galīgumu maksājumu un finanšu instrumentu norēķinu sistēmās”” atbalstīšanu trešajā las��jumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Kredītiestāžu likumā”, trešais lasījums. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Ozoliņš.".
- 2012_03_22-seq67 spokenText "Informēju, ka trešajam lasījumam komisija priekšlikumus nav saņēmusi. Līdz ar to lūdzu atbalstīt šo likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.".
- 2012_03_22-seq66 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par privātajiem pensiju fondiem”” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par norēķinu galīgumu maksājumu un finanšu instrumentu norēķinu sistēmās””, trešais lasījums. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Ozoliņš.".
- 2012_03_22-seq57 spokenText "Kolēģi! Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir saņēmusi četrus priekšlikumus. Mums tie visi ir jāskata. 1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2012_03_22-seq56 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm disciplināratbildības likumā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par privātajiem pensiju fondiem””, trešais lasījums. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Ozoliņš.".
- 2012_03_22-seq53 spokenText "Bet 3.priekšlikums ir no Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas. Komisija ir atbalstījusi.".
- 2012_03_22-seq51 spokenText "2.priekšlikums ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.".
- 2012_03_22-seq49 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija ir izskatījusi likumprojektu „Grozījumi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm disciplināratbildības likumā”. Ir saņemti trīs priekšlikumi. 1.priekšlikums ir no Saeimas Juridiskā biroja. Komisija priekšlikumu ir atbalstījusi.".
- 2012_03_22-seq48 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par zvērinātiem revidentiem”” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm disciplināratbildības likumā”, trešais lasījums. Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Edmunds Demiters.".
- 2012_03_22-seq47 spokenText "Godātie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu „Grozījumi likumā „Par zvērinātiem revidentiem””. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija nav saņēmusi uz trešo lasījumu nevienu priekšlikumu, tādēļ aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.".
- 2012_03_22-seq46 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par Līgumu starp Beļģijas Karalisti, Bulgārijas Republiku, Čehijas Republiku, Dānijas Karalisti, Vācijas Federatīvo Republiku, Igaunijas Republiku, Īriju, Grieķijas Republiku, Spānijas Karalisti, Francijas Republiku, Itālijas Republiku, Kipras Republiku, Latvijas Republiku, Lietuvas Republiku, Luksemburgas Lielhercogisti, Ungārijas Republiku, Maltas Republiku, Nīderlandes Karalisti, Austrijas Republiku, Polijas Republiku, Portugāles Republiku, Rumāniju, Slovēnijas Republiku, Slovākijas Republiku, Somijas Republiku, Zviedrijas Karalisti un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti (Eiropas Savienības dalībvalstīm) un Horvātijas Republiku par Horvātijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par zvērinātiem revidentiem””, trešais lasījums. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Upenieks.".
- 2012_03_22-seq45 spokenText "Godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.732. Ārlietu komisija izskatīja likumprojektu „Par Līgumu starp Beļģijas Karalisti, Bulgārijas Republiku, Čehijas Republiku, Dānijas Karalisti, Vācijas Federatīvo Republiku, Igaunijas Republiku, Īriju, Grieķijas Republiku, Spānijas Karalisti, Francijas Republiku, Itālijas Republiku, Kipras Republiku, Latvijas Republiku, Lietuvas Republiku, Luksemburgas Lielhercogisti, Ungārijas Republiku, Maltas Republiku, Nīderlandes Karalisti, Austrijas Republiku, Polijas Republiku, Portugāles Republiku, Rumāniju, Slovēnijas Republiku, Slovākijas Republiku, Somijas Republiku, Zviedrijas Karalisti un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti (Eiropas Savienības dalībvalstīm) un Horvātijas Republiku par Horvātijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai”. Ārlietu komisija vienbalsīgi atbalstīja šo likumprojektu un lūdz Saeimu atbalstīt Horvātijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai.".
- 2012_03_22-seq44 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām”” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - nav, atturas - 26. Likums pieņemts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Par Līgumu starp Beļģijas Karalisti, Bulgārijas Republiku, Čehijas Republiku, Dānijas Karalisti, Vācijas Federatīvo Republiku, Igaunijas Republiku, Īriju, Grieķijas Republiku, Spānijas Karalisti, Francijas Republiku, Itālijas Republiku, Kipras Republiku, Latvijas Republiku, Lietuvas Republiku, Luksemburgas Lielhercogisti, Ungārijas Republiku, Maltas Republiku, Nīderlandes Karalisti, Austrijas Republiku, Polijas Republiku, Portugāles Republiku, Rumāniju, Slovēnijas Republiku, Slovākijas Republiku, Somijas Republiku, Zviedrijas Karalisti un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti (Eiropas Savienības dalībvalstīm) un Horvātijas Republiku par Horvātijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai”, otrais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Sergejs Mirskis.".
- 2012_03_22-seq43 spokenText "Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām”” galīgajā lasījumā.".
- 2012_03_22-seq41 spokenText "2. - deputātu Sakovska, Lazarevas, Ribakova un Pimenova priekšlikums. Arī tas nav atbalstīts.".
- 2012_03_22-seq40 spokenText "Komisija nav atbalstījusi. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - deputātu Sakovska, Lazarevas, Ribakova un Pimenova iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 46, atturas - 10. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2012_03_22-seq39 spokenText "Nē, paldies. Paldies, nav!".
- 2012_03_22-seq37 spokenText "Augsti godātā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Priekšlikums Nr.2 no pirmajā lasījumā pieņemtā priekšlikuma atšķiras ar divām lietām: tātad Ministru kabineta izveidotajai komisijai nav jāvērtē, bet ir jāvērtē Valsts ieņēmumu dienestam, ir jāiesniedz šie saraksti un jāuztur... Taču otrs ir tas, ka likumā jau ir ierakstīti ļoti smalki kritēriji. Komisija ļoti detalizēti izvērtēja šo priekšlikumu, un es lūgtu Sakovska kungu nemaldināt gan Saeimu, gan sabiedrību, ka ir iepriekš nolemti šie priekšlikumi. Mēs vērtējām ļoti detalizēti šo priekšlikumu un atzīmējām arī to, ka, piemēram, princips, kas nosaka, ka ir jāvērtē pa nozarēm, ir ļoti labs princips, bet mēs to skatīsim tad, kad Ministru kabinets... Finanšu ministrija nāks komisijā ar iesniegumu par Ministru kabineta noteikumu projektu. Tātad mēs esam jau vienojušies par to, ka Finanšu ministrija šo noteikumu projektu iesniegs komisijā, un tad mēs skatīsim un šo principu piemērosim. Turpretī pārējās divas lietas mums nav pieņemamas, pirmkārt, tāpēc, ka Valsts ieņēmumu dienesta uzdevums ir pārbaudīt visus nodokļu maksātājus vienādi. Un tikai Ministru kabineta noteikumos, likumā... Ministru kabineta noteikumos paredzētajā kārtībā... un komisijas izvērtētos nodokļu maksātājus varēs pārbaudīt citādāk. Tas ir pirmkārt. Otrkārt. Komisijas sēdes laikā mēs vaicājām Valsts ieņēmumu dienesta pārstāvjiem, vai viņi ir gatavi, vai viņi vēlas šādu kārtību, un tieši Valsts ieņēmumu dienesta pārstāvji teica, ka nē. Viņiem ir jāpilda likums vienādi pret visiem, un viņiem tad ir jābūt šiem norādījumiem no komisijas vai no Ministru kabineta, kurus uzņēmumus kā pārbaudīt. Treškārt. Valsts ieņēmumu dienesta pārstāvji būs šajā izvērtēšanas komisijā. Ceturtkārt. Šajā izvērtēšanas komisijā - tas ir ļoti svarīgi! - būs arī pārstāvji no nevalstiskā sektora, tātad no Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Latvijas Darba devēju konfederācijas un - tas arī ir ļoti svarīgi! - no arodbiedrībām. Puse komisijas sastāvēs no nevalstiskā sektora. Par kādu „savējo” sarakstu mēs te runājam! Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerā ir vairāk nekā 5000 uzņēmēju, arī Latvijas Darba devēju konfederācija apvieno lielu daudzumu - tūkstošos mērāmu daudzumu! - uzņēmēju. Par kādiem „saviem” sarakstiem mēs te runājam?! Un, detalizēti to visu izvērtējusi, komisija nonāca pie slēdziena, un šeit nebija šķirtnes „pozīcija - opozīcija”, „iepriekš nolemts - iepriekš nenolemts”. Komisija ļoti detalizēti izvērtēja un nonāca pie slēdziena, ka šis priekšlikums nav atbalstāms, un lūdzu Saeimu neatbalstīt šo priekšlikumu. Paldies.".
- 2012_03_22-seq35 spokenText "Kolēģi! Ļoti īsi. Šeit atslēgas vārds ir vērtēšana. Ko šeit vērtēt? Skaidrie kritēriji nosaka: ja atbilsti - esi sarakstā, ja neatbilsti - nav ko tur daudz runāt! Viss! Jebkura komisija sāks vērtēt. Vērtēšana - tā ir diskusija par to, atbilst vai neatbilst. Un mēs labi zinām, ļoti labi zinām, ka mums ir daudz piemēru, kā tas notiek dabā. Ražuka kungs, par ko tiek runāts tagad? Mēs vienkārši veidojam sistēmu: savējie - sliktie, mūsu - jūsu. Ministru kabinets vienkārši izveidos struktūru un pats arī lems, vai tas uzņēmums ir labs vai nav labs. Es tagad nerunāšu par iemesliem, kādi tie varētu būt. Negribas, jā... Mēs veidosim... izveidosim sistēmu, un tad „savējie” vinnēs konkursos, bet „sliktie” - nevinnēs.".
