Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { ?s <http://purl.org/linkedpolitics/vocabulary/spokenText> ?o. }

• 2012_10_22_a-seq165 spokenText "15.novembrī - izskatīšana, priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 25.oktobris, pulksten 12.00.".
• 2012_10_22_a-seq163 spokenText "15.novembrī - izskatīšana, priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 25.oktobris, pulksten 12.00.".
• 2012_10_22_a-seq161 spokenText "15.novembrī - izskatīšana, priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 25.oktobris, pulksten 12.00.".
• 2012_10_22_a-seq159 spokenText "15.novembrī - izskatīšana, priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 25.oktobris, pulksten 12.00.".
• 2012_10_22_a-seq168 spokenText "Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 25.oktobris, pulksten 12.00, izskatīšana - Saeimas 15.novembra sēdē. Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2013.-2015.gadam” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 28, atturas - 11. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma laiku.".
• 2012_10_22_a-seq166 spokenText "Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 25.oktobris, pulksten 12.00, izskatīšana - Saeimas 15.novembra sēdē. Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - nav, atturas - 29. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma laiku.".
• 2012_10_22_a-seq164 spokenText "Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 25.oktobris, pulksten 12.00, izskatīšana - Saeimas 15.novembra sēdē. Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 31, atturas - 6. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma laiku.".
• 2012_10_22_a-seq162 spokenText "Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 25.oktobris, pulksten 12.00, izskatīšana - Saeimas 15.novembra sēdē. Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Profesionālās izglītības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - nav, atturas - 38. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma laiku.".
• 2012_10_22_a-seq160 spokenText "Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 25.oktobris, pulksten12.00, izskatīšana - Saeimas 15.novembra sēdē. Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Vispārējās izglītības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - nav, atturas - 39. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma laiku.".
• 2012_10_22_a-seq158 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai par priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta „Grozījums Izglītības likumā” otrajam lasījumam noteiktu 25.oktobri, pulksten 15.00! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 46, pret - 42, atturas - 3. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 25.oktobris, pulksten 15.00, izskatīšana - Saeimas 15.novembra sēdē. Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Augstskolu likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - nav, atturas - 35. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma laiku.".
• 2012_10_22_a-seq156 spokenText "Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātei Elīnai Siliņai! (No zāles dep. J.Urbanovičs: „Neslēdziet ārā!”)".
• 2012_10_22_a-seq155 spokenText "15.novembrī - izskatīšana, priekšlikumi - 25.oktobris, pulksten 12.00.".
• 2012_10_22_a-seq151 spokenText "15.novembrī - izskatīšana, priekšlikumi - 25.oktobris, pulksten 12.00.".
• 2012_10_22_a-seq147 spokenText "15.novembrī - izskatīšana, priekšlikumi - 25.oktobris, pulksten 12.00.".
• 2012_10_22_a-seq145 spokenText "15.novembrī - izskatīšana, priekšlikumi - 25.oktobris, pulksten 12.00.".
• 2012_10_22_a-seq111 spokenText "15.novembrī - izskatīšana, priekšlikumi - 25.oktobris, pulksten 12.00.".
• 2012_10_22_a-seq154 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai par priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta „Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” otrajam lasījumam noteiktu 25.oktobri, pulksten 15.00! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 45, pret - 39, atturas - 5. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 25.oktobris, pulksten 15.00, izskatīšana - Saeimas 15.novembra sēdē. Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Izglītības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - nav, atturas - 35. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma laiku.".
• 2012_10_22_a-seq150 spokenText "Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 25.oktobris, pulksten 12.00, izskatīšana - Saeimas 15.novembra sēdē. Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 38, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma laiku.".
• 2012_10_22_a-seq148 spokenText "Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 25.oktobris, pulksten 12.00, izskatīšana - Saeimas 15.novembra sēdē. Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 28, atturas - 11. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma laiku.".
• 2012_10_22_a-seq146 spokenText "Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 25.oktobris, pulksten 12.00, izskatīšana - Saeimas 15.novembra sēdē. Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Publiskās un privātās partnerības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - nav, atturas - 38. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma laiku.".
• 2012_10_22_a-seq144 spokenText "Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 25.oktobris, pulksten 12.00, izskatīšana - Saeimas 15.novembra sēdē. Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Publisko iepirkumu likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - nav, atturas - 39. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma laiku.".
• 2012_10_22_a-seq143 spokenText "25.oktobrī pulksten 12.00 - iesniegšana, izskatīšana - 15.novembrī.".
• 2012_10_22_a-seq142 spokenText "Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 25.oktobris, pulksten 12.00, izskatīšana - Saeimas 15.novembra sēdē. Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums likumā „Par zemes reformas pabeigšanu pilsētās”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Neuztraucieties, var balsot arī ar roku, ja sistēma atteikusies darboties. Ir arī balsu skaitītāji, tā ka pastāv iespēja balsot, arī vienkārši paceļot roku. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - nav, atturas - 29. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma laiku.".
• 2012_10_22_a-seq140 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai par priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta „Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” otrajam lasījumam noteiktu 25.oktobri, pulksten 15.00! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 46, pret - 42, atturas - 3. Priekšlikums atbalstīts. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 25.oktobris, pulksten 15.00. Izskatīšana - Saeimas 15.novembra sēdē. Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 1, atturas - 38. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma laiku.".
• 2012_10_22_a-seq139 spokenText "Piedāvājums - 25.oktobris, pulksten 15.00.".
• 2012_10_22_a-seq138 spokenText "Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Ivaram Zariņam!".
• 2012_10_22_a-seq122 spokenText "Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Ivaram Zariņam!".
• 2012_10_22_a-seq137 spokenText "15.novembrī - izskatīšana. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 25.oktobris, pulksten 12.00.".
• 2012_10_22_a-seq136 spokenText "Paldies. Tātad lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai par priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta „Grozījumi likumā „Par nekustamā īpašuma nodokli”” otrajam lasījumam noteiktu 25.oktobri, pulksten 17.00! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 41, pret - 44, atturas - 5. Tātad priekšlikums nav atbalstīts. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 25.oktobris, pulksten 12.00. Izskatīšana - Saeimas 15.novembra sēdē. Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - nav, atturas - 37. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma laiku.".
• 2012_10_22_a-seq135 spokenText "Lūdzu noteikt par priekšlikumu iesniegšanas termiņu 25.oktobri, pulksten 17.00.".
• 2012_10_22_a-seq133 spokenText "25.oktobrī pulksten 12.00 - priekšlikumu iesniegšana. Izskatīšana - 15.novembrī.".
• 2012_10_22_a-seq132 spokenText "Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 25.oktobris, pulksten 12.00, izskatīšana - Saeimas 15.novembra sēdē. Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par nekustamā īpašuma nodokli”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 27, atturas - 7. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma laiku.".
• 2012_10_22_a-seq131 spokenText "Izskatīšana - 15.novembrī, priekšlikumu iesniegšana - 25.oktobrī pulksten 12.00.".
• 2012_10_22_a-seq130 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai par priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta „Grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā” otrajam lasījumam noteiktu 25.oktobri, pulksten 15.00! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 41, atturas - 3. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 25.oktobris, pulksten 12.00. Izskatīšana - Saeimas 15.novembra sēdē. Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Latvijas Republikas Zemessardzes likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret - nav, atturas - 9. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma laiku.".
• 2012_10_22_a-seq127 spokenText "Termiņš - 25.oktobris, pulksten 12.00, izskatīšana - 15.novembrī.".
• 2012_10_22_a-seq126 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai par priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta „Grozījumi likumā „Par valsts kompensāciju cietušajiem”” otrajam lasījumam noteiktu 25.oktobri, pulksten 15.00! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 45, pret - 41, atturas - 4. Tātad vienāds skaits. Mums ir jābalso vēlreiz. Lūdzu vēlreiz zvanu! Balsosim par to, lai par priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta „Grozījumi likumā „Par valsts kompensāciju cietušajiem”” otrajam lasījumam noteiktu 25.oktobri, pulksten 15.00! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 46, pret - 43, atturas - 2. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 25.oktobris, pulksten 15.00, izskatīšana - Saeimas 15.novembra sēdē. Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 28, atturas - 10. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma laiku.".
• 2012_10_22_a-seq125 spokenText "Nē, nav. Tāds pats!".
• 2012_10_22_a-seq124 spokenText "Paldies. Siliņas kundze, vai jums ir cits priekšlikums?".
• 2012_10_22_a-seq121 spokenText "15.novembrī - izskatīšana, priekšlikumi - līdz 25.oktobra pulksten 12.00.".
• 2012_10_22_a-seq120 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai par priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta „Grozījumi Civilprocesa likumā” otrajam lasījumam noteiktu 25.oktobri, pulksten 17.00! Mēs balsojam par tālāko priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 38, pret - 47, atturas - 4. Tātad šis priekšlikums nav atbalstīts. Lūdzu vēlreiz zvanu! Balsosim par to, lai par priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta „Grozījumi Civilprocesa likumā” otrajam lasījumam noteiktu 25.oktobri, pulksten 15.00! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 13, pret - 67, atturas - 4. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 25.oktobris, pulksten 12.00, izskatīšana - Saeimas 15.novembra sēdē. Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par valsts kompensāciju cietušajiem”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 2, atturas - 28. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma laiku.".
• 2012_10_22_a-seq118 spokenText "Ieslēdziet mikrofonu deputātei Siliņai!".
• 2012_10_22_a-seq117 spokenText "25.oktobris, pulksten 17.00.".
• 2012_10_22_a-seq116 spokenText "Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 25.oktobris... Ieslēdziet mikrofonu deputātei Irinai Cvetkovai!".
• 2012_10_22_a-seq114 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai par priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta „Grozījumi Pacientu tiesību likumā” otrajam lasījumam noteiktu 25.oktobri, pulksten 15.00! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 41, atturas - 3. Mums ir jābalso vēlreiz. Lūdzu vēlreiz zvanu! Balsosim par to, lai par priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta „Grozījumi Pacientu tiesību likumā” otrajam lasījumam noteiktu 25.oktobri, pulksten 15.00! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Tā kā divreiz ir vienāds balsojuma rezultāts, tad šis priekšlikums ir noraidīts. Balsojums par priekšlikumu iesniegšanu līdz pulksten 15.00 ir šāds: par - 45, pret - 42, atturas - 3. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 25.oktobris, pulksten 12.00, izskatīšana - Saeimas 15.novembra sēdē. Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Civilprocesa likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 29, atturas - 8. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma laiku.".
