Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2012_04_19-seq220> ?p ?o. }

• 2012_04_19-seq220 type Speech.
• 2012_04_19-seq220 number "220".
• 2012_04_19-seq220 date "2012-04-19".
• 2012_04_19-seq220 isPartOf 2012_04_19.
• 2012_04_19-seq220 spokenAs 10.
• 2012_04_19-seq220 spokenText "Es saprotu, ka lielākā daļa jau domā par pusdienām, nevis par tālākām diskusijām, tāpēc centīšos runāt īsi. Mēs esam dzirdējuši šodien daudz skaistu vārdu par to, kā vajag glābt speciālo budžetu, ka jārūpējas par tā ilgtspēju. Es arī personīgi piekrītu, ka tas ir jādara un ka ir jāveic pasākumi, lai šo ilgtspēju nodrošinātu, citādi tās nebūs. Jautājums - vai šie piedāvātie grozījumi to nodrošina? Mēs te esam dzirdējuši karstasinīgas runas par to, cik te viss skaisti izskatīsies. Ziniet, es savā iepriekšējā darbā... Apmēram desmit gadus esmu strādājis ar tarifu projektiem, tāpēc atļaušos apgalvot, ka kaut ko saprotu no aprēķiniem. Ja mēs skatāmies uz pensijām un tarifiem, tad principā tas ir gandrīz viens un tas pats. Tarifi ir domāti priekš tā, lai salāgotu ieņēmumu plūsmu ar izdevumu plūsmu. Šeit ir otrādi. Mēs cenšamies ar... pensijas... tas ir, lai salāgotu izdevumu plūsmu ar ieņēmumiem. Principi ir tie paši. Pamatā ir aprēķini, pamatā ir metodika, kā tika minēts, arī matemātiskais modelis kaut kāds un pamatojums, kādā veidā mēs iegūstam šo salāgošanu. Es pieņemu, ka jūs visi esat iepazinušies ar likuma grozījumiem, ar tiem, kuri ir iesniegti Saeimā un balstoties uz kuriem šodien mums ir jāpieņem lēmums. Es arī ar tiem ļoti uzmanīgi iepazinos - un ko es tur atklāju? Es neatklāju nevienu ciparu, nevienu aprēķinu, kas pierādītu, ka šie grozījumi nodrošinās ilgtspējīgu speciālo budžetu. Nekur to nav! Atšķiriet, apskatieties! Maksimums, ko jūs tur atradīsiet, ir dati par 2014.-2015.gadu. Par 2014.-2015.gadu... Ko jūs tur atradīsiet? Jūs atradīsiet tikai izdevumus. Jautājums ir... Ja mēs runājam par budžetu, ja mēs runājam par šo ilgtspēju, tad droši vien būtu jābūt pretī arī ieņēmumiem, kaut kādiem aprēķiniem. To nav! Ir vienkārši kaut kādas izdevumu izmaiņas, un vairāk nekā nav. Es uzrakstīju vēstuli labklājības ministram ar lūgumu iesniegt man šos datus, ka es vēlētos pārliecināties, ka tas, kas tiek ar šiem grozījumiem piedāvāts, tik tiešām tiks reāli sasniegts. Es lūdzu iesniegt man šos izejas datus, iesniegt aprēķinu metodes, iesniegt visus tos pieņēmumus, uz kuru pamata tiek apgalvots, ka ar šiem grozījumiem ilgtspēja tiks nodrošināta. Es tos joprojām neesmu dabūjis. Tad es apskatījos, pats mēģināju no tiem datiem, kas ir, pārliecināties, kas tad tur sanāk. Un atklājās interesanta aina: pat tad, ja mēs paņemam šos 2014.