Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { ?s <http://purl.org/linkedpolitics/vocabulary/spokenText> ?o. }

• 2013_01_31-seq504 spokenText "6. - deputātes Ineses Laizānes priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 7. - komisijas priekšlikumā.".
• 2013_01_31-seq494 spokenText "Godātie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu „Grozījumi Latvijas Nacionālās operas likumā”, trešais lasījums. 1.priekšlikums ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir atbalstīts.".
• 2013_01_31-seq493 spokenText "Cienījamie kolēģi! Ir pulksten 15.30, tātad turpinām Saeimas 31.janvāra sēdi. Nākamais darba kārtības jautājums ir likumprojekts „Grozījumi Latvijas Nacionālās operas likumā”, trešais lasījums. Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāte Vineta Poriņa. Kolēģi, lūdzu, ieņemiet vietas un ievērojiet cieņu pret referētāju! Brigmaņa kungs!...".
• 2013_01_31-seq491 spokenText "Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Uldis Augulis... nav zālē, Inga Bite... nav, Ilma Čepāne... nav, Ilmārs Latkovskis... nav, Ināra Mūrniece... nav, Raimonds Vējonis... nav, Mihails Zemļinskis... ir zālē.".
• 2013_01_31-seq490 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Civilām vajadzībām paredzētu sprāgstvielu aprites likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies. Tā kā ir pienācis laiks pārtraukumam, tad lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Paldies. Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Vucānam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.".
• 2013_01_31-seq489 spokenText "Aicinu likumprojektu atbalstīt otrajā, galīgajā, lasījumā.".
• 2009_12_01-seq823 spokenText "Aicinu likumprojektu atbalstīt otrajā, galīgajā, lasījumā.".
• 2009_12_01-seq807 spokenText "Aicinu likumprojektu atbalstīt otrajā, galīgajā, lasījumā.".
• 2009_02_19-seq31 spokenText "Aicinu likumprojektu atbalstīt otrajā, galīgajā, lasījumā.".
• 2013_01_31-seq487 spokenText "Ir iesniegts viens priekšlikums - atbildīgās komisijas priekšlikums, ko pati komisija ir simtprocentīgi atbalstījusi.".
• 2013_01_31-seq486 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par piesārņojumu”” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Civilām vajadzībām paredzētu sprāgstvielu aprites likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu. Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Ainars Latkovskis.".
• 2013_01_31-seq485 spokenText "Tāpat arī lūdzu atbalstīt otrajā, galīgajā, lasījumā likumprojektu „Grozījumi likumā „Par piesārņojumu””.".
• 2013_01_31-seq483 spokenText "Tāpat arī 56. - atbildīgās komisijas izstrādātais priekšlikums, kuru lūdzu Saeimā atbalstīt.".
• 2013_01_31-seq481 spokenText "55. - Juridiskā biroja priekšlikums. Par likuma 3.pielikumu. Guvis atbalstu.".
• 2013_01_31-seq479 spokenText "54. - atbildīgās komisijas priekšlikums. To lūdzu atbalstīt.".
• 2013_01_31-seq477 spokenText "53. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Jau par likuma pielikumiem. Guvis atbalstu.".
• 2013_01_31-seq475 spokenText "Tāpat arī 52. - Juridiskā biroja priekšlikumu.".
• 2013_01_31-seq473 spokenText "51. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī par pārejas noteikumiem. Lūdzu atbalstīt.".
• 2013_01_31-seq469 spokenText "48. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā daļēji atbalstīts, iekļauts 49. - atbildīgās komisijas priekšlikumā, kuru lūdzu atbalstīt.".
• 2013_01_31-seq467 spokenText "47. - Juridiskā biroja priekšlikums. Jau par pārejas noteikumiem. Ir guvis atbalstu.".
• 2013_01_31-seq465 spokenText "46. - Juridiskā biroja redakcionālas dabas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.".
• 2013_01_31-seq463 spokenText "45. - atbildīgās komisijas izstrādātais priekšlikums par piesārņotāja pienākumiem. Komisijā, protams, lūdza atbalstīt.".
• 2013_01_31-seq459 spokenText "42. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī tas ir par kārtību, kā tiek sertificētas fiziskās personas darbam ar militāra rakstura piesārņojumu. Ir atbalstīts daļēji, iekļaujot 43. - atbildīgās komisijas priekšlikumā, kuru lūdzu atbalstīt.".
• 2013_01_31-seq457 spokenText "41. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Guva atbalstu.".
• 2013_01_31-seq456 spokenText "Deputāti atbalsta 39. un 40.priekšlikumu.".
• 2013_01_31-seq455 spokenText "Arī 39. - Juridiskā biroja priekšlikumu - komisija iekļāva 40.priekšlikumā, kuru sagatavojusi atbildīgā komisija. Lūdzu to atbalstīt.".
• 2013_01_31-seq453 spokenText "38. - Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikumu - komisija atbalstīja, iekļaujot 40.priekšlikumā.".
• 2013_01_31-seq451 spokenText "37. - Juridiskā biroja priekšlikums. Lūdzu to atbalstīt.".
• 2013_01_31-seq449 spokenText "36. - Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra Veiko Spolīša priekšlikums. Nākamie priekšlikumi attiecas uz teritorijām, kas piesārņotas ar nesprāgušu munīciju. Tātad 36. - Spolīša priekšlikumu - komisija atbalstīja.".
• 2013_01_31-seq448 spokenText "Deputāti atbalsta 34. un 35.priekšlikumu.".
• 2013_01_31-seq447 spokenText "34. - Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionālas dabas, atbalstīts, iekļaujot 35.priekšlikumā, kuru sagatavojis Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārais sekretārs Cilinskis. Lūdzu atbalstīt.".
• 2013_01_31-seq443 spokenText "32. - Juridiskā biroja priekšlikums par 32.pantu. Komisijā atbalstīts.".
• 2013_01_31-seq441 spokenText "Tāpat arī lūdzu atbalstīt 30. un 31. - Juridiskā biroja priekšlikumus.".
• 2013_01_31-seq437 spokenText "28. - Juridiskā biroja priekšlikums par atļaujas nosacījumu publicēšanu. Arī guvis komisijā atbalstu.".
• 2013_01_31-seq435 spokenText "27. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī tas komisijā atbalstīts.".
• 2013_01_31-seq433 spokenText "26. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas paredz mainīt vietām divus punktus. Lūdzu atbalstīt.".
• 2013_01_31-seq431 spokenText "25. - Juridiskā biroja priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.".
• 2013_01_31-seq429 spokenText "24. - Juridiskā biroja priekšlikums. To lūdzu atbalstīt.".
• 2013_01_31-seq427 spokenText "23. - Juridiskā biroja priekšlikums par pamatziņojuma izstrādes kārtību. Ir atbalstīts.".
• 2013_01_31-seq425 spokenText "20., 21. un 22. - trīs priekšlikumi grozījumiem 29.pantā. Komisija tos visus atbalstījusi.".
• 2013_01_31-seq419 spokenText "16. - Juridiskā biroja priekšlikums par īpašu prasību noteikšanu specifiskiem piesārņotājiem. Komisijā guva atbalstu.".
• 2013_01_31-seq417 spokenText "15. - Juridiskā biroja redakcionāls priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.".
• 2013_01_31-seq415 spokenText "14. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī tas komisijā guva atbalstu.".
• 2013_01_31-seq413 spokenText "13. - Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārā sekretāra Cilinska priekšlikums, kas liedz CO2 uzglabāšanu Latvijas ģeoloģiskajās struktūrās. Komisijā guva atbalstu.".
• 2013_01_31-seq411 spokenText "12. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas nosaka operatoru rīcību gadījumos, kad pārkāpti atļaujas nosacījumi. Komisijā atbalstīts.".
• 2013_01_31-seq407 spokenText "10. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas paredz izslēgt terminu, kurš turpmāk tekstā netiek lietots. Guva atbalstu.".
• 2013_01_31-seq403 spokenText "Arī sekojošais 8.priekšlikums.".
• 2013_01_31-seq401 spokenText "7. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā guva atbalstu.".
• 2013_01_31-seq399 spokenText "Tāpat arī 6.priekšlikums.".
• 2013_01_31-seq397 spokenText "5. - redakcionāls Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.".
• 2013_01_31-seq395 spokenText "3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbild��gā komisija to atbalstīja un iekļāva 4.priekšlikumā, kuru izstrādāja atbildīgā komisija.".
• 2013_01_31-seq393 spokenText "2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī par terminu skaidrojuma izmaiņām. Ir atbalstīts.".
• 2013_01_31-seq391 spokenText "Cienījamie kolēģi! Jūsu uzmanībai likumprojekts „Grozījumi likumā „Par piesārņojumu””. Atbildīgā komisija, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija, ir saņēmusi 56 priekšlikumus. 1. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir labojums termina „atļauja” skaidrojumā. Ir atbalstīts komisijā.".
• 2013_01_31-seq390 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Vai Ministru prezidents vēlas kaut ko piebilst? Ja ziņotājs nevēlas neko piebilst, tad šis darba kārtības jautājums ir izskatīts. Par šo jautājumu balsojums nav nepieciešams. Jautājums uzskatāms par izskatītu. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - darba kārtības sadaļa „Likumprojektu izskatīšana”. Taču, pirms mēs sākam izskatīt likumprojektus, mums ir ierosināts kārtējais darba kārtības grozījums sakarā ar likumu par pašvaldībām. Deputāti Čigāne, Kalniņš, Dombrovskis, Cilinskis un Valainis lūdz izdarīt izmaiņas 31.janvāra sēdes darba kārtībā - iekļaut tajā nodošanai komisijām likumprojektu „Grozījums Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: „Ir!”; dep. J.Urbanovičs: „Vai Prezidijs nevar sagatavot normālu darba kārtību?!”) Deputātiem ir iebildumi. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai izdarītu izmaiņas 31.janvāra sēdes darba kārtībā un iekļautu tajā likumprojektu „Grozījums Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 40, atturas - 1. Lēmums pieņemts. Tātad darba kārtība grozīta un likumprojekts iekļauts darba kārtībā. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par piesārņojumu””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Ingmārs Līdaka.".
• 2013_01_31-seq389 spokenText "Godātie kolēģi! Mani uzrunāja Cileviča kungs ar tikko teikto par daudzām un dažādām publikācijām. Dombrovska kungs! Valsts drošību lielā mērā nosaka arī tas, kā tiek maksāti nodokļi. It sevišķi šai valdībai, kas ir deklarējusi ļoti aktīvu cīņu pret nodokļu nemaksātājiem, vajadzētu jau nu ļoti sekot līdzi šai nodokļu iekasēšanas lietai. Un, ja valdības konsultants var pateikt, ka patlaban maksāt sociālo nodokli nozīmē izķēzīt naudu, tad kādus padomus valdības konsultants dod valdībai?! Paldies. (Aplaudē dep. E.Siliņa un daži citi deputāti.)".
