Matches in Saeima for { ?s <http://purl.org/linkedpolitics/vocabulary/spokenText> ?o. }
- 2012_05_17-seq189 spokenText "Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 24.maijs. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Komerclikumā”, otrais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Jānis Tutins.".
- 2012_05_17-seq188 spokenText "24.maijs.".
- 2012_05_17-seq146 spokenText "24.maijs.".
- 2012_05_17-seq187 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām”” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - 1, atturas - 26. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.".
- 2012_05_17-seq186 spokenText "Kolēģi, lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.".
- 2012_05_17-seq184 spokenText "19. - finanšu ministra Andra Vilka priekšlikums par spēkā stāšanos. Ir atbalstīts.".
- 2012_05_17-seq183 spokenText "Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 18. - Juridiskā biroja iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 37, pret - 53, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2012_05_17-seq182 spokenText "18. - Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens no zāles: „Balsot!”)".
- 2012_05_17-seq171 spokenText "Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 12. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - 28, atturas - 3. Priekšlikums ir atbalstīts.".
- 2012_05_17-seq170 spokenText "12. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts. (Starpsauciens no zāles: „Balsot!”)".
- 2012_05_17-seq169 spokenText "Deputāti lūdz balsojumu par 11.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 11. - Juridiskā biroja iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 46, pret - 32, atturas - 4. Priekšlikums atbalstīts. Tas ir rezultāts tam, ka deputāti sarunājas un neseko līdzi tam, kas notiek sēdē. (No zāles dep. V.Agešins: „Jāseko līdzi tam, kas notiek!”) Paldies jums.".
- 2012_05_17-seq168 spokenText "11. - Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsaucieni no zāles: „Balsot! Labs priekšlikums!”)".
- 2012_05_17-seq150 spokenText "2. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums par tā sauktajām riska adresēm jeb definīcija, kur tad ir tā patversme. Ir atbalstīts.".
- 2012_05_17-seq148 spokenText "Esam saņēmuši 19 priekšlikumus. Daļu esam atbalstījuši, daļu - ne. 1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.".
- 2012_05_17-seq147 spokenText "Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 24.maijs. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām””, otrais lasījums. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Ozoliņš.".
- 2012_05_17-seq145 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par Valsts ieņēmumu dienestu”” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.".
- 2012_05_17-seq144 spokenText "Mēs vēl joprojām atļaujam reģistrēt, teiksim, patversmēs uzņēmumus. Vajadzētu izdarīt kaut kā tā, lai mums tie nav visu laiku jāslēdz ciet un lai tos nevarētu reģistrēt. Lūdzu atbalstīt. Paldies.".
- 2012_05_17-seq143 spokenText "Čepānes kundze, tiek uzrunāta Juridiskā komisija. Vai jūs dzirdējāt?".
- 2012_05_17-seq142 spokenText "Labdien, kolēģi! Izskatām likumprojektu „Grozījumi likumā „Par Valsts ieņēmumu dienestu””. Nav saņemts neviens priekšlikums. Lūdzu atbalstīt otrajā lasījumā. Atgādināšu, ar ko šie grozījumi ir saistīti. Valsts ieņēmumu dienestam tiek deleģēta funkcija - noteiktā kārtībā slēgt vienošanos ar nodokļu maksātājiem par tirgus vērtības vai cenas noteikšanu konkrētajam gadījumam saistībā ar nodokļu aprēķināšanu. Un otrs galvenais grozījums ir par to, kādā veidā Valsts ieņēmumu dienests pieņems lēmumu par kapitālsabiedrības darbības izbeigšanu. Lielākoties man rada izbrīnu tas, ka Latvijā vēl joprojām var reģistrēt uzņēmumus, teiksim, patversmēs, cietumos un tā tālāk. Un tad Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā mums ir jānodarbojas ar to, lai atrastu veidu, kādā šos uzņēmumus, teiksim tā, slēgt. Skatoties uz Juridiskās komisijas pusi, man būtu aicinājums paskatīties, vai mēs varam kaut ko lietas labā darīt, lai tādi uzņēmumi vairs nevarētu tikt reģistrēti.".
- 2012_05_17-seq141 spokenText "Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 25.maijs. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par Valsts ieņēmumu dienestu””, otrais lasījums. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Ozoliņš.".
- 2012_05_17-seq140 spokenText "25.maijs.".
- 2009_04_30-seq426 spokenText "25.maijs.".
- 2012_05_17-seq139 spokenText "Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Ārstniecības likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.".
- 2012_05_17-seq137 spokenText "Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli par 8.priekšlikumu.".
- 2012_05_17-seq136 spokenText "Ir atbalstīts arī 8. - veselības ministres Ingrīdas Circenes priekšlikums.".
- 2012_05_17-seq134 spokenText "7. - veselības ministres Ingrīdas Circenes priekšlikums. Tiek atbalstīts.".
- 2012_05_17-seq132 spokenText "6. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Tiek atbalstīts.".
- 2012_05_17-seq130 spokenText "5. - priekšlikums, ko veselības ministres vietā iesniegusi zemkopības ministre Straujumas kundze. Atbalstīts un redakcionāli precizēts.".
- 2012_05_17-seq128 spokenText "4. - veselības ministres Circenes kundzes priekšlikums. Tiek atbalstīts.".
- 2012_05_17-seq126 spokenText "2. - priekšlikums, ko veselības ministres vietā iesniegusi zemkopības ministre Straujumas kundze. Daļēji atbalstīts un iekļauts 3. - atbildīgās komisijas priekšlikumā, kurš tika atbalstīts.".
- 2012_05_17-seq124 spokenText "Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Strādājam ar likumprojektu „Grozījumi Ārstniecības likumā” (dokuments Nr.895). Uz otro lasījumu tika iesniegti astoņi priekšlikumi. 1. - priekšlikums, ko veselības ministres vietā iesniegusi zemkopības ministre Straujumas kundze. Tika atbalstīts.".
- 2012_05_17-seq123 spokenText "Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 24.maijs, izskatīšana - Saeimas 31.maija sēdē. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Ārstniecības likumā”, otrais lasījums. Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Vitālijs Orlovs.".
- 2012_05_17-seq122 spokenText "Lūdzu iesniegt priekšlikumus līdz 24.maijam un skatīt Saeimas 31.maija sēdē.".
- 2012_05_17-seq121 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Vides aizsardzības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma laiku.".
- 2012_05_17-seq119 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Vides aizsardzības likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.".
- 2012_05_17-seq118 spokenText "Labdien, cienījamie kolēģi! Tātad jūsu uzmanībai - grozījumi Vides aizsardzības likumā. Ar šiem grozījumiem Vides pārvaldības valsts birojam tiek deleģēta atbildība par Eiropas Savienības ekomarķējuma piešķiršanu Latvijas uzņēmumu ražotajiem produktiem. Atbildīgā komisija izskatīja šo jautājumu un, ņemot vērā, ka tas saistīts arī ar kārtējo Eiropas Komisijas regulu ieviešanu, lūdz (No zāles: „Balsot!”) šo likumprojektu izsludināt par steidzamu.".
- 2012_05_17-seq117 spokenText "Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 25.maijs. Paldies. Pirms mēs turpinām izskatīt apstiprināto darba kārtību, ir saņemts priekšlikums par iespējamām izmaiņām tajā. Saeimas Prezidijs ir saņēmis Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas Saeimas 17.maija sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektus „Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” un „Grozījumi likumā „Par pievienotās vērtības nodokli”” izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Vides aizsardzības likumā ”, pirmais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Ingmārs Līdaka.".
- 2012_05_17-seq116 spokenText "Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 25.maijs.".
- 2011_05_19-seq291 spokenText "Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 25.maijs.".
- 2012_05_17-seq115 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Darba likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - 1, atturas - 23. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.".
- 2012_05_17-seq113 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā kas piebilstams? Lūdzu zvanu! Balsosim par 11. - tieslietu ministra Gaida Bērziņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 41, pret - 46, atturas - 4. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2012_05_17-seq112 spokenText "Jā, kolēģi! Es nedaudz arī pievienotos tam, ko teica Vjačeslavs Dombrovskis. Vienkārši vērojot to kopējo diskusiju, to, ka emocijas sakarā ar šo jautājumu, es domāju, ir pārāk sakāpinātas un... taču sliecos vairāk atbalstīt un arī atbalstīju iepriekšējo balsojumu. Man ir bažas vienīgi par to, ka šis ir vairāk tāds formāls un simbolisks balsojums, jo... Es minēšu citu piemēru. Ir noteikts likumā, ka ārvalstnieki nevar iegūt savā īpašumā zemi un mežu līdz 2014.gada 1.maijam, savukārt pirms mēneša es biju konferencē, kur ārvalstu investori lielījās ar ļoti lielām platībām, ko viņi jau nopirkuši. Līdz ar to mans ierosinājums būtu iet vēl tālāk un papildināt, un varbūt noteikt arī to, ka nedrīkst prasīt nepamatoti... izvirzīt nepamatotas prasības, piemēram, attiecībā uz izglītības līmeni, jo no vairākiem paziņām es esmu dzirdējis par tieši šādu diskrimināciju. Paldies.".
- 2012_05_17-seq110 spokenText "Sveicināti! Tikai pavisam īsi. Liels paldies visiem tiem deputātiem, kuri tomēr iestājas par latvisku Latviju un iepriekšējā balsojumā atbalstīja 10.priekšlikumu. Es ceru, ka attiecībā uz šo priekšlikumu šis skaits pieaugs, nevis saruks un ka to divvalodības atbalstītāju skaits, kuri dažreiz piesedzas, saruks varbūt līdz vienai frakcijai tur pa kreisi. Paldies.".
