Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2012_06_21-seq1409> ?p ?o. }

• 2012_06_21-seq1409 type Speech.
• 2012_06_21-seq1409 number "1409".
• 2012_06_21-seq1409 date "2012-06-21".
• 2012_06_21-seq1409 isPartOf 2012_06_21.
• 2012_06_21-seq1409 spokenAs 49.
• 2012_06_21-seq1409 spokenText "Godātā Saeimas priekšsēdētāja! Deputāti! 19.jūnijā Ministru kabinets pieņēma lēmumu, kas ir būtisks priekšnoteikums attīstības finanšu institūcijas izveidei. Ir akceptēta Latvijas Hipotēku un zemes bankas komercdaļas četru aktīvu pakešu atsavināšana. Ir daudz jautājumu saistībā ar šo pārveides procesu: kāpēc tiek atsavināta bankas daļa, proti, komercdaļa, kāpēc banku nevaram saglabāt valsts īpašumā vai pārdot banku kopumā un kāpēc tas tiek darīts šādos termiņos? Turpmākajā runā sniegšu atbildes uz visiem šiem izskanējušajiem jautājumiem. Jau 2006.gadā Ministru kabinets apstiprināja plānu par Latvijas Hipotēku un zemes bankas pakāpenisku pārveidi par attīstības banku līdz 2013.gadam, vienlaikus tajā brīdī atsakot bankas privatizāciju. Tas ir bijis ilgstošs process, kad bankas darbība ir tikusi koncentrēta uz to, lai 2013.gada beigās banka pildītu tikai attīstības daļas funkcijas. 2009. un 2010.gadā valsts, lai stiprinātu Latvijas Hipotēku un zemes bankas spēju ekonomiskās krīzes laikā sniegt nepieciešamo atbalstu tautsaimniecībai caur attīstības kredītu izsniegšanu, kā arī lai nodrošinātu Latvijas Hipotēku un zemes bankas darbību, nodrošinātu atbilstību bankas noteiktajām normatīvajām prasībām, ieguldīja bankas kapitālā 143 miljonus latu. Jebkurš ieguldījums, kas tiek veikts Latvijas Hipotēku un zemes bankas kapitālā, tiek vērtēts no valsts atbalsta regulējuma viedokļa, jo valsts īpašumā esošai kapitālsabiedrībai nav priekšrocību, salīdzinot ar privāto, un tāpat kā valsts ieguldījums privātuzņēmumā tiek rūpīgi vērtēts, lai nepieļautu tirgū konkurences kropļošanu. Turklāt Eiropas Savienības regulējums paredz, ka kredītiestāde nevar vienlaicīgi nodarboties gan ar komercdarbību, gan ar attīstības programmu realizāciju. Abi šie virzieni ir strikti nodalāmi un realizējami atsevišķi, pretējā gadījumā tas tiek uzskatīts par negodīgu vai nevienlīdzīgu konkurenci. 2009.gadā Eiropas Komisijas pieņemtais lēmums Latvijas Hipotēku un zemes bankai sniegtā valsts atbalsta lietā ietver sekojošus nosacījumus. Pirmais - papildu kapitāls tiks izmantots attīstības funkciju nodrošināšanai un tādēļ tiešā veidā neatbalsta komercdarbību. Otrais - netieši tiek sniegts atbalsts komercdarbībai, jo Latvijas Hipotēku un zemes banka darbojas kā vienota juridiskā persona, un tāpēc par pieņemamu tika uzskatīta Latvijas puses apņemšanās pārtraukt komercdarbību un izbeigt to pilnībā līdz 2013.gadam. Tātad tika pieļauts tāda veida ieguldījums, ka komercdarbība tiks pārtraukta 2013.gadā. Attiecībā uz 2010.gadā veikto pamatkapitāla palielinājumu galalēmumu Eiropas Komisija vēl nav pieņēmusi, jo šobrīd vēl arvien turpinās padziļinātās izmeklēšanas procedūra no Eiropas Komisijas puses. Un