Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2012_03_22-seq3> ?p ?o. }
Showing items 1 to 11 of
11
with 100 items per page.
- 2012_03_22-seq3 type Speech.
- 2012_03_22-seq3 number "3".
- 2012_03_22-seq3 date "2012-03-22".
- 2012_03_22-seq3 isPartOf 2012_03_22.
- 2012_03_22-seq3 spokenAs 69.
- 2012_03_22-seq3 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Ar nožēlu un vilšanos man jāatzīst, ka likumprojekta iesniedzēji ir spēruši kārtējo populistisko soli, lai vairotu savas partijas reitingus, nevis lai aizsargātu valsts intereses (Starpsauciens no SC frakcijas: „Kauns!”), kā viņi minējuši anotācijā. Es atļaujos to apgalvot, jo kopā ar šiem likumprojekta iesniedzējiem vienā no nesenajām koalīcijas sēdēm bija vienošanās par to, ka vispār, pirms domāt par jelkādu Imigrācijas likuma grozījumu iesniegšanu, tiks sagaidīts ikgadējais ziņojums par noteikumu praktiskās īstenošanas gaitu, to ietekmi uz valsts un pašvaldību budžetu, kā arī uz Latvijas sabiedrības un tautsaimniecības attīstību un tas tiks iesniegts Saeimai kopējai izvērtēšanai. Diemžēl šī pragmatiskā un loģiskā vienošanās, kā mēs redzam, ir pārkāpta un grozījumi ir iesniegti pirms ikgadējā ziņojuma. Es atgriežos pie pievienotās anotācijas un argumentācijas, kāpēc es tā domāju. Pirmkārt. Iesniedzēji norāda, ka esošais Imigrācijas likums ekonomikai labumu nenes. Nepiekrītu, jo esošā kārtība rada darba vietas, tiek nomaksāti nodokļi, kas palīdz Latvijas ekonomikai. Jūrmalā vien dažādās attīstības stadijās ir vismaz 500 dzīvokļi jaunos projektos. Kopējā projektu investīciju summa šajos dzīvokļos vien pārsniedz 60 miljonus latu. Tiek nodrošināts darbs arhitektiem, būvniekiem, ir darbs attīstītājiem, kas riskē ar kapitālu, kurš citādi varētu atrasties banku kontos vai vērtspapīros ārzemēs. Bankām ir procentu ienākumi no projektu finansēšanas, tie ļauj ātrāk segt iepriekšējo gadu zaudējumus. Ir pasūtījumi vietējiem apstrādes, rūpniecības un būvmateriālu uzņēmumiem, to skaitā karjeru izstrādātājiem, cementa un betona ražotājiem, ģipškartona maisījuma ražotājiem, krāsu ražotājiem, logu un durvju ražotājiem, kokzāģētavām. Šie materiāli tiek iegādāti arī no tirgotājiem, vietējiem uzņēmumiem un no veikaliem un veikalu tīkliem. Neapšaubāmi šīs lietas nes labumu Latvijas ekonomikai. Tālāk. Iesniedzēji argumentē, ka esošā kārtība mākslīgi paaugstina nekustamo īpašumu cenas un tas noved pie tā, ka Latvijas iedzīvotāji pārmaksā par jaunu nekustamo īpašumu iegādi. Šis apgalvojums nav precīzs jeb ir nepilnīgs, jo nerezidentus interesē galvenokārt Jūrmala un Rīgas klusais centrs. Izņēmumi ir, bet to ir maz. Nerezidentu tirgus ir specifisks: tas dzīvo savu dzīvi neatkarīgi no cenām un situācijas veco dzīvokļu, ekonomiskās un vidējās klases jauno projektu un privātmāju tirgos. Nerezidentus neinteresē zeme Rīgas tipiskajos privātmāju rajonos un Pierīgā. Lielākoties viņus interesē dārgi un luksusa klases nekustamie īpašumi, un tāpēc vidējā Latvijas Republikas pilsoņa, iedzīvotāja, intereses tiešā veidā netiek aizskartas. Nekustamo īpašumu cenas netiek uzpūstas. Nerezidenti pērk dārgos dzīvokļus labākajās vietās, un tas neietekmē pārējos tirgus segmentus. Latvijas pilsoņu intereses ir jāaizstāv ar pareizu nekustamā īpašuma nodokļa aprēķināšanas kārtību. Zemes kadastrālās vērtības pārskatīšana dos daudz labāku šī jautājuma risinājumu ilgtermiņā. Iesniedzēji min, ka esošās normas atbalsta vienas šauras grupas - nekustamo īpašumu spekulantu - intereses. Ieguvējus es iepriekš jau minēju, bet vēlos papildināt, ka daļa no darījumiem notiek ar jau uzbūvētiem un lietotiem īpašumiem. To īpašnieki tiek pie naudas, kas visa lielākoties paliek Latvijā. Tie tiek izīrēti, tiek dzēsti kredīti, tiek nomaksāti nodokļi, to skaitā iedzīvotāju ienākuma nodoklis, uzņēmumu ienākuma nodoklis un valsts nodevas. Attiecīgi arī šī naudas daļa veicina vispārējo ekonomisko aktivitāti un ekonomika straujāk atkopjas pēc krīzes. Vairākums pārdevēju nav spekulanti, bet ir mūsu pašu normāli līdzpilsoņi, kas pirms krīzes pelnīja vairāk un ņēma kredītus, kurus tagad nevar atļauties atmaksāt. Tagad šie cilvēki spēj atgriezties aktīvajā ekonomikā, jo var pārdot īpašumus un dzēst kredītsaistības. Pārdevēji ir arī attīstītāji, kas spēj apmaksāt celtnieku darbu, segt iekrātos parādus. Pārdevēji ir arī banku meitasuzņēmumi, kuri tādā veidā attīra savas bilances un kuru mātesbankām pieaug līdzekļu apjoms, ko iespējams izmantot kreditēšanā. Iesniedzēji apgalvo, ka investīcijas nekustamajā īpašumā bieži vien ir fiktīvas, jo nereti notiek darījumi ārvalstnieku starpā, kā rezultātā Latvijas ekonomika neiegūst faktiski neko. Arī šis apgalvojums ir nekorekts, jo darījumi, kas notiek ārvalstnieku starpā, ir zem 5 procentiem no kopējiem darījumiem.".
- 2012_03_22-seq3 language "lv".
- 2012_03_22-seq3 speaker Janis_Ozolins-1976.
- 2012_03_22-seq3 mentions Q822919.
- 2012_03_22-seq3 mentions Q211.
- 2012_03_22-seq3 mentions Q2660080.