Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2013_01_31-seq348> ?p ?o. }

• 2013_01_31-seq348 type Speech.
• 2013_01_31-seq348 number "348".
• 2013_01_31-seq348 date "2013-01-31".
• 2013_01_31-seq348 isPartOf 2013_01_31.
• 2013_01_31-seq348 spokenAs 66.
• 2013_01_31-seq348 spokenText "Ļoti cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godātie deputāti! Dāmas un kungi! Rūpes par nacionālo drošību ir viens no uzdevumiem, kuru aktualitāte mūsdienu dinamiskajā un sarežģītajā vidē tikai pieaug. Nacionālā drošība kļūst par kompleksu un daudzdimensionālu jautājumu, kas ietver ne vien klasiskos militāros riskus, bet arī tādas jomas kā finansiālo stabilitāti un drošību, informācijas telpas saturu, kiberdrošību, migrācijas plūsmas un citas aktualitātes, kas ietekmē mūsu valsts spēju attīstīties un vairot iedzīvotāju labklājību. Gadskārtējā ziņojumā par nacionālo drošību vēlos vērst jūsu uzmanību uz nozīmīgākajām nacionālās drošības aktualitātēm, valdības veiktajiem pasākumiem potenciālo risku novēršanai, kā arī iespējamiem nākotnes izaicinājumiem Latvijas iekšpolitikas un ārpolitikas stabilitātei un drošībai. Kopumā vērtējot 2012.gadā paveikto nacionālās drošības stiprināšanai, redzam, ka vairākās jomās situācija ir būtiski uzlabojusies, it īpaši attiecībā uz valsts finanšu stabilitāti un makroekonomikas attīstību. Tomēr saglabājas arī atsevišķi riski, kuriem jāpievērš pastiprināta uzmanība. Starptautiskās vides ietekme uz Latvijas nacionālo drošību ir nenoliedzama. 2012.gadā joprojām aktuāla ir nestabilitāte Tuvo Austrumu reģionā - situācija Afganistānā, nemieri Sīrijā, Izraēlas un Palestīnas konflikts, neskaidrība par Irānas kodolprogrammas mērķiem, teroristu uzbrukumi. Šie problēmjautājumi rada arī netiešus draudus Latvijai un tās sabiedrotajiem, tāpēc ir svarīgi saglabāt Latvijas iesaisti šo drošības problēmu risināšanā gan ar diplomātiskiem, gan militāriem instrumentiem. Īpaši jāizceļ Latvijas dalība Starptautisko drošības atbalsta spēku militārajā misijā Afganistānā, kas ir ilgākā un nozīmīgākā militārā operācija, kurā kopš neatkarības atjaunošanas iesaistījusies Latvija. 2012.gada laikā Afganistānā pastāvīgi atradās apmēram 180 Latvijas karavīru. 2012.gada oktobrī Saeima saskaņā ar ANO Drošības padomes rezolūciju nolēma pagarināt Latvijas Nacionālo bruņoto spēku mandātu dalībai militārajā misijā Afganistānā līdz šī gada oktobrim. Piedaloties šajā misijā, mēs ne vien sniedzam savu ieguldījumu NATO bloka kolektīvajā drošībā, bet arī vairojam Latvijas Nacionālo bruņoto spēku pieredzi un kaujasspēju. Šīs misijas kontekstā svarīgi arī tas, ka Latvija 2012.gadā turpināja vadošās NATO valsts lomu Starptautisko drošības atbalsta spēku kravu transportēšanā uz Afganistānu, izmantojot tā saukto Ziemeļu apgādes tīklu. Šis projekts ir ne tikai Latvijas ieguldījums NATO misijā, bet tas arī devis ieguldījumu Latvijas tautsaimniecības izaugsmē, jo daļa no precēm, kas tiek transportētas uz Afganistānu, tiek iegādātas no Latvijas uzņēmumiem, kravas tiek apkalpotas Rīgas ostā un to transportēšanai tiek izmantota Latvijas infrastruktūra. Papildus