Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { ?s <http://purl.org/linkedpolitics/vocabulary/spokenText> ?o. }

• 2012_04_19-seq235 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Saeimas piekrišanu likumā „Par valsts budžetu 2012.gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Līdz ar to visi šīsdienas sēdes darba kārtības jautājumi ir izskatīti. Bet, pirms mēs reģistrējamies un es dodu vārdu paziņojumiem, es vēlos visu mūsu vārdā apaļā jubilejā sveikt Juri Viļumu, kuram apaļā jubileja bija 13.aprīlī! (Aplausi. No zāles dep.Dz.Rasnačs: „Nosarka!”) Paldies. Vārds paziņojumiem. Vārds deputātei Elīnai Siliņai.".
• 2012_04_19-seq234 spokenText "Godātie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir saņēmusi lēmuma projektu „Par Saeimas piekrišanu likumā „Par valsts budžetu 2012.gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei” 898 083 latu apmērā šādu izdevumu segšanai: Satiksmes ministrijai - 699 111 latu apmērā, lai nodrošinātu finanšu līdzekļus valsts galvenā autoceļa A10 posma sakārtošanai, kapitālajam remontam, 2012.gadā, un Ārlietu ministrijai 198 972 latu apmērā, lai nodrošinātu Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē sekretariāta darbību. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā aicinu atbalstīt.".
• 2012_04_19-seq233 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojektam „Parāda atgūšanas likums” (Nr.96/Lp11) trešajam lasījumam līdz 2012.gada 23.aprīlim”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Un pēdējais šīsdienas sēdes darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Saeimas piekrišanu likumā „Par valsts budžetu 2012.gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei”. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Upenieks.".
• 2012_04_19-seq232 spokenText "Godātie kolēģi! Saeimas Juridiskais birojs ir sagatavojis priekšlikumus, bet nedaudz, nedaudz nokavējis iesniegšanas termiņu. Lūgums to pagarināt līdz 23.aprīlim.".
• 2012_04_19-seq231 spokenText "Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 25.aprīlis. Paldies. Nākamā darba kārtības sadaļa - „Lēmumu projektu izskatīšana”. Lēmuma projekts „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojektam „Parāda atgūšanas likums” (Nr.96/Lp11) trešajam lasījumam līdz 2012.gada 23.aprīlim”. Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Dzintars Rasnačs.".
• 2012_04_19-seq230 spokenText "Komisija ierosina 25.aprīli.".
• 2012_04_19-seq229 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums likumā „Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ģimenes tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.".
• 2012_04_19-seq228 spokenText "Godātie kolēģi! Es pavisam īsi par šo likumprojektu. Šis likumprojekts ir Juridiskās komisijas izstrādāts likumprojekts. Sākotnēji, izskatot grozījumus Civillikumā, esam atbalstījuši tieslietu ministra priekšlikumu dot ārzemēs dzīvojošiem Latvijas pilsoņiem un nepilsoņiem prioritāras tiesības bērniņa adopcijai, bet, tā kā Civillikums pēc tā kompleksās dabas un juridiskās tehnikas neparedz pārejas noteikumus, mums likumā par Civillikuma ģimenes tiesību daļas spēkā stāšanos ir jāparedz šāds regulējums, ko darīt attiecībā uz tiem pieteikumiem, kas jau ir iesniegti kompetentajā ministrijā. Tādēļ lūdzu jūs atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.".
• 2012_04_19-seq227 spokenText "Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 7.maijs. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums likumā „Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ģimenes tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību””, pirmais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Inese Lībiņa-Egnere. (No zāles: „Atbalstīt!”)".
• 2012_04_19-seq226 spokenText "Saeimas Sociālo un darba lietu komisija aicina priekšlikumus iesniegt līdz 7.maijam.".
• 2012_04_19-seq225 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par valsts pensijām”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - 39, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.".
• 2012_04_19-seq224 spokenText "Cienījamie kolēģi! Tiešām paldies par izteiktajiem viedokļiem. Un tas rāda, ka komisijas priekšlikums par to, ka visus šos jautājumus ir nepieciešams izdebatēt gan komisijā, gan atsevišķās sarunās, gan daudzpusējās sarunās... rāda, ka tas ir bijis pareizais virziens. Es tikai gribu vēl mazliet paskaidrot dažas lietas, kas man liekas ļoti svarīgas. Kādēļ ir šī maiņa? Kas liek mainīt šo daudz pieminēto panākto vienošanos par pensionēšanās vecuma paaugstināšanu no 2016.gada? Jā, tāda vienošanās tika panākta. Bet tika panākta arī cita vienošanās. Tika panākta vienošanās par to, ka priekšlaicīgās pensionēšanās normas darbība tiks pārtraukta, un tā ir tā būtiskā izmaiņa, kura notika vēl šīs Saeimas laikā, ņemot vērā gan arodbiedrību pieprasījumu, gan arī reālo situāciju darba tirgū. Šī priekšlaicīgās pensionēšanās norma tika saglabāta, un tajā pašā laikā, kad ministri virzīja šo priekšlikumu... patiesībā pretēji arī premjera gribai... ministri ļoti skaidri pauda savu viedokli, ka mums būs jārunā par priekšlaicīgās pensionēšanās vecuma celšanu no 2014.gada. Jāsaka, ka sociālie partneri ar prieku akceptēja šī priekšlikuma pirmo daļu, bet otro daļu nekādā gadījumā publiskām debatēm tālāk nevirzīja. Katrā ziņā es aicinu Saeimu šodien atbalstīt šo likumprojektu un ķerties klāt priekšlikumu rakstīšanai un debatēm. Paldies.".
• 2012_04_19-seq223 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Ainaram Latkovskim... Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā Ašeradena kungs vēlas ko piebilst? (No zāles: „Pietiek!”, „Vajag, vajag!”)".
• 2012_04_19-seq222 spokenText "Godājamie kolēģi! Sarunas temats gana emocionāls, un mēģināšu es šim jautājumam pieiet nedaudz no citādāka rakursa. Proti, masu medijus ir apstaigājusi ziņa, ka ļoti dziļas... Spānijā ir izsaukusi karaļa rīcība, dodoties greznās, ekskluzīvās medībās krīzes situācijā, kādā ir Spānija. Proti, kāds tam šobrīd ir sakars ar mūsdienu situāciju Latvijā? Es gribētu teikt, ka cilvēkam, kas dodas uz medībām, viņam ir žakete, žaketei ir divas kabatas, kabatās ir vai nu ieroči, vai patronas, vai nu nauda, un tad nu viņš dodas un maksā par šīm lietām. Un es te gribētu teikt, ka mēs arī, dodoties savā tālākajā attīstības gaitā... ka Latvijas valsts, Latvijas valdība redz savus tālākos mērķus... Nu, kādi tie mērķi ir? Tātad 53 miljoni vienotu masu mediju veidošanai... Nu, labi, Eiropa kaut ko piemaksā, bet nu gana liela nauda. 20 miljoni - redzam, ka nu tur pat vairāk mums vajadzēs par Valsts ieņēmumu dienesta ēku samaksāt... Gana lieli līdzekļi būs acīmredzot jāvelta mums Visaginas kompleksa projektam, nemaz neskaitot to, ka mēs esam galīgi... diezgan lielā tādā strupceļā ar parādu atdošanu Starptautiskajam Valūtas fondam, kur naudu nāksies vēl aizņemties. Ļoti labi, ka mums ir šī viena kabata... šī viena kabata, no kuras tad mēs arī visas šīs lietas taisāmies maksāt. Tā otra kabata mums tāda pustukšāka, tur ir, kā saka, šis sociālais budžets, un, protams, var tikai, kā saka, neapskaust Labklājības ministriju un tās vēlmi šo situāciju labot un dažādā veidā sekmēt, lai tur būtu šī naudiņa. Un tas ceļš tiek izveidots - iet šajos medību meklējumos uz šiem mūsu cilvēkiem, lai tad viņi maksā un pilda šo kabatu, nevis pārceļot šīs problēmas uz to otro - uz to bagātāko kabatu. Ko es ar to gribētu teikt? Es domāju, ka mums tomēr derētu nedaudz uz šo jautājumu kompleksāk paskatīties - vai tās mūsu paredzētās bagātās medības tuvākajos laikos ir adekvātas mūsu iespējām, vai šie visi milzīgie projekti ir gana nepieciešami un gana aktuāli pašreiz. Tas ir tāds labs jautājums... Un vai nevajadzētu mums arī līdz ar to papildināt to mūsu nabadzīgāko kabatu no šīs bagātākās kabatas vai - taisni otrādāk! - izdevumus no nabadzīgākās kabatas pārcelt uz bagātāko kabatu? Tas savā laikā, Zaļo un Zemnieku savienības ministrijas laikā, jau tika aktualizēts. Diemžēl mums neizdevās - finanšu ministrs bija no vienas partijas, labklājības ministrs - no otras partijas. Šobrīd šie spēki ir koncentrēti viena politiskā spēka rokās - gan Finanšu ministrija, gan Labklājības ministrija. Es domāju, ka tas būtu viens arī gana labs risinājums. Es domāju, ka Zaļo un Zemnieku savienība pieiet šodienas konkrētajam jautājumam ar visu atbildību. Mēs atbalstīsim tās iniciatīvas, kas ir gana labas arī šajā dotajā likumprojektā. Tā mēs darīsim - mēs ļoti konstruktīvi pieiesim šim jautājuma risinājumam kompleksā, jo tiešām jautājums sociālajā budžetā ir gana satraucošs, bet nostāties pret mūsu pašu, Zaļo un Zemnieku savienības ministru, panākto vienošanos, toreiz kopā ar Valdi Dombrovski esot vienā valdībā, ka šis pensionēšanās vecums būs no 2016.gada, - nu tā no mūsu puses nebūtu korekta rīcība. Līdz ar to mēs nevaram atbalstīt, un Zaļo un Zemnieku savienība neatbalstīs pensionēšanās vecuma palielināšanu no 2014.gada. Paldies.".
