Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { ?s <http://purl.org/linkedpolitics/vocabulary/spokenText> ?o. }

• 2012_09_06-seq79 spokenText "Cienījamie kolēģi! Pavisam nesen Rēzeknē notika 3.pasaules latgaliešu saiets, kurā tika spriests, lemts par Latgales attīstību, par Latgales valodas attīstību, par izdzīvošanu. Un šajā saietā piedalījās ļoti daudzi latgalieši - latvieši, kuri dzīvo ārzemēs, kuri dzīvo Eiropas Savienībā, kuri dzīvo Amerikas Savienotajās Valstīs, kuri dzīvo Krievijā, tālajā Sibīrijā Ačinskas ciemā... Atbraukušajiem no Eiropas Savienības, no citām šā veida valstīm nebija nekādu problēmu ierasties - ne ar vīzām, ne ar kaut kādām citām vajadzībām... Bet tieši tie cilvēki, latvieši, latgalieši, kas dzīvoja un dzīvo tālajā Sibīrijā... viņiem nācās iziet lielo birokrātisko procedūru, lai dabūtu vīzas, lai atbrauktu, lai apmaksātu ceļu, lai būtu šeit un piedalītos šajā saietā. Šis priekšlikums un arī 8.1 pants... iepriekšējais atbalstītais priekšlikums, kas noteica, ka dubultpilsonību var iegūt trimdinieki un tie cilvēki, kas tika izsūtīti pēc 1940.gada... Un šis priekšlikums, varētu teikt, ļautu... dotu iespēju tiem cilvēkiem, kas pirms simt gadiem labākas dzīves meklējumos izbrauca no Latgales, izbrauca no Latvijas uz tālām zemēm - tālo Sibīriju - vai Sanktpēterburgu, vai kādām citām pilsētām vai vietām, lai dzīvotu labāk... (No zāles dep. J.Kursīte-Pakule: „Var iegūt! Var! Jālasa!”) Bet viņi ir izbraukuši vēl pirms 1940.gada. Un mans priekšlikums: nu neapbižot tos cilvēkus, kuri gribētu iegūt arī Latvijas pilsonību! Arī tos cilvēkus, kuri ir izbraukuši vēl līdz 1940.gadam, un ļaut... un atbalstīt šo mūsu priekšlikumu! Paldies.".
• 2012_09_06-seq77 spokenText "Labrīt, godātie kolēģi! Es kategoriski iebilstu pret domu, ka šādu jautājumu risināšana būtu pretrunā ar cilvēktiesībām, un iebilstu „Saskaņas Centram”, ka mūsu valsts pienākums, Saeimas pienākums vai arī Ministru kabineta pienākums būtu veidot dubultpilsonību ar jebkuru valsti. Es gribu teikt, ka arī šeit... ka arī tiesību doktrīnā ir viedoklis, ka, ja nepieciešams, ir pieļaujama diferencēta pieeja dubultpilsonībai, akceptējot to tur, kur starp attiecīgajām valstīm pastāv īpašas politiskas, ekonomiskas, militāras vai kultūras saites, un tādēļ lielais vairākums Eiropas Savienības dalībvalstu pieļauj dubultpilsonību ar citām Eiropas Savienības dalībvalstīm. Un turklāt šāda diferencēta pieeja attiecībā uz dažādu valstu pilsonībām nenozīmē, kā es jau teicu, nedz individuālu diskrimināciju no cilvēktiesību viedokļa, nedz politisku diskrimināciju. Es uzsveru: valsts principā ir tiesīga pati noteikt savu ārpolitisko pozīciju attiecībā pret citām valstīm, pie kā pieder arī vajadzības gadījumā diferencēta pieeja dubultpilsonības jautājumā. Piemēram, līdztekus dubultpilsonības pieļaujamībai ar Eiropas Savienības valstīm Spānija vēl papildus paredz dubultpilsonības atvieglojumus ar spāniski runājošām Latīņamerikas valstīm, Portugāle - ar portugāliski runājošām valstīm, Lielbritānija - ar Īriju un Britu Sadraudzības valstīm, un tā tālāk, un tādēļ, kolēģi, nav pareizs šeit izteiktais arguments, ka dubultpilsonība pieļaujama vai nu attiecībā uz visām valstīm, vai nemaz. Paldies.".
• 2012_09_06-seq75 spokenText "Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Ko piedāvā „Saskaņas Centrs”? „Saskaņas Centrs” piedāvā, ka Latvijas pilsonis var būt jebkurš, kurš ir ieguvis jebkuras... jebkurš pilsonis, kurš ir ieguvis jebkuras citas valsts pilsonību. Es atkārtoju - jebkuras citas valsts pilsonību! Kas īstenībā ir valsts? Valsts - tā ir zeme. Un tā ir pilsoņu kopums, kas šo zemi apdzīvo. Un tie dubultpilsoņi, kuri dzīvos ārpus Latvijas savās mītnes zemēs, nepārprotami būs arī Latvijas valsts pārstāvji. Un tagad iedomājieties situāciju, ka Latvijas valsts pilsonis, tātad mūsu valsts pārstāvis, sēdēs savas mītnes zemes armijas tankā un iebruks mums draudzīgas valsts teritorijā! (No zāles dep. I.Čepāne: „Tieši tā!”) Un tieši tāda situācija varēja būt pirms pāris gadiem, kad Krievijas armija iebruka mums draudzīgā valstī - Gruzijā. Ko piedāvā „Saskaņas Centrs”? Vai tad, cienījamie kolēģi, jūs nepamanījāt, ka mūsu lielās kaimiņvalsts prezidents vienā savā uzrunā minēja, ka 20.gadsimta traģiskākais notikums ir PSRS sabrukums? Tātad no tā izriet, ka Latvijas neatkarības atgūšana pieder šai traģēdijai, tātad tas, ka Latvijas valsts atguva savu neatkarību, ir traģisks notikums mūsu lielās kaimiņvalsts prezidenta izpratnē. Un atcerieties, cienījamie kolēģi no „Saskaņas Centra” frakcijas, ka pilsonība - tā nav dāvana vai tikai dāvana. Tas ir arī pienākums! Tas ir arī pienākums dienēt armijā un pildīt savas valsts vadības lēmumus. Tāpēc vairāk nekā skaidrs ir tas, ka dubultpilsonības institūts var pastāvēt tikai ar tām valstīm, ar kurām mums ir draudzīgas attiecības, par kurām mums nav jāšaubās par to, ka tās atzīst mūsu neatkarību, par kurām mums nav jāšaubās, ka tās neiebruks mums draudzīgo valstu teritorijā. Es, piemēram, negribētu, ka mums būtu dubultpilsonība ar Ziemeļkoreju, zinot šīs valsts vadības nostādnes svarīgos jautājumos. Tāpēc, cienījamie kolēģi, šis priekšlikums - „Saskaņas Centra” priekšlikums -, ka pilnīgi jebkuras valsts pilsonis var būt arī Latvijas pilsonis, man kategoriski nav pieņemams. Paldies.".
• 2012_09_06-seq72 spokenText "18.priekšlikums - arīdzan atsaukts. 19.priekšlikums - arī atsaukts. 20. - frakcijas „Saskaņas Centrs” priekšlikums. Nav atbalstīts.".
• 2012_09_06-seq70 spokenText "Jā. 16.priekšlikums - atsaukts. 17. - Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”-„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas priekšlikums. Atbalstīts daļēji, iekļauts 21. - komisijas priekšlikumā.".
• 2012_09_06-seq69 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Es saprotu, ka deputātiem nav iebildumu pret 15. - Juridiskās komisijas priekšlikumu.".
• 2012_09_06-seq68 spokenText "Godātie kolēģi! Attiecībā uz Pilsonības likuma grozījumu apakškomisijā lemto par 8.1 pantu es tomēr gribētu sākt ar to, kādā veidā mēs sākām strādāt gan 10.Saeimā, gan 11.Saeimā apakškomisijā. Mēs vienojāmies, ka vispirms aktualizēsim tēmas un jautājumus, kas, kā mums liekas, būtu pa blokiem diskutējami. Tad mēs tiešām pieaicinājām visus iespējamos ekspertus, izrunājām, argumentējām paši savā starpā un tikai tad ķērāmies pie konkrētās redakcijas. Šajā gadījumā argumenti... attiecībā uz 8.1 pantu divas vai trīs lietas es gribu tomēr minēt. Latvijas Republikas nepārtrauktības doktrīna uzliek par pienākumu Latvijas valstij rūpēties un nezaudēt saikni ar tiem Latvijas pilsoņiem, par kuriem šajā pantā ir runa. Un zināmā mērā ļoti precīzi Kristīne Krūma rakstā „Dubultā pieeja dubultpilsonībai” portālā www.politika.lv norāda, ka Pilsonības likuma pārejas noteikumu 1.punkts, kas izskata tieši šo jautājumu, nespēj nodrošināt efektīvu tiesiskās saiknes saglabāšanu starp Latvijas valsti un šiem pilsoņiem un viņu pēcnācējiem. Pilsonības likums balstās uz dubultās pilsonības aizlieguma principu, taču mūsdienu valstu praksē dominē pretējais princips, proti, persona var iegūt vai saglabāt vairāku valstu pilsonības. Šodien skatāmā likumprojekta 8.1 panta redakcijā, kas atvieto šī likuma pārejas noteikumu 1.punktu, jaunais regulējums paredz laika ziņā neierobežotas tiesības. Tas bija jautājums, par kuru mēs vienojāmies uzreiz un tiešām debatējot par šiem Latvijas pilsoņiem, par ko ir runa šajā punktā, un viņu pēcnācējiem tajā skaitā. Tātad, veicot šādu reģistrāciju, šīs personas var saglabāt citas valsts pilsonību, ja viņām tāda ir. Strādājot pie Pilsonības likuma grozījumiem, notika 38 Pilsonības likuma grozījumu apakškomisijas sēdes, par to tika daudz runāts un spriests dažādās darba grupās, tika saņemtas e-pasta vēstules gan no nevalstiskajām organizācijām, gan no privātpersonām visā pasaulē. Bija iespēja daudzus jautājumus pārrunāt telefoniski vai satikties ar cilvēkiem personiski. Sarunās un sarakstē minētie dzīvesstāsti, tas, ko katrs stāstīja par savu konkrēto gadījumu un savu situāciju ar sāpi, vedināja domāt, ka Latvijas pilsonība piešķirama, balstoties tieši uz šo pantu. Un būs tikai godīgi, ja tagad šie cilvēki varēs iegūt šo Latvijas pilsonību un saglabāt savas mītnes zemes pilsonību. Tāpēc aicinu atbalstīt 15.priekšlikumu.".
• 2012_09_06-seq66 spokenText "Cienītā Saeimas Prezidija priekšsēde! Kolēģi! Rasma Kārkliņa pateica lielāko daļu no tā, ko es gribēju teikt. Es faktiski tagad gribu ļoti konspektīvi sasummēt to, kas, man liekas, ir šī likuma būtība un šī priekšlikuma būtība, un izkliedēt varbūt dažus pārpratumus, kas ir bijuši, lai vairs tādu nebūtu. Pirmais, ko es gribu teikt, - ka te nav runa par Latvijas pilsonības atgūšanu vai atjaunošanu, vai piešķiršanu. Kā deputāte Kārkliņa teica, Latvijas pilsoņi, kuri atstāja Latviju vai kurus no Latvijas deportēja laika posmā no 1940.gada 17.jūnija līdz 1990.gada 4.maijam PSRS vai Vācijas okupācijas dēļ... es domāju, ka te ir ļoti svarīgi uzsvērt vārdu „okupācija”... nezaudēja Latvijas pilsonību, jo atbilstoši Latvijas valsts de iure nepārtrauktībai arī Latvijas pilsonība saglabāja nepārtrauktību. Tās divas lietas iet absolūti kopā, un tās nevar atšķirt nekādā veidā. Tā ka šis likumprojekts paredz, ka šiem Latvijas pilsoņiem un viņu pēctečiem līdz ceturtajai paaudzei ir tiesības šo faktu reģistrēt. Te nekas vairs nav jādara, tikai fakts ir jāreģistrē un jāpierāda tā pēctecība. Un to, saprotams, var darīt Latvijas Iedzīvotāju reģistrā. Šis likumprojekta pants arī paredz to, ka Latvijas pilsoņiem, kuri minētajā laika posmā pieņēmuši citu pilsonību, reģistrējoties nav no šīs pilsonības jāatsakās un ka viņiem var izveidoties dubultpilsonība. Tā ka es ceru, ka daži šie pārpratumi ir faktiski izkliedēti, un es ceru, ka uz visiem laikiem. Paldies par uzmanību.".
• 2012_09_06-seq64 spokenText "Cienījamie kolēģi! Kā mēs redzam, mēs šodien balsojam par ārkārtīgi svarīgu likumu, un tieši šis pants, kas ir... kas min trimdinieku tiesības paturēt savu jau 1940.gadā nostiprināto pilsonību, ir būtisks. Un es šeit gribu uzsvērt divus aspektus. Pirmais aspekts ir par valsts tiesisko pusi, bet otrs - tieši par trimdinieku situāciju. Valsts tiesiskā puse jau ir ļoti... daudzkārt atzīmēta mūsu tiesībsargājošo iestāžu rakstos un pētījumos. Nesen tas notika arī Satversmes tiesas 2010.gada 13.maija spriedumā par šo jautājumu. Un es gribu jums citēt dažus būtiskus aspektus, lai mēs izprastu, cik nopietns ir šis pants. Pirmais citāts ir par to, ka tas iepriekšējais, pastāvošais, likums jau paredzēja pārejas noteikumus, kur ir teikts (citāts - tas ir pamats visai šai lietai!): „Latvijas pilsoņi un viņu pēcnācēji, kuri laikā no 1940.gada 17.jūnija līdz 1990.gada 4.maijam, glābdamies no PSRS un Vācijas okupācijas režīmu terora, ir atstājuši Latviju kā bēgļi, tikuši deportēti vai minēto iemeslu dēļ nav varējuši atgriezties Latvijā un šajā laikā naturalizējušies ārvalstīs, saglabā tiesības reģistrēties Iedzīvotāju reģistrā kā Latvijas pilsoņi un pēc reģistrācijas pilnā apjomā bauda pilsoņa tiesības un pilda pilsoņa pienākumus, ja...” Un šeit ir būtisks punkts... noteikums: „...ja reģistrācija notiek līdz 1995.gada 1.jūlijam. Ja šīs personas reģistrējas pēc 1995.gada 1.jūlija, tām jāatsakās no citas valsts pilsonības.” Tā bija viena daļa no šiem tiesiskajiem argumentiem. Otrs ir, ka viss šīs pilsonības atjaunošanas pamats ir arī balstīts uz Latvijas valsts nepārtrauktības doktrīnu, ko arī ir minējuši ļoti daudzi mūsu tiesību eksperti. Un, kā ir minējusi profesore Ineta Ziemele, tas, ka trimdā pastāvēja Latvijas pilsoņu kopums, kas ar savām Latvijas pasēm un ar savu darbību vienmēr atgādināja un juridiskā veidā pastiprināja Latvijas valsts neatkarības de iure turpmāko pastāvēšanu, bija būtiski: mēs varējām atjaunot mūsu valsts neatkarību. Tā ir viena puse. Otra puse ir pašu trimdinieku centieni. Kā es jau minēju, daudzi paturēja Latvijas pases un visādi cīnījās, lai mūsu valsts neatkarību turpinātu. Bet bija tomēr netaisnība esošajā likumā, ka savu pilsonību kā atjaunotu vajadzēja reģistrēt līdz 1995.gada jūlijam. Tas daudziem trimdiniekiem dažādu iemeslu dēļ nebija iespējams. Es pati pazīstu vairākas ģimenes, piemēram, vienu konkrēti Čikāgā, kur es agrāk dzīvoju: viņiem viens ģimenes loceklis, proti, tēvs, nomira, un tajā situācijā ģimene nevarēja savu Latvijas pilsonību atjaunot reģistrācijas ceļā. Bet viņi tagad to varēs. Tā ka es ļoti uzsveru, ka daudzi trimdinieki gaida šo mūsu likuma labojumu un cer, ka tas arī patiešām tiks apstiprināts. Par to es arī esmu pārliecināta. Vēl es gribu uzsvērt, ka runa ir ne tikai par latviešiem. Ir runa par visiem Latvijas Republikas pilsoņiem, kuri bija vai nu deportēti, vai citādu iemeslu dēļ okupācijas laikā dzīvoja ārzemēs. Es gribu uzsvērt vēl arī to, ka šis pilsoņu kopums mums trimdā ne tikai ir bijis svarīgs, bet joprojām ir svarīgs. Kā mēs zinām, ļoti daudz cilvēku, mūsu pilsoņu, dzīvo ārzemēs, un mums ir ļoti svarīgi nākt viņiem pretī visādos veidos. Un, atbalstot šo likuma pantu, mēs to izdarām, un es jūs aicinu to atbalstīt. Paldies.".
