Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2012_04_19-seq212> ?p ?o. }

• 2012_04_19-seq212 type Speech.
• 2012_04_19-seq212 number "212".
• 2012_04_19-seq212 date "2012-04-19".
• 2012_04_19-seq212 isPartOf 2012_04_19.
• 2012_04_19-seq212 spokenAs 150.
• 2012_04_19-seq212 spokenText "Augsti godātā priekšsēdētāja! Cienītie kolēģi! Es tā īsti nebiju gatavojies runāt, bet, noklausījies debates, nevarēju nekāpt tribīnē un kaut ko arī pateikt. Es paklausījos tos uzsvarus, ko mums uzlika Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs. Protams, atgādināšu, ka mums kopš 1996.gada vairs nav sociālā nodokļa, mums ir sociālās apdrošināšanas iemaksas. Bet tas varbūt nebūtu tā... Jā, iedzīvotāju skaita samazināšanās ir viens no argumentiem, kura dēļ jau 2010.gadā mēs nācām klajā ar šo priekšlikumu - no 2016.gada pakāpeniski palielināt pensionēšanās vecumu ar domu par ilgtermiņu - nevis par 2015. vai 2016.gadu, bet par 2020.-2030.gadu, kad tiešām varētu būt problēmas, ja ekonomikā nav izaugsmes. Sociālā nodokļa maksātāju skaita samazināšanās - jā, bet šeit ir ļoti liela daļa ēnu ekonomikas, kur ir nepieciešams komplekss darbs, nevis tikai kaut kāda pensionēšanās vecuma celšana. Nākošais - zemas iemaksas. Vjačeslava Dombrovska vadītajā apakškomisijā par nodokļiem mēs to paskatījāmies, kad mums ziņoja par to cilvēku skaitu, cik nodokļu maksātāji ir tie, kas maksā no minimālās algas. Tas skaitlis priekš mūsu valsts ir nesamērīgi liels. Protams, līdz ar to visu šo iemaksu - gan iedzīvotāju ienākuma nodokļa, gan sociālās apdrošināšanas iemaksu - apjoms ir salīdzinoši mazs. Mums, protams, jāstrādā pie tā, lai ekonomika augtu un lai cilvēkiem būtu lielāki ienākumi, no kā arī maksāt. Jo šī ir apdrošināšanas sistēma, kur cilvēks no saviem ienākumiem, maksājot iemaksas, nodrošina sevi pret tādiem riskiem kā vecums, slimība, bezdarbs, no kuriem neviens nav... neviens nevar izbēgt. Mūža ilgums... Nepiekritīšu! Šis īsti nav arguments, lai mēs celtu pensionēšanās vecumu. Par mērķiem. Mērķi bija uzkrājums, lai pēc tam varētu veikt indeksāciju, jo nākotnē būs mazākas pensijas... Nē! Mērķis pirmām kārtām ir pēc iespējas vairāk cilvēku pie samazinātā iedzīvotāju skaita saglabāt darba tirgū, ne tikai ilgāk strādājot, bet arī ātrāk sākot. Tas nozīmē, ka mums šeit ir jārisina jautājums kompleksi. Mēs nedrīkstam aprobežoties tikai ar pensionēšanās vecuma pacelšanu vien. Šeit ir ietverta gan izglītības sistēma, gan nodokļu sistēma, gan nodarbinātības problēmas. Pirmām kārtām par to, ar ko mēs nācām klajā, bet ko tā arī līdz galam neizdarīja, - budžeta sakārtošana. Tām iemaksām, kuru tur nav un kuras nav paredzētas, tādām kā apdrošināšanas iemaksas, ir jābūt no pamatbudžeta. Diemžēl par to mums neizdevās citus pārliecināt, mēs labāk pacēlām darbaspēka nodokli, lai varētu nosegt vecāku pabalstus, nevis mēģinājām tomēr ņemt no pamatbudžeta, kur šie maksājumi bija paredzēti un ir paredzēti arī visās citās valstīs, kur to nodrošina no valsts pamatbudžeta. Šobrīd mēs dzirdam arī publiskajā telpā, ka mums ir labi budžeta ienākumi, ka mēs samazināsim PVN, bet neskatāmies darbaspēka nodokļa samazināšanas virzienā. Taču, manuprāt, pašlaik ir tas brīdis, kad mēs tās izmaksas varam nest pāri - mazināt darbaspēka nodokļus, nevis kaut kādā veidā runāt par pievienotās vērtības nodokļa mazināšanu. Mēs