• 2012_04_19-seq220 spokenText "Es saprotu, ka lielākā daļa jau domā par pusdienām, nevis par tālākām diskusijām, tāpēc centīšos runāt īsi. Mēs esam dzirdējuši šodien daudz skaistu vārdu par to, kā vajag glābt speciālo budžetu, ka jārūpējas par tā ilgtspēju. Es arī personīgi piekrītu, ka tas ir jādara un ka ir jāveic pasākumi, lai šo ilgtspēju nodrošinātu, citādi tās nebūs. Jautājums - vai šie piedāvātie grozījumi to nodrošina? Mēs te esam dzirdējuši karstasinīgas runas par to, cik te viss skaisti izskatīsies. Ziniet, es savā iepriekšējā darbā... Apmēram desmit gadus esmu strādājis ar tarifu projektiem, tāpēc atļaušos apgalvot, ka kaut ko saprotu no aprēķiniem. Ja mēs skatāmies uz pensijām un tarifiem, tad principā tas ir gandrīz viens un tas pats. Tarifi ir domāti priekš tā, lai salāgotu ieņēmumu plūsmu ar izdevumu plūsmu. Šeit ir otrādi. Mēs cenšamies ar... pensijas... tas ir, lai salāgotu izdevumu plūsmu ar ieņēmumiem. Principi ir tie paši. Pamatā ir aprēķini, pamatā ir metodika, kā tika minēts, arī matemātiskais modelis kaut kāds un pamatojums, kādā veidā mēs iegūstam šo salāgošanu. Es pieņemu, ka jūs visi esat iepazinušies ar likuma grozījumiem, ar tiem, kuri ir iesniegti Saeimā un balstoties uz kuriem šodien mums ir jāpieņem lēmums. Es arī ar tiem ļoti uzmanīgi iepazinos - un ko es tur atklāju? Es neatklāju nevienu ciparu, nevienu aprēķinu, kas pierādītu, ka šie grozījumi nodrošinās ilgtspējīgu speciālo budžetu. Nekur to nav! Atšķiriet, apskatieties! Maksimums, ko jūs tur atradīsiet, ir dati par 2014.-2015.gadu. Par 2014.-2015.gadu... Ko jūs tur atradīsiet? Jūs atradīsiet tikai izdevumus. Jautājums ir... Ja mēs runājam par budžetu, ja mēs runājam par šo ilgtspēju, tad droši vien būtu jābūt pretī arī ieņēmumiem, kaut kādiem aprēķiniem. To nav! Ir vienkārši kaut kādas izdevumu izmaiņas, un vairāk nekā nav. Es uzrakstīju vēstuli labklājības ministram ar lūgumu iesniegt man šos datus, ka es vēlētos pārliecināties, ka tas, kas tiek ar šiem grozījumiem piedāvāts, tik tiešām tiks reāli sasniegts. Es lūdzu iesniegt man šos izejas datus, iesniegt aprēķinu metodes, iesniegt visus tos pieņēmumus, uz kuru pamata tiek apgalvots, ka ar šiem grozījumiem ilgtspēja tiks nodrošināta. Es tos joprojām neesmu dabūjis. Tad es apskatījos, pats mēģināju no tiem datiem, kas ir, pārliecināties, kas tad tur sanāk. Un atklājās interesanta aina: pat tad, ja mēs paņemam šos 2014.-2015.gada datus... teiksim, paņemam šo jutīgo jomu, kas saistīta ar pensionēšanās vecuma paaugstināšanu, tad tur ir ļoti interesanti šie dati... Ja jūs paskatāties, cik tur ir pensionāru, tad šo pensionāru, kuri mums tagad it kā neaizies pensijā, sanāks vairāk, nekā viņu sanāk pašlaik pēc Centrālās statistikas pārvaldes pēdējās tautas skaitīšanas datiem. Man jautājums: no kurienes parādīsies vēl šie potenciālie pensionāri? Mums ir... Kas? Vai mēs gatavojamies pasaules galam 2012.gadā, ka pie mums kāds te vēl nolaidīsies un prasīs pensionēties? Tas ir pats mazākais! Tas, kas mani samulsināja. Es vēlāk paņēmu šīs krāsainās bildītes, jo principā vienīgais materiāls, uz kura pamata mēs šodien varam pieņemt lēmumu, ka šie pensiju grozījumi būs ilgtspējīgi, ir vienkārši krāsainas bildītes, kas mums ir noliktas priekšā. Un arī šeit parādījās interesanta nianse. Man rokā ir aprēķini, kur faktiski nav nekādu aprēķinu. Tātad mums nav nekādu datu par šo ilgtspējīgo budžetu. Mums nav arī datu, kas parādītu, kādas tad reāli izmaiņas būs šinī 2014.-2015.gadā. Jo, ja mēs paskatāmies kaut vai šīs pašas izmaiņas, kuras ir prognozētas, balstoties uz nekorektiem datiem... kā ir aprēķināti, teiksim, šie paši iespējamie ieguvumi no šīm izmaiņām speciālajā budžetā, tad mēs redzam, ka tur akli ir pieņemts, ka visi pensionāri, kuri tagad neaizies pensijā, automātiski paliks darba tirgū. Šeit neparādās nekādi aprēķini, cik lieli papildu izdevumi radīsies speciālajam budžetam sakarā ar to, ka daļa kļūs par bezdarbniekiem un ka viņiem vajadzēs maksāt bezdarba pabalstu. Šādu aprēķinu tur nav! Tur arī tiek pieņemts, ka visi pensionāri, kas tagad vēl... ka visi potenciālie pensionāri, kuri nekļūs pensionāri... ka viņi ir strādājošie pensionāri un ka neviens no viņiem nav bezdarbnieks, ka neviens no viņiem pašlaik nesaņem bezdarbnieka pabalstu. Tātad pat šajās mazajās niansēs šeit jau ir absurdi! Tātad, pirmkārt, nepatiesi ir jau izejas dati; otrkārt, aprēķini nav korekti; treškārt, mums vispār nav aprēķinu par turpmākajiem gadiem. Kas paliek vēl interesantāks? Ja jūs esat iepazinušies ar šo dokumentu, kurš mums ir iesniegts un uz kura pamata šodien jūs taisāties balsot par šiem likuma grozījumiem, tad 5.punkts, kur ir apkopojums šiem visiem aprēķiniem, kas mums ir iedoti, skan... kurš ir izcelts boldēti, ar treknu tekstu... skan: „Kopējais finansiālais ietaupījums valsts speciālajā budžetā 2014.gadā sastādīs 9,3 miljonus latu. Kopējais ietaupījums 2015.gadā sastādīs 20 miljonus latu.” Tālāk mēs paskatīsimies šos skaidros, skaistos grafikus, kas mums tika rādīti priekšā. Ko es redzu pēc šiem grafikiem? Un jūs droši vien redzējāt arī televīzijā, ka tie sadalās... Pēc šiem grafikiem sanāk jau pilnīgi citi cipari - tur jau simti miljonu parādās. Un blakus šiem grafikiem... Tātad šeit parādās 2014.gadā starpība... Jā, 2014.gadā ir vairāk nekā 150 miljoni, 2015.gadā - 300 miljoni. Blakus šiem pašiem slaidiem, kas mani vēl vairāk samulsināja... Es skatos tālāk šos slaidus, ko ir uztaisījusi Labklājības ministrija, par scenāriju „A” un par scenāriju „B”. Skatos, kā tad īsti ir ar to 2014.gadu, cik tad liels tur tas ietaupījums iznāk. Un es tagad skatos scenāriju „A”, tas ir tas, ja netiek izmaiņas veiktas, - 2014.gadā ieņēmumi (tie ir gan tūkstošos norādīti)... tātad ir 1 miljards 249 miljoni, izdevumi - 1 miljards 249 miljoni. Finansiālā bilance - mīnus 143. Es tiešām gribu redzēt jūsu matemātisko modeli, kā jūs to ieguvāt! Jo kas paliek interesanti? Ja mēs paskatāmies otro scenāriju par 2014.gadu, tad 2014.gadā ieņēmumi atkal ir 1,249 miljardi, izdevumi - 1,249 miljardi, finansiālā bilance - mīnus 7. Nu, tiešām ļoti interesanti! Tātad, kolēģi, ja mēs pieejam tagad ar visu nopietnību tam, par ko mēs šodien diskutējam, un tam, kas mums ir piedāvāts, tad jūs man, lūdzu, pasakiet, kā, balstoties uz šiem datiem, kas ir mūsu rīcībā, mēs šodien varam balsot? Es tik tiešām gribētu atbalstīt to kolēģu piedāvājumus, kuri teica, ka šis priekšlikums būtu jāatdod atpakaļ komisijām un vēlreiz kārtīgi jāsagatavo. Jo - kas pretējā gadījumā sanāk? Šeit ir trīs varianti šinī situācijā tātad: vai nu ierēdņi, kas ir taisījuši šo priekšlikumu, ir absolūti nekompetenti, vai - otrs variants! - viņi mūs uzskata par kretīniem, kas neko nesaprot, vai - trešais variants! - viņiem patiesībā ir dziļi vienalga, kas notiks ar to sabiedrības daļu, kura savas saistības pret valsti ir izpildījusi, kārtīgi strādājusi. Un tagad par viņiem ir jāparūpējas! Nu, mēs ar viņiem rīkojamies nevērīgi. Es personīgi labāk tad gribētu, lai ir otrais variants. Jā, jo šinī gadījumā tad mēs varam pierādīt, ka mēs neesam kretīni, ka mēs tik tiešām rūpējamies par šo valsti, ka tik tiešām esam spējīgi pildīt savus pienākumus. Kā tad vajadzētu normāli izskatīties šim priekšlikumam? No vienas puses, es pašlaik to kritizēju, un jūs varat teikt: jā, viegli ir kritizēt. Kā tad būtu normāli tas izskatījies, ja tik tiešām šī valdība rūpētos par savu tautu un tiešām to uztrauktu šī sociālā budžeta ilgtspēja un tas, kas notiks ar cilvēkiem, kuriem vēlāk vajadzēs saņemt šīs samaksas? Tad, pirmkārt, būtu iesniegti normāli aprēķini, pēc kuriem mēs varētu pārliecināties, ka tik tiešām šie grozījumi nodrošina šo ilgtspēju. Kāpēc man radās bažas? Es mēģināju likt iekšā ciparus, ņemot vērā reālo demogrāfisko situāciju, ņemot vērā visas tās tendences, ko mēs zinām, un nekādi tas nesanāca, nekādi nesanāca tie cipari, kas tiek piedāvāti. Tāpēc es ļoti gribētu redzēt šo matemātisko modeli. Droši vien mēs rakstīsim deputātu pieprasījumu Labklājības ministrijai, lai mums būtu iespēja dabūt šos izejas datus un pārliecināties par šo aprēķinu patiesumu. Tātad, pirmkārt, vajadzētu būt šiem aprēķiniem. Otrkārt. Ja mēs runājam par kādiem pasākumiem, kaut vai par šo pašu pensionēšanās vecuma paaugstināšanu, tad tas būtu tikai normāli, ja valdība paralēli ar to, ka tā paceļ šo pensionēšanās vecumu... ka tā paralēli parādītu arī pasākumu kompleksu, ko tā veiks, lai šie cilvēki paliktu darba tirgū, lai viņiem palīdzētu pašiem nopelnīt šo naudiņu un sagaidīt šo pensionēšanās vecumu. Tā ir viena lieta. Tālāk. Ja mēs runājam par kādu solidaritāti, tad es to neredzu šinī priekšlikumā. Šeit nav nekādas solidaritātes, vienkārši ir problēma! Mēs to tradicionāli risinām - kā? Liksim uz tautas pleciem, nogriezīsim... Domājiet! Normāli, solidāri būtu, ka arī valdība no savas puses parādītu, ko tā darīs šinī situācijā. Tātad, ja ir problēma ar speciālo budžetu, tad viena puse... jā, mēs te skatāmies, kā mēs varam samazināt izdevumus. Otra puse, kad valdība parāda, kā tā rūpēsies par to, lai šie ieņēmumi šinī budžetā būtu lielāki, paralēli skaidrotu tautai savu ēnu apkarošanas plānu, kādā veidā panāks to, ka sociālās apdrošināšanas iemaksas pieaugs šinī budžetā, paralēli skaidrotu par visiem šiem ekonomikas stimulācijas jautājumiem. Bet nu pats galvenais, uz ko es gribētu aicināt tos, kas gatavoja šos likuma grozījumus, lai nodrošinātu tā saucamo ilgtspēju šim sociālajam budžetam. Ja mēs runājam par pensijām, tad, atvainojiet, kāpēc jums ir tik šaurs skatījums uz to, kas pašlaik vispār notiek ar pensiju sistēmu? Droši vien visi mēs esam lietas kursā par to, ka pensiju sistēma mums sastāv no vairākiem līmeņiem. Kāpēc mēs esam ķērušies klāt tagad tikai pie pirmā līmeņa? Mums vēl ir arī otrais pensiju līmenis. Lūk, kā es to redzētu: ka varbūt viens no risinājumiem, kā varētu... Panākt ne tik daudz uz topošo pensionāru rēķina visu šo nepieciešamo ilgtspēju, bet padomāt par to, kā efektīvāk izmantot pensiju otro līmeni! Pašlaik tur gandrīz miljards ir uzkrājies, un tas atrodas kaut kur ārzemju vērtspapīros - tā vietā, lai liktu tam atgriezties šeit un dotu tam iespēju strādāt šeit, Latvijas ekonomikā. Lūk, caur to reāli stimulēt darba vietas, stimulēt nodokļa... sociālās apdrošināšanas iemaksas! Lūk, tas būtu reāls mehānisms! To valdība varētu izdarīt. Kāpēc valdība to nedara? Šeit atkal tāda... ļoti savdabīga situācija atkal veidojas. Ja mums kaut ko vajag attiecībā uz sabiedrību, tad mēs esam gatavi griezt, mainīt, bet, ja kaut kas tagad varbūt varētu aizskart banku intereses, tad - nekādā ziņā! Ja mēs paskatāmies šo otro pensiju fondu jeb līmeni, tad redzam, ka tā vidējais ienesīgums sastāda aptuveni 0,5 procentus. Nu, atvainojiet, vai tās ir tiešām rūpes par mūsu pensiju sistēmu? Tās ir rūpes par ilgtspēju? Es aicinu tik tiešām šodien vienoties par to, ka mēs atdodam šo priekšlikumu atpakaļ komisijām un lūdzam, lai tas tiek atbilstoši sagatavots. Pretējā gadījumā sanāk tā, ka šodien... Es nezinu, kā jūs, kolēģi, bet es neredzu pamata, lai es varētu balsot par šādu likumprojektu. Principā balsot par šādu likumprojektu nozīmē apliecināt to, ka... es neredzu pamatu, kā es varu balsot „par” šādu likumprojektu. Principā balsot „par” šādu likumprojektu nozīmē apliecināt to, ka Saeima ir vienkārši akla balsošanas mašīna, jo mēs principā balsosim ne par ko - par krāsainām bildītēm, kas mums ir parādītas. Vai tiešām mēs gribam šādi izskatīties tautas priekšā? Tad mums nav jābrīnās, ka tā tik tiešām var iziet ielās un mēs varam piedzīvot kārtējo referendumu. Es nedomāju, ka tas ir pareizais ceļš, kā mums vajadzētu risināt, kā mums vajadzētu virzīties šajā jautājumā. Paldies. (No zāles dep. J.Kursīte-Pakule: „Nu ļoti īsa runa!” Dep. Dz.Zaķis: „Paldies, Ivar!”)".
