Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { ?s <http://purl.org/linkedpolitics/vocabulary/spokenText> ?o. }

• 2012_07_05_as-2-seq102 spokenText "18. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 21. - komisijas priekšlikumā.".
• 2012_07_05_as-2-seq100 spokenText "17. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 21. - komisijas priekšlikumā.".
• 2012_07_05_as-2-seq94 spokenText "14. - Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.".
• 2005_10_20-seq158 spokenText "14. - Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.".
• 2005_06_16-seq104 spokenText "14. - Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.".
• 2004_04_22-seq604 spokenText "14. - Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.".
• 2004_04_07-seq637 spokenText "14. - Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.".
• 2012_07_05_as-2-seq72 spokenText "3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir atbalstīts daļēji un iekļauts 4. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.".
• 2012_07_05_as-2-seq70 spokenText "2. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Likumā līdz ar to ir ietvertas arī tiesības ne tikai uz izgudrojumu, bet arī uz augu šķirni un šo tiesību komercializācija. Komisija atbalstījusi.".
• 2012_07_05_as-2-seq68 spokenText "Kolēģi! Zinātniskās darbības likuma grozījumi ir tapuši pēc ilgstošām un intensīvām konsultācijām ar ekspertiem, un ir veikta daudzpusīga to izskatīšana Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā. Šie grozījumi skar galvenokārt mantiskās tiesības uz izgudrojumu vai augu šķirni, kā arī precizē vairākus terminus un zinātnisko institūciju struktūras elementus. 1. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Tas precizē, kas ir zinātni apkalpojošais personāls. Komisija atbalstījusi.".
• 2012_07_05_as-2-seq67 spokenText "Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 13.jūlijs. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Zinātniskās darbības likumā”, otrais lasījums. Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāte Ina Druviete.".
• 2012_07_05_as-2-seq66 spokenText "Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 13.jūlijs.".
• 2012_07_05_as-2-seq65 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Epidemioloģiskās drošības likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.".
• 2012_07_05_as-2-seq64 spokenText "Augsti godātie kolēģi! Sociālo un darba lietu komisija izskatīja likumprojektu „Grozījumi Epidemioloģiskās drošības likumā” (Nr.250/Lp11). Tā kā pirmajā lasījumā tas bija ļoti kvalitatīvi izstrādāts, priekšlikumi uz otro lasījumu netika iesniegti, tādēļ aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.".
• 2012_07_05_as-2-seq63 spokenText "Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 3.septembris. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Epidemioloģiskās drošības likumā”, otrais lasījums. Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Inita Bišofa.".
• 2012_07_05_as-2-seq62 spokenText "Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 3.septembris.".
• 2012_07_05_as-2-seq61 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Komerclikumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.".
• 2012_07_05_as-2-seq60 spokenText "Godātie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir izskatījusi un pirmajam lasījumam atbalstījusi likumprojektu „Grozījumi Komerclikumā”. Līdz ar to aicinu arī jūs atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.".
• 2012_07_05_as-2-seq59 spokenText "Paldies. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 13.jūlijs. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Komerclikumā”, pirmais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Vjačeslavs Dombrovskis.".
• 2012_07_05_as-2-seq58 spokenText "Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 13.jūlijs.".
• 2012_07_05_as-2-seq52 spokenText "Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 13.jūlijs.".
• 2012_07_05_as-2-seq57 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Farmācijas likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.".
• 2012_07_05_as-2-seq56 spokenText "Likumprojekts „Grozījumi Farmācijas likumā”, skatīsim dokumentu Nr.289/Lp11. Jā, komisija izskatīja likumprojektu pirmajam lasījumam, un komisija aicina arī atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā. (No zāles: „Bet par ko tur ir runa?”)".
• 2012_07_05_as-2-seq55 spokenText "Likumprojekts „Grozījumi Farmācijas likumā” un numurs...".
• 2012_07_05_as-2-seq54 spokenText "Labdien, cienījamie deputāti! Es atvainojos...".
• 2012_07_05_as-2-seq53 spokenText "Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 13.jūlijs. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Farmācijas likumā”, pirmais lasījums. Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Elīna Siliņa. (No zāles: „Jā, jā, Siliņas kundze, jāiet!”, „Par likumprojekta būtību!”)".
• 2012_07_05_as-2-seq51 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par narkotisko un psihotropo vielu un zāļu likumīgās aprites kārtību”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.".
• 2012_07_05_as-2-seq50 spokenText "Labdien, cienījamie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu Nr.288 Lp/11 - „Grozījumi likumā „Par narkotisko un psihotropo vielu un zāļu likumīgās aprites kārtību””. Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par narkotisko un psihotropo vielu un zāļu likumīgās aprites kārtību”” ir izstrādāts vienlaikus ar likumprojektu „Grozījumi Farmācijas likumā” saskaņā ar Ministru kabineta 2011.gada 30.marta sēdes protokollēmuma Nr.60 2.punktu. Likumprojekta mērķis ir noteikt kārtību, kādā tiek izsniegtas un atjaunojamas farmaceitiskajai vai veterinārfarmaceitiskajai darbībai paredzētās licences, kurās norādīts, ka darbības ar narkotiskajām un psihotropajām vielām un zālēm ir atļautas. Sociālo un darba lietu komisijas vārdā lūdzu Saeimu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.".
• 2012_07_05_as-2-seq49 spokenText "Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 9.augusts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par narkotisko un psihotropo vielu un zāļu likumīgās aprites kārtību””, pirmais lasījums. Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Igors Zujevs.".
• 2012_07_05_as-2-seq48 spokenText "Lai būtu iespēja izvērtēt visus priekšlikumus, termiņš - 9.augusts.".
• 2012_07_05_as-2-seq47 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Kriminālprocesa likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 4, atturas - 26. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.".
• 2012_07_05_as-2-seq46 spokenText "Komisijas vārdā es aicinu atbalstīt attiecīgos grozījumus un balsot „par”.".
• 2012_07_05_as-2-seq44 spokenText "Augsti godātais Loskutova kungs! Opozīcijas pārstāvji tieši norādīja uz to, ka prokuroram un aizstāvim nav vienādu tiesību, un jūs to zināt daudz labāk par mani. Uzrakstīt uz papīra var ļoti daudz ko, bet šobrīd esošās likuma normas paredz, ka trešajām personām ir pienākums atbildēt uz prokurora jautājumiem, bet nav pienākuma atbildēt uz aizstāvja jautājumiem. Jūs taču to visu labi zināt! Un runa ir tieši par to, ka puses procesā nav vienlīdzīgas, ja mēs pieņemam šo priekšlikumu. Un arī visi šie jautājumi rodas tieši tāpēc, ka mēs faktiski samazinām personas - privātpersonas - aizstāvības iespējas. Un tieši tas mani uztrauc no cilvēktiesību viedokļa. Un man ļoti gribētos, lai jūs atbildētu tieši uz šo argumentu, nevis uz to, ka... Mēs sludinām, ka ir vienādas tiesības, bet kā jūs nodrošināsiet šīs vienādās tiesības? Vai jūs grozīsiet citus likumus, kas šobrīd nosaka tās nevienlīdzīgās tiesības? Kā jūs rīkosieties šajā jautājumā? Un diemžēl... Man ļoti gribētos, lai tomēr mūsu debates būtu korektākas, jo diemžēl gan šajā diskusijā, gan arī citās tieši no koalīcijas puses es pastāvīgi dzirdu aizvainojumus un pārmetumus opozīcijai tīri personiskā līmenī. Lūdzu, uzbrūciet idejām, nevis cilvēkiem! Paldies.".
• 2012_07_05_as-2-seq42 spokenText "Godājamie kolēģi! Diskusija tiešām ir interesanta un saistoša, un man prieks, ka vispār diskusija notiek, jo tikai diskusijā mēs varam panākt pienācīgu likuma kvalitāti. Mani gan nedaudz pārsteidza Elksniņa kungs - nevis ar savu demagoga talantu (ar to viņš mani vairs nepārsteigs), bet ar necieņu pret vecāko kolēģi un pret sievieti - Ilmu Čepāni. Visu cieņu jūsu zināšanām, ambīcijām un tā tālāk, bet Čepānes kundze ir pelnījusi, lai jūs izmantotu, kā saka, parlamentā pieņemtos izteiksmes līdzekļus! Bet, runājot pēc būtības, es domāju, ka visi, kas klausījās diskusiju, pamanīja, ka tie, kas oponē likumprojektam, ļoti uzstājīgi „spiež” uz to, ka likumprojekts ir par to, lai dotu prokuroriem īpašas pilnvaras, ar to nostādot prokurorus privileģētā stāvoklī kriminālprocesā. Es domāju, jūs piekritīsiet, ka izklausās tie��i šādi. Bet tā ir bezkaunīga manipulācija ar to, ka ne visi deputāti seko katram likumprojekta vārdam, par ko tagad runā. Es gribu atgādināt, ka tie priekšlikumi, par kuriem pašlaik tiek diskutēts, nodrošina absolūti vienādas iespējas aizstāvībai un apsūdzībai. Norma skan šādi: „Aizstāvim un prokuroram, lai iesniegtu papildu pierādījumus, ir tiesības rakstveidā pieprasīt (..) kriminālprocesam nozīmīgus dokumentus un ziņas par faktiem (..).” Aizstāvim un prokuroram! Akcentētas abas puses, lai nodrošinātu sacīkstes procesu. Otra norma. Tā dod vienlīdzīgas tiesības prokuroram, cietušajam, apsūdzētajam un viņa aizstāvim. Par ko mēs runājam?! Pilnīgi vienādas tiesības abām pusēm. Abām pusēm ir tiesības aizstāvēt savu pozīciju tiesā! Tāpēc es aicinu kolēģus, ja jau mēs runājam par diskusiju, ja mēs aicinām, Cileviča kungs, uz argumentēšanu, tad varbūt respektēsim to, kas ir rakstīts uz papīra, nevis ar demagoģijas uzlidojumiem...! (Aplausi.)".
• 2012_07_05_as-2-seq40 spokenText "Cienījamie kolēģi! Es gribu pirmām kārtām izteikt komplimentu Judina kungam. Viņš patiešām uzstājās ar spīdošu politisku runu. Ļoti emocionālu, bet tā runa ir tieši politiska, nevis juridiska. Es neesmu eksperts kriminālprocesa jautājumos, un tāpēc es ļoti uzmanīgi klausos, un man ir svarīgi izvērtēt piedāvātos priekšlikumus pirmām kārtām no cilvēktiesību viedokļa. Ko es sadzirdēju? To, ka procesam jābūt efektīvākam. Teorētiski - jā! Es tam piekrītu, bet nevajadzētu aizmirst arī dažus citus principus. Opozīcijas pārstāvji minēja vairākus konkrētus argumentus, un es gaidīju, ka mūsu cienījamie juristi kaut kādus pretargumentus minēs, apgāzīs šos argumentus. Diemžēl neko tādu es nesadzirdēju. Es dzirdēju to, ka prokuratūra atbalsta. Nu, protams, prokuratūra to atbalsta, viņiem būs vieglāka dzīve, jo, ja mazāk ir cilvēktiesību aizsargmehānismu, jo vieglāk apsūdzībai ir panākt savus mērķus. Es sadzirdēju kaut kādus personiskus uzbrukumus, kaut kādus minējumus par kolēģi, par opozīcijas motīviem... Nu, piedodiet, tas vienkārši nav nopietni! Es nevaru atbalstīt priekšlikumus, ja patiešām cienījami eksperti norāda uz ļoti konkrētiem trūkumiem, taču priekšlikuma aizstāvji un iesniedzēji šos argumentus nemaz pat nemēģina apgāzt, bet tā vietā runā ļoti emocionāli un politiski ļoti skaisti, un uzbrūk oponentiem personiski. Nu, piedodiet, ja uzbrūk cilvēkiem, nevis argumentiem, tas vienmēr rada zināmas bažas. Es nevaru atbalstīt šo priekšlikumu. Paldies.".
• 2012_07_05_as-2-seq38 spokenText "Godājamie deputāti! Pretestība pret ko? Arī ažiotāža pret ko? Es jums pateikšu, Judina kungs! Pret muļķību ir ažiotāža! Un Čepānes kundze arī ir pret to - pret to pašu muļķību, ko jūs realizējat. Arī tādēļ tā pretestība tā arī izpaužas. Es varbūt atgādināšu jums, ko, piemēram, ir teicis franču kriminologs Ortolāns. Viņš kādreiz ir norādījis, ka godīgs pilsonis var arī nenokļūt nelāgu likumu darbības varā, bet viņam nav līdzekļu, lai izvairītos no nekrietnas tiesvedības, kurā pat visapdomātākais un taisnīgākais likums pārvēršas par tukšumu. Tieši tādēļ smaguma centram organizatoriskajā kriminālajā tiesvedībā ir jābūt tiesnesim, un likumdevējam ir saprātīgi jāstiprina viņa statuss, nevis vieglprātīgi, prokurora runu pavedinātam, jāmetas ceļos un jāsniedz viņam likumdošanas pakalpojumi. Tik tiešām jūs tagad esat prokuroru priekšā metušies ceļos un sniedzat viņiem pakalpojumu attiecībā uz viņu pilnvaru stiprināšanu kriminālprocesā. Es neticu, piemēram, ka izmeklēšanas stadijā prokurors sirga vai nu ar prāta slinkumu, vai nespēju noteikt paša pēc būtības šķietamajā un pretrunīgajā lietas apstākļu izklāstā savu pozīciju, lai tā nesāktu drupt, piemēram, tiesā pie pirmajiem pieskārieniem, ko var realizēt viens otrs advokāts. Šausmas! Tik tiešām šausmas! Arī attiecībā uz to, ko jūs piedāvājat, ka cilvēkam ir tiesības klusēt. Tas ir viens no pamatprincipiem, kas ir nostiprināts Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksē un kas izriet no nevainīguma prezumpcijas. Tās tiešām ir šausmas, ja jūs tagad pasakāt, ka tas ir briesmīgi, ka cilvēkam tiesvedības laikā ir tiesības klusēt. Nu tad sāciet viņu, to cilvēku, sist, un viņš sāks runāt. Un tad viņš pateiks taisnību. (Starpsaucieni. No zāles dep. A.Loskutovs: „Demagoģija!”) Atgriezieties tik tiešām pie tā regulējuma, kāds ir bijis iepriekš attiecībā uz viduslaikiem, uz sākotnējo sabiedrību! Atgriezieties pie Taliona principa realizācijas, kad jūs sitīsiet pretī par to, ka jums kāds ir iesitis, un viss būs kārtībā! Jūs nodibināsiet gan taisnību, gan patiesību. Nākamais jautājums - attiecībā uz te pieminētajiem advokātiem un ko te vēl pieminēja... Procesuālā vienlīdzība šajā gadījumā tiks grauta. Prokuroram ir tiesības izprasīt informāciju, un prokuroram informācija tiek sniegta. Advokāts informāciju izprasa, un jūs, Čepānes kundze,... uz to norādīja Latvijas Zvērinātu advokātu padomes pārstāve - priekšsēdētāja vietniece Kaminskas kundze... uz jautājumiem advokātam neatbild. Kāpēc? Tāpēc, ka nav atbildības par atbildes nesniegšanu advokātam, un, otrkārt, ir Informācijas atklātības likums, saskaņā ar kura normām informācija lielākoties publiski nav pieejama. Par kādu līdzvērtību procesa gaitā, kad advokāts kaut ko var darīt lietas izskatīšanas laikā, jūs te runājat? Vai jūs kaut reizi esat bijis tiesā, lai runātu un gvelztu te tādas muļķības?".