pozitīva lēmuma pieņemšanas priekšnosacījums ir to saistību izpilde, kuras Latvija uzņēmusies. Proti, Latvija ir uzņēmusies saistības izbeigt komercdarbību. Ja tas nenotiek, tad Latvijai katrā ziņā šis 43 miljonu ieguldījums tiek uzskatīts par neatbilstošu no Eiropas Komisijas puses. Tas tika veikts, krīzes laikā nostiprinot, atbalstot Latvijas Hipotēku un zemes bankas darbību. Jau 2002.gada maijā Eiropas Komisija pieņēma svarīgu lēmumu attiecībā uz attīstības bankām Eiropā. Attīstības institūcijas misija ir būt publiskā sektora atbalstam, kā ietvaros jānovērš tirgus nepilnības un jāveic finanšu tirgu papildinošas funkcijas, nevis jākonkurē ar tām. Eiropas Komisijai nav pārliecības, ka, saglabājot komercdaļu valsts īpašumā, tiek nodrošināta godīga konkurence, jo valsts atbalstīta komercbanka spēj uz labākiem nosacījumiem piedāvāt pakalpojumus finanšu tirgū; tas nav atļauts atbilstoši konkurences normām. Kā iepriekš minēts, Latvija ir uzņēmusies saistības izbeigt komercdarbību līdz 2013.gadam. Līdz ar to, lai nodrošinātu klientu interešu aizsardzību un finanšu sektora stabilitāti, šobrīd ir sagatavots atbilstošs rīcības plāns, kas, no vienas puses, nodrošinās komercdaļas tālāku attīstību privātajā sektorā, bet, no otras puses, bankas attīstības daļas netraucētu darbību, turpinot uzsāktās valsts atbalsta programmas. Valsts atbalsta regulējums ir tikai viens aspekts, kas nosaka valsts īpašumā esošas kapitālsabiedrības darbību. Valstij iesaistoties komercdarbībā, ir jābūt skaidri noteiktiem mērķiem, kuru dēļ šāda komercdarbība tiek veikta. Valsts pārvaldes iekārtas likums skaidri nosaka gadījumus, kuros valsts iesaistās komercdarbībā. Valstij nav jānodarbojas ar komercdarbību jomā, kurā jau privātais sektors spēj nodrošināt pietiekamu konkurenci. Valstij ir jākoncentrējas uz jomām, kurās pastāv tirgus nepilnības. Komercbanku jomā tās ir finansējuma nodrošināšana specifiskām sabiedrības grupām, uzņēmumiem un valstij prioritārajām jomām, kam tirgū šāds finansējums nav pieejams vai komercbankas tajā nav ieinteresētas. Līdz ar to tas ir pamats apsvērumam, kas ir noteicis Latvijas Hipotēku un zemes bankas pārveides mērķus. Deklarācijā par Valda Dombrovska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību ir iekļauta apņemšanās izveidot pilna spektra attīstības institūciju, centralizējot resursus, un sadarbībā ar privāto sektoru izveidot tās profesionālu uzraudzības mehānismu. Šobrīd valsts atbalsta programmu finanšu instrumenta veidā īsteno četras attīstības finanšu institūcijas - Latvijas Hipotēku un zemes banka, Latvijas Garantiju aģentūra, Lauku attīstības fonds un Vides investīciju fonds. Šobrīd paralēli komercdaļas pārdošanas procesam tiek strādāts pie vienotas šādas institūcijas - attīstības finanšu institūcijas - izveides plāna. Paredzams, ka attīstības finanšu institūcija varētu darboties tādos virzienos kā biznesa iesācēju un sociāli jutīgu iedzīvotāju grupu pašnodarbināšanas veicināšana, atbalsts maziem un vidējiem uzņēmumiem, inovāciju, vides