• 2013_01_31-seq387 spokenText "Cienījamie kolēģi! Tikai dažas replikas. Paldies Ministru prezidentam par interesanto ziņojumu. Var piekrist daudzām kritiskām piezīmēm, kas jau izskanēja. Man šķiet, ka ļoti svarīgi tomēr ir atšķirt slimību no simptomiem. Un diez vai var piekrist ziņojumā apgalvotajam, ka, piemēram, referendums par divvalodību sašķēla sabiedrību. Faktiski šis referendums vienkārši parādīja... izgaismoja tās problēmas, kas jau pastāvēja, jo diemžēl, kamēr tas nenotika, valdība priekšroku deva ļoti virspusējai pieejai, ka nekādu problēmu nav. Taču, kā zināms, noliegt problēmu esamību ir pats sliktākais ceļš, kā šīs problēmas risināt. Un vai patiešām visā nopietnībā jūs, cienījamais Ministru prezidenta kungs, apgalvojat, ka vairāku, pat ne pārāk populāru, organizāciju aktīvisti patiešām varētu pāris mēnešu laikā apgāzt visu valsts politiku? Var būt, ka problēmas tomēr eksistēja, bet jūs vienkārši negribējāt vai nespējāt tās risināt? Attiecībā uz tām receptēm, kuras jūs piedāvājat problēmu risināšanai. Agešina kungs jau ļoti labi norādīja uz dažiem trūkumiem, taču te vēl varētu daudz ko papildināt, piemēram, to, ka vairākas programmas ir orientētas uz noteikta vecuma cilvēkiem, tajā skaitā uz nepilsoņiem vecumā no 18 līdz 25 gadiem. Bet, piedodiet, šai cilvēku kategorijai vairs nav valodas problēmu! Problēmas ar valsts valodu ir gados daudz vecākiem cilvēkiem, taču viņiem arī šīs ierobežotās programmas nav pieejamas. Tā ka es tomēr aicinu jūs ieskatīties dziļāk problēmas būtībā, atzīt problēmu esamību un neizlikties, ka ir daži ekstrēmistiski noskaņoti cilvēki un ka visas problēmas ir tieši viņu dēļ. Protams, radikāli noskaņoti cilvēki ir, bet patiešām, vai jūs, Cilinska kungs, patiesi uzskatāt, ka jūsu nocitētā grāmata ir vislielākais drauds Latvijas drošībai? Piedodiet, ja valsts drošību var apdraudēt ar vienu grāmatu, tad tas jau signalizē par daudz nopietnākām problēmām šajā jomā. Kā zināms, mums ir vārda brīvība, un jebkurš var brīvi paust savu viedokli, tāpēc es neredzu pamata, lai šausminātos par to. Ja šādās grāmatās ir ietverti aicinājumi uz vardarbību vai uz diskrimināciju, vai uz naida kurināšanu, tad tā ir cita lieta. Tad, protams, tiesībsargājošajām iestādēm vajadzētu ķerties klāt pie šīs lietas, bet, ja cilvēks vienkārši izsaka savu viedokli... Nu, piedodiet, tādas ir cilvēka tiesības! Protams, varētu minēt arī dažas publikācijas gan medijos, gan grāmatās, kas pauž tikpat nepieņemamus viedokļus, tikai no citas puses. Es domāju, ka to nevajadzētu darīt, jo tomēr mums jānošķir stratēģiskas nostājas no dažu marginālu grupu vai marginālu cilvēku viedokļiem. Es vēlreiz aicinu jūs, Ministru prezidenta kungs, pievērsties problēmām, nevis ārējiem simptomiem, un attiecībā uz integrācijas jautājumu „Saskaņas Centrs” nekad neatteiks jums savu palīdzību un labu sadarbību, jo diemžēl izskatās tā, ka mēs tomēr daudz vairāk zinām par šiem jautājumiem nekā esošās koalīcijas partijas un valdība. Paldies.".
• 2013_01_31-seq386 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Borisam Cilevičam. (No zāles: „Ai!”; „Āā!”)".
• 2013_01_31-seq384 spokenText "Ne par Latgali, par Lietuvu... Cienījamie kolēģi! Ziņojums, protams, ir vispusīgs, aptver visas nacionālās drošības jomas un sfēras un droši var kalpot par pamatu tālākam darbam nākotnē, jo pēc šī ziņojuma noklausīšanās sākas darbs pie papildinājumiem, pie nākamā gada ziņojuma. Ziņojumā tiek runāts arī par enerģētisko drošību, un tas principā ir ļoti labi, apsveicami, jo pēc eiro ieviešanas, pēc mūsu iestāšanās nākamajā Eiropas Savienības pakāpē, neapšaubāmi, enerģētiskā drošība kļūs ja ne par galveno, tad par vienu no prioritārajām jomām. Līdz šim brīdim mums ir gājis diezgan sarežģīti. Mēs zinām, ka pašreiz Latvija ar elektroenerģiju sevi nodrošina un to iepērk pietiekamā daudzumā. Taču aprēķini liecina, ka tuvākajā laikā mums būs nepieciešami vēl papildu resursi. Vairākus pēdējos gadus, jau ilgu laika periodu, šā iztrūkuma kompensāciju mēs saistām ar topošo Ignalinas atomelektrostacijas projektu. Taču laika posmā no iepriekšējā ziņojuma līdz šim ziņojumam ir bijuši politiski notikumi - referendumā šis projekts netika atbalstīts, ir jauna valdība Lietuvā. Principā jāuzteic valdība kaut vai par to, ka tālāka šīs problēmas attīstība notiek ciešā sadarbībā, informācijas apmaiņā. Principā tas, uz ko es gribu aicināt: mums ir nepieciešams izstrādāt alternatīvu elektroenerģijas ieguves un enerģētisko vajadzību apmierināšanas stratēģiju, jo paļauties tikai uz to, kas būs mūsu kaimiņzemē, nevar. Varbūt risinājums ir savienojumu ar Ziemeļeiropu izveidošana, lai iekļautos Ziemeļu elektroenerģijas biržā. Jebkurš iespējamais risinājums, es domāju, mūsu nacionālajai drošībai būtu ļoti svarīgs, jo paļauties uz vēja vai saules enerģiju nevar. Enerģētiskās neatkarības, enerģētiskās drošības ziņā mums ir jābūt izejai. Ja nav iespējams enerģiju saražot šeit, jābūt vismaz iespējai caur šiem savienojumiem to iegūt no alternatīviem Ziemeļeiropas avotiem. Tas varētu būt viens no ieteikumiem tālākam šī dokumenta attīstības ceļam, un par to noteikti mēs dzirdēsim nākošgad. Paldies premjerministram! Paldies visiem, kas strādāja pie šī svarīgā dokumenta tapšanas!".
• 2013_01_31-seq382 spokenText "Cienījamais Ministru prezidenta kungs! Cienījamie kolēģi deputāti! Es gribētu pieskarties tiem jautājumiem, kuri šajās debatēs vēl netika minēti. Pirmais jautājums ir par mūsu jaunatnes garīgo un fizisko veselību, par kuru aizsardzības ministrs nesen izteicās ļoti skarbi - mūsu jaunatne ir sapīpējusies, aptaukojusies un tā tālāk. Diemžēl šajā ziņojumā gan ir pieminēti sabiedroto pūliņi narkotiku apkarošanā Afganistānā, bet nemaz nav pieminēta narkomānija Latvijā. Bet narkomānija Latvijā līdzinās epidēmijai, īpaši tagad, kad Latvijā ir pilnīgi legalizēti tā sauktie vīraki jeb aromātiskie maisījumi, kas pēc būtības ir sintētiskās narkotikas, kas piemaisītas dažādām, teiksim tā, ziedēm, sausajiem maisījumiem un tā tālāk. Tie Rīgā ir pārdošanā, un daži jaunie cilvēki, izmantojot tos, galīgi zaudē prātu un izdara noziegumus. Par to nesen minēja, piemēram, Rīgas policijas vadītājs Grišina kungs. Viņš teica, ka vienīgais, ko policija var izdarīt ar šīm točkām, ir, teiksim, slēgt tās par to, ka tās neatbilst ugunsdzēsības normām, jo mums tagad Krimināllikumā trūkst panta, saskaņā ar kuru var apkarot šo tā saukto legālo narkomāniju. Man šķiet, ka tas pārvēršas par lielu problēmu Latvijas mērogā un ka par to ir jārunā, bet diemžēl jūsu ziņojumā nemaz nav minēts iekšlietu konteksts, tur nav informācijas par noziegumiem, kas apdraud cilvēkus uz ielas, to statistikas. Manuprāt, tieši tie ļoti apdraud Latvijas cilvēkus, vairāk nekā mītiskie Krievijas stratēģiskie bumbvedēji, kas lido virs Baltijas jūras. Jūs jau zināt, ka dažām valstīm joprojām ir reaktīvās lidmašīnas. Kaut Latvijai to nav, diemžēl Krievijai ir, un Krievijai ir arī, teiksim tā, lidlauki Kaļiņingradas apgabalā un Pēterburgā, viņiem vajag mācīties lidot, bet viņi nelido virs Latvijas teritorijas. Protams, mēs varam aizrunāties pat līdz tam, ka Latviju apdraud mākslīgie pavadoņi, kas lido virs mūsu teritorijas. Bet, ja runājam korektāk, tad es domāju, ka viens no jautājumiem, kas ir skarts jūsu ziņojumā, ir jautājums par informatīvo drošību. Mani ļoti interesē, kas ir šie nelabvēļi, kas apdraud Latvijas informācijas drošību. Diemžēl tur ir tikai mājieni. Nosauciet, lūdzu, kādu kanālu, miniet kādu avīzi! Tas ir ļoti interesanti, un man, teiksim, kā profesionālam žurnālistam gribētos uzzināt, vai valdības un koalīcijas pārstāvji nemaz nerunā pa Krievijas, pa krievu valodā rādošiem kanāliem vai pa radio. Ziniet, aizvakar es biju virtuvē, gatavoju sev ēst - skatos, Parādnieka kungs televizorā runā tīrā latviešu valodā. (Zālē smiekli. No zāles: „Televizorā!”; dep. I.Parādnieka starpsaucieni.) Tīrā latviešu valodā! Nu, protams, es ēstgribu zaudēju, bet man bija interesanti. Viņš taču uzstājās krievu kanālā, bet, protams, runāja valsts valodā. Tas par informatīvo telpu. Bet, ziniet, es gribu jums atgādināt vēl vienu lietu. Jūs orientējaties savā politikā uz ASV. ASV ir jūsu, teiksim tā, saule, bet ko izdarīja Baraks Obama nesen? Viņš pieņēma speciālu likumu, ar kuru dažiem miljoniem cilvēku, kas bija nelegāli atbraukuši no Meksikas, iedeva ASV pilsonību. Bez nekāda referenduma, bez nekādas meksikāņu propagandas cilvēki vienkārši saprata, kas ir labāk: labāk lojāli cilvēki ar ASV pasēm nekā tādi, kas valstī atrodas nelegāli. (No zāles dep. J.Reira starpsaucieni.) Dombrovska kungs! Dombrovska kungs, jums bija lieliska iespēja iniciēt likumprojektu, lai visiem nepilsoņiem dotu pilsonību, un tādā gadījumā nekādu referendumu Latvijā nebūtu. (No zāles dep. J.Reirs: „Tāpat kā Meksikā pēc 200 gadiem!”) Paldies.".
• 2013_01_31-seq380 spokenText "Mana runa nebūs par Latgali, bet būs par sāpīgo jautājumu - finansējumu aizsardzības jomai. Gan Krēsliņa kungs, gan Ādamsona kungs - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas locekļi - pieskārās tam, un viņiem ir taisnība. Saeima iepriekšējā gada nogalē akceptēja vidēja termiņa budžetu 2013.-2015.gadam, un tur arī parādās, ka šie skaitļi jeb procenti iet mazumā. Tajā pašā laikā... Šajā dokumentā, ko mēs apstiprinājām, parādās arī cipars „2 procenti” un gads - 2020.gads. Tā ir zināma pretruna. Mūsu komisija tāpēc uz komisijas sēdi uzaicināja arī finanšu ministru Vilka kungu, kurš izskaidroja, ka šis vidēja termiņa budžets... ka tie ir tā sauktie bāzes izdevumi. Un, piemēram, tā kā aizsardzības jomā ļoti lielu budžeta daļu sastāda iepirkumi... Ja, piemēram, 2014. vai 2015.gadā beidzas iepirkums kādam konkrētam aprīkojumam vai patruļkuģiem, tad jau nākamajā gadā šie izdevumi vairs neparādās, tāpēc arī ir šis procentuālais kritums. Līdz ar to... neskatoties uz to, es gribu teikt, ka komisija nolēma šīgada budžeta izstrādei aizsardzības jomā īpaši sekot līdzi un pārliecināties, lai budžetā nākamajam gadam parādītos tas pieaugums, par ko arī Ministru kabinets iepriekšējā gadā ir balsojis, un arī šie 2 procenti, ko Saeima, nobalsojot par aizsardzības koncepciju, ir pieņēmusi kā gala datumu un ciparu, kad mēs beidzot būsim izpildījuši NATO prasības. Līdz ar to parlamentārā kontrole šajā jautājumā būs, kā jūs jutāt, kolēģi, ne tikai no opozīcijas puses, bet arī koalīcija tam visam sekos līdzi.".
• 2013_01_31-seq378 spokenText "Elksniņa kungs! Tajā dienā, kad jūs dabūsiet pielaidi, jūs uzzināsiet, no kurienes ir nācis finansējums šim daiļliteratūras darbam. Paldies. (Starpsaucieni no zāles. VL-TB/LNNK frakcijas aplausi.)".
