Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2012_03_22-seq19> ?p ?o. }

• 2012_03_22-seq19 type Speech.
• 2012_03_22-seq19 number "19".
• 2012_03_22-seq19 date "2012-03-22".
• 2012_03_22-seq19 isPartOf 2012_03_22.
• 2012_03_22-seq19 spokenAs 69.
• 2012_03_22-seq19 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Šobrīd Latvijā gan attiecībā uz nodokļu piemērošanu, gan atskaišu iesniegšanu, gan soda piemērošanu, gan valsts kopējo attieksmi pastāv pilnīgi vienāda pieeja faktiski visiem komersantiem. Neliela nošķiršana nodokļu piemērošanā attiecībā uz nelieliem komersantiem ir saistīta ar mikrouzņēmumu nodokli, bet, piemēram, soda sankcijas par pārkāpumiem tiek piemērotas, neņemot vērā ne komersanta lielumu, ne pārkāpumu smagumu, ne arī to, vai pārkāpumu izdarīšana ir konkrētā komersanta ikdienas parādība, vai pārkāpums izdarīts ar nolūku, ne arī to, vai tas ir negadījums, kas radies, piemēram, normatīvo aktu neizpildes... neizpratnes dēļ. Valsts, kas slēdz sadarbības līgumus ar komersantiem, šobrīd ņem vērā tikai formālas un uz konkrēto brīdi izpildāmas prasības, neņemot vērā komersantu kopējo praktisko darbību ilgākā laika periodā. Tā veidojas situācija, ka komersanti, kuri pilda visas saistības ar valsti un cenšas ievērot visas normatīvajos aktos noteiktās prasības attiecībās ar valsti, nonāk vienlīdzīgā situācijā ar tiem komersantiem, kas neuzskata par vajadzīgu strādāt godprātīgi, un bieži vien pat paliek zaudētāji salīdzinājumā ar tiem. Šo grozījumu mērķis ir radīt sistēmu, kurā uzņēmumi, kas ir parādījuši savu izcilību attieksmē pret valsti, no valsts puses saņem īpašu attieksmi - pretimnākošu sadarbību. Un sākotnējā posmā šiem uzņēmumiem, šiem komersantiem, uz kuriem šie grozījumi attieksies, būs jāatbilst noteiktiem kritērijiem. Es vēlos akcentēt to un parādīt, kāda ir Latvijas komersantu - nodokļu maksātāju - struktūra. Uz 2011.gada beigām kopumā bija aptuveni 167 tūkstoši juridisko personu - nodokļu maksātāju -, bet no visām juridiski reģistrētajām personām tikai 1400, kas ir 0,8 procenti no visām, veido 65 procentus no kopējiem budžeta ieņēmumiem valstī. Mēs runājam par šo primāro uzņēmumu daļu, ar kuriem mēs arī strādāsim. Kā darbosies tā sauktais uzticamo uzņēmumu saraksts? Tiks reģistrēti saskaņā ar noteiktiem kritērijiem tie uzņēmēji, kuri piekrīt publiskot pamatinformāciju par savu uzņēmumu. (Reģistrēšanās sarakstā, starp citu, veicinās tajā esošo komersantu savstarpējo sadarbību, pamatojoties uz norādītās informācijas publisko pieejamību.) Atbilstību izvirzītajiem kritērijiem vērtēs Finanšu ministrijas izveidota uzticamo uzņēmumu saraksta komisija, kuras sastāvā paredzēti pārstāvji no Finanšu ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Valsts ieņēmumu dienesta, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas un Latvijas Nodokļu konsultantu asociācijas. Kas tad varēs izmantot šo uzticamo uzņēmumu sarakstu? Kādas ir šīs prasības? Neto apgrozījums iepriekšējā taksācijas gadā pārsniedz 3 miljonus latu. Nākošais. Budžetā iemaksāto nodokļu kopsumma iepriekšējā taksācijas gadā pārsniedz 500 tūkstošus latu. (Komisija, izvērtējot atbilstību kritērijiem, var ņemt vērā nozares specifiku, piemēram, ja komersanta pamatdarbība ir saistīta ar eksportu vai tā ir izteikti sezonāla.) Vidējais darbinieku skaits sešos mēnešos ir vismaz 25. Vidējā bruto samaksa uzņēmumā pēdējos sešos mēnešos nav mazāka par 600 latiem vai vidējie darba ienākumi nozarē atbilstoši NACE 2 klasifikācijai. Saimnieciskā darbība tiek veikta ilgāk par trim gadiem. Nav nodokļu parādu vai tie uz pieteikuma iesniegšanas brīdi nepārsniedz 100 latus. Komersantam nav uzsākts maksātnespējas, tiesiskās aizsardzības vai ārpustiesas tiesiskās aizsardzības process. Saistībā ar nodokļu maksātāja darbību vai pret