• 2012_04_19-seq218 spokenText "Augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamās kolēģes un godātie kolēģi! Es vēlos dažos vārdos jums vēstīt par to, kā vakardien noritēja Sociālo un darba lietu komisijas sēde, kurā Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības pārstāvji, Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvji, Latvijas Pensionāru federācijas pārstāvji, Latvijas Darba devēju konfederācijas pārstāvji izteica savus viedos viedokļus. Un mūsu komisijas sēdē vakardien piedalījās arī labklājības ministra pienākumus izpildošais ministrs Ķīļa kungs. Nu, lūk, ir runa par ļoti nopietnām lietām - par grozījumiem likumā „Par valsts pensijām”. Man gribētos šodien, kolēģi, teikt, ka likumprojektā ir trīs normas, kuras, manuprāt, ir ļoti labas un nepieciešamas. Vispirmām kārtām tas ir Saeimas dotais uzdevums Ministru kabinetam - izstrādāt normu par priekšlaicīgās pensionēšanās saglabāšanu ilgtermiņā. Šis Saeimas uzdevums ir izpildīts. Par to mēs, un es tajā skaitā, varam būt gandarīti. Otrkārt. Saeima ir precizējusi normu - jau vairākkārt, jau vairākos sasaukumos Sociālo un darba lietu komisija uzsvērusi šo jautājumu - par personām, kuras audzina līdz pilngadībai bērnus invalīdus. Arī šī norma ir precizēta, un par to es šodien vēlos teikt paldies Labklājības ministrijai, jo šajā likumprojektā norma ir uzrakstīta tā, ka, manuprāt, vairākums šo vecāku, kurus ir piemeklējusi tā nelaime vai nu dzemdēt, vai kādā citā ceļā iegūt bērnu invalīdu, es domāju, būs gandarīti. Jo likumprojektā ir rakstīts, ka personām, kuras audzinājušas līdz pilngadībai bērnu, kuram ir noteikta invaliditāte 8 gadu termiņā... Tātad nebūs vairs mums, es tā ļoti ceru, vecāku, kuri dosies uz tiesu un centīsies pierādīt, ka viņu bērniņš ir saslimis līdz 8 gadu vecumam. Šī norma ir precizēta. Un vēl viena norma, par ko es izteicu savulaik šeit, parlamentā, viedokli, sākot jau no 7.sasaukuma. Nu beidzot es varu būt gandarīta, ka arī tas ir sadzirdēts un Labklājības ministrija ir ierakstījusi mūsu šodien izskatāmajā likumprojektā normu par sociālās apdrošināšanas stāža palielināšanu, lai varētu saņemt valsts vecuma pensiju. Jo es vienmēr esmu uzskatījusi, ka 10 gadus varonīgi strādāt algotā darbā un maksāt nodokļus - tas ir daudz par maz, lai pieprasītu valsts vecuma pensiju tad, kad iestājas šis sociālais risks, ko mēs katrs varam izrēķināt, tas ir, noteiktais vecums, kad mums ir tiesības pieprasīt pensiju. Tagad valdība - protams, konkrēti Labklājības ministrija - virza normu, ka jābūt 15 vai 20 gadiem... Es domāju, ka tas ir saprātīgi. Bet tagad par nākošajām lietām. Ja jau šodien te daudzi ir tik emocionāli, tad man arī gribētos teikt, bet tādā nedaudz pieklusinātā tonī, ka ievērojamie piebaldzēni brāļi Kaudzītes saviem varoņiem bieži vien ielika mutē vārdus „kā smejies”. Un, lūk, arī mums tagad ar likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts pensijām””, kā smejies, ir izdevies lietuviešiem un igauņiem beidzot parādīt, ka arī Latvija kaut kādā ziņā var būt pirmā - tas ir, pirmā, kurā sāk iet pensijā... pensionēties 65 gadu vecumā 2020.gadā. Mūsu brāļi, kaimiņi, - vairākus gadus vēlāk. Un, lūk, šī ir tā norma, kuru es nekādā gadījumā likumprojektā nevaru atbalstīt - pensionēšanās vecuma palielināšanas līdz 65 gadu vecumam uzsākšanu 2014.gadā. Un vēl jo vairāk no 2016.gada - jau uzreiz par pusgadu. Godātie kolēģi! Es ļoti jūs aicinu otrajam lasījumam saspringt, vienoties un atrast kompromisu. Bet, ja nu jūs, godātā koalīcija, kuras disciplīna ir augstā līmenī, teiksiet, ka nu šoreiz, kā smejies, lietuviešiem un igauņiem tikai pa priekšu, tad mums, tai opozīcijai, ko atliek darīt? Mēs noskatīsimies, kā jūs varonīgi to nobalsosiet. Vēl daži interesanti skaitļi. Mēs runājam par pirmspensijas vecuma personām: citi saka - no 50 gadiem, citi saka - no 55, bet ir tāds skaudrs cipars, kuru, pieprasot komisijām... Es Nodarbinātības valsts aģentūrā pirms mēneša painteresējos par personām, kurām ir 45 un vairāk gadu, līdz 62 gadu vecumam, - līdz mūsu pašreizējam pensionēšanās vecumam. Un atbilde skanēja - tā ir ļoti skaudra, kolēģi! -, ka 43 procenti no šīm personām ir bezdarbnieki. Pagājušajā piektdienā mani uzaicināja piedalīties ļoti nopietnā konferencē par nodarbinātību Ventspilī. Bija ieradušies vietējie politiķi, bija ieradušies darba devēji un tā tālāk. Un arī viņi, lūk, cilvēki Ventspilī, saka, ka pie viņiem ir lielākas algas nekā pārsvarā valstī, ka pie viņiem ir lielākas pensijas nekā pārsvarā valstī, bet arī pie viņiem, tāpat kā citur valstī, cilvēkiem jau 45 gados ir ļoti grūti iekļūt atpakaļ darba tirgū. Šeit jautājumi, protams, ir daudzi un dažādi: vai cilvēkam ir pietiekama izglītība, vai viņš ir pietiekami čakls bijis iepriekšējā darbavietā, vai viņam ir pietiekami laba veselība un tā tālāk. Bet nu vēl par vienu jautājumu. Šogad Briselē 17.februārī notika nopietna sanāksme, kurā piedalījās arī mūsu labklājības ministre Ilze Viņķeles kundze. Un Eiropas rekomendācijās, manuprāt, ir divas lietas, kuras būtu jāskata cieši līdzās. Eiropas rekomendācijas dalībvalstīm ir pakāpeniski paaugstināt pensionēšanās vecumu, bet valdībām līdztekus darīt visu iespējamo, lai palīdzētu rast jaunas darba vietas katrā dalībvalstī. Es ļoti ceru, ka valdība šo dokumentu ļoti nopietni studēs un arī ņems vērā. Vakardien komisijas sēdē jautājumā par mūžizglītības programmām, kas arī būtu viens no kompensējamiem mehānismiem personām, kurām ir pirmspensijas vecums, godātais Ķīļa kungs tā godīgi vēl neko pastāstīt mums nevarēja: kaut kas jau tiekot domāts, domas esot vairākas... Un, manuprāt, Sociālo un darba lietu komisijā noteikti par šīm lietām viņam tiks uzdoti jautājumi. Un ne tikai viņam vien, bet arīdzan ekonomikas ministram un finanšu ministram, jo, ejot uz vēlēšanām, uz Latvijas Republikas 11.Saeimas vēlēšanām, praktiski visas partijas teica un stāstīja, ka darbaspēka nodokļus ir nepieciešams pazemināt. Ja nu nevaram iedzīvotāju ienākuma nodokli pazemināt, ja nu nevaram sociālās apdrošināšanas iemaksas pazemināt pašreizējā situācijā, tad nu, cienītie valdības vīri un sievas no pozīcijas, esiet tik laipni un domājiet par nodokļu atlaidēm iedzīvotāju ienākuma nodoklī par apgādībā esošajām personām. Un, ja ne gluži par visām apgādībā esošajām personām, kas ir nestrādājošs laulātais, kas ir nestrādājošs invalīds ģimenē, tad domājiet vismaz par bērniem. Un arī tas tad būs atbalsts mūsu cilvēkiem, kuri pašreiz strādā un ar grūtībām cenšas nodrošināt savu bērnu izglītošanu un veselību. Protams, es ļoti aicinu visiem spēkiem cīnīties pret ēnu ekonomiku. Protams, es aicinu citas ministrijas nākt talkā Labklājības ministrijai, strādāt sadarbībā un redzēt visu to plašo lauku, ko sauc par Latvijas izaugsmes nodrošināšanu. Tā, protams, nav tikai labklājības jomas atbildība. Bet, ņemot vērā, ka likumprojektā ir divas normas, kuras es nekādi nevaru atbalstīt, - tas ir, valdības piedāvātais invaliditātes pensiju aprēķins... Tā maiņa ir paredzēta, it kā balstoties uz to, ka dažiem negodprātīgiem cilvēkiem pirms invaliditātes noteikšanas ir ienācis prātā par lielu algu samaksāt lielu nodokli dažu mēnešu laikā. Es uzskatu, ka likumu mēs nevaram rakstīt negodprātīgām personām; mums ir absolūti citas struktūras, kuras ar to var nodarboties. Un otrs jautājums. Es šodien nekādi nevaru atbalstīt pensionēšanās vecuma paaugstināšanu, sākot ar 2014.gadu, tādēļ šodien par likumprojektu mans balsojums būs, protams, „pret”, bet es esmu apsolījusi sev un saviem vēlētājiem, un arīdzan cilvēkiem, kuri mani ir uzrunājuši, ka centīšos rakstīt priekšlikumus otrajam lasījumam un centīšos arī kaut vai individuāli ar jums, kolēģi, runāt, lai mēs varētu kādu kompromisu rast. Paldies, ka uzklausījāt!".
• 2012_04_19-seq216 spokenText "Labdien, cienījamie kolēģi! Es nolēmu pieminēt vienu citu aspektu, par kuru šeit neviens pagaidām nerunāja. Un tas ir par izdienas pensijām. Kaut arī šajā likumā... tā kontekstā izdienas pensijas netiek skartas, bet ir neizbēgami: ja mēs pacelsim vidējo pensionēšanās vecumu, tad būs grūti ieskaidrot skolotājam, kāpēc viņam ir jāstrādā līdz 65 gadiem, bet policists var aiziet pensijā - nu, pie labas veiksmes - jau pēc 20 gadu ilgas izdienas, tas ir, 40 gados. Un šis grāvis būs nenormāli liels, tāpēc neizbēgami arī šie izdienas pensiju gadi būs jāceļ. Bet es varu prognozēt, kas notiks pie pirmajām indikācijām, kad šī tēze vispār kaut kur vēl tikai parādīsies apspriešanā. Es esmu pietiekami daudz redzējis Latvijā laukos policistus, kuri staigā desmit gadus vecās formās, kuru ģimenes saņem mazturīgo pabalstus vietējā pašvaldībā, un viņu, teiksim, turēšanās darbā faktiski ir balstīta uz diviem vaļiem. Viena lieta ir tā: ja viņam ir dežūru grafiks, kad viņš diennakti strādā un trīs dienas - brīvas, tad viņš vēl kaut kur var piepelnīties. Bet otra lieta ir šī izdienas pensija. Un es varu saderēt, ka pie pirmajiem signāliem, ka izdienas pensijās kaut kas mainīsies (un tie ir astoņi likumi, ja nemaldos), tad nu gan mēs paliksim bez pieredzējušākajiem policistiem, Valsts ieņēmumu dienesta darbiniekiem, prokuratūras darbiniekiem un Aizsardzības ministrijas pārstāvjiem. Un cīnīšanās ar ēnu ekonomiku līdz ar to būs vēl vairāk apgrūtināta, nekā tā ir šobrīd. Tā ka aicinu padomāt arī par šo aspektu. Un aicinu arī koalīcijas partijas varbūt mājās pārlasīt savus priekšvēlēšanu solījumus un otrajā lasījumā atcerēties arī par tiem. Paldies.".