• 2013_01_31-seq376 spokenText "Augsti godājamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Analizējot šo ziņojumu un to, ko tajā nupat Ministru prezidents ir akcentējis, proti, iepazīstoties ar tā saturu, mūs tiešām priecē, ka ziņojumā nav neviena vārda par Politisko partiju apvienību „Saskaņas Centrs” un nav nevienas idejas vai tēzes, ka Politisko partiju apvienība „Saskaņas Centrs” jebkādā veidā būtu apdraudējusi nacionālo drošību, lai gan vairākiem Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” pārstāvjiem ir liegta pielaide darbam ar valsts noslēpumu. Mūs sarūgtina tas, ka, ņemot vērā likumā „Par valsts noslēpumu” ietvertos kritērijus, par valsts noslēpumu nevar atzīt valsts amatpersonu prettiesiskās darbības... Arī šajā ziņojumā nav ietverts... Tomēr - par ko tad viens otrs politiķis tika vajāts un kādēļ šīs pielaides netika izsniegtas? Nākamie divi jautājumi, kuriem ir būtiska nozīme. Manā skatījumā, ir lielas iebildes attiecībā uz šāda veida aspektu ietveršanu šajā ziņojumā. Jautājums par referendumu - par valodas referendumu. Jāņem vērā, ka sabiedrība nav vainīga pie šīs problēmas. Vainīgi ir politiķi, kuri šo problēmu ilgus gadus nevarēja atrisināt. Un atbildība par šāda veida iniciatīvām būtu jāuzņemas politiķiem, jo šī problēma, kas pastāv jau 20 gadu garumā, vienkārši ir nonākusi... tika nonākusi Saeimas sēdē, un šajā gadījumā politiķi to nacionālo drošību un to integritāti ir vairāk apdraudējuši ar savām politiskajām runām un uzstāšanos. Par Latgali. Kā cilvēkam no Latgales man tiešām... Biju ļoti izbrīnīts, klausoties Cilinska kunga teikto. Viņš rādīja visiem grāmatu, kuru citādāk to nosaukt nevar kā vien par daiļliteratūras darbu. Es tiešām jūs, Cilinska kungs, aicinu iepazīties ar Satversmes sapulces stenogrammām! Tur latgalieši pārstāvēja Latgales autonomijas ideju. Es tiešām jūs aicinu iepazīties ar tām pamattēzēm un pamatproblēmām, par ko latgalieši tajā laikā cīnījās. Un, ja tagad jūs ālējaties ar vienu tiešām nezināmas izcelsmes grāmatu un mēģināt to pretnostatīt latgaliešiem attiecībā uz to jau simts gadus iepriekš... gandrīz simts gadus iepriekš pausto ideju, es nedomāju, ka tas lielā mērā ir korekti attiecībā pret tiem cilvēkiem, kas tur dzīvo.".
• 2013_01_31-seq375 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Andrejam Elksniņam. (No zāles: „Ai! Oi!”)".
• 2013_01_31-seq374 spokenText "Tātad redziet, mēs laikus apzinājāmies to, ka interneta tehnoloģiju laikmetā šī informācijas tehnoloģiju drošība ir ļoti būtiska un ka mēs nevaram atpalikt no citām valstīm, bet vēl vairāk mēs nedrīkstam atpalikt no noziedzīgās vides vai arī no teroristu vides - vienalga, kam būtu kādi ļauni mērķi pret mūsu valsti. Un, es domāju, šajā virzienā jāiet arī tālāk, bet es gribētu redzēt nākošajā reizē skaidru riska analīzi, ko mēs, protams, skatīsim atsevišķi, un skaidru valdības pasākumu plānu vismaz gadam - ar perspektīvu trijiem līdz pieciem gadiem. Paldies par uzmanību! (Aplausi.)".
• 2013_01_31-seq372 spokenText "Viena minūte! Vienas minūtes pietiks.".
• 2013_01_31-seq371 spokenText "Zatlera kungs, cik laika jums vēl nepieciešams?".
• 2013_01_31-seq370 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātais Ministru prezidenta kungs! Godātie kolēģi deputāti! Vispirms paldies Ministru prezidentam par šo ziņojumu. Nacionālās drošības komisija vakar iepazinās ar šo dokumentu, un tai bija iespēja arī uzdot jautājumus, detalizētus jautājumus, šī dokumenta autoriem, kurus bija deleģējis Ministru kabinets, un tā pieņēma šo ziņojumu, šo dokumentu, zināšanai. Tomēr es gribētu jums nepastarpināti paust savu viedokli par nacionālās drošības tēmu. Jebkurš nacionālās drošības jautājums sākas ar drošības risku analīzi. Tātad mums ir jāizanalizē šie riski, kas šobrīd mums vai nu ir rītdienas jautājums, vai nākošā gada jautājums, vai varbūt nākošās piecgades vai desmitgades jautājums. Un uz šīs riska analīzes pamata top valdības pasākumu plāns ar ļoti konkrētiem mērķiem. Protams, ar drošību mēs bieži vien saprotam ļoti vienkāršas lietas - militāro drošību, ģeopolitisko drošību, bet maz runājam par to, ka faktiski tā jau ir sabiedrības drošība, tā ir mūsu drošības sajūta - justies labi savā ģimenē, uz ielas savā pilsētā un labi savā darbā, ieskaitot vidi, kas ir droša vide uzņēmējdarbības veicināšanai, lai mēs labāk dzīvotu. Protams, es apskatīšu katru drošības sadaļu atsevišķi, tāpat kā tas bija šajā dokumentā. Ja mēs runājam par globālo un par reģionālo risku analīzi, tad, protams, šeit ir arī militārā riska analīze, un šis panākums tātad māca regulāras mācības 5.panta ietvaros, tāpat arī Baltijas gaisa telpas aizsardzību. Tie ir konkrēti panākumi. Bet tas ir kolektīvās drošības sistēmas panākums, nevis mūsu valsts panākums. Un šeit es vēlreiz gribu atgādināt, ka ne jau vienā gadā mēs spēsim budžetā pielikt 1 procentu klāt militārajiem izdevumiem. Tas jādara katru gadu pakāpeniski, lai tas būtu skaidrs signāls, ka mēs esam šīs kolektīvās drošības sistēmas dalībnieki. Jo tikai tādā veidā mēs varēsim pasargāties no tiem globālajiem un reģionālajiem riskiem, kas pasaulē radīsies ik brīdi. Pie reģionālajiem riskiem es noteikti pieskaitītu arī to analīzi, kādā veidā mēs veidojam savu diplomātiju divpusējās attiecībās ar mūsu kaimiņiem. Prasītos arī šajā dokumentā un nākošajā dokumentā tam pievērsties daudz biežāk. Par finanšu riskiem ir vesela sadaļa, un šeit jāsaka, ka tiem gan valdība, gan Nacionālās drošības komisija, gan Finanšu un kapitāla tirgus komisija šajā gadā ir veltījusi daudz uzmanības. Un varbūt tāpēc mūs arī šie finanšu satricinājumi nav skāruši, kādi tie varbūt būtu bijuši, ja mēs šai drošības analīzei un risku novēršanai nebūtu pievērsuši uzmanību. Un man ir liels prieks, ka vesela sadaļa ir par sociālo drošību. Ja mēs padomājam un runājam šeit par grāmatām, varbūt pat par zināmu aģitāciju par radikālu cilvēku grupu veidošanos, iespējams pat par radikālu politisku, Latvijas valstij nelabvēlīgu spēku veidošanos, tad labvēlīga augsne tam tomēr ir nabadzība un bezdarbs, un tāpēc noteikti būtu jābūt skaidram valdības plānam, kura varbūt drusku trūkst šajā dokumentā, - tam, kādi tieši būs nākošie pasākumi šajā gadā un arī nākošajā gadā. Mēs vērojam pozitīvas tendences, bet ar to vien ir par maz. Tāpat arī noziedzība ir konkrēta nacionālās drošības problēma, kas mums ir jāņem vērā. Ja šobrīd noziedzības līmenis ir samazinājies - un mēs par to priecājamies -, tad tas nenozīmē, ka tā būs vienmēr - mūžīgi, un mums būtu jāsasniedz maksimāli minimāls noziedzības līmenis. Prieks arī par to, ka šeit ir atspoguļota demogrāfija. Jā, demogrāfija arī ir nacionālās drošības jautājums! Nav cilvēku - nav valsts! Un es domāju, ka visiem deputātiem tas ir skaidrs, tāpēc demogrāfiskajiem jautājumiem mēs pievērsīsim arvien lielāku uzmanību un arī finansēsim tos. Es domāju, ka mēs energodrošībā par maz runājam ne tikai par enerģijas pieejamību un piegāžu drošību, bet mēs neaizdomājamies par to, cik lielu lomu mūsu drošības apziņā spēlē enerģijas lietotāju, galalietotāju, saņemtā pakalpojuma cena. Tātad visai šai enerģētiskajai stratēģijai, lai radītu enerģētisko drošību, būtu jānodrošina arī zema galalietotāja maksimālā cena - tas, kas interesē katru mājsaimniecību, kas interesē katru uzņēmumu, kas samazina pašizmaksu, kas dod ģimenei stabilitātes sajūtu nākotnē. Un es gribu kā pozitīvo atzīmēt to, ka ļoti daudz gan Nacionālās drošības komisija, gan valdība, gan citi atbildīgie dienesti ir paveikuši tieši informācijas tehnoloģiju drošībā. Tieši pēdējā gadā līdz ar CERT.LV izveidošanu, arī ar finansējuma palielināšanu CERT.LV...".
• 2013_01_31-seq368 spokenText "Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Dāmas un kungi! Protams, gribu runāt par Cilinska kunga skarto tēmu - par Latvijas nacionālo drošību un Latgali. Protams, šādu grāmatu esamība, par ko stāstīja Cilinska kungs, dara bažīgus, rada pamatu uztraukumam. Taču gribu atzīmēt, ka ir daudz literatūras, arī pašu latgaliešu sagatavotas, kura... ar kuru iepazīties es aicinu visus tos, kam interesē Latgales jautājums. Un tad varēs objektīvāk spriest par to, ko tad Latgale un latgalieši dažādos laikos ir paši gribējuši. Nav jāklausās dažādi citi autori un jālasa tādas grāmatas, kuru izcelsme nav zināma! Gribu atgādināt, ka pagājušogad tepat Saeimas bibliotēkā bija sarīkota latgaliešu grāmatu izstāde. Diemžēl ne visai daudzi no jums uz to bija atnākuši. Katrā ziņā mans pienākums ir jums atgādināt, ka tāda... arī tāda satura literatūra ir. Pavisam drīz... Šodien vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs aicina visus uz dokumentālās filmas „Latgale. Trīs stāsti” prezentāciju. Es arī izmantošu iespēju un aicināšu jūs, lai jūs varētu labāk iepazīt to, ko tad latgalieši īsti stāsta par savām idejām un saviem mērķiem. Un, ja runājam par šo Dombrovska kunga ziņojumu, tad jāsaka godīgi: tiešām par Latgales jautājumu tajā ir pavisam maz informācijas, un Latgales tēma ir skarta varbūt par maz, es pat teikšu, jo faktiski tikai divās rindkopās tur ir minēts nedaudz par Latgali, Latgales kultūras programmu, kas ir ļoti maza finansiāli. Un gribu pateikt nobeigumā tikai to, ka Latgale un latgaliešu valoda nav nekādā ziņā drauds Latvijas drošībai. Bet, ja mēs par to nerunāsim, tad par to runās citi, un tad tiešām tas kļūs par draudu visai Latvijas valstij. Paldies.".
• 2013_01_31-seq367 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Jurim Viļumam. (No zāles dep. J.Ādamsons: „Latgaliski!”)".