• 2012_09_06-seq62 spokenText "Paldies. 15. ir atbildīgās komisijas, Juridiskās komisijas, priekšlikums, kas paredz, ka Latvijas trimdiniekiem, kuri līdz 1990.gada 4.maijam neatgriezās Latvijā uz pastāvīgu dzīvi, un viņu pēcnācējiem, kas iesniedza iesniegumu saglabāt tiesības reģistrēties Iedzīvotāju reģistrā kā Latvijas pilsoņiem, var izveidoties dubultpilsonība. Un tas ir atbalstīts atbildīgajā komisijā.".
• 2012_09_06-seq61 spokenText "Deputāti atbalsta, bet, pirms mēs skatām tālāk priekšlikumus, vēlos jūs informēt, ka Nacionālā apvienība „Visu Latvijai!”-„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” ir atsaukusi savu 16. un 18.priekšlikumu. Lūdzu, turpiniet ar 15.priekšlikumu!".
• 2012_09_06-seq60 spokenText "14. - Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”-„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas priekšlikums. Ir atbalstīts.".
• 2012_09_06-seq58 spokenText "13. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kurā jaunā redakcijā ir izteikts šis 3.1 pants, proti, ka pēc 1991.gada 21.augusta Latvijā dzimuša bezvalstnieka vai nepilsoņa bērna pilsonību, par ko jau referēja Čaklā kungs... Ņemot vērā jau iesniegtos priekšlikumus, kā arī to, ka izveidotajā darba grupā, kurā darbojās vairāku ministriju eksperti, pārstāvji, tika rasta iespēja šajā pantā apkopot gan jaundzimuša bērna pilsonības piešķiršanas kārtību, gan arī pilsonības piešķiršanu bērnam līdz 15 gadu vecumam. Šobrīd divu vecāku iesnieguma vietā tiek pieļauts viena vecāka iesniegums, bet pēc 15 gadu vecuma sasniegšanas bērns pats var iesniegt šo pieteikumu ar vēlmi kļūt par Latvijas Republikas pilsoni. Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.".
• 2012_09_06-seq56 spokenText "12.priekšlikums arīdzan ir frakcijas „Saskaņas Centrs” priekšlikums. Atbalstīts daļēji un iekļauts 13. - komisijas priekšlikumā.".
• 2012_09_06-seq55 spokenText "Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 11. - Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 61, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.".
• 2012_09_06-seq54 spokenText "11. - frakcijas „Saskaņas Centrs” priekšlikums. Nav atbalstīts.".
• 2010_06_17-seq1552 spokenText "11. - frakcijas „Saskaņas Centrs” priekšlikums. Nav atbalstīts.".
• 2012_09_06-seq52 spokenText "10. - Reformu partijas frakcijas priekšlikums. Atbalstīts daļēji, iekļauts 13. - komisijas priekšlikumā.".
• 2012_09_06-seq51 spokenText "Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. - Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 62, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.".
• 2012_09_06-seq50 spokenText "9. - frakcijas „Saskaņas Centrs” priekšlikums. Nav atbalstīts.".
• 2012_09_06-seq48 spokenText "8. - Reformu partijas frakcijas priekšlikums. Atbalstīts daļēji un iekļauts 13. - komisijas priekšlikumā.".
• 2012_09_06-seq47 spokenText "Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. - Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 61, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.".
• 2012_09_06-seq46 spokenText "Arī 7.priekšlikums ir frakcijas „Saskaņas Centrs” priekšlikums. Taču tas komisijā nav atbalstīts.".
• 2012_09_06-seq45 spokenText "Tātad par 6.priekšlikumu deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. - Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 64, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.".
• 2012_09_06-seq42 spokenText "Labrīt, cienījamā priekšsēdētāja, godātie kolēģi! Vēlos informēt par Pilsonības likuma grozījumu apakškomisijas lemto un, izmantojot iespēju, gribu pateikt milzu paldies tiešām pilnīgi visu partiju frakcijām, kas palīdzēja un deleģēja savus pārstāvjus darbam šajā apakškomisijā. Un mēs tiešām ļoti ražīgi pastrādājām, par to visiem paldies. Tagad par 3.1 pantu. Viena no apakškomisijā visātrāk panāktajām ir vienošanās tā sauktajā nepilsoņu bērnu jautājumā - tieši šinī! Situācijā, kad gandrīz katra 11.Saeimas frakcija nāca ar savu kardināli pretēju šā jautājuma uzstādījumu un formulējumu, saucot argumentus un debatējot, komisija nonāca pie vienota un visām frakcijām pieņemama kompromisa, turklāt ļoti ātri. Patlaban no spēkā esošā Pilsonības likuma 3.1 panta un tā apakšpunktiem izriet, ka bezvalstnieka vai nepilsoņa bērns, kurš dzimis Latvijā pēc 1991.gada 21.augusta, ir atzīstams par Latvijas pilsoni, ja līdz brīdim, kad viņš sasniedz 15 gadu vecumu, abi bērna vecāki ir iesnieguši iesniegumu par pilsonības iegūšanu. Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem, tagad vairāk nekā 12 tūkstoši bērnu, kuriem pienāktos Latvijas pilsonība pēc spēkā esošā likuma, nav reģistrēti kā Latvijas pilsoņi. Pēc PMLP rīcībā esošās aptaujas var spriest, ka par iemeslu ir procedūras sarežģītība, kā arī tas, ka abi vecāki šo piekrišanu nevar vai negrib dot. Un tomēr man liekas ļoti svarīgi... Jums vajag zināt... Ne visi varbūt izsekoja līdzi Pilsonības likumam veltītajai konferencei, kuru mēs sarīkojām pavasarī. Uzstājās Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes vadītāja vietnieks Citkovska kungs un prezentēja vairākus tādus grafikus. Es runāšu par grafiku, kas saucas „Kāpēc vecāki nav agrāk izmantojuši... iesnieguši iesniegumu Latvijas pilsonības iegūšanai bērnam?”. Protams, tie bija pamatiemesli, kuru dēļ mēs arī šo lēmumu pieņēmām šādu. 2 procenti nevarēja iesniegt, jo otrs vecāks nevēlas; 5 procenti nevarēja iesniegt, jo nebija zināma otra vecāka atrašanās vieta; 7 procentiem bija cits iemesls... Bet svarīgākie ir tie lielākie procenti: 21 procents nezināja, ka var iegūt dubultpilsonību, nekārtojot eksāmenu! 6 procenti - nebija pārliecināti... Vieglāk ceļot uz NVS valstīm - 17 procenti. Pienākas autom��tiski - tā uzskatīja 24 procenti. Un - pavisam kuriozi! - 18 procentiem vienkārši nebija laika. Tas veido situāciju, kas ir nelabvēlīga bērnam, jo Latvijas valsts likumā ir piešķīrusi šim bērnam tiesības būt Latvijas valsts pilsonim, bet nosacīti, arī dažu tehnisku iemeslu dēļ, šis bērns nevar realizēt savas tiesības. Tātad bērna tiesības iegūt pilsonību ir nevajadzīgi apgrūtinātas un formalizētas. Pieņemot, ka šī norma jau ir spēkā, visu Saeimas frakciju pārstāvji apakškomisijā piekrita labot situāciju, paredzot, ka bezvalstnieka vai nepilsoņa bērns brīdī, kad tiek reģistrēts viņa vārds, uzvārds un dzimšanas fakts, ir tiesīgs iegūt Latvijas pilsonību uz viena no vecākiem izteiktās vēlmes pamata. Turklāt tiek vienkāršota arī procedūra - māte vai tēvs atzīmē, vai vēlas, lai bērns ir Latvijas pilsonis vai nepilsonis. Tā būs ne tikai fiziska darbība, bet arī emocionāli un morāli atbildīga darbība. Pietiks ar to, ka viens no vecākiem izsaka savu lēmumu; neviens vairs nevarēs teikt, ka valsts nerealizē vai neizpilda sen nolemto. Ja vecāki izvēlēsies bērnam atstāt nepilsoņa statusu, tad vecāki par to uzņemsies visu atbildību. Valsts ir devusi iespēju, un, kā likumā ir ierakstīts, ikvienam ir tiesības to izmantot. Līdz ar šo lēmumu apakškomisija ir pilnībā noraidījusi debates par kādu iespējamu automātisko pilsonību vai līdzīgu formulējumu lieku lietošanu mūsu likumdošanā. Tagad tas ir jādara arī Saeimai kopumā. Tāpēc aicinu noraidīt 6., 7., 9. un 11.priekšlikumu, bet daļēji atbalstīt 8., 10. un 12.priekšlikumu un tādējādi atbalstīt apakškomisijas un Juridiskās komisijas lēmumus un 13.piekšlikumā piedāvāto redakciju. Paldies.".
• 2012_09_06-seq40 spokenText "6. - frakcijas „Saskaņas Centrs” priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.".
• 2012_09_06-seq39 spokenText "Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. - Juridiskās komisijas izstrādāto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 2, atturas - 22. Priekšlikums ir atbalstīts.".
• 2012_09_06-seq38 spokenText "Jā. Es vēlos paskaidrot šeit izskanējušos argumentus no komisijas viedokļa, jo pieļauju, ka tādēļ, ka Elksniņa kungs nav bijis apakškomisijas loceklis, viņam ir radusies tāda... viņam pārpratuma rezultātā, visticamāk, nav saprotams, kāda tad ir šī piedāvātā redakcija. Proti, likumprojekts nosaka, ka visiem bērniem, kuriem viens no vecākiem ir Latvijas pilsonis, ir šādas tiesības, un viņi ir Latvijas pilsoņi arī tad, ja viņi dzimšanas brīdī ir dubultpilsoņi, neatkarīgi no tā, ar kuru no valstīm šāda dubultpilsonība arī izveidotos. Attiecībā uz bērniem šāds loks, ierobežojošs loks, nepastāv. Likums to nenosaka. Un, ja jūs palūkotos šā priekšlikuma otro daļu, tad redzētu, ka ierobežojošais brīdis sākas līdz ar šā bērna 25 gadu vecuma sasniegšanu, kad viņš, būdams jau apzinīgā vecumā, pats, nevis mātes vai tēva, kaut kādu ekonomisku apsvērumu rezultātā izvēlas vai neizvēlas vienu vai otru pilsonību. Tad viņš pats apzināti izvēlas, kāda būs viņa nākotne, kādi ir viņa nākotnes nodomi un vai viņš vēlas vai nevēlas saglabāt savu piederību Latvijas pilsoņu lokam, jo pilsoņu loks, protams, ietver arī zināmu saikni ar valsti, zināmus pienākumus attiecībā uz valsti, un šis vecums tika ļoti plaši izdebatēts apakškomisijā. Tam pieskārāmies arī Juridiskajā komisijā un atradām par labāko esam tieši šo 25 gadu vecumu, nevis pilngadības sasniegšanas vecumu vai 21 gada vecumu. Tiešām vienojāmies par 25 gadu vecumu, kad mēs varam runāt par pilnībā nobriedušu personību, kas apzinās, ar kuru valsti viņai ir pati ciešākā saikne. Un, protams, ir arī - bet par to mēs runāsim tālāk - noteikts atsevišķu valstu loks, ar kurām Latvijai ir tā dēvētā ģeopolitiskā tuvība, - tās ir Eiropas Savienības valstis, tās ir NATO valstis, attiecībā uz kurām tik tiešām jebkurā gadījumā tiek pieļauta dubultpilsonības pastāvēšana. Taču es vēlos pilnībā noraidīt izskanējušos argumentus, ka bērniem tiek liegta Latvijas pilsonība un ka mātes vai tēva vēlme un ekonomiskie apsvērumi varētu būt par pamatu, kā mēs paplašinām vai sašaurinām savu pilsoņu loku. Minētais priekšlikums Juridiskajā komisijā ir atbalstīts.".
• 2012_09_06-seq36 spokenText "Godājamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie deputāti! Mēs vērtējam Juridiskās komisijas apstiprināto Pilsonības likuma 4.panta redakciju... 4.panta redakciju, ko mēs tagad skatām, bet saistībā ar grozījumiem 3.pantā „Bērna pilsonība, ja viens no viņa vecākiem ir Latvijas pilsonis” mēs šodien ļoti daudz runāsim par dubultpilsonības jautājumu. Kas konkrēti man attiecībā uz šo regulējumu nepatīk? Iedomāsimies, piemēram, šādu situāciju: ja Latvijas pilsone, būdama stāvoklī no tādas valsts pilsoņa, kura neietilpst šajā privileģēto valstu sarakstā, aizbrauc, piemēram, uz Izraēlu, Austrāliju, Brazīliju vai pat arī Krieviju - nav svarīgi, uz kurieni viņa aizbrauc! -, tad viņai, ja bērns piedzimst citā valstī, ir jāizvēlas tam bērnam tās valsts pilsonība vai arī Latvijas. Tad man ir jautājums: sieviete, kas atradīsies citā valstī, kuras valsts pilsonību viņa izvēlēsies savam bērnam? Protams, viņa izvēlēsies tās valsts pilsonību, kura uz to brīdi, vadoties pēc tūlītējiem saimnieciskiem - tieši ekonomiskiem! - apsvērumiem, sniegs lielāku nodrošinājumu šim bērnam: sociālās garantijas, medicīnisko aprūpi, bērnudārzu, izglītību. Tāda būs izvēle attiecībā uz valsts pilsonību. Tas ir pamats, stūrakmens un pamatproblēma attiecībā uz šo hierarhiju, attiecībā uz tām vēlamajām un nevēlamajām valstīm. Tad ir vēl tāds jautājums. Izvēloties, pieņemsim, šajā gadījumā Izraēlas pilsonību, kāda būs bērna saikne ar Latvijas valsti? Cik daudz un cik bieži bērns varēs braukāt? Labi, Izraēla... Pieņemsim, ka tā būs Krievija. Ir noteikts vīzu režīms, noteikti būs vēl papildu apgrūtinājumi, lai bērns, piemēram, varētu šeit iebraukt. Un šajā gadījumā man nepatīk tā pozīcija, ka valsts pasaka: ja Latvijas pilsonis aizbrauc uz to valsti, kura mums nav draudzīga, tad šajā valstī bērnam būs liegta iespēja, piemēram, uz savu etnisko sakņu saglabāšanu un attīstību. Protams, šis bērns 15 gadu vecumā varētu atkārtoti izvēlēties šo Latvijas pilsonību, bet tad ir jautājums: vai 15 gadi ir tas laika brīdis un sprīdis, kad bērns tomēr izvēlēsies Latvijas pilsonību? Manā skatījumā, tāda nevienlīdzīga un diskriminējoša attieksme parāda tikai to, ka tiešām ir tās „labās” valstis un ir tās „sliktās” valstis, un tie Latvijas pilsoņi, kuri ir aizbraukuši uz tām, tā teikt, trešajām, nedraudzīgajām, valstīm... ka it īpaši attiecībā uz bērna pilsonību, ja tikai viens no bērna vecākiem ir Latvijas pilsonis, ir tāda pozīcija, kas tendēta uz Latvijas pilsoņu neatgriešanos. Līdz ar to es aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu. Paldies.".
• 2012_09_06-seq34 spokenText "5. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas paredz, ka bērns ir Latvijas pilsonis neatkarīgi no bērna dzimšanas vietas, ja bērna dzimšanas brīdī viens no viņa vecākiem ir Latvijas pilsonis, un precizē kārtību, kādā bērns atsakās no Latvijas pilsonības. Ir atbalstīts Juridiskajā komisijā.".