• 2012_07_05_as-2-seq36 spokenText "Jā, kolēģi, bez krāšņiem epitetiem un tādām spilgtām emocijām es vienkārši racionāli gribu lūgt Judina kungu nespēlēties un nežonglēt ar informāciju, padarot šī priekšlikuma oponentus par... nu, blēžiem, kas grib izvairīties no papildu faktu vērtēšanas tiesas procesā. Tā nav taisnība! Ļoti skaidri šobrīd arī ir Kriminālprocesa likumā atrunāta kārtība, kādā jaunus faktus var pievienot lietai, ja tādi uzrodas tiesas laikā. Ir iespēja gan aizstāvim, gan prokuratūrai vērsties tiesā un lūgt tiesu gan pieprasīt jaunu informāciju, gan arī pievienot lietai. Tā ka jau ir atrunāta kārtība! Arī ģenerālprokurors norādīja uz to, ka pēc būtības šie sagatavotie likuma grozījumi daudz neko nemainīs. Arī Gruziņa kungs, kurš bija viens no faktiski trīs institūciju pārstāvjiem - tikai trīs institūciju pārstāvjiem, kas atbalstīja šo likumprojektu kopumā! -, norādīja, ka tādā formā, kādā tas šobrīd ir sagatavots, tas nav atbalstāms. Es neesmu kriminālprocesa tiesību eksperte, bet es uzticos autoritātēm, un jāsaka, ka pret šo likumprojektu bija jau minētais Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājs Stukāns, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes dekāne Strada-Rozenberga, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Krimināltiesisko zinātņu katedras docente Nīmande, Latvijas Zvērinātu advokātu padomes priekšsēdētāja vietniece Kaminskas kundze, Tiesībsarga biroja pārstāve Tivaņenkova. Manuprāt, tie ir pietiekami autoritatīvi cilvēki, kuri ir ļoti skaidri izteikuši viedokli, kādēļ šis likumprojekts nav atbalstāms, un, manuprāt, nav pamata viņiem neuzticēties. Paldies.".
• 2012_07_05_as-2-seq34 spokenText "Kolēģi! Juridiskajā komisijā patiešām bija ļoti kaismīgas debates par šo jautājumu, un daži kolēģi kā komisijā, tā arī šeit aizmirst, ka viņiem ir jānorobežojas no savas iepriekšējās prakses, piemēram, no advokatūras prakses vai tamlīdzīgi. Es gribu teikt, ka šo priekšlikumu atbalstīja ģenerālprokurors Kalnmeiera kungs. Viņš komisijai sniedza ļoti argumentētus atzinumus. Šo priekšlikumu atbalstīja arī KNAB speciālists eksperts Baumaņa kungs, kurš ir zinātņu doktors, manuprāt, tieši krimināltiesībās. Šo lietu atbalstīja... Es pat nezinu, kāpēc apgabaltiesā un Augstākajā tiesā ir dažādi viedokļi... Šo lietu atbalstīja arī Augstākās tiesas Judikatūras nodaļas vadītājs - bijušais Augstākās tiesas senators Gruziņa kungs, kurš ir ar ārkārtīgi lielu pieredzi. Visi šie cilvēki teica, ka šajā gadījumā, protams, šo likumprojektu varētu pilnveidot, taču ir jādod gan prokuroram, gan advokātam šādas tiesības, ko pašlaik likumprojekts paredz. Es gribu teikt, ka tiesnesim ir visas iespējas nevilcināt attiecīgo procesu, ja dažkārt kādi no iepriekš minētajiem - vai nu advokāts, vai prokurors - ļaunprātīgi mēģinātu šo lietu novilcināt. Es nezinu, kādu iemeslu dēļ mēs esam sacēluši tādu ažiotāžu ap šo likumprojektu, domājot par kādu konkrētu personu. Es aicinu norobežoties no tā un mēģināt, lai patiešām šīs lietas tiktu tiesā izskatītas gan savlaicīgi, gan arī profesionāli un beigu beigās tiktu panākts arī taisnīgs rezultāts. Es aicinu atbalstīt šo likumprojektu.".
• 2012_07_05_as-2-seq32 spokenText "Prieks par mūsu diskusiju! Tiešām ar katru debatētāju tā kļūst arvien interesantāka! Vispār tiešām būtu interesanti uzzināt, kāpēc ir tāda liela pretestība pret šādiem grozījumiem, jo ideja ir ļoti vienkārša. Ko paredz grozījumi? Ir apsūdzētais, un ir fakti. Un kāda ir mūsu doma? Nu, ja ir fakti, tad ņemsim tos vērā un analizēsim. Bet cienījamie kolēģi saka: „Nē! Nevajag analizēt faktus! Lai fakti paliek šeit, bet mūsu apsūdzētais - šeit!” Dīvaini, kāpēc tā? Ļoti interesanti! Kāds sakars tam ir ar narkotikām? Protams, lai runa būtu interesanta, var piesaukt prostitūciju, pedofiliju, un tad tiešām visiem atveras acis un visi klausās. Bet vai tas attiecas uz tēmu? Man bija interesanti dzirdēt arī Elksniņa kunga viedokli, ka būs tādi negodīgi advokāti, kas sāks shēmot. Es ļoti ceru, ka savās nākamajās uzstāšanās reizēs Elksniņa kungs būs vēl... stāstīs tieši vēl detalizētāk, kā viņi shēmo. Mēs rakstījām likumus... (Starpsauciens no SC frakcijas.) Mēs rakstījām likumus, lai godīgi cilvēki tos varētu izmantot. Mēs nedomājām par to, kāds kādu negodīgu shēmu realizēs. Un nevajadzētu stāstīt par saviem plāniem izmantot likumu savtīgos, prettiesiskos nolūkos! Tas nav pieļaujams! Es lūdzu to ņemt vērā! Es lūdzu ņemt vērā, ka katram apsūdzētajam ir tiesības klusēt, viņam nav pienākuma stāstīt pirmstiesas izmeklēšanas laikā, kur viņš bija. (No zāles dep. A.Elksniņš: „Ak Dievs!”) Un kas notiek tālāk? Viņš iet uz tiesu, un viņš stāsta, ka viss, ko uzrakstīja prokurors, neatbilst patiesībai, jo viņš bija ārzemēs pie mīļākās vai vēl kaut kur. Un tāda informācija ir jāpārbauda, un, lai pārbaudītu, ir jāsūta pieprasījumi, bet Elksniņa kungam ir iebildumi: nevajadzētu sūtīt! Cienījamie kolēģi, es lūdzu atbalstīt grozījumus! (Aplausi.)".
• 2012_07_05_as-2-seq30 spokenText "Labdien, godājamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie deputāti! Ir jāatzīst, ka no pašreiz klātesošajiem deputātiem kriminālprocesuālos jautājumos neviens nav pieredzējis, neviens nav spējīgs lielā mērā arī attiecībā uz to regulējumu, kas ir Kriminālprocesa likumā, sniegt tādu viedokli, kurš būtu lielā mērā atbilstošs tiem tiesvedības principiem, kuri ir nostiprināti jau gadu desmitiem. Es nebūtu gājis debatēt, ja es nebūtu dzirdējis no Judina kunga tādu vārdu kā „taisnīgums”. Un uzreiz jautājumā par taisnīgumu nez kādēļ es atcerējos ārvalstīs ASV dibinātos slepenos cietumus, kur taisnīguma vārdā spīdzināja, lika uz galvas maisus, bāza ūdenī, imitēja slīcināšanu. Tas arī ir taisnīguma vārdā! (No zāles dep. A.Loskutovs: „Par tēmu!”) Taisnīguma vārdā vienā otrā smagā kriminālprocesā mēs varētu arī atļaut varbūt vienas otras psihotropas zāles ievadīšanu apsūdzētajam vai vienkārši izdot kādu likumu, lai, piemēram, uzsmēķē tur kādu vielu tiesnesis, prokurors, apsūdzētais, advokāti un vienojas savā starpā uzreiz par visiem jautājumiem. (No zāles dep. A.Loskutovs: „Par tēmu!”) Tāds ir taisnīgums tanī priekšlikumā, ko tagad virza Judina kungs! Protams, es nerunāšu par tām peripetijām, kuras skāra vienu otru deputātu attiecībā uz minētā likumprojekta izstrādāšanas gaitu, kad tas ir tapis, bet ir jāatzīst viens - ka pie pašreizējā priekšlikuma... tie, tā teikt, procesuālisti, kuri sev tādu statusu tagad ir piedēvējuši, ir kā ziloņi puķu dārzā, kuriem patiesībā ir vienalga, vai augs pēc viņiem kaut kas šajā kriminālprocesuālajā lauciņā vai ne. Es gribu akcentēt, ka tie kriminālprocesa principi, kuri pašreiz ir kriminālprocesā, ir nostiprināti gadu desmitos. Es varbūt mēģināšu savas debates izklāstīt mazliet citādāk un vērsīšos pie autoritātēm. Latvijas Universitātes profesore Strada-Rozenberga komisijas sēdē iebilda pret minētajiem grozījumiem, norādot uz virkni nepilnību, ko parakstītāji... arī smīkņājošā Čepānes kundze, būdama doktore, nav ievērojusi. Latvijas Universitātes lektore Nīmandes kundze arī ir norādījusi iebildumus, kādēļ tie nav atbalstāmi. Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģijas tiesnesis Stukāna kungs, kurš skata Latvijas vēsturē visapjomīgāko lietu - digitālās televīzijas lietu -, ir norādījis, ka, apspriežot Krimināllietu tiesu kolēģijā šo jautājumu ar citiem tiesnešiem, arī ar to tiesnesi, kurš skata Lemberga lietu, neviens nav sniedzis atbalstu tam, ka šādus grozījumus vajadzētu iniciēt. Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģija arī ir iebildusi pret šo jautājumu. Kolēģi, tik tiešām vienam otram, kurš tagad te brēc par to, ka šo regulējumu vajadzētu, būtu tik tiešām jāstāv pie vadības grožiem kādā tiesībsargājošā iestādē, kura nepārtraukti bļauj par to, ka kāds ir jānotiesā, pierādījumi vispār tiesai nav jāvērtē un vispār tas nav nepieciešams. Bet es ieskicēšu vienu... lietas būtību attiecībā uz šo priekšlikumu, kurš pašreiz ir iesniegts. Būtība ir sekojoša. Krimināllietās izmeklēšanu veic policijas iestādes, citas tiesībsargājošās iestādes, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs. Kad ir pamatotas aizdomas, lai kādu turētu aizdomās, un ir noteikti fakti, cilvēku atzīst par aizdomās turamo. Tad, kad ir pietiekams pamats, lai izvirzītu cilvēkam apsūdzību... tad, kad no tādām aizdomām jau tiek nonākts pie pārliecības, ka, visticamāk, viņš ir izdarījis... tā persona izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, tad lieta tiek nosūtīta uz prokuratūru. Tāda ir kārtība, kuru Saeima ir nostiprinājusi un kura darbojas gadu desmitiem Latvijā. Prokurors, būdams pārliecināts par to, ka viņa izvirzītā apsūdzība ir pamatota, par to, ka apsūdzība izturēs tiesvedību, un par to, ka persona tiks notiesāta, un par to, ka tika noskaidrota izmeklēšanas laikā patiesība un nav iespējamas citas manipulācijas ar to, kas tika izvirzīts, virza lietu uz tiesu. Procesuālā kārtība ir sekojoša. Lai nodrošinātu personai tiesības uz taisnīgu tiesu, personai izsniedz lietas materiālus. Tātad, ja kādu dienu attiecībā pret kādu no jums tiks izvirzīta kāda apsūdzība un lieta nonāks tiesā, jums ir iespējams iepazīties ar to, ko ir savākuši... gadu desmitiem var vākt, var turpināties tā izmeklēšana... ir savākušas amatpersonas. Tad lieta nonāk tiesā, un tiesā jūs varat paust savu viedokli par to, kas ir savākts. Tas viss, ko Judina kungs te pieminēja, - par to alibi un visu pārējo... Nu, uzreiz ir redzams, ka viņš no krimināltiesībām ir nācis. Uz alibi personai ir pienākums norādīt jau uzreiz, tiklīdz viņa tiek iesaistīta. (No zāles dep. A.Loskutovs: „Nav tāda pienākuma!”) Lūk! Bet tas acīmredzot... acīmredzot vēl vienu brēcēju viedokli šis jautājums neskar... Tad, lūk! Grozījumu priekšlikums ir sekojošs: tad, kad lieta atrodas tiesā, tad, kad turpinās iztiesāšana, prokurors šajā laikā faktiski var turpināt izmeklēšanu, vācot... pieprasot pierādījumus. Šo izmeklēšanu prokurors var turpināt. Tad, kad notiek debates, tad, kad notiek sprieduma rakstīšana, un pat tad, ja - nedod Dievs! - tiesnesis ir uzrakstījis attaisnojošu spriedumu ar virkni argumentu, iesniedzot apelācijas sūdzību, prokurors pievieno jaunus pierādījumus, kuri pirms tam netika akceptēti. Es aicinātu Čepānes kundzi nākt šeit un padebatēt par šo jautājumu, nevis dot padomus Judina kungam, kā tad šajā gadījumā aizstāvēt koalīcijas pozīciju. Bet būtība ir sekojoša: faktiski attaisnojošu spriedumu, pastāvot minētajai koncepcijai, nebūs. Prokurors nekad no izvirzītās apsūdzības neatteiksies, un tiesvedība kļūs tik tiešām vēl ilgāka. Kāpēc? Tāpēc, ka es, būdams advokāts, reizi mēnesī pieprasīšu tiesnesim, lai viņš izprasa no prokurora to... tās darbības, kuras prokurors ir veicis. Katru reizi pēc katras tādas darbības, būdams advokāts, es lūgšu pārbaudīt, kāpēc viņš ir veicis tādu darbību, es lūgšu tiesu izvērtēt minētās darbības pamatotību. Un es aicinu Judina kungu nelobēt prokuratūru! Un, ja jūs, Judina kungs, esat doktors, jurists un velns zina vēl kas papildus (Zālē smiekli. Starpsaucieni.), tad šo grozījumu mērķis nav tiesiskums. Vēl vairāk! Un cieņa šajā gadījumā var būt pret tiem projektiem, kuri tiek virzīti, vadoties pēc apziņas... pēc tiesiskās apziņas. Un tad tie būtu atbalstāmi. Pie šīs situācijas tas viss ir pilnīgs murgs, ko jūs cenšaties realizēt un iedibināt savā formāli realizētā... tā teikt, dienestiem pakļautajā valstī. Līdz ar to, kolēģi, es aicinu būt lielā mērā saprātīgiem un ieklausīties vismaz tajā, ko es esmu teicis, tiem cilvēkiem, kuri Juridiskās komisijas sēdes laikā ir pauduši viedokli, ka tas projekts, kas pašreiz ir, nav izstrādāts un ir pilnīgs murgs. Paldies.".