• 2013_01_31-seq366 spokenText "Labdien vēlreiz, cienījamie kolēģi! Mūsu premjers ir neapšaubāmi talantīgs cilvēks, un viņam piemīt tā īpašība - par visām lietām runāt pilnīgi vienādā intonācijā, un brīžiem tas atgādina tādu kā politinformāciju, brīžiem - kā tādu pastaigu pa mākoņiem, bet man tā kā gribējās tomēr drusku tuvāku zemei šo politinformāciju. Mēs, protams, visi atceramies situāciju pagājušajā gadā, kad Jēkabpilī policisti šāva uz policistiem, un tas, neapšaubāmi, ir valsts drošības jautājums. Un tad, pateicoties deputātam Zaķim, mēs arī uzzinājām, cik tad policisti saņem, un izrādās, ka divi no šiem policistiem, kas Jēkabpilī ar kailām rokām stājās pretī bruņotiem noziedzniekiem, saņem atalgojumu zem 300 latiem. Tāpēc tas, ko es gaidīju no šī ziņojuma... es tomēr būtu gribējis dzirdēt par to, kāds tad ir varbūt tuvāko gadu plāns, kāda ir stratēģija, kāda ir perspektīva, lai šie policisti, ugunsdzēsēji, cietumsargi un robežsargi tomēr Latvijā sāktu justies kā cilvēki un lai viņiem nebūtu, teiksim, no darba brīvajā laikā jāstrādā par apsargiem un apkopējiem. Un apmēram 300 policistu ģimenes šobrīd ir trūcīgo iedzīvotāju statusā un saņem pabalstus. To es būtu gribējis dzirdēt! Jo tā teiksma par to, ka mēs esam palielinājuši par 30 latiem policistiem algu, nu, drusku neatbilst patiesībai, jo mēs uzturnaudu pārvērtām algā un no tās sākām atvilkt nodokļus. Tā ka reālais ieņēmums šiem policistiem tomēr ir mazāks nekā bija. Un otra lieta. Pēdējā laikā ir sākušās runas par izdienas pensijām, un es varu jums apzvērēt, jo arī es tajā sistēmā drusku esmu strādājis, ka šī ir ļoti kutelīga un ļoti sensitīva lieta, par kuru runāt, kamēr nav pieņemts lēmums, ir diezgan bezatbildīgi, jo tas ir tas pats, kas zemā starta signāls. Visi tie, kuri varēs pensionēties, - tie, parādoties pirmajām šī vecuma palielināšanas pazīmēm, to arī izdarīs. Tāpēc varbūt premjeram vajadzēja šinī jautājumā drusku nomierināt jau tagad uzkveldēto iztēli un varbūt pateikt kaut ko konkrēti par to, kādā virzienā tas darbs notiek un kādi rezultāti ir gaidāmi. Un trešais, ko gribu pieminēt. Šodien mēs varam izlasīt pavisam svaigas ziņas, ka „Latvenergo” peļņa sasniedz 40 miljonus latu. Tas ir precīzi tikpat, cik visi iedzīvotāji šobrīd ir parādā par apkuri un visām citām lietām. Tātad visi šie iedzīvotāji faktiski ir to vien darījuši - strādājuši, lai „Latvenergo” varētu nopelnīt 40 miljonus latu! Nu kādā valstī mēs, mīļie, dzīvojam?! Energodrošība arī, es domāju, ir iekšējās drošības jautājums. Paldies.".
• 2013_01_31-seq364 spokenText "Cienījamais premjerministra kungs! Cienījamie deputāti! Protams, par to mēs varam runāt daudz, un tā tēma ir ļoti plaša, bet mēs nevaram pateikt, ko pašlaik nozīmē nacionālā drošība. Mūsu nacionālā drošība nav tikai tas vien, ka karavīri stāv pie robežām un aizsargā mūsu teritoriju. Mūsu nacionālās drošības sakarā ir jārunā arī par visu to, kas pirms diviem gadiem notika ar mūsu elektrību. Arī tas, ka 70 tūkstoši sēdēja divas nedēļas bez elektrības, ir nacionālās drošības jautājums. Arī tas, ka Eiropas Savienībā 20 miljoni jeb 10 procenti iedzīvotāju ir bez darba, ir drošības jautājums. Un arī tas, ka mums Latvijā ir 31 tūkstotis jauniešu bez darba. Arī no tā ir atkarīga mūsu nākotne! Mūsu drošība ir atkarīga no tā, vai mēs tiksim ar to galā vai ne. Mums vajag domāt par to, kā samazināt visus tos skaitļus. Pie mums vēl joprojām mirstība pārsniedz dzimstību - nomirst daudz vairāk cilvēku, nekā piedzimst bērnu, jo mēs nestimulējam dzimstību. Par to, ko teica Cilinska kungs. Cilinska kungs, gribu jums atbildēt. Vakar mēs atgriezāmies no Briseles, kur piedalījāmies pirmajā „Eiropas semestrī”, un vakar mums bija arī tikšanās ar Eiropas Parlamenta prezidentu Martinu Šulcu, un viņš atgādināja, ka tieši vakar apritēja 80 gadi, kopš Hitlers pārņēma varu. Un tad sākās lielas problēmas Eiropā... Mēs arī to labi atceramies. Nevajag celt to ļoti sāpīgo tēmu, bet vajag cīnīties, lai to... Arī tas ir saistīts ar nacionālo drošību, tāpēc ka tuvojas 16.marts. Un gribu atgādināt, ka tas pats Martins Šulcs, kas ir tieši no Vācijas, kur parādījās fašisms... Pagājušajā nedēļā, tad, kad mums bija ārpolitikas debates, es pievērsu uzmanību arī veselībai, it īpaši jauniešu veselībai. Tā arī ir nacionālā drošība. Ja mēs nevaram nodrošināt, lai mūsu armija būtu stipra, ar stipru mugurkaulu, tad, kā es jau teicu, tas ir slikti, tāpēc vajag steidzīgi sākt risināt arī šo problēmu, bet šo problēmu vajag risināt jau no bērnudārza, nevis no 20 gadu vecuma. Kāpēc jūs neatrisināt šo jautājumu? Jūs daudzi sakāt un arī ļoti daudz ir rakstīts tajā atskaitē par to, kas noticis pasaulē. Protams, Latvija un pasaule - tās ir neatdalāmas daļas, bet citreiz mēs arī apsteidzam visu to situāciju, kas ir, - par laimi, mēs vēl nediskutējam par Mali, vai mēs sūtīsim turp savus kareivjus vai ne, bet Aizsardzības ministrija jau paziņoja par to, ka mēs laikam tomēr aizsūtīsim uz turieni līdz desmit cilvēkiem. Un cilvēki jau sāk zvanīt un prasīt, kāpēc mēs arī tur ejam, ja neviens mums vēl neprasa to. Francūži neprasa mums: „Palīdziet mums!” Par to nav nekāda runa. Tad mums arī vajag būt savai sejai. Šodien arī raksta... Lasu „Latvijas Avīzē” tādu rakstu - „Ceļā uz spēcīgāku reģionālo kopienu”, kur Ziemeļu Padomes... jaunā prezidente, kas pārstāv Norvēģiju, arī saka, ka Ziemeļu Padomes sadarbība ar Baltijas valstīm ir jāpadara redzamāka. Par to arī mums vajag runāt, kāpēc mums labas attiecības var būt ar lietuviešiem, ar igauņiem, un ka varētu būt labākas ar poļiem... ka mums vajag tikt kopējā projektā ar viņiem, un tad mēs būsim droši vismaz savā reģionā. Un tad mēs varēsim aizsargāties. Tā ka es aicinu jūs, cienījamie deputāti, pievērst uzmanību tam, kas ir noteicējs vispirms Latvijā, un pēc tam, kas ir noteicējs pasaulē, tāpēc ka viss sākas no Latvijas. Ja mēs būsim stipri, veseli, gudri un ar labu maciņu, tad mums arī viss izdosies. Paldies jums!".
• 2013_01_31-seq362 spokenText "Es izmantošu divas minūtes. Ir pieņemts plāns, kā aizbraukušos mudināt atgriezties. Nu, bet tad varbūt beidzot šo plānu sāksim īstenot! Mūsu nacionālajai drošībai vislielākos draudus rada tas, ka paliek arvien mazāk un mazāk to cilvēku, kuri varētu kaut ko darīt mūsu valsts attīstības labā. Varbūt labāk būtu, ja mēs vispār... Ja šie ziņojumi, kuri tiek iesniegti parlamentam, ir tik sausi un nesatur kaut kādu būtisku jēgu, būtisku analīzi par iepriekš padarīto un kaut kādus uzdevumus, varbūt tos vispār izslēgsim no dienaskārtības? Nav ko muļķoties! Nav ko vispār runāt par vispārīgām lietām, ja mēs negribam nonākt pie kaut kāda konkrēta lēmuma. Nav ko runāt par eiro! Es labprāt dzirdētu no Ministru prezidenta arī to, kas skar eiro ieviešanas plānu, bet es gribētu dzirdēt arī tos mīnusus un plusus. Tāpēc, ka arī tā ir nacionālās drošības sastāvdaļa. Cienījamie kolēģi! Un vēl man ir aicinājums visiem klātesošajiem. Kārtējo reizi es esmu absolūti pārliecināts, ka lielākā daļa nav lasījuši šo dokumentu, tāpat kā nebija lasījuši un iepazinušies ar tām koncepcijām, kuras mēs šeit apspriežam un pieņemam. Es tomēr aicinu Ministru kabinetu, Ministru prezidentu mainīt savu darbības stilu un būt daudz konkrētākiem, lai mēs visi kopā varētu stiprināt mūsu valsts drošību. Paldies. (Aplausi.)".
• 2013_01_31-seq361 spokenText "Ādamsona kungs, jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies.".
• 2011_12_01-seq299 spokenText "Ādamsona kungs, jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies.".
• 2013_01_31-seq360 spokenText "Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Šodien kārtējo reizi mēs apspriežam Latvijas nacionālo drošību, un Ministru prezidents šeit nolasīja arī savu ikgadējo ziņojumu. It kā runa bija par visu kaut ko, bet, ja runājam konkrēti, par ko tad īsti? Kā man pietrūka personīgi? Manā uztverē šajā ziņojumā būtu jāatskan tam, kas ir izdarīts pagājušajā gadā un kādi ir uzstādījumi nacionālās drošības jomā uz nākošo gadu. Ne vienu, ne otru analīzi par iepriekšējo gadu, ne arī uzdevumus šim gadam, kas tad mūsu valsts struktūrām būtu jādara, es diemžēl tā arī nesadzirdēju. Šajā ziņojumā ir runāts arī par strukturālajām reformām Labklājības ministrijā, Izglītības un zinātnes ministrijā un Veselības ministrijā, kuras jau ir veiktas. Par Izglītības un zinātnes ministriju es esmu dzirdējis, ka tajā ir krasi samazināts centrālais aparāts - par to visu cieņu Ķīļa kungam -, ir sākta vesela virkne citu reformu, kur tieši viens no koalīcijas partneriem bremzē šīs reformas īstenot. Bet to, ka ir veiktas kaut kādas strukturālās reformas Veselības ministrijā un Labklājības ministrijā, piedodiet, kolēģi, es diemžēl neesmu dzirdējis. Te jau mans kolēģis Kārlis Krēsliņš runāja par aizsardzības budžetu. Dombrovska kungs, man tomēr būtu aicinājums jums nākt šeit, tribīnē, un beidzot paskaidrot, kuriem cipariem, kurus visus jūs esat apstiprinājis valdībā (un arī Vilka kungs, kad piedalījās mūsu komisijas sēdē, to apstiprināja), kuriem cipariem ticēt? Ir trīs dažādi dokumenti, kas skar aizsardzības un Nacionālo bruņoto spēku attīstību, bet šie cipari nekādi neiet kopā. Par kādiem dokumentiem, kurus ir atbalstījis arī parlaments un Ministru kabinets, par kādiem dokumentiem mēs runājam? Ziniet, man būtu kauns runāt par to, ka Latvija aicina NATO dalībvalstis palielināt aizsardzības budžetu, ja mēs paši šo budžetu samazinām. Vai tā nav elementāra divkosība? Vai tiešām VIENOTĪBAS kolēģiem un Ministru prezidentam beidzot nebūtu jāatzīst, ka viena no lielākajām kļūdām, kuras ir pieļautas nacionālās drošības jomā, ir Policijas akadēmijas likvidācija? Bet es neredzu nevienu... pat mājienu uz to, ka mēs darītu kaut ko, lai cīnītos, lai atrastu vietu, kur gatavotu normālus kadrus. Tas skar gan mūsu specdienestus, gan veselu virkni citu lietu. Te gari un plaši tika runāts un diskutēts par notikumiem Ziemeļāfrikā, Tuvajos Austrumos un Vidējos Austrumos, bet kā man pietrūkst? Man pietrūkst analīzes, kādi ir cēloņi, kas noved pie šīm tā sauktajām pavasara revolūcijām, un ko mēs varam darīt, lai nākotnē tomēr izvairītos no kaut kādiem konfliktiem arī šajā jomā. Ļoti interesanti bija paklausīties par to, ka mēs piedalāmies un cīnāmies pret narkotiku izplatību, kas nāk no Afganistānas, bet tad laikam būtu jāsāk ar to, ka, pirms NATO karaspēks iegāja Afganistānā, ja mēs salīdzinām ar šodienu, tad narkotiku eksports no Afganistānas ir palielinājies trīs reizes. Un tad ir jārunā arī ar mūsu kolēģiem, sabiedrotajiem Afganistānā, kāpēc tad netiek iznīcinātas šīs plantācijas un kāpēc tām vienībām, kas tur atrodas, neļauj to darīt. Kur tas suns ir aprakts? Mēs varam daudz un dikti runāt par ekonomisko drošību. Kā man atkal pietrūka, ja mēs runājam par finanšu drošību? Ministru prezidenta vietā es noteikti būtu atzīmējis diezgan veiksmīgo, manā uztverē, gan FKTK, gan kontroles dienestu darbu iepriekšējā gadā, jo tie novērsa nelegālas naudas iekļūšanu mūsu tirgū, līdz ar to mēs esam izvairījušies no veselas virknes nepatikšanu. Manuprāt, šeit vispār nav redzama šāda analīze - ko ir darījuši mūsu specdienesti, operatīvās darbības subjekti, lai pastiprinātu šo drošību. Ļoti interesanti lasīt, ka mūsu valstī ir samazinājies trūcīgo skaits. Taču tad jāparunā par iemesliem, kāpēc tas ir samazinājies. Varbūt viņu skaits samazinājies uz tā rēķina, ka lielākā daļa ir aizbraukuši prom no Latvijas? Es masu medijos dzirdu, ka tiek pieņemts plāns, lai panāktu...".