• 2012_10_22_a-seq110 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai par priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta „Grozījumi Invaliditātes likumā” otrajam lasījumam noteiktu 25.oktobri, pulksten 15.00! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 41, atturas - 4. (Aplausi.) Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 25.oktobris, pulksten 12.00, izskatīšana - Saeimas 15.novembra sēdē. Paldies. Vismaz Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija varēs strādāt jau pēc sēdes beigām, tūlīt. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Pacientu tiesību likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - 1, atturas - 28. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma laiku.".
• 2012_10_22_a-seq107 spokenText "Izskatīšana - 15.novembrī, priekšlikumu iesniegšana - 25.oktobris, pulksten 12.00.".
• 2012_10_22_a-seq106 spokenText "Jā, Seržanta kungam bija tieši tāds pats priekšlikums. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai par priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta „Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā” otrajam lasījumam noteiktu 25.oktobri, pulksten 15.00! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 45, pret - 40, atturas - 4. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 25.oktobris, pulksten 15.00, izskatīšana - Saeimas 15.novembra sēdē. Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Invaliditātes likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - 1, atturas - 28. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma laiku.".
• 2012_10_22_a-seq105 spokenText "Priekšlikums - 25.oktobris, pulksten 15.00.".
• 2012_10_22_a-seq104 spokenText "Tad piecpadsmitais...? (Starpsauciens no zāles.) Divdesmit piektais... Vai Siliņas kundzei ir cits priekšlikums vai arī 25.oktobris?".
• 2012_10_22_a-seq103 spokenText "Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 15.oktobris, pulksten 15.00. (Starpsaucieni zālē, aplausi.)".
• 2012_10_22_a-seq102 spokenText "Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Kārlim Seržantam!".
• 2012_10_22_a-seq101 spokenText "Iesniegšana - 25.oktobris, pulksten 12.00, izskatīšana - Saeimas 15.novembra sēdē.".
• 2012_10_22_a-seq100 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai par priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta „Grozījums Valsts sociālo pabalstu likumā” otrajam lasījumam noteiktu 25.oktobri, pulksten 15.00! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 39, atturas - 3. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 25.oktobris, pulksten 15.00, izskatīšana - Saeimas 15.novembra sēdē. Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 4, atturas - 34. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma laiku.".
• 2012_10_22_a-seq97 spokenText "15.novembrī - izskatīšana. Priekšlikumu iesniegšana - 25.oktobris, pulksten 12.00.".
• 2012_10_22_a-seq96 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai likumprojekta „Grozījumi likumā „Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam”” otrajam lasījumam par priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteiktu 25.oktobri, pulksten 15.00! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 45, pret - 39, atturas - 3. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 25.oktobris, pulksten 15.00, izskatīšana - Saeimas 15.novembra sēdē. Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Valsts sociālo pabalstu likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 7, atturas - 28. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma laiku.".
• 2012_10_22_a-seq95 spokenText "25.oktobris, pulksten 15.00. (No zāles dep. J.Urbanovičs: „Nu, ja olšteiniešiem nebūs priekšlikumu!...”)".
• 2012_10_22_a-seq93 spokenText "Iesniegšana - 25.oktobris, pulksten 12.00, izskatīšana - 15.novembrī.".
• 2012_10_22_a-seq92 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai par priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta „Grozījumi likumā „Par valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009.gada līdz 2014.gadam”” otrajam lasījumam noteiktu 25.oktobri, pulksten 15.00! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 45, pret - 37, atturas - 3. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 25.oktobris, pulksten 15.00. Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret - 1, atturas - 9. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma laiku.".
• 2012_10_22_a-seq91 spokenText "Priekšlikumus iesniegt līdz 25.oktobrim, pulksten 15.00.".
• 2012_10_22_a-seq87 spokenText "Priekšlikumus iesniegt līdz 25.oktobrim, pulksten 15.00.".
• 2012_10_22_a-seq89 spokenText "Reaģējot uz dažu deputātu, arī Barčas kundzes, starpsaucieniem, gribu pateikt, ka man komisijas vārdā j��ziņo, ka komisija nobalsoja par pulksten 12.00. Līdz ar to šī procedūra ir jāveic. Cits variants varētu būt tāds, ka pasludina pārtraukumu. Tad sanāktu kopā komisija un nolemtu, ka visiem priekšlikumiem jābūt iesniegtiem līdz pulksten 15.00. Līdz ar to esmu spiests paziņot, ka termiņš ir pulksten 12.00 25.oktobrī un izskatīšana - 15.novembrī. (No zāles dep. A.Latkovskis: „Mēs domājām - ietiepīgs esi!”)".
• 2012_10_22_a-seq88 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai par priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta „Grozījums Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm disciplināratbildības likumā” otrajam lasījumam noteiktu 25.oktobri, pulksten 15.00! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 40, atturas - 3. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - pulksten 15.00, izskatīšana - Saeimas 15.novembra sēdē. Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009.gada līdz 2014.gadam”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 10, atturas - 26. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma laiku.".
• 2012_10_22_a-seq85 spokenText "25.oktobris, pulksten 12.00. Izskatīšana - 15.novembrī.".
• 2012_10_22_a-seq84 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai par priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojektam „Grozījumi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā” noteiktu 25.oktobri, pulksten 15.00! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 40, atturas - 3. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 25.oktobris, pulksten 15.00, izskatīšana - Saeimas 15.novembra sēdē. Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm disciplināratbildības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret - 2, atturas - 7. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma laiku.".
• 2012_10_22_a-seq83 spokenText "Priekšlikumus iesniegt līdz 25.oktobrim, līdz pulksten 15.00.".
• 2012_10_22_a-seq81 spokenText "15.novembrī - izskatīšana, bet priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 25.oktobris, pulksten 12.00.".
• 2012_10_22_a-seq80 spokenText "Būs jānosaka šāds priekšlikums par katru likumprojektu atsevišķi un par katru atsevišķi būs jābalso. Tātad mums ir divi priekšlikumi. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai par priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta „Grozījumi Valsts probācijas dienesta likumā” otrajam lasījumam noteiktu 25.oktobra pulksten 15.00! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 39, atturas - 4. Priekšlikums atbalstīts. Tātad - pulksten 15.00. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret - 3, atturas - 8. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma laiku.".
• 2012_10_22_a-seq79 spokenText "Aicinu arī pārējiem likumprojektiem noteikt šo laiku - pulksten 15.00!".
• 2012_10_22_a-seq77 spokenText "15.novembrī - izskatīšana, priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 25.oktobra pulksten 12.00.".
• 2012_10_22_a-seq76 spokenText "Tā, paldies. Ir trīs priekšlikumi. Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli jābalso vispirms par tālāko termiņu. Vistālākais termiņš ir 25.oktobra pulksten 17.00. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai par priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta „Grozījums Kriminālprocesa likumā” otrajam lasījumam noteiktu 25.oktobra pulksten 17.00! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 41, pret - 33, atturas - 12. Priekšlikums nav atbalstīts. Paldies. Nākamais priekšlikums ir 25.oktobra pulksten 15.00. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai par priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta „Grozījums Kriminālprocesa likumā” otrajam lasījumam noteiktu 25.oktobra pulksten 15.00! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 46, pret - 31, atturas - 10. Priekšlikums atbalstīts. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 25.oktobra pulksten 15.00. Izskatīšana - Saeimas 15.novembra sēdē. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Valsts probācijas dienesta likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 39, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma laiku.".
• 2012_10_22_a-seq75 spokenText "Kolēģi! Praktiski budžets Saeimā ir no 28.septembra, un kolēģiem ir iespēja veidot priekšlikumus jau no šī datuma. Tas, ka šodien ir pieņemšana pirmajā lasījumā, neliedza mums sagatavot un pētīt šo budžetu jau pirms šīs dienas. 25.oktobris ir izvēlēts kā pēdējais iespējamais datums, lai normāli varētu izskatīt un pieņemt budžetu, jo budžeta izskatīšanas process nebeidzas, nobalsojot Saeimas Sēžu zālē. Praktiski, lai šos priekšlikumus sagatavotu... lai darbinieki varētu to visu sagatavot, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir piesaistījusi arī konsultantus no citām komisijām, un viennozīmīgi šis termiņš tiks... šie cilvēki strādās arī sestdienās, svētdienās, jo likumprojekts ir jāsagatavo izskatīšanai Ministru kabinetā, kur to izskatīs labākajā gadījumā otrdien, trešdien. Bet, ja mēs termiņu pavirzām un praktiski zaudējam jau ceturtdienu, tad šis likumprojekts tiks izskatīts vēl vēlāk. Tas nozīmē, ka Saeimā šis likumprojekts nonāks tādā termiņā, ka mums nebūs iespējams vairs normāli strādāt ar priekšlikumiem. Es domāju, ka pareizāk būtu ļaut komisijai un Saeimai strādāt ilgāku laiku jau ar priekšlikumiem, nekā nolikt šo gatavošanās laiku. Jo praktiski, termiņu pārceļot no ceturtdienas 12.00 uz 15.00, mēs jau ceturtdienu zaudējam. Lūdzu, kolēģi, es... (Zālē troksnis, starpsaucieni.)".
• 2012_10_22_a-seq73 spokenText "Es gribētu runāt par balsošanu.".
• 2012_10_22_a-seq72 spokenText "Pulksten 17.00... Jā, Reira kungs!".
• 2012_10_22_a-seq71 spokenText "Paldies. Ja mēs runājam par laika pagarināšanu ceturtdien, 25.oktobrī, tad varbūt mums vajadzētu darīt tā, kā mēs darījām līdz šim, tātad iesniegt līdz dienas beigām - līdz pulksten 17.00? (No zāles: „Līdz 24.00!”)".