- 2012_05_17-seq108 spokenText "11. - tieslietu ministra Gaida Bērziņa priekšlikums. Komisijas balsojumā nav atbalstīts.".
- 2012_05_17-seq107 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā kas piebilstams? Lūdzu zvanu! Balsosim par 10. - tieslietu ministra Gaida Bērziņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 41, pret - 44, atturas - 4. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2012_05_17-seq106 spokenText "Labdien, Saeimas priekšsēdētāj, labdien, kolēģi! Neatkarīgo deputātu grupai būs brīvais balsojums, jo mums tiešām viedokļi dalās. Es pamatošu savu balsojumu. Es tiešām balsošu „pret”, jo es uzskatu, ka Darba likumā ļoti retos gadījumos vispār mēs liekam iekšā kvalifikācijas prasības, bet mums īsti nav izstrādāti instrumenti, kā tām izsekot līdzi. Otra lieta. Mēs visu laiku runājam par to, ka mēs diskriminēsim tos darba ņēmējus, kas nezina krievu valodu. Bet runa jau ir arī par konkurenci... par konkurētspēju. Tātad mēs savā ziņā šādā veidā diskriminējam tos, kas zina vairāk valodu. Kāpēc jūs nepaskatāties no tā viedokļa? Un es ļoti ceru, ka darba devējam, mēs, parlaments, tomēr saglabāsim iespēju izvēlēties darbiniekus. Es gribu vēl vienu piebildi - par to, ka latviešu valodu mēs saglabāsim sirdī un galvā un par to jācīnās... (Zālē dep. J.Kursīte-Pakule u.c. frakcijas VIENOTĪBA deputāti aplaudē un smejas.) Par to mums ir jācīnās katram pašam ar savu pārliecību. Ar likumu vien un uzrakstītu burtu mēs to neaizstāvēsim tad, ja paši no sirds neticēsim un nedarīsim, un nerunāsim, un neintegrēsim... Paldies.".
- 2012_05_17-seq104 spokenText "Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Dāmas un kungi! Mana uzruna šoreiz būs pavisam īsa un, kā dzirdat, otrajā latviešu valodas paveidā. Bet, jo vairāk es dzirdu šīs debates no abām pusēm, jo vairāk nostiprinās mana pārliecība, ka ne tikai Latgales reģionā, bet arī visas Latvijas sabiedrības saliedētībai mums ļoti derētu stiprināt arī pirmo latviešu valodas paveidu jeb Latgales latviešu valodu - tā saukto latgaliešu valodu. Paldies. (Aplausi.)".
- 2012_05_17-seq103 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Jurim Viļumam. (No zāles starpsauciens: „Par latgalīšu volūdu!”)".
- 2012_05_17-seq102 spokenText "Godātie kolēģi! Tikko bija referendums. 18.februārī. Vienoti balsojām: 820 tūkstoši nobalsoja pret krievu valodu kā otru valsts valodu. Zatlera Reformu partija, tagad jūs esat to 280 tūkstošu pusē. Jūs teiksiet: bizness ir privātā sektora jautājums. Es teikšu: kam tad ir tāda institūcija kā Valsts darba inspekcija? Valsts darba inspekcija nepārbauda tikai valsts sektorā strādājošos; Valsts darba inspekcijas uzdevumi pamatā ir saistīti tieši ar Darba likuma pārkāpumiem privātajā sektorā! Jūs apzināti jaucat pakalpojumu sektoru, Dombrovska kungs, ar tām nozarēm, par kurām runājam mēs. Kur nav vajadzīga pakalpojumu sniegšana. Mēs nerunājam par pakalpojumu sektoru. Mēs runājam par daudz plašāku profesiju loku. Es piekrītu - jo augstāka kvalifikācija nepieciešama, jo augstākas ir prasības. Bet jūs, Zatlera Reformu partija, balsojot pret šo priekšlikumu, šobrīd aizstāvat nepamatotas svešvalodas prasības visiem, pilnīgi visiem. Jūs aizstāvat slinku darba devēju (No zāles starpsaucieni: „Beidzam runāt! Nu beidzam!”), kurš nevar mūsu valstī - nevis šajā valstī, bet mūsu valstī - iemācīties mūsu valsts valodu, kuru atbalstīja 820 tūkstoši vēlētāju 18.februāra referendumā. Paldies.".
- 2012_05_17-seq100 spokenText "Atšķirībā no dažiem citiem kolēģiem es ne... (Izsaucieni no zāles.) Paldies.".
- 2012_05_17-seq99 spokenText "Cileviča kungs, jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies.".
- 2011_04_07-seq177 spokenText "Cileviča kungs, jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies.".
- 2010_06_16_a-seq396 spokenText "Cileviča kungs, jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies.".
- 2012_05_17-seq98 spokenText "Cienījamie kolēģi! Dzintara kungs ļoti skaidri parādīja: ja nav nopietnu juridisku argumentu, tad jārunā ļoti patētiski. Varbūt jūs vēl ko teiktu par latviešu tautas izdzīvošanu un tā tālāk, jo tie ir parastie argumenti, ko jūs lietojat, kad nav ko teikt pēc būtības. Cienījamā Čigānes kundze! Es jūtos patiešām pagodināts, ka jūs tik rūpīgi pētāt manis teikto, bet es absolūti nevaru saprast, kāpēc jūs mani aizvainojat. Es vienmēr turos pie tās pašas pozīcijas un neredzu absolūti nekādu pretrunu starp to, ko jūs citējāt, un to, ko es šodien teicu no šīs tribīnes. Man tiešām ir grūti saprast, kur jūs šīs pretrunas varējāt saskatīt. Es nekad neapgalvoju, ka nav cilvēku, kas jūt diskomfortu tāpēc, ka viņi nezina krievu valodu. Tas ir pilnīgi normāli un pilnīgi dabiski, ja cilvēks dzīvo valstī ar lielu krieviski runājošo minoritāti, kura, protams, ir arī koncentrēta zināmās vietās, un tā notiek visās valstīs. Un tieši tāpēc gan Eiropas Padome, gan Eiropas Savienība rekomendē arī vairākumam piederošām personām mācīties mazākumtautības valodu. Tas nav tas, ko būtu izdomājis es vai kāds Maskavā. Tās ir Eiropas Padomes rekomendācijas, ko jūs ļoti labi zināt. Es runāju par ko citu. Ka šī nav diskriminācijas situācija juridiskā izpratnē. Es arī varbūt gribu būt ārsts vai lidotājs, bet es nevaru, man nav kvalifikācijas. Un cilvēkam, kas, piemēram, pārdod maizi Daugavpilī, arī ir izvirzītas zināmas profesionālās prasības, to skaitā prasība saprast to valodu, kurā runā absolūts vairākums vietējo iedzīvotāju. Es nezinu, kā jūs to varat pārprast, bet stingri iebilstu pret jūsu teikto un vēlreiz apgalvoju, ka jūs varat citēt un lasīt visu ko, es vienmēr visās auditorijās runāju vienu un to pašu. (Starpsaucieni no VL-TB/LNNK frakcijas: „Laiks! Laiks!”)".
- 2012_05_17-seq97 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Borisam Cilevičam. (No zāles dep. A.Latkovskis: „Tagad citēs Čigāni!” Zālē smiekli.)".
- 2012_05_17-seq96 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Es ar lielu baudu ieklausījos Vjačeslava Dombrovska argumentos, krāšņos salīdzinājumos, un neviļus atmiņā atausa tā diena 10.Saeimā, kad mēs diskutējām par Aināra Šlesera izdošanu kratīšanai. Toreiz arī argumenti, kāpēc nevajadzētu izdot, bija ļoti krāšņi, šķietami pat pārliecinoši, un viens pēc otra no vairākām frakcijām kāpa tribīnē runātāji. Taču, lai arī diskusija šķita nozīmīga, diez vai kāds varēja paredzēt tās sekas. Bieži ir tā, ka konkrēta notikuma sekas mēs redzam tikai pēc kāda laika posma, no zināma attāluma. Tas, par ko es noslēgumā, kā redzams, gribētu aicināt padomāt, ir tas, ka šim balsojumam noteikti būs sekas. Šis balsojums būs vēsturisks. Un, kā šeit izskanēja, šajā balsojumā nav iespējams dalīties, ir jāizšķiras, kurā pusē tu esi. Vai tu esi par divkopienu sabiedrību, vai tu esi par latvisku Latviju. Šis balsojums to arī precīzi parādīs. Paldies. (Aplausi.)".
- 2012_05_17-seq94 spokenText "Cienījamie kolēģi! Vēl tikai pirms pusotras stundas mēs negribējām pat apspriest pirmajā lasījumā to līgumu par stabilitāti, kuru pieņemot, es uzskatu, mēs tieši zaudējam savu identitāti un neatkarību, tāpēc ka tagad mēs pieļaujam, ka mūs no Briseles komandē, kā mums vajag dzīvot un kādiem mērķiem tērēt līdzekļus. Tagad par valodu, par ko mēs jau runājam 22 gadus, bet process kaut kā neiet uz priekšu, kā vajadzēja būt, un iztērēti, es domāju, vairāk nekā... simti miljonu. Bet mums... mēs esam Eiropas Savienības valsts. Tas nozīmē, ka mēs esam gudri cilvēki, mēs visi esam homo sapiens. Tas nozīmē, ka vajag saprast arī, kad vajag un kad nevajag par to runāt. Latvija vienmēr bija un ir multikulturāla valsts. Gribu atgādināt, ka šeit, šinī ēkā, šinī zālē, līdz Otrā pasaules kara laikam bija oficiāli atļauts runāt četrās valodās un bez nekāda tulkojuma cits citu saprata. Bet, kā teica Dolgopolova kungs, jā, jūs varat pastaigāt pa Rīgas pilsētu un redzēt daudz to uzrakstu, kas ir tikai vienā valodā, un nekā cita. Jūs par to nerunājat. Būsim konsekventi līdz galam. Ja darba devējs pieprasa kādu valodu, nu, viņam tas vajadzīgs. Bet mēs taču nerunājam kopumā šeit tā kā savās valodās. Mēs, pat krieviski runājošie, šeit, Saeimā, arī runājam latviešu valodā. Nerunājam šeit no tribīnes krievu valodā. Tā ka ejam tālāk varbūt! Labāk padomāsim par mūsu ekonomisko attīstību. Paldies.".