• 2013_01_31-seq359 spokenText "Paldies. Turpinām debates. Vārds deputātam Jānim Ādamsonam.".
• 2012_05_10-seq29 spokenText "Paldies. Turpinām debates. Vārds deputātam Jānim Ādamsonam.".
• 2013_01_31-seq358 spokenText "Šādus un līdzīgus jautājumus uzdod gan karavīri, gan zemessargi. Paldies. Atvainojiet!".
• 2013_01_31-seq357 spokenText "Krēsliņa kungs, jūsu debašu laiks ir vēlreiz beidzies! (No SC frakcijas: „Lai runā! Lai runā!”; dep. I.Zariņš: „Dodiet iespēju cilvēkam runāt!”)".
• 2013_01_31-seq356 spokenText "Divas minūtes. Trešais. Premjerministra ziņojuma 1.3.punktā „Pasākumi nacionālās aizsardzības sistēmas stiprināšanai” ir teicieni un formulējumi, kas raisa daudzus jautājumus. Atzīmēšu tikai divus. Pirmkārt. Ko nozīmē „minimāli nepieciešamās spējas, kuras nepieciešamas nacionālajai aizsardzībai, kolektīvajai aizsardzībai, kā arī palīdzības sniegšanai sabiedrībai”? (Citāta beigas.) Domāju, jēdziens „minimāli nepieciešamās spējas” bez plānoto mērķu skaidra formulējuma nav korekts un var tikt dažādi traktēts. Otrkārt. Vai dažas neskaidrības nav sekas tam, ka netiek pildīts Nacionālās drošības likuma 11.pantā noteiktais, ka Aizsardzības ministrijas kompetencē ir izstrādāt un īstenot valsts aizsardzības politiku? Piemēram, 2001.gadā valsts aizsardzības politika balstījās uz totālo... un teritoriju aizsardzības principiem. Valsts aizsardzības koncepcijā tika rakstīts: kara laikā 50 tūkstoši karavīru būs, miera laikā - tik, cik mēs varam atļauties. 2003.gadā Militārajā padomē mēs plānojām savu nākotni NATO sastāvā un plānojām, ka valsts aizsardzības politika tiks balstīta uz kolektīvās aizsardzības principiem. Mūsu komisijā Amerikas Savienoto Valstu vēstniece skaidri pateica, ka NATO valstu pašaizsardzība - tā jau ir tā kolektīvā aizsardzība. Loģiski būtu, ja, ņemot vērā premjerministra teikto, tiktu sagatavota nacionālās drošības koncepcija. Saskaņā ar Nacionālās drošības likuma 27.panta prasībām nacionālās drošības koncepciju sagatavo Ministru kabinets un Saeima to apstiprina līdz sava pirmā darbības gada 1.oktobrim, tas ir, 2012.gada 1.oktobrim. Kādēļ tas nav izdarīts? Balstoties uz tās pamatnostādnēm, tiktu izstrādāta 21.gadsimtam atbilstoša valsts aizsardzības koncepcija, kuru vajadzētu atbilstoši Nacionālās drošības likuma 29.pantam apstiprināt Saeimai līdz sava otrā darbības gada 1.oktobrim, tas ir, līdz šā gada 1.oktobrim. Mēs praktiski bez diskusijām Saeimā, nerunājot ar sabiedrību, tajā skaitā arī Latvijas Ģenerāļu klubu, valsts aizsardzības koncepciju lielā steigā un priekšlaicīgi apstiprinājām pagājušā gada 10.maijā. Mēs sajaucam dokumentu izstrādes kārtību. Lūgums vismaz skaidri formulēt, kāda ir Latvijas valsts aizsardzības politika tagad - 21.gadsimtā. Ar ko tā atšķiras no 2003.gada valsts aizsardzības politikas? Kā tas tika noteikts tālaika valsts aizsardzības koncepcijā? Kā valsts aizsardzības politikā skaidro Nacionālās drošības likuma 12.pantā noteikto NBS virspavēlnieka kompetenci, ja mēs balstāmies uz kolektīvo aizsardzību...".
• 2013_01_31-seq355 spokenText "Vai deputāti neiebilst pret to, ka deputāts turpina runāt? Cik laika jums nepieciešams? Divas minūtes? Lūdzu, runājiet!".
• 2013_01_31-seq354 spokenText "Ja atļautu vēl...".
• 2013_01_31-seq353 spokenText "Krēsliņa kungs, jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies. (No zāles dep. J.Ādamsons: „Lai runā!”)".
• 2013_01_31-seq352 spokenText "Cienījamās dāmas! Godātie kungi! Saeima ir likumdošanas vara. Likumi un citi normatīvie akti prasa precīzus un viennozīmīgus traktējumus un formulējumus. Dažiem kolēģiem Saeimā to izdodas pasniegt aizraujoši un interesanti. Man, par nožēlu, tas nesanāk tik skaisti un interesanti. Nacionālās drošības likuma 1.pantā ir formulēts, kas ir nacionālā drošība. To pateica arī premjerministrs. Reāli drošības budžets ir visas valsts budžets, jo tas skar visas sfēras - politisko, ekonomisko, sociālo, un viena no sadaļām ir militārā joma. Pirmām kārtām gribētos sakārtot aizsardzības jomas normatīvo bāzi, tādēļ es detalizētāk gribu izteikt savu viedokli par pirmo sadaļu - „Latvijas līdzdalība kolektīvajā drošībā un aizsardzības sistēmas stiprināšanas pasākumi”. Pirmais. Pēc manām domām, 1.1.punktā „Starptautiskie drošības riski un Latvijas līdzdalība kolektīvajā drošībā” pareizi raksturota situācija par Latvijas veiksmīgu dalību kolektīvajā drošībā. Tikai jautājumu rada premjerministra teiktais: „Virkne Eiropas valstu un arī globālie partneri ir samazinājuši finansējumu aizsardzībai... Latvija ir mudinājusi gan NATO, gan Eiropas Savienības valstis atgriezties pie jautājuma par atbilstoša finansējuma nodrošināšanu šim mērķim.” (Citāta beigas.) Kā tas iet kopā ar Ministru kabineta iesniegtā un Saeimā apstiprinātā valsts pamatbudžeta izdevumiem funkcionālā sadalījumā? Ja 2013.gadā aizsardzības budžets nedaudz pieaug, tad 2014.gadā tas samazinās līdz 0,8 procentiem no iekšzemes kopprodukta, bet 2015.gadā ir plānots, ka tiks samazināts līdz 0,7 no iekšzemes kopprodukta. NATO rekomendē 2 procentus no iekšzemes kopprodukta veltīt aizsardzībai, un tā to dara mūsu bieži pieminētais kaimiņš - Igaunija. Otrais. Premjerministrs teica (citēju): „Mūsdienu draudu avoti drošībai kļūst ļoti daudzveidīgi, un līdzās tradicionālajiem izaicinājumiem jārēķinās arī ar asimetriskiem draudiem, kurus rada terorisms, organizētā noziedzība, enerģētikas drošība, kiberdrošība un informatīvās telpas ietekme uz valsts drošību.” (Citāta beigas.) Man gan nav pārliecības, vai pareizi sapratām, ka militārā joma vai aizsardzība ir drošības sadaļa. Mūsu šo vārdu izpratne ir mainījusies. Piemēram, 1992.gadā likuma „Par valsts aizsardzību” 1.pantā bija pateikts: „Latvijas Republikas aizsardzība ir valsts politisko, militāro, ekonomisko un sociāli tiesisko pasākumu sistēma, ko izveido, lai garantētu valsts drošību un iedzīvotāju aizsardzību.” Tagad apmēram tā mēs saprotam vārdu „drošība”. Bet ar vārdu „aizsardzība” Aizsardzības ministrijas un NATO kontekstā Nacionālās apvienības programmā tiek piedāvāts saprast pasākumu kopumu cīņai ar NATO stratēģiskajā konceptā noteiktajiem draudiem, riskiem un izaicinājumiem. Tie ir globālais terorisms, kiberaizsardzība, energoresursu drošība un globālās klimata izmaiņas. Vai var teikt: tas sakrīt ar premjerministra nosauktajiem asimetriskajiem draudiem drošībai? Gribētos, lai vārda „aizsardzība” izpratne būtu fiksēta kādā no likumiem vai normatīvajā aktā. Kādēļ tas ir svarīgi? Tas dotu iespēju loģiski, pamatoti veidot aizsardzības budžetu. Tikai viens piemērs. Igaunijā ir izveidots NATO Kiberaizsardzības centrs, kuru vada pulkvedis un kurš tiek finansēts no aizsardzības budžeta. Latvijā ir dažādas struktūras, kuras nodarbojas ar kiberaizsardzības jautājumiem un kuras var iedalīt, kā pieņemts Eiropas Savienībā un NATO, trijās sadaļās: kibernoziegumi (pirmām kārtām finanšu jomā), spiegošana kibertelpā (tādas iespējas mums labi demonstrēja WikiLeaks) un kiberkarš. Latvijā ir izdarīts pirmais solis pareizajā virzienā. Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcija CERT.LV šogad tiek finansēta no aizsardzības budžeta. Bet doma ir - jāiet tālāk. Visām struktūrām, kas nodarbojas ar kiberaizsardzības jautājumiem, vajadzētu koordinēt savu darbu, būt kopējam konceptam, infotehnoloģiju speciālistu sagatavošanai un atalgojumam. Un loģiski būtu, ka to visu finansētu no aizsardzības budžeta.".
• 2013_01_31-seq350 spokenText "Godātā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātais premjera kungs! Godājamais Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāj Zatlera kungs! Deputāti! Es šodien atnesu jums uzskates līdzekli attiecībā uz nacionālo apdraudējumu. Tas izskatās šādi. (Rāda grāmatu.) (No zāles dep. I.Zariņš: „Parādi!”) Tā ir tāda it kā Rīgā bāzēta tā sauktā Eiropas pētījumu centra izdota grāmata, kas saucas „Latgale: meklējot jaunu esamību”. Grāmata ietver plašu vēsturisku materiālu un skaidras instrukcijas valsts varas demontāžai Latvijā. Vēsturiskajā apskatā mēs varam izlasīt daudz interesanta par laimīgo dzīvi okupācijas laikā, kuru esot pārtraucis nelikumīgs Tautas frontes apvērsums: pēc LTF apvērsuma etnokrātiskās varas neatņemama sastāvdaļa Latvijā esot tādas organizācijas kā LNNK un „Tēvzemei un Brīvībai” (No zāles dep. J.Ādamsons un dep. A.Bērziņš: „Āāā!”), un šo neofašistisko organizāciju atklātākie biedri prasot fiziski likvidēt zemcilvēkus (nedočelovek) - čigānus un ebrejus. Daudz jauna par sevi uzzinātu šajā grāmatā gan Zatlera kungs, gan Kursītes kundze, kas braukājot apkārt pa Latgali, aģitēdama latgaļus neprasīt savu valodu. Par laimi, mums esot arī pozitīvi varoņi, tādi kā cīnītājs par latgaļu tautas brīvību Tutina kungs, kas esot gatavs tam, ka viņu rokudzelžos izvedīšot no Saeimas zāles par runāšanu latgaļu valodā. (Starpsaucieni no zāles.) Tie ir tikai daži piemēri no plašā pārskata par mūsu ļoti interesanto vēsturi, un tie labi sasaucas ar dažu latviešu padomju inteliģences pārstāvju pēdējā laika izteikumiem, ka Latvija pārdzīvojot ļoti tumšu brīdi savā vēsturē. Taču interesantāki tomēr ir nākotnes scenāriji. Saskaņā ar autora pirmo scenāriju valsts varas pārstāvji sāks celt latvisku Latviju ar spēka metodēm. Vara tad vēlreiz veikšot etnisko latviešu mobilizāciju un uzkūdīšot tos krieviem un, iespējams, latgaļiem. Tas radīšot atbildes reakciju krievu un latgaļu tautas masās, novedot pie atklātām etniskām sadursmēm. Šim konfliktam tad būšot nevaldāms un graujošs raksturs, līdz ar to vajadzēšot iejaukties ASV, Eiropas Savienībai un Krievijai. Latvijā iestāšoties ekonomiskais un sociālais haoss, un tā, iespējams, sadalīšoties pa daļām. Latvija nonākšot neveiksmīgo valstu, tā saukto failed states kategorijā. Cituviet gan ir teikts, ka šāds statuss Latvijai ir jau šobrīd. Varu jūs gan daļēji nomierināt. Šāds scenārijs ir tikai rezerves scenārijs. Pamatscenārijs autoriem paredz esošā etnokrātiskā režīma demontāžu un Latgales autonomijas nodibināšanu demokrātisku vēlēšanu ceļā. Bet, ja tā notiks, godājamie koalīcijas deputāti, tad mēs visi būsim bijuši gāztā fašistiskā etnokrātiskā režīma līdzdalībnieki, un diez vai par vainu mīkstinošu apstākli kādam tiks atzīta nevēlēšanās ieviest eiro... Latvijā vienotu izglītību sistēmu. Un, kamēr šādas pamācības Latvijas sagraušanā tiks brīvi tirgotas grāmatnīcās, kamēr šeit netraucēti darbosies Eiropas pētījumu centri un savu graujošo darbību veiks lindermani, tikmēr Latvijas drošības koncepcija lielā mērā paliks tikai papīra pūķis. Paldies par uzmanību. (VL-TB/LNNK frakcijas aplausi.)".