• 2012_04_19-seq214 spokenText "Godātie kolēģi! Šī laikam ir tā reize, kad man jāsaka, ka šī Saeima tiešām ir citādāka nekā iepriekšējā. Iepriekšējā Saeimā es visu laiku dzirdēju no debatētājiem, nu, tiem, kas jau bija pieredzējušāki, ka mums šis likumprojekts... šis likums ir jāmaina, jo tas tika pieņemts Kalvīša kunga laikā, Godmaņa kunga laikā un, nedod Dievs, oligarha Šķēles kunga laikā. Tagad šeit ir tas patīkamais pārsteigums: mēs pilnīgi nesaglabājam konsekvenci ar pirms gada Dombrovska valdībā pieņemto un ar visiem sociālajiem partneriem saskaņoto lēmumu - pensionēšanās vecumu paaugstināt no 2016.gada. Latvijas Darba devēju konfederācija toreiz piekrita. Šobrīd viņi saka: nē, 2014.gads! Kas ir mainījies? Vai ir darbaspēka trūkums tirgū? Vai viņi ir radījuši jaunas darba vietas tādā vairumā, lai mazinātu bezdarbu valstī? Man liekas, ka ne. Ja mēs runājam par bezdarbu, tad nu, protams, es varu tikai atkārtot vēlreiz to, kas te tika jau skanējis šodien, - ka 50 procenti pirmspensijas vecuma cilvēku ir bezdarbnieki. Un tie eventuālie ieguvumi 2014.gada budžetā no pensionēšanās vecuma palielināšanas... Teorētiski tiek plānoti 8 miljoni. Nu, tie ir teorētiski 8 miljoni, jo mēs nevaram prognozēt, cik liels bezdarba līmenis būs tajā brīdī. Tāpat arī tie 15 miljoni 2015.gadā. Ja mēs teorētiski - teorētiski! - skatāmies uz šiem 8 vai 15, vai 23 miljoniem, vai tas ir tā vērts, lai mēs tracinātu sabiedrību un ietu pilnīgi pret sociālajiem partneriem? Te nu man atkal jādomā par konsekvencēm. Sociālo un darba lietu komisija lieliski nostrādāja attiecībā uz Arodbiedrību likumu - neatbalstīja ne Juridiskā biroja priekšlikumus, ne „Saskaņas Centra” priekšlikumus, un arguments bija viens - nu, tas, ko jau es minēju: arodbiedrības nepiekrīt! Tad kāpēc šajā likumprojektā netiek saglabātas tās pašas konsekvences? Vai arodbiedrības piekrīt? Vai Latvijas Pensionāru savienība piekrīt? Vai piekrīt šie sociālie partneri - tie, uz kuriem pirmām kārtām attieksies šie likuma grozījumi? Vidējais pensionēšanās vecums Eiropā ir 63 gadi. Varbūt vajag to pacelt nevis līdz 65, bet līdz 63 gadiem, un visi Eiropas funkcionāri un Eiropas mīļotāji būs apmierināti. Par pensionēšanās vecuma celšanu vēl tāds interesants fakts. Baltā grāmata paredz, ka pensionēšanās vecuma celšanai ir jābūt samērojamai ar dzīves ilgumu. Kāds Latvijā ir dzīves ilgums un cik gadu pensionārs pavada pensijā pirms aiziešanas taisaulē? Aptuveni 11! Igaunijā - 13, Vācijā ap 15... Nu, jebkurā gadījumā citur ir vairāk. Ja mēs paceļam uz 65, tad teorētiski šie 11 gadi vēl samazinās uz 8 gadiem. Mēs atkal esam līderi! Bet, zinot to, kādus slaidus Ašeradena kungs vakar rādīja komisijā par dzīves ilguma tendenci Latvijā, kur līkne pagaidām diemžēl iet uz leju, šie teorētiskie 8 gadi teorētiski samazinās vēl vairāk. Respektīvi, arī šeit netiek ievēroti Eiropas Baltās grāmatas... Eiropas Komisijas Baltās grāmatas pamatprincipi pensiju celšanai. Ko es gribētu teikt? Es gribētu piekrist visiem, kuri šodien šeit ir runājuši par uzticības atjaunošanu Saeimai, valdībai, bet man gribētos nobeigumā pastāstīt vēl vienu tādu līdzību. Sabiedrībā labi pārticis un ļoti pazīstams uzņēmējs. Viņa septiņgadīgais dēls bija uzrāpies uz skapja un netika lejā. Un tētis teica: „Lec droši, es tevi noķeršu!” Un puisēns lēca, bet tētis pagāja malā. Protams, puisēns raudāja un nesaprata: kāpēc tā? Bet tētis viņam teica: „Dēliņ, neuzticies nevienam!” Tad kādus pilsoņus mēs, valsts... (Starpsaucieni. Troksnis.) Jā, nu, tas ir šausmīgi! Tas ir šausmīgi, protams! Piekrītu! Bet šobrīd mēs darām tieši to pašu. Pirms gada mēs teicām: „2016.gads būs tas laiks, kad mēs sāksim šo pensijas vecuma paaugstināšanu.” Šobrīd mēs esam pagājuši malā un sakām: „Nē, mīļie, sāksim 2014.!” Vai šī pensijas vecuma paaugstināšana atrisinās problēmas? Piekrītu Siliņas kundzei: nekad! Sakne ir nelegālā ēnu ekonomika, nelegālā nodarbinātība. Ar to ir jāstrādā! Un galvenokārt jau Finanšu ministrijai un Iekšlietu ministrijai. Un tad arī pārējās problēmas lēni, bet agrāk vai vēlāk atrisināsies. Jā... Taču šobrīd, manuprāt, valdība rīkojas kā tādi krustneši, kas neskatās uz savu tautu un necenšas iedziļināties tās būtībā un ikdienā. Vai tiešām valdības vadītājam Eiropas zvaigznes ir tā aptumšojušas prātu? Paldies.".
• 2012_04_19-seq212 spokenText "Augsti godātā priekšsēdētāja! Cienītie kolēģi! Es tā īsti nebiju gatavojies runāt, bet, noklausījies debates, nevarēju nekāpt tribīnē un kaut ko arī pateikt. Es paklausījos tos uzsvarus, ko mums uzlika Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs. Protams, atgādināšu, ka mums kopš 1996.gada vairs nav sociālā nodokļa, mums ir sociālās apdrošināšanas iemaksas. Bet tas varbūt nebūtu tā... Jā, iedzīvotāju skaita samazināšanās ir viens no argumentiem, kura dēļ jau 2010.gadā mēs nācām klajā ar šo priekšlikumu - no 2016.gada pakāpeniski palielināt pensionēšanās vecumu ar domu par ilgtermiņu - nevis par 2015. vai 2016.gadu, bet par 2020.-2030.gadu, kad tiešām varētu būt problēmas, ja ekonomikā nav izaugsmes. Sociālā nodokļa maksātāju skaita samazināšanās - jā, bet šeit ir ļoti liela daļa ēnu ekonomikas, kur ir nepieciešams komplekss darbs, nevis tikai kaut kāda pensionēšanās vecuma celšana. Nākošais - zemas iemaksas. Vjačeslava Dombrovska vadītajā apakškomisijā par nodokļiem mēs to paskatījāmies, kad mums ziņoja par to cilvēku skaitu, cik nodokļu maksātāji ir tie, kas maksā no minimālās algas. Tas skaitlis priekš mūsu valsts ir nesamērīgi liels. Protams, līdz ar to visu šo iemaksu - gan iedzīvotāju ienākuma nodokļa, gan sociālās apdrošināšanas iemaksu - apjoms ir salīdzinoši mazs. Mums, protams, jāstrādā pie tā, lai ekonomika augtu un lai cilvēkiem būtu lielāki ienākumi, no kā arī maksāt. Jo šī ir apdrošināšanas sistēma, kur cilvēks no saviem ienākumiem, maksājot iemaksas, nodrošina sevi pret tādiem riskiem kā vecums, slimība, bezdarbs, no kuriem neviens nav... neviens nevar izbēgt. Mūža ilgums... Nepiekritīšu! Šis īsti nav arguments, lai mēs celtu pensionēšanās vecumu. Par mērķiem. Mērķi bija uzkrājums, lai pēc tam varētu veikt indeksāciju, jo nākotnē būs mazākas pensijas... Nē! Mērķis pirmām kārtām ir pēc iespējas vairāk cilvēku pie samazinātā iedzīvotāju skaita saglabāt darba tirgū, ne tikai ilgāk strādājot, bet arī ātrāk sākot. Tas nozīmē, ka mums šeit ir jārisina jautājums kompleksi. Mēs nedrīkstam aprobežoties tikai ar pensionēšanās vecuma pacelšanu vien. Šeit ir ietverta gan izglītības sistēma, gan nodokļu sistēma, gan nodarbinātības problēmas. Pirmām kārtām par to, ar ko mēs nācām klajā, bet ko tā arī līdz galam neizdarīja, - budžeta sakārtošana. Tām iemaksām, kuru tur nav un kuras nav paredzētas, tādām kā apdrošināšanas iemaksas, ir jābūt no pamatbudžeta. Diemžēl par to mums neizdevās citus pārliecināt, mēs labāk pacēlām darbaspēka nodokli, lai varētu nosegt vecāku pabalstus, nevis mēģinājām tomēr ņemt no pamatbudžeta, kur šie maksājumi bija paredzēti un ir paredzēti arī visās citās valstīs, kur to nodrošina no valsts pamatbudžeta. Šobrīd mēs dzirdam arī publiskajā telpā, ka mums ir labi budžeta ienākumi, ka mēs samazināsim PVN, bet neskatāmies darbaspēka nodokļa samazināšanas virzienā. Taču, manuprāt, pašlaik ir tas brīdis, kad mēs tās izmaksas varam nest pāri - mazināt darbaspēka nodokļus, nevis kaut kādā veidā runāt par pievienotās vērtības nodokļa mazināšanu. Mēs daudz vairāk iegūsim gan pamatbudžetā, gan tajā pašā sociālās apdrošināšanas budžetā no šīm iemaksām, dodot cilvēkiem redzējumu... garantiju atgriezties legālajā darba tirgū un veikt lielākas iemaksas no saviem ieņēmumiem. Nu, te man liekas, ka tie, kuri ir ekonomisti, pilnīgi labi to saprot, ko nozīmē tie stimuli, kurus mēs varam iedot ar darbaspēka nodokļiem. Jā, Siliņas kundze pieminēja - ļoti labi un pareizi! -, ka tas nav tikai Labklājības ministrijas darbs. Šeit faktiski ir jāiegulda visu ministriju darbs, lai mēs nodrošinātu to, ka ir nodokļu politika gan šiem pirmspensijas vecuma cilvēkiem, lai ieinteresētu uzņēmējus viņus turēt darbā, gan tā pati izglītības sistēma, gan Ekonomikas ministrijas un Labklājības ministrijas sadarbība par ilgtermiņa, vidēja termiņa un īstermiņa darba tirgus attīstīšanu. Nekad nepiekritīšu tiem argumentiem, ka no valsts atbalstīsim uzņēmējdarbību, taisīsim rūpnīcas. Mēs varam taisīt, mēs varam ražot, bet tas viss mums ir kaut kur jāpārdod. Un šeit, manuprāt, šie nav īstie argumenti. 2014.gads. Kāpēc mēs savā laikā arī... Faktiski Pasaules Banka bija tā, kas izstrādāja šos priekšlikumus Starptautiskajam Valūtas fondam un Eiropas Komisijai par to, ko ir nepieciešams reformēt mūsu apdrošināšanas sistēmā. Toreiz mēs ilgi skaidrojām un strīdējāmies par to, kurā gadā - 2013., 2014. gadā, kad mums ir jāatdod aizdevumi... kā mums ir jāpaceļ ekonomika šajā laikā. Un pārliecinājām par to, ka loģiskais ir 2016.gads, no kura mēs pakāpeniski, protams, varam celt šo pensionēšanās vecumu. Nu, pieļauju, ka šobrīd ir kaut kādā veidā palikušas kaut kādas vienošanās ar Starptautisko Valūtas fondu, ka nepieciešams ir 2014.gads. Bet, kamēr mēs neesam sakārtojuši visas šīs lietas, kuras jau es iepriekš minēju, kā arī nodrošinājuši darba tirgu, to, ka ir darba vietas un šiem cilvēkiem ne tikai mācīties vai priekšlaicīgi pensionēties ir iespējas... un to var darīt, jo tas priekšlikums arī bija komplekss... Vēl viens iemesls, kāpēc 2014., ne 2016.gads. Ko mēs iegūstam? Mums ir iespējama priekšlaicīga pensionēšanās, un, ja cilvēki to izvēlēsies, būs izdevumi: iespējams, daļai būs nepieciešami pabalsti, jo priekšlaicīgā pensija būs pārāk maza, lai samaksātu gan par siltumu, gan visus citus komunālos maksājumus. Šie izdevumi uzgulsies uz pašvaldībām, tāpat apmācības. Tās kopumā ir publiskās finanses. Ja mēs vienā pusē kaut kādā veidā mēģināsim ietaupīt, nesakārtojot visu kopumu, tad mēs radīsim otrā vietā izdevumus un kopumā publiskās finanses no tā neko neiegūs. Šeit, man liekas, vajadzētu mazliet pārdomāt un iedziļināties gan apdrošināšanas sistēmā, gan nodokļu sistēmā, lai mēs šādus lēmumus vispār varētu pieņemt tik strauji. Šeit, manuprāt, nav vajadzīgs tas straujums, jo vienošanās ar sabiedrību jau faktiski bija. Tāpēc es aicinu neatbalstīt šo likumprojektu, atdot to atpakaļ komisijai, izlabot jau pirms pirmā lasījuma un tad virzīt tālāk, jo likumprojektā ir arī normas, kuras ir vajadzīgas un ar kurām būtu jāvirzās uz priekšu. Paldies.".
• 2012_04_19-seq211 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Uldim Augulim.".
• 2012_03_22-seq32 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Uldim Augulim.".
• 2012_03_01-seq94 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Uldim Augulim.".
• 2012_02_02-seq106 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Uldim Augulim.".
• 2012_01_12-seq47 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Uldim Augulim.".
• 2012_04_19-seq210 spokenText "Labdien, kolēģi! Es mēģināšu paust neatkarīgo deputātu grupas viedokli. Pirmām kārtām jau mēs atbalstīsim šā likuma grozījumu pieņemšanu pirmajā lasījumā. Mēs apsolāmies iesaistīties tālākajās diskusijās aktīvi. Es gribu teikt, ka Labklājības ministrija izskatās kā vientuļnieks, kas ir uzņēmies šo ļoti nopietno uzdevumu - atrisināt pensiju budžeta problēmas, tātad visa šī speciālā budžeta problēmas. Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs Arvils Ašeradens ļoti labi pateica: „Ja valdība neko nedarīs, šis pensiju budžets sabruks.” Tieši tā! Šeit ir runa par valdību, šeit ir runa par visu ministriju darbību, par visu, kas var uzlabot situāciju šajā jomā. Piedāvātais risinājums, es būšu atklāta, neatrisinās visas problēmas. Un Labklājības ministrija viena pati ilgtermiņā šo problēmu neatrisinās. Es šobrīd mazāk jutīšu līdzi pirmspensijas vecuma cilvēku nodarbinātības problēmām, jo tur ir risinājumi. Jau tagad ir sarosījušies, un ir piedāvājumi gan mūžizglītībai, gan mazās uzņēmējdarbības atbalstam. Tāpat arī veselības jomā mums ir uzlabojumi. Mums veselības budžets lēnām, lēnām aug, un tur būs risinājumi. Tomēr es šoreiz vairāk gribu uzrunāt pārējās ministrijas, ne tikai Labklājības ministriju, kura ir tiešām kā vientuļnieks, kas uzņēmies risināt šo. Mums ir jādomā, ka, atkal izdarot kaut kādas izmaiņas, mēs radām draudu... ka mēs palielinām neticību sociālās apdrošināšanas sistēmai un nodokļu nomaksas jēgai. Ticiet man, mēs ļoti bīstami šobrīd manevrējam ar to, ka mēs ņemam nost šos „burkānus”, to, ko mēs solām pretī šīm sociālās apdrošināšanas iemaksām. Man liekas, ka tomēr visefektīvākais risinājums pensiju budžetam un visai pensiju sistēmai ir tas, ka mums ir jāpanāk, lai valstī pieaugtu vidējā alga un līdz ar to arī šīs sociālās iemaksas un lai mums pieaugtu darba vietu skaits. Jo tikai tad, kad tiešām būs darba vietu skaita pieaugums un nodarbinātības pieaugums, tas palielinās šo attiecību, cik nodarbināto uztur pensionāru. Un tikai tā ir vienīgā... tas ir vienīgais risinājums šai lietai. Un kā to darīt? Manuprāt, visspēcīgākā atbilde un visefektīvākais risinājums ir samazināt darbaspēka nodokļu slogu. Mēs ar esošo darbaspēka nodokļu slogu neesam konkurētspējīgi. (No zāles dep. J.Urbanovičs: „Tiešām?!”) Mēs esam Eiropā, bet mēs Eiropā neesam konkurētspējīgi. Un, salīdzinot arī ar visām pārējām valstīm ārpus Eiropas Savienības, mēs neesam konkurētspējīgi. Ticiet man! Un tas ir darbs visām pārējām ministrijām un īpaši Finanšu ministrijai. Mums ir maksimāli jāstrādā darbaspēka nodokļu sloga samazināšanas virzienā. Un tā arī būs atbilde uzticībai maksāt nodokļus, uzticībai sociālās apdrošināšanas sistēmai, un tad varbūt mums tik sāpīgi lēmumi nebūs jāpieņem arī pensiju jautājumos. Paldies.".