- 2012_03_22-seq33 spokenText "Augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Cienītie kolēģi! Jā, izskatot šo jautājumu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, mums bija pietiekoši liela diskusija, jo faktiski šobrīd šis likumprojekts, ko Finanšu ministrija sola gada laikā izvērtēt un nākt ar jauniem priekšlikumiem, atbalsta... dod iespēju un priekšrocības ātrāk saņemt PVN atmaksas... teiksim, varētu ātrāk saņemt atbildes no Valsts ieņēmumu dienesta. Es ceru, ka Ministru kabineta noteikumos neparādīsies kaut kādi citi viedokļi, kas attiecas uz priekšrocībām iepirkumos, jo faktiski, ja mēs skatāmies pēc šiem kritērijiem, tad kompānijas, kas šobrīd kvalificējas zem šā, ir vai nu lielās valsts kapitālsabiedrības, vai arī lielās kompānijas ar ārzemju kapitālu. Tie faktiski nenodrošina to, ka mūsu vietējie uzņēmēji, tie, kuri tiešām strādāja un faktiski valsti arī izvilka no krīzes, gūst arī kaut kādas iespējamās priekšrocības attiecībā uz darbībām ar Valsts ieņēmumu dienestu. Tāpēc es arī komisijas sēdē, balsojot šinī jautājumā, atturējos, jo, manuprāt, ir nepieciešamas diskusijas un nepieciešams ātrāk risināt šīs problēmas, lai mēs tiešām varētu atbalstīt mūsu godīgo uzņēmēju, to uzņēmēju, kas strādā ar mūsu vietējo kapitālu mūsu cilvēku labā. Tā ka šeit droši vien ir nepieciešama diskusija. Jautājuma būtība ir tāda: vai šos kritērijus iekļaut Ministru kabineta noteikumos vai uzreiz likumā? Protams, komisija vai Valsts ieņēmumu dienests, kas, iespējams, mazāku birokratizāciju radītu... Ir skaidri redzami kritēriji, pēc kuriem šie uzņēmumi ir nosakāmi, un tur komisijai nav iespējas lemt pa labi vai pa kreisi, jo ir skaidri kritēriji, kas ir izpildījušies. Tā ka šeit ir vajadzīga diskusija, un droši vien komisijas sēdē es arī šajā jautājumā balsojumā atturēšos. Paldies.".
- 2012_03_22-seq31 spokenText "Paldies. Par mūsu priekšlikumu. Lēmumu nepieņems Valsts ieņēmumu dienesta direktors. Ražuka kungs, lēmumu pieņems dienesta ierēdnis! Vadītājs apstiprinās konkrētu secinājumu, kuru noformulēs šis ierēdnis, skatoties uz tiem datiem, uz to rezultātu, kuru noformulēs viņam Excel tabula, neko citu. Ja mēs taisāmies izveidot... nu, kādu sociālistiskā darba trieciennieku sacensību uzvarētāju komisiju, tad tiešām šī komisija ir nepieciešama. Bet es uzskatu, ka šeit šī procedūra būs pavisam citādāka, vienkāršāka un ka nebūs nekādu īpašu sabiedrisko piedalīšanos vērtēšanā... tas ir jāizmet no šā procesa. Tas ir pavisam lieks! Formalizēt procesu nozīmē to padarīt vieglāku, nevis birokratizēt. Izņemsim jebkādus šķēršļus no šā procesa, padarīsim to caurspīdīgāku, un mūsu uzņēmēji būs tikai pateicīgi! Paldies.".
- 2012_03_22-seq29 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Vēlos pievērst jūsu uzmanību vienam svarīgam apstāklim: viss jaunais ir labi aizmirsts vecais. Latvijā jau darbojas šādi procesi! Strādājot gan Rīgas, gan Jūrmalas pašvaldībā, man ne vienu reizi vien izdevās tajos piedalīties, izskatot šādus pasākumus, veicinot šos labos uzņēmumus. Un tur tās veicināšanas metodes bija daudz ietekmīgākas par tām, kuras mēs tagad apspriežam (kaut vai nekustamā īpašuma nodokļa atlaides attiecībā uz ražošanas ēkām un zemi, uz kuras tās atrodas). Un nevienu reizi nevienam neienāca prātā uzdot šos pienākumus pildīt Finanšu nodaļas vadītājam vai pilsētas pašvaldības priekšsēdētājam. Kaut vai tāpēc, ka šī izvērtēšana - kurš tad no visiem uzņēmumiem ir tas baltākais - ir koleģiāls uzdevums; tur tiek ņemti vērā visi pārējie svarīgie faktori, ne tikai tas, vai Valsts ieņēmumu dienests ir saņēmis visus nepieciešamos dokumentus, vai visi nodokļi nomaksāti. Grozījumu autori piedāvā ļoti vienkāršu lietu: lai visu izvērtē VID! Tātad tas viss paliek Valsts ieņēmumu dienesta līmenī. Faktiski tā direktors, vadītājs vienpersoniski pieņems šos lēmumus. Manuprāt, tas ir nepareizi, kļūdaini. Ministru kabinets piedāvā šo izvērtēšanu pacelt augstākā līmenī, kur piedalītos arī citas ieinteresētās puses un - tas ir ļoti svarīgi! - arī sabiedrības pārstāvji, kuri arī piedalījās šo grozījumu izstrādāšanā. Tātad uzņēmēju konfederācijas, zvērināto revidentu un citu ieinteresēto pušu pārstāvji tad piedalītos izvērtēšanā. Cienījamie kolēģi! Gribu pasvītrot: gan cilvēku, gan uzņēmumu padarīt melnu Latvijas Republikā var tikai likumā paredzētajā kārtībā. Padarīt to baltu ar likumu nevar, jābūt atzīšanai sabiedrībā un sabiedrības izvērtēšanai. Uz to arī vērsti ir šo Ministru kabineta piedāvāto grozījumu pamatjēdzieni, pamatpostulāti. Tāpēc, atzīstot, ka šie likuma grozījumi vēl tiks precizēti, tie attiecas pašreiz tikai uz lieliem uzņēmumiem, un tātad tas ir tāds kā pilotprojekts - tas tuvākajā laikā, kad būs pieredze, noteikti tiks pārskatīts -, taču mēs nevaram atbalstīt Sakovska kunga un pārējo deputātu priekšlikumus, jo tie pazemina šo kompetenci līdz Valsts ieņēmumu dienesta līmenim. Tas neatbilst grozījumu idejai un garam. Paldies.".
- 2012_03_22-seq27 spokenText "Labdien, cienījamās dāmas! Godātie kungi! Četri deputāti, kas iesniedza šo priekšlikumu, noteikti atbalsta labu koncepciju, labu nodomu - veicināt mūsu nacionālos čempionus strādāt vēl labāk, radīt viņiem vislabākos noteikumus, lai viņiem būtu arī tādas kapacitātes, kas nodrošinātu viņu idejas īstenošanu. Līdz ar to šeit par to nav nekādu šaubu. Runa ir par ko citu. Mēs vēlamies, lai tiktu pilnīgi izsmelta subjektivitāte saistībā ar šo uzņēmējsabiedrību atlasi. Mēs uzskatām, ka komisijai tagad pirmajā lasījumā jau pieņemtajā likumprojektā ir tieši jāievieš šī subjektivitāte. Mums pārmeta, ka mēs vēlamies patiesībā formalizēt šo procedūru, padarīt to birokrātisku. (Starpsauciens no frakcijas VIENOTĪBA: „Tā ir!”) Mēs uzskatām, ka tad, ja katram uzņēmējam būs izvirzīto prasību saraksts un viņš, formāli izvērtējot visus savus parametrus, visus savus rekvizītus, rādītājus, uzreiz varēs vienkārši saprast, kas viņam vēl ir jādara, lai iekļautu šajā sarakstā, tad nebūs vajadzīga nekāda īpaša vērtēšana. Līdz ar to mēs uzskatām, ka ministrijas padotības iestāde, Valsts ieņēmumu dienests, tā ierēdnis, pat viens pats ierēdnis, izmantojot Excel tabulu, varēs vienkārši izvērtēt visu šeit noteikto un izdarīt to darbu, kuru mums tagad rosina likumprojekta autori. Mūsuprāt, tas tieši birokratizē šo procesu, tas tieši padara to subjektīvu. Jebkurš uzņēmējs, redzot, kā pēc tam visu viņa darbu, kas ir formāli aprakstīts, vēl vērtēs gan kāda komisija, gan speciālisti, gan sabiedriskās organizācijas, gan politiķi... Viņš redzēs, ka patiesībā viņu gaida vēl tiesa - nopietna tirzāšana. Kas tur būs vēl priekšā, viņš nezinās. Tas tikai atstums no šīs programmas mūsu... šīs programmas patērētājus - mūsu lielos uzņēmējus. Nevajag nekādu komisiju, ja visu to darbu var izdarīt Excel tabulā. Tieši tāpēc mēs uzskatām, ka mūsu priekšlikums ir vietā, un lūdzam to atbalstīt. Paldies.".