• 2012_07_05_as-2-seq28 spokenText "Man ir tiešām prieks par šādu lielu interesi, ko izrāda cienījamā kolēģe attiecībā uz Kriminālprocesa likumu. Es ceru, ka, tieši tik efektīvi un aktīvi strādājot, mums izdosies attiecīgo likumprojektu pilnveidot un radīt tieši tādas normas, kas tiešām nodrošinās efektīvu kriminālprocesu. Bet, ņemot vērā to, ka izskanēja kritika, man gribētos vienkāršos vārdos pateikt, par ko mēs runājam, - kas ir šis jautājums. Un jautājums ir ļoti vienkāršs: mums ir krimināllietas, kas sastāv nevis no viena vai diviem sējumiem, bet desmitiem vai pat simtiem sējumu. Tādējādi, izskatot attiecīgās lietas, bieži vien parādās jaunas versijas, jauni fakti, jauni argumenti. Mums tieši komisijas sēdē ģenerālprokurors stāstīja par kādu slepkavības lietu, kad tiesas zālē advokāts vai apsūdzētais tieši tad paziņoja, ka viņš neizdarīja šo noziegumu, ka viņam ir alibi, jo viņš bijis citā vietā. Ja ir attiecīgie fakti, ko darīt tālāk? Ir svarīgi pārbaudīt, vai tiešām šis cilvēks bija tur, kur viņš... tajā vietā, par kuru viņš stāsta. Taču, lai iegūtu attiecīgo informāciju, svarīgi pieprasīt apliecinājumu tam, uzdot jautājumus. Tātad par ko runā šie ierosinātie grozījumi? Mēs piedāvājam prokuroram atļaut uzdot jautājumus, uzdot jautājumus un saņemt atbildes, un tas ir ļoti svarīgi, lai beigās mums būtu tiešām taisnīgs spriedums. Pret ko iebilst cienījamā kolēģe? Viņai droši vien šķiet, ka ir normāla situācija, ka ir fakti, bet šos faktus mēs ignorējam, tāpēc ka agrāk par tiem nav bijis zināms. Tas nav pieļaujams. Taisnīguma vārdā katram faktam, kam ir nozīme, jābūt izvērtētam, un, ja tiešām attiecīgā informācija dod iespēju taisīt taisnīgu spriedumu, ignorēt to nedrīkst. Tas ir ļoti svarīgi. Tiešām sacīkstes princips... tas ir princips, kas jāievēro, un tieši tādēļ mēs runājam gan par advokātiem, gan par prokuroriem, jo gan viena puse, gan otra puse var pieprasīt informāciju. Tas nekādā gadījumā nenozīmē, ka prokurors var nesagatavotu lietu nosūtīt uz tiesu iztiesāšanai un tikai pēc tam vākt pierādījumus. Bet, ņemot vērā sacīkstes principu, procesā var parādīties jauni fakti, un tieši tādēļ, lai atspēkotu šos faktus, lai iegūtu papildu informāciju, ir jāveic attiecīgi darbi. Es pilnīgi piekrītu, ka tiesas iztiesāšanas laikā tiesa... lietu virzītājs ir tiesnesis, bet vai tiesnesim ir jāveic izmeklēšana, vai tiešām tiesnesim ir jāraksta pieprasījumi? Nē! Protams, patlaban likums pieļauj situāciju, ka prokurors var lūgt tiesu pieprasīt informāciju, un tas der gadījumā, kad mēs saprotam, uz kāda plaukta tā informācija atrodas. Taču, ja ir jāpārbauda dažādas versijas, vai, jūsuprāt, tā ir normāla situācija, ka prokurors tieši tad lūdz tiesu pārbaudīt vienu, otru, trešo iespējamo avotu, izprasīt dažādas izziņas? Nu, nē, tas nav normāli! Es tiešām domāju, ka visiem tiem, kam rūp mūsu kriminālprocess, kas tieši grib, lai kriminālprocess būtu taisnīgs, ir jābalso „par” attiecīgajiem grozījumiem. Paldies.".
• 2012_07_05_as-2-seq26 spokenText "Kolēģi! Kaut arī Juridiskās komisijas sēdē komisijas priekšsēdētāja uzsvēra, ka mēs esam atbalstījuši dažkārt arī mazāk sagatavotus priekšlikumus, es šoreiz šo likumprojektu atbalstīt nevaru un aicinu arī jūs šo likumprojektu neatbalstīt. Paskaidrošu, kādēļ. Šobrīd ir notikušas divas Juridiskās komisijas sēdes, un ir arī notikusi šo priekšlikumu analīze Tieslietu ministrijas Kriminālprocesa likuma grozījumu izstrādes darba grupā, un jāteic, ka gan komisijas sēdē, gan arī šajā darba grupā ir ļoti dažādi - faktiski pilnīgi pretēji - viedokļi par šiem grozījumiem un vairākums pieaicināto ekspertu ir pret šiem grozījumiem. Minēšu dažus no argumentiem, kas tiek uzsvērti dažādu institūciju pārstāvju iebildumos. Pirmais. Ar Judina kunga un kolēģu sagatavotajiem priekšlikumiem tiks nojaukti Kriminālprocesa likuma principi, ka iztiesāšanas stadijā procesa virzītājs ir tiesa un ka lietu nodod tiesai tikai pēc pietiekama pierādījumu kopuma savākšanas. Otrais. Šādā veidā tiek diskreditēta izmeklēšanas stadija, kurai zūd jēga, ja iztiesāšanas laikā tiek veiktas izmeklēšanas darbības. Trešais. Mēs vairākkārt un... nu, faktiski dažādās institūcijās lemjam un mēģinām atrisināt krimināllietu izskatīšanas termiņu jautājumus, uzskatot, ka tie ir pārāk gari, un meklējot veidus, kā to efektivizēt. Eksperti uzskata, ka šie grozījumi - tieši otrādi! - pagarinās krimināllietu izskatīšanas termiņus, jo Kriminālprocesa likumā tiks nostiprinātas tiesības aizstāvim un prokuroram pieprasīt papildu pierādījumus, nesaskaņojot to ar tiesu. Nākamais. Tiek nojaukts sacīkstes un vienlīdzības princips starp aizstāvības un apsūdzības pusi, jo tiek paredzēta kriminālatbildība par ziņu nesniegšanu prokuroram, savukārt par advokāta pieprasīto ziņu nesniegšanu atbildība paredzēta nav. Respektīvi, kā Judina kungs skaidroja, šie grozījumi paredz, ka gan aizstāvības pusei, gan apsūdzības pusei ir tiesības šādu informāciju vēl tiesas laikā pieprasīt, bet vienai pusei ir obligātas saistības šo informāciju dot, otrai - ne. Un pats beidzamais. Eksperti norāda, ka priekšlikums ir ne tikai konceptuāli nepilnīgs, bet arī tehniski nepilnīgs. Ir vairākas neprecizitātes, piemēram, nav paredzētas tiesības informāciju pieprasīt cietušajam un apsūdzētajam, kurš aizstāvas pats, bez aizstāvja; nav skaidra pamatojuma, kādēļ izņēmums ir tikai kredītiestāžu un finanšu iestāžu informācija, kuru varētu arī nesniegt, bet, piemēram, ārstniecības iestādes ziņas par pacientu veselības stāvokli nav izņēmuma statusā. Un Kriminālprocesa likuma 496.panta tiesības pieteikt lūgumus par pierādījumu pievienošanu lietai... Būtu tad jāveic arī pilnīgs iespējamo lūgumu uzskaitījums, ja šāds regulējums tiek iekļauts. Mūsuprāt... Manuprāt, ir tā, ka, pirms šis likumprojekts tika virzīts izskatīšanai pirmajā lasījumā Saeimā, bija jāsaņem rakstiski dažādu institūciju atzinumi, par ko tika arī diskutēts Juridiskajā komisijā, lai tiešām izsvērtu, vai sagatavotais likumprojekts pēc tam nākamajos lasījumos ir tehniski un konceptuāli uzlabojams, jo arī tās institūcijas, kuras konceptuāli priekšlikumu atbalstītu, norādīja, ka šādā formā tas atbalstāms nav un ir nopietni pārstrādājams. Tā ka aicinu šodien neatbalstīt šo likumprojektu un komisijai domāt par citu - alternatīvu formulējumu... piedāvājumu lemšanai Saeimas sēdē. Paldies.".
• 2012_07_05_as-2-seq24 spokenText "Godājamie kolēģi! Pirmajā lasījumā skatām likumprojektu „Grozījums Kriminālprocesa likumā”. Juridiskā komisija izskatīja likumprojektu, mums bija divas sēdes, un komisija ir atbalstījusi attiecīgo likumprojektu konceptuāli. Likumprojekts paredz iespēju prokuroram un advokātam pieprasīt informāciju, kas ir nozīmīga konkrētajam kriminālprocesam, kā arī paredz, ka attiecīgā informācija, ja tai tiešām ir nozīme kriminālprocesā, varētu kļūt par pierādījumiem. Lūdzu atbalstīt.".
• 2012_07_05_as-2-seq23 spokenText "Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums Kriminālprocesa likumā”, pirmais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Andrejs Judins.".
• 2012_07_05_as-2-seq21 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Izglītības likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.".
• 2012_07_05_as-2-seq20 spokenText "Paldies. Līdz ar to esam atbalstījuši visus atbildīgās komisijas priekšlikumus. Aicinu jūs atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.".
• 2012_07_05_as-2-seq18 spokenText "Un 5. ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas nosaka, ka likums stājas spēkā 2012.gada 1.oktobrī. Komisija atbalstījusi.".
• 2012_07_05_as-2-seq16 spokenText "4. ir atbildīgās komisijas priekšlikums izslēgt likumprojektā paredzētos pārejas noteikumus.".
• 2012_07_05_as-2-seq14 spokenText "3.priekšlikums ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, kas attiecas uz pārejas noteikumiem. Tātad Ministru kabinetam līdz šī gada 31.augustam ir uzdots izstrādāt un iesniegt Saeimai nepieciešamos grozījumus Bērnu tiesību aizsardzības likumā, lai to saskaņotu ar šī likuma 50.panta 1.punktā izdarītajiem grozījumiem. Komisija atbalstījusi.".
• 2012_07_05_as-2-seq12 spokenText "2.priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums, kas nosaka šo izņēmuma gadījumu izvērtēšanas kārtību, tātad uzticot Ministru kabinetam noteikt institūciju, kas varētu dot šādu atļauju. Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi.".
• 2012_07_05_as-2-seq10 spokenText "Godājamie deputāti! Šis likumprojekts nosaka, ka par pedagogu nedrīkst strādāt persona, kas sodīta par tīšu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas. Vienlaikus Saeimas atbildīgā komisija ir atbalstījusi likuma normu, kas ir vērsta uz sabiedrības un indivīda interešu sabalansēšanu, nosakot, ka Ministru kabineta izvēlēta institūcija, izvērtējusi, vai tas nekaitēs izglītojamo interesēm, varētu atļaut strādāt par pedagogu personai, kas ir bijusi sodīta par tīšu kriminālpārkāpumu vai mazāk smagu noziegumu. Un Ministru kabinets noteiks arī kārtību, kādā tiek izvērtēts, vai atļauja šādai personai strādāt par pedagogu nekaitēs izglītojamo interesēm. Nepieciešami daži paskaidrojumi. Tiesības strādāt par pedagogu neattieksies uz personām, kas ir sodītas par tīšiem sevišķi smagiem noziegumiem un par tīšiem smagiem noziegumiem, - tātad personām, kas ir sodītas ar brīvības atņemšanu uz laiku, kas ilgāks par pieciem gadiem. Bet tās attieksies uz iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem, par ko likumā ir paredzēta brīvības atņemšana uz laiku, kas ilgāks par 2 gadiem, bet ne ilgāks par 5 gadiem, kad iespējamais noziedzīgo nodarījumu kaitējums sabiedrības, personas vai valsts interesēm ir salīdzinoši mazāks. Tāpēc komisija lēma, ka Ministru kabineta noteiktajā kārtībā atsevišķi gadījumi tomēr varētu būt izvērtējami, tādēļ ka starp šiem mazāk smagiem noziegumiem, kuri būtu izvērtējami, varētu būt, piemēram, elektrozvejas ierīču nelikumīga glabāšana, miesas bojājumu nodarīšana, pārkāpjot nepieciešamās aizstāvēšanas robežas, piemēram, skolotājs, kurš ir arī zemessargs, aizstāvot kādu skolēnu, līdz ar to ir nodarījis miesas bojājumus uzbrucējam. Un tādēļ ir paredzēta šāda procedūra, ka personas tomēr varētu vērsties šajā Ministru kabineta noteiktajā institūcijā, lūdzot individuāli izvērtēt konkrēto gadījumu. Un tādēļ Saeimas komisija ir izskatījusi piecus priekšlikumus, par kuriem tagad aicinu jūs balsot. 1.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 2. - komisijas priekšlikumā.".
