Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2012_05_17-seq76> ?p ?o. }

• 2012_05_17-seq76 type Speech.
• 2012_05_17-seq76 number "76".
• 2012_05_17-seq76 date "2012-05-17".
• 2012_05_17-seq76 isPartOf 2012_05_17.
• 2012_05_17-seq76 spokenAs 101.
• 2012_05_17-seq76 spokenText "Cienījamie kolēģi! Šajā brīdī, protams, atkal būtu vietā izsauciens „Cik var!”. Bet laikam varēs un vajadzēs tik ilgi, kamēr tie, kas nesaprot, sapratīs, tie, kas negribēs saprast, atkāpsies no savām pozīcijām un tie, kas nespēs saprast, nesēdēs parlamentā. Iepriekšējās sarunās mēs esam minējuši ļoti daudzus argumentus, kādēļ šāda likuma norma ir nepieciešama, kādēļ tā aizpilda „baltos plankumus” mūsu valodas politikā un kādēļ tā ir pilnīgā saskaņā ar mūsu Satversmē noteikto valsts valodas statusu. Būtībā ar Satversmes 4.pantu pietiktu, lai būtu pilnīgi skaidrs, ka šajā likumā šādi tiek noteikta dabiskā lietu kārtība. Latvijā valsts valoda ir latviešu valoda, ar to viss ir izteikts, jo šī norma ietver arī nostādni, ka citu valodu prasme ir vēlama, nenoliedzami vēlama (es ceru, ka neizskanēs absurdie argumenti par monolingvāla latvieša ideālu), bet tā nav obligāta, it īpaši tad, ja darba pienākumi neprasa saziņu ar citās valodās runājošiem cilvēkiem. To mēs esam pierādījuši ne vienu reizi vien. Bet šoreiz tikai par vienu konkrētu jautājumu, kas tik tiešām varētu likt aizdomāties arī tiem, kuri visās lietās prasa juridisku precizitāti. Kā zināms, Latvijas likumdošanā ir ļoti precīzi noteikta tā valodas prasmes pakāpe, kas ir nepieciešama tiem, kuri vēlas strādāt vai nu valsts un pašvaldību iestādēs, vai arī pakalpojumu sektorā. Latviešu valodas prasmes prasības ir ļoti stingri reglamentētas (no A1 līdz C2), un nevienam darba devējam nav tiesību prasīt darbiniekam augstāku valsts valodas prasmes pakāpi, nekā tas ir noteikts Ministru kabineta noteikumos. Bet ko mēs redzam šajā gadījumā? Bieži vien pēc inerces darba sludinājumos, kā arī darba līgumos tiek noteikta visbiežāk angļu un krievu valodas papildprasme, bet nav noteikts līmenis. Tātad darba devēja voluntārismam ir pilnas tiesības izpausties. Viņš var prasīt neadekvāti augstu krievu valodas prasmes līmeni, jo likumdošana tam šķēršļus neliek. Jautājums nav par to, ka šāda norma it kā būtu ietverta ar domu veicināt latviešu valodas nostiprināšanos. Jā, protams, nenoliedzami, bet šeit ir jautājums pirmām kārtām par valsts valodas statusu kā tādu, tātad par vienīgo obligāto valodu, kas Latvijā jāprot, ja vēlas būt sociāli un ekonomiski aktīvs. Bet šeit ir jautājums tieši par darba ņēmēju aizsardzību. Es pieļauju, ka Latvijas Darba devēju konfederācija, LIKTA un arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera gluži vienkārši nav iedziļinājusies, par ko tad ir runa. Gluži vienkārši, neiedziļinoties Latvijas Valsts valodas likumā, Ministru kabineta noteikumos, kaut vai valsts valodas politikas stratēģijā, gluži vienkārši jebkurā jautājumā tiek saskatīta darba devēja apdraudētība, nepadomājot, ka šī norma ir darba ņēmēja aizsardzībai. Un šādu darba ņēmēju nemaz nav tik maz. Tie jau tika minēti iepriekšējās runās. Un tieši tādēļ šeit mums ir jāskatās gan no konstitucionālā viedokļa, gan arī no individuālā darba ņēmēja tiesību viedokļa, un tas viss jādara uz Latvijas valsts valodas politikas fona. Tātad saskatīsim šajā normā to, kas tur tik tiešām ir pateikts, nevis to, kā tur nav un kas ir ietverts citos likumos, pret ko nez kāpēc šīs organizācijas neprotestē, un apzināsimies, ka gluži vienkārši šādi tiek noteikta normāla lietu kārtība! Un tiks novērstas šīs nepamatotās prasības, kas tik tiešām reāli apdraud latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas statusu, jo citādi, piedodiet, konstitūcijas un Valsts valodas likuma norma varētu būt pretrunā ar to, ko mēs reāli redzam savā ikdienā. Novērsīsim šo pretrunu un atbalstīsim priekšlikumu! Paldies. (Aplausi.)".
• 2012_05_17-seq76 language "lv".
• 2012_05_17-seq76 speaker Ina_Druviete-1958.
• 2012_05_17-seq76 mentions Q211.
• 2012_05_17-seq76 mentions Q22116518.