- 2012_03_22-seq25 spokenText "Ja uzņēmums atbilst kritērijiem, nevajag nekādu komisiju veidot, nekādus īpašus lēmumus pieņemt. Viss! Ja uzņēmums atbilst, tad VID pieņem lēmumu un, kā saka, lēmumu automātiski ieraksta uzņēmumu sarakstā. Un turpmāk nevienam uzņēmumam vairs nebūs lieku jautājumu: „A kāpēc tas uzņēmums nav iekļauts, bet šis ir iekļauts?” Ņemot vērā to, kā es jau pasvītroju, ka pamatu pamatā ir piedalīšanās iepirkumos, mums tomēr vajadzētu pēc iespējas... maksimāli objektīvi veidot likumus. Šinī gadījumā, mūsu skatījumā, tie ir iedibinātie riski. Es vēlreiz pasvītroju, ka mūsu grozījumos nav nekādas būtiskas pretrunas ar to ideju, ka „baltajam sarakstam” ir jābūt. Vienkārši mēs gribam, lai tas „baltais saraksts” būtu tiešām objektīvs un taisnīgs. Lūdzu atbalstīt mūsu priekšlikumu. Protams, mēs saprotam, ka mūsu piedāvājums jau iepriekš ir nolemts neveiksmei, tomēr laiks rādīs, kam bija taisnība, un varbūt tie uzņēmēji, kas nebūs iekļauti, spēs pierādīt, ka tomēr nebija taisnīga tā koncepcija, ko piedāvā Finanšu ministrija. Paldies.".
- 2012_03_22-seq24 spokenText "Sakovska kungs, jūsu debašu laiks ir beidzies!".
- 2012_03_22-seq23 spokenText "Godātie kolēģi! Jā... Man diezgan sarežģīti būs turpināt pēc Ozoliņa teiktā, bet mēģināšu izskaidrot „Saskaņas Centra” priekšlikuma būtību. Bez šaubām, Finanšu ministrija sagatavoja beidzot kaut ko pozitīvu mūsu uzņēmējiem, un tā sauktais baltais saraksts ir tiešām pozitīvs mesidžs mūsu lielajiem uzņēmējiem, jo tieši lielajiem uzņēmējiem bija domāta šī programma - sadarbības programma. Ja principā tas ir atbalstāms, tad kāpēc „Saskaņas Centrs” sagatavoja savu versiju? Mēģināšu paskaidrot. Mēs saņēmām no Finanšu ministrijas divus dokumentus. Pirmais - tā ir prezentācija, ko veiksmīgi nolasīja Ozoliņa kungs. Otrais dokuments - tā ir koncepcija par šo sadarbības programmu. Mēģināšu ļoti ātri nolasīt tās priekšrocības, ko dod principā sadarbības programma. Šeit ir runāts par vienkāršoto muitas procedūru... Individuālais Valsts ieņēmumu dienesta (VID) konsultants... Savlaicīga informācija par VID konstatētiem iespējamiem nodokļu nenomaksas riskiem... Valsts ieņēmumu dienesta rakstiskās atbildes tiek sagatavotas ātrākā termiņā... PVN atmaksa trīs dienu laikā... Varbūt PVN atmaksa trīs dienu laikā - tas tiešām ir kaut kas tāds būtisks, bet, ņemot „pa lielam”, nekā tāda īpaša tur nav. Tad es sāku pētīt koncepciju - tas ir cits dokuments no Finanšu ministrijas. Ņemam un lasām par tieši to pašu, ko mums tikko kā prezentēja Ozoliņa kungs, - par citu valstu pieredzi. Citu valstu pieredze... Pirmais teikums (pirmais!): „Šajā sadaļā apskatīti citu valstu piemēri līdzīgu sarakstu izveidei, kas pamatā tiek attiecināti uz publiskajiem iepirkumiem.” To atklāti raksta Finanšu ministrija! Tad man ir jautājums: kāpēc priekšrocību skaitā nav nosaukti publiskie iepirkumi? Varbūt tik tiešām visa tā programma ir domāta vienam mērķim - izveidot valstī tādu situāciju, ka, piedaloties iepirkumos, priekšrocības būs tieši tiem uzņēmumiem, kas būs iekļauti „baltajā sarakstā”? Debatēs mūsu komisijā es uzdevu jautājumu Finanšu ministrijai tieši par tādām šaubām. Man tika atbildēts: „Nē, tā nebūs, tā nav, jo Eiropas Savienības likumi aizliedz veidot kaut kādu nelīdzīgu konkurenci caur kaut kādiem sarakstiem.” Okay! Vakardien apspriešanas laikā, pašā, pašā sākumā, tas pats Finanšu ministrijas pārstāvis Sinkas kungs teica: „Nu, jā, mēs tomēr uzskatām, ka viena no priekšrocībām varētu būt arī tā, ka, publiskajos konkursos piedaloties, priekšroka būtu tiem uzņēmumiem, kas ir „baltajā sarakstā”.” Tāpēc apvienība „Saskaņas Centrs” izveidoja savus priekšlikumus, kuru būtība ir sekojoša... Tātad - ko Finanšu ministrija piedāvā? Viņi piedāvā vienkārši iedibināt likumā vispārēju formu, ka tāds „baltais saraksts” ir, un principā viss! Un visa tālākā rīcība veicama Ministru kabinetam: Ministru kabinets veido komisiju, Ministru kabinets veido kritērijus, Ministru kabinets caur to komisiju arī lems, vai tas ir labs uzņēmums, vai tas der vai tas neder iekļaušanai „baltajā sarakstā”. Mūsu koncepcija ir citāda. Ņemot vērā to risku, kas tomēr ir... es nesaku, ka tā būs, bet riski tomēr ir. Kā jebkurā komisijā, kas tiek izveidota, slēpjas arī subjektīvais faktors. Mēs ļoti labi zinām, kā strādā citas komisijas un kādā veidā tiek pieņemti lēmumi, un nekā tuva objektivitātei tur nav. Lai izvairītos no tā, mēs sagatavojām skaidrus, saprotamus kritērijus, ierakstījām tos likumos. Tur nav nekā traka, nav nekā gara. Viss ir ļoti labi izlasāms un saprotams. Katrs no jums, deputātiem, var paņemt materiālus un izlasīt, kas tur ir rakstīts. Mēs papildus tiem kritērijiem, ko izstrādāja Finanšu ministrija, iedibinājām arī nozares principu, jo šie kritēriji pa nozarēm ir atšķirīgi, un es uzskatu, ka ir otrādi. Mūsu kritēriju sistēma ir skaidrāka, gaišāka, un tas fakts, ka tas ir ierakstīts likumā... ja būtu ierakstīts likumā, tas darītu to negrozāmu, un tad nebūtu nekādu lieku diskusiju, vai tie kritēriji atbilst vai neatbilst... Un tālāk - kur ir galvenais? Nevajadzīga komisija! Ja uzņēmums atbilst kritērijiem...".
- 2012_03_22-seq21 spokenText "Es tūlīt... Man tad ir jāatvainojas par... Es sākšu no sākuma, lai man... (Aplausi. Smiekli. Starpsaucieni: „Lai runā!” „Ļaujiet cilvēkam runāt!”) Labi! Par Igauniju. Igaunijā par iekļaušanu šajā sarakstā var prasīt samaksu, dārgie! (Starpsauciens: „Ak šitā!”) Mēs to neprasām. Lietuvā šis komersantu saraksts attiecas tikai uz piegādātājiem. Vācijā - tikai uz būvuzņēmējiem. Čehijā - tikai uz piegādātājiem (un arī ir par maksu). Nīderlandē ir horizontālā uzraudzība. Izvērtējot iepriekš minēto, es lūdzu atbalstīt šo likumprojektu, ko mēs esam izskatījuši. Ir saņemti divi priekšlikumi. Komisija nav šos priekšlikumus atbalstījusi. Es lūdzu klātesošos neatbalstīt tos, jo priekšlikumos nav iespējams ierakstīt visu to, ko es tikko nolasīju. (Zālē smiekli.) To likumā nevar ierakstīt! Ir par garu! Līdz ar to komisija nolēma šos priekšlikumus neatbalstīt un deleģēt Ministru kabinetam šo funkciju. Tā, kolēģi, lūdzu tad apstiprināt... Sākam izskatīt grozījumus likumā „Par nodokļiem un nodevām”... (No zāles: „Par priekšlikumiem!”) 1.priekšlikums nav guvis atbalstu.".
- 2012_03_22-seq20 spokenText "Lūdzu, ievērojiet klusumu zālē! Bet, protams, es referētājam gribu atgādināt, ka mēs skatām likumprojektu otrajā lasījumā, kurā ir jārunā par konkrētiem priekšlikumiem. Ir, protams, ļoti labi atgādināt likumprojekta būtību, bet tiešām es lūdzu atcerēties otrā lasījuma izskatīšanas būtību. Paldies.".