• 2012_04_19-seq208 spokenText "Jā, kolēģi! Pēc dažu uzstāšanās man ir tāda sajūta, ka šie cilvēki, kuriem liekam priekšā pensionēties ar 2014.gadu, tā vien ir stāvējuši pie Saeimas un lūgušies: „Mēs tā gribam strādāt! Mums tik feina veselība ir! Un, ziniet, nu, ja jūs vēl varētu tā izdarīt, ka nevis ar 2016.gadu, bet jau ar 2014.gadu, tad mēs būsim jums pateicīgi līdz kapa malai, kad mēs to pensiju nesaņemsim!” Tāpēc es domāju, kolēģi, ka tas 2016.gads... paldies Dievam, ka ne 1917.gads... 2016.gads... Kad mēs toreiz runājām, tā diskusija bija šausmīgi nopietna, bija runa par to - būt vai nebūt vispār pensionēšanās vecuma palielināšanai. Jūs atceraties, sabiedrībā bija ļoti nopietna saruna par to. Un ar lielām grūtībām... tiešām pusotru gadu atpakaļ, drusku vairāk par gadu, ar lielām grūtībām kopā ar sabiedrību nonācām pie tā, ka tas varētu būt 2016.gads. Tagad mēs gribam noteikt, ka 2014.gads. Labi! Mēs gribam ielikt iekšā... Mēs runājām, it kā visi tiešām... kā es sākotnēji teicu, ka viņi tā grib to darīt, ka viņi vēlas tur būt. Es saprotu par šīm finansēm... mums ir jāatrod arī finanses, mums jāskatās ir. Bet saprotiet, ka tie, kuri tagad pensionēsies, sākot ar 2014.gadu, tie ir tie cilvēki, kas Latvijas neatkarības laikā ir maksājuši nodokļus! Tie ir tie cilvēki, kas ir vairāk par 20 gadiem šeit, Latvijā, strādājuši, kas ir mēģinājuši uzticēties, uzticēties kaut kādai sociālajai politikai attiecībā uz nākotni un ticēt: „Ja nu šoreiz pateica, ka vairs citādāk nebūs, nu tad man jātic. Es tomēr gribu ticēt.” Paiet viens laika sprīdis, un es atkal vairs ticēt nevaru. Kā mēs varam to ticību atgriezt cilvēkam, lai viņš ticētu, ka šī sociālā garantija jeb sociālā nākotne, kāda varētu būt, ka es tai varētu ticēt, ka es varētu maksāt, ka es gribētu to darīt, bet man ik pēc gada izdara kaut kādus griezienus, man izdara kaut kādas kustības, kur es vairs ticēt negribētu šeit uz vietas? Ar Ašeradena kungu... Visu cieņu, teiksim, Ašeradena kungam, kas strādā, un visu cieņu... Bet mēs jau runājām par to: ja mēs izdarām pirmo soli (un to jau kolēģi šodien arī teica), nav pretī nolikta otra puse. Tam cilvēkam, kas aiziet pensijā, vai mēs viņam varam garantēt? Mēs teorētiski runājam, ka viņš varētu strādāt, ka darba vietas varētu būt kaut kur... Kolēģi šeit runās par priekšlikumiem, kādi varētu būt, lai uzņēmējus ieinteresētu, subsidētu un viņiem piemaksātu, lai pensionārus nemestu ārā. Nu, nebūs tā! Tas varētu būt viens solis, protams, stimulējošs, nevis pēc diviem gadiem, kad mēs gribam ar 2014.gadu jau sākt šo reformu. Nu, nebūs tas tik ātri! Mēs nezinām... Mēs tagad domājam, ka nekādi ekonomiskie satricinājumi vairs nenotiks, ka visā Eiropā un pasaulē mēs beidzot esam to vilcienu uzlikuši uz sliedēm un ka tas ies ar lielu ātrumu uz priekšu un nesīs mums naudu. Vai tiešām mēs tā domājam? Kolēģi! Man gribētos, lai mēs to ierakstītu iekšā un pēc gada - tad, kad atkal sāksies kaut kāda neskaidra „ekonomiskā kratīšanās”, - lai mēs teiktu: „Ziniet, nu kaut kā nesanāks. Nu, piedodiet!” Bet šie cilvēki, kas tagad 2014.gadā ies... sākot ar 2014.gadu... viņi neatradīs darbu, viņi meklēs, viņi, teiksim, saņems bezdarbnieka pabalstu, viņi iztērēs šo iespēju, cik viņiem dos likuma normas par šo bezdarbu. Tālāk viņi ies uz pašvaldību un prasīs pašvaldībā palīdzību. Un darbu viņi neatradīs! Mēs nevaram pateikt tā, ka visi tie cilvēki, kuri pensionēsies, paši ir vainīgi: viņi ir nolaidīgi, viņi ir bezatbildīgi, viņi nav gribējuši strādāt, viņi ir dzērāji... Mēs tā nedrīkstam pateikt! Un tā tas nav! Bet tie cilvēki - tanī otrajā pusē - viņi būs iedzīti šinī strupceļā. Un man ļoti gribētos, lai šīs stenogrammas, kad mēs šodien pieņemam šo likumu... lai mēs to atcerētos ne tikai priekšvēlēšanu laikā, kad mēs ļoti mīlam bērnus un pensionārus un pa vidu drusku mēs mīlam arī uzņēmējus, teiksim, tā kā klanāmies, bet lai mēs kaut kā to cieņu un uzticēšanos viņiem mēģinātu, teiksim, iznest cauri visam šim laikam. Es brīnos par viena otra cilvēka (es negribu nosaukt uzvārdu), kurš ir publicējies... Es nevaru saprast, vai viņš ir, teiksim, speciāli uzkurināts, lai runātu par šādām lietām... par pensionāriem runātu ar kaut kādu tādu nicinājumu un naidu. Mēs esam mēģinājuši kaut kā kopā sarīdīt bērnus, invalīdus un vecus cilvēkus. Kāpēc to dara? Kāpēc to dara? Vai lai pierādītu, teiksim, to, ka tam pensionāram nepienākas? Pierādītu to, ka tie, kas ir strādājuši šos 20 gadus, teiksim, un maksājuši nodokļus, ka viņiem nepienākas tā pensija? Ka viņi tā ir uzlabojuši pa tiem 20 gadiem, teiksim, savu veselību, ka viņi tagad droši dzīvos līdz 80 gadiem? Tāpēc es ļoti ieteiktu... ļoti ieteiktu un lūgtu, kolēģi, kopā padomāt, pirms mēs pieņemam! Tas ir ļoti svarīgi, tas attiecas uz ļoti daudziem cilvēkiem, uz viņu ģimenēm, teiksim, kopīgi... Nu, būsim ne tikai teorētiķi, bet būsim arī praktiķi un mēģināsim paskatīties uz priekšu! Es ticu, ka mēs kopīgiem spēkiem varēsim atrast tādu momentu, lai šie cilvēki teiktu paldies, jo viņi par to, ko viņi ir nopelnījuši, jau ir samaksājuši nodokļos. Tāpēc es sākotnēji nevaru tagad atbalstīt šā likumprojekta virzīšanu tālāk, bet diskusijās ZZS noteikti piedalīsies, un mēs kopīgiem spēkiem mēģināsim tomēr arī atrast šādus kompromisus nākotnē. Paldies. (Aplausi.)".
• 2012_04_19-seq206 spokenText "Cienījamie kolēģi! Man ir tikai viens jautājums: vai jūs paši plānojat savu ģimenes budžetu? Esmu pārliecināta, ka jā. Tātad, kā jūs rīkotos, ja pēkšņi jūsu dēls atnāktu un paziņotu: viss, es gribu jaunu auto par 100 000, tāpēc, nu, māmiņ un tētiņ, pārdodiet savu dzīvokli un ejiet kaut vai uz ielas dzīvot! Nauda ir vajadzīga šeit un tagad! Protams, neparedzot tādus šausmīgus tēriņus, jūs vismaz izbrīnīsities un teiksiet tieši: dēliņ, nomierini savu apetīti! Un tagad sakiet man, kā uzvesties tiem nabaga cilvēkiem, kuri, aizturot elpu, gaidīja, ka Saeima pieņems šīgada budžetu, ka vadība par visu vienosies ar kreditoriem? Varbūt politiķi atkal izdomās kaut kādas represijas topošajiem pensionāriem? Vai tomēr vēl gadiņu var dzīvot mierīgi? Tie naivie cilvēki vēl tic, ka vara prot plānot savus tēriņus. Vismaz gadu uz priekšu. Un mēs ar jums, šajā zālē pieņemot valsts galveno finansiālo dokumentu, it kā piekrītam. Viss! Sociālo garantiju apcirpšanu beidzam! Bet pēc tam katru mēnesi nozogam pa drusciņai vēl un vēl. Jūs taču atceraties, kā mistiski pazuda tiesības priekšlaicīgi pensionēties tiem cilvēkiem no 2.saraksta, kuri strādāja kaitīgos apstākļos. Toreiz Ašeradena kungs īsi un nepārprotami teica: „Budžetā naudas nav.” Šodien sanāca, ka atkal budžeta groziņš kļuvis tukšāks. Un atkal par valdības pilnīgo nespēju plānot sociālo politiku un saistošos izdevumus jāatbild pašiem visneaizsargātākajiem - tiem, kuriem līdz pensijai palikuši daži gadi un kurus jau nepieņem darbā. Tā ir realitāte. Un ziniet, cik tādu cilvēku ir? Apmēram 50 tūkstoši! Kolēģi! Kas būs nākamais, ko pēkšņi izvēlēsies ar varu paņemt no latviešiem: vecāku pabalsts, slimības pabalsts, invaliditātes pensija? Ak, nu ja! To gan jau ir paredzēts samazināt ar piedāvātajiem grozījumiem. Ja šodien pirmajā lasījumā tiks atbalstīts likumprojekts, kas būtībā nozīmē pensijas vecuma ātrāku paaugstināšanu, cilvēki galīgi vilsies valsts vadībā. Un viņiem būs taisnība! Jo tikko, pirms mazāk nekā pusgada, viņiem apsolīja, ka pensiju sistēmā nekas nepasliktināsies, bet šodien viņi redz pretējo. Tāda attieksme ir nepieļaujama, ja mēs gribam nodrošināt tiesību pēctecību un uzticību politiķu vārdiem. Būsim konsekventi vai atklāti pateiksim: „Mēs esam tie, kas manipulē ar cipariem un likumiem, un neapgrūtināsim sevi ar paskaidrojumiem, kāpēc ir vajadzīga ārkārtēja pensiju sistēmas reforma!” Es tomēr ticu, ka, pat neprazdams plānot savus izdevumus, mūsu „gudrais dēls no izpildvaras” nedzīs laukā sirmos vecākus vienīgi kārtējās kaprīzes dēļ. Mēs to nedrīkstam pieļaut. Paldies. (Aplausi.)".