nodokļu maksātāju vai tā amatpersonām nav uzsākts kriminālprocess par krāpšanu, nav uzsākts kriminālprocess par dokumentu viltošanu, izvairīšanos no nodokļu un tiem pielīdzināmo maksājumu nomaksas vai par citiem noziedzīgiem darījumiem, kas var ietekmēt nodokļu apmēra noteikšanu. Ja komersants atbilst visiem sākotnējiem kritērijiem, tad viņu šajā sarakstā komisija iekļauj. Kādi riski tiks vērtēti? Vērtēšanas laikā komersantam papildus visiem iepriekšējiem kritērijiem ir jāatbilst vēl sekojošiem: saimnieciskās darbības rezultātā pēdējā taksācijas gadā ir jābūt peļņai, nodokļu maksātājs neveic riskantus darījumus. Tas nozīmē - pēdējā laikā nodokļu maksātājs nav veicis darījumus ar tādiem darījumu partneriem, kuri uzskatāmi par nodokļu maksātājiem ar augstu nodokļu nemaksāšanas risku, varētu teikt, pēc Valsts ieņēmumu dienesta iniciatīvas ir izslēgti no ar PVN apliekamo personu reģistra; kā arī kontrolējošās institūcijas, tai skaitā Valsts ieņēmumu dienests, komersantam pēdējo trīs gadu laikā nav konstatējušas būtiskus pārkāpumus. Ja komisija nonāk pie slēdziena, ka komersanta sniegtā informācija nav patiesa vai tajā norādītā informācija nav patiesa, kas apšauba komersanta godprātību un uzticību pret valsti vai sadarbības partneriem, kā arī komersants neatbilst vērtēšanas kritērijiem, tad tā informē šo komersantu par neatbilstībām un nepilnībām, kuras komersantam ir jānovērš. Ja komersants šos kritērijus neizpilda, tad viņu šajā sarakstā neiekļauj. Kādas priekšrocības uzņēmums saņems, iekļūstot šajā labvēlīgajā „baltajā sarakstā”? Tātad pirmām kārtām ir plānota pievienotās vērtības nodokļa atmaksa trīs dienu laikā, ir vienkāršotas muitas procedūras, ir individuāli Valsts ieņēmumu dienesta konsultanti, ir savlaicīga Valsts ieņēmumu dienesta konsultācija par iespējamiem nodokļu nenomaksas riskiem, kā arī Valsts ieņēmumu dienesta rakstiskas atbildes, kas tiks sagatavotas ātrāk nekā noteiktajā kārtībā - līdz divām nedēļām. Protams, ir arī vēlme iekļaut papildu labumus šiem komersantiem, piemēram, priekšrocības publisko iepirkumu konkursos tehnisko un profesionālo spēju pierādīšanai. Šis jautājums tomēr ir diskutabls, jo mēs nedrīkstam radīt nevienlīdzīgus nosacījumus. Šajā brīdī tas vēl nav nolemts. Un ir vēl virkne citu labumu, ko šis komersants varēs iegūt. Jūs tos varat apskatīties Finanšu ministrijas atskaitē tās mājaslapā. Kādā veidā tiks nodrošināta šo komersantu izslēgšana no uzticamo uzņēmumu saraksta? Pirmām kārtām šis uzņēmums nonāks tā sauktajā pelēkajā zonā. Kad tas var notikt? Tad, ja vidējais darbinieku skaits pēdējos trīs mēnešos salīdzinājumā ar skaita kritēriju būs zemāks par 30 procentiem vai lielāks nekā kritērijs, ja vidējā oficiālā darba samaksa būs norādīta zemāka nekā vidējā bruto darba samaksa nozarē, ja nodokļu maksātājam būs nodokļu parādi, kā arī gadījumos, ja viņš veiks riskantus darījumus. Gadījumā, ja uzņēmums 30 dienu laikā neiesniegs paskaidrojumus un šo, teiksim tā, neizpildīto prasību novēršanas plānu, tad komersants tiks vai nu pārcelts atpakaļ uz „balto zonu”, vai arī tiks izslēgts no uzticamo uzņēmumu reģistra. Šo likumprojektu izstrādājot, mēs izskatījām arī citu valstu pieredzi. Ko tad dara igauņi? (Zālē pieaug troksnis. No zāles starpsaucieni: „Nu pietiks!” „Mēs jau to zinām!”) Igaunijā šo procedūru, kā tiek izveidots, uzturēts un atjaunots „baltais saraksts” katrā nozarē, kā arī uzņēmumu sertifikācijas procedūru nosaka Ministru kabinets.".
• 2012_03_22-seq19 language "lv".
• 2012_03_22-seq19 speaker Janis_Ozolins-1976.
• 2012_03_22-seq19 mentions Q822919.
• 2012_03_22-seq19 mentions Q211.
• 2012_03_22-seq19 mentions Q4294791.
• 2012_03_22-seq19 mentions Q191.
• 2012_03_22-seq19 mentions Q21625222.
• 2012_03_22-seq19 mentions Q4459436.
• 2012_03_22-seq19 mentions Q22116518.