• 2012_07_05_as-2-seq9 spokenText "Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 16.jūlijs, izskatīšana - 26.jūlija sēdē. Paldies. Nākamā darba kārtības sadaļa - „Likumprojektu izskatīšana”. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Izglītības likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu. Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāte Ina Druviete.".
• 2012_07_05_as-2-seq8 spokenText "Pamatojoties uz Kārtības ruļļa 115.panta pirmo daļu, es Juridiskās komisijas vārdā aicinu kolēģus noteikt šādus termiņus: 16.jūlijs - priekšlikumu iesniegšanas termiņš un 26.jūlijs - izskatīšana Saeimas sēdē.".
• 2012_07_05_as-2-seq7 spokenText "Paldies. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka likumprojekts „Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā” tiktu nodots kā līdzatbildīgajai arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai? Jo šis ir paketes likumprojekts. Deputātiem iebildumu nav. Tātad likumprojekts nodots Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai kā atbildīgajai un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai kā līdzatbildīgajai. Paldies. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums Starptautiskās palīdzības likumā” nodot Ārlietu komisijai un Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Latvijas Republikas Zemessardzes likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums Militārā dienesta likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Kriminālprocesa likumā” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Krimināllikumā” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums likumā „Par Eiropas Padomes Krimināltiesību pretkorupcijas konvenciju”” nodot Ārlietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums Rajonu pašvaldību reorganizācijas likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums Rajonu pašvaldību reorganizācijas likumā” nodotu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - nav, atturas - 18. Likumprojekts komisijai nodots. Paldies. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par 1972.gada Konvenciju par bakterioloģisko (bioloģisko) un toksisko ieroču izstrādāšanas, ražošanas un uzglabāšanas aizliegšanu un to iznīcināšanu”” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un Ārlietu komisijai, nosakot, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots. Paldies. Nākamā darba kārtības sadaļa - „Par atvaļinājuma piešķiršanu”. Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātes Zandas Kalniņas-Lukaševicas iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņai neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 5.jūlijā. Šis atvaļinājums ir piešķirts, un par to jūs tagad tiekat informēti. Paldies. Nākamā darba kārtības sadaļa - „Par likuma otrreizēju caurlūkošanu”. Tātad Valsts prezidents ir atgriezis likumu „Grozījumi likumā „Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu”” otrreizējai caurlūkošanai. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātei Ilmai Čepānei, lai noteiktu priekšlikumu iesniegšanas termiņu un laiku, kad likumprojekts tiks izskatīts atkārtoti!".
• 2012_07_05_as-2-seq6 spokenText "Tā kā šie abi divi... Tā kā šis likumprojekts ir vienā paketē ar iepriekš minēto likumprojektu un tā kā arī šis likumprojekts skar diskriminācijas jautājumus, ierosinu par līdzatbildīgo noteikt Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju.".
• 2012_07_05_as-2-seq5 spokenText "Paldies. Vai deputātiem ir iebildumi, ka likumprojekts tiek nodots Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par Valsts ieņēmumu dienestu”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par Valsts ieņēmumu dienestu”” nodotu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - nav, atturas - 14. Likumprojekts komisijai nodots. Paldies. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: „Balsot!”) Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” nodotu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - nav, atturas - 17. Likumprojekts komisijai nodots. Paldies. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Fizisko personu - saimnieciskās darbības veicēju - diskriminācijas aizlieguma likums” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātei Inārai Mūrniecei.".
• 2012_07_05_as-2-seq4 spokenText "Es īsti nevarēju saprast, vai Ādamsona kungs runāja „par” vai „pret” (No zāles dep. J.Ādamsons: „Es runāju „par”!”), bet es runāšu „par”. Proti, pirms vairākiem mēnešiem viņš runāja, ka šī funkcija būtu jānodod Ministru kabinetam, taču Juridiskā komisija, kā arī Tieslietu ministrija un citas institūcijas, no varas dalīšanas principa izejot, ir apšaubījušas šo Ministru kabineta iespējamo funkciju. Mēs šodien saņemsim šo Ministru kabineta priekšlikumu un esam gatavi izskatīt to tuvākajā sēdē - nākošajā Juridiskās komisijas sēdē. Mēs aicināsim šo likumprojektu izskatīt steidzamības kārtībā. Līdz ar to nākošajā Saeimas ārkārtas sēdē, kas varētu būt, mēs šo lietu nokārtosim. Vienīgais, ko es gribu piebilst... Kur tad tagad palika...? Ja jūs runājāt par šo iniciatīvu jau pirms vairākiem mēnešiem, tad kādēļ attiecīgā ministrija un valdība to iesniegusi pēc vairākiem mēnešiem? To varēja izdarīt daudz ātrāk. (No zāles dep. J.Ādamsons: „Kas veido valdību?!”) Līdz ar to es aicinu likumprojektu nodot Juridiskajai komisijai, un mēs rīkosimies tā, lai šī lieta pēc iespējas ātrāk tiktu atrisināta.".
• 2012_07_05_as-2-seq2 spokenText "Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Neapšaubāmi, šis likumprojekts ir jānodod komisijām un jāpieņem pēc iespējas ātrāk. Kāpēc es gribu šodien uzrunāt jūs no tribīnes? Vairākus mēnešus atpakaļ „Saskaņas Centrs” iesniedza grozījumus analoģiskā likumprojektā, kur piedāvāja paātrināt šo procesu, nosakot, ka visas tiesības pieņemt lēmumus tiek deleģētas Ministru kabinetam. Toreiz no šīs tribīnes Juridiskās komisijas pārstāvji paziņoja, ka attiecīgus grozījumus likumā mēs varam pieņemt dažu mēnešu laikā, ka tā nav problēma un ka tas ir ļoti vienkārši. Ko mēs redzam iesniegtajā anotācijā? Iesniegtajā anotācijā mēs redzam, ka 2010.gadā ir reģistrētas 62 sintētisko kanabinoīdu izņemšanas, bet analoģiski 2011. - 69 izņemšanas. Tas nozīmē, ka 131 gadījumā attiecīgās personas netika sauktas pie kriminālatbildības. Es vēlreiz aicinu Juridisko komisiju pārskatīt šo kārtību, lai mēs varētu ātri un efektīvi cīnīties pret narkotiku izplatību. Paldies.".
• 2012_07_05_as-2-seq1 spokenText "Tā, cienījamie kolēģi! Pulkstenis ir 10.20. Sākam Saeimas 5.jūlija otrās ārkārtas sesijas sēdi. Pirmā darba kārtības sadaļa - „Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem”. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Par Latvijas Republikas valdības un Maķedonijas Republikas valdības nolīgumu par starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu” nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums likumā „Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību”” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. „Pret”... Vārds deputātam Jānim Ādamsonam.".
• 2012_07_05_as-1-seq9 spokenText " Paldies. Līdz ar to 5.jūlija pirmās ārkārtas sesijas sēdi pasludinu par slēgtu. Tātad atgriežamies zālē pulksten 10.20 uz nākamo ārkārtas sesiju. ".
• 2012_07_05_as-1-seq8 spokenText "Godātie kolēģi! Elektroniski nav reģistrējušies: Irina Cvetkova... nav klāt, Iveta Grigule... nav, Marjana Ivanova-Jevsejeva... nav, Nikolajs Kabanovs... nav, Zanda Kalniņa-Lukaševica... nav, Andrejs Klementjevs... nav, Janīna Kursīte-Pakule... nav, Valdis Liepiņš... nav, Igors Meļņikovs... nav, Vladimirs Nikonovs... nav, Klāvs Olšteins... nav, Vineta Poriņa... nav, Sergejs Potapkins... nav, Ivans Ribakovs... nav, Jānis Urbanovičs... nav, Raimonds Vējonis... nav, Ivars Zariņš... arī nav.".
• 2012_07_05_as-1-seq6 spokenText "Indijas grupa, mēs varam sanākt uz piecām minūtēm? Tikai uz piecām minūtēm Dzeltenajā zālē! Indijas grupa... starpbrīdī.".
• 2012_07_05_as-1-seq5 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par uzticības izteikšanu tieslietu ministram Jānim Bordānam”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu_rezultātu! Par - 50, pret - 19... (No zāles: „Nebija iespējas nobalsot!”, „Nestrādā! Nestrādā!”, „Tehnika negrib ministru!”) Ja ir tehnisks brāķis -lūdzu atsaucam šo balsojumu. Lūdzu vēlreiz zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par uzticības izteikšanu tieslietu ministram Jānim Bordānam”! Lūdzu balsošanas režīmu!... Lūdzu deputātus pārreģistrēties ar savām kartēm, tātad izņemot kartes no balsošanas ierīcēm un ievietojot tās vēlreiz atpakaļ! Tad tur parādās ļoti interesants uzraksts... Jā, paldies... Tā, vai visi ir pārreģistrējušies? Lūdzu vēlreiz zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par uzticības izteikšanu tieslietu ministram Jānim Bordānam”! Lūdzu balsošanas režīmu! (No zāles: „Nestrādā!”, „Nulle!”) Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 19, atturas - 1. (Aplausi.) Tātad lēmums pieņemts. Apsveicam tieslietu ministru un vēlam tiešām sekmes un augsti turēt tiesiskuma latiņu mūsu valstī! Paldies. Līdz ar to mūsu pirmās šīsdienas sesijas darba kārtība ir izskatīta. Pirms mēs reģistrējamies un es izsludinu 10 minūšu pārtraukumu līdz nākamajai sesijai, kura jau ir sasaukta, es vēlētos visu mūsu vārdā sveikt Valēriju Agešinu, kuram 40 gadu jubileja bija šajā nedēļā. (Aplausi.) Un mums ir vēl viens jubilārs, kuram ir arī apaļa jubileja bijusi šajā nedēļā, – tas ir Raivis Blumfelds. (Aplausi.) Tagad lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Paldies. Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, sanāks Prezidijs, lai sasauktu vēl vienu ārkārtas sesiju, kurā mēs apstiprināsim mandātu mūsu kolēģim Gaidim Bērziņam. Tikmēr droši vien būs pārtraukums līdz pulksten 10.20. Tā ka... Bet vārds... Jā, vārds Atim Lejiņam paziņojumam.".
• 2012_07_05_as-1-seq4 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Ministru prezidenta kungs! Cienījamie deputāti! Šodien esam sanākuši uz ārkārtas sēdi, lai lemtu par uzticības izteikšanu tieslietu ministra amata kandidātam Jānim Bordānam. Manuprāt, tieslietas ir tikpat būtiskas... arvien būtiskāks kļūst šis reformu virziens, kas ir nepieciešams Latvijā, lai ekonomika varētu attīstīties, lai mūsu visi solījumi Latvijas pilsoņiem tiktu pildīti, un tādēļ uz jauno tieslietu ministra amata kandidātu... uz tieslietu ministru tiek likta liela atbildības nasta un pienākums ne tikai pret saviem vēlētājiem, bet pret pilnīgi, pilnīgi visiem Latvijas iedzīvotājiem. Uzskatu, ka iesāktais darbs pie tiesu varas efektivizācijas ir jāturpina un nav pieļaujami, ka cilvēki uz taisnīgu tiesu un lietu izskatīšanu gaida daudzus gadus. Kopā ar parlamentu ir jāsadarbojas, lai turpinātu tiesu varas neatkarības stiprināšanu, un tieslietu ministram ir arī jāturpina prokuratūras, tiesas un citu varas institūciju autoritātes nostiprināšana sabiedrībā. Godājamie kolēģi! Es aicinu atbalstīt Jāņa Bordāna kandidatūru un arī vienlaicīgi izsaku pateicību Raivim Blumfeldam par darbu šajā Saeimas sasaukumā, un arī aicinu viņu nekur nepazust no politiskās skatuves un darboties kā, teiksim tā, krietnam pilsonim arī turpmāk Latvijas labā. Paldies. (Aplausi.)".
• 2012_07_05_as-1-seq2 spokenText "Ļoti cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godātie deputāti! Šodien jūsu izvērtējumam ir izvirzīta tieslietu ministra amata kandidāta Jāņa Bordāna kandidatūra. Jāatzīst, ka Bordāna kungs ir ar pietiekami plašu pieredzi politikā, gan parlamentārajā, gan arī valdības darbā: bijis Saeimas deputāts, dažādos laikos strādājis gan kā Ministru prezidenta, gan kā Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs. Līdz ar to skaidri redzams, ka viņam ir gan parlamenta, gan valdības darba pieredze, kas, es domāju, tieslietu ministra amatā ir ļoti nepieciešama, un arī kā profesionāls jurists, kā zvērināts advokāts Bordāna kungs pārzina tieslietu jomu. Līdz ar to es domāju, ka viņš būs labs tieslietu ministrs. No būtiskākajiem darbiem, kas tieslietu ministram būtu veicami tuvākajā laikā, es uzskatu, ka tas ir jautājums par tiesu sistēmas stiprināšanu, nodrošinot ātrākus un prognozējamākus tiesu procesus, jo aizvien vairāk investoru – gan ārvalstu investoru, gan arī vietējo uzņēmumu – tieši norāda uz tieslietu sistēmu, uz garajiem un neprognozējamiem tiesu procesiem kā problēmu, kas kavē ekonomikas attīstību Latvijā. Līdz ar to, ja mēs gribam runāt par ekonomikas izrāvienu tuvākajos gados, tad jāteic, ka ekonomikas izrāviens nebūs iespējams bez sakārtotas tieslietu sistēmas, un tāpēc es uzskatu, ka šī ir būtiskākā ministra darba prioritāte, un Bordāna kungs ir arī apņēmies aktīvi pie šiem jautājumiem strādāt. Tāpēc noslēgumā gribu tikai aicināt Saeimas deputātus atbalstīt tieslietu ministra Jāņa Bordāna kandidatūru. Paldies.".