• 2012_10_22_a-seq70 spokenText "Siliņas kundze, priekšlikumu iesniegšanas termiņa maksimālais ilgums tiek noteikts, un bija zināms, ka pie tā var strādāt. Bet, protams, jūsu priekšlikums tiks balsots kā iesniegts priekšlikums. Tātad jūsu priekšlikums ir - 25.oktobra pulksten 15.00. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Pimenovam!... Deputāts Pimenovs pirms tam lūdza vārdu... Ieslēdziet mikrofonu deputātam Pimenovam, lūdzu!".
• 2012_10_22_a-seq69 spokenText "Kolēģi! Mēs šobrīd vienojamies par to, ka priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir ceturtdiena, pulksten 12.00, bet, ņemot vērā to, ka ceturtdien mums ir Saeimas sēde, tad jau vispār vairs formāli tā ceturtdiena nav vajadzīga kā priekšlikumu iesniegšanas diena, jo visi deputāti, es pieņemu, tomēr būs Saeimas Sēžu zālē. Tāpēc es tomēr aicinu ceturtdienu izmantot kā to dienu, kad var iesniegt priekšlikumus, bet, lai deputātiem tiešām būtu laiks šai priekšlikumu iesniegšanai, aicinu pagarināt termiņu - pārcelt to no pulksten 12.00 uz pulksten 15.00, jo sēdes darba kārtība nav ļoti gara un tāpēc mums tomēr būs... vismaz deputātiem būs iespēja pabeigt izskatīt priekšlikumus. Tātad aicinu pārcelt no pulksten 12.00 uz pulksten 15.00.".
• 2012_10_22_a-seq68 spokenText "Vai Siliņas kundzei ir priekšlikums par procedūru? Ieslēdziet mikrofonu deputātei Siliņai!".
• 2012_10_22_a-seq67 spokenText "Otrais lasījums - 15.novembrī, bet priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 25.oktobris, pulksten 12.00.".
• 2012_10_22_a-seq66 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Kriminālprocesa likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 39, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma laiku.".
• 2012_10_22_a-seq65 spokenText "Komisijas vārdā es gribu pateikties deputātiem par saturīgajām debatēm. Daudzi priekšlikumi arī tiks izskatīti uz otro lasījumu. Tomēr es gribu atgādināt kolēģiem, ka, pieņemot likumprojektu normas pirmajā lasījumā, tas nekādā gadījumā vēl nenozīmē, ka likums jau ir pieņemts. Arī likumprojektā par pašvaldību un valsts institūciju darbinieku atalgojumu tiks pārskatītas daudzas normas, lai nesanāk tā, kā minēja deputāte no Zaļo un Zemnieku savienības, - ka pieaugums ir nozīmīgs, bet ir iespēja strādāt arī citā darbavietā. Saistībā ar šo pieaugumu, piemēram, gribu pieminēt to, ka Repše ministriem pacēla algu no 465 latiem uz 2000 latiem... Tomēr gribu atgādināt, ka ministri saņēma daudz lielākas algas brīvostās, „dzelzceļos” un citur, un, vienkārši apvienojot algu un liedzot strādāt citās vietās, ministriem atalgojums bija pat zemāks. Līdz ar to mēs, vērtējot tās normas, kas ir iekļautas pirmajā lasījumā, piemēram, par Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi, izvērtēsim arī šo piedāvāto algu palielinājumu... to, ko piedāvā Ministru kabinets. Un es domāju, ka daudzi deputāti, arī debatējot par pirmo lasījumu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, uzskata, ka ir jāpārskata šis piedāvājums. Līdz ar to šis piedāvājums tiks pārskatīts. Kolēģi, vēlreiz lūdzu atbalstīt visus likumprojektus pirmajā lasījumā!".
• 2012_10_22_a-seq64 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Jā, pēc būtības tagad mums ir jābalso par katru no likumprojektiem atsevišķi, ja komisijas vārdā nekas nav piebilstams, bet es vēlos jūs informēt, ka esmu saņēmusi piecu deputātu - Smiltēna, Zaķa, Čigānes, Kalniņa un Ašeradena - iesniegumu ar lūgumu turpināt Saeimas 22.oktobra ārkārtas sēdi bez pārtraukuma līdz visu jautājumu izskatīšanai. (No zāles: „Pareizi! Kāds pārtraukums?!”) Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Tātad saskaņā ar Saeimas kārtības rulli mums ir jābalso par katru no likumprojektiem atsevišķi - par to atbalstīšanu pirmajā lasījumā, un katram likumprojektam būs jānosaka arī priekšlikumu iesniegšanas termiņš un otrā lasījuma laiks.".
• 2012_10_22_a-seq63 spokenText "Labdien, cienījamais Prezidij! Sveicināts, Ministru prezident! Sveicināti ministri, sveicināti kolēģi, klausītāji! Es sākšu ar to, par ko man visvairāk sāp sirds, un es gribu pateikties žurnālam „Ir” par ļoti analītisko rakstu par nevienlīdzības problemātiku Latvijā. Raksta nosaukums ir „Veiksmes stāsta ēnas puse”. Kā jau daudzi no maniem iepriekš runājušajiem kolēģiem izteicās, mēs esam ieguvuši veiksmes stāstu makroekonomisko rādītāju rezultātos, bet diemžēl tas ir uz mūsu vismazāk nodrošināto iedzīvotāju rēķina. Un tagad es nolasīšu dažus citātus no šī raksta, lai tikai ieskicētu: „Latvija ir galējību zeme, kur 42 procenti bērnu dzīvo uz nabadzības un sociālās atstumtības sliekšņa.” „Latvijā katrs piektais iedzīvotājs ir pakļauts nabadzības riskam.” „Pērn 100 tūkstošiem cilvēku mēneša ienākumi bija mazāki par 45 latiem.” Un šeit es ļoti pievienojos tiem, kas izteicās, ka mums būtu jātaisa nākošā darba grupa jautājumā par kompleksiem priekšlikumiem, kā atrisināt šo problēmu un padomāt par reāliem cilvēkiem, īpaši jau laukos. Un tagad es gribētu labprāt jums atskaitīties par kādu citu darba grupu, par kuru jau daudzkārt esmu runājusi no tribīnes, un konkrēti runa ir par demogrāfisko jautājumu risināšanu. Šobrīd ir vairākas darba grupas, un es gribu pateikt lielu paldies ministriem par iespēju ar Saeimas deputātiem sastrādāties un veidot dialogu par redzējumu, kā mēs varētu uzlabot situāciju demogrāfisko jautājumu risināšanā. Un šeit es gribu teikt, ka mēs esam nonākuši pie tā, ka mēs vēlamies risinājumus redzēt multiplicējošā efektā... (Starpsaucieni no zāles.) Ir runa par to, ka ir jānodrošina bērniem pakalpojumi ar pēc iespējas mazāku starpniecību gan no vecāku puses... vai no pašvaldību puses, piemēram, bērnudārzu vai licencētu aukļu nodrošināšana, vai arī brīvpusdienas skolās. Valdības deklarācijā ir rakstīts, ka principa „nauda seko bērnam” ieviešana pirmsskolās būtu jāuzsāk jau tuvākajā laikā, un mums ir veiksmīgi izdevies atrast plānu, kā to realizēt ar valsts budžeta palīdzību un tieši tā, lai rezultāts nonāk līdz bērnam un vecākam. Un šeit es gribu pieminēt vēl to, ka mēs arī pārskatām un radām lieliskus priekšlikumus, kā uzlabot pabalstu sistēmu tieši jaunajiem vecākiem, lai veicinātu dzimstību, kā arī veicinātu atbalstu vecākiem ar maziem bērniem, jo, kā zināms, tas nav pietiekošs. Katrā ziņā liels paldies par sadarbību! Es esmu ļoti optimistiska un ceru, ka mēs spēsim vienoties un rīt publiski varēsim nākt klajā ar paziņojumu, kādi ir šie risinājumi. Es gribu vēl papildināt, ka tas nav tikai Nacionālās apvienības ultimāts jeb tā sauktais veto, kas te ir izskanējis, bet ka aiz šīs programmas stāv arī neatkarīgo deputātu frakcijas pārstāvji un arī pārstāvji no Reformu partijas. Tā ka es ceru, ka mums rīt būs lieliskas ziņas sabiedrībai, kā mēs varam uzlabot demogrāfiju. Liels paldies par uzmanību, un vēlu veiksmi!".
• 2012_10_22_a-seq61 spokenText "Jā, šodien izglītības un zinātnes ministram Ķīļa kungam runa rit varen raiti. Par veco un jauno domāšanu mēs cerējām padiskutēt ar ministra kungu ZZS frakcijā. Cerējām, cerējām... Taisījāties jūs, ministra kungs, uz šo tikšanos kā vista uz perēšanu - ilgāk par mēnesi. Un galu galā tās noliktās dienas rītā izrādījās, ka vanckars vien izperējies. Tad tāda ir tā jaunā domāšana un tā jaunā attieksme - augstprātības demonstrēšana visur un visā, nevis diskusija un skaidrošana! Paldies.".