• 2012_04_19-seq204 spokenText "Augsti godājamais Prezidij! Kolēģi! Trīssimt gadus pirms mūsu ēras sengrieķu filozofs Aristotelis ir rakstījis: „Visskaistākais ir taisnība. Vislabākais - veselība. Un vispatīkamākais ir sasniegt to, ko katrs vēlas.” Tad nu par šīm trim lietām saistībā ar likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts pensijām””. Es domāju, ka katrs no mums vēlas sasniegt to trešo, īpaši tanī brīdī, kad mēs paši vairs nevarēsim vecumdienās tik aktīvi strādāt, un tad vispatīkamākais būs saņemt no valsts pensiju. Bet, lai mums tas izdotos, man liekas, tieši šis likumprojekts paredz mums uzlikt par pienākumu vairāk pastrādāt un šajā reizē arī ātrāk strādāt. Un tieši tādēļ man šis likumprojekts patīk, jo 2014.gads ir tepat. Un 1952.-1956.gadā dzimušie ir mūsu mammītes un tēti, jaunākiem cilvēkiem - vecmāmiņas un vectētiņi; tie ir mūsu kolēģi tepat blakus. Mums vakar sociālie partneri nosauca daudz iemeslu, kādēļ šo likumprojektu nevajag, - nav darba vietu, negrib darba devējs, atlaiž pirmspensijas vecumā. Taču mums ir viens gads un 8 mēneši, lai sakārtotu lietas. Te šoreiz nelīdzēs gari sarakstīti plāni - 2018., 2020.gads -, un nevarēs arī kā uz nulles deklarāciju skatīties virsū tam jautājumam 20 gadus, jo tie taču ir mūsu līdzcilvēki. Mēs rūpēsimies par viņiem. Mēs taču viņus mīlam. Aristotelis saka: „Vislabākais ir veselība.” Sociālie partneri saka: „Cilvēks nomirs, nesagaidījis šo pensiju.” Mūsu valstī taču ir Veselības ministrija. Jāsaka, ka līdz šim Sociālo un darba lietu komisijā mēs esam daudz runājuši par zālēm, slimībām, slimnīcām. Liekas, ka šis ir īstais brīdis Veselības ministrijai attaisnot savu nosaukumu (jo tā taču nav Zāļu ēšanas ministrija, tā ir Veselības ministrija!) un nākt ar kārtīgu domu, kā tad ar veselību, veselīgu dzīvesveidu šajā valstī īsti būs. Diez vai pietiks ar vienu veselības mācības stundu skolā, par ko tik skaļi runā Latvijas Ārstu biedrība. Jo skolā pavadām vienu trešdaļu no savas dzīves. Ko tad darīsim divu trešdaļu perioda laikā? Papildus labi noderēs šajā nedēļā notikušajā konferencē par ģimenes vērtībām izskanējušās tēzes, ka pētījumi pierāda, ka laulībā dzīvojoši cilvēki, izrādās, dzīvo ilgāk; ka sievietes, kuras dzemdējušas bērnus, arī dzīvo ilgāk. Tas nozīmē, ka visi, kuri runā par demogrāfiju, īpaši likuma „Par valsts pensijām” ietvaros, šobrīd saprot, ka tieši šodien ir pienācis laiks pateikt, ka ģimene ar bērniem šajā valstī, Latvijā, ir vērtība. Gaidīsim Veselības ministriju jau tuvākajā laikā Sociālo un darba lietu komisijā ar dokumentiem par visu to, ko mēs darīsim, lai veseli un laimīgi cilvēki dzīvotu garu un skaistu mūžu šeit, Latvijā. Un palīgā noteikti nāks Zemkopības ministrija, jo viena no šīs zemes pamatvērtībām ir cilvēka darba tikums. Visa latviešu literatūras klasika, īpaši Edvarda Virzas darbs „Straumēni”, stāsta, kā Latvijas laukos cilvēki līdz savai pēdējai minūtei, līdz savām vecumdienām, ir bijuši aktīvi, ir stipri savā darba tikumā un mīlestībā kopj savu zemi, Latviju. Un es ceru, ka katrs no jums tieši tagad redz un domā par kādu lauku sievu, par kādu lauku vīru, kurš savā mīlestībā un darba tikumā pļauj zāli, vāc sienu, aprūpē gotiņu, stāda kartupeļus, apmīļo sunīti. Un ar savām sastrādātajām rokām griež maizes riku. Vai jūs varat iedomāties, ka šis cilvēks saka: „Man tagad ir 62,3 gadi, un vai es vairāk to nedarīšu?” Nē! Šie cilvēki līdz pēdējam to darīs. Arī savos 60, 70, 80 un 90 dzīves gados, jo viņi mīl... viņi mīl Latviju. Un tas ir Zemkopības ministrijas uzdevums - visiem spēkiem pūlēties, lai šādu cilvēku Latvijai būtu vairāk, jo zeme un darbs cilvēkam dod spēku un veselību. Un tagad par to visskaistāko, par ko arī Aristotelis raksta, - par taisnību. Tieši šonedēļ man kā deputātei bija tikšanās ar cilvēku, kas bijis šai mājai līdzās 20 gadus un redzējis, kas šeit notiek. Un kā viņš saka: ar labu vēsturisko atmiņu... Un tagad fragments: „Ir 1995.gads Ministru kabinetā. Ministru prezidents Andris Šķēle. Latvijai vajag naudu - naudu aizņemties. Ierodas Pasaules Bankas eksperti ar Foksas kundzi priekšgalā. Viņa saka: „Mēs jums naudu dosim, jo vajag sakārtot sistēmu - šoreiz valsts sociālās apdrošināšanas sistēmu. Tikai par to jums vēl kaut kas jāsakārto šajā valstī.” Foksas kundze saka: „Ja mans tēvs ir dzērājs, tad šajā valstī viņš nevar neko saņemt.” Naudu vajag? Vajag! Un tad Latvijā ienāk valsts garantētais minimālais iztikas pabalsts, toreiz - 18 lati. Latvijas cilvēki apmulst: „Kā? Mums taču ir darba tikums! Mēs vienmēr esam strādājuši un tikai tad saņēmuši par darbu. Tagad tāpat var saņemt?” Ir pagājuši 16 gadi. Foksīze ir prom. Tagad Labklājības ministrijas darbinieki skatās Pasaules Bankas virzienā, jo vajadzētu padomāt, kā no slazda ārā dabūt cilvēkus, kuri zina, ka viņiem pienākas GIM, un kuriem īsti strādāt vairs negribas. Novēlu izturību un lielu darba sparu Labklājības ministrijai, un varbūt šoreiz domāt pašiem, lai kopā ar Izglītības un zinātnes ministriju varētu sakārtot mūžizglītības programmas, lai nākošajā struktūrfonda periodā mērķtiecīgi novirzītu finansējumu programmām, kas sniedz iespējas strādāt un atrast darbu pirmspensijas vecuma cilvēkiem, jo šajā vecumā cilvēki grib strādāt. Un noslēgumā gribu teikt: kad pirmo reizi kā deputāte piedalījos Eiroparlamenta sēdē par sociālo kohēziju, kāds deputāts no Lielbritānijas teica: „Mums jāpaaugstina pensionēšanās vecums, mums visiem ir jāstrādā ilgāk, lai saviem bērniem neatstātu tik lielus parādus.” Un tādēļ šodien īpaši aicinu visus, kas te ilgi sēdēja un to biezo putru, dižķibeli, savārīja, arī balsot „par”, nevis tagad atturēties vai - vēl labāk - balsot „pret”. Un tā solīdi, kā vecāki cilvēki saka, vai tā solidāri, kā jaunākie saka, visiem kopā balsot „par”. Paldies. (Aplausi.)".
• 2012_04_19-seq202 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Tas, ka Eiropas Savienībā pensionēšanās vecums palielinās un palielināsies, ir fakts. Jautājums ir par šīs darbības ātrumu. Latvija bieži gan vietā, gan nevietā grib būt pirmrindniece. Vajadzētu paskatīties un papētīt, kā to dara vidēji Eiropas Savienība un pirmām kārtām jau mūsu kaimiņi - Lietuva un Igaunija. Domāju, visi saprot un piekrīt tam, ka pensijas vecums tiks paaugstināts. Bet vai Latvijā ir pietiekoši sakārtota pensiju sistēma? Manuprāt, ir vēl daudz darāmā. Es vērsīšu uzmanību tikai uz vienu aspektu. Loģiski, ka pensijas lielums ir atkarīgs no personas devuma sabiedrībai. To nosaka daži aspekti, arī tas, cik maksāts nodokļos, un tam ir saistība ar pensionēšanās vecumu un vidējo dzīves ilgumu, pirmkārt, jau pēc aiziešanas pensijā. Otrkārt, vajadzētu ņemt vērā bērnu skaitu, kas nākotnē maksās nodokļus arī pensiju fondam. Treškārt, pensiju korekcija, jo pasaulē vienmēr notiek naudas devalvācija. Dolāra pirktspēja, kāda tā bija pirms 50 gadiem un šodien, ir ļoti atšķirīga. Pie manis ir griezušies daudzi atvaļinātie karavīri par pensijas sistēmas neloģiskumu. Viens piemērs šajā sakarā no militārās jomas. Laikam nav loģiski, ka vecākais virsnieks vai augstākais ģenerālis saņem mazāku pensiju nekā seržants. Viens konkrēts piemērs un laba ziņa civilistiem, bet ne visai motivējoša vēlme ilgāk dienēt karavīriem, jo ģenerālim ar 42 gadu izdienu militārā pensija ir mazāka nekā viņa vecuma pensija. Es runāju par to, ka pensiju sistēma ir jāsakārto ļoti akurāti. Un Nacionālās apvienības frakcija, skaidrs, ka uz otro lasījumu iesniegs savus priekšlikumus, ko te varētu mainīt un kā sakārtot šo sistēmu. Konceptuāli likuma nodošanu pirmajam lasījumam atbalstu. Paldies.".
• 2012_04_19-seq199 spokenText "Labdien, augsti godātie deputāti! Paldies parlamentārajam sekretāram! Tas ir augsta līmeņa referāts. Es jau viņu paslavēju vakar komisijā. Bet es nekur nedzirdēju par cilvēkiem. Es dzirdēju par rezervēm, par naudu, par uzkrājumu. A kur cilvēks? Pazuda! Mūsu Labklājības ministrijā mēs domājam par cilvēkiem. Kur trīs galvenie pasākumi? Trīs pasākumi! Cik mēs ieguldīsim, lai uzturētu cilvēkus pie labas veselības? Pieņemsim, rehabilitācijā ieguldīsim 5 miljonus, varbūt piedāvāsim labāku diagnostiku šiem cilvēkiem pirms pensijas vai profilaksi sāksim tādu lielu... no 55 gadiem... lai visi izietu... Viss par valsts līdzekļiem. Es saprotu, ka tad mēs šo cilvēku varam saglabāt darba tirgū. Bet jūs zināt kā lieli speciālisti no Labklājības ministrijas, ka bezdarbs skar visvairāk cilvēkus pirmspensijas vecumā. 40 procenti ilgstošo bezdarbnieku ir cilvēki, kuriem ir 55 gadi vai vairāk. Tas nozīmē, ka šiem cilvēkiem ļoti grūti šodien konkurēt ar jauniem cilvēkiem. Ja mums bezdarbs būs vairāk par 10 procentiem - 132 tūkstoši bezdarbnieku -, tad skaidrs, ka jaunam cilvēkam, kuram varbūt vēl nav bērnu, kuri slimo, nav vēl hronisku slimību, daudz vieglāk pierādīt savam darba devējam, ka viņš ir labākais speciālists, un viņš var izvilkt šo darbu - 8 stundas plus... Kā mēs visi saprotam, privātbiznesā strādā daudz ilgāk. Mēs nepiedāvājam neko, arī subsidētas darba vietas ne, lai varbūt palīdzētu šim darba devējam, kurš nodarbina tādus cilvēkus... Mēs šodien nerunājam par cilvēku, kā mēs kompensēsim viņam to, ka mēs pieņemam politisku lēmumu šodien, lai glābtu sociālo budžetu. Mēs ar Aiju Barču un Andri Bērziņu atceramies 1998.gadu: Makarovs bija labklājības ministrs... Man liekas, Kalvītis bija premjers... Cits Bērziņš - Gundars Bērziņš - bija finanšu ministrs... Viņš, Gundars Bērziņš, pateica 1998.gadā: „Ja jūsu sociālajā budžetā būs pozitīvais balanss, tad es palīdzēšu jums atrisināt problēmas ar pensijām un jums pensionāri saņems daudz vairāk.” Pēc trim gadiem mēs ar saviem aktīviem pasākumiem komisijā izvilkām plusos. Mēs ar komisijas priekšlikumiem dabūjām miljardu klāt proficīta, bet tik un tā mūsu pensionāri ir trūcīgi. Bet mēs tomēr izvilkām no mīnusiem uz plusiem un nedevām iespēju cilvēkiem reāli paaugstināt pensionēšanās vecumu līdz 65 gadiem, kad bija tāds projekts. Jā, bija divi referendumi. Pēc tam bija Satversmes tiesas process, viss kaut kas bija. Un mēs reāli pierādījām, ka šodien latvieši un cilvēki, kuri dzīvo Latvijā, nevar „izvilkt” līdz 65 gadiem un tad iet pensijā. Viss ir pierādīts! Un arī priekšlaicīgā pensionēšanās ir saglabājama ar visiem iespējamiem pasākumiem, un mēs pierādām, ka katrs trešais pensionārs izmanto šo iespēju. Tas nozīmē, ka latvieši nav gatavi šai reformai. Mēs nevaram sešus gadus pavilkt šo reformu. Mūsu priekšlikums, varbūt kompromisa variants: pavilksim divpadsmit gadus. Kāpēc lai mēs Baltijas reģionā būtu pirmie, kuri ievedīs šo sistēmu? Mēs sliktāk dzīvojam nekā igauņi, vēl sliktāk - nekā lietuvieši, bet pensijas līmeņa ziņā 2020.gadā mēs būsim ātrākie... Nav neviena pierādījuma, kāpēc mums vajag izpildīt šos kritērijus. Vai ir kaut kāds dokuments, kuru mēs parakstījām un paņēmām uz sevi kaut kādus solījumus, ka mēs izpildīsim šos datumus? Mūsu priekšlikums no „Saskaņas Centra” būs konkrēts: šo reformu, ja... mēs nevaram to atlikt, ieviesīsim 12 gadu laikā. Saglabāsim cilvēkiem visas tiesības priekšlaicīgi pensionēties, arī tiem, kuri strādājuši smagos un fiziski smagos apstākļos (saraksts Nr.1 un Nr.2), un cilvēkiem, kuri audzinājuši bērnu invalīdu, vai ģimenēm, kurās ir vairāk par pieciem bērniem. Saglabāsim visas šīs garantijas! Vēl priekšlikums. Pēc priekšlaicīgās pensionēšanās ar 50 procentiem no piešķirtās pensijas izdzīvot nevar. Vidēji mums šodien pensija ir mazāka par 200 latiem. Mēs tad piedāvājam cilvēkam tikai 50 procentus - labākajā gadījumā 100 latu. Nevar viņš izdzīvot! Bet viņš nevar arī piedalīties darba tirgū. Tas nozīmē, ka ir sasteigta šī reforma. Un paskatieties, kā mums notiek debates parlamentā! Ar steigu, ar steigu... Ne ar steidzamību, kā mums pārmet kolēģi. Ar steigu tas tika iekļauts darba kārtībā pagājušajā reizē, kad Ministru kabinets iesūtīja šo dokumentu, un šodien ārpus normālās kārtības dokuments tika iekļauts darba kārtībā. Tas nav labs stils! Mēs neuzticamies sabiedrībai, mēs nerunājam ar cilvēkiem, mēs līdz galam neizgājām visas konsultācijas sabiedrībā. Jā, es saprotu, ka vairākums šodien ir gatavs atbalstīt visu. 75 gadus arī! Lai izturētu kādu Māstrihtas kritēriju. Bet reāli šodien šis likums skar 52 tūkstošus, un, ja mēs uzreiz sāksim reformu, tad pēc tam, ja mēs nepavilksim to tālāk uz 12 gadiem, tas skars vēl 150-160 tūkstošus. Tas nozīmē, ka 200 tūkstoši cilvēku šodien sēž pie radio un klausās, ko deputāti pieņems... kādu lēmumu. Sakarā ar to mans priekšlikums ir šodien atlikt šo jautājumu. Neatbalstīt un pēc tam nodot šo likumprojektu komisijām konsultācijām. Mēs tad dziļāk paurbsim un dabūsim vidējo rezultātu, tāpēc ka parlamentārā republikā mums ir tiesības pieņemt lēmumu. Lūdzu frakcijas „Saskaņas Centrs” vārdā atbalstīt mūsu priekšlikumu, bet šodien neatbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā. Dosim iespēju iesniegt priekšlikumus vismaz vienu mēnesi. Paldies.".