- 2012_03_22-seq19 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Šobrīd Latvijā gan attiecībā uz nodokļu piemērošanu, gan atskaišu iesniegšanu, gan soda piemērošanu, gan valsts kopējo attieksmi pastāv pilnīgi vienāda pieeja faktiski visiem komersantiem. Neliela nošķiršana nodokļu piemērošanā attiecībā uz nelieliem komersantiem ir saistīta ar mikrouzņēmumu nodokli, bet, piemēram, soda sankcijas par pārkāpumiem tiek piemērotas, neņemot vērā ne komersanta lielumu, ne pārkāpumu smagumu, ne arī to, vai pārkāpumu izdarīšana ir konkrētā komersanta ikdienas parādība, vai pārkāpums izdarīts ar nolūku, ne arī to, vai tas ir negadījums, kas radies, piemēram, normatīvo aktu neizpildes... neizpratnes dēļ. Valsts, kas slēdz sadarbības līgumus ar komersantiem, šobrīd ņem vērā tikai formālas un uz konkrēto brīdi izpildāmas prasības, neņemot vērā komersantu kopējo praktisko darbību ilgākā laika periodā. Tā veidojas situācija, ka komersanti, kuri pilda visas saistības ar valsti un cenšas ievērot visas normatīvajos aktos noteiktās prasības attiecībās ar valsti, nonāk vienlīdzīgā situācijā ar tiem komersantiem, kas neuzskata par vajadzīgu strādāt godprātīgi, un bieži vien pat paliek zaudētāji salīdzinājumā ar tiem. Šo grozījumu mērķis ir radīt sistēmu, kurā uzņēmumi, kas ir parādījuši savu izcilību attieksmē pret valsti, no valsts puses saņem īpašu attieksmi - pretimnākošu sadarbību. Un sākotnējā posmā šiem uzņēmumiem, šiem komersantiem, uz kuriem šie grozījumi attieksies, būs jāatbilst noteiktiem kritērijiem. Es vēlos akcentēt to un parādīt, kāda ir Latvijas komersantu - nodokļu maksātāju - struktūra. Uz 2011.gada beigām kopumā bija aptuveni 167 tūkstoši juridisko personu - nodokļu maksātāju -, bet no visām juridiski reģistrētajām personām tikai 1400, kas ir 0,8 procenti no visām, veido 65 procentus no kopējiem budžeta ieņēmumiem valstī. Mēs runājam par šo primāro uzņēmumu daļu, ar kuriem mēs arī strādāsim. Kā darbosies tā sauktais uzticamo uzņēmumu saraksts? Tiks reģistrēti saskaņā ar noteiktiem kritērijiem tie uzņēmēji, kuri piekrīt publiskot pamatinformāciju par savu uzņēmumu. (Reģistrēšanās sarakstā, starp citu, veicinās tajā esošo komersantu savstarpējo sadarbību, pamatojoties uz norādītās informācijas publisko pieejamību.) Atbilstību izvirzītajiem kritērijiem vērtēs Finanšu ministrijas izveidota uzticamo uzņēmumu saraksta komisija, kuras sastāvā paredzēti pārstāvji no Finanšu ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Valsts ieņēmumu dienesta, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas un Latvijas Nodokļu konsultantu asociācijas. Kas tad varēs izmantot šo uzticamo uzņēmumu sarakstu? Kādas ir šīs prasības? Neto apgrozījums iepriekšējā taksācijas gadā pārsniedz 3 miljonus latu. Nākošais. Budžetā iemaksāto nodokļu kopsumma iepriekšējā taksācijas gadā pārsniedz 500 tūkstošus latu. (Komisija, izvērtējot atbilstību kritērijiem, var ņemt vērā nozares specifiku, piemēram, ja komersanta pamatdarbība ir saistīta ar eksportu vai tā ir izteikti sezonāla.) Vidējais darbinieku skaits sešos mēnešos ir vismaz 25. Vidējā bruto samaksa uzņēmumā pēdējos sešos mēnešos nav mazāka par 600 latiem vai vidējie darba ienākumi nozarē atbilstoši NACE 2 klasifikācijai. Saimnieciskā darbība tiek veikta ilgāk par trim gadiem. Nav nodokļu parādu vai tie uz pieteikuma iesniegšanas brīdi nepārsniedz 100 latus. Komersantam nav uzsākts maksātnespējas, tiesiskās aizsardzības vai ārpustiesas tiesiskās aizsardzības process. Saistībā ar nodokļu maksātāja darbību vai pret nodokļu maksātāju vai tā amatpersonām nav uzsākts kriminālprocess par krāpšanu, nav uzsākts kriminālprocess par dokumentu viltošanu, izvairīšanos no nodokļu un tiem pielīdzināmo maksājumu nomaksas vai par citiem noziedzīgiem darījumiem, kas var ietekmēt nodokļu apmēra noteikšanu. Ja komersants atbilst visiem sākotnējiem kritērijiem, tad viņu šajā sarakstā komisija iekļauj. Kādi riski tiks vērtēti? Vērtēšanas laikā komersantam papildus visiem iepriekšējiem kritērijiem ir jāatbilst vēl sekojošiem: saimnieciskās darbības rezultātā pēdējā taksācijas gadā ir jābūt peļņai, nodokļu maksātājs neveic riskantus darījumus. Tas nozīmē - pēdējā laikā nodokļu maksātājs nav veicis darījumus ar tādiem darījumu partneriem, kuri uzskatāmi par nodokļu maksātājiem ar augstu nodokļu nemaksāšanas risku, varētu teikt, pēc Valsts ieņēmumu dienesta iniciatīvas ir izslēgti no ar PVN apliekamo personu reģistra; kā arī kontrolējošās institūcijas, tai skaitā Valsts ieņēmumu dienests, komersantam pēdējo trīs gadu laikā nav konstatējušas būtiskus pārkāpumus. Ja komisija nonāk pie slēdziena, ka komersanta sniegtā informācija nav patiesa vai tajā norādītā informācija nav patiesa, kas apšauba komersanta godprātību un uzticību pret valsti vai sadarbības partneriem, kā arī komersants neatbilst vērtēšanas kritērijiem, tad tā informē šo komersantu par neatbilstībām un nepilnībām, kuras komersantam ir jānovērš. Ja komersants šos kritērijus neizpilda, tad viņu šajā sarakstā neiekļauj. Kādas priekšrocības uzņēmums saņems, iekļūstot šajā labvēlīgajā „baltajā sarakstā”? Tātad pirmām kārtām ir plānota pievienotās vērtības nodokļa atmaksa trīs dienu laikā, ir vienkāršotas muitas procedūras, ir individuāli Valsts ieņēmumu dienesta konsultanti, ir savlaicīga Valsts ieņēmumu dienesta konsultācija par iespējamiem nodokļu nenomaksas riskiem, kā arī Valsts ieņēmumu dienesta rakstiskas atbildes, kas tiks sagatavotas ātrāk nekā noteiktajā kārtībā - līdz divām nedēļām. Protams, ir arī vēlme iekļaut papildu labumus šiem komersantiem, piemēram, priekšrocības publisko iepirkumu konkursos tehnisko un profesionālo spēju pierādīšanai. Šis jautājums tomēr ir diskutabls, jo mēs nedrīkstam radīt nevienlīdzīgus nosacījumus. Šajā brīdī tas vēl nav nolemts. Un ir vēl virkne citu labumu, ko šis komersants varēs iegūt. Jūs tos varat apskatīties Finanšu ministrijas atskaitē tās mājaslapā. Kādā veidā tiks nodrošināta šo komersantu izslēgšana no uzticamo uzņēmumu saraksta? Pirmām kārtām šis uzņēmums nonāks tā sauktajā pelēkajā zonā. Kad tas var notikt? Tad, ja vidējais darbinieku skaits pēdējos trīs mēnešos salīdzinājumā ar skaita kritēriju būs zemāks par 30 procentiem vai lielāks nekā kritērijs, ja vidējā oficiālā darba samaksa būs norādīta zemāka nekā vidējā bruto darba samaksa nozarē, ja nodokļu maksātājam būs nodokļu parādi, kā arī gadījumos, ja viņš veiks riskantus darījumus. Gadījumā, ja uzņēmums 30 dienu laikā neiesniegs paskaidrojumus un šo, teiksim tā, neizpildīto prasību novēršanas plānu, tad komersants tiks vai nu pārcelts atpakaļ uz „balto zonu”, vai arī tiks izslēgts no uzticamo uzņēmumu reģistra. Šo likumprojektu izstrādājot, mēs izskatījām arī citu valstu pieredzi. Ko tad dara igauņi? (Zālē pieaug troksnis. No zāles starpsaucieni: „Nu pietiks!” „Mēs jau to zinām!”) Igaunijā šo procedūru, kā tiek izveidots, uzturēts un atjaunots „baltais saraksts” katrā nozarē, kā arī uzņēmumu sertifikācijas procedūru nosaka Ministru kabinets.".
- 2012_03_22-seq18 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. (Aplausi.) Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Arņa Cimdara ievēlēšanu par Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret - 1, atturas - 3. Lēmums pieņemts. Apsveicam Arni Cimdaru ar ievēlēšanu! (Aplausi.) Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Centrālās vēlēšanu komisijas locekļu ievēlēšanu”. Tātad ir sagatavots lēmuma projekts „Par Centrālās vēlēšanu komisijas locekļu ievēlēšanu” un saskaņā ar Kārtības rulli par katru no šiem locekļiem mums ir jābalso atsevišķi. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai Aleksandru Maļcevu ievēlētu par Centrālās vēlēšanu komisijas locekli! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret - nav, atturas - 2. Lēmums pieņemts. Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai Ritvaru Eglāju ievēlētu par Centrālās vēlēšanu komisijas locekli! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai Dzintru Kusiņu ievēlētu par Centrālās vēlēšanu komisijas locekli! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret - nav, atturas - 2. Lēmums pieņemts. Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai Loretu Skabursku ievēlētu par Centrālās vēlēšanu komisijas locekli! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret - nav, atturas - 3. Lēmums pieņemts. Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai Ievu Gruziņu ievēlētu par Centrālās vēlēšanu komisijas locekli! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret - nav, atturas - 1. Lēmums pieņemts. Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai Kārli Kamradzi ievēlētu par Centrālās vēlēšanu komisijas locekli! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai Sniedzi Sproģi ievēlētu par Centrālās vēlēšanu komisijas locekli! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret - nav, atturas - 1. Lēmums pieņemts. Paldies. Līdz ar to Centrālās vēlēšanu komisijas locekļi ir ievēlēti. Nākamā darba kārtības sadaļa - „Likumprojektu izskatīšana”. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Ozoliņš.".