• 2012_09_06-seq32 spokenText "Jā. Tagad pārejam pie 4.priekšlikuma, kurš ir atbildīgās komisijas, Juridiskās komisijas, priekšlikums. Līdzšinējais likuma 2.pants ir izteikts jaunā redakcijā ar būtiskiem papildinājumiem. Un tie būtiskākie ir, ka pie Latvijas pilsoņu loka... ka definitīvi tiek tad arī iekļauti visi latvieši un līvi, kuru pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijā. Un attiecībā uz tiem latviešiem un līviem, kuru pastāvīgā dzīvesvieta nav Latvijā, ir noteikti priekšnoteikumi, ka šim cilvēkam vai viņa priekštecim ir jābūt pilsonības saiknei, kas ir pierādāma, uz 1940.gada 17.jūniju, kā arī ir paredzētas īpašas latviešu valodas prasmes pārbaudes. Tāpat arī attiecībā uz bērniem, kuru vecāki ir Latvijas pilsoņi, šobrīd šī, jaunā, redakcija paredz, ka bērna dzimšanas brīdī ir nevis abiem vecākiem jābūt Latvijas pilsoņiem, bet ka par Latvijas pilsoni ir atzīstams arī bērns, kura viens no vecākiem ir Latvijas pilsonis. Šis priekšlikums ir atbalstīts Juridiskajā komisijā.".
• 2012_09_06-seq31 spokenText "Vienu mirklīti! Ir jābalso par šo priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. - Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 64, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.".
• 2012_09_06-seq30 spokenText "Nē, man nav nekas jauns piebilstams. 4.priekšlikums...".
• 2012_09_06-seq29 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Vai Juridiskās komisijas vārdā ir kas piebilstams?".
• 2012_09_06-seq28 spokenText "Kolēģi! Man jāpievienojas iepriekšējam runātājam, ka pašreizējā likuma redakcija tik tiešām ir novecojusi, jo, kā zināms, Latvijā vairs nepastāv dalījums krievu un latviešu plūsmās. Ir skolas, kas īsteno mazākumtautību izglītības programmas, un šo skolu skaits ir apmēram viena piektdaļa no Latvijā esošajām skolām. Tāpēc, protams, šis pants ir jāmaina, un šādu priekšlikumu ir sniegusi Juridiskā komisija. Es pamatošu, kāpēc „Saskaņas Centra” piedāvātā redakcija nebūtu vēlama. Šeit ir runa par akreditētām mācību iestādēm. Pirmkārt, saskaņā ar Izglītības likuma 9.panta 2.punktu mācības citās valodās var īstenot privātās izglītības iestādes, kas arī ir pakļautas akreditācijai. Tātad mācību process var notikt arī citā valodā. Protams, jūs uzreiz teiksiet, ka ir jākārto valsts pārbaudījumi latviešu valodā. Tā tik tiešām ir tiesa. Pašreiz visu skolu pamatizglītības un vidējās izglītības ieguvei pārbaudījumus kārto latviešu valodā. 12.klases beigās mums ir vienots pārbaudījums visu skolu beidzējiem, tātad labām latviešu valodas zināšanām būtu jābūt, bet šeit mēs nevaram runāt tieši par mācību valodu, mācību ieguvi valsts valodā. Vēl jāņem vērā, ka saskaņā ar Izglītības likuma 33.pantu izglītības iestādes ir jāakreditē divu gadu laikā kopš to darbības uzsākšanas. Arī šis tātad varētu būt drīzāk ierobežojošs faktors, jo skolām nav liegts pirmajā savas darbības gadā izsniegt apliecības par vidējās izglītības vai pamatizglītības ieguvi arī tad, ja skolām šā statusa vēl nav. Akreditācija kā tāda vispār ir tikai no 1998.gada, visās skolās - no 2000.gada. Tātad šī norma arī ir izslēdzoša un nebūt neaptver visus skolu beidzējus. Un visbeidzot. Svarīgākais ir tas, ka šeit netiek ievērota personas brīvā griba. Runa nav par naturalizāciju, bet par reģistrāciju. Tā tātad attiektos uz pilnīgi visiem, arī uz tādiem skolu beidzējiem, kas būtu izvēlējušies citas valsts pilsonību vai arī nepilsoņa statusu. Un tātad, ņemot vērā gan vispārējo likuma garu, gan arī konkrēti Izglītības likuma normas, es aicinu šo priekšlikumu neatbalstīt.".
• 2012_09_06-seq25 spokenText "3. - frakcijas „Saskaņas Centrs” priekšlikums. Nav atbalstīts.".
• 2012_09_06-seq23 spokenText "2. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kurš paredz izslēgt līdz šim likumā esošo... lietoto terminu skaidrojumu. Ir atbalstīts.".
• 2012_09_06-seq21 spokenText "Godātie kolēģi! Jums priekšā šodien ir otrajam lasījumam sagatavotie grozījumi Pilsonības likumā, kas ir izgājuši ļoti plašu un dziļu vērtēšanu īpaši izveidotajā Pilsonības likuma grozījumu apakškomisijā, kura pavisam ir noturējusi 38 sēdes (36 sēdēs no tām tika strādāts ar visiem iesniegtajiem priekšlikumiem), turklāt ar šīs apakškomisijas, Ārlietu ministrijas, Latvijas Universitātes un citu partneru kopīgu sadarbību šā gada 2.martā Latvijas Universitātes Lielajā aulā tika rīkota starptautiska konference ar nosaukumu „Latvijas pilsonība 21.gadsimtā”. Tā kā es pati esmu šīs apakškomisijas locekle, varu apliecināt, ka, sagatavojot priekšlikumus jums šeit pieņemšanai otrajā lasījumā, esam ņēmuši vērā visas aktualitātes, kas saistībā ar Pilsonības likumu šajā laika posmā, kopš Pilsonības likums nav vairs skatīts Saeimā, ir radušās. Ir bijušas arī ļoti plašas debates par dubultpilsonības jautājumiem, par trimdas latviešu problemātiku, par nepilsoņu bērnu reģistrācijas kārtību, par naturalizācijas kārtības birokrātisko procedūru atvieglošanu. Tā ka šis jautājumu loks ir bijis ļoti plašs. Jums šodien lemšanai ir nodoti 49 priekšlikumi. Priekšlikumu apakškomisijā bija krietni vairāk, taču ministrijas, kas iesniedza priekšlikumus, kuri tika plaši izdebatēti apakškomisijā... Tika izveidotas apakškomisijā jaunas likumprojekta redakcijas, tāpēc no ministriju puses daļa priekšlikumu tika atsaukta. Līdz ar to šodien šo priekšlikumu ir nedaudz mazāk, nekā mēs apakškomisijā izdebatējām. Pēc izskatīšanas apakškomisijā likumprojekts nonāca atbildīgajā - Juridiskajā komisijā. Arī Juridiskajā komisijā visi šie priekšlikumi tika izdebatēti, tika uzklausīti visi viedokļi „par” un „pret”, un arī Juridiskā komisija ir atbalstījusi likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Tagad par katru no priekšlikumiem. Mēģināšu arī iezīmēt šo būtiskāko priekšlikumu saturu. 1. - atbildīgās komisijas, tas ir, Juridiskās komisijas, priekšlikums, kas ir redakcionāla rakstura: vārdu „ārvalstnieks” likumā visur aizstāt ar vārdiem „citas valsts pilsonis”. Ir atbalstīts.".
• 2012_09_06-seq20 spokenText "Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Pilsonības likumā”, otrais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Inese Lībiņa-Egnere.".
• 2012_09_06-seq18 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums likumā „Par Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par starptautiskajiem preču pirkuma-pārdevuma līgumiem”” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.".
• 2012_09_06-seq17 spokenText "Strādājam ar dokumentu Nr.1105. Likumprojekts „Grozījums likumā “Par Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par starptautiskajiem preču pirkuma-pārdevuma līgumiem”” tika izskatīts komisijā trešajam lasījumam. Priekšlikumi nav saņemti. Aicinu atbalstīt trešajā, galīgajā, lasījumā.".
• 2012_09_06-seq16 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Par Gaisa transporta nolīgumu starp Amerikas Savienotajām Valstīm, no vienas puses, Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no otras puses, Islandi, no trešās puses, un Norvēģijas Karalisti, no ceturtās puses, un Papildnolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, Islandi, no otras puses, Norvēģijas Karalisti, no trešās puses, par to, kā piemērot Gaisa transporta nolīgumu starp Amerikas Savienotajām Valstīm, no vienas puses, Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no otras puses, Islandi, no trešās puses, un Norvēģijas Karalisti, no ceturtās puses”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums likumā „Par Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par starptautiskajiem preču pirkuma-pārdevuma līgumiem””, trešais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.".
• 2012_09_06-seq15 spokenText "Līdz ar to aicinu deputātus apstiprināt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.".
• 2012_09_06-seq13 spokenText "Strādājam ar dokumentu Nr.1107. Kā jau dzirdējāt, šis likumprojekts sakārto attiecības starp ASV, Eiropas Savienību un Norvēģiju gaisa transporta jomā. Ārlietu komisija izskatīja šo likumprojektu otrajā lasījumā. Mēs saņēmām vienu priekšlikumu no Saeimas Juridiskā biroja un to apstiprinājām.".
• 2012_09_06-seq12 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par Latvijas Republikas valdības un Serbijas Republikas valdības nolīgumu par starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Par Gaisa transporta nolīgumu starp Amerikas Savienotajām Valstīm, no vienas puses, Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no otras puses, Islandi, no trešās puses, un Norvēģijas Karalisti, no ceturtās puses, un Papildnolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, Islandi, no otras puses, Norvēģijas Karalisti, no trešās puses, par to, kā piemērot Gaisa transporta nolīgumu starp Amerikas Savienotajām Valstīm, no vienas puses, Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no otras puses, Islandi, no trešās puses, un Norvēģijas Karalisti, no ceturtās puses”, otrais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.".
• 2012_09_06-seq11 spokenText "Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Izskatīsim dokumentu Nr.1106. Šis likumprojekts, kas sakārto attiecības saistībā ar Serbijas un Latvijas autotransporta pārvadājumiem, tika izskatīts komisijā. Otrajam lasījumam priekšlikumi nav saņemti. Es aicinu deputātus apstiprināt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.".
• 2012_09_06-seq10 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Arlitas Zariņas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Pirms mēs turpinām izskatīt apstiprināto darba kārtību, informēju jūs, ka ir saņemts desmit deputātu - Vjačeslava Dombrovska, Ineses Lībiņas-Egneres, Dainas Kazākas, Raivja Dzintara, Dzintara Zaķa un citu deputātu - iesniegums ar lūgumu izdarīt izmaiņas Saeimas 6.septembra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par līdzatbildīgās komisijas noteikšanu likumprojektam „Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā””. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Lēmuma projekts tajā iekļauts. Paldies. Nākamā darba kārtības sadaļa - „Likumprojektu izskatīšana”. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Par Latvijas Republikas valdības un Serbijas Republikas valdības nolīgumu par starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu”, otrais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.".
• 2012_09_06-seq9 spokenText "Paldies. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka likumprojekts tiek nodots Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par kultūras pieminekļu aizsardzību”” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta izstrādāto likumprojektu „Grozījums likumā „Par Latvijas Nacionālo bibliotēku”” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums likumā „Par pašvaldību finanšu stabilizēšanu un pašvaldību finansiālās darbības uzraudzību”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Pievienotās vērtības nodokļa likums” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Paldies. Saeimas Prezidijs ir saņēmis Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas iesniegumu... lēmuma projektu „Par Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma „Atbildība par Saeimas deputāta zvēresta laušanu” turpmāko virzību”. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka šis patstāvīgais priekšlikums tiek skatīts šīsdienas sēdē? Deputātiem iebildumu nav. Tātad šis likumprojekts tiks skatīts šīsdienas sēdē kā pēdējais. Paldies. Nākamā darba kārtības sadaļa - „Par atvaļinājuma piešķiršanu”. Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātes Reiznieces-Ozolas iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņai neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 6.septembrī. Saeimas Prezidijs ir šo atvaļinājumu piešķīris, un par to jūs tagad tiekat informēti. Nākamais darba kārtības jautājums - „Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Edmundam Demiteram no šā gada 10.septembra līdz 14.septembrim”. Lūdzu zvanu! Balsosim par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Edmundam Demiteram no šā gada 10.septembra līdz 14.septembrim! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Arlitas Zariņas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”. Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.".
• 2012_09_06-seq8 spokenText "Godātie kolēģi! Nacionālā apvienība ir sagatavojusi šo likumprojektu, jo jau pusgadu Latvijas pilsoņiem ir... Latvijas iedzīvotājiem ir liegtas tiesības saņemt pēc pašu vēlēšanās ierakstu savā pilsoņa vai nepilsoņa pasē par savu tautību. Un mēs... un ne tikai mēs, bet droši vien arī daudzi no jums ir saņēmuši iedzīvotāju sūdzības par to, ka Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē, nomainot veco pasi pret jaunu, vairs nevar šo ierakstu atjaunot. Es domāju, ka ikviens no mums lepojas ar savu piederību tai tautai, kuru mēs pārstāvam, un, protams, ikviena brīva izvēle ir prasīt šo ierakstu vai neprasīt. Tāpēc mēs lūdzam atbalstu šī likumprojekta nodošanai komisijai. Un vēlos vēl pieminēt, ka datus par nepilngadīgiem bērniem tāpat kā agrāk varēja, tā arī šobrīd var pēc personas vēlēšanās rakstīt pasē, taču jau pusgadu diemžēl Ministru kabineta atsevišķu ministriju nostājas dēļ šīs tiesības ir liegtas. Mēs, analizējot šo jautājumu, nonācām pie secinājuma, ka šī kļūda būtu jālabo likumā. Pirms aptuveni gada likumdevēji šīs tiesības deva Ministru kabinetam - regulēt, kas rakstāms un kas nav rakstāms. Taču tagad mēs uzskatām, ka šajā situācijā likumdevēju vairākums tomēr to var nostiprināt ar likumu. Paldies.".
• 2012_09_06-seq7 spokenText "Paldies. Viens deputāts ir runājis „par”, viens - „pret”, bet lēmums jāpieņem balsojot. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai deputātu Reiznieces-Ozolas, Auguļa, Vējoņa, Brigmaņa un Vucāna iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu”” nodotu Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 37, pret - 53, atturas - 1. Likumprojekts komisijai nav nodots. (No zāles dep. E.Smiltēns un dep. Dz.Zaķis: „Taisnīgums uzvar!”) Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Rasnača, Naudiņa, Cilinska, Krēsliņa un Latkovska iesniegto likumprojektu „Grozījums Personu apliecinošu dokumentu likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. „Par” pieteicies runāt deputāts Dzintars Rasnačs.".
• 2012_09_06-seq6 spokenText "Cienījamie kolēģi! Kā mēs tikko dzirdējām kolēģa deputāta Auguļa teiktajā par pārējām Tautas nobalsošanas likuma normām, kas ir ierosinātas kā grozījumi šajā likumā, Zaļo un Zemnieku savienība gatavojas ilgstoši un gari diskutēt. Mani personīgi šis apgalvojums ļoti mulsina, un es domāju, ka arī ļoti daudzus citus kolēģus šeit šis apgalvojums patiesi mulsina, jo atcerēsimies Valsts prezidenta Andra Bērziņa vēstuli, kura ir adresēta Saeimai un kurā viņš saka, ka grozījumi Tautas nobalsošanas likumā ir jāizdara nekavējoši un steidzami. Vai tiešām kolēģi no Zaļo un Zemnieku savienības nav pamanījuši to, ka laikā, kad tika gatavots referendums par iespējamo valsts valodas statusa noteikšanu krievu valodai, televīzijas kanālā „Pervij Baltijskij kanal” tika veikta masīva reklāma. Šis kanāls daļēji pieder Krievijas Federācijas pilsoņiem. Vai tiešām Zaļo un Zemnieku savienības kolēģi nav pamanījuši to, ka Drošības policijas priekšnieks Reinika kungs ir teicis, ka šajā kampaņā tika ieplūdināta nauda no ārvalstīm - nezināmas izcelsmes līdzekļi no ārvalstīm? Vai tiešām jūs neesat pamanījuši, ka Reinika kungs ir teicis, ka ar šiem līdzekļiem būs ļoti grūti strādāt, tāpēc ka nav regulējuma tam, kā var veikt priekšvēlēšanu aģitāciju, nav nekādu ierobežojumu ne naudas izcelsmes avotiem, ne arī tam, cik daudz šādās kampaņās var iztērēt? Vai tiešām jūs neesat pamanījuši to, ka Reinika kungs norādīja, ka šīs kampaņas laikā patiesie darboņi palika „ēnā”, bija sabiedrībai nezināmi? Vai tiešām jūs nevēlaties steidzamības kārtā izskatīt arī grozījumus likumā „Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu”, kas nosaka daudz stingrākus ierobežojumus priekšvēlēšanu aģitācijai pirms referendumiem... pirmsreferendumu aģitācijai, kā arī šīm iniciatīvas grupām, kas virza šos grozījumus? Kolēģi, ja mēs runājam par formu... Mēs ļoti labi zinām, ka likums „Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu” ir atvērts un ka Juridiskajā komisijā priekšlikumus var iesniegt līdz 10.septembrim. Cienījamie kolēģi no Zaļo un Zemnieku savienības, kādēļ jūs to nedarāt? Jūs ļoti labi zināt, ka šobrīd Juridiskā komisija strādā pie Latvijas pilsoņiem ļoti būtiskiem un nozīmīgiem likumprojektiem, piemēram, pie grozījumiem Pilsonības likumā, kurus mēs skatīsim jau šodien. Šie grozījumi ir ārkārt��gi svarīgi, lai noteiktu gan dubultpilsonību Eiropas Savienības un citās valstīs... ārzemēs dzīvojošiem latviešiem, gan arī lai atvieglotu nepilsoņu bērnu reģistrācijas kārtību Latvijas pilsonībā. Vai tiešām jūs šobrīd gribat torpedēt Juridiskās komisijas darbu ar šādu papildus... ar jaunu iesniegtu likumprojektu, nevis izmantojat iespēju... izmantojat parasto likumdošanas kārtību un procedūru, lai līdz 10.septembrim iesniegtu šos grozījumus, ja jūs tik ļoti gribat izcelt tieši šo elementu grozījumos... likumā „Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu”? Es aicinu kolēģus neatbalstīt šo priekšlikumu un aicinu Zaļo un Zemnieku savienību iesniegt savus priekšlikumus parastajā kārtībā. Paldies. (Aplausi.)".