• 2012_10_22_a-seq59 spokenText "Labdien visiem, kas vēl seko līdzi diskusijai! Klausoties šo diskusiju, prātā nāk kāda anekdotiska analoģija par to (Zālē smiekli: „Yes!”)... Es taču saprotu, ka ir jāuzmundrina kolēģi... Anekdotiska analoģija par to. Kādas valsts vadītājam, kura valsts nonākusi krīzē, prasa: „Vai jums ir plāns, kā iziet no krīzes?” Uz to viņš lepni atbild: „Man ir veseli divi plāni - fantastiskais un reālistiskais.” - „Nu, lūdzu, pastāstiet mums!” Un tad viņš sāk stāstīt. Viņš saka: „Viens plāns ir tāds, ka atlidos citplanētieši un šeit mums visu atrisinās.” - „Nē, nē, nē!” žurnālists saka. „Sakiet to reālistisko!” Viņš saka: „Nē, nē! Jūs mani nesapratāt. Tas arī ir reālistiskais plāns.” - „Un kāds tad ir fantastiskais?” - „Nu, fantastiskais ir tāds, ka mēs ņemsim un paši visu izdarīsim.” Ironiski, bet tieši šis budžets, par kuru mēs diskutējam, ir tāds... šis ceļš, ko Latvija ir izvēlējusies: mēs paši neko nedarīsim, atnāks ārvalstu investori, un viss, kas mums jāizdara, - ir jābūt vienkārši pietiekoši skaistiem, lai šeit atnāktu ārvalstu investori un visu izdarītu. Paši mēs izdarīt nevaram neko. Un tiek minēti argumenti, kā tas viss mums nostrādās, cik mēs tur miljonus varēsim iegūt no tā. Bet skatīsimies reāli, kolēģi! Ja arī nostrādās šie reitingi, tad tie nostrādās priekš finanšu investoriem, kas grib paspekulēt. Bet reāli vai jūs esat ko pajautājuši tiem investoriem, kas nāk šeit un ražo? Vai viņi vispār zina, kāds Latvijai ir kredītreitings? Droši vien tas nav tas pirmais, uz ko skatīsies investors, kurš nāks šeit iekšā. Viņš pirmām kārtām skatīsies uz to, vai šai valstij vispār ir kāda vīzija par to, kā tā grib attīstīties, un ko tā dara, lai šo vīziju īstenotu. Un tad, saliekot kopā šo virzienu ar savām interesēm, investors secinās, vai viņam ir interese šeit atrasties vai nav... analizēs to, kāda šeit ir nodokļu politika un ko dara valsts, lai atbilstoši šiem saviem plāniem izglītotu savu tautu, lai dotu viņai nepieciešamās prasmes un zināšanas... Tas būs svarīgi! Bet mums ļoti skaisti stāsta par visiem šiem cipariņiem. Un intereses pēc es sāku analizēt šos cipariņus un skatīties. Labi, viens no lielākajiem ieguvumiem, ko mums piedāvā, kāpēc mums vajadzīgs šāds finanšu ietvars, kāds tiek piedāvāts... Uzreiz pateikšu, ka neviens nediskutē par to, vai ir vajadzīga disciplīna. Protams, disciplīna ir vajadzīga, bet runa ir par samērojamību... Tāpat kā ar nošļukušām biksēm nekur tālu netiksi, tās ir jātur kaut kādā ietvarā, bet, ja mēs tās savelkam tik spēcīgi, ka paši nevaram paelpot, tad mēs darām paši sev pāri. Un tas ir tas, ko jūs piedāvājat! Mums skaisti tiek solīts kā Veidenbauma dzejolī, ka ir jāpaciešas un ka vēlāk labāk(i) būs. Bet, ja mēs paskatāmies šo trīs gadu ciklu, kas tiek piedāvāts, tad nekādi no tā nav redzams, kur tad tautai paliks labāk. Ja reiz mēs paskatāmies šajā trīs gadu ciklā, tad redzam, ka valsts pamatbudžets 2014.gadā pret 2015.gadu samazināsies, bet speciālais budžets pieaugs procenta robežās. Ienākuma nodoklis, ja mēs paskatāmies ienākuma nodokļa prognozes, arī samazinās. Un tad arī pašvaldību budžetos nebūs nekas labs. Godātie kolēģi! Pasakiet man, kur tad tautai būs tā labākā dzīve? Ko jūs solīsiet skolotājiem, ārstiem? Principā mēs viņiem piedāvājam: brauciet projām laikam, jo labāk šeit tuvākajos gados nebūs! Un kāpēc man tomēr ir tādas bažas par to visu? Es analizēju tos ciparus, ko jūs esat ieguvuši. Mēs te braši runājam par ekonomisko ciklu. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā es pajautāju šiem likumu autoriem, kā tad izskatās tas cikls, jo filozofija tiešām ir ļoti laba: cikla ietvaros budžetam ir jābūt sabalansētam. Pilnīgi piekrītu! Bet man tā īsti nespēja atbildēt, kad tad šis cikls ir sācies un kad tas beigsies, kā cikla ietvaros tas būtu jāsabalansē un kādā fāzē mēs atrodamies šī cikla ietvaros. Ja mēs paskatāmies šos ciparus, kas šeit ir, tad principā atbildi var dabūt. Ja mēs paskatāmies kopīgo deficītu, kurš laikposmā no 2013. līdz 2015.gadam samazināsies, un ja mēs paskatāmies paralēli strukturālā deficīta tendences, tad mēs redzam, ka jau 2014.gadā strukturālais deficīts būs lielāks par kopējo deficītu. Tas nozīmē, ka ar to tiek pateikts, ka jau 2014.gadā Latvija būs sasniegusi tādu izaugsmes fāzi, ka tai būs jāsāk bremzēt... ka tas cikliskais deficīts būs negatīvs... Tātad, ja es jūs, kolēģi, pareizi saprotu, tad tas, ko jūs piedāvājat... šis valsts attīstības scenārijs ir tāds, ka labāk mums vairs nebūs, tāpēc tagad sāksim bremzēt. Vai jūs paši apzināties, par ko jūs taisāties balsot? Kādu nākotni jūs piedāvājat tautai? Ja kāds var pretargumentus izteikt, es ļoti labprāt tos dzirdētu, jo es skatos tos ciparus, kas te ir rakstīti. Tālāk. Koalīcija beidzot savu... Man ir priekšlikums priekš koalīcijas, kā jums palīdzēt risināt savas nesaskaņas savā starpā. No vienas puses, Nacionālā apvienība ir uzstājusi uz to, ka demogrāfijai jāatvēl vairāk līdzekļu; figurē summa līdz pat 30 miljoniem. Un man priekš jums ir lielisks risinājums, kā jūs to varat atrisināt vienā rāvienā, nemainot fiskālo ietvaru. Nekas nav jādara - vienkārši to ienākuma nodokļa samazinājumu, kas ir paredzēts - samazināt par vienu procentu - un kas ir absolūti bezjēdzīgs, kas neko nedos, novirzīsim... šo samazinājumu novirzīsim uz atvieglojumiem par apgādājamiem! Tie ir 30 miljoni. Trīsdesmit miljoni automātiski aizies tur, kur visvairāk ir vajadzīgs, - tie būs ģimenēm, kam ir bērni, invalīdiem. Tas taču ir tas, par ko jūs tagad cīnāties. Bez problēmām! Tāds man jums priekšlikums. Būsim konstruktīvi! Paldies. (Aplausi.)".
• 2012_10_22_a-seq57 spokenText "Godātie kolēģi! Godātais izglītības un zinātnes ministra kungs! Es vēlos vēlreiz atgriezties pie jautājuma par finansējumu zinātnei. Un vēlos pie tā atgriezties šādā kontekstā. Kad es runāju pirmo reizi, es principā mēģināju pateikt to, ka ļoti būtisks vienlaikus ar izglītības un zinātnes kvalitātes jautājumiem ir arī jautājums par to, cik lielā mērā tās investīcijas, kas tiek ieguldītas zinātnē un izglītībā, caur tautsaimniecību tiek saņemtas atpakaļ. Un tas ir sadarbības jautājums, un šeit mēs nevaram runāt abstrakti tikai par zinātnes kvalitāti, bet mums ir jārunā arī par mehānismu, par veidu, kādā zinātne ar saviem sasniegumiem, ar tehnoloģiju pārnesēm palīdz pilnveidot tautsaimniecību, palīdz pilnveidot to, ko premjers minēja, - apstrādes rūpniecību. Tas ir izaicinājums šim gadam, nākošajam gadam un turpmākajiem gadiem. Par to, ka zinātnei finansējums ir jāpalielina, es domāju, vislabāk liecina vidējie skaitļi Eiropas Savienības valstīs. Tajās valstīs, kuras ir konkurētspējīgākās, ja mēs rēķinām procentos no IKP, zinātnei tiek finansēts nedaudz virs 1 procenta no iekšzemes kopprodukta... no valsts budžeta līdzekļiem. Latvijā šis līmenis ir apmēram 0,2 procenti no IKP, Igaunijā - 0,7, Eiropas Savienībā vidēji - 0,74. Salīdziniet un spriediet paši! Paldies.".
• 2012_10_22_a-seq56 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Jānim Vucānam, otro reizi.".
• 2012_10_22_a-seq55 spokenText "Godātie ministri! Cienījamie deputāti! Par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par nekustamā īpašuma nodokli”” (Nr.386/Lp11). Likumprojekts paredz nodot pašvaldībām kompetenci noteikt nodokļa likmi no 0,2 līdz 3 procentiem no nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības. Likumprojekts to paredz nodrošināt droši vien tādēļ, ka budžeta likumprojektā ir nostiprināts iedzīvotāju ienākuma nodokļa sadalījums starp valsts budžetu un pašvaldību budžetiem proporcijā 80 pret 20, nevis 85 pret 15, kā to prasīja un joprojām prasa Latvijas Pašvaldību savienība. Līdz ar to likumprojekts, par kuru es tagad uzstājos, paredz dot pašvaldībām iespēju palielināt sava budžeta ienākumus uz nekustamā īpašuma nodokļa rēķina. Var prognozēt, ka šādu normu piemērošanas rezultāts būs nekustamā īpašuma nodokļa likmju palielināšana, sūdzības un iedzīvotāju protesti. Līdz ar to es domāju, ka šis likumprojekts negūs lielu atbalstu opozīcijas frakcijās. Tomēr es aicinu arī kolēģus deputātus no koalīcijas frakcijām apdomāt iespēju noteikt ar nekustamā īpašuma nodokli neapliekamo nekustamo īpašumu. Un vislabāk - lai tā būtu dzīvojamā platība, jo Latvijas iedzīvotāju lielam vairākumam dzīvoklis vai neliela savrupmājiņa ir vienīgā bagātība, kas ir viņu rokās. Un līdz ar to palīdzēt viņiem tomēr optimizēt savus nodokļus - tas attiecībā uz nekustamā īpašuma nodokli būtu gan taisnīgs, gan arī pragmatisks risinājums. Līdz ar to mēs veicināsim, lai pašvaldības savā rīcībā nodrošinātu turpmāk lielāku progresivitāti, apliekot nekustamos īpašumus, kas ir to pakļautībā, ar lielāku nekustamā īpašuma nodokli tiem īpašumiem, kas ir lielāki pēc savas platības vai pēc kadastrālās vērtības. Domāju, ka šis pasākums veicinās taisnīgumu sabiedrībā, un domāju, ka būtu pareizi, ja šī ideja tiktu atbalstīta ne tikai opozīcijas frakcijās, bet arī cienījamo kolēģu koalīcijas frakcijās. Paldies jums.".