tam 2012.gadā ir uzsākti arī kravu pārvadājumi uz Afganistānu no Rīgas lidostas. Šim projektam saskatu arī attīstības potenciālu, gan izvēršot reverso kravu plūsmu no Afganistānas atpakaļ uz NATO valstīm, gan uzsākot transporta tīkla izmantošanu komerciāliem mērķiem. Ļoti būtisks notikums starptautiskās drošības politikā kā Latvijai, tā arī abām pārējām Baltijas valstīm bija 2012.gada maijā notikušais NATO samits Čikāgā, kurā tika pieņemts Latvijas drošībai būtisks lēmums - noteikt beztermiņa statusu gaisa telpas patrulēšanas misijai Baltijas valstu gaisa telpā. Šis viennozīmīgi ir liels ieguvums mūsu valsts drošības stiprināšanai. Papildus tam sabiedrotie atzina, ka Baltijas valstu gaisa telpas patrulēšanas operācijas modelis ir labs daudznacionālās militārās sadarbības paraugs kolektīvās aizsardzības spēju attīstībai. Pagājušajā gadā savu nozīmi nezaudēja arī jautājumi, kas skar Latvijai pietuvināto ģeogrāfisko telpu. Latvija ir ieinteresēta, lai tās kaimiņvalstis būtu orientētas uz sadarbību un drošas starptautiskās vides veidošanu. Tādēļ mūsu interesēs ir atbalstīt valstis, kas vēlas pievienoties brīvu un demokrātisku valstu saimei, tādējādi stiprinot arī Latvijas drošību. Tāpēc arī 2012.gadā Latvijas valdība turpināja atbalstīt Gruzijas, Moldovas un Ukrainas centienus tuvināties Eiropas Savienībai, kā arī turpināja veidot pragmatiskas, uz abpusēji izdevīgu sadarbību balstītas attiecības ar Krieviju. Attiecībā uz militāro drošību Latvija ir veiksmīgi nostiprinājusi iepriekšējos gados veiktās aizsardzības sistēmas reformas, kuras augstu novērtējuši arī Eiropas Savienības un NATO partneri. Lai Latvijas Nacionālie bruņotie spēki būtu atbilstoši sagatavoti un spējīgi reaģēt gan uz tradicionālajiem, gan uz netradicionālajiem drošības izaicinājumiem, ir pilnveidota Valsts aizsardzības koncepcija, kuru Saeima apstiprināja 2012.gada 10.maijā. Savukārt 2012.gada 19.jūnijā Ministru kabinets apstiprināja Nacionālo bruņoto spēku attīstības plānu 2012.-2024.gadam, kurā ir identificēti Latvijas Nacionālo bruņoto spēku prioritārie attīstības virzieni. Attiecībā uz Nacionālo bruņoto spēku attīstību vēlos norādīt, ka, pieņemot likumu „Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2013.-2015.gadam” tika apstiprināta apņemšanās, ņemot vērā valsts ekonomisko situāciju un valsts budžeta iespējas, pakāpeniski palielināt valsts aizsardzības finansējuma apmēru ar mērķi sasniegt Valsts aizsardzības koncepcijā noteikto mērķi - 2 procenti no IKP, lai tādējādi uzlabotu Nacionālo bruņoto spēku darbību un kapacitāti, kā arī pildītu mūsu pienākumus NATO. Kopumā izvērtējot visus iepriekš minētos faktorus un riskus, uzskatu, ka Latvija kā pilnvērtīga starptautiskās sabiedrības locekle ir aktīvi sekojusi līdzi aktuālajām norisēm starptautiskajā politikā, kā arī aktīvi iesaistījusies kolektīvās drošības uzturēšanā un nodrošināšanā. Mūsdienās draudu avoti kļūst ļoti daudzveidīgi, un līdzās tradicionālajiem izaicinājumiem jārēķinās arī ar asimetriskiem draudiem, kurus rada terorisms, organizētā noziedzība, enerģētikas drošība, kiberdrošība un