• 2012_09_06-seq4 spokenText "Augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Cienītie kolēģi! Zaļo un Zemnieku savienība ir sagatavojusi un iesniegusi likumprojektu „Grozījumi likumā „Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu””, kas papildina likumu ar jaunu nodaļu - „Eiropas pilsoņu iniciatīva”. Lisabonas līgums piedāvā jaunu iespēju sabiedrībai piedalīties Eiropas Savienības politikas veidošanā. Un tas nozīmē, ka viens miljons pilsoņu, kuri pārstāv vismaz vienu ceturto daļu Eiropas Savienības dalībvalstu, var iesniegt Eiropas Komisijai priekšlikumus par izmaiņām tiesību aktos. Latvijas iedzīvotājiem šāda iespēja bija jānodrošina jau ar šī gada 1.aprīli. Ņemot vērā, ka grozījumus nacionālajā tautas nobalsošanas kārtībā Valsts prezidents Andris Bērziņš ir atkārtoti nodevis Saeimai caurlūkošanai un par tiem vēl ir prognozējamas nopietnas un ilgstošas diskusijas, Eiropas pilsoņu iniciatīvas likumprojekts, mūsuprāt, kā atsevišķs normatīvais akts jāvirza steidzami. Kā ir norādījis arī Valsts prezidents, būtu vēlams šo likumprojektu sadalīt un tās normas, kas ir svarīgas un ātri lemjamas, virzīt uz priekšu. Lai gūtu precīzāku informāciju, Zaļo un Zemnieku savienība ir sagatavojusi vēstuli tieslietu ministram Bordānam, lai saņemtu no viņa precīzu informāciju par iespējamām Eiropas Komisijas sankcijām pret Latviju par Eiropas pilsoņu iniciatīvas savlaicīgu neiekļaušanu nacionālajos tiesību aktos, kā arī par iespējamo finansiālo atbildību. Tāpēc mēs aicinām atbalstīt šā likumprojekta nodošanu komisijai, lai pēc iespējas ātrāk šīs normas, kam jau faktiski bija jābūt iekļautām mūsu nacionālajā likumdošanā līdz aprīlim, mēs varētu virzīt uz priekšu un pieņemt. Paldies.".
• 2012_09_06-seq3 spokenText "Paldies. Vai deputāti piekrīt Saeimas Prezidija ierosinājumam nodot... (No zāles: „Balsot!”) Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai deputātu Pimenova, Ivana Klementjeva, Zariņa, Reskāja un Ivanovas-Jevsejevas iesniegto likumprojektu „Rīgas Svētā Pētera baznīcas likums” nodotu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un Juridiskajai komisijai, nosakot, ka Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 47, atturas - 6. Likumprojekts komisijām nav nodots. Paldies. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Reiznieces-Ozolas, Auguļa, Vējoņa, Brigmaņa un Vucāna iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu”” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. „Par” pieteicies runāt deputāts Uldis Augulis.".
• 2012_09_06-seq2 spokenText "Labrīt, augsti cienījamā priekšsēdētājas kundze! Labrīt, kolēģi deputāti, klātesošie! Likumprojekts ir par īpašuma tiesībām uz Rīgas Svētā Pētera baznīcas ēku un zemi zem tās. Kāda ir situācija? Saskaņā ar likumu „Par īpašumu atdošanu reliģiskajām organizācijām” šīs tiesības tika atjaunotas uz objektiem, kuri bija atsavināti pēc 1940.gada 21.jūlija. Bet likums neattiecās uz diviem valstij īpaši nozīmīgiem kultūras pieminekļiem – uz Doma baznīcu un uz Rīgas Svētā Pētera baznīcu, kuras atbilstoši Kultūras ministrijas rīkojumam ir valsts nozīmes arhitektūras pieminekļi. Abu baznīcu statuss saskaņā ar Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmumu tiek noteikts ar īpašiem likumiem. Doma baznīcas statuss ar likumu jau ir noteikts, bet Rīgas Svētā Pētera baznīcas statuss ar likumu vēl joprojām nav noteikts. Rīgas Svētā Pētera baznīcas ēka atrodas SIA „Rīgas Nami” valdījumā. Tātad Rīgas pilsētas pašvaldība ir faktiskā valdītāja, bet tiesiskā saimnieka nav, jo Rīgas Svētā Pētera baznīca nav ierakstīta zemesgrāmatā. SIA „Rīgas Nami” iznomā arhitektūras pieminekli – Rīgas Svētā Pētera baznīcu – Rīgas domes Kultūras pārvaldei, kura nodrošina (citēju): „...baznīcas un tajā esošo kultūrvēsturisko objektu saglabātību, izpēti un pieejamību tūristiem un Rīgas iedzīvotājiem, organizējot izstādes, maksas un bezmaksas koncertus, ekskursijas, kā arī nodrošina iespēju Rīgas Svētā Pētera evaņģēliski luteriskajai draudzei baznīcā netraucēti veikt reliģisko darbību”. (Citāta beigas.) Turpmākajai baznīcas restaurācijai un uzturēšanai ir vajadzīgi papildu līdzekļi, kurus var nodrošināt Eiropas Savienības fondi, bet līdzekļu piesaistīšana ir apgrūtināta, kamēr īpašuma tiesības uz baznīcu nav nostiprinātas zemesgrāmatā uz Rīgas pilsētas vārda. Lai noteiktu īpašnieku, ir jāpieņem likums. Likumprojekts nosaka tiesības uz Rīgas Svētā Pētera baznīcas ēku un zemi zem tās Rīgas pilsētas pašvaldībai. Tomēr – kāpēc Rīgai? Tā ir tradīcija, kolēģi! Baznīca piederēja Rīgas pilsētai kopš baznīcas uzcelšanas 13.gadsimta sākumā – līdz 19.gadsimta beigām. Baznīcai bija liela nozīme pilsētas varas nostiprināšanā. Rīga, gribēdama celt savu prestižu, vēlējās izveidot arī savu baznīcu, lai tā būtu lielāka par citām. Tieši tad Svētā Pētera baznīca kļuva par Rīgas simbolu. Pēc sagraušanas Otrā pasaules kara laikā Pētera baznīcas ēka tika atjaunota no drupām un tās restaurācijā tika ieguldīti milzīgi naudas līdzekļi: no 1954.gada līdz 1990.gadam – nedaudz mazāk par 4 miljoniem rubļu, kas tad bija milzīga summa, bet no 1991.gada līdz 2010.gadam – vairāk par 700 tūkstošiem latu jau no Rīgas pilsētas pašvaldības budžeta neatkarīgajā Latvijas valstī. Tas dod, cienījamie deputāti, Rīgas varai morālas tiesības turpināt izmantot un pārvaldīt baznīcas ēku, uzturot seno tradīciju. Vienlaikus ar mērķi nodrošināt arhitektūras pieminekļa izmantošanu Rīgas Svētā Pētera evaņģēliski luteriskās draudzes reliģiskajai darbībai – dievkalpojumiem – likumprojekts paredz noslēgt savstarpēju līgumu par baznīcas izmantošanu. Strīds par to, kam ir jāpieder baznīcām, notiek ne tikai Latvijā. Kristīgie tempļi vairākās valstīs ir atzīti par nacionālās kultūras pērlēm, un tāpēc, lai nodrošinātu laicīgās varas atbildību par baznīcu saglabāšanu, tās nodotas publiskajā īpašumā. Valsts īpašumā un apsaimniekošanā atrodas tādi arhitektūras un vēstures šedevri kā Parīzes Dievmātes katedrāle Francijā, Svētā Vita katedrāle Prāgā, Čehijā, Svētās Sofijas katedrāle Stambulā, Turcijā, Īzaka katedrāle Sanktpēterburgā, Krievijā, Nigulistes baznīca Tallinā, Igaunijā. Kam piederēs Rīgas vēsturiskais mantojums – par to Saeima lai lemj tagad! Nav runa par lēmuma pieņemšanu šobrīd, runa ir par iespēju nodot šo likumprojektu skatīšanai Saeimas komisijai, kura pētīs visus argumentus „par” un „pret”. Galvenais – ir nepieciešams, lai īpašuma statuss tiktu piešķirts. Tas ir vissvarīgākais. Aicinu jūs atbalstīt likumprojekta nodošanu komisij��m. Paldies.".
• 2012_09_06-seq1 spokenText "Labrīt, cienījamie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Sākam rudens sesijas pirmo Saeimas sēdi. Pirms mēs sākam izskatīt apstiprināto sēdes darba kārtību, informēju jūs, ka ir saņemti priekšlikumi par iespējamām izmaiņām šīsdienas sēdes darba kārtībā. Saeimas Juridiskā komisija ir lūgusi izdarīt izmaiņas Saeimas 6.septembra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par Arlitas Zariņas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Saeimas Prezidijs ir saņēmis piecu deputātu – Orlova, Čigānes, Ražuka un citu deputātu – iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas Saeimas 6.septembra sēdes darba kārtībā un iekļaut sadaļā „Prezidija ziņojumi” Saeimas lēmuma projektu „Par Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma „Atbildība par Saeimas deputāta zvēresta laušanu” turpmāko virzību”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Un vēl Saeimas Prezidijs ir saņēmis Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas 6.septembra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā Saeimas lēmuma projektu „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi Komerclikumā” (Nr.283/Lp11) otrajam lasījumam”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Sākam izskatīt apstiprināto grozīto darba kārtību. Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Pimenova, Klementjeva, Zariņa, Reskāja un Ivanovas-Jevsejevas iesniegto likumprojektu „Rīgas Svētā Pētera baznīcas likums” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un Juridiskajai komisijai, nosakot, ka Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ir atbildīgā komisija. „Par” pieteicies runāt deputāts Igors Pimenovs. Lūdzu!".
• 2012_08_22_as-2-seq42 spokenText " Paldies. Līdz ar to 22.augusta otrās ārkārtas sesijas sēdi pasludinu par slēgtu. ".
• 2012_08_22_as-2-seq41 spokenText "Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Iveta Grigule... nav zālē, Jānis Klaužs... nav, Andrejs Klementjevs... nav, Ņikita Ņikiforovs... nav, Klāvs Olšteins... nav, Vineta Poriņa... nav, Vladimirs Reskājs... nav, Aleksandrs Sakovskis... nav, Dāvis Stalts... arī nav.".
• 2012_08_22_as-2-seq39 spokenText "Cienījamie kolēģi no Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas! Pulksten 16.00 mums būs sēde komisijas telpās.".
• 2012_08_22_as-2-seq38 spokenText "Tātad ir divi priekšlikumi. Vispirms ir jābalso par tālāko termiņu. Tātad jāveic tagad balsojums par priekšlikumu, ka par priekšlikumu iesniegšanas termiņu ir jānosaka 31.augusts un izskatīšana jāveic 13.septembra sēdē. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai noteiktu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta „Grozījumi likumā „Par valsts budžetu 2012.gadam”” otrajam lasījumam 31.augustu un izskatīšanu veiktu 13.septembra sēdē! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 46, atturas - 13. Priekšlikums nav atbalstīts. Tātad paliek tas priekšlikumu iesniegšanas termiņš, ko ierosināja komisija, - 24.augusts pulksten 12.00, un izskatīšana tiks veikta Saeimas 13.septembra sēdē. Paldies. Līdz ar to visi otrās ārkārtas sesijas sēdes jautājumi ir izskatīti. Pirms mēs reģistrējamies, vārds paziņojumam deputātam Vitālijam Orlovam.".
• 2012_08_22_as-2-seq37 spokenText "Priekšlikums ir dot iespēju... noteikt priekšlikumu iesniegšanai garāku termiņu - vismaz līdz 31.augustam.".
• 2012_08_22_as-2-seq36 spokenText "Jums ir cits priekšlikums? Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Zariņam!".
• 2012_08_22_as-2-seq35 spokenText "Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 24.augusts pulksten 12.00. Izskatīšana - 13.septembrī.".
• 2012_08_22_as-2-seq34 spokenText "Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 24.augusts pulksten 12.00. Izskatīšana - Saeimas 13.septembra sēdē. Paldies. Lūdzu vēlreiz zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par valsts budžetu 2012.gadam”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret - 1, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma laiku.".
• 2012_08_22_as-2-seq33 spokenText "24.augusts pulksten 12.00 - priekšlikumu iesniegšanas termiņš. Un izskatīšana - 13.septembrī.".
• 2012_08_22_as-2-seq32 spokenText "Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 24.augusts pulksten 12.00. Izskatīšana - Saeimas 13.septembra sēdē. Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - 37, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma laiku.".
• 2012_08_22_as-2-seq31 spokenText "Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 24.augusts pulksten 12.00. Izskatīšana - Saeimas 13.septembra sēdē.".
• 2012_08_22_as-2-seq30 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Invaliditātes likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma laiku.".
• 2012_08_22_as-2-seq29 spokenText "Augsti godātā priekšsēdētājas kundze! Augsti godātais Ministru prezidenta kungs! Godātie deputāti! Godātie ministri! Komisija izskatīja šos trīs likumprojektus, un mums bija divi ziņotāji, ļoti svarīgi ziņotāji - Ministru prezidents un finanšu ministrs. Piedalījās arī valsts sekretārs, Finanšu ministrijas valsts sekretārs, un mēs praktiski visus šos jautājumus, kas tika skarti debatēs, pārrunājām arī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā. Īpaši gribu uzmanību vērst uz likumprojektu „Grozījumi Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā”, kas izraisīja lielākas debates. Un šeit es gribētu pateikt, ka šis likums tiešām ir vajadzīgs un ka arī šī likumprojekta 4.pants ir vajadzīgs, lai mēs varētu budžetā piešķirt 760 tūkstošus latu kompensācijām. Mēs jau vienojāmies komisijā, kur piedalījās arī valsts sekretārs Matīss un valsts sekretārs Antonovs... Mēs vienojāmies komisijā, ka attiecībā uz pārējām normām, kas skar plānošanas reģionu funkcijas, mēs mēģināsim rast kompromisu starp Satiksmes ministriju un VARAM, bet, ja neatradīsim kompromisu, tad šo likumprojektu laidīsim tālāk tikai ar vienu grozījumu. Tātad gribu pateikt, ka budžets bija pieejams no pirmdienas elektroniskā veidā, tāpēc pārmetumi, ka ir bijušas iespējas tikai dažas stundas iepazīties ar budžetu, ir nevietā. Ir jāmācās elektroniski lasīt dokumentus! Papīra formātā budžets bija pieejams no vakardienas - no pulksten 9.00, tā ka es lūgtu tomēr nākotnē vai nu mācīties lasīt elektroniski, vai papīra formātā sekot līdzi informācijai, kad ir pieejami budžeta grozījumi. Vēl viens jautājums, kas tika skarts debatēs, - par Saeimas bailēm no Valsts kontroles, ka nav bijis revīziju. Es gribu atgādināt: likums nosaka, ka Valsts kontrole ir Saeimas izveidota institūcija, kas pārbauda un kontrolē publiskos izdevumus. Tā ka šeit ir pilnīgākā pretruna, un tās nav bailes. Vienkārši ir jāatceras, ka tā ir Saeimas izveidota institūcija. Dažās valstīs tām pat ir kopējs budžets. Kolēģi! Tātad es komisijas vārdā lūdzu atbalstīt šos likumprojektus pirmajā lasījumā. Par diviem likumprojektiem bija vienbalsīgs balsojums, bet balsojumā par likumprojektu „Grozījumi Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā” bija sadalījums: pozīcija - opozīcija. Tātad lūdzu grozījumus Invaliditātes likumā atbalstīt pirmajā lasījumā.".