• 2012_10_22_a-seq53 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Augsti godātais Ministru prezidenta kungs! Finanšu ministra kungs! Deputāti! Dāmas un kungi! Man ir neliela piezīme saistībā ar apspriežamo jautājumu, un tā ir sekojoša. Es pilnībā jums piekrītu, Vucāna kungs, ka tad, kad tiek diskutēts par valsts budžetu, tiek diskutēts arī par valsts attīstības redzējumu. Tas tā arī ir. Un šeit laikam saduras noteikta veida divas dažādas izpratnes par to, kādai tai attīstībai jābūt. Viena, ko es apzīmētu ar veco stilu un ko es varbūt personificēšu kā ministrs, būtu sekojoša: ministra galvenais uzdevums, pēc vecā stila, ir aiziet un „izplēst” vai nu no finanšu ministra, vai citiem ministriem kādu gabalu, atnest to un nomest savai nozarei, par to saņemot uzslavu, un tālāk skatīties, ko darīt nākošgad. Principiāli citādāka izpratne ir tā, ko mēs piedāvājam ar šo budžetu; proti, mēs skatāmies nevis tikai uz kādu palielinājumu, uz X procentiem vai latiem, bet uz to, kā to saistīt ar citiem būtiskiem, mainīgiem rādītājiem - tādiem kā kvalitāte un sistēmiskās izmaiņas. Tas ir tas, ko mēs jau veicam un arī veiksim savās jomās: kā piemēru sniedzot, varu minēt, ka tas ir saistībā ar pedagogu algām. Runa nav tikai un vienīgi par palielinājumu, bet arī par principiāli citādāku veidu, kā tiek uzskaitīts darbs, kā tiek motivēti skolotāji, kā tiek vērtēts viņu paveiktais un kā tas saistās ar izglītības politikas mērķiem. Tas ir svarīgs faktors, nevis vienkāršs palielinājums. Tādu pašu mēs redzam arī citās jomās. Te tika pieminēta zinātne un augstskola. Nav jēgas turpināt finansēt programmas, kuras nav kvalitatīvas. Vai ne? Palielinot vienkārši finansējumu un neskatoties, kam tas ir domāts, nav jēgas turpināt finansēšanu, ja nav skaidrs un saprotams, cik kvalitatīva ir mūsu zinātne. Šie darbi ir jāizdara, un tad mēs varēsim daudz mērķtiecīgāk finansēt, jo neaizmirsīsim, dāmas un kungi, ka valsts budžets jau sen Latvijai vairs nav vienīgais avots, no kura mūsu sabiedrība un ekonomika dzīvo! Valsts budžets, manuprāt, drīzāk jau ir veids, kā atbalstīt to, kas mums ir konkurētspējīgs jau cīņā par citiem resursiem, kas ir Eiropas Savienības un citi. Ņemsim to vērā arīdzan! Tas ir jautājums ne tikai par to, kā sadalīt mums pienākošos līdzekļus, bet arī par to, kā mēs varam veicināt attīstību. Paldies jums! (Aplausi.)".
• 2012_10_22_a-seq52 spokenText "Paldies. Vārds izglītības un zinātnes ministram Robertam Ķīlim.".
• 2011_12_15-seq551 spokenText "Paldies. Vārds izglītības un zinātnes ministram Robertam Ķīlim.".
• 2012_10_22_a-seq51 spokenText "Augsti godātais Prezidij, premjer, ministri, kolēģi un visi, kuri seko līdzi sēdei! Pēdējās dienās būtībā neatņemama ikdienas sastāvdaļa manā dzīvē, tāpat kā, pieļauju, jūsu daudzu darba dzīvē, ir 2013.gada budžets, tātad likumprojekts „Par valsts budžetu 2013.gadam”. Es izlasīju šo likumprojektu - un, jāsaka, ļoti rūpīgi izlasīju! - un atzīmēju tās lietas, kas mani ieinteresēja, un arī tās lietas, kuras jau daudzi iepriekšējie runātāji akcentēja savās uzrunās. Mana runa būs diezgan vispārīga, bet par dažām lietām - ļoti konkrēta. Es negribētu nedz izcelt, nedz arī īpaši kritizēt nevienu ministriju un nevienu to padotībā esošu institūciju, bet būtiskākie secinājumi tomēr ir tādi, kam es gribētu pievērst jūsu uzmanību, - ka ir tiešām ministrijas, kas ir ļoti taupīgi plānojušas un ļoti paškritiski piegājušas budžeta izstrādei, bet ir diezgan daudz ministriju, kurām tomēr tā tērēšanās kāre ir bijusi lielāka nekā kolēģu ministrijām. Es gribētu akcentēt arī to, ka šeit ļoti daudzi pieminēja atalgojuma jautājumus un vairāki runātāji izcēla tieši izglītības sektoru. Jā, viennozīmīgi paldies visiem, kuri pie šī jautājuma ir strādājuši un atbalstījuši ierosinājumu, lai izglītības sektorā strādājošajiem mēs varētu paaugstināt algas. Tomēr es vēlētos uzsvērt, ka praktiski visās ministrijās un to padotībā esošajās iestādēs atalgojuma politika ir bijusi ar pozitīvu tendenci - ka tas tiek paaugstināts. Un arī apdrošināšanas jautājumi virknē ministriju ir iestrādāti. Tā ka šeit es gribētu uzsvērt, ka ne tikai izglītības sektorā, bet arī pārējos sektoros nākamā gada budžetā ir paredzēti algu paaugstinājumi. Trešais, par ko es gribētu teikt, ir tas, par ko man visvairāk ir salīmētas šīs krāsainās lapiņas un sarakstīti mani komentāri. Virknē ministriju ir projekti, programmas, pilotprojekti, par kuriem gribētos tiešām dzirdēt komentāru par to lietderību, kā arī par izmaksu pamatotību. Un es arī gribētu teikt līdz ar to paldies ministrijām par paveikto darbu, paldies Ministru kabinetam par paveikto darbu, jo šeit, kā es jau minēju, ir gana daudz pozīciju, no kurām varēs izvēlēties, lai uz otro lasījumu iesniegtu priekšlikumus, kas ir saistīti ar sportu, zinātni, profesionālo izglītību, mācību līdzekļiem, speciālo izglītību, brīvpusdienām un augstāko izglītību. Un es arī domāju, ka būs virkne pozīciju, no kurām izvēlēties, lai mēs varētu parūpēties arī par daudzkārt runās jau minēto parādu atdošanas jautājumiem. Savukārt nobeigumā es gribētu arī aicināt ministrus strādāt pie tā, lai valsts institūciju, pašvaldību un to padotībā esošo institūciju budžeti būtu publiski pieejami, lai tie būtu uzrakstīti iedzīvotājiem saprotamā, skaidrā valodā, jo es pieļauju, ka arī daudziem no mums, klātesošajiem, lai šo budžetu saprastu... saprastu to, kas ir kas, bija gana daudz jāstrādā. Tāpēc man ir aicinājums - jo mēs zinām, ka ministrijās budžeti ir daudz skaidrākā valodā un koncentrētākā versijā pieejami, - parūpēties par to, lai tie būtu pieejami ikvienam valsts iedzīvotājam un lai mēs būtu „caurspīdīgāki”, atklātāki un savam vēlētājam draudzīgāki. Paldies par uzmanību. (Aplausi.)".
• 2012_10_22_a-seq49 spokenText "Labdien! Necelsies gan, Smiltēna kungs! Vismaz noteikti atturēsimies pirmajā lasījumā, bet otrajā lasījumā, kā nu izdosies mums ar priekšlikumiem... Šodien vienā no laikrakstiem bija lasāma Augstākās tiesas priekšsēdētāja Bičkoviča intervija, kurā cita starpā bija teikts, ka mūsu sodi ir par bargiem. To pašu šeit no tribīnes ir teikuši vairāki runātāji, un, protams, tam var piekrist. Bet, lai šāda sodu politika būtu, valstī ir vajadzīgs ļoti spēcīgs probācijas dienests un viss tas, kas ar šo lietu ir saistīts. Taču šobrīd Valsts probācijas dienestam ar likumu ir atņemtas iespējas un tiesības pildīt savas likumā noteiktās funkcijas! Lai šis dienests varētu šīs funkcijas atjaunot, ir nepieciešami nieka 375 tūkstoši, un tad dienesta darbinieki varētu atkal nodarboties ar ieslodzītajiem cietumos, varētu nestrādāt saīsinātu darba nedēļu - nu, vārdu sakot, darīt visu, lai šie noziedznieki... lai tad, kad viņi atgriezīsies uz ielas, viņi būtu vairāk vai mazāk socializēti. Pirms vairākiem gadiem Latvijā darbojās deviņi Valsts probācijas dienesta finansēti ieslodzīto rehabilitācijas centri, kurus valsts daļēji apmaksāja. Šobrīd ir palicis vairs tikai viens, un tam valsts nemaksā ne kapeiku! Tā ka mēs attiecīgus grozījumus noteikti sniegsim. Mēs runājam par to, ka Valsts ieņēmumu dienesta darbiniekiem vajadzētu 2 miljonu latu prēmiju par cīņu ar ēnu ekonomiku. Protams, var būt, ka viņiem vajag šos 2 miljonus, bet... Mums ir tāda iestāde kā Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienests. Tajā strādā mazliet vairāk par 10 cilvēkiem, kuri valstij gada laikā atdod vismaz dažus miljonus latu, taču viņiem, viņu algu izlīdzināšanai mēs nevaram atrast 14 tūkstošus latu visa šī gada laikā! Tā ka arī šajā sakarā grozījums noteikti būs. Izmantojot gadījumu, ka šeit ir Ministru kabineta locekļi, es gribētu aicināt viņus sākt pildīt arī savus, teiksim tā, sabiedrības locekļu pienākumus šā veiksmes stāsta, teiksim tā, visā pasākumā un varbūt izbeigt savas kredītbrīvdienas un sākt atmaksāt reiz paņemtos kredītus. Kamēr desmitiem tūkstošu cilvēku met ārā no viņu dzīvokļiem un īpašumiem dažu tūkstošu latu parādu dēļ, ir daži Ministru kabineta locekļi (nu, nesaukšu vārdā), kuri jau četrus piecus gadus bauda kredītbrīvdienas. Ja jau no ministra algas nespēj samaksāt kredītus, tad ko tad lai dara tie vienkāršie cilvēki? Kādu piemēru viņi tādā veidā redz? (Starpsaucieni: „Uzvārdus! Uzvārdus!”) Nu, varbūt otrajā lasījumā... Un noslēgumā - par to algu eiforiju jeb par tām algu dzīrēm. Es gribētu atgādināt, kurš tad šajā valstī uzsāka algu dzīres. Vai tas nebija Einars Repše, kura pirmais pasākums Ministru prezidenta amatā bija šo algu dubultošana? (No zāles dep. I.Čepāne: „Nu beidz!”) Bija gan! No tūkstoša uz diviem tūkstošiem. (Starpsaucieni zālē.) Un Repšes finanšu ministrs bija Dombrovska kungs tajā laikā. (Starpsaucieni zālē.) Paldies.".