- 2012_05_17-seq92 spokenText "Cienījamie kolēģi! Es kādreiz rakstīju blogu portālā politika.lv. Bija diezgan interesanti skatīties, no kā ir atkarīgs komentāru skaits, tas ir, cik aktīvi cilvēki komentē. Esmu jau sen, kādu divu gadu laikā novērojis: ja sākšu rakstīt par kaut ko tādu, kas skars starpetniskās attiecības, tad tā ir garantija tam, ka komentāru skaits būs mērāms simtos, nevis būs kādi 10-20, kā tas ir tad, ja ir runa par kaut kādām tīri ekonomiskām problēmām. Arī šodien, kad mēs esam nupat pieņēmuši to fiskālo paktu jeb līgumu... Nu, padomājiet, cik daudz mēs debatējām par šo patiesībā diezgan kontroversiālo un komplicēto lietu un cik daudz mēs tagad debatējam par šo konkrēto likumprojektu! Es aicināšu uzmanīgi vēlreiz izlasīt, kur sākas šis konkrētais priekšlikums. Tātad darba līgumā neietver pienākumu darbiniekam pārvaldīt konkrētu svešvalodu, ja tā nav nepieciešama - es uzsvēršu vārdu „nepieciešama” - darba pienākumu veikšanai. Pats par sevi tāds formulējums ir diezgan dīvains: kuram cilvēkam tad varētu ienākt prātā pieprasīt kaut ko tādu, kas nav nepieciešams?! Nu, acīmredzot domstarpības ir par to, kāda svešvaloda ir nepieciešama vai nav. Nu, skaidrs, ka mēs te runājam par svešvalodām, bet liela daļa no klātesošajiem domā par vienu ļoti konkrētu svešvalodu. Tad no kā darba devējs varētu pieprasīt šīs konkrētās svešvalodas zināšanas? Skaidrs, ka tās varētu būt nepieciešamas tikai tad, ja to vēlas kāds klients, jo, ja mēs runājam par kādu restorānu, piemēram, vai veikalu, tad nu jārēķinās ar to, ka šajā valstī dzīvo diezgan daudz cilvēku, kuriem šī konkrētā svešvaloda ir dzimtā. Līdz ar to ir diezgan liela varbūtība, ka kādu dienu jebkurā stundā šīs konkrētās nacionalitātes cilvēks ienāks veikalā vai restorānā un gribēs runāt savā dzimtajā valodā. Nu, tad rodas šāds jautājums: vai oficiantei vai pārdevējam ir nepieciešams zināt klienta valodu? Acīmredzot tā ir tā mūsu problēmas būtība, ka ievērojama sabiedrības daļa un tie deputāti, kurus ievēlē šī sabiedrības daļa, uzskata, ka šiem cilvēkiem vispār nevajadzētu runāt savā dzimtajā valodā un vajadzētu runāt tikai valsts valodā. Es te ilustrācijai minēšu vienu piemēru, kuru dažreiz izmantoju savā iepriekšējā dzīvē. Iedomājieties, ka ir tāda sala, uz kuras dzīvo divi cilvēki. Viņi abi grib uzcelt māju. Viens cilvēks ir konformists, viņš grib, lai viņa māja izskatītos tieši tāpat kā citu cilvēku mājas. Bet otrs cilvēks ir neatkarīgs mākslinieks, viņš grib, lai viņa māja izskatītos pavisam savādāk nekā kāda cita māja. Acīmredzot šie divi cilvēki nevar sadzīvot. Te ir viena sala, un viņi nevar vienlaicīgi apmierināt savas vajadzības. Nu, un te arī, kolēģi, problēmas būtība tomēr ir tāda, ka viena sabiedrības daļa vēlas runāt savā dzimtajā valodā, bet otra sabiedrības daļa nevēlas, lai pirmā to darītu. Es jūs tikai aicinu padomāt par to, ka tas ir ceļš uz nekurieni, tas ir strupceļš - tas, ka divas sabiedrības daļas šādi cīnās savā starpā. Tomēr kaut kādā veidā mums tas jāsaprot un jārod kāds kompromiss. Līdz ar to es šo priekšlikumu tomēr interpretēšu kā vēl vienu soli šajā, nu, tomēr starpetniskās spriedzes uzkurināšanā. Es aicinu to neatbalstīt. Paldies. (Aplausi.)".
- 2012_05_17-seq91 spokenText "Paldies. Vārds Vjačeslavam Dombrovskim.".
- 2012_05_17-seq90 spokenText "Cienījamais Prezidij! Dāmas un kungi! Mazliet pie reālās dzīves, nevis pie teorētiskās. Es pazīstu vienu jaunieti. Dzimis un audzis Latvijā un, kā daudzi jaunieši, iemācījies angļu un vācu valodu. Es gribētu sākt ar to, ka pateikšu: viņam diezgan grūti bija Latvijā atrast darbu, jo vienmēr visur priekšā bija krievu valoda, arī tur, kur nemaz nevajadzēja krievu valodu. Un tā viņš bija bezdarbnieks divus gadus. Bet tagad, ieklausieties, tās debates, kas te Saeimā notikušas, acīmredzot ir atstājušas savu iespaidu sabiedrībā, īpaši uz darba devējiem, jo tagad, pirms diviem mēnešiem, kad šis jaunais cilvēks, 25 gadus vecs, divus gadus bijis bez darba, iet pie viena liela darba devēja, viņam prasa formāli, vai viņš prot krievu valodu, un viņš parausta plecus un tiek pieņemts darbā. Nu, kas notiek tālāk? Izrādās, ka to krievu valodu vajadzēja tikai tāpēc, ka vienas maiņas priekšnieks ir, nu, krieviski runājošais. Bet viss kolektīvs principā ir latvieši. Agrāk visi runāja ar viņu krieviski, tagad visi runā ar viņu latviski. Piedodiet, tas ir vislabākais integrācijas piemērs, un tā tam mūsu Latvijā ir jānotiek. Reāli, ka tiešām tu netiec pieņemts darbā tāpēc vien, ka nezini krievu valodu, un tajā ziņā ar šīm debatēm mēs jau esam atstājuši pozitīvu ietekmi: cilvēki tagad var dabūt darbu, un ne vienmēr viņiem tagad... Nu, prasīs varbūt, bet ne vienmēr jāatbild: “Jā, es, protams, zinu krievu valodu.” Lietām jānotiek dabiskā kārtā. Tomēr mēs dzīvojam Latvijā, un pirmajā vietā mums Latvijā ir mūsu latviešu valoda. Dabīgi, ka tam tā jābūt. Lūdzu, atbalstiet šo priekšlikumu! (Aplausi.)".
- 2012_05_17-seq88 spokenText "Godātie kolēģi! Mani šeit, klausoties šīs debates, arvien vairāk pārņem tāda ļoti nepatīkama sajūta, jo es konstatēju, ka man ir ļoti liela problēma, un tādēļ vēlos ar jums padalīties - varbūt tāpēc, lai saprastu, vai esmu vai neesmu viena šādā situācijā. Proti, mēs šeit dzirdam ļoti daudz labu politisku argumentu par valsts valodas nostiprināšanu, par mūsu latvietības, mūsu etniskās izcelsmes svarīgumu (No zāles dep. I.Druviete: „Nav par to neviena vārda!”), par paaudžu problēmu arī attiecībā uz svešvalodām. Es tam visam piekrītu, bet mēs šeit runājam par Darba likumu. Un es nespēju sadalīties divās personās - politiķī un juristā, un es ceru, ka to nekad arī nespēšu. Tādēļ šobrīd, domājot par to, ka mēs lemjam par grozījumiem attiecībā uz obligātajām prasībām jeb noteikumiem darba līgumā, es neredzu, kā juridiski ir iespējams šo visādi citādi ļoti labo domu un vēlmi tik tiešām īstenot un realizēt. Ja otrajā lasījumā šo tiesību normu tik tiešām atbalstāt, tad es lūgtu atbildīgo komisiju pirms trešā lasījuma pārliecināties par to, ka juridiski tie cilvēki tik tiešām būs aizsargāti, ka viņi nevis vienkārši varēs neparakstīt darba līgumu un tādējādi pievienoties bezdarbnieku rindām, bet viņiem tiešām būs iespēja panākt šo jūsu apsolīto labo darba vietu bez svešvalodu zināšanām un viņi tik tiešām darba kolektīvā būs aizsargāti, saņems konkurētspējīgu atalgojumu, visas viņu kā darba ņēmēju tiesības tiks ievērotas un mēs, Saeimas deputāti, tik tiešām varēsim ar gandarījumu pateikt, ka esam stājušies darba ņēmēju aizsardzības pusē. Es šobrīd to neredzu. Šis priekšlikums to nenodrošina. Šis priekšlikums ir izkārtne, šis priekšlikums Darba likumam situāciju nerisina, un es nevaru to atbalstīt. Varat to publicēt un, godātie priekšlikuma iesniedzēji, varat mani kaunināt, bet es nevaru atbalstīt neprofesionālus priekšlikumus. Paldies. (Aplausi.)".