informatīvās telpas ietekme uz valsts drošību. Latvijas veiktās aizsardzības sistēmas reformas ļauj Latvijai būt gatavai šo atšķirīgo draudu mazināšanai un novēršanai. Būtisks nosacījums nacionālās drošības garantēšanā ir sabiedrības izpratnes veidošana par drošības riskiem un preventīvajiem pasākumiem to mazināšanai, jo tikai izglītota un zinoša sabiedrība spēj izvērtēt politiskos procesus, nepakļaujoties iekšējām un ārējām informatīvajām manipulācijām un provokācijām. Līdz ar to manā ziņojumā detalizēti aplūkoti tādi nacionālās drošības aspekti kā valsts finanšu stabilitāte, sabiedrības integrācija un nacionālā identitāte, sociālā stabilitāte un ilgtspēja, tautas ataudzes sekmēšana, kā arī tādi būtiski nacionālo drošību ietekmējoši jautājumi kā valsts informācijas sistēmu aizsargātība un energoresursu piegādes ilgtspēja un stabilitāte. Ar jūsu atļauju sniegšu jums detalizētāku ieskatu par katru no šiem nacionālās drošības aspektiem. Finanšu stabilitāte un fiskālā drošība ir viens no būtiskākajiem rādītājiem, kas ietekmē valsts nacionālo drošību, jo tā ir saistīta ar kopējo valsts ekonomiskās un finanšu sistēmas attīstību un ilgtspēju, kā arī iedzīvotāju uzticēšanos finanšu iestādēm un valsts īstenotajai finanšu politikai. 2011.gada nogalē, noslēdzoties Starptautiskajai aizdevuma programmai, Latvija atsāka patstāvīgu finanšu pārvaldību, kas sniedza iespējas brīvāk rīkoties ar pieejamiem budžeta līdzekļiem, vienlaikus uzliekot lielāku atbildību par finanšu sistēmas stabilitātes nākotni. Šajā sakarā ir būtiski pieminēt izstrādāto Fiskālās disciplīnas likumprojektu, kurš šodien tiks izskatīts arī Saeimā un kura mērķis ir sekmēt ilgtspējīgu valsts attīstību, makroekonomisko stabilitāti un iespēju robežās samazināt ārējo faktoru negatīvo ietekmi uz tautsaimniecību, nosakot tādu fiskālo politiku, kas nodrošinātu ekonomiskajā ciklā sabalansētu budžetu. Fiskālās disciplīnas likumprojekts ir saskaņots ar 2012.gada 31.maijā ratificēto 25 Eiropas Savienības valstu līgumu par fiskālo disciplīnu, tādējādi Latvijai kļūstot par vienu no pirmajām Eiropas Savienības dalībvalstīm, kas nodrošinās nacionālās likumdošanas atbilstību Fiskālās disciplīnas līguma nosacījumiem. Būtiski ir uzsvērt, ka Latvijas finanšu un ekonomiskā stabilitāte ir novērtēta arī starptautiskā līmenī. Par to liecina starptautisko kredītreitingu aģentūru sniegtais stabilais novērtējums. Papildus tam divas starptautisko kredītreitingu aģentūras (Standard & Poor’s un Fitch Ratings) ir palielinājušas Latvijas kredītreitingu 2012.gada laikā par divām pakāpēm, tādējādi veicinot lielāku uzticēšanos Latvijas finanšu sistēmas stabilitātei potenciālo investoru vidū. Pozitīvas tendences vērojamas arī banku sektorā - tas 2012.gadā kopumā ir darbojies ar peļņu, ir beidzies kredītportfeļa kritums, pakāpeniski pieaug noguldījumu bāze. Bankas ir atbilstoši kapitalizētas, likviditāte ir augstā līmenī, un banku ieguldījumi eirozonas parādu krīzes skarto valstu vērtspapīros ir nebūtiski. Vienlaikus saglabājas nozīmīgi riski, kas saistīti ar zemajiem Eiropas ekonomikas attīstības tempiem, taču