-2015.gada datus... teiksim, paņemam šo jutīgo jomu, kas saistīta ar pensionēšanās vecuma paaugstināšanu, tad tur ir ļoti interesanti šie dati... Ja jūs paskatāties, cik tur ir pensionāru, tad šo pensionāru, kuri mums tagad it kā neaizies pensijā, sanāks vairāk, nekā viņu sanāk pašlaik pēc Centrālās statistikas pārvaldes pēdējās tautas skaitīšanas datiem. Man jautājums: no kurienes parādīsies vēl šie potenciālie pensionāri? Mums ir... Kas? Vai mēs gatavojamies pasaules galam 2012.gadā, ka pie mums kāds te vēl nolaidīsies un prasīs pensionēties? Tas ir pats mazākais! Tas, kas mani samulsināja. Es vēlāk paņēmu šīs krāsainās bildītes, jo principā vienīgais materiāls, uz kura pamata mēs šodien varam pieņemt lēmumu, ka šie pensiju grozījumi būs ilgtspējīgi, ir vienkārši krāsainas bildītes, kas mums ir noliktas priekšā. Un arī šeit parādījās interesanta nianse. Man rokā ir aprēķini, kur faktiski nav nekādu aprēķinu. Tātad mums nav nekādu datu par šo ilgtspējīgo budžetu. Mums nav arī datu, kas parādītu, kādas tad reāli izmaiņas būs šinī 2014.-2015.gadā. Jo, ja mēs paskatāmies kaut vai šīs pašas izmaiņas, kuras ir prognozētas, balstoties uz nekorektiem datiem... kā ir aprēķināti, teiksim, šie paši iespējamie ieguvumi no šīm izmaiņām speciālajā budžetā, tad mēs redzam, ka tur akli ir pieņemts, ka visi pensionāri, kuri tagad neaizies pensijā, automātiski paliks darba tirgū. Šeit neparādās nekādi aprēķini, cik lieli papildu izdevumi radīsies speciālajam budžetam sakarā ar to, ka daļa kļūs par bezdarbniekiem un ka viņiem vajadzēs maksāt bezdarba pabalstu. Šādu aprēķinu tur nav! Tur arī tiek pieņemts, ka visi pensionāri, kas tagad vēl... ka visi potenciālie pensionāri, kuri nekļūs pensionāri... ka viņi ir strādājošie pensionāri un ka neviens no viņiem nav bezdarbnieks, ka neviens no viņiem pašlaik nesaņem bezdarbnieka pabalstu. Tātad pat šajās mazajās niansēs šeit jau ir absurdi! Tātad, pirmkārt, nepatiesi ir jau izejas dati; otrkārt, aprēķini nav korekti; treškārt, mums vispār nav aprēķinu par turpmākajiem gadiem. Kas paliek vēl interesantāks? Ja jūs esat iepazinušies ar šo dokumentu, kurš mums ir iesniegts un uz kura pamata šodien jūs taisāties balsot par šiem likuma grozījumiem, tad 5.punkts, kur ir apkopojums šiem visiem aprēķiniem, kas mums ir iedoti, skan... kurš ir izcelts boldēti, ar treknu tekstu... skan: „Kopējais finansiālais ietaupījums valsts speciālajā budžetā 2014.gadā sastādīs 9,3 miljonus latu. Kopējais ietaupījums 2015.gadā sastādīs 20 miljonus latu.” Tālāk mēs paskatīsimies šos skaidros, skaistos grafikus, kas mums tika rādīti priekšā. Ko es redzu pēc šiem grafikiem? Un jūs droši vien redzējāt arī televīzijā, ka tie sadalās... Pēc šiem grafikiem sanāk jau pilnīgi citi cipari - tur jau simti miljonu parādās. Un blakus šiem grafikiem... Tātad šeit parādās 2014.gadā starpība... Jā, 2014.gadā ir vairāk nekā 150 miljoni, 2015.gadā - 300 miljoni. Blakus šiem pašiem slaidiem, kas mani vēl vairāk samulsināja... Es skatos tālāk šos slaidus, ko ir uztaisījusi Labklājības ministrija, par scenāriju „A” un par scenāriju „B”. Skatos, kā tad īsti ir ar to 2014.gadu, cik tad liels tur tas ietaupījums iznāk. Un es tagad skatos scenāriju „A”, tas ir tas, ja netiek izmaiņas veiktas, - 2014.gadā ieņēmumi (tie ir gan tūkstošos norādīti)... tātad ir 1 miljards 249 miljoni, izdevumi - 1 miljards 249 miljoni. Finansiālā bilance - mīnus 143. Es tiešām gribu redzēt jūsu