- 2012_03_22-seq17 spokenText "Cienītā Saeimas priekšsēde! Kolēģi! Es gribu teikt to, ka es esmu jau vairākus gadus sadarbojies ar Arni Cimdaru un varu par viņu teikt tikai to labāko. Arnis Cimdars ir tāds, kas uzklausa citu cilvēku domas, viņš tās izvērtē. Viņš nepārsteidzas. Un tas ir ļoti svarīgi, kad mēs runājam par tādām... tik svarīgām lietām kā vēlēšanas, kur mūs visus ievēlē, kur mums ir labi jāstrādā un kur tautai ir jāuzticas mums. Un viens no pamatnoteikumiem, lai mums uzticētos, ir tāds, ka mums ir godīgas un atklātas vēlēšanas. Un Centrālā vēlēšanu komisija, ko tagad jau vairākus gadus vada Arnis Cimdars, ir dabūjusi vienu no visaugstākajiem novērtējumiem Latvijā par to, ka tā veicina atklātu sabiedrību, atklātas debates, atklātu runu. Otrs arguments ir tāds, ka arī EDSO ir novērtējusi Latvijas vēlēšanas kā caurspīdīgas un godīgas jau vairākus gadus. Un tādā ziņā mēs esam paraugs daudzām citām valstīm, un arī es pats varu liecināt par to. Es esmu novērojis vēlēšanas Krievijā un Kazahstānā. Un tiešām - mēs spīdam! Paldies par uzmanību.".
- 2012_03_22-seq15 spokenText "Godātie kolēģi! Es šodien vēlos izteikt atbalstu Cimdara kunga pārvēlēšanai Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja amatā un aicinu savus kolēģus balsot „par”. Savu nostāju es varu pamatot ar vienu argumentu: Cimdara kungs ir pierādījis sevi kā pragmatisku vadītāju, kas ir gatavs ieklausīties arī citu viedoklī, un šis īpašību salikums, mūsuprāt, ir svarīgs CVK vadītājam. Vēlos atgādināt gadījumu ar nesen tik aktuālo valodas referendumu: CVK sākotnēji bija noformulējusi sabiedrībai ļoti nesaprotamu referenduma jautājumu, taču pēc mūsu iniciatīvas Cimdara kungs ieklausījās un reaģēja - mainīja referenduma jautājuma formulējumu. Uzskatu, ka šis gadījums arī raksturo Cimdara kungu: viņš ir spējīgs atzīt savas kļūdas, no tām mācīties un tās neatkārtot. Cimdara kungu gaida smags pārbaudījums - elektronisko vēlēšanu ieviešana, kas, mūsu skatījumā, lielā mērā raksturos un veidos Latvijas nākotnes sabiedrību. Cimdara kungs ir solījis, ka šo uzdevumu var paveikt, un viņa pārvēlēšanas gadījumā sekosim līdzi viņa darbam, kā sokas ar e-vēlēšanu ieviešanu. Ceram, ka jau tuvākajā laikā redzēsim pirmās iestrādes, lai jau nākamajās vēlēšanās valsts iedzīvotāji varētu balsot arī elektroniski. Paldies.".
- 2012_03_22-seq13 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Centrālās vēlēšanu komisijas galvenais pienākums ir nodrošināt vispārīgas, vienlīdzīgas, tiešas, aizklātas un proporcionālas vēlēšanas, un Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Arnis Cimdars godam ir veicis šo pienākumu. Bet, neskatoties uz to, ka atjaunotā Latvijas valsts ir neatkarīga un demokrātiska jau 22 gadus, mums visiem vēl ir jāmācās, kā pilnvērtīgi darboties pilsoniskā sabiedrībā. Tādēļ vēlos aicināt Centrālo vēlēšanu komisiju pievērst lielāku vērību nākamajā pilnvaru termiņā Latvijas iedzīvotāju informēšanai un izglītošanai par vēlēšanām, par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanas kārtību, kā arī to norisi. Aicinu Centrālās vēlēšanu komisijas vadītāju aktīvāk līdzdarboties elektroniskās balsošanas ieviešanā, jo kavēties mēs vairs nedrīkstam. Vēlos uzsvērt, ka Eiropas Savienības valstīs, it īpaši Latvijā, vismazāk aktīvā vēlētāju daļa ir tieši jaunieši. Manuprāt, ieviešot elektronisko balsošanas sistēmu, jaunu cilvēku līdzdalība vēlēšanās un referendumos pieaugs. Centrālās vēlēšanu komisijas viens no galvenajiem uzdevumiem ir veicināt demokrātiskos procesus valstī, un tāpēc, lai vēl vairāk stiprinātu šo mērķi, aicinu uzlabot sadarbību arī ar nevalstiskajām organizācijām. Godājamie kolēģi! Es atbalstīšu piedāvāto kandidatūru un aicinu pārējos kolēģus darīt to pašu. Paldies.".
- 2012_03_22-seq12 spokenText "Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Republikas pilsētu un novadu vēlēšanu komisiju un vēlēšanu iecirkņu komisiju likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums Saeimas vēlēšanu likumā” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Nākamā darba kārtības sadaļa - „Par atvaļinājuma piešķiršanu”. Tātad Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Jāņa Reira iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 15.martā, ko Saeimas Prezidijs ir arī izdarījis un par ko jūs tiekat informēti. Savukārt Saeimas deputāts Edvards Smiltēns lūdz piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 23.martā, par ko mums ir jālemj balsojot. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai piešķirtu neapmaksātu atvaļinājumu deputātam Edvardam Smiltēnam šā gada 23.martā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret - 1, atturas - nav. Atvaļinājums piešķirts. Tāpat neapmaksātu atvaļinājumu lūdz piešķirt deputāte Inguna Rībena šā gada 29.martā. Tātad arī par to mums ir jālemj balsojot. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai piešķirtu neapmaksātu atvaļinājumu deputātei Ingunai Rībenai šā gada 29.martā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Atvaļinājums piešķirts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Saeimas ziemas sesijas slēgšanu un pavasara sesijas sākšanu”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Saeimas ziemas sesijas slēgšanu un pavasara sesijas sākšanu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies. Tātad sesija tiks slēgta 4.aprīlī un darbu Saeima atsāks 13.aprīlī. Nākamā darba kārtības sadaļa - „Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”. Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Arņa Cimdara ievēlēšanu par Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju”. Uzsākam debates. Vārds deputātam Jānim Ozoliņam.".
- 2012_03_22-seq11 spokenText "Labdien, cienījamais Saeimas Prezidij! Labdien, kolēģi! Es vēlos uzsvērt, ka mēs esam Eiropas Savienības valsts un ka Eiropas Savienībā jau šobrīd pastāv valstis, kurās darbojas tādas normas, kas paredz termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanu apmaiņā pret investīcijām valsts tautsaimniecībā. No tā izriet: ja kādas trešās valsts pilsonis vēlēsies uzturēties Latvijā, viņš šīs investīcijas droši varēs veikt kādā citā Eiropas Savienības valstī un brīvi uzturēties Latvijā. Mums jāsaprot, ka mēs dzīvojam 21.gadsimtā - globalizācijas laikmetā. Spilgti piemēri pilsētu globalizācijai ir Londona, Dubaija, kur liela daļa iedzīvotāju ir tiešie investori attiecīgajā valstī, kas šādā veidā ieguvuši uzturēšanās atļaujas. Tāpat - vēlreiz gribu uzsvērt! - ar savām termiņuzturēšanās atļaujām mēs konkurējam ar citām Eiropas Savienības valstīm, kas piedāvā līdzīgus nosacījumus. Šī likuma norma nepiedāvā nopirkt Latvijas pilsonību, bet gan nekustamo īpašumu, apmaiņā piešķirot uzturēšanās atļauju, kas ir terminēta uz pieciem gadiem. Ja kāds vēlas to iegādāties tieši Latvijā, tad šāda iespēja ir jāpiedāvā, citādi šīs investīcijas, kas mērāmas gandrīz simts miljonu latu apmērā gadā, nonāks kādā citā Eiropas Savienības dalībvalstī, kura piedāvā šādu iespēju. Komentējot izskanējušo argumentāciju, ka šīs atļaujas apdraud Latvijas nacionālo drošību, gribētu teikt, ka tas ir tieši tiesībsargājošo iestāžu uzdevums - kontrolēt Latvijai nevēlamu personu neielaišanu valstī un uzturēšanās atļauju nepiešķiršanu. Šajā sakarā, manuprāt, spilgts piemērs ir uzturēšanās atļaujas nepiešķiršana Lužkova kungam, kas pierāda, ka šīs iestādes savu darbu dara pietiekami labi. Ja gadījumā no tiesībsargājošajām iestādēm būs ziņojums, ka termiņuzturēšanās atļauju izsniegšana kaut kādā mērā apdraud nacionālo drošību, tad nekavējoties arī būs jārīkojas. Šobrīd tādu ziņu īsti nav. Un nu par apgalvojumu, ka Latvijas termiņuzturēšanās atļauju izsniegšana trešo valstu pilsoņiem mākslīgi paaugstina nekustamo īpašumu cenas, tāpēc vietējie uzņēmumi ir spiesti celt darbinieku algas, kļūstot konkurēt nespējīgi, bet savukārt Latvijas iedzīvotāji ir spiesti pārmaksāt par nekustamo īpašumu. Tas ir, maigi sakot, ne īsti korekts apgalvojums, un šajā sakarā es gribētu piedāvāt jums apskatīties nekustamo īpašumu tirgu no mazliet citādāka skatpunkta un saprast, vai šie minētie trešo valstu pilsoņi, kas iegādājas šeit nekustamo īpašumu... viņi būtībā ir nesaistīti investori... daudzi, bet tomēr nesaistīti investori, tad kā viņi varētu izdarīt spiedienu uz nekustamo īpašumu tirgu Latvijā? Nu, salīdzināsim, ko spēj izdarīt šie nesaistītie investori un ko spētu izdarīt, pieņemsim, Latvijas komercbankas un to meitasuzņēmumi, ja tie sāktu manipulēt ar viņiem piederošajiem nekustamajiem īpašumiem Latvijā. Es domāju, te sekas būtu diezgan graujošas. Paldies.".