to līdzsvaro salīdzinoši dinamiskā Baltijas jūras reģiona valstu ekonomiku attīstība. Ņemot vērā, ka tieši šīs valstis ir mūsu nozīmīgākie tirdzniecības partneri, šī tendence pozitīvi ietekmē arī Latvijas tautsaimniecības izaugsmi. Uzskatu, ka joprojām ir aktuāls jautājums par sabiedrības uzticēšanās stiprināšanu valsts finanšu sistēmai, īpaši ņemot vērā 2011.gada nogales notikumus saistībā ar akciju sabiedrības „Latvijas Krājbanka” maksātnespēju un ar izraisīto ažiotāžu par finanšu situāciju Swedbank, jo tie negatīvi ietekmēja iedzīvotāju uzticēšanos valsts finanšu sistēmai, tās uzraudzības institūcijām un šo institūciju amatpersonu publiskajiem paziņojumiem. Tāpēc, ņemot vērā abās krīzes situācijās realizēto praksi un iepazīstoties ar citu Eiropas Savienības valstu pieredzi finanšu krīžu komunikācijā, tika izstrādāts Krīzes komunikācijas plāns finanšu sektoram, kas paredz nodrošināt informācijas pieejamību un atklātību, kā arī finanšu jautājumu kompetences celšanu dažādās sabiedrības mērķauditorijās. Krīzes komunikācijas plāns jau ir pierādījis savu lietderīgumu un nozīmi, 2012.gada oktobrī nodrošinot operatīvu informācijas izplatību par akciju sabiedrības „Norvik Banka” darbību publiskajā telpā, tādējādi neietekmējot šīs bankas darbību un neatstājot negatīvu ietekmi uz visas finanšu sistēmas darbības stabilitāti. Kopumā pašreizējā valsts finanšu situācija ir vērtējama kā stabila. Vienlaikus jāatceras, ka finanšu sektora stabilitāte un fiskālā drošība ir cieši saistītas ar norisēm un aktualitātēm eirozonas valstīs, kā arī citos pasaules reģionos. Līdz ar to nav iespējams pilnībā prognozēt un izvairīties no iespējamiem ārējās vides riskiem, kas var turpmāk negatīvi ietekmēt Latvijas finanšu sistēmas attīstību un turpmāko vienmērīgo izaugsmi. Kā viens no būtiskākajiem izaicinājumiem Latvijas finanšu sektora stabilitātes un drošības stiprināšanai šogad ir Latvijas mērķis pievienoties eirozonai. Papildus pozitīvajiem stimuliem ekonomikas attīstībai, investīciju ieplūdei un jaunu darba vietu radīšanai, iestājoties eirozonā, Latvijas finanšu sektors iegūs piekļuvi virknei finansiālā atbalsta instrumentu, kas sarežģījumu gadījumā sniegs valstij krietni plašākas manevra iespējas nekā tās, kuras mūsu rīcībā bija 2008. un 2009.gadā. Sabiedrības integrācijas jautājums ir kļuvis par vienu no būtiskākajiem sociālās stabilitātes un sabiedrības saliedētības rādītājiem, it īpaši ņemot vērā pagājušā gada 18.februārī notikušo referendumu par krievu valodas statusu Latvijā. Referendums par krievu valodas statusu, kā arī mēģinājums organizēt referendumu par nepilsoņu statusa atcelšanu un ar tiem saistītās diskusijas nelabvēlīgi iespaidoja piederības sajūtu Latvijas valstij, sašķēla sabiedrību, kā arī saasināja pretrunas starp dažādām sabiedrības grupām. Šie notikumi veicināja etnisko spriedzi sabiedrībā, kā arī ideoloģisko pretrunu nostiprināšanos starp dažādām sabiedrības grupām. Apdraudējumu sabiedrības integrācijai un vienotai nacionālai identitātei rada tas, ka trūkst spēcīga sabiedriskā medija un skaidri definēta sabiedriskā pasūtījuma, kas