• 2012_10_22_a-seq47 spokenText "Kolēģi! Es vēlos pievērst jūsu uzmanību iepriekš minētajai paciņai, un es domāju, ka kolēģis varbūt nepamanīja, bet kaut ko noklusēja. Proti, šī ir Latvijas manta, ražota tepat Zemgalē (Rāda paciņu. Zālē starpsaucieni.) - mūsu maizes klētī, proti, „Dobeles Dzirnavnieks” ir tās ražotājs. Un es domāju, ka šī manta ir pierādījums tam, ka faktiski mūsu lauksaimnieki ir spējīgi pabarot Latviju, turklāt arī vēl kļūt par mūsu eksporta dzinējspēku. Un tādēļ es budžeta kontekstā vēlējos akcentēt dažas, svarīgākās, Zemkopības ministrijas pozīcijas, kas, manuprāt, vēl vairāk uzlabos mūsu zemnieku konkurētspēju un arī ražošanu. Īpaši vēlos vērsties pie kolēģiem no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas un teikt: piemēram, Dūklava kungs, jūs taču nebūsiet „pret” (No zāles dep. J.Reirs: „Viņš jau neklausās par budžetu!”), ka beidzot ir atgriezts bāzes finansējums meliorācijai. Šobrīd bāzes finansējums būs 1,5 miljoni latu, plus 570 tūkstoši ir iedoti meliorācijai. Jūs pats ļoti labi zināt, kāda ir situācija Latvijā un cik nozīmīgi tas ir mūsu zemniekiem. Tāpat Brigmaņa kungs, kura gan nav uz vietas, bet es domāju, ka arī viņš nevarētu nobalsot „pret” budžetu, zinot, ka 800 tūkstoši latu ir piešķirti tik daudz jau pārrunātajai un zemnieku minētajai nepieciešamībai apdrošināt sējumus. Tāpat diezgan garās un grūtās sarunās Briselē mēs esam panākuši akceptu no Eiropas Savienības, ka mums ir iespēja papildus maksāt arī valsts tiešmaksājumus - un Zemkopības ministrijas budžeta sadaļā tie ir 42 miljoni latu -, kas ir paredzēti tieši zemniekiem. Es domāju tā: kaut vai šīs trīs lietas vien minot un dzirdot, jums tiešām necelsies roka balsot „pret” šo budžetu. Paldies. (Aplausi.)".
• 2012_10_22_a-seq45 spokenText "Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Šodien Veselības ministrija tika pieminēta tikai kontekstā kā viena no sastāvdaļām, kurā ir plānots risināt demogrāfisko problēmu. Savukārt man gribētos parunāt par Veselības ministrijas kā nozares budžetu. Nu pirmām kārtām mēs visi zinām to, ka finansējums ir ļoti zems un ka 3,1 procents no IKP - tas ir ļoti tālu no tā, kas tika solīts priekšvēlēšanu gaisotnē. Es ļoti labi atceros: es piedalījos tiešraidē, un tieši oponenti no VIENOTĪBAS solīja... Mēs solījām 4 procentus 2014.gadā, bet oponenti no VIENOTĪBAS sita sev pie krūtīm un solīja, ka būs 4,5 procenti. Bet 4,5 procenti, cik man ir zināms, ir plānoti tikai 2020.gadā. Nu kā var nesolīt? Protams, mēs vienmēr varam teikt... mēs varam dot, cik daudz gribam Veselības ministrijai, tā „apēdīs”, bet vajadzētu iekšienē pārstrukturēt šo nozari. Pagājušajā gadā pēc budžeta pieņemšanas mēs atklājām to, cik nevienlīdzīgs ir ambulatorais finansējums dažādos reģionos. Piemēram, salīdzināsim pilsētas - Jēkabpili un Valmieru. Jēkabpilī - 6 lati uz vienu iedzīvotāju, Valmierā - 22 lati, Aizkrauklē - 5 lati, Dobelē - 22 lati. Gada sākumā Sabiedrības veselības apakškomisija - pievērsiet tam uzmanību! - uzrakstīja vēstuli Veselības ministrijai ar lūgumu: kad tiks gatavots nākamais budžets, izlīdziniet! Un ko mēs secinājām pagājušajā reizē Sabiedrības veselības apakškomisijā? Viss palicis tāpat, kā bija iepriekš. Un tas nozīmē tikai to, ka atkal ir „savējie”, ka ir labie un sliktie. Cienījamie kolēģi, aicinu jūs neatbalstīt budžetu!".
• 2012_10_22_a-seq43 spokenText "Cienījamās dāmas! Godātie kungi! Es pieļauju, ka šis budžeta projekts ir labākais no risinājumiem - tāds, kādu ir iespējams izveidot šodien Latvijā. (No zāles: „Vienmēr var labāk!”) Es saprotu, ka budžets - tie vienmēr ir iespēju ierobežojumi, mūsu plānu, vēlmju ierobežojumi. Nu tāda ir tā situācija! Taču man rodas vairāki jautājumi, kad paskatos valsts konsolidētā budžeta izdevumu funkcionālajā sadalījumā. Kādēļ, piemēram, Eiropas Savienības rekomendācijas pildot, mēs esam pirmajās rindās, bet NATO ieteikumus un savus solījumus mēs nepildām? Kā jau atzīmēja iepriekš kolēģi deputāti, piemēram, par to pašu aizsardzību... Man karavīri jautā... Pieņēmām valsts aizsardzības koncepciju, kur bija noteikts, ka pakāpeniski mēs tuvosimies 2 procentiem no iekšzemes kopprodukta. Reāli, ja paskatās, kā iet pa gadiem, mēs no šā mērķa attālināmies: šogad - 0,9 procenti, taču 2015.gadā - 0,7 procenti. Kāpēc? To jautā ne tikai mūsu karavīri. To jautā arī mūsu kolēģi no citām valstīm. Var jau skatīties arī citas sadaļas. Teiksim, ir, kā to jau šeit atzīmēja, arī par zinātni, izglītību jautājumi. Es biju Cēsu ģimnāzijā. Man skolotāji un vadība uzdeva jautājumu par to, vai algas tiks pieliktas. Jā, tiks! Mums ir runāts par to, ka tiks pieliktas. Bet jautājums bija konkrēti par to, ka šogad - šinī tabulā šāds sadalījums ir - izglītībai paredzēti 464 miljoni, taču 2015.gadā - tikai 387,8 miljoni. Samazinājums! Nu kā tad mēs to pildīsim, kā tās algas palielināsim, no kā? Man nebija atbildes. Man ir lūgums plašsaziņas līdzekļos paskaidrot mūsu vēlētājiem, kā tad tomēr tiks pildīti tie mūsu solījumi. Ja paskatāmies funkcionālajā sadalījumā, kur finansējums tiek palielināts vai samazināts, tad redzam, ka lielākoties visur, salīdzinot ar mūsu kaimiņvalstīm, mēs... no iekšzemes kopprodukta mums ir mazāk iedalīts gan aizsardzībai, gan zinātnei, gan izglītībai. Tad rodas jautājums: kur ir vairāk? Nu, kā es redzu, vairāk ir vispārējiem valdības dienestiem: šogad ir apmēram 604,7 miljoni, bet 2015.gadā būs 775,247 miljoni. Es saprotu - visam ir izskaidrojums. Droši vien šeit arī ir visi tie, kas var paskaidrot, bet to vajag skaidrot arī vēlētājiem, jo vēlētāji uzdod jautājumus! Lai mēs prastu arī paskaidrot un lai vēlētāji saprastu, kādēļ ir tāda situācija! Paldies.".
• 2012_10_22_a-seq41 spokenText "Godātie Ministru prezident, ministri, cienītā Prezidija priekšsēdētājas kundze! Deputāti! Es gribētu parunāt vēl par sabiedriskā darba... sabiedriskā sektora darba samaksas palielināšanu. Tagad vidējā darba samaksa šajā sektorā (pēc 2012.gada otrā ceturkšņa Latvijas statiskas datiem) ir 520 latu, bet vidējā darba samaksa privātajā sektorā, tas ir, uzņēmējdarbības sektorā, ir 459 lati, kas ir par 13,3 procentiem zemāka. Eiropas valstu statistika liecina tieši par pretējo. Privātajā sektorā vienmēr vidējā darba samaksa ir augstāka. (No zāles dep. J.Reirs: „Arī Rīgas domē?”) Vēl vairāk paaugstinot darba samaksu, mēs nelabvēlīgi ietekmējam privātā sektora darba samaksas konkurētspēju. Tad ir jautājums: kurš strādās privātajā sektorā un nodrošinās valsts nodokļu ieņēmumus? (No zāles dep. J.Reirs: „Rīgas Ūdens!”) Man ir arī lielas šaubas par ekonomiskās krīzes pārvarēšanu. Viens fakts. Valsts parāds Latvijā no 2009.gada palielinājies par 1 miljardu 467 miljoniem latu jeb par 35 procentiem un ir sasniedzis 5 miljardus 607 miljonus latu. Varbūt, balstoties uz šo palielināšanos, ir pārvarēta ekonomiskā krīze valstī? Gribu pievērst jūsu uzmanību likumprojektam „Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2013.-2015.gadam”. Tā 3.pantā ir norādīts: „Izstrādājot turpmāko gadu vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojektus, ņemot vērā valsts ekonomisko situāciju un valsts budžeta iespējas, nodrošināt pakāpenisku virzību uz Valsts aizsardzības koncepcijā noteikto indikatīvo mērķi - sasniegt valsts aizsardzības finansējuma apmēru līdz 2 procentiem no iekšzemes kopprodukta līdz 2020.gadam.” Kāpēc? Tālāk. Nevienā pantā mēs neredzam valsts pienākumus pret Latvijas iedzīvotājiem - piemēram, noteikt nodarbināto iedzīvotāju skaita palielināšanu Latvijas darba tirgū vai sasniegt zinātnes inovācijas projektu un izstrādņu finansējuma apmēru līdz 2 procentiem no iekšzemes kopprodukta līdz 2020.gadam. Tāda valdības pieeja budžeta sastādīšanai pēc būtības spītīgi vērsta uz ārvalstu investoru un citu prasību nodrošināšanu, nevis aizstāv Latvijas iedzīvotāju intereses. Un pēdējais. Kopš 2009.gada netiek veikta pensiju indeksācija, bet patēriņa minimuma grozs mēnesī ir palielinājies no 168 latiem līdz 173 latiem, tas ir, par 3,1 procentu. Visneaizsargātākā ļaužu grupa - pensionāri - kļūst no nabadzīgiem par ubagiem, tērējot pēdējo naudu medikamentiem, kas kļūst dārgāki. Paldies.".