- 2012_03_22-seq10 spokenText "Paldies. Viens deputāts ir runājis „par”, viens - „pret”. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai deputātu Dzintara, Cilinska, Rasnača, Dombravas un Mūrnieces iesniegto likumprojektu „Grozījums Imigrācijas likumā” nodotu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 14, pret - 64, atturas - 8. Likumprojekts komisijai nav nodots. Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Viktora Valaiņa lūgumu atļaut ziņot par balsošanas motīviem par likumprojektu „Grozījums Imigrācijas likumā” pēc balsošanas rezultātu paziņošanas. Tātad saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 144.panta otro daļu vārds deputātam Viktoram Valainim.".
- 2012_03_22-seq9 spokenText "Godājamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godājamie deputāti! Es šeit laika trūkuma dēļ nerunāšu par tiem morālajiem argumentiem un drošības aspektiem, kurus veicina šāda veida imigrācija. Šobrīd es nepieskaršos arī tam, ka īstenībā mēs nekādi neierobežojam to, ka šī imigrācija var tikt... ka šādā veidā uzturēšanās atļauju var iegūt cilvēki, kuri iegulda savu finansējumu ražošanā un tādējādi veicina Latvijas ekonomiku. Tātad tas, ko mēs šobrīd ierosinām, ir tikai vēlme ierobežot šo nekustamo īpašumu nekontrolējamu pirkšanu. Šeit es gribētu atgriezties dažus gadus atpakaļ un citēt jums Roberta Zīles ekonomisko programmu, kas nāca klajā tajā laikā. Tad visi šausmīgi priecājās par treknajiem gadiem un par Kalvīša valdības milzīgajiem sasniegumiem saistībā ar IKP pieaugumu. Tauta gan īpaši nepriecājās un prasīja Kalvīša atkāpšanos, bet, protams, ekonomisti, eksperti un nekustamā īpašuma spekulanti bija ļoti priecīgi. Roberta Zīles ekonomiskajā programmā toreiz bija rakstīts: „Savukārt nekustamā īpašuma tirgus bezzobainais regulējums ir ļāvis ieplūst Latvijā milzīgam neskaidras izcelsmes naudas daudzumam, kas ne vien nesamērīgi uzpūta zemes un mājokļu cenas, bet arī devis prāvu ieguldījumu inflācijas pieaugumā. Šim procesam netraucēti turpinoties, daudzi mājokļi paliks neapdzīvoti vai arī tie par nesamērīgi augstām cenām nonāks vidusšķiras ģimeņu rokās, piespiežot tās atteikties no citiem svarīgiem tēriņiem par izglītību un veselības aprūpi. Turklāt, dominējot spekulatīvajam pieprasījumam, cieš attīstāmo nekustamo īpašumu kvalitāte, kas fundamentāli nerūp nedz attīstītājam, nedz arī pārpircējam.” Īstenībā visi, protams, teica, ka gan jau kaut kāda taisnība tur ir, bet ka mums vajag attīstīt ekonomiku. Nu, visu to Ozoliņa kungs ļoti labi pateica. Toreiz visi to tieši tāpat runāja, neko nerealizēja, un tā mēs nonācām tur, kur mēs nonācām. Un tāpēc mums ir ļoti būtiski šobrīd tomēr pateikt no tribīnes... Un arī jūs varēsiet ar savu balsojumu apliecināt, vai jūs vēlaties sākt uzpūst jaunu nekustamā īpašuma burbuli vai tomēr mazliet apstāties un virzīt ekonomiku citā, produktīvā, virzienā. Nacionālās attīstības plāns, kas tiek izstrādāts, virza par Latvijas attīstības vadmotīvu ražošanas attīstību. Un visi tam piekrīt, un tā droši vien būs, un visi priecīgi to apstiprinās. Tajā pašā laikā reālā politika virzās pavisam citā virzienā. Jūs varētu teikt: „Nu, kas tas tur ir - 100 miljoni, 500 miljoni... Tas jau tikai tāds viens segments maziņš, un neko tas neietekmē.” Redziet, 2010.gadā, kad ēku renovācijas sektorā ieplūda ļoti lielas investīcijas gan no Ekonomikas ministrijas, gan Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) fondiem - un šīs investīcijas bija nedaudz lielākas par 100 miljoniem! -, jau šo investīciju apjoms vien ļoti būtiski pacēla būvniecības cenas. Šeit mēs runājam par vēl daudz lielāku investīciju apjomu. Tātad faktiski šis investīciju apjoms pirmām kārtām jau noņem resursus kaut vai no tā paša ēku renovācijas sektora, kas Latvijai būtu ļoti būtisks nākošajos gados, un noņem finansējumu arī no produktīvās ražošanas attīstības. Un kāpēc? Tāpēc, ka... Ļoti elementāri! Šajā jomā kredītus uzņēmēji, nekustamā īpašuma spekulanti, var atdot daudz ātrāk, nekā to visu ieguldot ražošanā. Tādēļ arī viņiem ir daudz vieglāk saņemt banku kredītus. Un faktiski mēs attīstām atkal šo pašu sektoru, kur mēs jau esam apdedzinājušies vienreiz, kur ir jau apdedzinājusies Spānija un daudzas citas Eiropas valstis, veidojot nekustamā īpašuma burbuli. Arī Spānija to veidoja uz ārzemnieku pamata. Un visbeidzot. Šāda veida pieeja būtiski paceļ inflāciju. Un tieši šobrīd mums jau ir jādomā par inflācijas samazināšanas pasākumiem, lai izpildītu Māstrihtas kritērijus. Un, protams, tanī brīdī, kad mēs neizpildīsim Māstrihtas kritērijus, kad pārsprāgs nākamais nekustamā īpašuma burbulis, jūs visi teiksiet: „Kas gan to visu varēja paredzēt!” Tāpat kā iepriekšējā reizē. Paldies par uzmanību. (Aplausi.)".
- 2012_03_22-seq7 spokenText "Iesniedzēji uzskata, ka esošo normu atcelšana uzlabos tautsaimniecības attīstību, kas, maigi izsakoties, ir jocīgs apgalvojums. Ja šī norma tiktu atcelta, tad tautsaimniecības attīstību tas ietekmētu negatīvi, jo tiktu apturētas vismaz no 200 līdz pat 500 miljoniem latu investīcijas nākošo divu vai trīs gadu laikā. Par kapitālu. Grozījumu piekritēji mēģina mūs pārliecināt, ka ieguldītajam kapitālam ir neskaidra naudas izcelsme. Šis nav apšaubāmas izcelsmes kapitāls! Šie nerezidenti, lai varētu nekustamo īpašumu nopirkt, atver kontus Latvijas bankās, un tur viņi iziet rūpīgas akceptēšanas procedūras. Kapitāla izcelsme un ienākumi pie šiem darījumiem ir jāpierāda. Tāpēc aicinu visus kolēģus pragmatiski pieiet šim jautājumam un šodien balsot „pret”. Ja būs vajadzība veikt jelkādas izmaiņas šajā likumā, tad no sākuma ir jāsagaida ikgadējais ziņojums. Nobeidzot savu uzstāšanos, prātā nāk sens, bet ļoti precīzs latviešu tautas teiciens: „Septiņas reizes nomēri, pirms nogriez.” Paldies. Aicinu balsot!".
- 2012_03_22-seq6 spokenText "Lūdzu, lūdzu! Deputāti atļauj jums runāt. Lūdzu!".
- 2012_03_22-seq5 spokenText "Man vajag vēl vienu minūti... (No zāles: „Lai runā!”)".
- 2012_03_22-seq4 spokenText "Ozoliņa kungs, jūsu debašu laiks ir beidzies.".