• 2012_07_05_as-1-seq1 spokenText "Labrīt, cienījamie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Sākam Saeimas 5.jūlija ārkārtas sesijas sēdi. Darba kārtībā mums ir viens jautājums – lēmuma projekts „Par uzticības izteikšanu tieslietu ministram Jānim Bordānam”. Vārds Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim.".
• 2012_06_21-seq1440 spokenText " Paldies. Līdz ar to Saeimas 21.jūnija sēdi un pavasara sesiju pasludinu par slēgtu. Vēlu visiem tiešām uzkrāt jaunus spēkus! Tiem, kam vēl ir likumprojekti, - sesijas slēgšana nenozīmē, ka komisijas nedrīkst strādāt. Ja komisijas pieņems daudzus likumprojektus, tad, visdrīzāk, tiks sasaukta Saeimas ārkārtas sēde, par ko jūs tiksiet arī attiecīgi informēti. Bet pagaidām katrā ziņā priecīgus saulgriežus un smelties to spēku no saules! Paldies. ".
• 2012_06_21-seq1439 spokenText "Godātie kolēģi! Elektroniski nav reģistrējušies: Inga Bite... nav klāt, Jeļena Lazareva... nav, Vitālijs Orlovs... nav, Ivans Ribakovs... nav, Valdis Zatlers... nav, Mihails Zemļinskis... arī nav.".
• 2012_06_21-seq1438 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par atbildīgās komisijas maiņu likumprojektam „Ēku energoefektivitātes likums” (Nr.276/Lp11)”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 47, pret - 39, atturas - nav. Lēmums pieņemts. Tātad atbildīgā komisija par Ēku energoefektivitātes likumu ir Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija. Mūsu šīsdienas sēdes pēdējais jautājums ir lēmuma projekts „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā” (Nr.271/Lp11) otrajam lasījumam”. Termiņš pagarināms līdz 2012.gada 9.jūlijam. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā” (Nr.271/Lp11) otrajam lasījumam”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 92, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš līdz 9.jūlijam ir pagarināts. Līdz ar to visi mūsu šīsdienas sēdes - un šī tātad ir pēdējā sēde mūsu pavasara sesijā - jautājumi ir izskatīti. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Paldies. Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Vucānam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai. Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, es vēlos informēt, ka ir saņemts piecu deputātu - Danas Reiznieces-Ozolas, Raimonda Vējoņa, Kārļa Seržanta, Ulda Auguļa un Ingmāra Līdakas - jautājums ekonomikas ministram Pavļuta kungam „Par sašķidrinātās gāzes termināļa projekta virzību un „Booz & Company” priekšizpētes starprezultātiem”. Jautājums tiks nodots ministram, bet jūs saņemsiet rakstisku atbildi. Šis jautājums uz nākamo sesiju nepāriet. Tātad, ja atbilde jūs neapmierinās, jums nebūs iespēju uzdot papildjautājumus ministram. Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Vucānam.".
• 2012_06_21-seq1437 spokenText "Cienījamie kolēģi! Šodien Dombrovska kungs sūdzējās par to, ka, lūk, pēdējā brīdī viņš ir saņēmis lēmuma projektu par bankas kapitāla palielināšanu un ka nebija laika izpētīt. Mēs arī... Šodien saņēmām desmit deputātu parakstītu iesniegumu. Es sāku zondēt, kas par iemeslu, kāpēc tāda skaista ideja parādījusies, it īpaši ņemot vērā, ka šis likumprojekts jau ir pieņemts pirmajā lasījumā un darbs pie tā rit pilnā sparā. Es aptaujāju vairākus cilvēkus, ieskaitot ekonomikas ministru, un, godīgi sakot, nevienam īpašas skaidrības par to nebija. Līdz ar to man radās iespaids, ka šeit ir vai nu lielas ambīcijas, vai liela muļķība (jūs man piedodiet!), vai viena pozīcija, kas rada zināmu interesi obligātā energoaudita veikšanā. Es pat baidos izteikt to minējumu, ka varbūt aiz tā visa stāv diezgan liela nauda, bet... Godīgi sakot, ņemot vērā, ka Saeima jau divas reizes - divas reizes! - šo lēmuma projektu ir noraidījusi, mēs, skatot to trešo reizi un akceptējot vai noraidot (tas pat ir vienalga!), kļūstam smieklīgi, un tas ir trakāk nekā pieļautās kļūdas, kuras var labot, jo tā izsmiekla reputācija, piedodiet, nevairo jeb neveicina, kā Zaķa kungs teica, Saeimas prestižu. Es aicinu neatbalstīt šo lēmuma projektu. Paldies.".
• 2012_06_21-seq1436 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par piekrišanu 11.Saeimas deputāta Sergeja Potapkina saukšanai pie administratīvās atbildības”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Priekšvēlēšanu aģitācijas likums” (Nr.273/Lp11) otrajam lasījumam līdz 2012.gada 20.augustam”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Priekšvēlēšanu aģitācijas likums” (Nr.273/Lp11) otrajam lasījumam līdz 2012.gada 20.augustam”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 91, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš līdz 20.augustam pagarināts. Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par atbildīgās komisijas maiņu likumprojektam „Ēku energoefektivitātes likums” (Nr.276/Lp11)”. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.".
• 2012_06_21-seq1435 spokenText "Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija ir saņēmusi un izskatījusi Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Prevencijas pārvaldes Satiksmes uzraudzības biroja iesniegumu ar lūgumu piekrist 11.Saeimas deputāta Sergeja Potapkina saukšanai pie administratīvās atbildības. Sergejs Potapkins pārkāpa ceļu satiksmes noteikumus, vadot transportlīdzekli, attiecībā uz kuru nebija izdarīta tā īpašnieka civiltiesiskās atbildības obligātā apdrošināšana. Komisija nolēma atbalstīt 11.Saeimas deputāta Sergeja Potapkina saukšanu pie administratīvās atbildības par administratīvajā protokolā norādīto pārkāpumu.".
• 2012_06_21-seq1434 spokenText "Paldies. Jautājums izskatīts. Pirms mēs skatām atlikušos jautājumus, ir saņemts piecu deputātu - Čigānes, Smiltēna, Zaķa, Ozoliņa un Bišofas - iesniegums ar lūgumu turpināt 21.jūnija sēdi bez pārtraukuma līdz visu jautājumu izskatīšanai. Deputātiem iebildumu nav. Mēs turpinām mūsu sēdi līdz visu jautājumu izskatīšanai. Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par piekrišanu 11.Saeimas deputāta Sergeja Potapkina saukšanai pie administratīvās atbildības”. Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā - deputāts Kārlis Seržants.".
• 2012_06_21-seq1433 spokenText "Dāmas un kungi! Godājamie kolēģi! Es apzinos, ka, rīkojoties kā uzņēmējs, es tiešām pārkāpu tās ētikas normas, kuras man būtu jātur augstā cieņā kā politiķim. Es nožēloju savu rīcību un atvainojos par to, ka, šādi rīkojoties, es tiešām nu nekādā veidā neveicināju Saeimas prestižu. Es, kolēģi, arī jūs visus aicinu turpmāk, nākotnē, veicot jelkāda veida finanšu darījumus, pirmām kārtām padomāt par ētiku un tikai tad domāt par izdevīgumu. Paldies.".
• 2012_06_21-seq1431 spokenText "Jā, tā kā šodien visi ir tādā Jāņu noskaņā, tad arī es gribētu atgādināt pēdējo teicienu, skatu no lugas „Skroderdienas Silmačos”, kur pēdējā ainā Dūdars tādā saviļņotā balsī saka: „Pēc taisnīguma, pēc visiem likumiem man ir jāprec saimniece un Aleksim - Elīna.” Man gribas teikt apmēram tāpat - ka pēc visiem likumiem un taisnīguma, man liekas, šobrīd tribīnē vajadzēja stāvēt kādam no pozīcijas, bet, tā kā man ir mīksta sirds un bija tik sirsnīgi lūgumi, es uzņēmos šo smago nastu. Bet arī teikšu tomēr: gods kam gods, komisijā mēs visi vienbalsīgi nobalsojām par to, ko es tūlīt arī nolasīšu. Tātad Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija savā šā gada 13.jūnija sēdē pēc 11.Saeimas deputāta Vitālija Orlova lūguma ierosināja un savā 2012.gada 20.jūnija sēdē izskatīja 11.Saeimas deputāta Dzintara Zaķa Saeimas deputātu ētikas kodeksa pārkāpuma lietu. Lietas izskatīšanas gaitā komisija izvērtēja 11.Saeimas deputāta Dzintara Zaķa rīcību, nenomaksājot valstij pievienotās vērtības nodokli 8800 euro apmērā, iegādājoties automašīnu „Volvo XC60”. Komisija konstatēja, ka 11.Saeimas deputāts Dzintars Zaķis, iegādājoties automašīnu „Volvo XC60” un nenomaksājot valstij pievienotās vērtības nodokli 8800 euro apmērā, ir pārkāpis Saeimas deputātu ētikas kodeksa 20.punktu. Pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 179.pantu, komisija izteica 11.Saeimas deputātam Dzintaram Zaķim rakstveida brīdinājumu. Komisijas lēmums tiks publicēts laikrakstā „Latvijas Vēstnesis”. Tas viss.".
• 2012_06_21-seq1430 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Borisam... Debates slēdzu. Paldies. Vai finanšu ministrs vai ziņotājs kaut ko vēlas piebilst? Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projekta „Par Saeimas piekrišanu valsts akciju sabiedrības „Latvijas Hipotēku un zemes banka” pamatkapitāla palielinājumam” atbalstīšanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 38, atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums „Par 11.Saeimas deputāta Dzintara Zaķa Saeimas deputātu ētikas kodeksa pārkāpumu”. Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā - deputāts Kārlis Seržants.".
• 2012_06_21-seq1429 spokenText "Vēlreiz labdien! Jā, kā teica „Saskaņas Centra” pārstāvis, noteikti Saeimas tribīne nav tā labākā vieta, kur risināt koalīcijas partneru domstarpības. Bet jāsaka, ka tomēr tāda zināma neizpratne man ir par Reformu partijas nostāju, jo Nacionālā apvienība bija vienīgā, kas no sākta gala... Kopš sanākusi 11.Saeima un Koalīcijas padome, mēs esam teikuši, ka mūsu, tā teikt, finanšu ideoloģija atšķiras no pārējo koalīcijas partneru ideoloģijas šajā jautājumā. Mēs vienmēr esam teikuši, ka mēs uzskatām: Latvijai ir vajadzīga valsts banka. Un Latvijas Hipotēku un zemes banka ir tā banka, kuru mēs veiksmīgi varētu valsts interesēs darbināt. To mēs esam pauduši vienmēr. Tā kā mūsu ideoloģija šajā jautājumā atšķīrās un atbildību par šo jomu uzņēmās VIENOTĪBA, tad... Es ļoti labi atceros daudzās Sadarbības padomes sēdes, kur mēs paudām savas bažas gan par procesu, gan par to, vai vispār šis jautājums ir jāvirza tieši tā. Reformu partija bija diezgan stingrās pozīcijās, ka šis process ir jāturpina, un nevienu reizi, kā Reira kungs šeit jau ir teicis, nav iebilduši. Mēs cēlām satraukumu par to un teicām... klāstījām savu vīziju. Mēs respektējām vairākumu, koalīcijas partneru viedokli - pret savu gribu! -, respektējām to, ka ir cilvēki, kas uzņemas atbildību par šo. Un brīdī, kad mēs esam nonākuši, kā izteicās frakcijas vadītājs Cilinska kungs, pie sasistas mašīnas un ir jāpārdod detaļas, es gribu jautāt: kur jūs bijāt tad, kad tā mašīna vēl bija braucamā stāvoklī un atlika to tikai nedaudz pieremontēt vai pierādīt, ka Latvijai ir tiesības ar šo mašīnu braukt? Tagad mums ir jāatrod veids, kā vismaz kaut ko iegūt, lai, iespējams, no tās uztaisītu kādu citu ekselentu braucamrīku. Un to, kā mums pietrūkst, es esmu paudis arī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, gājis uz Finanšu ministriju, runājis gan ar konsultantu, gan ar ministrijas ierēdņiem: mums trūkst un arī sabiedrībai ir nepieciešama skaidra vīzija par to, kāda būs šī jaunā attīstības banka. Kas būs šis braucamrīks? Kas to varēs lietot? Kāds būs pozitīvais pienesums lauksaimniekiem zemes iegādei, jaunajiem uzņēmējiem savu programmu un uzņēmējdarbības attīstībā? Tas ir nepieciešams! Ja šāda vīzija būtu skaidra, mēs ātri pieņemtu lēmumus, lai tiktu galā ar tām detaļām, kuras mums tādu vai citu negadījumu rezultātā ir kļuvušas nevajadzīgas, un darbinātu tās, ar kurām mēs varam sasniegt jaunas virsotnes. Šī vīzija ir nepieciešama tūlīt un nekavējoties! Es aicinu Finanšu ministriju to izdarīt iespējami visīsākajā laikā. Paldies.".
• 2012_06_21-seq1427 spokenText "Es, kolēģi, tikai gribu īsi komentēt to, ko Reira kungs teica par to, ka koalīcija bija informēta. Bija divas reizes, kad šis jautājums bija pieteikts virzīšanai uz koalīciju. Par vienu reizi, kas bija pirmdiena, es jau stāstīju. Kad mums šis ielūgums bija izteikts, mums tika prasīts to visu pieņemt zināšanai 7 minūšu laikā; mums iedeva prezentāciju uz kādām 40 lapām un, protams, pēc tam to prezentāciju paņēma atpakaļ pēc 7 minūtēm. Tajā pirmajā reizē, kad mūs iepazīstināja ar šo procesu, taisnība, laika bija vairāk. Ja es nemaldos, tad bija 10 minūtes apmēram tai pašai prezentācijai, pēc kurām mēs to pieņēmām zināšanai, un it kā atkal tas bija ar draudiem, ka, ja mēs nepieņemsim šo lēmumu, tad viss tas process tikšot „norauts” un iestāšoties pasaules gals. Es tikai atkārtošu vēlreiz, ka tie paņēmieni un veidi, ar kuriem šis process tika virzīts, manuprāt, nav gluži pieņemami. Paldies.".