• 2013_01_31-seq349 spokenText "Paldies Ministru prezidentam. Uzsākam debates. Vārds deputātam Eināram Cilinskim.".
• 2013_01_31-seq348 spokenText "Ļoti cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godātie deputāti! Dāmas un kungi! Rūpes par nacionālo drošību ir viens no uzdevumiem, kuru aktualitāte mūsdienu dinamiskajā un sarežģītajā vidē tikai pieaug. Nacionālā drošība kļūst par kompleksu un daudzdimensionālu jautājumu, kas ietver ne vien klasiskos militāros riskus, bet arī tādas jomas kā finansiālo stabilitāti un drošību, informācijas telpas saturu, kiberdrošību, migrācijas plūsmas un citas aktualitātes, kas ietekmē mūsu valsts spēju attīstīties un vairot iedzīvotāju labklājību. Gadskārtējā ziņojumā par nacionālo drošību vēlos vērst jūsu uzmanību uz nozīmīgākajām nacionālās drošības aktualitātēm, valdības veiktajiem pasākumiem potenciālo risku novēršanai, kā arī iespējamiem nākotnes izaicinājumiem Latvijas iekšpolitikas un ārpolitikas stabilitātei un drošībai. Kopumā vērtējot 2012.gadā paveikto nacionālās drošības stiprināšanai, redzam, ka vairākās jomās situācija ir būtiski uzlabojusies, it īpaši attiecībā uz valsts finanšu stabilitāti un makroekonomikas attīstību. Tomēr saglabājas arī atsevišķi riski, kuriem jāpievērš pastiprināta uzmanība. Starptautiskās vides ietekme uz Latvijas nacionālo drošību ir nenoliedzama. 2012.gadā joprojām aktuāla ir nestabilitāte Tuvo Austrumu reģionā - situācija Afganistānā, nemieri Sīrijā, Izraēlas un Palestīnas konflikts, neskaidrība par Irānas kodolprogrammas mērķiem, teroristu uzbrukumi. Šie problēmjautājumi rada arī netiešus draudus Latvijai un tās sabiedrotajiem, tāpēc ir svarīgi saglabāt Latvijas iesaisti šo drošības problēmu risināšanā gan ar diplomātiskiem, gan militāriem instrumentiem. Īpaši jāizceļ Latvijas dalība Starptautisko drošības atbalsta spēku militārajā misijā Afganistānā, kas ir ilgākā un nozīmīgākā militārā operācija, kurā kopš neatkarības atjaunošanas iesaistījusies Latvija. 2012.gada laikā Afganistānā pastāvīgi atradās apmēram 180 Latvijas karavīru. 2012.gada oktobrī Saeima saskaņā ar ANO Drošības padomes rezolūciju nolēma pagarināt Latvijas Nacionālo bruņoto spēku mandātu dalībai militārajā misijā Afganistānā līdz šī gada oktobrim. Piedaloties šajā misijā, mēs ne vien sniedzam savu ieguldījumu NATO bloka kolektīvajā drošībā, bet arī vairojam Latvijas Nacionālo bruņoto spēku pieredzi un kaujasspēju. Šīs misijas kontekstā svarīgi arī tas, ka Latvija 2012.gadā turpināja vadošās NATO valsts lomu Starptautisko drošības atbalsta spēku kravu transportēšanā uz Afganistānu, izmantojot tā saukto Ziemeļu apgādes tīklu. Šis projekts ir ne tikai Latvijas ieguldījums NATO misijā, bet tas arī devis ieguldījumu Latvijas tautsaimniecības izaugsmē, jo daļa no precēm, kas tiek transportētas uz Afganistānu, tiek iegādātas no Latvijas uzņēmumiem, kravas tiek apkalpotas Rīgas ostā un to transportēšanai tiek izmantota Latvijas infrastruktūra. Papildus tam 2012.gadā ir uzsākti arī kravu pārvadājumi uz Afganistānu no Rīgas lidostas. Šim projektam saskatu arī attīstības potenciālu, gan izvēršot reverso kravu plūsmu no Afganistānas atpakaļ uz NATO valstīm, gan uzsākot transporta tīkla izmantošanu komerciāliem mērķiem. Ļoti būtisks notikums starptautiskās drošības politikā kā Latvijai, tā arī abām pārējām Baltijas valstīm bija 2012.gada maijā notikušais NATO samits Čikāgā, kurā tika pieņemts Latvijas drošībai būtisks lēmums - noteikt beztermiņa statusu gaisa telpas patrulēšanas misijai Baltijas valstu gaisa telpā. Šis viennozīmīgi ir liels ieguvums mūsu valsts drošības stiprināšanai. Papildus tam sabiedrotie atzina, ka Baltijas valstu gaisa telpas patrulēšanas operācijas modelis ir labs daudznacionālās militārās sadarbības paraugs kolektīvās aizsardzības spēju attīstībai. Pagājušajā gadā savu nozīmi nezaudēja arī jautājumi, kas skar Latvijai pietuvināto ģeogrāfisko telpu. Latvija ir ieinteresēta, lai tās kaimiņvalstis būtu orientētas uz sadarbību un drošas starptautiskās vides veidošanu. Tādēļ mūsu interesēs ir atbalstīt valstis, kas vēlas pievienoties brīvu un demokrātisku valstu saimei, tādējādi stiprinot arī Latvijas drošību. Tāpēc arī 2012.gadā Latvijas valdība turpināja atbalstīt Gruzijas, Moldovas un Ukrainas centienus tuvināties Eiropas Savienībai, kā arī turpināja veidot pragmatiskas, uz abpusēji izdevīgu sadarbību balstītas attiecības ar Krieviju. Attiecībā uz militāro drošību Latvija ir veiksmīgi nostiprinājusi iepriekšējos gados veiktās aizsardzības sistēmas reformas, kuras augstu novērtējuši arī Eiropas Savienības un NATO partneri. Lai Latvijas Nacionālie bruņotie spēki būtu atbilstoši sagatavoti un spējīgi reaģēt gan uz tradicionālajiem, gan uz netradicionālajiem drošības izaicinājumiem, ir pilnveidota Valsts aizsardzības koncepcija, kuru Saeima apstiprināja 2012.gada 10.maijā. Savukārt 2012.gada 19.jūnijā Ministru kabinets apstiprināja Nacionālo bruņoto spēku attīstības plānu 2012.-2024.gadam, kurā ir identificēti Latvijas Nacionālo bruņoto spēku prioritārie attīstības virzieni. Attiecībā uz Nacionālo bruņoto spēku attīstību vēlos norādīt, ka, pieņemot likumu „Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2013.-2015.gadam” tika apstiprināta apņemšanās, ņemot vērā valsts ekonomisko situāciju un valsts budžeta iespējas, pakāpeniski palielināt valsts aizsardzības finansējuma apmēru ar mērķi sasniegt Valsts aizsardzības koncepcijā noteikto mērķi - 2 procenti no IKP, lai tādējādi uzlabotu Nacionālo bruņoto spēku darbību un kapacitāti, kā arī pildītu mūsu pienākumus NATO. Kopumā izvērtējot visus iepriekš minētos faktorus un riskus, uzskatu, ka Latvija kā pilnvērtīga starptautiskās sabiedrības locekle ir aktīvi sekojusi līdzi aktuālajām norisēm starptautiskajā politikā, kā arī aktīvi iesaistījusies kolektīvās drošības uzturēšanā un nodrošināšanā. Mūsdienās draudu avoti kļūst ļoti daudzveidīgi, un līdzās tradicionālajiem izaicinājumiem jārēķinās arī ar asimetriskiem draudiem, kurus rada terorisms, organizētā noziedzība, enerģētikas drošība, kiberdrošība un informatīvās telpas ietekme uz valsts drošību. Latvijas veiktās aizsardzības sistēmas reformas ļauj Latvijai būt gatavai šo atšķirīgo draudu mazināšanai un novēršanai. Būtisks nosacījums nacionālās drošības garantēšanā ir sabiedrības izpratnes veidošana par drošības riskiem un preventīvajiem pasākumiem to mazināšanai, jo tikai izglītota un zinoša sabiedrība spēj izvērtēt politiskos procesus, nepakļaujoties iekšējām un ārējām informatīvajām manipulācijām un provokācijām. Līdz ar to manā ziņojumā detalizēti aplūkoti tādi nacionālās drošības aspekti kā valsts finanšu stabilitāte, sabiedrības integrācija un nacionālā identitāte, sociālā stabilitāte un ilgtspēja, tautas ataudzes sekmēšana, kā arī tādi būtiski nacionālo drošību ietekmējoši jautājumi kā valsts informācijas sistēmu aizsargātība un energoresursu piegādes ilgtspēja un stabilitāte. Ar jūsu atļauju sniegšu jums detalizētāku ieskatu par katru no šiem nacionālās drošības aspektiem. Finanšu stabilitāte un fiskālā drošība ir viens no būtiskākajiem rādītājiem, kas ietekmē valsts nacionālo drošību, jo tā ir saistīta ar kopējo valsts ekonomiskās un finanšu sistēmas attīstību un ilgtspēju, kā arī iedzīvotāju uzticēšanos finanšu iestādēm un valsts īstenotajai finanšu politikai. 2011.gada nogalē, noslēdzoties Starptautiskajai aizdevuma programmai, Latvija atsāka patstāvīgu finanšu pārvaldību, kas sniedza iespējas brīvāk rīkoties ar pieejamiem budžeta līdzekļiem, vienlaikus uzliekot lielāku atbildību par finanšu sistēmas stabilitātes nākotni. Šajā sakarā ir būtiski pieminēt izstrādāto Fiskālās disciplīnas likumprojektu, kurš šodien tiks izskatīts arī Saeimā un kura mērķis ir sekmēt ilgtspējīgu valsts attīstību, makroekonomisko stabilitāti un iespēju robežās samazināt ārējo faktoru negatīvo ietekmi uz tautsaimniecību, nosakot tādu fiskālo politiku, kas nodrošinātu ekonomiskajā ciklā sabalansētu budžetu. Fiskālās disciplīnas likumprojekts ir saskaņots ar 2012.gada 31.maijā ratificēto 25 Eiropas Savienības valstu līgumu par fiskālo disciplīnu, tādējādi Latvijai kļūstot par vienu no pirmajām Eiropas Savienības dalībvalstīm, kas nodrošinās nacionālās likumdošanas atbilstību Fiskālās disciplīnas līguma nosacījumiem. Būtiski ir uzsvērt, ka Latvijas finanšu un ekonomiskā stabilitāte ir novērtēta arī starptautiskā līmenī. Par to liecina starptautisko kredītreitingu aģentūru sniegtais stabilais novērtējums. Papildus tam divas starptautisko kredītreitingu aģentūras (Standard & Poor’s un Fitch Ratings) ir palielinājušas Latvijas kredītreitingu 2012.gada laikā par divām pakāpēm, tādējādi veicinot lielāku uzticēšanos Latvijas finanšu sistēmas stabilitātei potenciālo investoru vidū. Pozitīvas tendences vērojamas arī banku sektorā - tas 2012.gadā kopumā ir darbojies ar peļņu, ir beidzies kredītportfeļa kritums, pakāpeniski pieaug noguldījumu bāze. Bankas ir atbilstoši kapitalizētas, likviditāte ir augstā līmenī, un banku ieguldījumi eirozonas parādu krīzes skarto valstu vērtspapīros ir nebūtiski. Vienlaikus saglabājas nozīmīgi riski, kas saistīti ar zemajiem Eiropas ekonomikas attīstības tempiem, taču to līdzsvaro salīdzinoši dinamiskā Baltijas jūras reģiona valstu ekonomiku attīstība. Ņemot vērā, ka tieši šīs valstis ir mūsu nozīmīgākie tirdzniecības partneri, šī tendence pozitīvi ietekmē arī Latvijas tautsaimniecības izaugsmi. Uzskatu, ka joprojām ir aktuāls jautājums par sabiedrības uzticēšanās stiprināšanu valsts finanšu sistēmai, īpaši ņemot vērā 2011.gada nogales notikumus saistībā ar akciju sabiedrības „Latvijas Krājbanka” maksātnespēju un ar izraisīto ažiotāžu par finanšu situāciju Swedbank, jo tie negatīvi ietekmēja iedzīvotāju uzticēšanos valsts finanšu sistēmai, tās uzraudzības institūcijām un šo institūciju amatpersonu publiskajiem paziņojumiem. Tāpēc, ņemot vērā abās krīzes situācijās realizēto praksi un iepazīstoties ar citu Eiropas Savienības valstu pieredzi finanšu krīžu komunikācijā, tika izstrādāts Krīzes komunikācijas plāns finanšu sektoram, kas paredz nodrošināt informācijas pieejamību un atklātību, kā arī finanšu jautājumu kompetences celšanu dažādās sabiedrības mērķauditorijās. Krīzes komunikācijas plāns jau ir pierādījis savu lietderīgumu un nozīmi, 2012.gada oktobrī nodrošinot operatīvu informācijas izplatību par akciju sabiedrības „Norvik Banka” darbību publiskajā telpā, tādējādi neietekmējot šīs bankas darbību un neatstājot negatīvu ietekmi uz visas finanšu sistēmas darbības stabilitāti. Kopumā