• 2012_10_22_a-seq39 spokenText "Godātā priekšsēdētājas kundze! Godātais Ministru prezidenta kungs! Ministri, kolēģi, dāmas un kungi! Es runāšu par diviem jautājumiem. Vispirms par Civilprocesa likuma grozījumiem. Mums jāskatās, vai patiešām šis nodevu paaugstinājums ir atbilstošs Satversmes 92.pantam un Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6.pantam. Es gribu teikt, ka, izanalizējusi judikatūru, es varu apgalvot, ka no tā neizriet tiesības uz bezmaksas tiesvedību, īpaši civiltiesiskajos strīdos, jo samērīgas nodevas maksāšana nav uzskatāma par ierobežojumu tiesas pieejamībai. Tāpēc mums būtu jāvērtē, vai nodevu paaugstināšana civiltiesisko strīdu jomā ir samērīga. Pēdējās būtiskās izmaiņas likumā bija 2004.gadā. Un kāda ir pašreizējā situācija? Pašreizējā situācija saskaņā ar CPL 34.panta pirmo daļu. Piemēram, par prasību, kas novērtējama naudas summā līdz 1000 latiem, ir maksājama valsts nodeva, kas ir 15 procenti no prasības summas, bet ne mazāk par 50 latiem. Tālāk: ja prasības summa ir no 100 001 lata līdz 500 000 latiem, tad nodeva ir 1290 lati plus 0,3 procenti no prasības summas, kas pārsniedz 100 000 latu. Ja ir vairāk par pusmiljonu, tad nodeva ir 2490 latu plus tikai 0,05 procenti no prasības summas, kas pārsniedz 500 000 latu. Un līdz ar to mēs redzam, ka šādos gadījumos, kā to rāda šie piemēri, ir 50 vai pat 300 reižu mazāk nekā prasībām līdz 1000 latiem. Un ko šāda situācija veicina? Šāda situācija veicina tā saukto stratēģisko sūdzību iesniegšanu ar mērķi patiešām novilcināt saistību izpildi. Diemžēl tiesas arī dažkārt nav vēl īsti izpratušas šo stratēģisko sūdzību jēgu un nozīmi un patiešām šādas lietas tiek ierosinātas. Mēs parasti skatāmies uz Igauniju... Nu, kolēģi, izlasiet! Ja jums liekas, ka šeit ir nesamērīgi, tad paskatieties, kādas ir šīs nodevas Igaunijā, - četras reizes lielākas! Kādas ir nodevas Lietuvā? Arī tur tās ir vairākkārt lielākas! Šiem likuma grozījumiem atbalstu ir izteikusi arī Ārvalstu investoru padome. Mēs zinām, ka tiks Mediācijas likums pieņemts, un iespējams, ka tad varēs vienoties bez šādu nodevu samaksāšanas. Tā ka es aicinu šo likumprojektu atbalstīt. Otru jautājumu, par ko es gribu runāt pavisam nedaudz, man izraisīja Līdakas kunga uzstāšanās. Līdakas kungs teica, ka šis budžets esot kā kuģis, kas ir grāmatvediski pelēcīgs. Es gribētu viņam atgādināt, ka viņš tajā laikā arī bija šeit, Saeimā, kad šie budžeta kuģi... Varētu teikt, ka uz budžeta rēķina valsts aparātam bija neaptveramas dzīres! Un es esmu saglabājusi, līdzi paņēmusi 2004.gada, 2008.gada ministriju centrālo aparātu atalgojuma analīzi. Tajā laikā, kā zināms, Zaļo un Zemnieku savienība, Līdakas kungs, bija koalīcijā. Paskatīsimies, kāds 2008.gadā, kad tā dzīru kulminācija bija sasniegusi apogeju, bija atalgojums centrālajā aparātā! Daži piemēri. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā vidējā darba alga - vidējā uz vienu cilvēku! - bija 1604 lati. Turklāt izdevumi uz vienu darbinieku - gandrīz 3000 latu. Zemkopības ministrijā, kur vienmēr jūsējie ir bijuši tie galvenie, vidējā alga - 1311 lati, izdevumi uz vienu darbinieku - 2981 lats. Paskatīsimies Finanšu ministriju: vidējā darba alga mēnesī - 1162 lati, un izdevumi uz vienu darbinieku - 2471 lats. Diemžēl... Es vienmēr esmu izrādījusi zināmu satraukumu, būdama arī opozīcijā, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā tajā laikā, kad Vējoņa kungs bija ministrs, vidējā alga bija tikai 1040 latu uz vienu darbinieku un izdevumi vienam darbiniekam - 2086 lati. Un šodien ļoti nepatiesi... Manuprāt, tiek izplatīts tāds mīts, ka nekas valsts pārvaldē šajos gados nav darīts. Es gribētu teikt, ka valsts budžeta iestādēs vidējais nodarbināto skaits 2012.gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar šīm dzīrēm 2008.gadā, ir samazinājies no 79 tūkstošiem uz 58,1 tūkstoti nodarbināto jeb par 26,1 procentu... par 20,6 tūkstošiem nodarbināto. Izdevumi atlīdzībai šā gada otrajā ceturksnī (salīdzinājumā ar 2008.gada otro ceturksni) ir samazinājušies no 237,3 miljoniem uz 154 miljoniem latu. Tātad kāds ir samazinājums? Mēs katrs varam izrēķināt, ka tas ir 35 procenti. Un tāpēc nerunāsim, ka šeit - valsts pārvaldē - notiek kaut kādas dzīres, ka valsts pārvaldē tiek palielinātas algas. Kam tad tiek palielinātas algas? Algas tiek palielinātas visupirms pedagogiem. Kaut arī nedaudz, bet šīs algas tiek palielinātas. Algas tiek palielinātas arī sociālajā jomā strādājošiem, kur šīs algas ir mazas. Algas ir jāpalielina arī tieslietu sistēmā un prokuratūrā esošajiem darbiniekiem, kuri gatavo dažādus nolēmumus, kuri gatavo spriedumu projektus, un tāpēc, manuprāt, nevajadzētu šo lietu pārspīlēt, un katrā ziņā arī populismam ir savas robežas. Paldies par uzmanību! Es aicinu atbalstīt šo budžetu. (Aplausi.)".
• 2012_10_22_a-seq37 spokenText "Augsti cienījamā priekšsēdētājas kundze! Deputāti! Ministri! Es runāšu par budžetā iekļautajiem Civilprocesa likuma grozījumiem Nr.382. Ar tiem krietni - par 50 procentiem - ir paredzēts arī palielināt valsts nodevas par prasības celšanu tiesā. Mērķi ir cēli. Pirmais - ierobežot personu tiesības griezties tiesā, lai meklētu savu aizskarto tiesību aizsardzību, jo, lūk, viņas ļaunprātīgi tiesājas nolūkā izvairīties no kreditoru saistību izpildes. Nu, ziniet, varbūt mēs vispār aizliegsim tiem „ļaunprātīgajiem” parādniekiem griezties tiesā un atstāsim šo iespēju tikai un vienīgi hipotekārajiem kreditoriem, lai viņi ātrāk īstenotu savu īsto mērķi - pārrakstītu palikušos Latvijas īpašumus uz sava vārda. Un otrais - palielināt atalgojumu tiesu darbiniekiem par 40 latiem mēnesī. Es vēlos atgādināt, ka šīgada augustā bija konstatēts, ka Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesā skaitījās fiktīvie darbinieki. Tātad faktiski strādājošo darbinieku skaits šajā tiesā bija pietiekošs. Vai kopš augusta - trīs mēnešu laikā - šis jautājums tika izvērtēts Tiesu administrācijā vai Tieslietu ministrijā? Nē! Vai nebūtu lietderīgāk pārskatīt darbinieku štatu sarakstu attiecīgajās tiesās un samazināt to? Un tieši šos līdzekļus izmantot pārējo darbinieku algu palielināšanai, nevis uzlikt šo nastu uz mūsu iedzīvotāju pleciem. No vienas puses, tika ieplānots ierobežot cilvēkiem brīvu pieeju tiesai, lai tādējādi samazinātu, kā ir norādīts anotācijā, lietu skaitu tiesās, bet, no otras puses, darbiniekiem, kuriem rezultātā būs mazāk darba, algu palielināt. Paradoksāla loģika, vai ne? Jo mazāk darba, jo vairāk par to jāmaksā. Es vēlos atgādināt, ka vidējā alga Latvijā ir 300-400 lati mēnesī. Mēs esam 3.vietā Eiropā bezdarba līmeņa ziņā. Mūsu iedzīvotāji nav spējīgi nokārtot savas saistības pret kredītiestādēm, jo mūsu valstī nav iespējams nopelnīt naudu. Par lielām parāda summām valsts nodevas patlaban sastāda divus, trīs tūkstošus latu un pat vairāk. Vai Latvijas tiesām jābūt pieejamām tikai turīgajiem? Ziniet, mūsu valstī ir izveidojusies īpaša labas pārvaldības prakse. Budžets tiek veidots no soda sankciju, nodevu, nodokļu bezgalīgas palielināšanas, nevis to racionālas sabalansēšanas. Un valdošie ar šādu rīcību apzināti izveido nelabvēlīgus apstākļus mūsu iedzīvotāju dzīvei, bet pēc tam cīnās par papildu līdzekļiem seku novēršanai - demogrāfijas problēmām, emigrācijas mazināšanai un tā tālāk. Ja jūs tiešām rūpējaties par savu tautu, tad dariet to, bet nepieņemiet šādus likumus - nepamatotus un pat bīstamus. Paldies.".