spētu uzrunāt dažādas sabiedrības mērķauditorijas. Mazākumtautības, to kultūru un valodu dažādība ir Latvijas bagātība, kas mums jāciena un jāatbalsta. Taču latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas statuss ir mūsu pamatvērtība, kuru nedrīkstam zaudēt. Vēlos uzsvērt, ka sabiedrības integrācijas process jābalsta uz kopīgām vērtībām, proti, demokrātisku, brīvu labklājības valsti ar vienu valsts valodu. Lai sekmētu nacionālās identitātes un integrācijas stiprināšanu, 2011.gadā tika apstiprinātas Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādnes 2012.-2018.gadam. Pamatnostādnes paredz pasākumus, kas ir vērsti uz latviešu valodas apgūšanu un lietošanu publiskajā telpā, pilsoniskās izglītības attīstību un pilsoniskās līdzdalības veicināšanu, ārzemēs dzīvojošo latviešu latviskās identitātes un piederības Latvijai stiprināšanu, latviskās kultūrtelpas nostiprināšanu un mazākumtautību individualitātes saglabāšanu, sociāli atstumto grupu iekļaušanās sabiedrībā veicināšanu un diskriminācijas novēršanu. Papildus tam, lai sekmētu saliedētas un iekļaujošas sabiedrības veidošanos Latvijā un nostiprinātu nacionālās identitātes un valsts valodas pozīcijas, ir sagatavots pasākumu plāns „Par sabiedrības saliedēšanu, nacionālās identitātes un valsts valodas pozīcijas nostiprināšanu”, kuru Ministru kabinets atbalstīja 2012.gada 29.maija sēdē, paredzot piešķirt tā īstenošanai arī papildu finanšu līdzekļus aptuveni 1 miljona latu apmērā. Apstiprinātais pasākumu plāns paredz virkni svarīgu aktivitāšu: īstenot pilsoniskās izglītības programmu, skaidrojot valsts pamatus, Latvijas vēstures attīstību un nacionālās vērtības; veicināt vienotas un kvalitatīvas informācijas telpas pieejamību visā Latvijas teritorijā, it īpaši rūpējoties par sabiedrisko mediju apraidi pierobežu rajonos; izstrādāt un ieviest mehānismu, lai nodrošinātu valsts dotāciju piešķiršanu latviešu valodas apmācību programmu organizēšanai mazākumtautībām atkarībā no rezultātu efektivitātes, kā arī citus pasākumus. Kopumā, ņemot vērā sabiedrības saliedētības un integrācijas jautājuma nozīmību, valdība ir strādājusi pie daudzveidīgiem pasākumiem, lai mazinātu sociālo spriedzi, kā arī sekmētu komunikāciju starp dažādām sabiedrības grupām. Šie pasākumi galvenokārt tika vērsti uz nacionālās identitātes un integrācijas stiprināšanu, kā arī iekļaujošas un saliedētas sabiedrības veidošanu, kā arī vienotas mediju un komunikācijas telpas izveidi. Lai turpinātu cīnīties pret svešu informatīvo telpu spiedienu mūsu valsts teritorijā, šis darbs jāturpina arī šogad, detalizēti izdiskutējot vienotā sabiedriskā medija koncepciju un vienojoties par labāko modeli un tā īstenošanas gaitu. Nenoliedzami, ka sociālās sistēmas stabilitāte un sabiedrības uzticēšanās valsts sociālā atbalsta sistēmai ir būtisks priekšnoteikums iekšpolitiskās spriedzes un nestabilitātes mazināšanai. Tāpēc ir svarīgi sniegt valsts atbalstu un palīdzību tām personām, kurām tā ir visvairāk nepieciešama, un nodrošināt sociālās sistēmas ilgtspēju, radot valsts iedzīvotājos pārliecību par viņu sociālo aizsargātību. Sociālās