Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2012_09_06-seq28> ?p ?o. }
Showing items 1 to 11 of
11
with 100 items per page.
- 2012_09_06-seq28 type Speech.
- 2012_09_06-seq28 number "28".
- 2012_09_06-seq28 date "2012-09-06".
- 2012_09_06-seq28 isPartOf 2012_09_06.
- 2012_09_06-seq28 spokenAs 101.
- 2012_09_06-seq28 spokenText "Kolēģi! Man jāpievienojas iepriekšējam runātājam, ka pašreizējā likuma redakcija tik tiešām ir novecojusi, jo, kā zināms, Latvijā vairs nepastāv dalījums krievu un latviešu plūsmās. Ir skolas, kas īsteno mazākumtautību izglītības programmas, un šo skolu skaits ir apmēram viena piektdaļa no Latvijā esošajām skolām. Tāpēc, protams, šis pants ir jāmaina, un šādu priekšlikumu ir sniegusi Juridiskā komisija. Es pamatošu, kāpēc „Saskaņas Centra” piedāvātā redakcija nebūtu vēlama. Šeit ir runa par akreditētām mācību iestādēm. Pirmkārt, saskaņā ar Izglītības likuma 9.panta 2.punktu mācības citās valodās var īstenot privātās izglītības iestādes, kas arī ir pakļautas akreditācijai. Tātad mācību process var notikt arī citā valodā. Protams, jūs uzreiz teiksiet, ka ir jākārto valsts pārbaudījumi latviešu valodā. Tā tik tiešām ir tiesa. Pašreiz visu skolu pamatizglītības un vidējās izglītības ieguvei pārbaudījumus kārto latviešu valodā. 12.klases beigās mums ir vienots pārbaudījums visu skolu beidzējiem, tātad labām latviešu valodas zināšanām būtu jābūt, bet šeit mēs nevaram runāt tieši par mācību valodu, mācību ieguvi valsts valodā. Vēl jāņem vērā, ka saskaņā ar Izglītības likuma 33.pantu izglītības iestādes ir jāakreditē divu gadu laikā kopš to darbības uzsākšanas. Arī šis tātad varētu būt drīzāk ierobežojošs faktors, jo skolām nav liegts pirmajā savas darbības gadā izsniegt apliecības par vidējās izglītības vai pamatizglītības ieguvi arī tad, ja skolām šā statusa vēl nav. Akreditācija kā tāda vispār ir tikai no 1998.gada, visās skolās - no 2000.gada. Tātad šī norma arī ir izslēdzoša un nebūt neaptver visus skolu beidzējus. Un visbeidzot. Svarīgākais ir tas, ka šeit netiek ievērota personas brīvā griba. Runa nav par naturalizāciju, bet par reģistrāciju. Tā tātad attiektos uz pilnīgi visiem, arī uz tādiem skolu beidzējiem, kas būtu izvēlējušies citas valsts pilsonību vai arī nepilsoņa statusu. Un tātad, ņemot vērā gan vispārējo likuma garu, gan arī konkrēti Izglītības likuma normas, es aicinu šo priekšlikumu neatbalstīt.".
- 2012_09_06-seq28 language "lv".
- 2012_09_06-seq28 speaker Ina_Druviete-1958.
- 2012_09_06-seq28 mentions Q211.
- 2012_09_06-seq28 mentions Q2167704.
- 2012_09_06-seq28 mentions Q903671.