Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2012_09_06-seq2> ?p ?o. }
Showing items 1 to 29 of
29
with 100 items per page.
- 2012_09_06-seq2 type Speech.
- 2012_09_06-seq2 number "2".
- 2012_09_06-seq2 date "2012-09-06".
- 2012_09_06-seq2 isPartOf 2012_09_06.
- 2012_09_06-seq2 spokenAs 10.
- 2012_09_06-seq2 spokenText "Labrīt, augsti cienījamā priekšsēdētājas kundze! Labrīt, kolēģi deputāti, klātesošie! Likumprojekts ir par īpašuma tiesībām uz Rīgas Svētā Pētera baznīcas ēku un zemi zem tās. Kāda ir situācija? Saskaņā ar likumu „Par īpašumu atdošanu reliģiskajām organizācijām” šīs tiesības tika atjaunotas uz objektiem, kuri bija atsavināti pēc 1940.gada 21.jūlija. Bet likums neattiecās uz diviem valstij īpaši nozīmīgiem kultūras pieminekļiem – uz Doma baznīcu un uz Rīgas Svētā Pētera baznīcu, kuras atbilstoši Kultūras ministrijas rīkojumam ir valsts nozīmes arhitektūras pieminekļi. Abu baznīcu statuss saskaņā ar Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmumu tiek noteikts ar īpašiem likumiem. Doma baznīcas statuss ar likumu jau ir noteikts, bet Rīgas Svētā Pētera baznīcas statuss ar likumu vēl joprojām nav noteikts. Rīgas Svētā Pētera baznīcas ēka atrodas SIA „Rīgas Nami” valdījumā. Tātad Rīgas pilsētas pašvaldība ir faktiskā valdītāja, bet tiesiskā saimnieka nav, jo Rīgas Svētā Pētera baznīca nav ierakstīta zemesgrāmatā. SIA „Rīgas Nami” iznomā arhitektūras pieminekli – Rīgas Svētā Pētera baznīcu – Rīgas domes Kultūras pārvaldei, kura nodrošina (citēju): „...baznīcas un tajā esošo kultūrvēsturisko objektu saglabātību, izpēti un pieejamību tūristiem un Rīgas iedzīvotājiem, organizējot izstādes, maksas un bezmaksas koncertus, ekskursijas, kā arī nodrošina iespēju Rīgas Svētā Pētera evaņģēliski luteriskajai draudzei baznīcā netraucēti veikt reliģisko darbību”. (Citāta beigas.) Turpmākajai baznīcas restaurācijai un uzturēšanai ir vajadzīgi papildu līdzekļi, kurus var nodrošināt Eiropas Savienības fondi, bet līdzekļu piesaistīšana ir apgrūtināta, kamēr īpašuma tiesības uz baznīcu nav nostiprinātas zemesgrāmatā uz Rīgas pilsētas vārda. Lai noteiktu īpašnieku, ir jāpieņem likums. Likumprojekts nosaka tiesības uz Rīgas Svētā Pētera baznīcas ēku un zemi zem tās Rīgas pilsētas pašvaldībai. Tomēr – kāpēc Rīgai? Tā ir tradīcija, kolēģi! Baznīca piederēja Rīgas pilsētai kopš baznīcas uzcelšanas 13.gadsimta sākumā – līdz 19.gadsimta beigām. Baznīcai bija liela nozīme pilsētas varas nostiprināšanā. Rīga, gribēdama celt savu prestižu, vēlējās izveidot arī savu baznīcu, lai tā būtu lielāka par citām. Tieši tad Svētā Pētera baznīca kļuva par Rīgas simbolu. Pēc sagraušanas Otrā pasaules kara laikā Pētera baznīcas ēka tika atjaunota no drupām un tās restaurācijā tika ieguldīti milzīgi naudas līdzekļi: no 1954.gada līdz 1990.gadam – nedaudz mazāk par 4 miljoniem rubļu, kas tad bija milzīga summa, bet no 1991.gada līdz 2010.gadam – vairāk par 700 tūkstošiem latu jau no Rīgas pilsētas pašvaldības budžeta neatkarīgajā Latvijas valstī. Tas dod, cienījamie deputāti, Rīgas varai morālas tiesības turpināt izmantot un pārvaldīt baznīcas ēku, uzturot seno tradīciju. Vienlaikus ar mērķi nodrošināt arhitektūras pieminekļa izmantošanu Rīgas Svētā Pētera evaņģēliski luteriskās draudzes reliģiskajai darbībai – dievkalpojumiem – likumprojekts paredz noslēgt savstarpēju līgumu par baznīcas izmantošanu. Strīds par to, kam ir jāpieder baznīcām, notiek ne tikai Latvijā. Kristīgie tempļi vairākās valstīs ir atzīti par nacionālās kultūras pērlēm, un tāpēc, lai nodrošinātu laicīgās varas atbildību par baznīcu saglabāšanu, tās nodotas publiskajā īpašumā. Valsts īpašumā un apsaimniekošanā atrodas tādi arhitektūras un vēstures šedevri kā Parīzes Dievmātes katedrāle Francijā, Svētā Vita katedrāle Prāgā, Čehijā, Svētās Sofijas katedrāle Stambulā, Turcijā, Īzaka katedrāle Sanktpēterburgā, Krievijā, Nigulistes baznīca Tallinā, Igaunijā. Kam piederēs Rīgas vēsturiskais mantojums – par to Saeima lai lemj tagad! Nav runa par lēmuma pieņemšanu šobrīd, runa ir par iespēju nodot šo likumprojektu skatīšanai Saeimas komisijai, kura pētīs visus argumentus „par” un „pret”. Galvenais – ir nepieciešams, lai īpašuma statuss tiktu piešķirts. Tas ir vissvarīgākais. Aicinu jūs atbalstīt likumprojekta nodošanu komisijām. Paldies.".
- 2012_09_06-seq2 language "lv".
- 2012_09_06-seq2 speaker Igors_Pimenovs-1953.
- 2012_09_06-seq2 mentions Q822919.
- 2012_09_06-seq2 mentions Q211.
- 2012_09_06-seq2 mentions Q2660080.
- 2012_09_06-seq2 mentions Q191.
- 2012_09_06-seq2 mentions Q193089.
- 2012_09_06-seq2 mentions Q458.
- 2012_09_06-seq2 mentions Q202162.
- 2012_09_06-seq2 mentions Q159.
- 2012_09_06-seq2 mentions Q2167704.
- 2012_09_06-seq2 mentions Q90.
- 2012_09_06-seq2 mentions Q142.
- 2012_09_06-seq2 mentions Q2089528.
- 2012_09_06-seq2 mentions Q1419663.
- 2012_09_06-seq2 mentions Q406.
- 2012_09_06-seq2 mentions Q213.
- 2012_09_06-seq2 mentions Q656.
- 2012_09_06-seq2 mentions Q43.
- 2012_09_06-seq2 mentions Q1770.
- 2012_09_06-seq2 mentions Q33923.
- 2012_09_06-seq2 mentions Q1085.
- 2012_09_06-seq2 mentions Q472.