Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2012_10_22_a-seq39> ?p ?o. }

• 2012_10_22_a-seq39 type Speech.
• 2012_10_22_a-seq39 number "39".
• 2012_10_22_a-seq39 date "2012-10-22".
• 2012_10_22_a-seq39 isPartOf 2012_10_22_a.
• 2012_10_22_a-seq39 spokenAs 101.
• 2012_10_22_a-seq39 spokenText "Godātā priekšsēdētājas kundze! Godātais Ministru prezidenta kungs! Ministri, kolēģi, dāmas un kungi! Es runāšu par diviem jautājumiem. Vispirms par Civilprocesa likuma grozījumiem. Mums jāskatās, vai patiešām šis nodevu paaugstinājums ir atbilstošs Satversmes 92.pantam un Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6.pantam. Es gribu teikt, ka, izanalizējusi judikatūru, es varu apgalvot, ka no tā neizriet tiesības uz bezmaksas tiesvedību, īpaši civiltiesiskajos strīdos, jo samērīgas nodevas maksāšana nav uzskatāma par ierobežojumu tiesas pieejamībai. Tāpēc mums būtu jāvērtē, vai nodevu paaugstināšana civiltiesisko strīdu jomā ir samērīga. Pēdējās būtiskās izmaiņas likumā bija 2004.gadā. Un kāda ir pašreizējā situācija? Pašreizējā situācija saskaņā ar CPL 34.panta pirmo daļu. Piemēram, par prasību, kas novērtējama naudas summā līdz 1000 latiem, ir maksājama valsts nodeva, kas ir 15 procenti no prasības summas, bet ne mazāk par 50 latiem. Tālāk: ja prasības summa ir no 100 001 lata līdz 500 000 latiem, tad nodeva ir 1290 lati plus 0,3 procenti no prasības summas, kas pārsniedz 100 000 latu. Ja ir vairāk par pusmiljonu, tad nodeva ir 2490 latu plus tikai 0,05 procenti no prasības summas, kas pārsniedz 500 000 latu. Un līdz ar to mēs redzam, ka šādos gadījumos, kā to rāda šie piemēri, ir 50 vai pat 300 reižu mazāk nekā prasībām līdz 1000 latiem. Un ko šāda situācija veicina? Šāda situācija veicina tā saukto stratēģisko sūdzību iesniegšanu ar mērķi patiešām novilcināt saistību izpildi. Diemžēl tiesas arī dažkārt nav vēl īsti izpratušas šo stratēģisko sūdzību jēgu un nozīmi un patiešām šādas lietas tiek ierosinātas. Mēs parasti skatāmies uz Igauniju... Nu, kolēģi, izlasiet! Ja jums liekas, ka šeit ir nesamērīgi, tad paskatieties, kādas ir šīs nodevas Igaunijā, - četras reizes lielākas! Kādas ir nodevas Lietuvā? Arī tur tās ir vairākkārt lielākas! Šiem likuma grozījumiem atbalstu ir izteikusi arī Ārvalstu investoru padome. Mēs zinām, ka tiks Mediācijas likums pieņemts, un iespējams, ka tad varēs vienoties bez šādu nodevu samaksāšanas. Tā ka es aicinu šo likumprojektu atbalstīt. Otru jautājumu, par ko es gribu runāt pavisam nedaudz, man izraisīja Līdakas kunga uzstāšanās. Līdakas kungs teica, ka šis budžets esot kā kuģis, kas ir grāmatvediski pelēcīgs. Es gribētu viņam atgādināt, ka viņš tajā laikā arī bija šeit, Saeimā, kad šie budžeta kuģi... Varētu teikt, ka uz budžeta rēķina valsts aparātam bija neaptveramas dzīres! Un es esmu saglabājusi, līdzi paņēmusi 2004.gada, 2008.gada ministriju centrālo aparātu atalgojuma analīzi. Tajā laikā, kā zināms, Zaļo un Zemnieku savienība, Līdakas kungs, bija koalīcijā. Paskatīsimies, kāds 2008.gadā, kad tā dzīru kulminācija bija sasniegusi apogeju, bija atalgojums centrālajā aparātā! Daži piemēri. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā vidējā darba alga - vidējā uz vienu cilvēku! - bija 1604 lati. Turklāt izdevumi uz vienu darbinieku - gandrīz 3000 latu. Zemkopības ministrijā, kur vienmēr jūsējie ir bijuši tie galvenie, vidējā alga - 1311 lati, izdevumi uz vienu darbinieku - 2981 lats. Paskatīsimies Finanšu ministriju: vidējā darba alga mēnesī - 1162 lati, un izdevumi uz vienu darbinieku - 2471 lats. Diemžēl... Es vienmēr esmu izrādījusi zināmu satraukumu, būdama arī opozīcijā, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā tajā laikā, kad Vējoņa kungs bija ministrs, vidējā alga bija tikai 1040 latu uz vienu darbinieku un izdevumi vienam darbiniekam - 2086 lati. Un šodien ļoti nepatiesi... Manuprāt, tiek izplatīts tāds mīts, ka nekas valsts pārvaldē šajos gados nav darīts. Es gribētu teikt, ka valsts budžeta iestādēs vidējais nodarbināto skaits 2012.gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar šīm dzīrēm 2008.gadā, ir samazinājies no 79 tūkstošiem uz 58,1 tūkstoti nodarbināto jeb par 26,1 procentu... par 20,6 tūkstošiem nodarbināto. Izdevumi atlīdzībai šā gada otrajā ceturksnī (salīdzinājumā ar 2008.gada otro ceturksni) ir samazinājušies no 237,3 miljoniem uz 154 miljoniem latu. Tātad kāds ir samazinājums? Mēs katrs varam izrēķināt, ka tas ir 35 procenti. Un tāpēc nerunāsim, ka šeit - valsts pārvaldē - notiek kaut kādas dzīres, ka valsts pārvaldē tiek palielinātas algas. Kam tad tiek palielinātas algas? Algas tiek palielinātas visupirms pedagogiem. Kaut arī nedaudz, bet šīs algas tiek palielinātas. Algas tiek palielinātas arī sociālajā jomā strādājošiem, kur šīs algas ir mazas. Algas ir jāpalielina arī tieslietu sistēmā un prokuratūrā esošajiem darbiniekiem, kuri gatavo dažādus nolēmumus, kuri gatavo spriedumu projektus, un tāpēc, manuprāt, nevajadzētu šo lietu pārspīlēt, un katrā ziņā arī populismam ir savas robežas. Paldies par uzmanību! Es aicinu atbalstīt šo budžetu. (Aplausi.)".
• 2012_10_22_a-seq39 language "lv".
• 2012_10_22_a-seq39 speaker Ilma_Cepane-1947.
• 2012_10_22_a-seq39 mentions Q822919.
• 2012_10_22_a-seq39 mentions Q4294791.
• 2012_10_22_a-seq39 mentions Q37.
• 2012_10_22_a-seq39 mentions Q191.
• 2012_10_22_a-seq39 mentions Q193089.
• 2012_10_22_a-seq39 mentions Q30268570.
• 2012_10_22_a-seq39 mentions Q1807079.
• 2012_10_22_a-seq39 mentions Q1092499.