aizsardzības, lauksaimniecības attīstības veicināšana. Līdz ar to šobrīd ir būtiski nodrošināt komercdaļas pārdošanas procesa sekmīgu pabeigšanu, lai nodrošinātu Latvijas Hipotēku un zemes bankas kā attīstības institūcijas tālāku darbību un veidotu pamatu vienotas attīstības finanšu institūcijas izveidei. Ministru kabinets 19.jūnijā ir atbalstījis tāl��ko rīcību Latvijas Hipotēku un zemes bankas komercdaļas pārdošanas stratēģijas īstenošanā - līguma noslēgšanu ar potenciālajiem investoriem par četru komercdaļas aktīvu pakešu pārdošanu. Lai to varētu īstenot, ir nepieciešams vienlaikus veikt bankas kapitāla palielināšanu par 25 miljoniem latu. Atbilstoši likuma „Par valsts budžetu 2012.gadam” 14.pantam Finanšu ministrija var veikt šo kapitāla palielināšanu, ja Saeima tam ir piekritusi ar atsevišķu lēmumu. Vēl es gribu arī atgādināt, ka, lai arī Latvijas Hipotēku un zemes banka strādā šajā brīdī ar peļņu, tā ir izgājusi cauri arī krīzei, ir jāsaprot, ka tas valsts atbalsts ir bijis ļoti liels. Ja mēs tagad atliekam šī jautājuma risināšanu, tad - agri vai vēlu - jāsaprot, ka nākamie darījumi ar Latvijas Hipotēku un zemes bankas pārveidi, sadalīšanu valstij izmaksās aizvien dārgāk, jo Latvijas Hipotēku un zemes bankai nav iespējams izsniegt jaunus kredītus komercdaļā, nav iespējams vairs radīt tādus peļņas nosacījumus, kādi bija pirms pāris gadiem. Investoru interese par Latvijas finanšu tirgu ir salīdzinoši maza, ņemot vērā arī to fonu, kāds patlaban valda Eiropas finanšu tirgos. Atlikšana samazinās potenciālo ieguvumu par Latvijas Hipotēku un zemes banku, un jebkurā gadījumā Eiropas Komisija šo banku liks transformēt un sadalīt. Mums nav iespējams turpināt kaut kādā veidā izskatīt pat domu, ka mēs to varētu kā pilnu banku pārdot. Tas diemžēl nav iespējams, jo mēs esam Eiropas Savienībā. Tad mums ir jāstājas no Eiropas Savienības ārā, ja mēs gribētu šajā gadījumā šo jautājumu citādāk risināt. Tā ka, es domāju, šeit galvenais akcents ir nebremzēt šo procesu, lai nesamazinātu šo pakešu pārdošanas cenu (No zāles dep. I.Grigule: „Kāda ir cena?”), un vairāk fokusēties uz to, ko mēs gribam redzēt kā finanšu attīstības institūciju. Tas ir mūsu visu uzdevums - radīt tiešām ļoti efektīvu finanšu institūciju. Tā tiešām būtu tā niša, kurā patlaban komercbankas nav ieinteresētas un, visticamāk, arī nekad nebūs ieinteresētas. Es lūdzu jūs atbildīgi pieiet šim jautājumam, kas skar Latvijas Hipotēku un zemes bankas pārveidi un jaunas attīstības institūcijas izveidi, un lūdzu atbalstīt sagatavoto lēmuma projektu. Paldies.".
• 2012_06_21-seq1409 language "lv".
• 2012_06_21-seq1409 speaker Andris_Vilks-1963.
• 2012_06_21-seq1409 mentions Q822919.
• 2012_06_21-seq1409 mentions Q211.
• 2012_06_21-seq1409 mentions Q4294791.
• 2012_06_21-seq1409 mentions Q193089.
• 2012_06_21-seq1409 mentions Q458.
• 2012_06_21-seq1409 mentions Q25931626.
• 2012_06_21-seq1409 mentions Q8880.
• 2012_06_21-seq1409 mentions Q57630.
• 2012_06_21-seq1409 mentions Q11714349.