• 2012_04_19-seq198 spokenText "Paldies. Uzsākam debates. Vārds deputātam Andrejam Klementjevam.".
• 2012_04_19-seq197 spokenText "Cienījamie kolēģi! Sociālo un darba lietu komisija ir izskatījusi un virza tālāk Saeimā skatīšanai pirmajā, konceptuālajā, lasījumā valdības iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts pensijām””. Šo nedaudzo, bet katram Latvijas iedzīvotājam būtisko likuma grozījumu mērķis ir valsts speciālā sociālā budžeta darbības stabilizācija un ilgtspējas nodrošināšana. Pārvēršot šo mērķi skaitliskā izteiksmē, mēs iegūstam šādu ainu. Ja valdība un Saeima neveic nekādu rīcību sociālā budžeta stabilizēšanā, tad mēs 2030.gadā iegūtu sociālo budžetu ar 1 440 000 000 latu lieliem parādiem jeb negatīvu uzkrājumu un zaudētu jebkādu manevrētspēju sociālo izmaksu jomā. Turpretī valdības piedāvātie grozījumi paredz samazināt sociālā budžeta izmaksas, pakāpeniski sākot palielināt pensionēšanās vecumu un pārnesot pensiju piemaksas uz pamatbudžetu, sākot ar 2014.gadu. Tādējādi tiek iegūtas sabalansētas sociālā budžeta izmaksas ar sociālā budžeta iemaksām un ilgtermiņā tiek iegūta spēja veidot sociālo budžetu ar būtisku uzkrājumu. Cienījamie kolēģi! Valdība savus virzītos grozījumus sociālā budžeta stabilizācijai pamato ar četriem fundamentāliem argumentiem: iedzīvotāju skaits Latvijā dzimstības samazināšanās un emigrācijas pieauguma dēļ samazinās, sociālā nodokļa maksātāju jeb sociālā budžeta iemaksu veicēju skaits krīzes gados ir būtiski samazinājies un nepieaug, sociālā budžeta iemaksu algu jeb algu, no kā tiek maksāti nodokļi, vidējais līmenis ir zems, tās nepieaug, to līmenis nav sabalansēts ar nākotnē sagaidāmo pensiju apjomu. Savukārt pensionēšanās vecumu sasniegušo mūžildze stabili pieaug. Kādēļ nepieciešama sociālā budžeta rezerve? Pavisam vienkārši! Ekonomikai ir ciklisks raksturs, un ekonomiskās izaugsmes gados budžetā ir jāveido uzkrājums, lai ekonomiskās lejupslīdes brīdī, kad atkal samazināsies iemaksu apjoms, valsts varētu atbildīgi izpildīt savas saistības pret izmaksu saņēmējiem, kā tas ir darīts līdz šim. Vēl valstij ir pienākums pret pensionāriem kompensēt viņiem inflācijas radīto pensiju pirktspējas samazinājumu jeb veikt, tautas valodā runājot, pensiju indeksāciju, kura tiek plānota jau no 2014.gada. Kā arī bez visa augšminētā valdībai ir jāsagatavo sociālā budžeta rezerve mazo pensiju jautājuma risināšanai. Nevienam nav noslēpums, ka 37 procenti valsts iedzīvotāju saņem minimālo algu un šeit sagaidāmās pensijas būtiski atšķirsies no vidējām pensijām šobrīd. Kolēģi! Strādājošo cilvēku skaits, viņu darba mūža ilgums, pensijas lielums un sociālā nodokļa lielums ir cieši saistītas lietas. Fakti ir vienkārši nesatricināmi. Nav iespējams saglabāt līdzšinējo pensiju lielumu, līdzšinējo nodokļu līmeni un līdzšinējo darba mūža ilgumu. Šī apziņa balstās zinātniski, ekonomiski, statistiski un demogrāfiski pamatotā matemātiskā modelī, kurš ir Labklājības ministrijas rīcībā. Valdība var aizstāvēt ikkatru ciparu jebkurā pensiju nākotnes aprēķinu tabulā, un ar pilnu atbildību valdība piedāvā nepalielināt sociālo nodokli, saglabāt un palielināt pensijas un pakāpeniski pagarināt darba mūžu. Tas ir objektīvos rādītājos balstīts reālistisks piedāvājums. Tiem, kas aicina nepagarināt darba mūžu vai darīt to vēlāk un lēnāk, ir skaidri un gaiši cilvēkiem jāpasaka, ka viņi būtībā aicina vai nu nākotnē maksāt mazākas pensijas, vai arī iekasēt no cilvēkiem lielākus nodokļus. Cienījamie kolēģi! Lai augsta bezdarba līmeņa apstākļos samazinātu iedzīvotājiem pensionēšanās vecuma paaugstināšanas radītos darba zaudējuma riskus, valdība piedāvā likumā kā patstāvīgu normu saglabāt iespēju pensionēties divus gadus ātrāk - priekšlaicīgās pensionēšanās iespēju. Tā kontekstā ar jau esošajām iedzīvotāju atbalsta formām, sociālās drošības tīklu, NVA finansiālo un mūžizglītības atbalstu nodarbinātiem vai darbu zaudējušiem iedzīvotājiem, kā arī valsts atbalsta programmām mazās uzņēmējdarbības uzsākšanai veido vērā ņemamu alternatīvu paketi pirmspensijas vecuma iedzīvotājiem - uzsākt savu uzņēmumu, pārkvalificēties jaunam piemērotākam darbam, uzlabot savas kompetences esošajā darbā vai arī pieņemt lēmumu par priekšlaicīgu pensionēšanos. Es priecājos, ka likuma virzītāju un viņu oponentu starpā nav būtisku domstarpību par virzāmo izmaiņu nepieciešamību. Viedokļu atšķirība valda jautājumos par virzāmo normu piemērošanas tempu un riskus samazinošās paketes lielumu. Tādēļ aicinu Saeimu šodien atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā, dot pietiekamu laiku priekšlikumu iesniegšanai, kā arī dot laiku komisijai produktīvām diskusijām ne tikai manis pieminēto likuma grozījumu izskatīšanai, bet arī rūpīgi izvērtēt pārējos valdības un ieinteresēto pušu virzītos priekšlikumus, tādējādi kopīgiem sp��kiem rodot labākos risinājumus Latvijas iedzīvotājiem tik būtiskā jomā.".
• 2012_04_19-seq196 spokenText "Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 27.aprīlis. Paldies. Ir pienācis laiks pārtraukumam, bet Saeimas Prezidijs ir saņēmis piecu deputātu - Smiltēna, Zatlera, Ozoliņa, Bišofas un Ražuka - iesniegumu ar lūgumu turpināt Saeimas šā gada 19.aprīļa sēdi bez pārtraukuma līdz visu jautājumu izskatīšanai. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: „Ir!”) Deputātiem ir iebildumi. Lūdzu zvanu! Balsosim par piecu deputātu priekšlikumu - turpināt 19.aprīļa sēdi bez pārtraukuma līdz visu jautājumu izskatīšanai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 45, pret - 30, atturas - 1. Priekšlikums atbalstīts. Mēs turpinām sēdi bez pārtraukuma līdz visu jautājumu izskatīšanai. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts pensijām””, pirmais lasījums. Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Arvils Ašeradens.".
• 2012_04_19-seq195 spokenText "Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 27.aprīlis.".
• 2012_04_19-seq194 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par arodbiedrībām”” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 3, atturas - 26. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.".
• 2012_04_19-seq193 spokenText "Līdz ar to mēs esam izskatījuši visus priekšlikumus. Lūdzu balsot par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par arodbiedrībām”” otro lasījumu.".
• 2012_04_19-seq191 spokenText "Un 28.priekšlikums, kuru komisija atbalstīja, ir šāds: „Līdz 2013.gada 1.maijam Ministru kabinets izstrādā un iesniedz Saeimai jauna likuma projektu, kas reglamentē arodbiedrību darbību”, kur tiks atrisināti šie minētie priekšlikumi un daudzi citi. Tātad lūdzu šo priekšlikumu atbalstīt.".
• 2012_04_19-seq189 spokenText "Priekšpēdējais - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 28.priekšlikumā. (No zāles: „Lai dzīvo!”)".
• 2012_04_19-seq188 spokenText "Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 26. - deputātes Irinas Cvetkovas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 36, atturas - 14. Priekšlikums nav atbalstīts.".
• 2012_04_19-seq187 spokenText "26. - Irinas Cvetkovas priekšlikums izslēgt 7.nodaļu - „Arodbiedrību darbības izbeigšana”. Arī to komisija neatbalstīja.".
• 2012_04_19-seq186 spokenText "Deputāti neiebilst... (No zāles dep. I.Grigule: „Iesaku balsot!”) Deputāti lūdz balsojumu par 25.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 25. - Saeimas Juridiskā biroja iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 26, atturas - 20. Priekšlikums nav atbalstīts.".
• 2012_04_19-seq185 spokenText "25. - Juridiskā biroja priekšlikums no 22.panta izslēgt vārdus „dot aizdevumus”, „organizēt loterijas”. Arī tas netika atbalstīts šo vispārējo apsvērumu dēļ. (No zāles dep. I.Grigule: „Kāpēc?!”)".
• 2012_04_19-seq184 spokenText "Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 24. - deputātes Irinas Cvetkovas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 30, atturas - 21. Priekšlikums nav atbalstīts.".
• 2012_04_19-seq183 spokenText "24. - Irinas Cvetkovas priekšlikums. Par arodbiedrību tiesībām veikt saimniecisko darbību. Arī netika atbalstīts.".
• 2012_04_19-seq182 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 23. - deputātes Irinas Cvetkovas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 38, pret - 24, atturas - 17. Priekšlikums nav atbalstīts.".
• 2012_04_19-seq181 spokenText "Cienījamie kolēģi! Es ilgus gadus esmu nostrādājis arodbiedrībās un simtprocentīgi piekrītu tam, ko teica Cvetkovas kundze. Viņas formulējums faktiski ir attaisnojams ar to valdību rīcību, kas izsaimniekoja visu arodbiedrību īpašumu. Visu! I sanatorijas, i atpūtas namus, i tūristu bāzes un tā tālāk, kas šodien vai nu ir privatizēti un apsaimniekoti ļoti švaki, kā bijusī sanatorija „Ķemeri”, vai kā citādāk... Tāpēc es domāju, ka šis priekšlikums nu gan būtu atbalstāms.".
• 2012_04_19-seq180 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam. Buiķa kungs, mēs turpinām debates!".