pašreizējā valsts finanšu situācija ir vērtējama kā stabila. Vienlaikus jāatceras, ka finanšu sektora stabilitāte un fiskālā drošība ir cieši saistītas ar norisēm un aktualitātēm eirozonas valstīs, kā arī citos pasaules reģionos. Līdz ar to nav iespējams pilnībā prognozēt un izvairīties no iespējamiem ārējās vides riskiem, kas var turpmāk negatīvi ietekmēt Latvijas finanšu sistēmas attīstību un turpmāko vienmērīgo izaugsmi. Kā viens no būtiskākajiem izaicinājumiem Latvijas finanšu sektora stabilitātes un drošības stiprināšanai šogad ir Latvijas mērķis pievienoties eirozonai. Papildus pozitīvajiem stimuliem ekonomikas attīstībai, investīciju ieplūdei un jaunu darba vietu radīšanai, iestājoties eirozonā, Latvijas finanšu sektors iegūs piekļuvi virknei finansiālā atbalsta instrumentu, kas sarežģījumu gadījumā sniegs valstij krietni plašākas manevra iespējas nekā tās, kuras mūsu rīcībā bija 2008. un 2009.gadā. Sabiedrības integrācijas jautājums ir kļuvis par vienu no būtiskākajiem sociālās stabilitātes un sabiedrības saliedētības rādītājiem, it īpaši ņemot vērā pagājušā gada 18.februārī notikušo referendumu par krievu valodas statusu Latvijā. Referendums par krievu valodas statusu, kā arī mēģinājums organizēt referendumu par nepilsoņu statusa atcelšanu un ar tiem saistītās diskusijas nelabvēlīgi iespaidoja piederības sajūtu Latvijas valstij, sašķēla sabiedrību, kā arī saasināja pretrunas starp dažādām sabiedrības grupām. Šie notikumi veicināja etnisko spriedzi sabiedrībā, kā arī ideoloģisko pretrunu nostiprināšanos starp dažādām sabiedrības grupām. Apdraudējumu sabiedrības integrācijai un vienotai nacionālai identitātei rada tas, ka trūkst spēcīga sabiedriskā medija un skaidri definēta sabiedriskā pasūtījuma, kas spētu uzrunāt dažādas sabiedrības mērķauditorijas. Mazākumtautības, to kultūru un valodu dažādība ir Latvijas bagātība, kas mums jāciena un jāatbalsta. Taču latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas statuss ir mūsu pamatvērtība, kuru nedrīkstam zaudēt. Vēlos uzsvērt, ka sabiedrības integrācijas process jābalsta uz kopīgām vērtībām, proti, demokrātisku, brīvu labklājības valsti ar vienu valsts valodu. Lai sekmētu nacionālās identitātes un integrācijas stiprināšanu, 2011.gadā tika apstiprinātas Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādnes 2012.-2018.gadam. Pamatnostādnes paredz pasākumus, kas ir vērsti uz latviešu valodas apgūšanu un lietošanu publiskajā telpā, pilsoniskās izglītības attīstību un pilsoniskās līdzdalības veicināšanu, ārzemēs dzīvojošo latviešu latviskās identitātes un piederības Latvijai stiprināšanu, latviskās kultūrtelpas nostiprināšanu un mazākumtautību individualitātes saglabāšanu, sociāli atstumto grupu iekļaušanās sabiedrībā veicināšanu un diskriminācijas novēršanu. Papildus tam, lai sekmētu saliedētas un iekļaujošas sabiedrības veidošanos Latvijā un nostiprinātu nacionālās identitātes un valsts valodas pozīcijas, ir sagatavots pasākumu plāns „Par sabiedrības saliedēšanu, nacionālās identitātes un valsts valodas pozīcijas nostiprināšanu”, kuru Ministru kabinets atbalstīja 2012.gada 29.maija sēdē, paredzot piešķirt tā īstenošanai arī papildu finanšu līdzekļus aptuveni 1 miljona latu apmērā. Apstiprinātais pasākumu plāns paredz virkni svarīgu aktivitāšu: īstenot pilsoniskās izglītības programmu, skaidrojot valsts pamatus, Latvijas vēstures attīstību un nacionālās vērtības; veicināt vienotas un kvalitatīvas informācijas telpas pieejamību visā Latvijas teritorijā, it īpaši rūpējoties par sabiedrisko mediju apraidi pierobežu rajonos; izstrādāt un ieviest mehānismu, lai nodrošinātu valsts dotāciju piešķiršanu latviešu valodas apmācību programmu organizēšanai mazākumtautībām atkarībā no rezultātu efektivitātes, kā arī citus pasākumus. Kopumā, ņemot vērā sabiedrības saliedētības un integrācijas jautājuma nozīmību, valdība ir strādājusi pie daudzveidīgiem pasākumiem, lai mazinātu sociālo spriedzi, kā arī sekmētu komunikāciju starp dažādām sabiedrības grupām. Šie pasākumi galvenokārt tika vērsti uz nacionālās identitātes un integrācijas stiprināšanu, kā arī iekļaujošas un saliedētas sabiedrības veidošanu, kā arī vienotas mediju un komunikācijas telpas izveidi. Lai turpinātu cīnīties pret svešu informatīvo telpu spiedienu mūsu valsts teritorijā, šis darbs jāturpina arī šogad, detalizēti izdiskutējot vienotā sabiedriskā medija koncepciju un vienojoties par labāko modeli un tā īstenošanas gaitu. Nenoliedzami, ka sociālās sistēmas stabilitāte un sabiedrības uzticēšanās valsts sociālā atbalsta sistēmai ir būtisks priekšnoteikums iekšpolitiskās spriedzes un nestabilitātes mazināšanai. Tāpēc ir svarīgi sniegt valsts atbalstu un palīdzību tām personām, kurām tā ir visvairāk nepieciešama, un nodrošināt sociālās sistēmas ilgtspēju, radot valsts iedzīvotājos pārliecību par viņu sociālo aizsargātību. Sociālās drošības jautājumi īpaši aktuāli iezīmējās pēc 2011.gadā veiktās tautas skaitīšanas rezultātu apkopošanas, kad tika konstatēts, ka būtiski samazinājies iedzīvotāju skaits reproduktīvajā un vienlaikus arī darbspējas vecumā. Līdz ar to jāmeklē risinājumi demogrāfiskās situācijas uzlabošanai un jācenšas mazināt to personu skaitu, kam nepieciešams valsts atbalsts, īpaši pievēršoties cilvēkiem darbspējas vecumā un veicinot viņu atgriešanos darba tirgū. Šeit ir vērojama situācijas zināma uzlabošanās. Lai arī vēl joprojām salīdzinoši augsts, tomēr gan bezdarba līmenis, gan to personu skaits, kam nepieciešama sociālā palīdzība, samazinās. Pašreizējās prognozes liecina, ka jau tuvākajos mēnešos reģistrētā bezdarba līmenis varētu samazināties zem 10 procentiem. Nenoliedzami, ka Latvijai ļoti būtisks sociālās sistēmas stabilitātes jautājums ir saistīts ar demogrāfisko situāciju valstī un tautas ataudzes sekmēšanu, jo pašreizējie demogrāfijas rādītāji norāda uz Latvijas iedzīvotāju skaita un dzimstības samazināšanos, kā arī vidējā vecuma pieaugumu. Tā kā demogrāfiskās situācijas uzlabošanās ir cieši saistīta ar valsts ekonomikas atveseļošanos un izaugsmi, tad valdība aktīvi strādā pie identificēto problēmu risināšanas, sniedzot papildu atbalstu ģimenēm ar bērniem, nodrošinot bērnudārzu pieejamību, kā arī uzlabojot sabiedrības reproduktīvo veselību, lai tādējādi sekmētu dzimstības pieaugumu. Vēlos arī uzsvērt, ka demogrāfiskās situācijas uzlabošana ir noteikta par vienu no 2013.gada budžeta prioritātēm, un no 2013.gada janvāra ir divkāršots bērna kopšanas apmērs sociāli neapdrošinātām personām laikposmā no bērna piedzimšanas līdz gada vecumam, kā arī vairāk nekā trīs reizes palielināts bērna kopšanas pabalsta apmērs bērniem vecumā no gada līdz pusotram gadam, palielinot to no 30 līdz 100 latiem. Kopumā vēlos norādīt, ka cilvēkiem, kuri atrodas dažādu sociālo risku situācijās, tiek sniegts vispusīgs atbalsts sociālās palīdzības, bezdarba samazināšanas un valsts sociālās apdrošināšanas pakalpojumu veidā. Tomēr jāatzīmē, ka viens no būtiskākajiem riskiem, kas saistīts ar sociālās drošības nodrošināšanu, ir sabiedrības novecošanās un valsts iedzīvotāju skaita samazināšanās, ko apliecina arī 2011.gadā veiktās tautas skaitīšanas rezultāti. Līdz ar to uzskatu, ka arī turpmāk papildu uzmanība būtu pievēršama demogrāfisko jautājumu risināšanai, lai sekmētu valsts demogrāfiskās situācijas stabilizāciju un uzlabošanos. Energoresursu pieejamība un ilgtspēja ir būtisks iekšpolitisko stabilitāti un valsts tautsaimniecisko attīstību raksturojošs aspekts. Kopumā 2012.gadā enerģētikas jomā turpinājās jau iepriekš uzsāktie procesi un valsts institūciju īstenotie pasākumi, lai mazinātu valsts atkarību no ārējām resursu piegādēm un diversificētu energoresursu piegādes maršrutus, stiprinātu energoapgādes tīklu un sistēmu drošību. Latvija ir ieinteresēta energoapgādes alternatīvu meklēšanā - piemēram, dalībā atomelektrostacijas būvniecībā Visaginā vai sašķidrinātās dabasgāzes termināļa būvniecībā Baltijas reģionā. Papildus iepriekš minētajam, vērojot fosilo enerģijas resursu izmaksu tendences, tiek turpināts darbs pie ilgtermiņa valsts atbalsta sistēmas izstrādes atjaunojamās enerģijas izmantošanai, pārskatot arī atjaunojamās enerģijas potenciālu fosilo energoresursu aizstāšanai. Protams, šeit svarīgs aspekts ir ne tikai atjaunojamās enerģijas īpatsvars, bet arī kopējās enerģijas cenas, lai tas kopumā nemazinātu Latvijas ekonomikas konkurētspēju. Attiecībā uz informācijas tehnoloģiju drošību ir jānorāda, ka laikā, kad ikvienas nozares, to skaitā arī valsts pārvaldes, darbība nav iedomājama bez informācijas tehnoloģijām, šo resursu nelikumīga izmantošana, iznīcināšana vai tīša bojāšana var radīt nozīmīgu kaitējumu sabiedrībai un nacionālajai drošībai. Tāpēc, lai atbildētu informācijas tehnoloģiju izmantošanas intensitātes radītajiem izaicinājumiem, kopš 2012.gada 1.februāra ir stājies spēkā Informācijas tehnoloģiju drošības likums, uz kura pamata tika izveidota informācijas tehnoloģiju kritiskās infrastruktūras aizsardzības sistēma, kā arī informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcija - CERT.LV. Papildus tam notiek darbs pie informācijas tehnoloģiju lietotāju izglītošanas un informēšanas par drošības pasākumiem un iespējamiem riskiem, kā arī savu datu aizsardzības elektroniskajā vidē. Līdz ar to var secināt, ka tiek veikti daudzveidīgi pasākumi, lai mazinātu informācijas tehnoloģiju apdraudējumu, kā arī informētu sabiedrību par drošības pasākumiem, lietojot šīs tehnoloģijas. Noslēgumā vēlos uzsvērt, ka mūsu valsts stabilitāte un drošība ir atkarīga no daudzveidīgu faktoru un apstākļu ietekmes, to skaitā iekšpolitisko un ārpolitisko notikumu mijiedarbības. Nav noliedzams, ka mūsdienu mainīgās starptautiskās vides apstākļos ir grūti prognozēt iespējamos drošības riskus un apdraudējumus, jo Latvijas drošība ir neatraujami saistīta ar norisēm gan Baltijas jūras reģionā, gan Eiropas Savienībā, gan transatlantiskajā telpā. Tomēr mums ir jābūt spējīgiem pielāgoties šiem daudzveidīgajiem drošības izaicinājumiem, gan uzturot attiecības ar saviem partneriem un sabiedrotajiem, gan attīstot savas militārās spējas un bruņoto spēku gatavību un kapacitāti, kā arī nodrošinot mūsu valsts ekonomisko, sociālo un politisko stabilitāti. Tieši šāda droša, stabila un ilgtspējīga vide ir nepieciešama, lai ikviens valsts iedzīvotājs justos pasargāts un pārliecināts par savu fizisko, ekonomisko un sociālo drošību, tādējādi sekmējot mūsu valsts kopējo izaugsmi un attīstību! Paldies par uzmanību! (Frakcijas VIENOTĪBA un RP frakcijas aplausi.)".