- 2012_03_22-seq3 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Ar nožēlu un vilšanos man jāatzīst, ka likumprojekta iesniedzēji ir spēruši kārtējo populistisko soli, lai vairotu savas partijas reitingus, nevis lai aizsargātu valsts intereses (Starpsauciens no SC frakcijas: „Kauns!”), kā viņi minējuši anotācijā. Es atļaujos to apgalvot, jo kopā ar šiem likumprojekta iesniedzējiem vienā no nesenajām koalīcijas sēdēm bija vienošanās par to, ka vispār, pirms domāt par jelkādu Imigrācijas likuma grozījumu iesniegšanu, tiks sagaidīts ikgadējais ziņojums par noteikumu praktiskās īstenošanas gaitu, to ietekmi uz valsts un pašvaldību budžetu, kā arī uz Latvijas sabiedrības un tautsaimniecības attīstību un tas tiks iesniegts Saeimai kopējai izvērtēšanai. Diemžēl šī pragmatiskā un loģiskā vienošanās, kā mēs redzam, ir pārkāpta un grozījumi ir iesniegti pirms ikgadējā ziņojuma. Es atgriežos pie pievienotās anotācijas un argumentācijas, kāpēc es tā domāju. Pirmkārt. Iesniedzēji norāda, ka esošais Imigrācijas likums ekonomikai labumu nenes. Nepiekrītu, jo esošā kārtība rada darba vietas, tiek nomaksāti nodokļi, kas palīdz Latvijas ekonomikai. Jūrmalā vien dažādās attīstības stadijās ir vismaz 500 dzīvokļi jaunos projektos. Kopējā projektu investīciju summa šajos dzīvokļos vien pārsniedz 60 miljonus latu. Tiek nodrošināts darbs arhitektiem, būvniekiem, ir darbs attīstītājiem, kas riskē ar kapitālu, kurš citādi varētu atrasties banku kontos vai vērtspapīros ārzemēs. Bankām ir procentu ienākumi no projektu finansēšanas, tie ļauj ātrāk segt iepriekšējo gadu zaudējumus. Ir pasūtījumi vietējiem apstrādes, rūpniecības un būvmateriālu uzņēmumiem, to skaitā karjeru izstrādātājiem, cementa un betona ražotājiem, ģipškartona maisījuma ražotājiem, krāsu ražotājiem, logu un durvju ražotājiem, kokzāģētavām. Šie materiāli tiek iegādāti arī no tirgotājiem, vietējiem uzņēmumiem un no veikaliem un veikalu tīkliem. Neapšaubāmi šīs lietas nes labumu Latvijas ekonomikai. Tālāk. Iesniedzēji argumentē, ka esošā kārtība mākslīgi paaugstina nekustamo īpašumu cenas un tas noved pie tā, ka Latvijas iedzīvotāji pārmaksā par jaunu nekustamo īpašumu iegādi. Šis apgalvojums nav precīzs jeb ir nepilnīgs, jo nerezidentus interesē galvenokārt Jūrmala un Rīgas klusais centrs. Izņēmumi ir, bet to ir maz. Nerezidentu tirgus ir specifisks: tas dzīvo savu dzīvi neatkarīgi no cenām un situācijas veco dzīvokļu, ekonomiskās un vidējās klases jauno projektu un privātmāju tirgos. Nerezidentus neinteresē zeme Rīgas tipiskajos privātmāju rajonos un Pierīgā. Lielākoties viņus interesē dārgi un luksusa klases nekustamie īpašumi, un tāpēc vidējā Latvijas Republikas pilsoņa, iedzīvotāja, intereses tiešā veidā netiek aizskartas. Nekustamo īpašumu cenas netiek uzpūstas. Nerezidenti pērk dārgos dzīvokļus labākajās vietās, un tas neietekmē pārējos tirgus segmentus. Latvijas pilsoņu intereses ir jāaizstāv ar pareizu nekustamā īpašuma nodokļa aprēķināšanas kārtību. Zemes kadastrālās vērtības pārskatīšana dos daudz labāku šī jautājuma risinājumu ilgtermiņā. Iesniedzēji min, ka esošās normas atbalsta vienas šauras grupas - nekustamo īpašumu spekulantu - intereses. Ieguvējus es iepriekš jau minēju, bet vēlos papildināt, ka daļa no darījumiem notiek ar jau uzbūvētiem un lietotiem īpašumiem. To īpašnieki tiek pie naudas, kas visa lielākoties paliek Latvijā. Tie tiek izīrēti, tiek dzēsti kredīti, tiek nomaksāti nodokļi, to skaitā iedzīvotāju ienākuma nodoklis, uzņēmumu ienākuma nodoklis un valsts nodevas. Attiecīgi arī šī naudas daļa veicina vispārējo ekonomisko aktivitāti un ekonomika straujāk atkopjas pēc krīzes. Vairākums pārdevēju nav spekulanti, bet ir mūsu pašu normāli līdzpilsoņi, kas pirms krīzes pelnīja vairāk un ņēma kredītus, kurus tagad nevar atļauties atmaksāt. Tagad šie cilvēki spēj atgriezties aktīvajā ekonomikā, jo var pārdot īpašumus un dzēst kredītsaistības. Pārdevēji ir arī attīstītāji, kas spēj apmaksāt celtnieku darbu, segt iekrātos parādus. Pārdevēji ir arī banku meitasuzņēmumi, kuri tādā veidā attīra savas bilances un kuru mātesbankām pieaug līdzekļu apjoms, ko iespējams izmantot kreditēšanā. Iesniedzēji apgalvo, ka investīcijas nekustamajā īpašumā bieži vien ir fiktīvas, jo nereti notiek darījumi ārvalstnieku starpā, kā rezultātā Latvijas ekonomika neiegūst faktiski neko. Arī šis apgalvojums ir nekorekts, jo darījumi, kas notiek ārvalstnieku starpā, ir zem 5 procentiem no kopējiem darījumiem.".
- 2012_03_22-seq2 spokenText "Paldies. Neviens nav pieteicies runāt „par”. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”” nodotu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 47, pret - 40, atturas - nav. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Par Grozījumiem Garantiju līgumā starp Beļģijas Karalisti, Bulgārijas Republiku, Čehijas Republiku, Dānijas Karalisti, Vācijas Federatīvo Republiku, Igaunijas Republiku, Grieķijas Republiku, Spānijas Karalisti, Francijas Republiku, Īriju, Itālijas Republiku, Kipras Republiku, Latvijas Republiku, Lietuvas Republiku, Luksemburgas Lielhercogisti, Ungārijas Republiku, Maltu, Nīderlandes Karalisti, Austrijas Republiku, Polijas Republiku, Portugāles Republiku, Rumāniju, Slovēnijas Republiku, Slovākijas Republiku, Somijas Republiku, Zviedrijas Karalisti, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti un Eiropas Investīciju banku par Eiropas Investīciju bankas aizdevumiem investīciju projektiem Āfrikas, Karību jūras un Klusā okeāna valstīs un aizjūras zemēs un teritorijās” nodot Ārlietu komisijai un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Dzintara, Cilinska, Rasnača, Dombravas un Mūrnieces iesniegto likumprojektu „Grozījums Imigrācijas likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Runāt „pret” pieteicies deputāts Jānis Ozoliņš.".
- 2012_03_22-seq1 spokenText "Labrīt, cienījamie kolēģi! Pulkstenis ir 9.00. Sākam Saeimas 22.marta sēdi. Pirms mēs sākam izskatīt apstiprināto sēdes darba kārtību, mums ir jālemj par iespējamām izmaiņām šīsdienas darba kārtībā. Desmit deputāti - Latkovskis, Cilinskis, Upenieks, Dzintars, Lībiņa-Egnere un citi - ir lūguši izdarīt izmaiņas 22.marta sēdes izsludinātajā darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi Darba likumā” (Nr.73/Lp11) otrajam lasījumam” līdz 2012.gada 17.aprīlim. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta. Vēl bez tam es vēlos jūs informēt, ka ir iesniegts pieprasījums Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim „Par valdības rīcības atbilstību likumiem un Latvijas tautas interesēm”. Tātad saskaņā ar desmit deputātu - Elksniņa, Potapkina, Ņikiforova, Tutina, Lazarevas un citu - lūgumu šis pieprasījums tiek nodots Pieprasījumu komisijai. Sākam izskatīt apstiprināto grozīto Saeimas sēdes darba kārtību. Tātad Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. „Pret” pieteicies runāt deputāts Valērijs Agešins.".
- 2012_03_15-seq393 spokenText " Paldies. Līdz ar to Saeimas 15.marta sēdi pasludinu par slēgtu. ".
- 2012_03_15-seq392 spokenText "Godātie kolēģi! Elektroniski nav reģistrējušies: Jānis Ādamsons... nav, Andris Bērziņš... nav, Marjana Ivanova-Jevsejeva... nav, Nikolajs Kabanovs... nav, Jānis Klaužs... nav, Ivans Klementjevs... nav, Jānis Reirs... nav, Raimonds Vējonis... arī nav. Paldies.".
- 2012_03_15-seq390 spokenText "Godātie Juridiskās komisijas locekļi! Piecas minūtes pēc Saeimas sēdes beigām lūdzu jūs... aicinu tātad pulcēties Juridiskās komisijas sēžu telpā uz sēdi. Paldies.".
- 2012_03_15-seq389 spokenText "Paldies. Vārds deputātei Ilmai Čepānei. (No zāles dep. A.Latkovskis: „Visas zāles aizņemtas!”)".
- 2012_03_15-seq388 spokenText "Aicinu visus deputātus, kuri ir deputātu grupā sadarbībai ar Baltkrievijas parlamentu, pēc 10 minūtēm ienākt Dzeltenajā zālē.".
- 2012_03_15-seq386 spokenText "Cienījamie kolēģi! Uzreiz pēc mūsu sēdes Dzeltenajā zālē notiks deputātu grupas sadarbībai ar Ķīnas parlamentu sēde. Aicinu visus uz šo sēdi! Paldies.".
- 2012_03_15-seq385 spokenText "Vārds deputātam Sergejam Mirskim.".
- 2011_12_15-seq294 spokenText "Vārds deputātam Sergejam Mirskim.".
- 2009_02_12-seq264 spokenText "Vārds deputātam Sergejam Mirskim.".
- 2012_03_15-seq384 spokenText "Cienījamie Sociālo un darba lietu komisijas deputāti! Aicinām jūs uz sēdi komisijas telpās pulksten 12.30. Paldies.".
- 2012_03_15-seq382 spokenText "Labdien, godātie kolēģi! Šodien pulksten 15.00 Saeimas Sarkanajā zālē laipni aicinām jūs uz deputātu tikšanos ar vēsturniekiem un uz vēstures konferenci, kas veltīta 16.martam un Otrā pasaules kara vēsturei. Gaidīsim visus Saeimas deputātus!".
- 2012_03_15-seq380 spokenText "Es vēlos atgādināt, ka pēc 15 minūtēm - pulksten 12.00 - Sarkanajā zālē mums ir parlamentārās grupas sadarbībai ar Apvienoto Karalisti tikšanās. Sanāksme nebūs gara, tā ka, lūdzu, atnāciet visi, kas varat tur būt.".
