Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2012_05_17-seq92> ?p ?o. }
Showing items 1 to 8 of
8
with 100 items per page.
- 2012_05_17-seq92 type Speech.
- 2012_05_17-seq92 number "92".
- 2012_05_17-seq92 date "2012-05-17".
- 2012_05_17-seq92 isPartOf 2012_05_17.
- 2012_05_17-seq92 spokenAs 69.
- 2012_05_17-seq92 spokenText "Cienījamie kolēģi! Es kādreiz rakstīju blogu portālā politika.lv. Bija diezgan interesanti skatīties, no kā ir atkarīgs komentāru skaits, tas ir, cik aktīvi cilvēki komentē. Esmu jau sen, kādu divu gadu laikā novērojis: ja sākšu rakstīt par kaut ko tādu, kas skars starpetniskās attiecības, tad tā ir garantija tam, ka komentāru skaits būs mērāms simtos, nevis būs kādi 10-20, kā tas ir tad, ja ir runa par kaut kādām tīri ekonomiskām problēmām. Arī šodien, kad mēs esam nupat pieņēmuši to fiskālo paktu jeb līgumu... Nu, padomājiet, cik daudz mēs debatējām par šo patiesībā diezgan kontroversiālo un komplicēto lietu un cik daudz mēs tagad debatējam par šo konkrēto likumprojektu! Es aicināšu uzmanīgi vēlreiz izlasīt, kur sākas šis konkrētais priekšlikums. Tātad darba līgumā neietver pienākumu darbiniekam pārvaldīt konkrētu svešvalodu, ja tā nav nepieciešama - es uzsvēršu vārdu „nepieciešama” - darba pienākumu veikšanai. Pats par sevi tāds formulējums ir diezgan dīvains: kuram cilvēkam tad varētu ienākt prātā pieprasīt kaut ko tādu, kas nav nepieciešams?! Nu, acīmredzot domstarpības ir par to, kāda svešvaloda ir nepieciešama vai nav. Nu, skaidrs, ka mēs te runājam par svešvalodām, bet liela daļa no klātesošajiem domā par vienu ļoti konkrētu svešvalodu. Tad no kā darba devējs varētu pieprasīt šīs konkrētās svešvalodas zināšanas? Skaidrs, ka tās varētu būt nepieciešamas tikai tad, ja to vēlas kāds klients, jo, ja mēs runājam par kādu restorānu, piemēram, vai veikalu, tad nu jārēķinās ar to, ka šajā valstī dzīvo diezgan daudz cilvēku, kuriem šī konkrētā svešvaloda ir dzimtā. Līdz ar to ir diezgan liela varbūtība, ka kādu dienu jebkurā stundā šīs konkrētās nacionalitātes cilvēks ienāks veikalā vai restorānā un gribēs runāt savā dzimtajā valodā. Nu, tad rodas šāds jautājums: vai oficiantei vai pārdevējam ir nepieciešams zināt klienta valodu? Acīmredzot tā ir tā mūsu problēmas būtība, ka ievērojama sabiedrības daļa un tie deputāti, kurus ievēlē šī sabiedrības daļa, uzskata, ka šiem cilvēkiem vispār nevajadzētu runāt savā dzimtajā valodā un vajadzētu runāt tikai valsts valodā. Es te ilustrācijai minēšu vienu piemēru, kuru dažreiz izmantoju savā iepriekšējā dzīvē. Iedomājieties, ka ir tāda sala, uz kuras dzīvo divi cilvēki. Viņi abi grib uzcelt māju. Viens cilvēks ir konformists, viņš grib, lai viņa māja izskatītos tieši tāpat kā citu cilvēku mājas. Bet otrs cilvēks ir neatkarīgs mākslinieks, viņš grib, lai viņa māja izskatītos pavisam savādāk nekā kāda cita māja. Acīmredzot šie divi cilvēki nevar sadzīvot. Te ir viena sala, un viņi nevar vienlaicīgi apmierināt savas vajadzības. Nu, un te arī, kolēģi, problēmas būtība tomēr ir tāda, ka viena sabiedrības daļa vēlas runāt savā dzimtajā valodā, bet otra sabiedrības daļa nevēlas, lai pirmā to darītu. Es jūs tikai aicinu padomāt par to, ka tas ir ceļš uz nekurieni, tas ir strupceļš - tas, ka divas sabiedrības daļas šādi cīnās savā starpā. Tomēr kaut kādā veidā mums tas jāsaprot un jārod kāds kompromiss. Līdz ar to es šo priekšlikumu tomēr interpretēšu kā vēl vienu soli šajā, nu, tomēr starpetniskās spriedzes uzkurināšanā. Es aicinu to neatbalstīt. Paldies. (Aplausi.)".
- 2012_05_17-seq92 language "lv".
- 2012_05_17-seq92 speaker Vjaceslavs_Dombrovskis-1977.