• 2013_01_31-seq347 spokenText "Cienījamie kolēģi! Turpinām 31.janvāra sēdi. Tātad nākamais darba kārtības jautājums - „Ministru prezidenta ziņojums Saeimai par Latvijas nacionālo drošību”. Vārds Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim.".
• 2013_01_31-seq345 spokenText "Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Uldis Augulis... nav, Aija Barča... nav, Inga Bite... nav, Ilma Čepāne... nav, Ināra Mūrniece... nav, Raimonds Vējonis... nav, Igors Zujevs... arī nav. Paldies.... Es atvainojos, Igors Zujevs ir!".
• 2013_01_31-seq343 spokenText "Augsti godājamie Sociālo un darba lietu komisijas deputāti! Aicinām jūs uz sēdi komisijas telpās. Tagad, lūdzu! Paldies.".
• 2013_01_31-seq342 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Euro ieviešanas kārtības likums” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! (No frakcijas VIENOTĪBA: „Zaļie - zaļo!” No ZZS frakcijas: „Brilles izslauki!”) Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 40, atturas - 2. Likums pieņemts. (Aplausi.) Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums ir Ministru prezidenta ziņojums Saeimai par Latvijas nacionālo drošību, bet, pēc manā rīcībā esošās informācijas, premjera ziņojums ir garāks par 20 minūtēm, kas ir atlikušas līdz pārtraukumam. Tātad mēs turpināsim izskatīt apstiprināto sēdes darba kārtību pēc pārtraukuma. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Paldies. Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam deputātei Initai Bišofai.".
• 2013_01_31-seq341 spokenText "Kolēģi, visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūgums Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā apstiprināt šo likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.".
• 2013_01_31-seq340 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par 121. - deputātu Ivara Zariņa un Igora Pimenova iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 40, pret - 52, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.".
• 2013_01_31-seq339 spokenText "Jā, kolēģi! Mēs vērtējām šo priekšlikumu gan pēc ekonomiskās būtības, gan pēc juridiskās. Tas nav izpildāms nekādā veidā, jo faktiski... Ko šis ierosinājums nozīmē? Šis ierosinājums pasaka visiem tirgotājiem: „Celiet cenas, cik augstu gribat! Šeit būs fonds, kas visu kompensēs!” Pēc būtības tā tas iznāk. (No zāles dep. I.Zariņš: „Kompensē tikai mazturīgajiem!”) Un tādā rakursā mēs nevaram šo jautājumu vispār skatīt. Inflācijas un patēriņa cenu jautājums ir valdības ikdienas jautājums, un tas ir ekonomikas jautājums, kam mums jāseko līdzi un jāveic gan nodokļu politikas ziņā, gan arī produktīvo investīciju ziņā darbs tā, lai mēs maksimāli daudz iegūtu no tām mums atvēlētajām lietām, ko mēs, ieviešot šo likumu, faktiski varam izdarīt. Nekādā gadījumā mēs nedrīkstam pat kultivēt, runāt, taisīt... veikt visas preventīvās, teiksim, darbības, runāt par to, ka mēs taisīsim fondus un kompensēsim... Es negribu šeit nosaukt uzņēmējus, varbūt sektoru vārdos, bet tā būs milzīga niša, kura centīsies uz to uzreiz nopelnīt. To nekādā gadījumā nedrīkst darīt! Attiecībā uz inflāciju. Viens no svarīgiem inflācijas dzenuļiem ir arī tā sauktās inflācijas gaidas. Visi cilvēki saka: „O, būs dārgāks, būs dārgāks! Tagad kaut kas jāpērk vai jādara.” Nē, tieši otrādi! Un, ja mēs radām šīs inflācijas gaidas vai pat apzināti kultivējam to, ka tās būs, tad mēs īstenībā veicinām to, lai tirgotāji arī celtu tās cenas. Bet faktiski šeit jau ir preventīvas darbības par to, ka mēs sakām: „Valūtas kurss paliek stabils. Mēs ieviešam šo likumu visiem pārskatāmā veidā.” Visiem ir saprotami nosacījumi, ir zināms, kurš uzrauga, lai tirgotāji neceltu cenas, un tas ir mūsu darbs - mūsu visu kopējais darbs - to izdarīt, lai tiešām būtu tāda situācija, ka mēs varam apskatīties pēc tam, pēc diviem, trim vai pieciem gadiem, un teikt: „Jā, to mēs izdarījām! Mēs esam no tā ieguvuši.” Aicinājums ir šo priekšlikumu neatbalstīt, bet kopējo likumprojektu atbalstīt un tad... šo priekšlikumu neatbalstīt nekādā gadījumā.".
• 2013_01_31-seq337 spokenText "Priekšlikums ir ļoti līdzīgs iepriekšējam priekšlikumam, ko bija sagatavojusi Nacionālā apvienība. Šī priekšlikuma doma ir sekojoša. Mēs piedāvājam eiro ieviesējiem ļoti racionālu instrumentu jeb veidu, kā izkliedēt sabiedrības bažas par to, ka eiro var izraisīt negaidīti lielu inflāciju, ka tas var pasliktināt sabiedrības materiālo stāvokli (it sevišķi, ja mēs runājam par mazāk nodrošinātajiem). Un tāpēc mūsu priekšlikums ir sekojošs: Ministru kabinets ne vēlāk kā viena mēneša laikā no izņēmuma statusa atcelšanas brīža iesniedz Saeimai savu novērtējumu par gaidāmajām patēriņa cenu izmaiņām saistībā ar eiro ieviešanu. Un nākamais solis, kas tiek sperts, - Ministru kabinets trīs mēnešu laikā izveido fondu, no kura tiks finansēts saskaņā ar viņu prognozēm... no kura šis inflācijas pieaugums tiks kompensēts mazturīgajiem un citām, pēc Ministru kabineta viedokļa, iedzīvotāju grupām, kurām vajadzētu kompensēt šo ar eiro saistīto inflācijas pieaugumu. Ja eiro ieviesēji pašlaik nemelo sabiedrībai, sacīdami, ka tik tiešām šis eiro iespaids uz inflāciju būs minimāls - ne lielāks kā 0,3 procenti -, tad šāds fonds, lai varētu īstenot šo kompensācijas mehānismu... tie ieguldījumi būs mazāki nekā tie, kas tagad, pašlaik, tiek tērēti eirokampaņai. Ja mēs paņemam, teiksim, visus pensionārus, kuriem ir mazas pensijas, invalīdus, GMI maksājumu saņēmējus, tos, kuriem tas tiešām visvairāk būtu nepieciešams, kuriem tiešām šie daži lati varētu būt ļoti svarīgi, tad kopumā ir apmēram pusmiljons šādu cilvēku. Lūk, ar šo mehānismu jūs, eiro ieviesēji, tagad varat panākt to - nodrošināt, ka, vot, pusmiljons var neuztraukties, var mierīgi atbalstīt eiro ieviešanu. Un tas maksās jums apmēram 3 miljonus - tas ir krietni mazāk nekā tas, ko jūs tērējat savai eiro kampaņai pašlaik. Tātad, ja jūs varējāt atļauties tērēt naudu eiro kampaņai, principā nodarboties vienkārši ar savu reklāmu, tad, lūk, jums tagad ir reāla iespēja, kā jūs ar tādu pašu vai pat vēl mazāku naudas summu varat nodrošināt to, ko jūs solāt sabiedrībai. Ja jūs to nedarāt, tad rodas pamatots jautājums: vai tiešām lietu kārtība būs tāda, kā jūs to mēģināt iegalvot sabiedrībai? Vai tiešām inflācija nebūs liela un iespaids no eiro ieviešanas... Vai tiešām mums nav par ko uztraukties? Tā ka mans aicinājums būtu atbalstīt šo priekšlikumu, jo tas ir ļoti racionāls, ļoti konkrēts un, pats galvenais, tas nozīmīgi vairos sabiedrības uzticēšanos tam, ka tiešām eiro ieviešanas process notiek sabiedrības interesēs, neskatoties uz to, ka jūs no likuma izsvītrojāt to... nepieņēmāt to priekšlikumu, kurā bija runa par sabiedrības interesēm.".
• 2013_01_31-seq335 spokenText "Paldies Nacionālajai apvienībai. 121. - deputāta Zariņa un deputāta Pimenova priekšlikums. Nav atbalstīts.".
• 2013_01_31-seq334 spokenText "Paldies. Tā kā priekšlikums atsaukts, tas nav balsojams.".
• 2013_01_31-seq333 spokenText "Kolēģi! Šā Nacionālās apvienības priekšlikuma būtība ir tāda, ka tad, ja gadījumā nepiepildās mūsu prognozes... šinī gadījumā Ministru kabineta, Finanšu ministrijas prognozes par inflāciju, kas varētu veidoties pēc eiro ieviešanas, tad trīs mēnešu laikā Ministru kabinets sagatavo savus priekšlikumus par to, kādi varētu būt šie kompensējošie mehānismi šīs inflācijas novēršanai... Nevis novērst, bet šos kompensējošos mehānismus vairāk attiecināt uz mazturīgo iedzīvotāju grupu. Taču vēlāk, kad mēs to pārrunājām gan Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, gan arī ar sadarbības partneriem koalīcijā, mēs sapratām, ka šis īsti nav šā likuma regulējums, jo, kā jau mēs iepriekš vienojāmies un runājām, šis ir Euro ieviešanas kārtības likums. Tas nenosaka daudzas citas lietas un normas, kuras ir nepieciešams noteikt kā citādi. Tāpēc saistībā ar to, ka konceptuāli šis priekšlikums ir atbalstīts un noteikti būs jāizvērtē, kādi soļi ir sperami gadījumā, ja šī inflācija pieaug vairāk, nekā tas bija plānots, Nacionālā apvienība atsauc šo priekšlikumu. (No ZZS frakcijas: „Ooo!”)".
• 2013_01_31-seq331 spokenText "120. - Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”-„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.".
• 2013_01_31-seq325 spokenText "117. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.".

• first
• previous
• next