• 2012_08_22_as-2-seq28 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā vēl ir kas piebilstams?".
• 2012_08_22_as-2-seq27 spokenText "Labdien, kolēģi! Man arī prieks jūs redzēt pēc tik gara pārtraukuma. Es saprotu, ka mēs jau visi esam paspējuši ražīgi pastrādāt - kāds vairāk, kāds mazāk. Opozīcijas deputātiem nebija tik lielas iespējas to darīt, bet tomēr. Klausoties šos stāstus par to, kāda laimes zeme ir Latvija uz vispārējā makroekonomiskā fona, nevilšus nāk prātā analoģija ar anekdoti (No zāles dep. J.Kursīte-Pakule: „Jā, jā!”) par to, kā visvienkāršāk padarīt cilvēkus laimīgus. Tas ir vienkārši - neļaujiet viņiem nokārtot savas dabiskās vajadzības! Kad beidzot viņi pie tādas iespējas tiks, tad viņi jutīsies laimīgi. Un tas ir tas, ko mēs esam izdarījuši ar savu tautsaimniecību, un nevaram saprast, kāpēc šo laimes formulu neviens cits nevēlas no mums pārņemt. Līdzīgi ir ar budžetu. Protams, mēs tagad varam priecāties, cik viss ir lieliski, ka mums ir vairāk ieņēmumu. Bet varbūt tas tomēr liecina par to, ka budžeta plānošana nav bijusi pārāk kvalitatīva, kolēģi? (No zāles dep. A.Ašeradens un dep. J.Reirs: „Un? Nu un?”) Un ko tālāk tas nozīmē? Var jau pateikt tieši tā: ļoti labi šis jautājums no pozīcijas puses izskanēja. Nu un? Tiešām liekas - nu un? Kas par to? Bet īstenībā tam ir ļoti... varbūt ļoti nopietnas sekas, jo nekvalitatīva plānošana tālāk apgrūtina sekmīgu šo naudas līdzekļu apgūšanu. Ja jūs tagad pēkšņi izmaināt savas patēriņa prognozes un pasakāt, ka, lūk, tagad šai ministrijai būs vairāk nekā, piemēram, Satiksmes ministrijai... Jūs tagad piedāvājat viņiem apgūt pēkšņi dažus desmitus miljonu. Kā jūs domājat, cik kvalitatīvi to var izdarīt, ja tā pēkšņi pasaka? „Lūk, jums te būs daži desmiti miljonu, tagad tos apgūstiet līdz gada beigām!” Atlikuši trīs četri mēneši. (No zāles dep. J.Reirs: „Neapgūs pārpalikumu.”) Pašlaik, kad mēs runājam par budžetu, tas tiek skatīts tādās lielās līnijās, tiek stāstīts, lūk, cik labi būs tam un tam... Nenoliedzami, tas ir labi, ka ir papildu nauda, ko mēs tagad varam ieguldīt un parūpēties par savu tautsaimniecību un savu tautu. Bet ir vesela virkne ļoti daudz sīku detaļu, kuras paliek noslēptas, par kurām netiek runāts. Mums, opozīcijas deputātiem, bija iespēja ar šo budžetu iepazīties tikai dažas stundas, un mums ir ļoti daudz jautājumu. Un, no šī aspekta raugoties, es domāju, ka mēs būtu... mēs no savas puses cenšamies būt ļoti konstruktīvi. Kā jūs redzat, mēs esam gatavi atbalstīt šos budžeta grozījumus un iet tālāk uz priekšu, bet tas, ko mēs gribētu lūgt... Mēs tomēr gribētu lūgt, lai mums dod lielāku iespēju iepazīties un varbūt nākt klajā ar saviem priekšlikumiem, kas varētu uzlabot šo budžetu, jo tiešām daudzas pozīcijas, kas ir tagad, ir mulsinošas. Piemēram, cik nepieciešams ir tiešām šajos grozījumos pašlaik ietvert tādu pozīciju kā Finanšu ministrijas iekšpagalma remonts par 150 tūkstošiem, kas nu tagad būtu jāveic. Tā ir apmēram puse no summas, kuru mēs veltām Nacionālā plāna izstrādei. Un cik lielā mērā ir nepieciešams pašlaik, šinī momentā, to darīt? Vai arī, teiksim, jautājums, kas radās, pāršķirstot šīs izdevumu pozīcijas. Piemēram, Iekšlietu ministrijai ir paredzēts miljons Microsoft licenču iegādei. Jautājums ir tāds: bet, ja nebūtu šo grozījumu, kas tad notiktu? Vai Iekšlietu ministrija strādātu bez licencēm? Vēl tāds jautājums: varbūt tā visu laiku strādā bez licencēm? Tad jautājums ir šāds: tad kāpēc viņiem vispār tā nauda ir vajadzīga, ja viņi visu laiku tāpat to dara? Un tā diezgan paradoksālā situācijā mēs nonākam. Tātad, ja institūcija, kurai būtu jācīnās ar pirātismu, pati, izrādās, strādā bez licencēm, tad tādā gadījumā... Nu, es jums minu tikai dažus piemērus. Šādu pozīciju ir ļoti daudz, un tāpēc es ceru, ka koalīcijas deputāti ņems vērā finanšu ministra lūgumu par to, ka šis budžeta grozījumu projekts ir jāvērtē atbildīgi un profesionāli, un ir jādod iespēja deputātiem, arī opozīcijas deputātiem, izdarīt to, nevis tā, kā tas izskanēja pašlaik Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē, ka, lūdzu, parīt jau viss ir jāiesniedz. Es saprotu, ka laika mums ir diezgan daudz, jo nākošā sēde, kad to paredzēts skatīt otrajā lasījumā, būs 13.septembrī. Nu, iedodiet mums pietiekamu laiku, lai arī mēs varētu iepazīties un runāt par šiem priekšlikumiem! Paldies. (Aplausi.)".
• 2012_08_22_as-2-seq26 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Ivaram Zariņam. (No zāles: „Nu būs izklaide!”)".
• 2012_08_22_as-2-seq25 spokenText "Labdien, kolēģi! Patiess prieks jūs uzrunāt pēc pārtraukuma Saeimas darbā... Un Kazākas kundzes uzruna spoži apliecināja to, ka šī koalīcija ir ārkārtīgi spēcīga, jo spēj paust tik dažādus viedokļus un runāt arī par nākamā gada budžetu šīgada budžeta grozījumu kontekstā. Tātad vēlos norādīt to, ka mums ir jāatrod bērnudārzu problēmas risinājums - iespējami ātrs un elastīgs. Un nākamā gada budžetā piedāvātais risinājums par pieskatīšanas pabalstiem pietiekami būtiski maina līdzšinējo koncepciju, proti, ka pašvaldībām ir nauda pašvaldību bērnudārziem. Mēs pārejam uz principu, ka vecākiem tiek nodrošināts finansējums pakalpojuma sagādāšanai. Protams, šis finansējums pilnībā nesedz, īpaši Rīgā, izdevumus par privātas pieskatīšanas iespējām. Bet tas pilnīgi noteikti ir solis pareizā virzienā un pilnīgi noteikti solis uz patiesu principa „nauda seko bērnam” ieviešanu. Naudas visam diemžēl nepietiks... Lai sasniegtu visu tik ātri, kā gribētos, naudas nepietiks, bet tieši tādēļ mēs aicinām vērst uzmanību uz īpaši neaizsargātu grupu, proti, uz bērniem gada līdz divu gadu vecumā. Ar šā pakalpojuma nodrošinājumu ir problēmas arī sekmīgās pašvaldībās. Varbūt izņēmums ir Ventspils; visur citur ir zināmas problēmas, jo mammas izvēlas bērniņus, kuri ir šajā vecumā, bērnudārzā vēl nelaist un pieskatīšanu nodrošināt ar radiem vai auklēm. Līdz ar to ierobežota finansējuma apstākļos izvēle, kas ir bijusi smaga, ir izdarīta par labu atbalstam ģimenēm, nevis pašvaldībām. Virkne pašvaldību šobrīd jau ir spējīgas šo bērnudārzu pakalpojumu nodrošināt. Un jautājums ir tikai par prioritātēm. Ja mēs lūkojamies uz Rīgu, tad, manuprāt, būtu netaisnīgi Rīgai piešķirt naudu pēc šāda modeļa - pie nosacījuma, ka, piemēram, tiek izdarīta izvēle par labu īstenībā netaisnīgai atlaižu piemērošanai sabiedriskajā transportā. Tā ka, Daina, tās problēmas tiks risinātas un pilnīgi noteikti darba grupa turpinās savu darbu. Paldies. (Aplausi.)".
• 2012_08_22_as-2-seq23 spokenText "Labdien, cienījamais Prezidij! Ministru prezident, ministri, dārgie kolēģi! Vēlos jūs uzrunāt ar šādu jautājumu, par kuru esmu jau runājusi mūsu Saeimas sēdēs iepriekš, un tas ir 2012.gada budžeta grozījumu kontekstā. Pirms gada sanāca šī Saeima. Pirms tam vecāki (un šeit es stāstu arī viņu intereses un to, par ko viņi ir nobažījušies!) nāca uz Saeimu un ar 10.Saeimu vienojās, ka valsts un pašvaldības nodrošina bērnudārzus bērniem no pusotra gada vecuma, ja viņu vecāki šādu vēlmi izsaka. Likums stājās spēkā 2011.gada augusta sākumā un jau gadu ir spēkā, bet netiek pildīts. Pie Ministru kabineta Demogrāfisko lietu padomes tika izveidota darba grupa, kurā es arī strādāju... Un tas nozīmē, ka mēs radām risinājumu, ka šis jautājums tiks risināts 4.aprīlī. Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, kas ir arī Demogrāfisko lietu padomes vadītājs, nāca klajā un caur medijiem visai sabiedrībai solīja, ka valdība rezervēs 2013.gada budžetā 23 miljonus bērnudārzu jautājuma risināšanai. Protams, mēs izprotam, ka šobrīd tam jautājumam ir veltīta daudz mazāka summa, un šeit es vēlos izteikt arī to neapmierinātību no vecāku puses, ka viņi saskata, ka viņu sabiedriskā iniciatīva, kas bija politiķu atbalstīta, šobrīd nav finansiāli budžetā iezīmēta un ka mēs joprojām turpinām situāciju, ka likums netiek pildīts. Es esmu kuluāros arī dzirdējusi runas, ka mēs varētu vienkārši mainīt šo likumu un noteikt, ka nevajag nodrošināt bērnudārzu no pusotra gada vecuma. Līdz ar to šīs... šīs ir tādas interesantas tendences, par ko es gribēju runāt, un katrā ziņā, es domāju, ja politiski mēs kaut ko apsolām, tad mēs arī nodrošinām, ka tas tiek pildīts, lai nebūtu tā, ka pēc tam izskan, ka tā ir virtuāla nauda... ka tur varētu arī nebūt... Pēc tam tiek meklēti citādi risinājumi. Es ļoti labi izprotu, un arī vecāki apzinās, ka, lai atgrieztos darba tirgū pēc bērniņa piedzimšanas, viņiem būtu varbūt ne tikai bērnudārzs vajadzīgs, bet arī aukles vai citāda interešu izglītība. Mēs runājam par vaučeru ieviešanu. Vecāki varētu brīvi izvēlēties. Mani priecē ministru doma ieviest aukļu servisu regulējošu normatīvo bāzi. Šobrīd jau iezīmējas... 2013.gada budžetā tam tiks veltīti 3,8 miljoni vecumposmam no gada līdz diviem. Un šeit es runāju par tām proporcijām, kuras mēs esam solījuši un uz ko iet tā tendence. 2012.gada budžetā tātad šis jautājums vispār netiek risināts - ne 2012.gada budžetā, ne arī 2012.gada budžeta grozījumos. Runa tagad ir par 2013.gadu. Jautājums sekojošs. Ja mēs runājam par 23 miljoniem, kas bija iezīmēti vecumposmam bērniem no pusotra līdz pieciem gadiem, lai atrisinātu šo problēmu, tad pērn ir bijuši gandrīz 12 tūkstoši bērnu un viņu ģimeņu, kas nesaņēma šo pakalpojumu... Jautājums ir tāds: vai tā proporcija, kas šobrīd iezīmējas 2013.gada budžetā - 3,8 miljoni vecumposmam no gada līdz diviem -, ir atbilstoša... ir atbilstošs regulējums un atbilstoša nauda rezervēta 2013.gada budžetā? Es zinu, ka tiek celtas arī māmiņu algas, bet Ministru kabineta noteikumos tiek arī iezīmēts, ka 1 procents no budžeta tiek veltīts demogrāfijas jautājumu un pabalstu risināšanai. Līdz ar to šo nevajadzētu jaukt ar atsevišķu prioritāti, kurai bija iezīmēti 23 miljoni. Un šeit parādās arī viena tendence, kas mums vispār valsts pārvaldē ir aktuāla, - ka šis ir starpnozaru jautājums. Par to ir atbildīgas vismaz četras ministrijas: tā ir Labklājības ministrija, tā ir Izglītības un zinātnes ministrija, tā ir VARAM un tā, protams, ir Finanšu ministrija pie budžeta saskaņošanas. Un šeit ir tas jautājums. Tad, kad tiek dalīts budžets - vai nu pamatbudžets, vai pēc tam grozījumi -, neviens nepaceļ šo karogu un neviens to nenotur, tāpēc ka katrai ministrijai ir savas prioritātes, un tā šis starpnozaru jautājums - bērnudārzi - vienkārši izkrīt un izplēn. Liels paldies Labklājības ministrijai par vēlmi regulēt un izveidot normatīvo regulējumu aukļu servisam, bet šeit es arī iezīmēju bišķiņ bažas, ka mēs varbūt nepagūsim līdz nākošā gada septembrim to ieviest. Bet šo procesu varētu arī paralēli darīt bērnudārza jautājumu risināšanai. Ne velti mēs fokusējamies uz bērnudārziem, jo tā ir jau pastāvoša sistēma, tur ir normatīvais regulējums, tur vajag piešķirt papildu finansējumu. Ko man tagad atbildēt tiem vecākiem? Es esmu gājusi, cīnījusies, strādājusi darba grupā, bet kāds ir rezultāts? Šobrīd man atkal pasaka: „Rezultāta nav nekāda! Tu esi atmesta atpakaļ tajā pašā procesā.” Es gribu stāstīt, ka mums bija arguments pašvaldībām: mēs iedosim jums 23 miljonus, bet jums ir jūsu atbildība nodrošināt bērnudārza pakalpojumus bērniem. Šobrīd sanāk tā, ka mēs nedodam no valsts puses pietiekamu finansējumu, un pašvaldības atkal var pateikt, ka tās nav atbildīgas par šo jautājumu. Es vienkārši domāju, kā mēs to varētu atrisināt, jo tas vienkārši izkrīt - izkrīt cauri. Protams, es atbalstīšu šos 2012.gada grozījumus, bet ļoti aicinu: „Valdība, pievērs šim jautājumam uzmanību!” Un, runājot par debatēm... Es visnotaļ atbalstu Publisko izdevumu un revīzijas komisijas vadītājas Siliņas kundzes priekšlikumu par to, ka mēs Saeimā varētu varbūt efektīvāk izmantot savus līdzekļus. Un laikam Saeima ir vienīgā no valsts pārvaldes institūcijām, kas netiek no Valsts kontroles puses auditēta. Šeit es īstenībā vērstu priekšlikumu uz to, ka vajadzētu panākt, lai Saeima, līdzīgi kā visas citas valsts pārvaldes institūcijas, tiek Valsts kontroles auditēta. Līdz ar to būtu priekšlikumi no trešās puses, kā efektīvāk mēs varētu izmantot Saeimas līdzekļus. Liels paldies par jūsu uzmanību! Un, lūdzu, atbalstiet 2012.gada budžeta grozījumus. Paldies jums! (Aplausi.)".
