Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2012_07_05_as-2-seq26> ?p ?o. }

• 2012_07_05_as-2-seq26 type Speech.
• 2012_07_05_as-2-seq26 number "26".
• 2012_07_05_as-2-seq26 date "2012-07-05".
• 2012_07_05_as-2-seq26 isPartOf 2012_07_05_as-2.
• 2012_07_05_as-2-seq26 spokenAs 150.
• 2012_07_05_as-2-seq26 spokenText "Kolēģi! Kaut arī Juridiskās komisijas sēdē komisijas priekšsēdētāja uzsvēra, ka mēs esam atbalstījuši dažkārt arī mazāk sagatavotus priekšlikumus, es šoreiz šo likumprojektu atbalstīt nevaru un aicinu arī jūs šo likumprojektu neatbalstīt. Paskaidrošu, kādēļ. Šobrīd ir notikušas divas Juridiskās komisijas sēdes, un ir arī notikusi šo priekšlikumu analīze Tieslietu ministrijas Kriminālprocesa likuma grozījumu izstrādes darba grupā, un jāteic, ka gan komisijas sēdē, gan arī šajā darba grupā ir ļoti dažādi - faktiski pilnīgi pretēji - viedokļi par šiem grozījumiem un vairākums pieaicināto ekspertu ir pret šiem grozījumiem. Minēšu dažus no argumentiem, kas tiek uzsvērti dažādu institūciju pārstāvju iebildumos. Pirmais. Ar Judina kunga un kolēģu sagatavotajiem priekšlikumiem tiks nojaukti Kriminālprocesa likuma principi, ka iztiesāšanas stadijā procesa virzītājs ir tiesa un ka lietu nodod tiesai tikai pēc pietiekama pierādījumu kopuma savākšanas. Otrais. Šādā veidā tiek diskreditēta izmeklēšanas stadija, kurai zūd jēga, ja iztiesāšanas laikā tiek veiktas izmeklēšanas darbības. Trešais. Mēs vairākkārt un... nu, faktiski dažādās institūcijās lemjam un mēģinām atrisināt krimināllietu izskatīšanas termiņu jautājumus, uzskatot, ka tie ir pārāk gari, un meklējot veidus, kā to efektivizēt. Eksperti uzskata, ka šie grozījumi - tieši otrādi! - pagarinās krimināllietu izskatīšanas termiņus, jo Kriminālprocesa likumā tiks nostiprinātas tiesības aizstāvim un prokuroram pieprasīt papildu pierādījumus, nesaskaņojot to ar tiesu. Nākamais. Tiek nojaukts sacīkstes un vienlīdzības princips starp aizstāvības un apsūdzības pusi, jo tiek paredzēta kriminālatbildība par ziņu nesniegšanu prokuroram, savukārt par advokāta pieprasīto ziņu nesniegšanu atbildība paredzēta nav. Respektīvi, kā Judina kungs skaidroja, šie grozījumi paredz, ka gan aizstāvības pusei, gan apsūdzības pusei ir tiesības šādu informāciju vēl tiesas laikā pieprasīt, bet vienai pusei ir obligātas saistības šo informāciju dot, otrai - ne. Un pats beidzamais. Eksperti norāda, ka priekšlikums ir ne tikai konceptuāli nepilnīgs, bet arī tehniski nepilnīgs. Ir vairākas neprecizitātes, piemēram, nav paredzētas tiesības informāciju pieprasīt cietušajam un apsūdzētajam, kurš aizstāvas pats, bez aizstāvja; nav skaidra pamatojuma, kādēļ izņēmums ir tikai kredītiestāžu un finanšu iestāžu informācija, kuru varētu arī nesniegt, bet, piemēram, ārstniecības iestādes ziņas par pacientu veselības stāvokli nav izņēmuma statusā. Un Kriminālprocesa likuma 496.panta tiesības pieteikt lūgumus par pierādījumu pievienošanu lietai... Būtu tad jāveic arī pilnīgs iespējamo lūgumu uzskaitījums, ja šāds regulējums tiek iekļauts. Mūsuprāt... Manuprāt, ir tā, ka, pirms šis likumprojekts tika virzīts izskatīšanai pirmajā lasījumā Saeimā, bija jāsaņem rakstiski dažādu institūciju atzinumi, par ko tika arī diskutēts Juridiskajā komisijā, lai tiešām izsvērtu, vai sagatavotais likumprojekts pēc tam nākamajos lasījumos ir tehniski un konceptuāli uzlabojams, jo arī tās institūcijas, kuras konceptuāli priekšlikumu atbalstītu, norādīja, ka šādā formā tas atbalstāms nav un ir nopietni pārstrādājams. Tā ka aicinu šodien neatbalstīt šo likumprojektu un komisijai domāt par citu - alternatīvu formulējumu... piedāvājumu lemšanai Saeimas sēdē. Paldies.".
• 2012_07_05_as-2-seq26 language "lv".
• 2012_07_05_as-2-seq26 speaker Dana_Reizniece-Ozola-1981.
• 2012_07_05_as-2-seq26 mentions Q822919.
• 2012_07_05_as-2-seq26 mentions Q1771611.