- 2012_05_17-seq86 spokenText "Cienījamie kolēģi! Kā mēs visi zinām, likuma mērķis nav tikai sodīt, tā mērķis ir arī ieviest kārtību un veikt profilakses pasākumus. Proti, ar šiem likuma pantiem, kas parādīs, ka nevajag pieprasīt nevajadzīgu svešvalodas zināšanu, mēs novērsīsim to, ka Latvijā vēl arvien ļoti bieži pēc inerces dažādos... ne tikai sludinājumos, bet arī darba līgumos parādās nepamatotas prasības attiecībā uz valodu. Es varu jums minēt konkrētu, savu piemēru. Es esmu iesaistījusies vienā Latvijas Universitātes projektā par cilvēkresursu piesaisti, starp citu, tā doma bija tieši piesaistīt no ārzemēm atpakaļ mūsu zinātniekus, un šis projekts ir ļoti plašs, tur arī ir literatūrzinātnieces un es kā politoloģe. Un gan literatūrzinātniecei, kura ir studējusi un pēta Latvijas... latviešu literatūru, gan arī manā darba līgumā bija ierakstīts, ka mums ir jāprot krievu valoda. Mēs teicām, ka mēs to neparakstām, mūsu pētījumiem nav vajadzīga krievu valodas prasme. Latvijas Universitāte izņēma ārā. Ko es te gribu uzsvērt? Viņiem tā ir tāda standarta veidlapa - darba līgumu formulārs. Ko es te gribu vēlreiz uzsvērt? Ka šādiem jauniem likuma pantiem ir arī šis novēršanas elements, ka darba devēji pārskatīs savus standarta līgumus un tad attiecīgi rīkosies. Vēl te minēja, ka it kā neesot daudz tādu gadījumu, kad cilvēks Latvijā ir diskriminēts savas svešvalodu jeb konkrēti krievu valodas nezināšanas dēļ. Es jums varu teikt, ka savu draugu un paziņu vidū - tostarp daudzi ir atgriezušies Latvijā no trimdas - esmu dzirdējusi ļoti daudz piemēru. Viņi varbūt neiesniedz sūdzības, es viņus mudinu rakstīt sūdzības. Tā ir ļoti nopietna problēma, ka atnāk atpakaļ vesela ģimene - piemēram, mana paziņa, māte, viņas bērni un mazbērni, kas visi grib dzīvot un strādāt Latvijā -, bet viņi neprot krievu valodu un viņiem ļoti grūti atrast darbu un ļoti grūti arī iesaistīties konkrētās darba attiecībās. Tā ka es aicinu atbalstīt tomēr gan 10., gan 11.priekšlikumu. (Aplausi.)".
- 2012_05_17-seq84 spokenText "Cienījamie kolēģi! Šajā likuma tekstā un priekšlikumā nav neviena vārda par krievu valodu. Ir runa par svešvalodām. Bet es nevaru saprast, kāpēc debatētāji uzliek lielu akcentu tieši uz krievu valodu. Nevienu nesatrauc, teiksim, tas, ka Blaumaņa ielā Rīgā ir zvērinātu notāru birojs, kura izkārtnē vienīgie vārdi latviešu valodā ir tie, ka šis birojs atrodas 3.stāvā. Viss. Tur nav nekādas zīmes... nekādi sodi, nekā cita... Nu, normāla parādība. Mēs runājam par svešvalodām. Runājot tomēr par juridiskām lietām, jo mēs runājam par likumu, redzat, šeit parādās viens punkts, kuru vajadzēs izvērtēt tiesām gadījumā, ja tādi jautājumi kā darba strīdi tiks skatīti tur. Un šeit ir rakstīts: „Izņemot gadījumus, ka tā pamatoti nepieciešama darba pienākumu veikšanai.” Nav runa par to, kāda valoda tā ir. Bet ir runa par to, ko nozīmē „pamatoti”. Pamatotība. Druvietes kundze diezgan pareizi ieminējās, runājot par šo te problēmu. Kad mēs runājam par valsts valodu, prasības šeit ir definētas pietiekami stingri. Tās var patikt vai nepatikt, bet tās ir formulētas likumā un Ministru kabineta noteikumos. Ir pakāpes, ir tās pakāpes saistītas ar darbu veikšanu un tā tālāk, un tā joprojām. Kas vērtēs šo lietu, ja mēs runājam nevis par kaut kādām teorijām vai par ideoloģiskajām lietām, par pretstatījumu - latvieši un krievi - un tā tālāk, bet gan par konkrētu tiesu praksi? Tieslietu ministrs, ja viņš būtu par to domājis, tad būtu to minējis arī savā anotācijā. Es domāju, ka tas jautājums vienkārši nav atrisināms ne juridiski, ne teorētiski, ne no baltā saprāta viedokļa. Paldies. (Aplausi.)".
- 2012_05_17-seq82 spokenText "Augsti godātā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Brīžos, kad gribu izšķirties par kādu lietu, kā rīkoties, es cenšos paskatīties uz to, it kā justos pietiekami nezinošs, pat ja es jūtos zinošs. Un tad es jautāju kādam tādam, kas ir gudrāks par mani. Pēdējā laikā man liekas, ka kļūstu arvien dumjāks, līdz ar to man ir arvien vairāk kam jautāt. Un no šī viedokļa es tiešām nebaidos jautāt par jebkuru lietu. Un, ja es cenšos dzirdēt, tad es cenšos dzirdēt arī tos, kas mani uzrunā. Pirms dažām dienām visi mēs, deputāti, saņēmām šādu vēstulīti uz divām lappusēm no 4.maija Deklarācijas kluba. Tātad, ja mēs tomēr saprotam, ka esam 11.Saeima un neesam visa sākums un beigas, tad mums jāsaprot, ka arī pirms mums ir bijuši cilvēki, un 4.maija Deklarācijas kluba cilvēki man ir autoritātes kaut vai tāpēc vien, ka viņi ir tie, kas pieņēma 4.maija Deklarāciju. Un šajā sakarā, ja nu kāds nav izlasījis, es atļaušos nolasīt, ko viņi raksta jums, mums un visiem: „4.maija Deklarācijas kluba valde ar gandarījumu secina, ka 18.februāra referendumā par valsts valodas statusa noteikšanu krievu valodai Latvijas pilsoņi ir skaidri un nepārprotami pateikuši „nē” mēģinājumam uzbrukt mūsu valodai, mūsu pamatvērtībām un mūsu valsts neatkarībai. Tas ir tautas mandāts valsts augstākajam likumdevējam īstenot pilsoņu pausto gribu konkrētos likumdošanas aktos, kas nostiprinātu Latvijas valsts pamatus un novērstu līdzīgu mērķtiecīgi sagatavotu uzbrukumu mēģinājumu nākotnē. Ir politiski tuvredzīgi un naivi cerēt, ka situācijas normalizēšanu varētu panākt ar piekāpšanos Latvijas pārkrievošanas iniciatoru izvirzītajām prasībām. Gluži pretēji - pēc katras piekāpšanās sekos jaunas valsts neatkarību apdraudošas prasības. Mūsuprāt, Latvijas kā nacionālas valsts nostiprināšanai stingri un nepārprotami jāvirzās, pirmkārt, uz latviešu valodas statusa nostiprināšanu un lietojuma paplašināšanu. Otrkārt, uz valstij uzticamu pilsoņu kopuma nostiprināšanu. Treškārt, uz skaidra tiesiskā regulējuma izstrādāšanu pilsoņu demokrātiskai līdzdalībai valstij būtisko jautājumu izlemšanā. Šajā nolūkā steidzami jārisina jautājumi, kuros kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas pietrūcis skaidras un nepārprotamas rīcības vai kuri nav risināti vispār.” Visu uzskaitījumu es jums nelasīšu, tikai 5.punktu. „Ar likumu jāaizliedz krievu valodas prasmes pieprasīšana amata pretendentiem, ja tā nav nepieciešama tiešo darba pienākumu veikšanai, arī privātajās iestādēs un uzņēmumos.” Es domāju tāpat. Un nobeigumā viņi raksta: „Ceram uz Saeimas un valdības drosmīgu un izlēmīgu rīcību šo jautājumu risināšanā.” Es arī ceru. Paldies. (Aplausi.)".