drošības jautājumi īpaši aktuāli iezīmējās pēc 2011.gadā veiktās tautas skaitīšanas rezultātu apkopošanas, kad tika konstatēts, ka būtiski samazinājies iedzīvotāju skaits reproduktīvajā un vienlaikus arī darbspējas vecumā. Līdz ar to jāmeklē risinājumi demogrāfiskās situācijas uzlabošanai un jācenšas mazināt to personu skaitu, kam nepieciešams valsts atbalsts, īpaši pievēršoties cilvēkiem darbspējas vecumā un veicinot viņu atgriešanos darba tirgū. Šeit ir vērojama situācijas zināma uzlabošanās. Lai arī vēl joprojām salīdzinoši augsts, tomēr gan bezdarba līmenis, gan to personu skaits, kam nepieciešama sociālā palīdzība, samazinās. Pašreizējās prognozes liecina, ka jau tuvākajos mēnešos reģistrētā bezdarba līmenis varētu samazināties zem 10 procentiem. Nenoliedzami, ka Latvijai ļoti būtisks sociālās sistēmas stabilitātes jautājums ir saistīts ar demogrāfisko situāciju valstī un tautas ataudzes sekmēšanu, jo pašreizējie demogrāfijas rādītāji norāda uz Latvijas iedzīvotāju skaita un dzimstības samazināšanos, kā arī vidējā vecuma pieaugumu. Tā kā demogrāfiskās situācijas uzlabošanās ir cieši saistīta ar valsts ekonomikas atveseļošanos un izaugsmi, tad valdība aktīvi strādā pie identificēto problēmu risināšanas, sniedzot papildu atbalstu ģimenēm ar bērniem, nodrošinot bērnudārzu pieejamību, kā arī uzlabojot sabiedrības reproduktīvo veselību, lai tādējādi sekmētu dzimstības pieaugumu. Vēlos arī uzsvērt, ka demogrāfiskās situācijas uzlabošana ir noteikta par vienu no 2013.gada budžeta prioritātēm, un no 2013.gada janvāra ir divkāršots bērna kopšanas apmērs sociāli neapdrošinātām personām laikposmā no bērna piedzimšanas līdz gada vecumam, kā arī vairāk nekā trīs reizes palielināts bērna kopšanas pabalsta apmērs bērniem vecumā no gada līdz pusotram gadam, palielinot to no 30 līdz 100 latiem. Kopumā vēlos norādīt, ka cilvēkiem, kuri atrodas dažādu sociālo risku situācijās, tiek sniegts vispusīgs atbalsts sociālās palīdzības, bezdarba samazināšanas un valsts sociālās apdrošināšanas pakalpojumu veidā. Tomēr jāatzīmē, ka viens no būtiskākajiem riskiem, kas saistīts ar sociālās drošības nodrošināšanu, ir sabiedrības novecošanās un valsts iedzīvotāju skaita samazināšanās, ko apliecina arī 2011.gadā veiktās tautas skaitīšanas rezultāti. Līdz ar to uzskatu, ka arī turpmāk papildu uzmanība būtu pievēršama demogrāfisko jautājumu risināšanai, lai sekmētu valsts demogrāfiskās situācijas stabilizāciju un uzlabošanos. Energoresursu pieejamība un ilgtspēja ir būtisks iekšpolitisko stabilitāti un valsts tautsaimniecisko attīstību raksturojošs aspekts. Kopumā 2012.gadā enerģētikas jomā turpinājās jau iepriekš uzsāktie procesi un valsts institūciju īstenotie pasākumi, lai mazinātu valsts atkarību no ārējām resursu piegādēm un diversificētu energoresursu piegādes maršrutus, stiprinātu energoapgādes tīklu un sistēmu drošību. Latvija ir ieinteresēta energoapgādes alternatīvu meklēšanā - piemēram, dalībā atomelektrostacijas būvniecībā Visaginā vai sašķidrinātās dabasgāzes termināļa būvniecībā Baltijas reģionā. Papildus iepriekš minētajam, vērojot