matemātisko modeli, kā jūs to ieguvāt! Jo kas paliek interesanti? Ja mēs paskatāmies otro scenāriju par 2014.gadu, tad 2014.gadā ieņēmumi atkal ir 1,249 miljardi, izdevumi - 1,249 miljardi, finansiālā bilance - mīnus 7. Nu, tiešām ļoti interesanti! Tātad, kolēģi, ja mēs pieejam tagad ar visu nopietnību tam, par ko mēs šodien diskutējam, un tam, kas mums ir piedāvāts, tad jūs man, lūdzu, pasakiet, kā, balstoties uz šiem datiem, kas ir mūsu rīcībā, mēs šodien varam balsot? Es tik tiešām gribētu atbalstīt to kolē��u piedāvājumus, kuri teica, ka šis priekšlikums būtu jāatdod atpakaļ komisijām un vēlreiz kārtīgi jāsagatavo. Jo - kas pretējā gadījumā sanāk? Šeit ir trīs varianti šinī situācijā tātad: vai nu ierēdņi, kas ir taisījuši šo priekšlikumu, ir absolūti nekompetenti, vai - otrs variants! - viņi mūs uzskata par kretīniem, kas neko nesaprot, vai - trešais variants! - viņiem patiesībā ir dziļi vienalga, kas notiks ar to sabiedrības daļu, kura savas saistības pret valsti ir izpildījusi, kārtīgi strādājusi. Un tagad par viņiem ir jāparūpējas! Nu, mēs ar viņiem rīkojamies nevērīgi. Es personīgi labāk tad gribētu, lai ir otrais variants. Jā, jo šinī gadījumā tad mēs varam pierādīt, ka mēs neesam kretīni, ka mēs tik tiešām rūpējamies par šo valsti, ka tik tiešām esam spējīgi pildīt savus pienākumus. Kā tad vajadzētu normāli izskatīties šim priekšlikumam? No vienas puses, es pašlaik to kritizēju, un jūs varat teikt: jā, viegli ir kritizēt. Kā tad būtu normāli tas izskatījies, ja tik tiešām šī valdība rūpētos par savu tautu un tiešām to uztrauktu šī sociālā budžeta ilgtspēja un tas, kas notiks ar cilvēkiem, kuriem vēlāk vajadzēs saņemt šīs samaksas? Tad, pirmkārt, būtu iesniegti normāli aprēķini, pēc kuriem mēs varētu pārliecināties, ka tik tiešām šie grozījumi nodrošina šo ilgtspēju. Kāpēc man radās bažas? Es mēģināju likt iekšā ciparus, ņemot vērā reālo demogrāfisko situāciju, ņemot vērā visas tās tendences, ko mēs zinām, un nekādi tas nesanāca, nekādi nesanāca tie cipari, kas tiek piedāvāti. Tāpēc es ļoti gribētu redzēt šo matemātisko modeli. Droši vien mēs rakstīsim deputātu pieprasījumu Labklājības ministrijai, lai mums būtu iespēja dabūt šos izejas datus un pārliecināties par šo aprēķinu patiesumu. Tātad, pirmkārt, vajadzētu būt šiem aprēķiniem. Otrkārt. Ja mēs runājam par kādiem pasākumiem, kaut vai par šo pašu pensionēšanās vecuma paaugstināšanu, tad tas būtu tikai normāli, ja valdība paralēli ar to, ka tā paceļ šo pensionēšanās vecumu... ka tā paralēli parādītu arī pasākumu kompleksu, ko tā veiks, lai šie cilvēki paliktu darba tirgū, lai viņiem palīdzētu pašiem nopelnīt šo naudiņu un sagaidīt šo pensionēšanās vecumu. Tā ir viena lieta. Tālāk. Ja mēs runājam par kādu solidaritāti, tad es to neredzu šinī priekšlikumā. Šeit nav nekādas solidaritātes, vienkārši ir problēma! Mēs to tradicionāli risinām - kā? Liksim uz tautas pleciem, nogriezīsim... Domājiet! Normāli, solidāri būtu, ka arī valdība no savas puses parādītu, ko tā darīs šinī situācijā. Tātad, ja ir problēma ar speciālo budžetu, tad