- 2012_05_17-seq80 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Es šeit gribētu izteikt patiesu apbrīnu mūsu kolēģim Borisam Cilevičam, kas dažādās auditorijās spēj runāt pilnīgi, kardināli pretējas lietas. (Aplausi.) Šodien mēs no Cileviča kunga tikko dzirdējām... tikko mēs no Cileviča kunga dzirdējām, ka viņš sevi uzskata par starptautisku pretdiskriminācijas ekspertu. Viņš mums sacīja, ka viņš pats nav juties diskriminēts uz krievu valodas nezināšanas pamata, tātad arī citiem nav iemesla justies diskriminētiem uz krievu valodas nezināšanas pamata un tātad šādas problēmas Latvijā nav. Tas, protams, ir tāpēc, ka Boriss Cilevičs zina krievu valodu. Viņš šādā situācijā nekad agrāk nav bijis. Tātad tas ir saprotams, ka viņš runā par savu personisko pieredzi. Tomēr, kad pavisam citā auditorijā pirms diviem mēnešiem publiskā diskusijā kāds cilvēks, kuram krievu valoda ir dzimtā valoda, uzstājās ar runu un sacīja, ka viņš Latvijas valstī jūtas ļoti labi, viņš nekad nav pazemots, nekad nav apspiests, viņa iespējas realizēt sevi profesionāli un personiski sakarā ar to, ka krievu valoda ir viņa dzimtā valoda, nekad nav bijušas ierobežotas, tajā diskusijā Cileviča kungs piecēlās kājās un teica šādu frāzi (es atļaušos citēt precīzi): „Man ir liels prieks par jums, ka jūs jūtaties komfortabli. Jūs nejūtaties diskriminēti. Bet kāpēc jūs domājat, ka citiem ir pilnīgi tāda pati pieredze? Ir problēmas, un cilvēki jūtas tā, kā viņi jūtas, un ne jau tāpēc, ka viņiem kāds ir izskalojis smadzenes, bet tāpēc, ka viņi vadās pēc savas dzīves pieredzes, un tā ir tā problēma.” Cileviča kungs, lūdzu, lietojiet vismaz tikpat tolerantu attieksmi arī šajā situācijā! Paldies. (Aplausi.)".
- 2012_05_17-seq78 spokenText "Cienījamie kolēģi! Mēs jau vairākkārt par šo priekšlikumu runājām, un vairākkārt eksperti atzīmēja, ka jau šobrīd Darba likuma normās ir ietvertas visas nepieciešamās klauzulas, lai īstenotu diskriminācijas aizliegumu. Es gribu vēlreiz atkārtot to, ko es jau runāju no šīs tribīnes. Jau šobrīd Latvijas likumdošana piešķir visas iespējas apstrīdēt gan administratīvi, gan tiesas ceļā jebkura veida diskrimināciju, tātad arī nepamatotas prasības attiecībā uz svešvalodu prasmi. Joprojām nevienas konkrētas sūdzības tiesās nav. Es, protams, lasīju „Delfos” tos skaidrojumus, ka... ziniet, man neērti... visādus izgudrojumus... Kāpēc cilvēki, kas uzskata, ka viņi tiek diskriminēti, nevēršas tiesā? Domāju, ka patiesība ir pilnīgi cita: viņi ļoti skaidri apzinās, ka vienkārši zaudēs šo lietu. No juridiskā viedokļa, protams, tas ir pilnīgi analfabētiski. Tas, kas tiek darīts... tas ir pilnībā politisks priekšlikums. Es nekomentēšu tos izteikumus un tos argumentus, tādus kā šantāža... „Redzat, to vārdus, kuri balsos „pret”, mēs publicēsim!”... Piedodiet, tas nav nopietni! Cienījamā Mūrnieces kundze, protams, ja jums nav citu argumentu, jūs varat mēģināt šantažēt savus kolēģus. Bet es gribētu runāt par ko citu. Kolēģi! Šeit mēs runājam par tirgus attiecībām. Jebkurš darba devējs ir uzņēmējs, kas apkalpo klientus. Un ir veca tirgus patiesība: „Klientam vienmēr ir taisnība.” Ja klientu vidū ir ievērojama daļa cilvēku, kam ir ērtāk sazināties viņu dzimtajā valodā - vai nu krievu, vai angļu - nav svarīgi! -, tad jautājums ir ļoti vienkāršs. Ja darba devējs ir ieinteresēts sava biznesa panākumos, vai viņam tas jāņem vērā? Vai viņam jārūpējas par to, lai viņa personāls būtu spējīgs sazināties ar klientiem tajā valodā, kura ir ērtāka klientiem? Vai šo situāciju jūs uzskatāt par pamatotu? Vai šādā situācijā, kad klientu vidū ir pietiekoši daudz cilvēku, kam ir ērtāk sazināties kādā citā valodā - svešvalodā vai mazākumtautības valodā -, prasības zināt šo svešvalodu vai mazākumtautības valodu ir pamatotas vai nav? Spriežot pēc jūsu argumentācijas, tieši šo situāciju jūs gribat novērst. Jūs gribat piespiest klientus sazināties ar uzņēmēju valsts valodā, nevis klientu valodā. Un šī ir fundamentāla prasība, un šis ir fundamentāls jautājums, cik daudz valsts var iejaukties privātajā jomā, jo tā ir privātā joma. Protams, es pilnībā piekrītu Druvietes kundzei, bet... Cik es zinu, līdz šim mums likums vēl neprasa valsts valodas zināšanas, lai cilvēks, piemēram, varētu pirkt maizi. Protams, jūs varat plānot to ierosināt, bet es ceru, ka es to tomēr nepiedzīvošu... Tātad klientam vienmēr ir taisnība, un jebkurš uzņēmējs rūpējas par to, lai arī tie klienti, kas nerunā valsts valodā, tomēr nāktu pie viņa un atstātu savu naudu viņa veikalā vai viņa frizētavā, un tā tālāk. Tas ir pilnīgi likumsakarīgi! It’s just business, piedodiet! „Tā ir tikai uzņēmējdarbība!” (Es pārtulkoju, lai nebūtu pārmetumu.) Nekādas politikas! Kāpēc jūs gribat politizēt šo lietu? Es gribu vēlreiz atkārtot savu priekšlikumu Dzintara kungam: dodiet man konkrētu situāciju, ka cilvēks tiek diskriminēts (No zāles: „Televīzijā ir!”), un es iejaukšos, jo man, paldies Dievam, ir tāda pieredze. Es diezgan daudz nodarbojos ar konkrētām tiesvedībām un diezgan daudzas lietas arī vinnēju neatkarīgi no tā, uz kāda pamata bija tā diskriminācija. Tas nav politisks jautājums. Nevajag to politizēt! Latvijas likumdošana pretdiskriminācijas jomā ir diezgan labi izstrādāta. Piemērosim to, bet neuzrīdīsim kārtējo reizi latviešus uz krieviem un krievus uz latviešiem! Tas neveicina integrāciju. Gluži otrādi! Ja jūs tagad patiešām atklāti pateiktu, ka jūsu ierosinājuma būtība ir piespiest klientu runāt valsts valodā - nevis stājoties darba attiecībās, nevis pretendējot uz valsts dienestu, bet pērkot maizi... Nu, piedodiet, tas jebkurā gadījumā ir vērsts uz sabiedrības šķelšanu. Paldies.".
- 2012_05_17-seq76 spokenText "Cienījamie kolēģi! Šajā brīdī, protams, atkal būtu vietā izsauciens „Cik var!”. Bet laikam varēs un vajadzēs tik ilgi, kamēr tie, kas nesaprot, sapratīs, tie, kas negribēs saprast, atkāpsies no savām pozīcijām un tie, kas nespēs saprast, nesēdēs parlamentā. Iepriekšējās sarunās mēs esam minējuši ļoti daudzus argumentus, kādēļ šāda likuma norma ir nepieciešama, kādēļ tā aizpilda „baltos plankumus” mūsu valodas politikā un kādēļ tā ir pilnīgā saskaņā ar mūsu Satversmē noteikto valsts valodas statusu. Būtībā ar Satversmes 4.pantu pietiktu, lai būtu pilnīgi skaidrs, ka šajā likumā šādi tiek noteikta dabiskā lietu kārtība. Latvijā valsts valoda ir latviešu valoda, ar to viss ir izteikts, jo šī norma ietver arī nostādni, ka citu valodu prasme ir vēlama, nenoliedzami vēlama (es ceru, ka neizskanēs absurdie argumenti par monolingvāla latvieša ideālu), bet tā nav obligāta, it īpaši tad, ja darba pienākumi neprasa saziņu ar citās valodās runājošiem cilvēkiem. To mēs esam pierādījuši ne vienu reizi vien. Bet šoreiz tikai par vienu konkrētu jautājumu, kas tik tiešām varētu likt aizdomāties arī tiem, kuri visās lietās prasa juridisku precizitāti. Kā zināms, Latvijas likumdošanā ir ļoti precīzi noteikta tā valodas prasmes pakāpe, kas ir nepieciešama tiem, kuri vēlas strādāt vai nu valsts un pašvaldību iestādēs, vai arī pakalpojumu sektorā. Latviešu valodas prasmes prasības ir ļoti stingri reglamentētas (no A1 līdz C2), un nevienam darba devējam nav tiesību prasīt darbiniekam augstāku valsts valodas prasmes pakāpi, nekā tas ir noteikts Ministru kabineta noteikumos. Bet ko mēs redzam šajā gadījumā? Bieži vien pēc inerces darba sludinājumos, kā arī darba līgumos tiek noteikta visbiežāk angļu un krievu valodas papildprasme, bet nav noteikts līmenis. Tātad darba devēja voluntārismam ir pilnas tiesības izpausties. Viņš var prasīt neadekvāti augstu krievu valodas prasmes līmeni, jo likumdošana tam šķēršļus neliek. Jautājums nav par to, ka šāda norma it kā būtu ietverta ar domu veicināt latviešu valodas nostiprināšanos. Jā, protams, nenoliedzami, bet šeit ir jautājums pirmām kārtām par valsts valodas statusu kā tādu, tātad par vienīgo obligāto valodu, kas Latvijā jāprot, ja vēlas būt sociāli un ekonomiski aktīvs. Bet šeit ir jautājums tieši par darba ņēmēju aizsardzību. Es pieļauju, ka Latvijas Darba devēju konfederācija, LIKTA un arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera gluži vienkārši nav iedziļinājusies, par ko tad ir runa. Gluži vienkārši, neiedziļinoties Latvijas Valsts valodas likumā, Ministru kabineta noteikumos, kaut vai valsts valodas politikas stratēģijā, gluži vienkārši jebkurā jautājumā tiek saskatīta darba devēja apdraudētība, nepadomājot, ka šī norma ir darba ņēmēja aizsardzībai. Un šādu darba ņēmēju nemaz nav tik maz. Tie jau tika minēti iepriekšējās runās. Un tieši tādēļ šeit mums ir jāskatās gan no konstitucionālā viedokļa, gan arī no individuālā darba ņēmēja tiesību viedokļa, un tas viss jādara uz Latvijas valsts valodas politikas fona. Tātad saskatīsim šajā normā to, kas tur tik tiešām ir pateikts, nevis to, kā tur nav un kas ir ietverts citos likumos, pret ko nez kāpēc šīs organizācijas neprotestē, un apzināsimies, ka gluži vienkārši šādi tiek noteikta normāla lietu kārtība! Un tiks novērstas šīs nepamatotās prasības, kas tik tiešām reāli apdraud latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas statusu, jo citādi, piedodiet, konstitūcijas un Valsts valodas likuma norma varētu būt pretrunā ar to, ko mēs reāli redzam savā ikdienā. Novērsīsim šo pretrunu un atbalstīsim priekšlikumu! Paldies. (Aplausi.)".