• 2012_04_19-seq179 spokenText "Kolēģi! Jau sen arodbiedrību īpašumā nav ne ārstniecisko, ne atpūtas, ne citu iestāžu ar ēkām (No zāles dep. J.Ādamsons: „Izniekoja!”), un tādēļ likuma norma tika grozīta līdzīgi Biedrību un nodibinājumu likuma prasībām. Lūdzu atbalstīt manu priekšlikumu un balsot „par”.".
• 2012_04_19-seq177 spokenText "23. - deputātes Irinas Cvetkovas priekšlikums. Par arodbiedrību īpašuma objektiem. Arī netika atbalstīts.".
• 2012_04_19-seq176 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 22. - deputātes Irinas Cvetkovas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 33, atturas - 13. Priekšlikums nav atbalstīts.".
• 2012_04_19-seq175 spokenText "Kolēģi! Spēkā esošā likuma norma faktiski nedarbojas. Tiesas atsevišķi neizskata pantā minētos strīdus, tāpēc panta definējums ir noformulēts pēc mūsdienu prasībām un saskaņā ar Darba likuma prasībām, saīsinot to, bet saglabājot tā būtību. Tāpēc es lūdzu atbalstīt manu priekšlikumu un balsot „par”.".
• 2012_04_19-seq173 spokenText "22.priekšlikums ir par domstarpību izskatīšanu starp arodbiedrību un darba devēju. Komisija neatbalstīja.".
• 2012_04_19-seq171 spokenText "21. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Nu, tur ir vārdu maiņa - esošie vārdi tiek nomainīti ar vārdiem „pie likumā noteiktās atbildības”. Arī to komisija neatbalstīja, vadoties pēc šiem vispārīgajiem apsvērumiem, ko es pateicu.".
• 2012_04_19-seq170 spokenText "Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 20. - deputātes Irinas Cvetkovas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 34, atturas - 14. Priekšlikums nav atbalstīts.".
• 2012_04_19-seq169 spokenText "20. - Irinas Cvetovas priekšlikums par arodbiedrību pārvaldes institūciju atbildību. Arī netika atbalstīts.".
• 2012_04_19-seq167 spokenText "Un 19. bija Juridiskā biroja priekšlikums, kurš piedāvāja šo vienu daļu no panta izslēgt. Arī to komisija neatbalstīja.".
• 2012_04_19-seq166 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 18. - deputātes Irinas Cvetkovas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 30, atturas - 12. Priekšlikums nav atbalstīts.".
• 2012_04_19-seq165 spokenText "Kolēģi! Vēršu jūsu uzmanību uz tādiem pantā izmantotiem vārdiem kā „strādnieki un kalpotāji”. Vēl pietrūkst „kolhoznieces”. Panta redakcija ir definēta atbilstoši mūsdienu prasībām un attiecas uz arodbiedrību pārvaldes institūciju locekļu papildgarantiem. Lūdzu atbalstīt manu priekšlikumu.".
• 2012_04_19-seq163 spokenText "18.priekšlikums ir par garantijām arodbiedrību pārvaldes institūciju locekļiem. Arī to komisija neatbalstīja.".
• 2012_04_19-seq162 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par 17. - deputātes Irinas Cvetkovas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 37, atturas - 12. Priekšlikums nav atbalstīts.".
• 2012_04_19-seq161 spokenText "Par 17. ... Nu, komisija neatbalstīja to...".
• 2012_04_19-seq160 spokenText "Tas ir 17.priekšlikums. Buiķa kungs, mums ir jābalso vispirms par 17.priekšlikumu.".
• 2012_04_19-seq159 spokenText "Tātad komisija neatbalstīja arī 18. ...".
• 2012_04_19-seq157 spokenText "Kolēģi! Vēlos uzsvērt, ka šis priekšlikums ir vērsts uz personu tiesiskās paļāvības stiprināšanu saistībā ar arodbiedrību darbu un atsauci uz esošo Darba likumu. Mainīta definīcija, kas vairs nepastāv. Darba disciplīna manā priekšlikumā ir definēta kā disciplinārs sods, bet patiesībā panta būtība nav mainīta. Lūdzu atbalstīt manu priekšlikumu.".
• 2012_04_19-seq155 spokenText "17. - Irinas Cvetkovas priekšlikums. Arī netika atbalstīts.".
• 2012_04_19-seq153 spokenText "Tāpat 16.priekšlikums, ko komisija neatbalstīja, ir Irinas Cvetkovas priekšlikums.".
• 2012_04_19-seq152 spokenText "Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 15. - deputātes Irinas Cvetkovas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 38, atturas - 12. Priekšlikums nav atbalstīts.".
• 2012_04_19-seq151 spokenText "Tā... tagad 15.priekšlikums. Tas ir par arodbiedrību pārvaldes institūcijām. Arī to komisija neatbalstīja.".
• 2012_04_19-seq150 spokenText "Mēs jau balsojām par to. Lūdzu rezultātu! Par - 37, pret - 28, atturas - 13. Priekšlikums nav atbalstīts.".
• 2012_04_19-seq149 spokenText "Nu, kam patīk literatūra, var palasīt Imanta Ziedoņa darbus par kolhoziem... Tā ka tas nav nekas briesmīgs, jo 20 gadus mēs bez kolhoziem iztikām, revolūcijas nav notikušas. Tā ka es aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu.".
• 2012_04_19-seq148 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 14. - deputātes Irinas Cvetkovas iesniegto priekšlikumu!".
• 2012_04_19-seq147 spokenText "Spēkā esošā redakcija paredz, ka arodbiedrības var ierosināt tādu amatpersonu saukšanu pie atbildības vai pat atbrīvošanu no darba, kuras neievēro kolhozu likumdošanas aktus. Kolēģi! (Smiekli un aplausi.) Kolēģi, kolhozi ir pagātnes palieka - padomju režīma laikā tos vēl 1935.gadā izveidoja Ļeņina tautsaimniecības kolektivizācijas plāna ietvaros. Es īpaši vēršos pie Nacionālās apvienības. Vai jūs esat gatavi atbalstīt šā jēdziena saglabāšanu spēkā esošajā likumā? (No zāles dep. Dz.Rasnačs: „Jā!”) Šinī gadījumā jūs nesapratīs jūsu vēlētājs. Esmu spiesta atgādināt (No zāles dep. I.Parādnieks: „Paldies!”), ka mēs dzīvojam neatkarīgā valstī un esam jau 21.gadsimtā. Daļa no mūsu jaunajiem deputātiem pat nezina, ko tas nozīmē - kolhozi, jo nekad nav tos redzējuši. Tāpēc es lūdzu atbalstīt manu priekšlikumu un balsot „par”.".
• 2012_04_19-seq145 spokenText "14. - deputātes Cvetkovas priekšlikums. Nu, kolēģe izteiksies. Es nekomentēšu.".
• 2012_04_19-seq143 spokenText "13. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums izslēdz 13.panta otro daļu... Nu, pietiekami gari. Varbūt es nelasīšu. Kā jau es teicu, argumenti ir tie paši. Mēs neatbalstām šo priekšlikumu.".
• 2012_04_19-seq142 spokenText "Lūdzu zvanu! Balsosim par 12. - deputātes Irinas Cvetkovas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 40, atturas - 12. Priekšlikums nav atbalstīts.".
• 2012_04_19-seq141 spokenText "Nu, es neatkārtošu argumentus.".
• 2012_04_19-seq139 spokenText "Minēto normu grozīju, arī ievērojot mūsdienu prasības. Kolektīvo un citu līgumu vietā paredzēts lietot jēdzienu „koplīgums”, kas ir noteikts, vadoties pēc Darba likuma prasībām. Lūdzu atbalstīt manu priekšlikumu.".
• 2012_04_19-seq137 spokenText "12.priekšlikums - savu biedru aizstāvības formas arodbiedrības nosaka statūtos un koplīgumos. Arī netika atbalstīts.".
• 2012_04_19-seq136 spokenText "Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 11. - deputātes Irinas Cvetkovas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 36, atturas - 14. Priekšlikums nav atbalstīts.".
• 2012_04_19-seq135 spokenText "11. - deputātes Irinas Cvetkovas priekšlikums. Arī to komisija neatbalstīja. (No zāles: „Balsot!”)".
• 2012_04_19-seq134 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par 10. - deputātes Irinas Cvetkovas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 40, atturas - 9. Priekšlikums nav atbalstīts. (No zāles dep. J.Ādamsons: „Augstākās padomes atbalstītāji! Lai dzīvo! Par sociālismu!”) Nākamais ir 11.priekšlikums.".
• 2012_04_19-seq133 spokenText "Es varu tikai atkārtot to, ko jau teicu. Gan arodbiedrības, gan komisija uzskatīja, ka nav nozīmes šo likumu labot. Ir vēl daudz labojumu, kuri būtu jāizdara. Tas tiks izdarīts līdz nākošā gada 1.maijam, šī komisija strādās. Lūdzu atbalstīt komisijas viedokli, tas ir, neatbalstīt šo priekšlikumu.".
• 2012_04_19-seq132 spokenText "Paldies. Debates slēdzu.".
• 2007_11_22-seq307 spokenText "Paldies. Debates slēdzu.".
• 2007_11_08-seq650 spokenText "Paldies. Debates slēdzu.".
• 2007_11_08-seq286 spokenText "Paldies. Debates slēdzu.".
• 2007_11_08-seq158 spokenText "Paldies. Debates slēdzu.".
• 2012_04_19-seq131 spokenText "Te mēs sastopamies ar brīnišķīgiem un vēstures notikumu pārpildītiem jēdzieniem - „Augstākā Padome”, „Ministru Padome”: „Latvijas Republikas Augstākajā Padomē un Latvijas Republikas Ministru Padomē arodbiedrības šīs tiesības realizē ar to republikānisko institūciju starpniecību.” Es saprotu, ka, iespējams, daži no jums sapņo, lai atgrieztos Augstākās padomes laiki, bet, ja mans priekšlikums netika atbalstīts tieši šā iemesla dēļ, tad mēs, iespējams, varam pievienoties... lai neatbalstītu to. Bet kā deputātiem mums jāuzņemas atbildība par to, ka likumā ir runa par iestādēm, kas jau sen nepastāv mūsu valstī. Tas nozīmē, ka šī likuma norma, tāpat kā daudzas citas, jau sen nedarbojas. Un mums ir jāuzņemas par to atbildība, un man liekas, ka būtu loģiski atbalstīt manu priekšlikumu un balsot „par”. Paldies.".
• 2012_04_19-seq129 spokenText "Arī 10.priekšlikums netiek atbalstīts.".
• 2012_04_19-seq127 spokenText "9. - Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts. Netiek atbalstīts arī 10. - deputātes Irinas Cvetkovas priekšlikums.".
• 2012_04_19-seq126 spokenText "Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. - deputātes Irinas Cvetkovas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 44, atturas - 10. Priekšlikums nav atbalstīts.".
• 2012_04_19-seq125 spokenText "8. - deputātes Irinas Cvetkovas priekšlikums. Netika atbalstīts. (No zāles: „Balsot!”)".
• 2012_04_19-seq123 spokenText "7. - izslēgt 6.pantu. Arī netika atbalstīts.".
• 2012_04_19-seq121 spokenText "6. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas netika atbalstīts.".
• 2012_04_19-seq120 spokenText "Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. - Saeimas Juridiskā biroja iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 42, atturas - 9. Priekšlikums nav atbalstīts.".
• 2012_04_19-seq119 spokenText "Jā, varbūt vēl viena piezīme. Lieta tāda, ka visvairāk šajā likumā ir ieinteresētas arodbiedrības, bet tās neatbalstīja šos priekšlikumus. Tā ka faktiski te ir tāda, nu, viennozīmīga attieksme. Tātad arī šo priekšlikumu mēs neatbalstām.".
• 2012_04_19-seq118 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams vai arī mums...".
• 2012_04_19-seq117 spokenText "Cienījamie kolēģi! No piedāvātās tabulas gan neizriet, ka Juridiskais birojs būtu atsaucis savu priekšlikumu. Es nezinu... Varbūt Kusiņa kungs to var pateikt pats. Bet, ja ir runa par būtību, tad šinī gadījumā tā faktiski ir vienīgā izmaiņa Arodbiedrību likumā. Un jauninājums ir Arodbiedrību reģistra vešana. Dabīgi, ka šī pozīcija ir attiecināma uz arodbiedrību izveidošanu, bet nekādā gadījumā uz arodbiedrību reģistrēšanu... reģistrāciju. Tāpēc Juridiskā biroja argumentācija, iesniedzot šāda veida grozījumus, godīgi sakot, sakārto lielā mērā līdz jaunā likuma izstrādāšanai visas pozīcijas, kas regulē arodbiedrību darbu. Un man šķiet, ka šis Juridiskā biroja priekšlikums ir atbalstāms gan pēc formas, gan arī no saturiskā viedokļa. Paldies.".
• 2012_04_19-seq116 spokenText "Jā, bet Juridiskais birojs neapstiprina, ka priekšlikums būtu atsaukts, un tas joprojām ir tabulā. Tātad par to ir iespējamas debates. Uzsākam debates. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.".
• 2012_04_19-seq115 spokenText "5.priekšlikums nav atbalstīts. Tas bija Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Nu, šo debašu rezultātā Juridiskais birojs savu priekšlikumu atsauca. Un tas būtībā ir saistīts ar 6.priekšlikumu. Tātad 5. un 6.priekšlikums netiek atbalstīts.".

• first
• previous
• next