• 2012_08_22_as-2-seq21 spokenText "Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Es gribētu papildināt Vanagas kundzes teikto. Proti, Vanagas kundze, soli pa solim ir labāk, nekā vispār neko nedarīt. Līdz ar to, ja jūs pamanījāt, mēs nebijām tie, kas... mēs nebalsojām pret šiem priekšlikumiem, pret likumprojektu, kuru mēs tagad apspriežam, bet mēs vienkārši to kritizējam un gribam to uzlabot. Es arī gribētu pievērst uzmanību tam faktam, ka tomēr tas viss notiek valdības noteiktās politikas un neoliberālās ekonomikas ietvaros ar nolūku ieviest pēc iespējas drīz, jau 2014.gada sākumā, mūsu jurisdikcijā jauno Eiropas valūtu - eiro. Es atkārtoju vēlreiz, ka mūsu apvienība nekad nebija pret eiro ieviešanu. Mēs apspriežam tikai vienu apstākli - cik, kad, kādā tempā, kurā datumā un kādos termiņos tas jānodrošina. Bet tieši šim mērķim ir pakļauts arī tāds apstāklis kā budžeta bilances deficīta samazināšana no 2,1 procenta uz 1,9 procentiem. Mūsuprāt, piešķīrums pamatnozarēm, prioritārām nozarēm, varētu būt lielāks - arī skolotājiem, arī ārstiem, arī policistiem! -, nekā tas ir ieplānots, ja tomēr valdība nebija pakļauta šim supermērķim, kuru es tikko esmu noformulējis. Mūsu valstij ir divi mērķi - nodrošināt mūsu ekonomikas konkurētspēju un pacelt mūsu iedzīvotāju dzīves kvalitāti. Un katra valdība, jebkura koalīcija risina šo problēmu tā, kā saprot, un tā, kā prot. Esošā valdība dara tā, kā viņa saprot, - ka, nodrošinot bezdeficīta budžetu, valdība nodrošinās ārējo investīciju ieplūdi Latvijā un līdz ar to nodrošinās uzplaukumu. Tā ir ļoti šaubīga nostādne, un, manuprāt, tā ir aplama. Tomēr tagad, ja mums budžetā uzkrājas nauda ne tikai tāpēc, ka mums ir uzlabota nodokļu pārvalde, pateicoties Valsts ieņēmumu dienesta un Finanšu ministrijas darbībai, bet arī sakarā ar to, ka mūsu eksporta tirgi tagad ir stabilāki nekā, piemēram, Eiropas dienvidu rajonos... Es tagad runāju par Baltijas valstīm, par mūsu kaimiņiem, par Krieviju, par Vāciju un par Zviedriju... To arī apliecināja šodien Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē finanšu ministra prezentācija... Mēs varam atļauties tiešām palielināt ieņēmumus mūsu budžetā. Bet nu tomēr, lai nodrošinātu mūsu konkurētspēju, mums ir nepieciešams nevis gaidīt līdzekļus no ārvalstīm (jo šodien es arī nesapratu, cik lielas tās investīcijas tagad ir), bet nodrošināt iekšējo resursu aktivizēšanu, mūsu saimniecisko rosību, ieguldīt lielāku naudu infrastruktūrā, lai mēs būtu pārliecināti par to, ka sliktākajos apstākļos mēs varēsim nodrošināt stabilu mūsu attīstību. Un šajā ziņā es ar saprašanu izturos pret Jāņa Ozoliņa priekšlikumu nodrošināt līdzekļus arī rezervēm, jo mēs esam jau guvuši mācību, ka cerības uz to, ka eksporta tirgi vienmēr būs pastāvīgi, vienmēr būs stabili un nodrošinās mūsu attīstību, noteikti sevi nav attaisnojušas. Un vēl. Kad es rosinu palielināt finansējumu prioritārām nozarēm uz budžeta deficīta nesamazināšanas rēķina, es nemaz nerosinu „apēst” šos līdzekļus, es rosinu ieguldīt tos mūsu attīstībā, ražošanā. Vēlreiz to uzsveru, un tas ir ļoti svarīgi! Un es ceru, ka deputāti ne tikai no „Saskaņas Centra”, bet arī no citām frakcijām otrajam lasījumam ierosinās papildinājumus, priekšlikumus, kas arī nodrošinās attīstību. Paldies jums. (Aplausi.)".
• 2012_08_22_as-2-seq19 spokenText "Augsti godātais Prezidij! Kolēģi! Es šoreiz gribētu pievērsties jautājumiem, kuri attiecas uz izglītības iestāžu pedagogu atalgojumu, un gribētu arī oponēt un izskaidrot situāciju „Saskaņas Centra” kolēģiem. Gribu tomēr uzsvērt, ka ir panākta ļoti nopietna vienošanās (ar ļoti detalizētiem punktiem!) ar sociālajiem partneriem, tātad ar arodbiedrībām - LIZDA, LIVA - un arī ar Latvijas Pedagogu domi. Protams, šīs diskusijas pie viena galda nebūt nebija tās vieglākās. Mēs visi ļoti labi saprotam, kāds ir šis pedagogu atalgojums par to darbu, kas viņiem ir jāveic ikdienā. Bet es gribētu akcentēt to: vai ir labāk nepiešķirt nemaz šo finansējumu vai tomēr ir labāk kaut pa solim virzīties uz kopīgi panākto vienošanos? Ir šī pedagogu motivācijas programma un arī šī atalgojuma programma, kas ir izstrādāta ilgtermiņam, un ir paredzēts tātad - vēlreiz atkārtošu! - paaugstināt šīs minimālās likmes par 10 procentiem un beidzot attaisnot šīs pedagogu gaidas, kas jau ir vairāku gadu garumā diemžēl... nu, ja tā var teikt, neapmierinātas. Jo, proti, kad runājam ar pedagogiem, viņi saka: „Jā, savulaik ministrija solīja: tiem pedagogiem, kam būs maģistra grāds, būs piemaksa pie atalgojuma. Tad sekoja nākamais solījums: arī tiem, kam būs tātad šīs pakāpes (Eiropas fonda ietvaros īstenotais projekts), būs piemaksa pie atalgojuma.” Un mēs vienkārši vairs nedrīkstam atļauties šos pedagogus piekrāpt. Beidzot ir jāsāk strādāt jel kādai motivācijas sistēmai. Jā, es piekrītu, ka uzlabojumi ir nepieciešami arī šajā kvalitātes pakāpju sistēmā, ko ļoti labi arī izvērtē šā projekta īstenotāji sadarbībā ar arodbiedrībām. Pie tā strādāsim, pilnveidosim visus šos kritērijus, turpināsim arī īstenot šo projektu saistībā ar pakāpēm. Tomēr vismaz kādam solim ir jābūt, lai beidzot pedagogi tic, ka solījums tiek pildīts un viņu gaidas tiek attaisnotas. Un arī šeit ir jāsaprot tas, ka mums ir jāstrādā pie tā... ka ir jāsasaista šis darba atalgojums ar darba nedēļu, kur mēs pārejam uz 40 stundām. Arī tas līdz šim bija atstāts novārtā. Ministrijā bija izveidota darba grupa, kurā, varu informēt, bija gan izglītības pārvalžu vadītāji, gan Latvijas Darba devēju konfederācijas pārstāvji, gan arī arodbiedrību pārstāvji. Tur roku rokā mēs strādājām pie tā, lai tam pedagogam atkal visi darbi, ko viņš savā ikdienā veic, nepaliktu, ja tā var teikt, kaut kur aiz borta... ka par tiem viņam nesamaksā. Tas ir nopietns darbs, tāpēc tagad nākt un atkal apšaubīt, ka, lūk, tikai 10 procenti par zemākajām likmēm... tas ir labāk nekā nekas, jo tas skar pietiekami lielu pedagogu daļu... Un jāsaka tā, ka, jā, labāka šī atalgojuma situācija ir lielajās pilsētās, jo mēs arī ļoti labi saprotam, ka atalgojumu ietekmē bērnu skaits izglītības iestādē un ka grūtāka situācija ir mazākās skolās. Bet tas skars ļoti daudzas mazās skolas, kur tam iedzīvotājam vietējā pašvaldībā, mazajā pašvaldībā, arī šie 16 lati būs ļoti daudz no svara. Tāpēc es lūdzu tomēr saudzīgāk izturēties pret pozitīvi paveiktajiem darbiem, un pamazām virzīsimies, protams, uz to, lai mēs paaugstinātu šo pedagogu atalgojumu. Un ir iestrādes arī nākamajiem gadiem, lai mēs neatstātu novārtā nevienu ne sporta jomā, ne interešu izglītības jomā, ne profesionālajā izglītībā, ne arī pirmsskolas izglītībā. Lai tiktu nosegti pilnīgi visi izglītības līmeņi! Tātad es aicinu atbalstīt šos budžeta grozījumus un vēlreiz arī aicinu piesardzīgāk izturēties pret ministrijas... Es vēlreiz uzsveru, ka sociālie partneri ir sēdējuši plecu pie pleca ikmēneša tikšanās reizēs, kur mēs sekojām līdzi, kā mēs virzāmies uz motivācijas sistēmas un atalgojuma sistēmas plāna izpildi. Paldies par uzmanību. (Aplausi.)".
• 2012_08_22_as-2-seq17 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātais premjerministr! Cienījamās dāmas! Godātie kungi! Es atbalstu šīs izmaiņas. Lai ir tas skaidrs! Tātad es neuzstājos, lai kaut ko tur mainītu, bet man ir daži jautājumi, ko es personīgi nesapratu par to kopējo budžetu, kas ir šogad, un es tādēļ, izmantojot to apstākli, ka šeit šodien ir Ministru kabineta pārstāvji, to skaitā arī finanšu ministrs, gribētu tos uzdot. Tas, ko iesniedza mums Saeimā... Valsts konsolidētā budžeta izdevumu funkcionālajā sadalījumā ir desmit sadaļas 2012.gadā, un tur rakstīts: vispārējie valdības izdevumi - 4,2 procenti no iekšzemes kopprodukta. Tas sastāda drusku vairāk nekā 605 miljonus latu. Aizsardzībai - 0,9 procenti no iekšzemes kopprodukta. Principā mēs dažreiz pildām rekomendācijas - Eiropas Savienības rekomendācijas, Māstrihtas kritērijus un tamlīdzīgi -, bet dažreiz nepildām. Kad NATO ģenerālsekretārs rekomendē 2 procentus no iekšzemes kopprodukta veltīt aizsardzībai, mēs to nepildām. Kādēļ? Veselībai - 3,1 procents no iekšzemes kopprodukta (ir teikts, ka Eiropas Savienības valstīs tas skaitlis ir 7-9 procenti!), izglītībai - 3,2 procenti... un tamlīdzīgi... Man tas jautājums ir sekojošs: kādēļ ir tāds sadalījums starp šīm desmit pamatsadaļām? Jo, ja palasa internetā, iznāk, ka Latvija ir pirmajā vietā to izmaksu ziņā... Cik izmaksā viens ierēdnis? Vairāk nekā 3000 dolāru. Amerikā - 2 dolāri, Krievijā - 42 dolāri... Es pieļauju, ka internetā tā ir kļūda, bet nu tāda informācija izskan. Nu, ja runā par tiem 605 miljoniem latu, kas ir veltīti vispārējiem valdības izdevumiem, tad jāteic, ka tas tomēr ir diezgan liels skaitlis. Man tikai šie jautājumi. Paldies.".
• 2012_08_22_as-2-seq15 spokenText "Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Ministru prezident! Ministru kabineta locekļi! Šodien, uzsākot sarunu par budžeta līdzekļu papildu novirzīšanu vēl 2012.gadā, jau Ministru prezidents iesāka ar šiem spožajiem rādītājiem, ar kādiem ekonomika ir atveseļojusies, un šajā sakarā es gribu pateikt ļoti lielu paldies tieši uzņēmējiem, kas ir radījuši šo iespēju, visus šos nodokļu ieņēmumu papildinājumus... sociālā nodokļa, iedzīvotāju ienākuma nodokļa, pievienotās vērtības nodokļa, uzņēmumu ienākuma nodokļa... iespēju radīt šos pat neplānotos budžeta papildinājumus. Savukārt mēs šeit lemjam par naudas tērēšanu. Un es domāju, ka mums jāizturas ir ļoti, ļoti atbildīgi tagad, lai nepieviltu šo uzņēmēju uzticību. Un es tomēr gribu runāt par pāris neizdarītiem mājasdarbiem tajā sakarā... sakarā ar visiem tiem lēmumiem, visām tām papildu naudas summām, ko mēs vēlamies sadalīt šobrīd. Pirmā lieta. Es jau minēju Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, ka ir jāiemet neliels akmens Kultūras ministrijas lauciņā. Jau sākotnēji mēs uzskatām, ka nav īsti godīgi, ka vienai atsevišķai kultūras iestādei tiek novirzīti 1,3 miljoni, tas ir, Latvijas Nacionālajai operai. Arī pārējie valsts nozīmes teātri par to ir sašutuši, un ne tikai teātri, un tāpēc Kultūras ministrija mums apsolīja. Arī viņi piekrīt tam, ka ir varbūt problēmas tieši ar šīs iestādes saimnieciskās pārvaldes modeli, tāpēc Ministru kabinetā un arī Saeimā gandrīz vienlaicīgi tomēr tiks prezentētas Operas likuma un pārvaldības modeļa izmaiņas. Kā es saprotu, ne Saeimā, ne arī Ministru kabinetā šādi likuma grozījumi Operas likumā nav iesniegti, tomēr ministri mums solīja, un mēs līdz otrā lasījumā pieņemšanai ceram ieraudzīt Ministru kabinetā no Kultūras ministrijas šo pieteikumu Operas likuma grozījumiem. Otrā lieta ir metama Izglītības un zinātnes ministrijas lauciņā. Mēs šobrīd lemjam un daudz runājam (īpaši uz olimpiādes fona) par atbalstu sportam, un arī šeit ir viena pozīcija, kas ir saistīta ar sporta nozares atbalstu. Un tā attiecas uz Murjāņu sporta ģimnāzijas reanimēšanu. Ņemot vērā to, ka šībrīža - 2012.gada budžeta - grozījumos ir paredzēta gan tikai diezgan nenozīmīga summa Murjāņu sporta ģimnāzijas projekta finansēšanai, bet tālāk kopsummā šis projekts maksās 7 miljonus, es teiktu, ka mēs neesam līdz galam izvērtējuši, vai mēs kā maza valsts varam atļauties reanimēt un vai tieši šis ir tas pareizais modelis. Varbūt tomēr mums sporta ģimnāzija ir jāattīsta kaut kādā citādā veidā. Man negribētos, ka mēs visu atbalstu sportam atkal tā vienkāršoti uztvertu kā investīcijas ēkās un būvēs. Tas ir daudz kas vairāk! Vēl viena lieta, varbūt maza nianse uz kopējā vairāk nekā 70 miljonu fona. Zemkopības ministrijā 400 tūkstoši latu ir atvēlēti biroja ēkas ugunsdrošības normu pārkāpumu novēršanai. Arī es uzskatu... Ir valsts SIA „Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi”, kuras rīcībā bija šī ēka, kas ir bijis ļoti labs, normāls komercobjekts pirmskrīzes gados, varbūt grūtāk ir gājis krīzes gados. Uzskatu, ka apsaimniekošanai un investīcijām šajā ēkā bija jānotiek pēc vispārējiem komercdarbības principiem, nevis tā, ka mēs tad, kad mums aptrūkst naudas, dodam dividendi, bet tad, kad mums nāk atkal ar uzviju īres ieņēmumi, mēs tos vienkārši ātri iztērējam. Vēl viena lieta. Diemžēl mēs atšifrējumos neieraugām, kur ir tieši ietaupījums no... kur ir tieši neiegūtie ieņēmumi no lēmuma, kad mēs lēmām par to, ka mēs „Latvijas Dzelzceļam” ļausim neiemaksāt dividendes 90 procentu apmērā no peļņas. Tādējādi mēs it kā 1 miljonu latu neiegūstam papildus budžetā. Pie dividenžu ieņēmumiem mums, protams, ir 10 miljoni papildu ieņēmumi salīdzinājumā ar plānotajiem, bet tie visi pārsvarā ir Latvijas Bankas ar uzviju gūtie... gūtā peļņa. Domāju, ka nebija pareizi tādu lēmumu pieņemt, jo, kamēr mēs neesam Ministru kabinetā apstiprinājuši valsts kapitālsabiedrību jauno pārvaldes modeli... Šāda koncepcija jau bija jāizstrādā, un gadiem ilgi mēs to gaidām. Uzskatu, ka tas ir netālredzīgs solis - vienai kapitālsabiedrībai ļaut valsts budžetā iemaksāt dividendes samazinātā apmērā. Un visbeidzot. Runājot par Saeimu, mēs Saeimai atvēlam 1,7 miljonus jaunu telpu iegādei. Es nevērtēšu, vai tas ir pareizi vai ne, es tikai teikšu, ka mēs neesam izdarījuši mājasdarbu. Ikreiz, kad mums ir kāda jauna vajadzība, mēs tikai paprasām papildu naudu, bet neizdarām to mājasdarbu, kas mums ir jāizdara. Proti, mēs esošos resursus nepārvērtējam, mēs neizvērtējam, cik efektīvi mēs tos izmantojam. Šāds mājasdarbs nav izdarīts! Es atbalstīšu un pirmajā lasījumā balsošu „par” šiem budžeta grozījumiem, tomēr līdz otrajam lasījumam... nu, ir atsevišķas lietas, kuras es ceru sagaidīt no atbildīgajām amatpersonām. Paldies. (Aplausi.)".