• 2012_06_21-seq1425 spokenText "Kolēģi! Nedaudz precizēšu vēsturi. Lēmums par Latvijas Hipotēku un zemes bankas komercdarbības pārtraukšanu tika panākts 2006.gadā, kad Vilka kungs laikam pat nedomāja par darbību politikā. Līdz ar to mēs... valsts gāja jau uz šo pārdošanu un termiņš bija nolikts - 2013.gads. 2008.gadā, 2009.gadā, sākoties finanšu krīzei, tika veikti steidzami ieguldījumi Latvijas Hipotēku un zemes bankas kapitālā, ko arī veica cita valdība - nevis Dombrovska, bet Godmaņa vadītā valdība. Apmaiņā pret šiem ieguldījumiem, lai banka nepazustu, Eiropas Komisija aizliedza komercdarbības veikšanu. E... es gribēju teikt nevis „Elksniņa kungs”, bet „Zariņa kungs”... tai mašīnai, par ko jūs runājat, sen nav riepu, un tam zirgam nav nagu, nav astes un visa pārējā nav. Un šādā situācijā, kad mašīnai nav riepu, bet zirgam nav nagu, ragu, Dombrovska valdība saņēma šādu mantojumu. Un kas ir panākts? Ir panākts tas, ka bankas darbība ir stabilizēta. To jūs pat atceraties un esat sapratuši, ka tā jau strādā pat ar peļņu, bet nosacījums pārdot komercbankas daļu līdz 2013.gadam ir jau no 2006.gada, šis nosacījums vēl ir pastiprināts 2010.gadā, ieguldot pamatkapitālā papildu līdzekļus, bet zaudējumi radās lielākoties no neveiksmīgiem kredītiem, kas tika izsniegti līdz 2008.gadam. Tas ir par to vēsturi. Bet tagad es parunāšu par tuvāko vēsturi, par to, kas ir noticis šīs Saeimas laikā. Starp citu, arī konsultantu izvēle notika iepriekš - cita finanšu ministra darbības laikā. (No zāles dep. A.Bērziņš: „Pie kura ministra?”) Tātad šīs Saeimas darbības laikā - 2011.gada 1.novembrī - notiek valdības sēde, kura pieņem šādu lēmumu - apstiprina pārdošanas stratēģiju. Šī lēmuma rezultātā tiek veiktas klausīšanās Publisko izdevumu un revīzijas komisijā un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā. Tātad jau Publisko izdevumu un revīzijas komisijā ir vismaz 20 procenti no Saeimas dalībniekiem, un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija vēl vairāk papildina šo procentuāžu. Tad ir arī noticis seminārs par šo jautājumu, kur piedalījās visas koalīcijas partijas, kur tika izskaidrota šī darījuma būtība. Un tātad visas koalīcijas partijas piekrita. Nākamais. Valdība pieņēma lēmumu izsludināt konkursu. Tika izsludināts konkurss, 20.decembrī tika saņemti iesniegumi no ļoti daudziem investoriem, bet valdība - visa valdība! - sēdēja, nebija apmierināta ar iesniegumiem, un tad valdība lūdza investorus uzlabot iesniegumus, un tad 17.janvārī tika saņemti jauni iesniegumi un tika nolemts - valdībā nolemts! -, ka turpinās sarunas ar astoņiem no pretendentiem. Tālāk. 27.martā jau tika atlasīti četri pretendenti, un valdība nolēma turpināt šo darbu ar četriem pretendentiem. Un tad sekoja valdības lēmums sadalīt pirmo un trešo paketi (tie, kas ir piedalījušies sēdēs, apmēram zina, ko tas nozīmē), un 19.jūnijā tika pieņemts valdības lēmums par pārdošanu... pirmās, otrās, piektās, sestās paketes pārdošanu diviem investoriem. Tik ļoti loģiska secība un tik ļoti... un katra valdības sēde šajā jautājumā - ne mazāk par divām stundām. Un tik ļoti loģiska secība! Un kāpēc tagad būtu, pēc opozīcijas domām, „jārauj stopkrāns”? Nav saprotams. Līdz ar to es lūdzu atbalstīt šo lēmuma projektu, ļaut... dot iespēju palielināt pamatkapitālu, jo šis palielinātais pamatkapitāls neaiziet pārdodamajās daļās, tas paliek tajā daļā... lai paliekošā daļa varētu palikt par attīstības banku, nevis par attīstības institūciju. (No zāles dep. I.Zariņa starpsaucieni.) Līdz ar to es vēlreiz lūdzu atbalstīt šo lēmuma projektu. Paldies.".
• 2012_06_21-seq1423 spokenText "Labdien vēlreiz! Zaļo un Zemnieku savienība vienmēr ir teikusi, ka mēs iebilstam pret šo darījumu - pārdošanu pa daļām, bet, protams, ir arī daži kutelīgi jautājumi, kas ir saistīti ar šo banku un kas ir izskanējuši publiskajā telpā. Es, protams, gribētu tagad izmantot izdevību un uzdot jautājumu Vilka kungam, var būt, ka viņš spēs atbildēt, ņemot vērā to, ka viņš pats ir SEB Unibankas bijušais darbinieks. Šo darījumu konsultē SEB Unibanka, un, ja šo banku nopirks SEB Unibanka, tad kā tas - velns parāvis! - izskatīsies? (No zāles starpsauciens: „„Sagadīšanās”!”) Un tad ir vēl otra bauma: ja šis darījums notiks, tad Vilka kungam tiks garantēts darbs līdz mūža beigām - tad, kad viņš atstās ministra amatu. Un vēl otrs jautājums man ir par to visu. Es neesmu banku speciālists, un man nav bijis nekādas iespējas iepazīties ar šā darījuma būtību. Es gribētu pajautāt, jo publiskajā telpā ir izskanējis, ka arī premjera Dombrovska ģimenei tur ir viena miljona eiro kredīts. Šobrīd šī ģimene bauda kredītbrīvdienas jau kādus gadus divus un nemaksā šo kredītu. Es gribu pajautāt: vai jūs varat pateikt, kas notiks ar šo miljonu, Vilka kungs? Paldies.".
• 2012_06_21-seq1421 spokenText "Par detaļām. Tik tiešām, šeit ir jārunā par tādu vienu veiklu manipulāciju, kas tiek veikta. Tik tiešām, ir ļoti ērti pasniegt, ka mums ir jāizjauc pa detaļām un tad pēc iespējas ātrāk šīs detaļas jāpārdod. Kādēļ? Tāpēc, ka tik tiešām veselu automašīnu šinī tirgū neviens nenopirks. Tā nevienam nav vajadzīga, jo... jo skandināvu bankām pirkt vēl vienu banku nav vajadzīgs. Savukārt nopirkt aktīvus... Tā ir ļoti lieliska iespēja - šīs detaļas iegādāties! Savukārt, ja mēs atstājam visu šo mašīnu kopumā, tad tik tiešām mums šis pircējs... šis pircējs vairs nevarēs būt skandināvu bankas, un tieši tāpēc tas ir neizdevīgi. Es piedāvāju, kolēģi, to, kas ir neizdevīgi bankām, bet kas būtu izdevīgi valsts tautsaimniecībai: ja mēs šeit ļautu ienākt kādai jaunai bankai, jaunai spēcīgai bankai, jo nīkulis jau to nedarītu, tad mēs tādā veidā panāktu veselīgu konkurenci tirgū un panāktu mazāku atkarību no Skandināvijas bankām, kāda veidojas mūsu tautsaimniecībai. Es aicinu: kolēģi, dosim tādu iespēju! Es esmu pārliecināts, ka šis darījums būs krietni izdevīgāks nekā tas, ko tagad piedāvā mūsu konsultanti. Es esmu gatavs saderēt uz savu Saeimas deputāta mandātu, ka, ja tas tā nebūs, esmu gatavs to nolikt. Dodiet tādu iespēju! Dodiet tādu iespēju, un es esmu pārliecināts, ka situācija izrādīsies pavisam citādāka, un tas būs milzīgs ieguvums mūsu valstij, milzīgs ieguvums tautsaimniecībai! Darīsim tā! (Aplausi.)".
• 2012_06_21-seq1419 spokenText "Cienījamie kolēģi! Es domāju, ka Saeimas tribīne nav tā īstā vietā, kur skaidrot attiecības starp koalīcijas partijām, kaut gan, no malas skatoties, no opozīcijas puses skatoties, šīs attiecības nu gan ir dīvainas. Cik es sapratu, vismaz divām no koalīcijas partijām nav visas informācijas, nebija iespējas izvērtēt šī darījuma lietderīgumu, iespējamos ieguvumus vai zaudējumus valstij. Un vienīgā motivācija ir koalīcijas solidaritāte un uzticība finanšu ministram. Es nekādā ziņā negribu apšaubīt Vilka kunga kvalifikāciju, bet padomāsim par šādu vienkāršu lietu: deputāta atbildība. Kolēģi, mums tiek piedāvāts kārtējo reizi nobalsot par kaķi maisā! Šobrīd jautājuma cena ir vismaz 25 miljoni. Vilka kungs teica, ka tā jārīkojas. Nekādu citu argumentu nav. Pārējais ir ļoti vispārēji: Eiropas Savienība tur kaut ko prasa. Jā, mēs šobrīd taisāmies 25 miljonus no valsts budžeta atdot nezināmam privātam investoram. Mums nav nekādas informācijas par to, kas taisās pirkt šo banku, par kādu cenu, cik liela nauda ieplūdīs varbūt valsts budžetā vai vispār nekas neieplūdīs. Un šajā situācijā jūs uzskatāt: ja vairākums deputātu nobalso „par”, tad tas atbilst deputāta atbildības principam un demokrātiskas valsts principam. Nu man tiešām grūti to iedomāties! Es piekrītu tam, ka, protams, tas ir visnotaļ jutīgs jautājums, bet... pastāv taču procedūras, kas ļauj deputātiem iepazīties ar lietas būtību! Faktiski, ja pat koalīcijas partijām nav informācijas, tad ko tur runāt par opozīciju?! Jā, mums ir daži deputāti, kam bija iespējas iepazīties ar šo slepeno informāciju, bet viņiem nav tiesību izpaust šo informāciju un informēt pārējos frakcijas biedrus. Vai jūs neuzskatāt, ka vispār tas ir skaidri acīm redzams cieņas trūkums pret deputātiem? Kārtējo reizi valdība izlēma: „Mēs jau esam tik gudri, un mums tikai formāli vajadzētu, lai jūs apzīmogotu katru mūsu gudro lēmumu!” Bet, ja galu galā šis lēmums izrādīsies ne tik gudrs un tomēr jūsu solījumi netiks izpildīti un valstij būs zaudējumi, tad nu ne jau no savas kabatas jūs, Vilka kungs, atlīdzināsiet šos zaudējumus valsts budžetam un Latvijas tautai. Šajā situācijā, nu, kā saka, citu partiju lēmumu balsot „par” šādos apstākļos es komentēt neņemos, bet „Saskaņas Centrs” noteikti tik bezatbildīgu priekšlikumu atbalstīt nevar. Par kaķi maisā mēs noteikti nebalsosim! Paldies.".
• 2012_06_21-seq1417 spokenText "Godātā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātais ministra kungs! Nu, līdzīgi kā iepriekšējais runātājs arī es šoreiz raksturošu šo situāciju ar tādu līdzību. Iedomāsimies, ka mēs būtu paņēmuši līzingu un nopirkuši mašīnu, ar kuru domājam braukāt kā ar taksi. Tātad sākumā mums kaut kā nesanāk tas bizness, par taksistu kaut kā neizdodas strādāt, nu, tad iedomājamies, ka šo mašīnu varbūt varētu pārdot. Kamēr mēs to mašīnu pārdotu, tikmēr sanāktu tā, ka šī mašīna ieskrietu stabā un beigu beigās mums būtu tikai detaļas. Un tas ir šajā līdzībā tas brīdis, kad ir sākusi strādāt šī Saeima, - faktiski ir atlikušas tikai detaļas. Un mēs tagad domājam: „Bet tomēr tās detaļas vēl ir, un kāds cilvēks, kam ir līdzīga mašīna, gribēs tās detaļas nopirkt. Protams, ne jau par to summu, ar ko var atmaksāt līzingu. Acīmredzot mēs tik un tā paliksim parādā, bet kaut kādu naudu iedosim...” Un tad mēs teiktu tā: „Nē, mēs nepārdosim vis, jo mēs taču varējām baigi pelnīt tajā laikā, kad tā mašīna vēl nebija tikai detaļas!” Un tad ir jautājums: vai šis ir tas brīdis, kad pārdot tās detaļas? Vai tās varbūt kādreiz paliks dārgākas? Nu, tas ir jautājums, uz kuru mēs nevaram pateikt atbildi. Un līdz ar to mūsu vienīgā argumentācija ir tomēr uzticēties finanšu ministra kungam, kurš arī šeit paskaidroja (Zālē troksnis, starpsaucieni no ZZS un SC frakcijām: „Ooo!”) un kurš uzņemas politisko atbildību par to, ka šis ir tas brīdis, kad šīs detaļas pārdot ir lietderīgi. Tagad par tālāko. Neapšaubāmi, ka jautājums par attīstības institūciju... un es ceru, ka mēs tomēr varētu atgriezties pie jautājuma par attīstības banku, jo, manā skatījumā, attīstības banka tomēr varētu būt efektīvāka nekā attīstības institūcija. Tas ir ļoti būtisks jautājums, un mēs jau ļoti ilgstoši esam uzdevuši šo jautājumu, bet pagaidām tas risinājums vēl nav ticis izstrādāts. Tā ka es ceru, ka tomēr šis... arī finanšu ministrs norādīja, ka šī jautājuma risinājums tiks izstrādāts, un ar šo argumentāciju es pamatoju, kādēļ Nacionālā apvienība balsos par šo lēmuma projektu. Paldies. (Aplausi.)".