- 2012_05_17-seq74 spokenText "Labdien, cienījamie kolēģi! Es īpaši vēršos pie kolēģiem no VIENOTĪBAS frakcijas, Reformu partijas frakcijas un Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas. Es saprotu, ka var varbūt šķist, ka Nacionālās apvienības politiķi kaut kādu iemeslu dēļ ir ieinteresēti paust tādu vai citādu viedokli un ka viņiem personīgi tas šķiet saistoši. Varbūt. Lai tas tā paliek! Šeit es gribētu citēt tikai un vienīgi cilvēku, kas - neatkarīgi no politiskās pārliecības - ikdienā sastopas ar šādu diskriminācijas problēmu. Tas ir Valsts valodas centra vadītājs Antons Kursītis, kurš ir teicis sekojošo: „Man pašam personīgi sāp, ka pamatnācijas pārstāvji, kuri neprot krieviski, spiesti doties meklēt darbu citur Eiropā. Diemžēl ļoti daudzi latviskie politiķi to nespēj un negrib saprast, ka jāaizsargā šī krieviski nerunājošā pamatnācijas daļa, kas šobrīd tiek diskriminēta daudz vairāk nekā okupācijas gados.” Vēl viņš saka: „Ja uzņēmumā strādās gan latvieši, gan krievi, arī darba sapulces vismaz daļēji notiks abās valodās. Pagaidām šādos uzņēmumos viss, izņemot lietvedību un dokumentus, notiek krievu valodā. No ārpuses nekāda integrācija nevar notikt, jo latviskā minoritāte ne Rīgā, ne Daugavpilī nevar integrēt krievisko majoritāti.” Un viņš uzskata, ka šādi grozījumi būtu lietderīgāki nekā miljonu latu iegrūšana dažādās mistiskās integrācijas programmās. Mīļie kolēģi! Es aicinu aizdomāties un atbildīgi nobalsot par šiem priekšlikumiem. Paldies.".
- 2012_05_17-seq72 spokenText "Godātie kolēģi! Mēs pie šī jautājuma atgriežamies 9., 10., 11.Saeimā. Šī tendence - nepamatoti prasīt svešvalodu zināšanas un šo prasību ierakstīt darba līgumā - parādījās pirms gadiem pieciem, sešiem, septiņiem, un tagad tā ir jau izvērsusies (mēs daudzkārt esam arī šeit citējuši šos darba sludinājumus), bet liela daļa deputātu tomēr līdz šim nebija īsti sapratuši, ka tā tiešām ir diskriminācija. Tā ir diskriminācija vistiešākajā veidā! Tas, ko piedāvā tieslietu ministrs, man liekas, ir pilnīgi loģisks priekšlikums, ka darba līgumā nevar būt nepamatota prasība zināt svešvalodas. Pamatota prasība var būt. Nepamatota nevar būt. Es „Saskaņas Centra” deputātiem gribētu uzzīmēt vienu ainu, varbūt tad viņi labāk sapratīs, kad es pastāstīšu kādu viņiem varbūt tuvāku, redzamāku piemēru. Pieņemsim, ka jūs esat Tālajos Austrumos Krievijā, Krievzemē, kur ir apdzīvotas vietas, kurās jau vairāk nekā 50 procenti iedzīvotāju šodien ir ķīnieši (tas ir oficiāli atzīts, un par to neviens nestrīdas!), un ka šajā Tālo Austrumu apdzīvotajā vietā tagad jums darba līgumā prasa ķīniešu valodas zināšanas, tāpēc ka darba devējs ir sliņķis un negrib iemācīties Krievijā valsts valodu, krievu valodu, bet runā tās valsts valodā, no kuras viņš ir iebraucis. Protams, jūs būsiet diskriminēti un protestēsiet. Un likumdevējs tādu lietu nepieļaus. Tad nu ir jautājums: kāpēc mēs Latvijā pieļaujam nepamatotu svešvalodas prasīšanu? Paldies.".
- 2012_05_17-seq70 spokenText "Labdien, godātie kolēģi! Saeimas tribīnē esmu kāpusi, lai aicinātu jūs balsot „par” 10. un 11.priekšlikumu. Un, kolēģi, lūdzu, neizliecieties, ka nesaprotat, par ko šeit ir runa! Te ir runa par latviešu valodas aizsardzību praksē un latviešu aizsardzību darba tirgū. Par to, lai tiktu novērsta nepamatoti lielā krievu valodas dominēšana, tajā skaitā arī darba tirgū. Te ir runa par to, vai mums kā sabiedrībai kopumā ir apziņa, ka dzīvojam nacionālā valstī un uz Eiropas Savienības vērtībām orientētā valstī; vai mēs esam gatavi arī praksē - ne tikai skaistos vārdos - par šo principu iestāties. Šie grozījumi novērstu divvalodību lielākajās pilsētās un neliktu jauniešiem, kuri skolās krievu valodu nav apguvuši, izbraukt no valsts. Ir tiesa tas, ka Latvijā pastāv diskriminācija un šī diskriminācija darba tirgū izpaužas kā latviešu jaunās paaudzes diskriminācija. Viņi meklē darbu savās pilsētās, taču priekšā ir barjera - nepamatotas prasības zināt krievu valodu. Tad viņi dodas uz Rīgu meklēt darbu, bet šī barjera joprojām ir priekšā. Un tad tie jaunieši, kuri skolās ir mācījušies angļu, vācu, dāņu, norvēģu, franču un citas valodas, balso, tā teikt, ar kājām: sakravā koferus un izbrauc no valsts. Godātie kolēģi! Vai jūs, ja balsosiet „pret”, pēc tam spēsiet atklāti un godīgi paskatīties acīs šiem jauniešiem un teikt viņiem, ka esat izdarījuši visu iespējamo, lai viņi sekmīgi būtu varējuši strādāt Latvijā un stiprināt un celt savu valsti? Godātie kolēģi! Ja jūs balsosiet pret 10. un 11.priekšlikumu, vai jūs spēsiet godīgi paskatīties acīs saviem vēlētājiem un turpināsiet teikt, ka esat latviskas un uz Eiropas Savienības vērtībām orientētas partijas? Godātie kolēģi, vēlētāji tam neticēs! Viņus nav iespējams piemuļķot. Lūdzu, ieklausieties! Vēl pirms neilga laika es biju žurnāliste un politikā gāju ar vēlmi aizstāvēt latviešu valodas tiesības un arī to latviešu tiesības, kuri nepamatoti tiek diskriminēti. Es gribu ļoti skaidri šodien šeit, no Saeimas tribīnes, pateikt arī to, ka mēs darīsim visu iespējamo, lai cilvēki pēc šī balsojuma uzzinātu, kā kurš deputāts ir balsojis. Lūdzu, rēķinieties ar to, ka šī balsojuma rezultāti pēc tam būs skaidri zināmi! Paldies. (Aplausi.)".
- 2012_05_17-seq68 spokenText "Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Par visiem Darba likuma grozījumiem bija karstas debates Sociālo un darba lietu komisijā, un tieši šis priekšlikums nav atbalstīts tāpēc, ka komisijas locekļi uzskata, ka darba devējs nav muļķis un nevar prasīt no darbinieka to, kas viņam nebūs vajadzīgs darba pienākumu izpildei. Un viens no argumentiem bija tas, ka, ja mēs tagad likumā ierakstīsim to, ka nevar prasīt konkrētas svešvalodas, nākamais solis būs, ka nevar prasīt datorzināšanas, un tā tālāk. Līdz ar to uzskatām, ka šis priekšlikums nav atbalstāms, un lūdzu balsot tā, kā balsoja Sociālo un darba lietu komisija.".