• 2012_08_22_as-2-seq13 spokenText "Paldies. Turpinām debates. Vārds deputātam Valērijam Agešinam.".
• 2012_03_29-seq118 spokenText "Paldies. Turpinām debates. Vārds deputātam Valērijam Agešinam.".
• 2011_05_12-seq75 spokenText "Paldies. Turpinām debates. Vārds deputātam Valērijam Agešinam.".
• 2012_08_22_as-2-seq12 spokenText "Labdien, cienījamie kolēģi, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja un Ministru prezidenta kungs! Latvijas ekonomika aug visātrāk Eiropas Savienībā, un ārējās nenoteiktības apstākļos mums faktiski būtu, no tāda makroekonomiskā viedokļa skatoties, ar abām kājām jāspiež uz bremzes un jātaisa rezerves. Rezerves, kas būtu paredzētas nākošo, aiznākošo, teiksim, ekonomikas lejupslīžu... krīzēm, lai mums nevajadzētu saskarties ar tik drastiskām budžeta konsolidācijām, kādām mēs, manuprāt, esam izgājuši cauri. Kopumā šie grozījumi ir nepieciešami, lai... nu, teiksim tā... es mēģināšu... Kā mums ir? Mēs varam žargonizēt no tribīnes? (No zāles: „Tikai ne rupji!”) Droši vien varam, jā. Es gribētu teikt vien to, ka tā ir tāda... sava veida atrauga (No zāles: „Fui!”), jā, par to, ka mēs nekonsolidējām tanīs vietās par daudz, kur... Bet nepieciešama tā ir, un attiecībā uz Reformu partijas pārvaldībā esošām ministrijām es uzņemos pilnu atbildību par šiem grozījumiem vai šiem papildu pieprasījumiem, kas tiešām ir nepieciešami. Ārlietu ministrijai tie būtu 402 tūkstoši latu, kas galvenokārt ir paredzēti Latvijas interešu pārstāvībai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā, kā arī sarunās par daudzgadu budžetu un mūsu pašu kohēzijas maksājumiem. Tālāk. Ekonomikas ministrija ir bijusi faktiski gandrīz vispieticīgākā: tie ir 111 tūkstoši latu. Tur galvenokārt ietekme uz... tā ir ietekme uz valsts pamatbudžetu. Galvenokārt tie līdzekļi tiek novirzīti kompjūtersistēmām. Iekšlietu ministrijai - 3,8 miljoni latu. Ir vajadzīgas Microsoft licences, jo Iekšlietu ministrija nevar strādāt bez Microsoft licencēm. Rūpējoties par to, lai tiktu, nu, teiksim, citur lietots licencēts programmu nodrošinājums, paši tajā pašā laikā strādā ar... teiksim, bez šīm licencēm. To mēs akceptējam, tas ir noteikti vajadzīgs. Tāpat vajadzīga virkne citu lietu. Nolietojas, piemēram, formastērpi, kuri nu pilnīgi noteikti ir jāpērk. Tādas lietas mēs atbalstām. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ir bijusi faktiski vispieticīgākā un, manā skatījumā, ir ļoti prātīgi rīkojusies. Tur papildu pieprasījums ir tikai 292 tūkstoši latu, no kuriem 107 tūkstoši latu tiks iztērēti LU Botāniskajam dārzam, kas arī ir Rīgas kā, teiksim, kultūras pilsētas, galvaspilsētas... viens no apskatāmajiem objektiem. Līdz ar to pieminētās skolotāju algas, līdzekļi Izglītības un zinātnes ministrijai, kā arī atbalsts sportistiem, mūsu olimpiešiem... Mēs ceram, ka mums arī turpmāk būs olimpiskās medaļas un labi sasniegumi sportā. Šo mēs atbalstām. Uzņemamies pilnu atbildību par to, ka tur nav nekādu lieku papildu tēriņu. Kas attiecas uz mūsu sadarbības partneru, koalīcijas partneru, ministrijām, mēs jums ticam, ka jūs esat savu mājasdarbu visi izdarījuši ļoti labi, un balsosim „par” budžeta grozījumiem. Paldies. (Aplausi.)".
• 2012_08_22_as-2-seq10 spokenText "Godājamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godājamais Ministru prezidenta kungs! Deputāti! Es runāšu tikai par vienu aspektu grozījumos Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā. Likumprojektu būtu nepieciešams šobrīd atbalstīt pirmajā lasījumā, jo daļa normu ir tieši saistītas ar budžeta grozījumiem. Taču likumprojekts ietver arī vairākas konceptuālas lietas, kas faktiski nav tieši saistītas ar budžeta grozījumiem, proti, funkcijas par sabiedriskā transporta pārvadājumu finansēšanu centralizēšana no pieciem plānošanas reģioniem uz Valsts autotransporta direkciju ar 2013.gadu. Neapšaubāmi, šajā sistēmā pastāv problēmas un šīs problēmas ir jārisina. Tajā pašā laikā šis jautājums nebūtu skatāms ļoti steidzami, jo nav bijusi pietiekama šī jautājuma apspriešana, un arī VARAM uzskata, ka principiāli šim jautājumam drīzāk būtu tomēr jāpaliek plānošanas reģionu kompetencē, jo sabiedriskā transporta funkcija ir cieši saistīta ar reģionu attīstības plānošanu, ar pašvaldību attīstību, ar infrastruktūras izvietojumu un iedzīvotāju kustību pēc publiskiem un sociāliem pakalpojumiem. Sabiedriskā transporta funkcija nav atdalāma no teritorijas attīstības centra sasniedzamības. Un arīdzan, kad Saeima nolēma savulaik nelikvidēt plānošanas reģionus, Saeima nolēma, ka plānošanas reģionu funkcijas nevajadzētu... nedrīkst samazināt. VARAM uzskata, ka drīzāk šīs plānošanas reģionu funkcijas ir jānostiprina. Tāpēc minētie jautājumi būtu diskutējami sīkāk un varbūt bez steidzamības, un tie būs priekšlikumi, ko VARAM ierosinās uz otro lasījumu, bet šobrīd aicinu atbalstīt šo likumprojektu un tāpat arī pārējos likumprojektus pirmajā lasījumā. Paldies par uzmanību.".
• 2012_08_22_as-2-seq9 spokenText "Paldies. Vārds Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārajam sekretāram Eināram Cilinskim.".
• 2012_08_22_as-2-seq8 spokenText "Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie deputāti! Ministru prezident! Ministri! Klātesošie! Finanšu ministrija ir sagatavojusi un Ministru kabinets apstiprinājis 2012.gada valsts budžeta grozījumu likumprojektu, kas jau ir iesniegts deputātu vērtējumam. Pasaules ekonomikas krīzes un grūtību dēļ mūsu valsts budžets kopš 2008.gada beigām „savilka jostu” - valsts izdevumi tika samazināti, bet nodokļu likmes tika paceltas. Valdības mērķtiecīgas un taupīgas politikas īstenošanas rezultātā, kā arī ar mūsu iedzīvotāju atbalstu un izturību kopīgi esam spējuši pārvarēt ekonomiski smagāko posmu, un pirmo reizi kopš 2007.gada valsts budžetā ir plānoti grozījumi ar mērķi piešķirt papildu līdzekļus prioritārām vajadzībām. Uzreiz gribu norādīt, ka budžeta grozījumus mums ļauj veikt valsts ekonomiskā izaugsme. Tā, piemēram, pirmajā ceturksnī ekonomika Latvijā ir augusi par 6,9 procentiem, kas ir straujākā izaugsme Eiropas Savienībā. Un arī otrajā ceturksnī ir bijusi straujākā izaugsme Eiropas Savienībā. Ekonomikas attīstības pamatā šobrīd ir eksportējošā rūpniecība, kā arī jau ilgāku laiku ir vērojama arī pārējo nozaru stabila attīstība un pieaugums. Diemžēl visas papildu vajadzības ar grozījumiem gan vēl nevarēs apmierināt, jo mēs aizvien vēl tērējam vairāk, nekā paši spējam nopelnīt, un budžeta deficīts tiek plānots aptuveni 1,9 procenti no valsts kopprodukta (pēc Eiropas Savienības metodoloģijas). Mūsu mērķis ir nemainīgs: tas ir stabilas fiskālās politikas īstenošana, samazinot nelietderīgos tēriņus, tādējādi nodrošinot valsts ilgtermiņa attīstību un finanšu stabilitāti. Tieši šāda valdības rīcība skaidri demonstrēs Latvijas apņemšanos turpināt ieviest piesardzīgu fiskālo politiku, kā arī kalpos par apliecinājumu tam, ka Latvija spēj ilgtspējīgi pildīt Māstrihtas kritērijus, kas ir augstākās kvalitātes zīmes apliecinājums, pēc kā var spriest par valsts ilgtspējīgu attīstību. Jānorāda, ka Latvija ir sekmīgi īstenojusi fiskālo politiku iepriekšējos gados un tuvāko gadu laikā fiskālās politikas galvenais mērķis ir turpināt realizēt ekonomikas atjaunošanas un izaugsmes veicināšanas pasākumus. Visa pamatā ir jābūt ekonomiskajam izrāvienam, lai mēs varētu veicināt atbildīgu un ilgtspējīgu saimniekošanu mūsu valstī. Tik tiešām, 2012.gads ir radījis samērā drošu bāzi, lai varētu apgalvot, ka kopumā tas ir izdevies veiksmīgs, tādēļ varam atļauties arī atsevišķus ekonomikas stimulācijas pasākumus ne tikai šajos grozījumos, bet arī 2013.gada budžetā. Tomēr attiecībā uz nākamo gadu mums aizvien ir jābūt ļoti piesardzīgiem, jo pagaidām grūti prognozēt, kā veiksies eirozonas un Eiropas Savienības valstu parādu krīzes atrisināšana. Godātie kolēģi! Šā gada budžeta grozījumos paredzēti kopējie papildu izdevumi apmēram 1,5 procentu līmenī no kopprodukta, tas ir, aptuveni 220 miljoni latu. Tajos pamatā ir atbalstīti izdevumi bez bāzes efekta jeb vienreizēji pasākumi, kas nerada saistības tos finansēt turpmākajos gados. Valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi šogad tiek prognozēti 4 miljardi 775 miljoni latu, bet izdevumi - 4 miljardi 864 miljoni latu. Salīdzinājumā ar 2012.gada apstiprināto plānu likumprojektā paredzēts ieņēmumu palielinājums par 250 miljoniem latu, bet savukārt izdevumi ir palielināti par 220 miljoniem latu. Iepriekšējās makroekonomisko rādītāju prognozes tika izstrādātas 2012.gada februārī un paredzēja kopprodukta pieaugumu 2 procentu apmērā 2012.gadam, 3,7 procentu apmērā 2013.gadam un 4 procentu - nākamajiem diviem gadiem. Balstoties uz šā gada pirmā ceturkšņa pozitīvajiem kopprodukta rādītājiem un otrā ceturkšņa īstermiņa ekonomikas indikatoriem, ir paaugstināta kopprodukta prognoze 2012.gadam, paredzot 4 procentu pieaugumu. Savukārt, ņemot vērā ārējās vides riskus, tiek saglabāts piesardzīgs redzējums par situācijas attīstību Latvijas ekonomikā nākošajos gados, un izaugsmes prognozes ir atstātas nemainīgas. Atjaunotās prognozes veidotas, sabalansējot pozitīvos un negatīvos riskus, kas paredz, ka 2012.gada otrajā pusē eirozona atgriezīsies pie pozitīvas izaugsmes. Ņemot vērā 2012.gadā valsts ekonomikas attīstības tempus... Un līdz ar to arī valsts budžeta ieņēmumu faktiskā izpilde ir pārsniegusi sākotnējo valsts budžeta izstrādes gaitā prognozēto līmeni, ir izpildīti nepieciešamie priekšnosacījumi, lai varētu fiskāli atbildīgā apjomā jau šogad nodrošināt valsts pamatfunkciju attīstībai papildus nepieciešamo izdevumu segšanu 70 miljonu latu apmērā valdības prioritārajiem pasākumiem, par kuriem jau detalizēti ir runājis Kolēģi! Katrs zālē sēdošais ir arī labi informēts, ka smaga darba rezultātā Latvija ir gandrīz vienīgā valsts Eiropas Savienībā, kas nevis paaugstina nodokļu slogu, bet to samazina. Valdībai bija ļoti svarīgi pieturēties pie iepriekšējiem solījumiem, tāpēc mēs esam jau veikuši izmaiņas tādos sabiedrībai tik svarīgos nodokļos kā pievienotās vērtības nodoklis un iedzīvotāju ienākuma nodoklis, lai tuvinātu pievienotās vērtības nodokļa likmes kaimiņvalstīs piemērotajām likmēm (Latvijā ir 22 procenti, Lietuvā - 21 procents, Igaunijā - 20 procenti). Tas sekmētu Latvijas reģionālo konkurētspēju un mazinātu pasaules cenu kāpuma izraisīto inflācijas spiedienu uz iedzīvotājiem. Tādējādi lielākie ieguvēji būtu iedzīvotāji ar zemākiem ienākumiem. Jau ir veikti grozījumi likumos, un ar šā gada 1.jūliju PVN standartlikme ir samazināta līdz 21 procentam. Darbaspēka nodokļu reformas mērķis ir Baltijas valstu konkurencē par investīcijām darba vietām nodrošināt Igaunijai un Lietuvai izmaksu ziņā līdzvērtīgus darbaspēka nodokļus. Samazinot darbaspēka nodokļu kopējo slogu, tiks samazināti arī nabadzības un strukturālā bezdarba riski mūsu zemē, kā arī ēnu ekonomika un motivācija izvairīties no nodokļu nomaksas. Tāpēc grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” laika posmā jau no 2013.gada 1.janvāra līdz 2015.gada 31.decembrim paredz pakāpenisku iedzīvotāju ienākuma nodokļa pamatlikmes samazināšanu no 25 procentiem uz 20 procentiem. Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godājamie deputāti! Lai Latvijas tautsaimniecība varētu arī turpmāk attīstīties pārliecinošāk, patlaban nedrīkst apstāties pie sasniegtā, bet ir jāturpina darbs pie nozaru ilgtspējīgas sakārtošanas. Vēl ir daudz darāmā veselības nozarē, valsts reģionālajā attīstībā un uzņēmējdarbības konkurētspējas paaugstināšanā, tāpēc mums jāpieliek visi spēki, lai nodrošinātu tik nepieciešamos risinājumus šo un citu nozaru politiku efektivitātes uzlabošanai. Tāpat kā finanšu ministrs vēlos uzsvērt, ka ir ļoti svarīgi, lai turpmāk Latvijā tiktu īstenota pretcikliska fiskālā politika. Tas nozīmē, ka ekonomikas cikla augšupejas fāzē tiks īstenota ierobežojoša fiskālā politika, bet ekonomikas cikla lejupslīdes fāzē jeb krīzes gados ekonomikas attīstību stimulējoša fiskālā politika. Pašlaik arī pēc šiem budžeta grozījumiem Latvijā budžets vēl nav sabalansēts un valstī izdevumi pārsniedz ieņēmumus, tādēļ periodā, līdz budžets tiks sabalansēts, līdzekļi ministriju īstenotajām politikām ir jāpiešķir atbilstoši valdības noteiktajām prioritātēm. Dažkārt tas nozīmē arī nepopulāru lēmumu pieņemšanu. Taču jājautā: vai viens no iemesliem krīzei Latvijā nebija tieši politiķu nevēlēšanās pieņemt vai arī vēlme atlikt nepopulāru lēmumu pieņemšanu, kuri ilgtermiņā radītu ieguvumus valsts attīstībai? Bieži dzirdēts apgalvojums, ka krīze un līdzekļu trūkums piespiež domāt un veikt reformas. Tas ir jāatceras arī laikā, kad valstī ir ekonomiskā izaugsme. Būtu politiski bezatbildīgi visus papildieņēmumus valsts budžetā nekavējoties iztērēt. Nenoliedzami, katrā jomā ir nepieciešams finanšu līdzekļu palielinājums, taču, kā jau iepriekš norādīju, nav iespējams visās jomās samazinātos līdzekļus atjaunot jau viena gada laikā līdz iepriekšējam līmenim. Tas var notikt tikai pakāpeniski. Tāpēc aicinu Saeimu atbalstīt 2012.gada valsts budžeta grozījumu likumprojektu un vērtēt to atbildīgi un profesionāli! Paldies par uzmanību. (Aplausi.)".