• 2012_06_21-seq1415 spokenText "Manos studiju laikos starp mums, studentiem, klīda tāds jociņš, ar kuru RTU studenti ķircināja Latvijas Universitātes studentus, jautājot viņiem: „Kāpēc jums galvenajā mājā durvis, ieejas durvis, ir atvērtas tikai uz vienu pusi?” Un paši uzreiz atbildēja: „Tāpēc, ka divi cirki uz vienas ielas nemēdz būt.” Šodien mēs arī Saeimā esam sarīkojuši vienu lielisku cirka izrādi. Tiešām lieliski režisēta! Sarīkota gara priekšnesumu virtene par deputātu imunitāti, par atklātajiem balsojumiem - tā, lai publiskajā telpā sabiedrībai un medijiem būtu par ko diskutēt un šajā jūklī nemanīta paliktu sagatavotā izrāde par bankas aktīvu pārdošanu, kurā Saeimas deputātiem atkal tiek piedāvāta tāda paklausīgu statistu loma... kā tādam aunu baram, kuru „uz aklo” dzen kaut ko izdarīt, nobalsot par 25 miljonu latu - nodokļu maksātāju naudas - piešķiršanu tikai tāpēc, ka valdība ir pieņēmusi lēmumu kādam pārdot Latvijas Hipotēku un zemes bankas aktīvus. Tāpēc... jo šī darījuma rezultātā tiks piešķirts šiem aktīviem liels diskonts, kas radīs zaudējumus Latvijas Hipotēku un zemes bankai, un līdz ar to ir nepieciešamība palielināt kapitālu, lai šī banka varētu strādāt. Nu, lieliski! Kam pārdos? Kāpēc mums jānes tādi zaudējumi? Un kāpēc tas ir tik steidzami jāizdara un deputātiem tas ir jāizlemj vienas dienas laikā? Tas deputātiem nav jāzina; pat vairāk: šī informācija ir noslepenota! Jautājums - kādēļ valdībai ir jāslēpj no deputātiem? Kam tā vēlas pārdot valstij piederošos aktīvus? Kādēļ tas jādara tādā steigā un cik patiesībā lieli būs zaudējumi no šāda valdības lēmuma? Kādēļ vispār ir jāsteidz sadalīt gabaliņos un tos izpārdot, šos gabaliņus, ar zaudējumiem, ja banka strādā ar peļņu pat pie nosacījuma, ka tai ir nozīmīgi ierobežota uzņēmējdarbība? Ko tas savukārt nozīmē? To, ka, ja pārdod šo banku kopumā un noņem šos ierobežojumus, tās aktīvu vērtība pieaugtu. Bet mēs izvēlamies tieši pretējo! Mēs izvēlamies to sadalīt, samazināt šo aktīvu vērtību un pārdot ar lieliem zaudējumiem. Tiek izvēlēta tāda pārdošanas shēma, līdzīgi kā tad, ja mums stallī stāvētu zirgs, ar kuru mēs nevaram braukt, art zemi, nevaram darīt saimniecības darbus, jo mums tas ir aizliegts, un tāpēc mums piedāvā: „A, davai, sadaliet šo zirgu gabaliņos, sataisiet kotletēs un pārdodiet kādam!” Tas ir tas, ko mums tagad piedāvā izdarīt ar Latvijas Hipotēku un zemes banku tā vietā, lai padomātu, kā mēs varētu izmantot šo zirgu, lai viņš varētu turpināt art mūsu zemi... Bet nē! Viņš ir neizdevīgs konkurentiem, jo, ja tāds zirgs parādīsies uz skatuves, tad viņi zaudēs savu biznesu. Un tas ir, es domāju, galvenais iemesls, kāpēc mēs izvēlamies šādu bankas pārdošanas shēmu. „Tāpēc, ka mums to iesaka konsultanti!” - mums atbildēs. Jā, es nebrīnos, ka vēlāk, kad atklāsies, kas patiesībā ir nopirkuši šos aktīvus, izrādīsies, ka pircējs ir cieši saistīts ar šo konsultantu, kurš mums iesaka šādā veidā pārdot banku. Ļoti savdabīgi ir tas, ka par otru banku, kuru konsultē cits konsultants, viņš ir devis pretēju piedāvājumu: „Nesteidzieties pārdot šo banku, jo nav īstais brīdis to darīt!” Visu cieņu, ministra kungs! Es nedzirdēju nevienu argumentu, kāpēc mums šodien tādā steigā, „uz aklo”, spriežot pēc visa tā, ko jūs teicāt, būtu jāpieņem šis lēmums. Tāpat es nezinu arī tādu Eiropas Savienības prasību - varbūt jūs varat pateikt? -, kura nosaka to, ka šī banka... ka šo komercdaļu nevar pārdot visu kopumā, ka tā ir jāsadala šādās paketēs. Manuprāt, jūs mulsināt tagad... jūs maldināt deputātus. Tāpēc es aicinu šodien šo lēmumu nepieņemt, nesteigties ar šāda lēmuma pieņemšanu, bet to kārtīgi izdiskutēt. Savukārt tos masu medijus, kuri vēl ir palikuši šeit, zālē, es aicinu tiem deputātiem, kuri šodien pieņems šo lēmumu, pajautāt, kādēļ, kāda ir motivācija un pamatojums tādā steigā un „uz aklo” pieņemt lēmumu par 25 miljonu nodokļu maksātāju naudas atdošanu kādam (No zāles dep. A.Bērziņš: „Privātam sektoram atdot!”) tikai tāpēc, lai skandināvu bankas varētu izdevīgāk kaut ko nopirkt. (Starpsaucieni.) Kādēļ ir šis slepenības statuss? Ko valdība vēlas noslēpt ar to? Un cik lielus zaudējumus patiesībā valsts cietīs šā darījuma rezultātā? Un vēl pats galvenais jautājums, uz ko es aicinu atbildēt, pirms mēs pieņemam šo lēmumu: kas tālāk notiks ar to bankas daļu, kas paliek mūsu valsts rīcībā? Kā mēs tiešām nodrošināsim šo attīstības instrumentu, lai tas visefektīvākajā veidā kalpotu mūsu valsts interesēm, nevis būtu vienkārši dekorācija, kura izpilda starpnieka lomu starp naudu un skandināvu bankām? Tā ka es aicinu šodien šo lēmumu neatbalstīt. Paldies. (Aplausi.)".
• 2012_06_21-seq1413 spokenText "Kolēģi! Finanšu ministrs labi raksturoja situāciju ap šo jautājumu, ap jautājumu par Latvijas Hipotēku un zemes bankas nevis kapitāla palielināšanu, bet īstenībā par pārdošanu. Te galvenais jautājums ir bankas pārdošana. Viss tika raksturots, bet galvenais jautājums - kāds rezultāts pārdošanas gaitā? Mēs dabūsim ko? Mēs dabūsim... mēs varam dabūt, nevis iegūt, bet mēs zaudējumus dabūsim. Man, no vienas puses, jādomā, kā runāt, jo Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdes laikā es parakstīju tādu ļoti speciālu papīru par informācijas neizpaušanu. Protams, es tagad nevaru droši vien runāt atklāti par visu to, ko mēs dzirdējām Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, bet, ticiet man, tas, kas tika dzirdēts Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, neizraisa nekādu, teiksim, sajūtu par to, ka tas darījums ir labs... Latvijas labā. Mēs esam tātad riska... tātad paspārnē, ka mēs zaudēsim ļoti lielu naudu, un tā būs atkal budžeta - budžeta! - nasta. Es domāju, ka šinī gadījumā ir lietderīgi tomēr nesteigties, nobalsot „pret”, šo lēmuma projektu atdot atpakaļ komisijai, vēlreiz to visu apspriest. Vēl kas ir galvenais? Varbūt jāpaceļ jautājums valdībā un jāatceļ tā slepenība. Kāpēc sabiedrība nevar zināt par to, kādā veidā notiek banku pārdošana? Kāpēc galu galā nevar apvienot komercdaļu ar attīstības daļu? Kāpēc to nevar izdarīt? Kāpēc, parakstot tātad vienošanos ar Eiropas Komisiju par to, ka banka jāpārdod, - kāpēc nevar prasīt, aicināt to pašu Eiropas Komisiju pagarināt to termiņu un nākt pretī Latvijas interesēm, un, zinot, ka... visi jau zina!... ka mums jau ekonomika attīstās un banka strādā ar peļņu, dot tai mūsu bankai iespēju pastrādāt un nopelnīt naudiņu, nevis mums pašiem ieguldīt naudu? Lai banka atpelna pašas spēkiem to visu un paaugstina savu likviditāti! Un pēc tam jau varētu domāt par pārdošanu, kad... jau pēc kāda laika, teiksim, pēc gadiem diviem trim. Tās ir izdarāmas lietas, tas nav nekas tāds, kas nav iespējams! Ņemot vērā to visu, es vēlreiz aicinu nobalsot pret šo lēmuma projektu, atdot to atpakaļ Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un domāt par optimālo risinājumu. Paldies. (Aplausi.)".
• 2012_06_21-seq1411 spokenText "Godātie kolēģi! Man nav nekādu šaubu, ka šis Latvijas Hipotēku un zemes bankas stāsts Latvijas vēsturē ienāks kā, vislabākajā gadījumā, ļoti neviennozīmīgi vērtēta epizode. Tā ir banka, kura vairākus gadus pildījusi valsts, valdības uzdevumus, bija izveidojusi tādu kredītportfeli, kas ļoti dārgi izmaksāja nodokļu maksātājiem, kur tās summas bija mērāmas vairākos desmitos miljonu latu, ko maksāja nodokļu maksātāji. Mēs esam, kā zināms, jauna partija, kura diemžēl ir saskārusies ar šo jautājumu tikai noslēdzošajā stadijā. Diemžēl tas veids, kā mūs informēja par visu šo procesu, mums ir bijis pilnīgi nepieņemams, un par to mēs arī esam informējuši koalīcijas partnerus. Parasti tas izskatījās apmēram tā, ka gan Koalīcijas padomes sēdēs, gan atbildīgajās komisijās, gan arī valdībā savstarpēji nepaziņoja, nepieteica to darba kārtībā, bet pēkšņi ieradās... 10 minūtes pirms sēdes beigām ieradās konsultants ar apjomīgu prezentāciju uz kādām 40 lapām... ļoti tehniski... pasacīja, ka jums ir 7 minūtes, lai iepazītos ar visu šo materiālu un pieņemtu lēmumu, bet, ja gadījumā šis lēmums netiks pieņemts, tad acīmredzot iestāsies pasaules gals un valstij būs vairāku miljonu zaudējumi. Mums ir vairāki jautājumi par Latvijas Hipotēku un zemes banku. Vairākus jautājumus mēs pagaidām nevaram atļauties uzdot, ņemot vērā to, ka bankas pārdošana ir ļoti jutīgs process. Vismaz nevaram atļauties tos uzdot, kamēr šis pārdošanas process netiks pabeigts. Tajā skaitā arī jautājumi par pārdošanas organizācijas procesu. Atspoguļojot mūsu bažas, divi no mūsu ministriem atturējās, balsojot Ministru kabinetā par šo lēmumu. Tajā pašā laikā, kā es jau teicu, banku pārdošanas process ir ļoti jutīgs, un mēs ticam ministram Vilkam, ka gadījumā, ja šis process tiks „norauts”, tad, vismaz tuvākajā laikā, valstij draudētu tiešām vēl lielāki zaudējumi. Nebūs citādi! Tāpēc šis ir smags lēmums. Mums ir vairāki jautājumi, bet, balstoties uz šo visu nepietiekamo informāciju un apsverot visus plusus un mīnusus, es tomēr aicinu Reformu partijas deputātus atbalstīt šo lēmumu. (Aplausi. No ZZS un SC frakcijām starpsaucieni: „Ooo!” Dep. A.Bērziņš: „Tik skaisti runāja, un te - uzreiz...”) Tajā pašā laikā Reformu partijas frakcija ir pilnvarojusi mani paziņot sekojošo. Pirmais. Šie jautājumi tiks uzdoti, obligāti tiks uzdoti tad, kad šis pārdošanas process būs noslēgts. Otrais. Es gribu vēlreiz izmantot iespēju un atgādināt koalīcijas partneriem, ka tas veids, kādā šie jautājumi bija virzīti gan koalīcijā, gan valdībā, mums ir pilnīgi nepieņemams. Un gadījumā, ja kāds no koalīcijas partneriem izvēlēsies tādu pašu veidu, kā virzīt jautājumus, tad mūsu atbalsta tam nebūs, un mēs uzskatīsim, ka atbildība par visām iespējamām sekām būs jāuzņemas tiem koalīcijas partneriem, kuri izvēlējās šādi, necaurskatāmā veidā, virzīt valstij tik svarīgus jautājumus. Paldies par uzmanību. (Aplausi.)".
• 2012_06_21-seq1410 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim. Dombrovska kungs, saskaņā ar Kārtības rulli jūsu debašu laiks ir 5 minūtes.".