- 2012_03_15-seq379 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Saeimas piekrišanu likumā „Par valsts budžetu 2012.gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies. Un pēdējais šīsdienas sēdes darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Fiskālās disciplīnas likums” (Nr.137/Lp) otrajam lasījumam”. Termiņš pagarināms līdz šā gada 2.aprīlim. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Fiskālās disciplīnas likums” (Nr.137/Lp) otrajam lasījumam”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Tātad likumprojekta priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2.aprīlis. Līdz ar to visi mūsu šīsdienas sēdes darba kārtības jautājumi ir izskatīti. Bet, pirms mēs reģistrējamies un es dodu vārdu deputātiem, kuri pieteikušies sniegt paziņojumus, atgādinu, ka mums šodien bija paredzēta atbildes sniegšana uz deputātu jautājumu „Par Eiropas Cilvēktiesību tiesā iesniegtajām un izskatītajām lietām”. Iesniedzēji uzskata, ka ministrs ir sniedzis visas nepieciešamās atbildes, un šādā situācijā jautājums tiek uzskatīts par atbildētu, tātad jautājumu un atbilžu sēde šodien nenotiks. Savukārt ir iesniegti divi jauni jautājumi. Ir saņemts deputātu Rodionova, Tutina, Jakimova, Nikonova, Lazarevas un citu deputātu jautājums Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim „Par valsts valodas un latgaliešu valodas apguvi”. Jautājums tiks nodots Ministru prezidentam. Ir saņemts deputātu Agešina, Ribakova, Urbanoviča, Orlova, Zemļinska un citu deputātu jautājums izglītības un zinātnes ministram Robertam Ķīlim „Par izglītojamo atskaitīšanu atbilstoši Ministru kabineta noteiktajam regulējumam”. Jautājums tiks nodots izglītības un zinātnes ministram. Un vēl paziņojumi. Vārds deputātam Valdim Liepiņam.".
- 2012_03_15-seq378 spokenText "Labdien vēlreiz! Kolēģi! Saņemot apropriācijas pārdales materiālus, man ļoti bieži nāk atmiņā mana bērnība, kad es rakstīju sacerējumus - sacerējumus par to, kam ir vajadzīga... jā, ko es darīšu ar to naudu, ko man vecāki iedos, kādu saldējumu pirkšu, un tā tālāk. Un, saņemot šāda veida apropriācijas priekšlikumu, man nekas cits prātā nenāk kā vien tas, ka tā ir viena milzīga kļūda, ko mēs esam pieļāvuši budžetēšanas procesā. (No zāles dep. I.Zariņš: „Beidzot! Beidzot!”) Un es nekā citādāk to nevaru, teiksim tā, saprast. Paralēli tam... Nē, es pastāstīšu par to, kā mums gāja pagājušajā Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē, kurā izvirzījās divi jautājumi. Viens jautājums bija tāds: par ko mums ir jānobalso? Otrais jautājums bija tāds, kam komisija piekrita, teiksim tā, bet kur ministriju pārstāvji nāca un stāstīja savus sacerējumus par to, kam viņiem to naudu vajag. Nu tad es, izmantojot šīsdienas sēdes pēdējo jautājumu, teiksim tā, mazlietiņ (No zāles: „Pastiepšu gumiju!” Smiekli zālē.)... Jā, pastiepšu gumiju, bet es pastāstīšu, kur ir vislielākās kļūdas mūsu, teiksim tā, sistēmā. Un tā Veselības ministrija vakardien atnāca ar tekstu: „Zāļu valsts aģentūra. Kļūdījāmies pagājušā gada budžetā 300 tūkstošu latu apmērā.” - „Naudu vajag?” - „Vajag!” Un ministre arī dod. Normāli! Aizsardzības ministrija. Aizsardzības ministrijai tieši tāda pati problēma. Kara muzejs arī nokļūdījies par 11 tūkstošiem. (No zāles dep. I.Grigules starpsauciens.) Nacionālie bruņotie spēki. Labi, vajag! Pēc tam nāk pats kronis, kroņa numurs - vajadzīgi 448 tūkstoši dīzeļdegvielai. Es nekādi nevaru saprast, kā nevar ieplānot 448 tūkstošus dīzeļdegvielas iegādei. Es pajautāju: „Kāpēc? Kur tas ir? Kāpēc nevarēja to izdarīt?” Izrādās, piegādātājs esot bankrotējis. Kamēr tagad tiksim skaidrībā ar piegādātāju, tikmēr to naudu vajag. Labi! Naudu piešķīrām. Tālāk. Tieslietu ministrija. Tieslietu ministrija arī bija... Tur bija mazāk sacerējumu. Tur esot ERAF noteikumi, kuri ir jāizpilda. Ja mēs neesam izpildījuši informācijas tehnoloģiju prasību par kaut kādas tur sistēmas ieviešanu, tad mums nauda ir jāatmaksā ERAF, un tāpēc mums vajag naudu tagad. Nu, vajag. Labi! Nākošais. Satversmes tiesa. Tur mēs visi nobijāmies - nobijāmies no tā, ka varbūt mēs esam kaut ko ne tā izdarījuši un tagad vispār visu atcels. Nē! Izrādās, Satversmes tiesai bija tieši ļoti pamatots grāmatvediska rakstura jautājums, kur 4897 lati bija tiešām vajadzīgi. Labklājības ministrija. Tieši tas pats. Izrādās, ka Sociālās integrācijas valsts aģentūras administrēšanai un profesionālās sociālās rehabilitācijas pakalpojumu nodrošināšanai 17 242 lati kaut kur ar izlīdzināšanu un vēl kaut kur... īsti ir pazuduši. Zemkopības ministrija. Zemkopības ministrijai bija pieprasījums 427 tūkstošu latu apmērā par pārtikas drošību un veterinārmedicīnas valsts uzraudzību un kontroli. Nu, tas arī ir... tāda „pērle”, teiksim tā. Kopumā mēs tik ilgi debatējām, ka sapratām, ka kļūdas ir jālabo. Un mēģināsim šīs kļūdas labot ar daudzgadu budžetu. Vēl mēs vienojāmies par tādu lietu, ka apropriācijas, kuras būs sagatavotas tik, gribētu teikt, virspusēji, Budžeta komisijā būs ļoti grūti aizstāvēt. Attiecībā uz balsojamiem jautājumiem. Esam saņēmuši par... Teiksim tā, ir runa par apropriācijas pārdali par labu finansējuma piešķiršanai stacionārās veselības aprūpes nodrošināšanai, palielinot viena pacienta ārstēšanas tarifu terapeitiskiem pakalpojumiem, un šis kopējais apjoms, kas ir jāpārdala, ir 9 miljoni 657 tūkstoši. Sapratām, ka šī nauda ārstniecības iestādēm ir vajadzīga, un atbalstījām. Bet tas nekādā veidā mūs neatbrīvo no atbildības pret saviem vēlētājiem, pret iedzīvotājiem par to, ka mēs budžetēšanas procesā pieļaujam kļūdas. Es lūdzu Saeimu atbalstīt šo lūgumu, Ministru kabinetam iet palīgā un palīdzēt šīs kļūdas izlabot. Lūdzu atbalstīt!".
- 2012_03_15-seq377 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par piekrišanu 11.Saeimas deputāta Jāņa Upenieka saukšanai pie administratīvās atbildības”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Saeimas piekrišanu likumā „Par valsts budžetu 2012.gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei”. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Ozoliņš.".
- 2012_03_15-seq376 spokenText "Cienījamie kolēģi! Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija ir saņēmusi un izskatījusi Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Prevencijas pārvaldes iesniegumu ar lūgumu piekrist 11.Saeimas deputāta Jāņa Upenieka saukšanai pie administratīvās atbildības. Jānis Upenieks, pārkāpjot ceļu satiksmes noteikumus, pārsniedza atļauto braukšanas ātrumu. Komisija nolēma atbalstīt 11.Saeimas deputāta Jāņa Upenieka saukšanu pie administratīvās atbildības par administratīvajā protokolā norādīto pārkāpumu.".
- 2012_03_15-seq375 spokenText "Nākamā darba kārtības sadaļa - „Lēmumu projektu izskatīšana”. Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par piekrišanu 11.Saeimas deputāta Jāņa Upenieka saukšanai pie administratīvās atbildības”. Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā - deputāts Vitālijs Orlovs.".
- 2012_03_15-seq373 spokenText "Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 22.marts, izskatīšana Saeimas 29.marta sēdē. Paldies.".
- 2012_03_15-seq372 spokenText "Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 22.marts, izskatīšana Saeimas sēdē - 29.martā.".
- 2012_03_15-seq371 spokenText "Jā, tātad vispirms mums ir jābalso par steidzamību. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts. Lūdzu vēlreiz zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un laiku, kad likumprojekts tiks izskatīts otrajā lasījumā.".
- 2012_03_15-seq370 spokenText "Godātie kolēģi! Tautsaimniecības komisija ir sagatavojusi un iesniedz Saeimai izskatīšanai likumprojektu „Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā”. Es gari nerunāšu par šo likumprojektu, jo VARAM parlamentārais sekretārs Einārs Cilinskis jau šīs sēdes sākumā izstāstīja, kāpēc šis likumprojekts ir nepieciešams. Es tikai atgādināšu, ka likumprojekta galvenais mērķis ir novērst Eiropas Komisijas paziņojumā pārkāpuma procedūras lietā konstatētās nepilnības. Un tāpēc ir ārkārtīgi svarīgi to pieņemt līdz šā mēneša beigām. Līdz ar to komisija ierosina atzīt minēto likumprojektu par steidzamu.".
- 2012_03_15-seq369 spokenText "Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā”, pirmais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Vjačeslavs Dombrovskis.".
- 2012_03_15-seq367 spokenText "Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 20.marts. Paldies.".
- 2012_03_15-seq366 spokenText "Termiņš - piecas dienas, proti, šī gada 20.marts.".
- 2012_03_15-seq365 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par tiesu varu”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.".
- 2012_03_15-seq364 spokenText "Godātie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu Nr.223/Lp11. Ar izstrādāto likumprojektu tiek noteikts vienots tiesneša amata pildīšanas maksimālais vecums - 70 gadi -, un šinī gadījumā nebūs nepieciešama Saeimas lēmuma pieņemšana. Juridiskā komisija 8.martā savā kārtējā sēdē ir atbalstījusi šo likumprojektu, un es aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.".
- 2012_03_15-seq363 spokenText "Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par tiesu varu””, pirmais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Irina Cvetkova.".
- 2012_03_15-seq361 spokenText "Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 10.maijs. Paldies.".