• 2012_08_22_as-2-seq7 spokenText "Paldies Ministru prezidentam. Vārds finanšu ministram Andrim Vilkam.".
• 2011_12_08-seq11 spokenText "Paldies Ministru prezidentam. Vārds finanšu ministram Andrim Vilkam.".
• 2010_12_09_a-seq18 spokenText "Paldies Ministru prezidentam. Vārds finanšu ministram Andrim Vilkam.".
• 2012_08_22_as-2-seq6 spokenText "Priekšsēdētājas kundze! Godātie deputāti! Ministri! Dāmas un kungi! Valdība ir izstrādājusi un iesniegusi Saeimai izskatīšanai 2012.gada valsts budžeta grozījumu projektu. Šie ir pirmie budžeta grozījumi pēdējo piecu gadu laikā, kad mēs prioritāriem pasākumiem piešķiram papildu finansējumu. Pagājušā gada decembrī savā uzrunā Saeimai par 2012.gada valsts budžetu es uzsvēru, ka ar šo budžetu tiek pielikts punkts arī vairākus gadus ilgušajai fiskālajai konsolidācijai. Toreiz gan bija daudz ekspertu, kas apgalvoja, ka budžets tiekot veidots pārāk optimistiski un ka jau pavasarī būšot jāatgriežas pie fiskālās konsolidācijas. Sagatavotie budžeta grozījumi skaidri parāda, ka šiem ekspertiem nebija taisnība un ka valsts finansiālā situācija pakāpeniski uzlabojas. Tomēr jāatceras, ka ārējais ekonomiskais fons joprojām saglabājas nelabvēlīgs. Šie budžeta grozījumi tiek veikti laikā, kad pasaules ekonomikā, pretēji prognozēm, vēl nav izdevies panākt stabilizāciju un atsevišķas eirozonas valstis, tieši pretēji, joprojām atrodas spēcīgas turbulences zonā. Eirozonas ekonomikā otrajā ceturksnī kopumā ir neliels kritums par 0,2 procentiem. Lielākās Eiropas valstis, kaut arī tām ir izdevies izvairīties no recesijas, tomēr vai nu stagnē - kā Francija, vai arī uzrāda pieticīgus izaugsmes rezultātus - kā Vācija. Uz šī fona jāatzīmē, ka Latvija ir izvirzījusies līderos ekonomiskās izaugsmes ziņā un šī gada pirmajā pusgadā ir straujāk augošā Eiropas Savienības ekonomika ar ekonomikas pieaugumu pirmajā ceturksnī par 6,9 procentiem un otrajā ceturksnī - par 5,1 procentu. Laikā, kad citām valstīm vai nu jāsāk, vai jāturpina fiskālās konsolidācijas pasākumi, tas ļauj Latvijai, tieši pretēji, palielināt izdevumus. Izdevumu palielināšana šobrīd ir iespējama, pateicoties pozitīvai ekonomiskās izaugsmes dinamikai un cīņai ar ēnu ekonomiku. Lielu lomu IKP pieaugumā ir nospēlējusi straujā eksporta izaugsme 2010. un 2011.gadā, un šī tendence turpinās arī šogad. Kopš pagājušā gada otrās puses ir iezīmējies arī iekšējā pieprasījuma pieaugums, kas norāda uz to, ka valsts ekonomika ir nostabilizējusies un iegājusi noturīgas atlabšanas fāzē. Attiecīgi šī gada IKP pieauguma prognoze ir palielināta no 2,5 procentiem uz 4 procentiem. Ne mazāku lomu spēlē arī mērķtiecīga cīņa ar ēnu ekonomiku, kā rezultātā ir izdevies uzlabot nodokļu iekasēšanu. Šogad ir īstenoti vairāki nozīmīgi pasākumi, piemēram, beidzot īstenota iedzīvotāju mantiskā stāvokļa sākumdeklarēšana un ieviests tā sauktais uzņēmēju baltais saraksts, kas ļauj uzņēmējiem, kuri godprātīgi maksā nodokļus, vienkāršot dažādas administratīvās procedūras. Kopumā valsts budžeta ieņēmumu daļa ir palielināta par 251 miljonu latu, tai skaitā nodokļu ieņēmumi - par 137 miljoniem latu. Savukārt budžeta izdevumu daļa ir palielināta par 219 miljoniem latu. Lielākās izdevumu pozīcijas ir saistītas ar Eiropas Savienības fondu projektiem Zemkopības ministrijā, papildu iemaksām Eiropas Savienības budžetā, sociālā budžeta bāzes korekcijām, bet 70 miljoni latu ir sadalīti prioritāriem pasākumiem. Nedrīkst aizmirst, ka krīzes pārvarēšanas laikā mums daudzviet nācās radikāli samazināt izdevumus, tādēļ, sagatavojot šos grozījumus, liela uzmanība tika vērsta tieši uz krīzes radīto disfunkciju novēršanu. Runājot par budžeta grozījumiem, vēlos uzsvērt, ka lielākā daļa no atbalstītajiem pasākumiem ir bez bāzes efekta, proti, tie ir vienreizēji pasākumi, kas nerada saistības tos finansēt turpmākajos gados. Līdz ar to ir pamats 2012.gada valsts budžeta grozījumus vērtēt kā fiskālās politikas pasākumu, kas vienreizēji risina atsevišķas krīzes laika izsauktās problēmas. Šie grozījumi nav jāuzlūko kā vidēja termiņa fiskālās politikas īstenošanas instruments, šo uzdevumu atstājot Vidēja termiņa budžeta ietvara likumam 2013.-2015.gadam un likumam „Par valsts budžetu 2013.gadam”. Budžeta grozījumu galvenās prioritātes ir veselības aprūpe, transporta infrastruktūra, demogrāfija, izglītība un kultūra. Par skaitļiem detalizētāk runās finanšu ministrs Vilka kungs, tāpēc tikai ilustrācijai sniegšu dažus piemērus par lielākajām prioritāro pasākumu pozīcijām. Veselības nozarei finansējums ir palielināts par 19,5 miljoniem latu. Šo grozījumu ietvaros iespēju robežās esam risinājuši akūtākās problēmas, tādas kā diagnostisko un laboratorisko izmeklējumu nodrošināšana, speciālistu konsultāciju un dienas stacionāros sniegto pakalpojumu apmaksa, rindu mazināšana uz endoprotezēšanas operācijām, un vairākus citus pasākumus. Satiksmes ministrijai finansējums ir palielināts par 20,6 miljoniem latu. Papildu līdzekļi piešķirti valsts un pašvaldību autoceļu uzturēšanai un remontiem, atsevišķi izdalot Latgales ceļu programmu, dotācijām zaudējumu segšanai sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem un citiem pasākumiem. Demogrāfija ir viena no galvenajām valdības prioritātēm, kas atspoguļojas gan valdības rīcības plānā, gan arī topošajā Nacionālās attīstības plānā. Šo grozījumu ietvaros esam piešķīruši 1,1 miljonu latu Mātes un bērna veselības programmai. Runājot par demogrāfiju, jāatzīmē, ka valdība ir atbalstījusi virkni iniciatīvu, kuru īstenošana tiks uzsākta nākošgad un kuras mums pavisam drīz tiks nodotas vērtēšanai 2013.gada valsts budžeta kontekstā. Izglītības jomā viens no sasāpējušākajiem jautājumiem ir atalgojuma jautājums. Valdība ir atbalstījusi līdzekļu pārdali Izglītības un zinātnes ministrijas budžetā, lai jau no šī gada 1.septembra par 10 procentiem palielinātu pedagogu zemāko mēneša algas likmi un atalgojumu izcilākajiem pedagogiem, kas ieguvuši 4. un 5.kvalifikācijas pakāpi. Faktiskajos skaitļos tas nozīmē pedagogu zemākās mēneša algas pieaugumu par aptuveni 25 latiem, bet 4. un 5.kvalifikācijas pakāpes pedagogiem par aptuveni 50 latiem. Esam atbalstījuši arī virkni pasākumu sporta jomā kopumā par 1,4 miljoniem latu. Kultūras jomā esam papildus piešķīruši 5,1 miljonu latu tādam pasākumam kā atalgojuma izlīdzināšana starp kultūrizglītības iestādēm un vispārizglītojošām skolām, Kultūrkapitāla fondam, pasākumiem, kas saistīti ar gaidāmajiem Dziesmu un deju svētkiem, kultūras iestāžu preču un pakalpojumu apmaksām un kapitālajiem izdevumiem un tā tālāk. Papildu līdzekļi paredzēti arī daudzām citām jomām un pasākumiem. Tomēr, domājot par papildu līdzekļu piešķīrumiem prioritāriem pasākumiem, nedrīkst aizmirst par fiskālo disciplīnu. Tāpēc visus virsplāna ieņēmumus mēs nevaram novirzīt papildu tēriņiem, un šī gada budžeta grozījumi ir sagatavoti tā, lai pēc to pieņemšanas budžeta deficīts nepārsniegtu 1,9 procentus no IKP. Šāds budžeta deficīts ir krietni zem līmeņa, par kuru savulaik bijām vienojušies ar starptautiskajiem aizdevējiem, - 2,5 procenti no IKP, un tas ir mazāks arī par Latvijas konverģences programmā paredzēto 2,1 procentu no IKP. Šāds budžeta deficīta līmenis neapdraud nākošgad paredzētā budžeta deficīta zem 1,4 procentiem no IKP sasniegšanu. Galvenais, uz ko es gribētu aicināt visus klātesošos, ir paturēt prātā nesenās krīzes mācības. Laikā, kad, ekonomikai atlabstot un nodokļu ieņēmumiem pieaugot, Valsts kasē parādās papildu līdzekļi, aicinu neieslīgt eiforijā un nepakļauties „trekno gadu” kārdinājumam spiest gāzi grīdā. Fiskālajai disciplīnai ir jākļūst par normālu valstu uzvedības modeli. Mēs redzam, cik saspringti starptautiskie finanšu tirgi seko līdzi valstu spējai ievērot fiskālo disciplīnu un cik zibenīgi tiek sodītas tās valstis, kuras to nespēj. Nespēja tikt galā ar budžetu uzreiz atspoguļojas valstu kredītreitingos un naudas cenā, tādēļ palieku pie sava viedokļa: finansiālā stabilitāte un stingra fiskālā disciplīna ir ekonomiskās izaugsmes priekšnoteikums! Godātie deputāti! Aicinu atbalstīt 2012.gada valsts budžeta grozījumus! Paldies par uzmanību. (Aplausi.)".
• 2012_08_22_as-2-seq4 spokenText "Tātad komisija lūdz šos likumprojektus atbalstīt pirmajā lasījumā.".
• 2012_08_22_as-2-seq3 spokenText "Tātad vispirms mums ir jābalso par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai likumprojektu „Grozījumi Invaliditātes likumā” atzītu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret un atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 47, pret - 8, atturas - 24. Likumprojekts par steidzamu atzīts. Lūdzu vēlreiz zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par valsts budžetu 2012.gadam”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts par steidzamu atzīts. Lūdzu, Reira kungs, par pirmo lasījumu!".
• 2012_08_22_as-2-seq2 spokenText "Augsti godātā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija šīsdienas sēdē izskatīja budžeta paketi... budžeta grozījumus... likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts budžetu 2012.gadam””, arī paketes likumus un lūdz atzīt tos par steidzamiem.".
• 2012_08_22_as-2-seq1 spokenText "Cienījamie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Sākam 22.augusta otrās ārkārtas sesijas sēdi. Darba kārtībā pirmais jautājums ir lēmuma projekts „Par deputāta Gaida Bērziņa ievēlēšanu Centrālajā zemes komisijā”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par deputāta Gaida Bērziņa ievēlēšanu Centrālajā zemes komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret - nav, atturas - 1. Lēmums pieņemts. Paldies. Nākamā darba kārtības sadaļa - „Likumprojektu izskatīšana”, tātad pakete, kas ir saistīta ar grozījumiem likumā „Par valsts budžetu 2012.gadam”. Pirmais jautājums - likumprojekts „Grozījumi Invaliditātes likumā”... Bet vispirms es gribu atgādināt procedūru: tā kā tā ir budžeta pakete, tad tiek ziņots par to visu kopumā. Ja tai tiek prasīta steidzamība, kā tas ir minēts pievienotajos dokumentos, tad vispirms nobalso vai runā par steidzamību, pēc tam runā par budžeta paketi - par visu paketi kopumā -, bet pēc debatēm ir balsojums par katru no likumprojektiem atsevišķi. Tātad Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Reirs.".
• 2012_08_22_as-1-seq22 spokenText " Paldies. Līdz ar to Saeimas 22.augusta sēdi... ārkārtas sesijas sēdi pasludinu par slēgtu. Paldies. ".
• 2012_08_22_as-1-seq21 spokenText "Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Iveta Grigule... nav zālē, Jānis Klaužs... nav, Andrejs Klementjevs... nav, Ņikita Ņikiforovs... nav, Klāvs Olšteins... nav, Vladimirs Reskājs... nav. Un Aleksandrs Sakovskis... arī nav.".
• 2012_08_22_as-1-seq20 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, es vēlos jūs informēt, ka šodien, visticamāk, tiks sasaukta vēl viena Saeimas sēde. Ja Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija izskatīs pirmajā lasījumā likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts budžetu 2012.gadam”” un to pavadošos likumprojektus, tad šodien pulksten 14.30 tiks sasaukta Saeimas sēde. Bet jūs par tās sasaukšanu tiksiet papildus informēti. Konkrēts lēmums var tikt pieņemts tikai tad, kad komisija savu darbu būs pabeigusi. Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Vucānam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.".
• 2012_08_22_as-1-seq19 spokenText "Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde šodien pulksten 13.00 komisijas telpās.".
• 2012_08_22_as-1-seq17 spokenText "Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde šodien pulksten 12.15 komisijas telpās.".
• 2012_08_22_as-1-seq15 spokenText "Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde pulksten 12.30 Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas telpās. Paldies.".
• 2012_08_22_as-1-seq13 spokenText "Godātie kolēģi! Šodien pulksten vienos Saeimas Sarkanajā zālē tiek sasaukta Sociālo un darba lietu komisijas kopsēde ar Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisiju. Paldies.".
• 2012_08_22_as-1-seq12 spokenText "Saskaņā ar Kārtības rulli vispirms ir jābalso par tālāko termiņu. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai noteiktu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu likuma „Grozījumi likumā „Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu”” otrreizējai caurlūkošanai 24.septembri un izskatīšanu veiktu Saeimas 4.oktobra sēdē! Lūdzu balsošanas režīmu! Kas, lūdzu, par šo termiņu? Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 54, atturas - 7. Tātad priekšlikums nav atbalstīts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš likuma „Grozījumi likumā „Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu”” otrreizējai caurlūkošanai ir 10.septembris, izskatīšana - Saeimas 27.septembra sēdē. Līdz ar to visi šīsdienas ārkārtas sesijas sēdes jautājumi ir izskatīti. Pirms mēs reģistrējamies, es vēlos mūsu visu vārdā šodien sirsnīgi sveikt mūsu kolēģi - deputātu Alekseju Loskutovu, kuram šodien ir apaļa un skaista jubileja! (Aplausi.) Paldies. Vārds paziņojumam deputātei Initai Bišofai.".

• first
• previous
• next