viena puse... jā, mēs te skatāmies, kā mēs varam samazināt izdevumus. Otra puse, kad valdība parāda, kā tā rūpēsies par to, lai šie ieņēmumi šinī budžetā būtu lielāki, paralēli skaidrotu tautai savu ēnu apkarošanas plānu, kādā veidā panāks to, ka sociālās apdrošināšanas iemaksas pieaugs šinī budžetā, paralēli skaidrotu par visiem šiem ekonomikas stimulācijas jautājumiem. Bet nu pats galvenais, uz ko es gribētu aicināt tos, kas gatavoja šos likuma grozījumus, lai nodrošinātu tā saucamo ilgtspēju šim sociālajam budžetam. Ja mēs runājam par pensijām, tad, atvainojiet, kāpēc jums ir tik šaurs skatījums uz to, kas pašlaik vispār notiek ar pensiju sistēmu? Droši vien visi mēs esam lietas kursā par to, ka pensiju sistēma mums sastāv no vairākiem līmeņiem. Kāpēc mēs esam ķērušies klāt tagad tikai pie pirmā līmeņa? Mums vēl ir arī otrais pensiju līmenis. Lūk, kā es to redzētu: ka varbūt viens no risinājumiem, kā varētu... Panākt ne tik daudz uz topošo pensionāru rēķina visu šo nepieciešamo ilgtspēju, bet padomāt par to, kā efektīvāk izmantot pensiju otro līmeni! Pašlaik tur gandrīz miljards ir uzkrājies, un tas atrodas kaut kur ārzemju vērtspapīros - tā vietā, lai liktu tam atgriezties šeit un dotu tam iespēju strādāt šeit, Latvijas ekonomikā. Lūk, caur to reāli stimulēt darba vietas, stimulēt nodokļa... sociālās apdrošināšanas iemaksas! Lūk, tas būtu reāls mehānisms! To valdība varētu izdarīt. Kāpēc valdība to nedara? Šeit atkal tāda... ļoti savdabīga situācija atkal veidojas. Ja mums kaut ko vajag attiecībā uz sabiedrību, tad mēs esam gatavi griezt, mainīt, bet, ja kaut kas tagad varbūt varētu aizskart banku intereses, tad - nekādā ziņā! Ja mēs paskatāmies šo otro pensiju fondu jeb līmeni, tad redzam, ka tā vidējais ienesīgums sastāda aptuveni 0,5 procentus. Nu, atvainojiet, vai tās ir tiešām rūpes par mūsu pensiju sistēmu? Tās ir rūpes par ilgtspēju? Es aicinu tik tiešām šodien vienoties par to, ka mēs atdodam šo priekšlikumu atpakaļ komisijām un lūdzam, lai tas tiek atbilstoši sagatavots. Pretējā gadījumā sanāk tā, ka šodien... Es nezinu, kā jūs, kolēģi, bet es neredzu pamata, lai es varētu balsot par šādu likumprojektu. Principā balsot par šādu likumprojektu nozīmē apliecināt to, ka... es neredzu pamatu, kā es varu balsot „par” šādu likumprojektu. Principā balsot „par” šādu likumprojektu nozīmē apliecināt to, ka Saeima ir vienkārši akla balsošanas mašīna, jo mēs principā balsosim ne par ko - par krāsainām bildītēm, kas mums ir parādītas. Vai tiešām mēs gribam šādi izskatīties tautas priekšā? Tad mums nav jābrīnās, ka tā tik tiešām var iziet ielās un mēs varam piedzīvot kārtējo referendumu. Es nedomāju, ka tas ir pareizais ceļš, kā mums vajadzētu risināt, kā mums vajadzētu virzīties šajā jautājumā. Paldies. (No zāles dep. J.Kursīte-Pakule: „Nu ļoti īsa runa!” Dep. Dz.Zaķis: „Paldies, Ivar!”)".
• 2012_04_19-seq220 language "lv".
• 2012_04_19-seq220 speaker Ivars_Zarins-1969.
• 2012_04_19-seq220 mentions Q822919.
• 2012_04_19-seq220 mentions Q211.
• 2012_04_19-seq220 mentions Q3743265.