- 2012_05_17-seq66 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Es gribu izteikt atzinību, ka Saeima nobalsoja jau par 9.priekšlikumu Darba likumā, un uzskatu, ka tas jau ir pozitīvs solis diskriminācijas novēršanā. Un, runājot par 10. un 11.priekšlikumu, es gribu ar jums padalīties piedzīvotajā pirms 18.februāra referenduma. Pirms šī referenduma par otro valsts valodu tikos ar Talsu iedzīvotājiem, to skaitā ar Talsu ģimnāzijas vidusskolēniem un skolotājiem, lai aktivizētu viņus kā ļoti latviskas pilsētas iedzīvotājus un viņu tuviniekus piedalīties referendumā. Kad stāstīju par Saeimas darba novitātēm, minēju, ka ir plānots veikt grozījumus Darba likumā, kas paredzētu, ka darba ņēmējiem nedrīkstēs ne tikai līgumā, bet arī faktiski darba vietās pieprasīt krievu valodas un citu svešvalodu prasmi, ja vien darba pienākumu veikšanā neietilpst kontakti, piemēram, ar Krieviju. Ģimnāzijas zālē pēc šīs informācijas atskanēja skolēnu un skolotāju aplausi. Tie bija arī simboliski aplausi gan no latviski runājošās jaunākās paaudzes, kura skolā neapgūst obligātā kārtā tieši krievu valodu, bet apgūst citas, Eiropas Savienības valstu, valodas, jo galu galā mūsu mērķis taču ir reintegrācija Rietumeiropā, nevis reintegrācija Krievijā, gan arī tie bija aplausi no emigrācijas latviešiem, kuri paši un kuru bērni atgriežas Latvijā un nevar iegūt darbu vien tāpēc, ka pašreizējās likuma normas pieļauj darba devējam nepamatoti pieprasīt krievu un citas svešvalodas prasmi. Es aicinu Saeimu šodien atbalstīt 10. un 11.priekšlikumu, lai aplausi par Saeimas rīcību - līdzīgi, kā tas bija Talsu ģimnāzijas zālē, - atskanētu visā valstī kopumā. Paldies par jūsu uzmanību. (Aplausi.)".
- 2012_05_17-seq65 spokenText "Cienījamie kolēģi, lūdzu, ieņemiet vietas! Turpinām Saeimas 17.maija sēdi. Pirms pārtraukuma mēs skatījām likumprojektu „Grozījumi Darba likumā”, otrais lasījums. Skatījām priekšlikumus un bijām tikuši līdz 10. - tieslietu ministra Gaida Bērziņa priekšlikumam, par kuru bijām uzsākuši debates. Tātad turpinām debates. Vārds deputātei Vinetai Poriņai.".
- 2012_05_17-seq63 spokenText "Godātie kolēģi! Elektroniski nav reģistrējušies: Inga Bite... nav zālē, Irina Cvetkova... nav, Iveta Grigule... nav, Sergejs Potapkins... arī nav.".
- 2012_05_17-seq61 spokenText "Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde pulksten 10.35 Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas telpās. Paldies.".
- 2012_05_17-seq59 spokenText "Es atgādinu Juridiskās komisijas locekļiem, ka sēde būs tūlīt Juridiskās komisijas telpās. Paldies.".
- 2012_05_17-seq57 spokenText "Godājamie Sociālo un darba lietu komisijas deputāti! Aicinām jūs uz sēdi tūlīt, starpbrīdī, šeit pat, Dzeltenajā zālē. Paldies.".
- 2012_05_17-seq56 spokenText "Paldies. Tā kā ir pienācis laiks pārtraukumam, tad debates turpināsim pēc pārtraukuma. Pirms mēs ejam pārtraukumā, vēl ir pieteikušies cilvēki paziņojumam. Vārds deputātei Initai Bišofai.".
- 2012_05_17-seq55 spokenText "Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Grozījumi Darba likumā ir valstiskas nozīmes jautājums. Tie paredz precizēt darba līguma regulējumu un noteikt, ka līgumā neietver darbinieka pienākumu pārvaldīt konkrētu svešvalodu, ja tā nav nepieciešama darba pienākumu veikšanai. Tikko mēs nobalsojām par normu, kas aizliedz norādīt konkrētas svešvalodas prasmi darba sludinājumā, izņemot gadījumus, kad tā ir pamatoti nepieciešama darba pienākumu veikšanai. Cienījamie kolēģi! Es domāju, ka šajā situācijā, nenobalsojot par nākamo priekšlikumu, mēs rīkojamies liekulīgi: ja problēmu neredzam, tad tās nav. Sludinājumā nebūs, un mēs varam mierīgu sirdi dzīvot, jo nevienai apkopējai, nevienam kurinātājam un pirtniekam valodas zināšanas nepamatoti netiek prasītas. Es domāju, mēs šeit parādām, ka dzīvojam tādā Potjomkina sādžā, kur ar fasādi viss ir kārtībā, bet aiz fasādes ir pilnīgi vienalga, kā jutīsies mūsu cilvēks, paļaujoties, tiesiski paļaujoties uz to, ka sludinājumā nav prasītas konkrētas svešvalodas zināšanas. Bet, tiekoties ar darba devēju, viņam tās prasīs darba līgumā, nepamatojot, kāpēc, un viņa darbs arī neprasīs tās. Mani pārsteidz darba devēju vienotā fronte šajā jautājumā, vēršanās pret valsts valodas nostiprināšanu. Ir jāsāk apzināties, ka latviska vide darbavietās ir normāla prasība Latvijā, un nav svarīgi, prot vai neprot svešvalodu. Diskriminācija ir tā, ka svešvaloda vispār tiek prasīta, ka nepietiek ar valsts valodu. Valsts pienākums ir rast risinājumu visās jomās un it sevišķi darba tirgū, lai nepieļautu faktiskus kādas citas valodas izplatīšanos veicinošus apstākļus. Un es gribu domāt, ka mūsu darba devējiem ir pietiekoša kapacitāte, lai atšķirtu, kuras ir pamatotas prasības un kuras ne. Un gadījumā, ja ir nepieciešama saskarsme ar ārzemēm un materiāliem citās valodās, es domāju, jebkurš darba devējs, grozot pienākumus amata aprakstā, var jebkuru adītāju nosūtīt uz Vāciju vai Krieviju pieredzes apmaiņā. Iedomāsimies tādu situāciju, ka Francijā kāds bruģa licējs - pilnīgi pamatoti, Francija ir tūrisma zeme -, pie kura pienāks tūristi un prasīs parādīt ceļu uz Luvru, spēs angliski, spāniski, vāciski, krieviski un varbūt pat latviski norādīt virzienu. Es domāju... Francijā ir gadījumi - es pati esmu saskārusies -, kad apkalpojošais personāls smaidot atbild franču valodā, un zināt, nav svarīgi, cik liela ir valsts un vai tā ir Francija vai Latvija, bet ir svarīgs saimnieka statuss un pašapziņa, tas, kā mēs jūtamies mūsu valstī, un es ļoti ceru, ka darbiniekiem un darba devējiem ir vienotas vērtības. Un es ļoti aicinu atbalstīt 10. un 11. - tieslietu ministra Gaida Bērziņa priekšlikumu. (Aplausi.)".
- 2012_05_17-seq54 spokenText "Uzsākam debates. Vārds deputātei Inesei Laizānei.".
- 2012_05_17-seq53 spokenText "10.priekšlikums - tieslietu ministra Gaida Bērziņa priekšlikums darba līgumā neietvert prasību pārvaldīt svešvalodu, ja tā nav nepieciešama darba pienākumu veikšanai. Komisija neatbalsta.".
- 2012_05_17-seq52 spokenText "Deputāti lūdz balsojumu par 9. - tieslietu ministra priekšlikumu. Balsosim par 9. - tieslietu ministra Gaida Bērziņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 29, atturas - 4. Priekšlikums atbalstīts.".
- 2012_05_17-seq51 spokenText "9.priekšlikums - tieslietu ministra Gaida Bērziņa priekšlikums darba sludinājumos aizliegt norādīt konkrētas svešvalodas prasmi, izņemot gadījumus, kad tā ir nepieciešama. Komisija atbalsta.".
- 2012_05_17-seq49 spokenText "8.priekšlikums. Saeimas Juridiskais birojs. Komisija atbalsta.".
- 2012_05_17-seq47 spokenText "7.priekšlikums. Saeimas Juridiskais birojs. Komisija atbalsta.".
- 2012_05_17-seq45 spokenText "6.priekšlikums. Saeimas Juridiskais birojs. Komisija atbalsta.".
- 2012_05_17-seq43 spokenText "5.priekšlikums. Iesniedzis Saeimas Juridiskais birojs. Redakcionāli labojumi. Komisija atbalsta.".
- 2012_05_17-seq41 spokenText "4.priekšlikums - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums izslēgt 2.pantu. Komisija atbalsta.".
- 2012_05_17-seq39 spokenText "3.priekšlikums - tieslietu ministra Gaida Bērziņa priekšlikums izslēgt likumprojekta 2.pantu. Komisija atbalsta.".
- 2012_05_17-seq37 spokenText "2.priekšlikums - tieslietu ministra Gaida Bērziņa priekšlikums izslēgt likumprojekta 1.pantu. Tas tika pārstrādāts 10.priekšlikumā. Komisija atbalsta.".
- 2012_05_17-seq35 spokenText "Augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi deputāti! Uzmanību dokumentam Nr.884 „Grozījumi Darba likumā”! Likumprojekts otrajam lasījumam. Sociālo un darba lietu komisija saņēmusi un izskatījusi 11 priekšlikumus. 1.priekšlikums - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Ievaddaļas redakcija. Priekšlikumu atbalsta komisija.".
- 2012_05_17-seq34 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Ievas Bāliņas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret - nav, atturas - 2. Lēmums pieņemts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Saeimas deputāta Jāņa Vucāna ievēlēšanu Pieprasījumu komisijā”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Saeimas deputāta Jāņa Vucāna ievēlēšanu Pieprasījumu komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies. Nākamā darba kārtības sadaļa - „Likumprojektu izskatīšana”. Likumprojekts „Grozījumi Darba likumā”, otrais lasījums. Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Ilmārs Latkovskis.".