• 2012_10_22_a-seq35 spokenText "Cienītās deputātes un godātie deputāti! Godātais Ministru prezidenta kungs! Ministri! Katram no mums, skatoties 2013.gada budžetu, ir savas jutīgās jomas, kas saistās ar mūsu saitēm ar vēlētājiem, ar mūsu pamatprofesiju, ar profesionālajām organizācijām un arī ar citām nevalstiskajām organizācijām, ar kurām mēs esam saistīti. Taču vienlaikus valsts budžeta pieņemšana ir tā reize, kad, noklausoties valdības vadītāja un vismaz dažu ministru ziņojumus, mums ir iespēja mēģināt saprast valdības piedāvāto valsts vidēja termiņa un ilgtermiņa attīstības loģiku un to, vai kārtējā gada budžets ir saskaņots ar šiem vidēja termiņa un ilgtermiņa mērķiem. Līdz ar to debates par valsts kārtējā gada budžetu ir arī debates par valsts uzturēšanai un sabalansētai attīstībai paredzēto līdzekļu saprātīgu izvietošanu un arī par saprātīgiem šo līdzekļu savākšanas mehānismiem, lai nodrošinātu iespēju tiem cilvēkiem, kuri ir strādāt griboši, atrast darba iespējas un līdz ar to arī savas ģimenes uzturēšanas iespējas tepat Latvijā, lai, izmisuma pārņemtiem, viņiem nevajadzētu doties darba meklējumos svešatnē. Šodien no Ministru prezidenta un arī finanšu ministra dzirdējām, ka ekonomiskā attīstība ir noteikta kā augsta līmeņa prioritāte 2013.gada valsts budžetā. Savukārt, noklausoties gan premjera, gan finanšu ministra, gan arī Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja biedra ziņojumus, man ir radies priekšstats, ka valdībai, veidojot nākošā gada budžetu, liekas, ka pietiek ar to, ka tā spēlējas ar procentu likmēm, ar procentpunktiem, minot to, ka mums ir priekšlaicīgi jāatdod valsts parāds; ka ar to pietiek, lai ekonomiskā attīstība notiktu pati par sevi. Godātie kungi, diemžēl tā nenotiek! (No zāles: „Un dāmas?” Zālē smiekli.)... Finanšu ministrs un premjers mums ir kungi, es vēršos pie viņiem. Lai vadītu valsti uz noteiktu mērķi, ar to saprotot minēto ekonomisko attīstību, ar šīm sarunām par procentiem ir par maz. Ir jābūt skaidrībai par to, kas ir svarīgākās sviras attīstības nodrošināšanai. Šajā kontekstā gribu teikt, ka 2013.gada budžets, manā redzējumā, nav nekāds pēckrīzes vai attīstības budžets. Tas joprojām ir akūtu sociālo problēmu un krīzes cirsto brūču daļējas ārstēšanas budžets. Kas ļauj man to apgalvot? Skaidrs indikators tam, vai valsts budžets ir vērsts uz tautsaimniecības attīstību, ir finansējums izglītībai un zinātnei. Jā, valdības pārstāvji savos ziņojumos minēja to, ka 2013.gadā tiek nodrošināts finansējums vispārējās izglītības pedagogu minimālā atalgojuma palielināšanai, kā arī dažu citu pedagogu grupu atalgojuma palielināšanai. Taču tajā pašā laikā šajā budžetā trūkst apmēram 3,6 miljonu latu, lai par 10 procentiem nodrošinātu finansējuma paaugstināšanu Latvijas mūzikas skolu un mākslas skolu pedagogiem. Nenosegta ar atbilstošiem finansējumiem ir palikusi arī pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu darba samaksa par izglītības programmu īstenošanu, ko nosaka Izglītības likums. Īpašs stāsts ir par finansējumu zinātnei un augstākajai izglītībai un par finansiālo nodrošinājumu iecerētajām reformām šajās jomās, par kurām atbildību ir uzņēmusies Reformu partija. Domāju, ka Izglītības un zinātnes ministrijas prasītā finansējuma nepiešķiršana zinātnei un augstākajai izglītībai 2013.gada budžetā ir saistīta ar to, ka Izglītības un zinātnes ministrija kopā ar Ekonomikas ministriju nav spējušas valdības vadītājam un finanšu ministram piedāvāt sakarīgu modeli, kaut vai rīkojoties pēc Skandināvijas valstu un mums līdzās esošās Igaunijas piemēriem, - piedāvāt tādu modeli, kas skaidri parādītu, kā investīcijas zinātnei tiek atražotas tautsaimniecībā. Vēl vairāk! Arī šīgada budžetā un nākošā gada budžetā tādi instrumenti kā kompetenču centru programma, kurā tiek piesaistīti komersanti, ir palikusi bez skaidras vīzijas par finansējuma piesaisti un par iespējamo atdevi no šīs programmas. Vēl atsevišķs temats ir par to, ka rīcība, kas Ministru kabinetam noteikta dažādos likumos, tiek ignorēta, sastādot kārtējo... kārtējā gada valsts budžetu. Tā, piemēram, Zinātniskās darbības likuma 33.panta otrā daļa nosaka to, ka Ministru kabinetam katru gadu, sastādot valsts budžetu, zinātniskās darbības nodrošināšanai ir jāparedz finansējuma pieaugums par 0,15 procentiem no iekšzemes kopprodukta. Elementāri aprēķini rāda, ka tā summa, kas būtu papildus jāparedz klāt zinātniskās darbības nodrošināšanai 2013.gadā, ir apmēram 24 miljoni latu. Kopumā piešķirtais finansējums šajā jomā ir apmēram 4 miljoni latu - 4,2 miljoni. Tas ir sešas reizes mazāk, nekā būtu jāpieliek klāt. Tātad principā piešķirta ir septītā daļa no tā finansējuma, ko paredz Zinātniskās darbības likums, kaut vai tikai šis viens pants. Tāpat Augstskolu likuma 76.panta septītā daļa paredz, ka no 2013.gada vidus finansējuma pieaugumam augstākajā izglītībā attiecībā uz budžeta vietu dotāciju būtu jāpalielinās par 0,25 procentiem no iekšzemes kopprodukta. Šī norma gan stājas spēkā no nākošā gada vidus, bet tā, neapšaubāmi, skar 2014. un 2015.gada budžetus, par kuriem mēs gan šodien, gan arī otrajā lasījumā balsosim. Arī šis finansējuma pieaugums atbilstošajā budžetā nav paredzēts. Es jau minēju to, ka nav paredzēts finansējums pirmsskolas izglītības programmu nodrošināšanai. Šeit ir skaidra zona par to, ko var darīt, gatavojot budžetu otrajam lasījumam. Es saprotu, ka summas ir pietiekami lielas, bet katrā ziņā Latvijas zinātne ir pelnījusi, lai tā netiktu atstāta bada nāvei, jo tādā gadījumā arī valstij, valsts tautsaimniecībai, godīgi sakot, es attīstību neredzu. Tie ir tie iemesli, kuru dēļ es pievienojos tam, ko teica mans frakcijas kolēģis Ingmārs Līdaka, kāpēc Zaļo un Zemnieku savienība atturēsies šodien balsojumā, bet mēs ļoti ceram uz saprātīgu rīcību pārpalikušajā periodā līdz budžeta sastādīšanai otrajā lasījumā, un tad jau redzēs. Paldies.".
• 2012_10_22_a-seq33 spokenText "Labdien, cienījamie klātesošie! Šis budžets ar visiem to pavadošajiem likumprojektiem droši vien nav ne labāks, ne arī diži sliktāks par pāris iepriekšējiem budžetiem. Tas ir tikpat grāmatvedisks, pareizs un, protams, pelēks. Ir arī pa kādai krāsainai „odziņai” kā, piemēram, algu dubultošana varai pakalpīgās Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļiem. Bet vispār cik akurāti, mehāniski un bezkaislīgi katram pa latiņam tika nogriezts krīzes laiku budžetos, tikpat aritmētiski un nešaubīgi katram pa kripatiņai tiek pielikts klāt, lai varētu redzēt un just, ka valdība stūrē to valsts kuģi pretī pārticībai un plauksmei. Bet vai tiešām stūrē? Pēc būtības jau tieši budžets un nodokļu likumi ir tā stūre, ar kuru valsts tautsaimniecība ir stūrējama, bet izskatās tā, ka kuģis dodas savā gaitā un stūre grozās tā ceļam līdzi. Šī budžeta pieaugums nez vai ir iepriekšējā budžeta sekas. Kuģis peld savā gaitā, reizēm varbūt pat par spīti tai stūrei, kas radusi turēties tikai taisni un stabili. Protams, stabili redzot priekšā tikai vienu mērķi - eiro, kas patiesībā ir līdzeklis mērķa sasniegšanai, nevis pats mērķis. Drīz acīmredzot tiks pieņemts jaunais Nacionālais attīstības plāns, un arī 2013.gada budžetam tā kā būtu jābūt atbilstīgam ambiciozajam ekonomiskā izrāviena sauklim, bet izrāviens un pelēcība - tās nu gan galīgi nav vienas un tās pašas lietas. Ar pelēcību izglītības un inovāciju finansējumā izrāviena nebūs, ar pelēcību veselības aprūpes un sociālās drošības finansējumā nebūs arī tā dēvētās drošumspējas. Un izrāvienu negarantēs arī tik skaļi apdziedātais eksporta fantastiskais pieaugums, ja vēl lielāks pieaugums tiek plānots importam. Un te nu jājautā: kā tad atmaksāsim to 5 miljardus lielo ārējo parādu? Zaļo un Zemnieku savienība nebalsos „pret” šo 2013.gada budžetu pirmajā lasījumā un nebalsos arī „par”. Mēs sniegsim priekšlikumus uz otro lasījumu un cerēsim, ka par spīti budžeta pelēcībai tautsaimniecības kuģis tomēr atradīs pareizo ceļu uz ekonomisko izrāvienu. (No zāles dep. J.Ādamsons: „Urā!”) Paldies.".

• first
• previous
• next