• 2012_06_21-seq1409 spokenText "Godātā Saeimas priekšsēdētāja! Deputāti! 19.jūnijā Ministru kabinets pieņēma lēmumu, kas ir būtisks priekšnoteikums attīstības finanšu institūcijas izveidei. Ir akceptēta Latvijas Hipotēku un zemes bankas komercdaļas četru aktīvu pakešu atsavināšana. Ir daudz jautājumu saistībā ar šo pārveides procesu: kāpēc tiek atsavināta bankas daļa, proti, komercdaļa, kāpēc banku nevaram saglabāt valsts īpašumā vai pārdot banku kopumā un kāpēc tas tiek darīts šādos termiņos? Turpmākajā runā sniegšu atbildes uz visiem šiem izskanējušajiem jautājumiem. Jau 2006.gadā Ministru kabinets apstiprināja plānu par Latvijas Hipotēku un zemes bankas pakāpenisku pārveidi par attīstības banku līdz 2013.gadam, vienlaikus tajā brīdī atsakot bankas privatizāciju. Tas ir bijis ilgstošs process, kad bankas darbība ir tikusi koncentrēta uz to, lai 2013.gada beigās banka pildītu tikai attīstības daļas funkcijas. 2009. un 2010.gadā valsts, lai stiprinātu Latvijas Hipotēku un zemes bankas spēju ekonomiskās krīzes laikā sniegt nepieciešamo atbalstu tautsaimniecībai caur attīstības kredītu izsniegšanu, kā arī lai nodrošinātu Latvijas Hipotēku un zemes bankas darbību, nodrošinātu atbilstību bankas noteiktajām normatīvajām prasībām, ieguldīja bankas kapitālā 143 miljonus latu. Jebkurš ieguldījums, kas tiek veikts Latvijas Hipotēku un zemes bankas kapitālā, tiek vērtēts no valsts atbalsta regulējuma viedokļa, jo valsts īpašumā esošai kapitālsabiedrībai nav priekšrocību, salīdzinot ar privāto, un tāpat kā valsts ieguldījums privātuzņēmumā tiek rūpīgi vērtēts, lai nepieļautu tirgū konkurences kropļošanu. Turklāt Eiropas Savienības regulējums paredz, ka kredītiestāde nevar vienlaicīgi nodarboties gan ar komercdarbību, gan ar attīstības programmu realizāciju. Abi šie virzieni ir strikti nodalāmi un realizējami atsevišķi, pretējā gadījumā tas tiek uzskatīts par negodīgu vai nevienlīdzīgu konkurenci. 2009.gadā Eiropas Komisijas pieņemtais lēmums Latvijas Hipotēku un zemes bankai sniegtā valsts atbalsta lietā ietver sekojošus nosacījumus. Pirmais - papildu kapitāls tiks izmantots attīstības funkciju nodrošināšanai un tādēļ tiešā veidā neatbalsta komercdarbību. Otrais - netieši tiek sniegts atbalsts komercdarbībai, jo Latvijas Hipotēku un zemes banka darbojas kā vienota juridiskā persona, un tāpēc par pieņemamu tika uzskatīta Latvijas puses apņemšanās pārtraukt komercdarbību un izbeigt to pilnībā līdz 2013.gadam. Tātad tika pieļauts tāda veida ieguldījums, ka komercdarbība tiks pārtraukta 2013.gadā. Attiecībā uz 2010.gadā veikto pamatkapitāla palielinājumu galalēmumu Eiropas Komisija vēl nav pieņēmusi, jo šobrīd vēl arvien turpinās padziļinātās izmeklēšanas procedūra no Eiropas Komisijas puses. Un pozitīva lēmuma pieņemšanas priekšnosacījums ir to saistību izpilde, kuras Latvija uzņēmusies. Proti, Latvija ir uzņēmusies saistības izbeigt komercdarbību. Ja tas nenotiek, tad Latvijai katrā ziņā šis 43 miljonu ieguldījums tiek uzskatīts par neatbilstošu no Eiropas Komisijas puses. Tas tika veikts, krīzes laikā nostiprinot, atbalstot Latvijas Hipotēku un zemes bankas darbību. Jau 2002.gada maijā Eiropas Komisija pieņēma svarīgu lēmumu attiecībā uz attīstības bankām Eiropā. Attīstības institūcijas misija ir būt publiskā sektora atbalstam, kā ietvaros jānovērš tirgus nepilnības un jāveic finanšu tirgu papildinošas funkcijas, nevis jākonkurē ar tām. Eiropas Komisijai nav pārliecības, ka, saglabājot komercdaļu valsts īpašumā, tiek nodrošināta godīga konkurence, jo valsts atbalstīta komercbanka spēj uz labākiem nosacījumiem piedāvāt pakalpojumus finanšu tirgū; tas nav atļauts atbilstoši konkurences normām. Kā iepriekš minēts, Latvija ir uzņēmusies saistības izbeigt komercdarbību līdz 2013.gadam. Līdz ar to, lai nodrošinātu klientu interešu aizsardzību un finanšu sektora stabilitāti, šobrīd ir sagatavots atbilstošs rīcības plāns, kas, no vienas puses, nodrošinās komercdaļas tālāku attīstību privātajā sektorā, bet, no otras puses, bankas attīstības daļas netraucētu darbību, turpinot uzsāktās valsts atbalsta programmas. Valsts atbalsta regulējums ir tikai viens aspekts, kas nosaka valsts īpašumā esošas kapitālsabiedrības darbību. Valstij iesaistoties komercdarbībā, ir jābūt skaidri noteiktiem mērķiem, kuru dēļ šāda komercdarbība tiek veikta. Valsts pārvaldes iekārtas likums skaidri nosaka gadījumus, kuros valsts iesaistās komercdarbībā. Valstij nav jānodarbojas ar komercdarbību jomā, kurā jau privātais sektors spēj nodrošināt pietiekamu konkurenci. Valstij ir jākoncentrējas uz jomām, kurās pastāv tirgus nepilnības. Komercbanku jomā tās ir finansējuma nodrošināšana specifiskām sabiedrības grupām, uzņēmumiem un valstij prioritārajām jomām, kam tirgū šāds finansējums nav pieejams vai komercbankas tajā nav ieinteresētas. Līdz ar to tas ir pamats apsvērumam, kas ir noteicis Latvijas Hipotēku un zemes bankas pārveides mērķus. Deklarācijā par Valda Dombrovska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību ir iekļauta apņemšanās izveidot pilna spektra attīstības institūciju, centralizējot resursus, un sadarbībā ar privāto sektoru izveidot tās profesionālu uzraudzības mehānismu. Šobrīd valsts atbalsta programmu finanšu instrumenta veidā īsteno četras attīstības finanšu institūcijas - Latvijas Hipotēku un zemes banka, Latvijas Garantiju aģentūra, Lauku attīstības fonds un Vides investīciju fonds. Šobrīd paralēli komercdaļas pārdošanas procesam tiek strādāts pie vienotas šādas institūcijas - attīstības finanšu institūcijas - izveides plāna. Paredzams, ka attīstības finanšu institūcija varētu darboties tādos virzienos kā biznesa iesācēju un sociāli jutīgu iedzīvotāju grupu pašnodarbināšanas veicināšana, atbalsts maziem un vidējiem uzņēmumiem, inovāciju, vides aizsardzības, lauksaimniecības attīstības veicināšana. Līdz ar to šobrīd ir būtiski nodrošināt komercdaļas pārdošanas procesa sekmīgu pabeigšanu, lai nodrošinātu Latvijas Hipotēku un zemes bankas kā attīstības institūcijas tālāku darbību un veidotu pamatu vienotas attīstības finanšu institūcijas izveidei. Ministru kabinets 19.jūnijā ir atbalstījis tālāko rīcību Latvijas Hipotēku un zemes bankas komercdaļas pārdošanas stratēģijas īstenošanā - līguma noslēgšanu ar potenciālajiem investoriem par četru komercdaļas aktīvu pakešu pārdošanu. Lai to varētu īstenot, ir nepieciešams vienlaikus veikt bankas kapitāla palielināšanu par 25 miljoniem latu. Atbilstoši likuma „Par valsts budžetu 2012.gadam” 14.pantam Finanšu ministrija var veikt šo kapitāla palielināšanu, ja Saeima tam ir piekritusi ar atsevišķu lēmumu. Vēl es gribu arī atgādināt, ka, lai arī Latvijas Hipotēku un zemes banka strādā šajā brīdī ar peļņu, tā ir izgājusi cauri arī krīzei, ir jāsaprot, ka tas valsts atbalsts ir bijis ļoti liels. Ja mēs tagad atliekam šī jautājuma risināšanu, tad - agri vai vēlu - jāsaprot, ka nākamie darījumi ar Latvijas Hipotēku un zemes bankas pārveidi, sadalīšanu valstij izmaksās aizvien dārgāk, jo Latvijas Hipotēku un zemes bankai nav iespējams izsniegt jaunus kredītus komercdaļā, nav iespējams vairs radīt tādus peļņas nosacījumus, kādi bija pirms pāris gadiem. Investoru interese par Latvijas finanšu tirgu ir salīdzinoši maza, ņemot vērā arī to fonu, kāds patlaban valda Eiropas finanšu tirgos. Atlikšana samazinās potenciālo ieguvumu par Latvijas Hipotēku un zemes banku, un jebkurā gadījumā Eiropas Komisija šo banku liks transformēt un sadalīt. Mums nav iespējams turpināt kaut kādā veidā izskatīt pat domu, ka mēs to varētu kā pilnu banku pārdot. Tas diemžēl nav iespējams, jo mēs esam Eiropas Savienībā. Tad mums ir jāstājas no Eiropas Savienības ārā, ja mēs gribētu šajā gadījumā šo jautājumu citādāk risināt. Tā ka, es domāju, šeit galvenais akcents ir nebremzēt šo procesu, lai nesamazinātu šo pakešu pārdošanas cenu (No zāles dep. I.Grigule: „Kāda ir cena?”), un vairāk fokusēties uz to, ko mēs gribam redzēt kā finanšu attīstības institūciju. Tas ir mūsu visu uzdevums - radīt tiešām ļoti efektīvu finanšu institūciju. Tā tiešām būtu tā niša, kurā patlaban komercbankas nav ieinteresētas un, visticamāk, arī nekad nebūs ieinteresētas. Es lūdzu jūs atbildīgi pieiet šim jautājumam, kas skar Latvijas Hipotēku un zemes bankas pārveidi un jaunas attīstības institūcijas izveidi, un lūdzu atbalstīt sagatavoto lēmuma projektu. Paldies.".
• 2012_06_21-seq1407 spokenText "Augsti godātā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir saņēmusi Ministru kabineta lēmuma projektu un Ministru kabineta sēdes protokola izrakstu Nr.34 „Par valsts akciju sabiedrības „Latvijas Hipotēku un zemes banka” komercdaļas pārdošanas stratēģijas ieviešanas gaitu”. Protokollēmumā teikts, ka Ministru kabinets ir pieņēmis lēmumu par to, lai nodrošinātu uzņemtās saistības par Latvijas Hipotēku un zemes bankas komercdarbības izbeigšanu saskaņā ar Eiropas Komisijas 2009.gada 19.novembra lēmumu valsts atbalsta lietā Nr.60/2009 izpildi, apstiprinājis bankas komercdaļas pirmās, otrās, piektās un sestās aktīvu paketes atsavināšanu atbilstoši informatīvajā ziņojumā sniegtajam. Līdz ar to, ņemot vērā šo darījumu, ir nepieciešams palielināt valsts akciju sabiedrības „Latvijas Hipotēku un zemes banka” atlikušās daļas, tas ir, trešās un ceturtās daļas, un tās daļas, kas nākotnē varētu nodarboties ar atbalstu, attīstības daļu... Ir nepieciešams palielināt kapitālu par 25 miljoniem latu. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir sagatavojusi lēmuma projektu „Par Saeimas piekrišanu valsts akciju sabiedrības „Latvijas Hipotēku un zemes banka” pamatkapitāla palielinājumam”. Komisija atbalstīja šo lēmumu un lūdz arī Saeimu atbalstīt šo lēmuma projektu.".
• 2012_06_21-seq1406 spokenText "Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 3.septembris. Paldies. Nākamā darba kārtības sadaļa - „Lēmumu projektu izskatīšana”. Lēmuma projekts „Par Saeimas piekrišanu valsts akciju sabiedrības „Latvijas Hipotēku un zemes banka” pamatkapitāla palielinājumam”. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Reirs.".
• 2012_06_21-seq1405 spokenText "Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 3.septembris. Paldies.".
• 2012_06_21-seq1404 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Cukura nozares likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts. Smiltēna kungs, lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.".
• 2012_06_21-seq1403 spokenText "Kolēģi! Strādājam ar likumprojektu par Saeimas piekrišanu valsts akciju sabiedrības „Latvijas Hipotēku un zemes banka” kapitāla... (Zālē troksnis, starpsaucieni: „Ūūū!”, „Atmaskojās!”) Kolēģi, tā gadās, kad uzticas tam, ko iedod rokā... Strādājam ar likumprojektu „Grozījumi Cukura nozares likumā”. Tas ir pareizais likumprojekts, vai ne? (Aplausi.) Likumprojekts paredz ārpuskvotas cukura definīciju, kā arī paredz deleģējumu Ministru kabinetam izdot noteikumus, kas noteiktu iestādi, kura veiks ārpuskvotas cukura ražotāju un rūpnieciskā cukura pārstrādātāju apstiprināšanu, apstiprinājuma atsaukšanu, pārbaudes un soda sankciju piemērošanu, kā arī pildīs citus noteikumus. Komisijas vārdā lūdzu balsot par šo likumprojektu.".
• 2012_06_21-seq1402 spokenText "Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 1.augusts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Cukura nozares likumā”, pirmais lasījums. (No zāles dep. J.Urbanovičs: „Atbalstām!”) Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Edvards Smiltēns.".
• 2012_06_21-seq1401 spokenText "Komisija ierosina noteikt par priekšlikumu iesniegšanas termiņu 1.augustu.".
• 2012_06_21-seq1400 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Ēku energoefektivitātes likums” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.".
• 2012_06_21-seq1399 spokenText "Godājamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godājamie deputāti! Ēku energoefektivitātes likums aizstās šobrīd spēkā esošo Ēku energoefektivitātes likumu. Ir piedāvāts jauns likums, ņemot vērā, ka stājusies spēkā jauna Eiropas Savienības direktīva, kuras prasības būtu jāpārņem nacionālajā likumdošanā. Ņemot vērā dažādus birokrātiskus un tamlīdzīgus šķēršļus, šis likums ir aizkavējies, un faktiski direktīvu pārņemt laikā diez vai izdosies. Likumprojekts nosaka projektējamu, rekonstruējamu un renovējamu ēku energoefektivitātes minimālās prasības, ekspluatējamu ēku energoefektivitātes minimālās prasības, kā arī ēku energosertificēšanas kārtību un prasības. Šo likumprojektu apspriežot komisijā, tika konstatēts, ka tomēr daudzas lietas vēl būtu uzlabojamas, pilnveidojamas un precizējamas. Komisija aicina atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.".
• 2012_06_21-seq1398 spokenText "Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 20.jūlijs. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Ēku energoefektivitātes likums”, pirmais lasījums. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Einārs Cilinskis.".
• 2012_06_21-seq1397 spokenText "Iesniegšanas termiņš - 20.jūlijs.".
• 2012_06_21-seq1396 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu”” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.".

• first
• previous
• next