daudz vairāk iegūsim gan pamatbudžetā, gan tajā pašā sociālās apdrošināšanas budžetā no šīm iemaksām, dodot cilvēkiem redzējumu... garantiju atgriezties legālajā darba tirgū un veikt lielākas iemaksas no saviem ieņēmumiem. Nu, te man liekas, ka tie, kuri ir ekonomisti, pilnīgi labi to saprot, ko nozīmē tie stimuli, kurus mēs varam iedot ar darbaspēka nodokļiem. Jā, Siliņas kundze pieminēja - ļoti labi un pareizi! -, ka tas nav tikai Labklājības ministrijas darbs. Šeit faktiski ir jāiegulda visu ministriju darbs, lai mēs nodrošinātu to, ka ir nodokļu politika gan šiem pirmspensijas vecuma cilvēkiem, lai ieinteresētu uzņēmējus viņus turēt darbā, gan tā pati izglītības sistēma, gan Ekonomikas ministrijas un Labklājības ministrijas sadarbība par ilgtermiņa, vidēja termiņa un īstermiņa darba tirgus attīstīšanu. Nekad nepiekritīšu tiem argumentiem, ka no valsts atbalstīsim uzņēmējdarbību, taisīsim rūpnīcas. Mēs varam taisīt, mēs varam ražot, bet tas viss mums ir kaut kur jāpārdod. Un šeit, manuprāt, šie nav īstie argumenti. 2014.gads. Kāpēc mēs savā laikā arī... Faktiski Pasaules Banka bija tā, kas izstrādāja šos priekšlikumus Starptautiskajam Valūtas fondam un Eiropas Komisijai par to, ko ir nepieciešams reformēt mūsu apdrošināšanas sistēmā. Toreiz mēs ilgi skaidrojām un strīdējāmies par to, kurā gadā - 2013., 2014. gadā, kad mums ir jāatdod aizdevumi... kā mums ir jāpaceļ ekonomika šajā laikā. Un pārliecinājām par to, ka loģiskais ir 2016.gads, no kura mēs pakāpeniski, protams, varam celt šo pensionēšanās vecumu. Nu, pieļauju, ka šobrīd ir kaut kādā veidā palikušas kaut kādas vienošanās ar Starptautisko Valūtas fondu, ka nepieciešams ir 2014.gads. Bet, kamēr mēs neesam sakārtojuši visas šīs lietas, kuras jau es iepriekš minēju, kā arī nodrošinājuši darba tirgu, to, ka ir darba vietas un šiem cilvēkiem ne tikai mācīties vai priekšlaicīgi pensionēties ir iespējas... un to var darīt, jo tas priekšlikums arī bija komplekss... Vēl viens iemesls, kāpēc 2014., ne 2016.gads. Ko mēs iegūstam? Mums ir iespējama priekšlaicīga pensionēšanās, un, ja cilvēki to izvēlēsies, būs izdevumi: iespējams, daļai būs nepieciešami pabalsti, jo priekšlaicīgā pensija būs pārāk maza, lai samaksātu gan par siltumu, gan visus citus komunālos maksājumus. Šie izdevumi uzgulsies uz pašvaldībām, tāpat apmācības. Tās kopumā ir publiskās finanses. Ja mēs vienā pusē kaut kādā veidā mēģināsim ietaupīt, nesakārtojot visu kopumu, tad mēs radīsim otrā vietā izdevumus un kopumā publiskās finanses no tā neko neiegūs. Šeit, man liekas, vajadzētu mazliet pārdomāt un iedziļināties gan apdrošināšanas sistēmā, gan nodokļu sistēmā, lai mēs šādus lēmumus vispār varētu pieņemt tik strauji. Šeit, manuprāt, nav vajadzīgs tas straujums, jo vienošanās ar sabiedrību jau faktiski bija. Tāpēc es aicinu neatbalstīt šo likumprojektu, atdot to atpakaļ komisijai, izlabot jau pirms pirmā lasījuma un tad virzīt tālāk, jo likumprojektā ir arī normas, kuras ir vajadzīgas un ar kurām būtu jāvirzās uz priekšu. Paldies.".
• 2012_04_19-seq212 language "lv".
• 2012_04_19-seq212 speaker Uldis_Augulis-1972.
• 2012_04_19-seq212 mentions Q193089.
• 2012_04_19-seq212 mentions Q21625222.
• 2012_04_19-seq212 mentions Q8880.
• 2012_04_19-seq212 mentions Q7164.
• 2012_04_19-seq212 mentions Q9368990.
• 2012_04_19-seq212 mentions Q7804.