- 2012_05_17-seq33 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Sigitas Dolnieces iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Ievas Bāliņas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”. Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.".
- 2012_05_17-seq32 spokenText "Paldies. Viens deputāts ir runājis „par”, viens - „pret”. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai deputātu iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” nodotu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 37, atturas - 3. Likumprojekts komisijai nodots. Paldies. Nākamā darba kārtības sadaļa - „Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”. Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Sigitas Dolnieces iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”. Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.".
- 2012_05_17-seq31 spokenText "Kolēģi! Lūdzu noraidīt šo likumprojektu! Faktiski tas ļoti nopietni skar budžeta ieņēmumus... budžeta daļu, jo samazināsies ieņēmumi no iedzīvotāju ienākuma nodokļa. Kā mēs atceramies, mums budžetu sagatavo un iesniedz Saeimā valdība. Pārējiem likumprojektiem, kas skar budžetu, ir nepieciešams Finanšu ministrijas atzinums. Es arī uzskatu, ka tie skaitļi, kas ir norādīti - ka samazinājums būs tikai par 30 miljoniem -, ir nepareizi, un līdz ar to varētu lūgt Saeimu noraidīt šo likumprojektu. (No zāles dep. D.Reizniece-Ozola: „Kāds pamats?”) Un mēs tādu pašu likumprojektu konkrēti sagatavotu, korekti sagatavotu šodien. Tad arī izskatīsim Saeimā un atvērsim. Paldies. (No zāles: „Liekuļi!”)".
- 2012_05_17-seq29 spokenText "Augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Cienītie kolēģi! 2011.gada 15.februārī Ministru kabinetā tika apstiprinātas Ģimenes valsts politikas pamatnostādnes 2011.-2017.gadam, kurās ir konstatēts, ka viena no problēmām, kas kavē ģimeņu labklājību, ir nepietiekamā līmenī esošā ģimenēm paredzētā netiešā atbalsta sistēma. Arī daudzi pētījumi un iedzīvotāju aptaujas rāda, ka ģimenes vēlētos radīt pirmo vai nākamos bērnus, ja valstī būtu pietiekami droša sociālo atbalstu sistēma un droša vide ģimenei. Ņemot vērā neapmierinošo valsts demogrāfisko situāciju, Latvija ir pēdējā vietā Eiropā pēc bērnu skaita uz vienu sievieti, un dzimstības līmenis sasniedzis zemākos rādītājus pēdējo 25 gadu laikā. Mūsuprāt, šobrīd svarīgāka par simbolisku inflācijas mazināšanu ir sociālā klimata uzlabošana valstī. Lai veicinātu dzimstību un atbalstītu ekonomiski aktīvas ģimenes, nepieciešams paaugstināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojuma likmi par apgādībā esošām personām. Šāds uzdevums ir paredzēts manis minētajās Ģimenes valsts politikas pamatnostādnēs, kuras apstiprinātas Ministru kabinetā un kuras paredz paaugstināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumu par apgādībā esošu personu līdz 50 procentiem no minimālās mēneša darba algas. Arī šodien Ministru prezidenta Valda Dombrovska ikgadējā ziņojumā Saeimai, kurš jums arī ir pieejams, jūs varat izlasīt 22.lapaspusē 2.3.punktā to, kas teikts par demogrāfiju, un 67.lapaspusē 2.9.punktā „Nodokļi un ēnu ekonomika” uzsvars ir likts tieši uz šādu priekšlikumu, kāds šobrīd ir sagatavots un iesniegts no Zaļo un Zemnieku savienības Saeimai. Šie grozījumi sniegs reālu atbalstu ģimeņu ar bērniem ienākumu palielināšanai. Likumprojekts pozitīvi ietekmēs tautsaimniecības attīstību, jo veicinās aptuveni 500 tūkstošu personu, kuru apgādībā ir bērni, labklājību un uzlabos kopējo demogrāfisko situāciju valstī. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu samazinājums nenozīmē, ka valsts un pašvaldību budžetos samazināsies šie ieņēmumi par attiecīgo summu, jo ir jāņem vērā, ka šie grozījumi veicinās darba ņēmēju vēlmi pamest pelēko zonu un faktiski dos iedzīvotāju ienākuma nodokļa paaugstinājumu, kā arī citu nodokļu paaugstinājumu. Jo, ja mēs paskatāmies statistiku, tad šobrīd dramatiski pieaug to nodokļu maksātāju skaits, kuri veic savas iemaksas no minimālās algas. Bet šie grozījumi varētu dot stimulu cilvēkiem tomēr atgriezties no ēnu ekonomikas vai no pelēkās zonas un sagādāt kopējā tautsaimniecībā lielākus ieņēmumus. Tā ka es aicinu, cienītie kolēģi, atbalstīt šos priekšlikumus un diskutēt par iespējamo laiku un par šo priekšlikumu tālāko virzību Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā. Paldies. (Aplausi.)".
- 2012_05_17-seq28 spokenText "Paldies. Kārtība tāpat kā iepriekšējam likumprojektam ir šāda: mums ir divi priekšlikumi, tātad vispirms mums ir jābalso par atbildīgās komisijas maiņu, un pēc tam mums ir jābalso par likumprojekta nodošanu atbildīgajai komisijai. Lūdzu zvanu! Balsosim par priekšlikumu mainīt atbildīgo komisiju likumprojektam „Grozījumi likumā „Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību”” un par to noteikt Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisiju! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 49, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts. Tātad atbildīgā komisija ir Juridiskā komisija. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību”” nodošanu Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 47, atturas - 2. Likumprojekts komisijai nav nodots. Paldies. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Auguļa, Reiznieces-Ozolas, Seržanta, Vējoņa un Līdakas iesniegto likumprojektu „Grozījums likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. „Par” pieteicies runāt deputāts Uldis Augulis.".
- 2012_05_17-seq27 spokenText "Cienījamie kolēģi! Latvijā jautājumā par to, vai darbība ir noziedzīga vai ne, lēmumu pieņem Saeima. Tā ir Saeimas kompetence. Mums ir Krimināllikums, ko pieņem Saeima, un tieši Saeima var noteikt un uzskaitīt pazīmes, kas padara pārkāpumu par noziedzīgu. Tā ir vispārējā kārtība. Mums ir divi likumi, kas saistīti ar krimināltiesībām, proti, pats Krimināllikums un likums „Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību”, un šim likumam ir pielikums, kurā uzskaitītas narkotiskās vielas un norādīts, kādiem apmēriem ir jābūt, lai būtu pamats saukt cilvēku pie kriminālatbildības. Ko piedāvā attiecīgā priekšlikuma autori? Viņi piedāvā deleģēt valdībai lēmuma pieņemšanu par to, kādi apmēri padara pārkāpumu noziedzīgu. Proti, ja mēs pieņemsim attiecīgos grozījumus, turpmāk nevis Saeima, likumdevējs, noteiks, kāda darbība ir noziedzīga un kāda - nav, bet to darīs Saeima kopā ar valdību. Vai ir pamats attiecīgiem grozījumiem? Ir jāatzīst, ka problēma pastāv. Mums tiešām ir attaisnojoši spriedumi, kad mēs redzam, ka darbība bija kaitīga, bet, ņemot vērā to, ka speciālajā likumā nav norādīti attiecīgi apmēri, tiesa attaisno cilvēkus. Bet kā risināt problēmu? Ir iespēja risināt, un process, kas vērsts uz problēmas risināšanu, ir uzsākts. Ļoti grūti, pat nav iespējams uzskaitīt visas vielas, kas būtībā ir narkotiskas. Kāpēc? Tāpēc, ka tie, kas ražo narkotikas, ir gudri cilvēki - viņi izdomā un piedāvā jaunas vielas, viņi ražo jaunas vielas, kurām ir citi nosaukumi, cita, nedaudz atšķirīga formula, un par attiecīgiem atvasinājumiem atbildības nav. Bet tas nenozīmē, ka mums ir jāatsakās no pamatprincipa un jāparedz, ka valdība noteiks, kad ir noziedzīgs nodarījums un kad noziedzīga nodarījuma nav. Veselības ministrijai patlaban ir uzdots gatavot grozījumus un izstrādāt jaunu pieeju narkotisko vielu saraksta noteikšanai. Ja patlaban mēs mēģinājām uzskaitīt visas vielas un būtībā sekojām līdzi tiem, kas izgudro jaunas vielas, tad turpmāk ir paredzēts, ka būs saraksts ar ģeneriskiem nosaukumiem, proti, būs formula. Un vienalga, kādi atvasinājumi parādīsies, cilvēku būs iespējams saukt pie kriminālatbildības. Tātad risinājums ir iezīmēts, un jau tuvākajā laikā, es sapratu, tas tiks izstrādāts un iesniegts apstiprināšanai. Es domāju, tieši attiecīgu ceļu mums ir svarīgi iet, un tieši te ir risinājums. Bet, ja mēs gribam atteikties no principa, ka Saeima lemj, kas ir un kas nav noziedzīgs nodarījums, mēs ļoti, ļoti riskējam, jo tāda kārtība eksistēja, pastāvēja agrāk: 1935.gadā, piemēram, tieši valdība varēja lemt par to, kāda darbība ir noziedzīga. Es nedomāju, ka mums ir jāatgriežas un jāiet attiecīgs ceļš. Es aicinu balsot „pret” un noraidīt attiecīgos priekšlikumus.".
- 2012_05_17-seq26 spokenText "Paldies. „Pret” pieteicies runāt deputāts Andrejs Judins.".
- 2012_04_19-seq3 spokenText "Paldies. „Pret” pieteicies runāt deputāts Andrejs Judins.".