fosilo enerģijas resursu izmaksu tendences, tiek turpināts darbs pie ilgtermiņa valsts atbalsta sistēmas izstrādes atjaunojamās enerģijas izmantošanai, pārskatot arī atjaunojamās enerģijas potenciālu fosilo energoresursu aizstāšanai. Protams, šeit svarīgs aspekts ir ne tikai atjaunojamās enerģijas īpatsvars, bet arī kopējās enerģijas cenas, lai tas kopumā nemazinātu Latvijas ekonomikas konkurētspēju. Attiecībā uz informācijas tehnoloģiju drošību ir jānorāda, ka laikā, kad ikvienas nozares, to skaitā arī valsts pārvaldes, darbība nav iedomājama bez informācijas tehnoloģijām, šo resursu nelikumīga izmantošana, iznīcināšana vai tīša bojāšana var radīt nozīmīgu kaitējumu sabiedrībai un nacionālajai drošībai. Tāpēc, lai atbildētu informācijas tehnoloģiju izmantošanas intensitātes radītajiem izaicinājumiem, kopš 2012.gada 1.februāra ir stājies spēkā Informācijas tehnoloģiju drošības likums, uz kura pamata tika izveidota informācijas tehnoloģiju kritiskās infrastruktūras aizsardzības sistēma, kā arī informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcija - CERT.LV. Papildus tam notiek darbs pie informācijas tehnoloģiju lietotāju izglītošanas un informēšanas par drošības pasākumiem un iespējamiem riskiem, kā arī savu datu aizsardzības elektroniskajā vidē. Līdz ar to var secināt, ka tiek veikti daudzveidīgi pasākumi, lai mazinātu informācijas tehnoloģiju apdraudējumu, kā arī informētu sabiedrību par drošības pasākumiem, lietojot šīs tehnoloģijas. Noslēgumā vēlos uzsvērt, ka mūsu valsts stabilitāte un drošība ir atkarīga no daudzveidīgu faktoru un apstākļu ietekmes, to skaitā iekšpolitisko un ārpolitisko notikumu mijiedarbības. Nav noliedzams, ka mūsdienu mainīgās starptautiskās vides apstākļos ir grūti prognozēt iespējamos drošības riskus un apdraudējumus, jo Latvijas drošība ir neatraujami saistīta ar norisēm gan Baltijas jūras reģionā, gan Eiropas Savienībā, gan transatlantiskajā telpā. Tomēr mums ir jābūt spējīgiem pielāgoties šiem daudzveidīgajiem drošības izaicinājumiem, gan uzturot attiecības ar saviem partneriem un sabiedrotajiem, gan attīstot savas militārās spējas un bruņoto spēku gatavību un kapacitāti, kā arī nodrošinot mūsu valsts ekonomisko, sociālo un politisko stabilitāti. Tieši šāda droša, stabila un ilgtspējīga vide ir nepieciešama, lai ikviens valsts iedzīvotājs justos pasargāts un pārliecināts par savu fizisko, ekonomisko un sociālo drošību, tādējādi sekmējot mūsu valsts kopējo izaugsmi un attīstību! Paldies par uzmanību! (Frakcijas VIENOTĪBA un RP frakcijas aplausi.)".
• 2013_01_31-seq348 language "lv".
• 2013_01_31-seq348 speaker Valdis_Dombrovskis-1971.
• 2013_01_31-seq348 mentions Q822919.
• 2013_01_31-seq348 mentions Q211.
• 2013_01_31-seq348 mentions Q2660080.
• 2013_01_31-seq348 mentions Q193089.
• 2013_01_31-seq348 mentions Q458.
• 2013_01_31-seq348 mentions Q39731.
• 2013_01_31-seq348 mentions Q159.
• 2013_01_31-seq348 mentions Q7184.
• 2013_01_31-seq348 mentions Q889.
• 2013_01_31-seq348 mentions Q212.
• 2013_01_31-seq348 mentions Q858.
• 2013_01_31-seq348 mentions Q230.
• 2013_01_31-seq348 mentions Q1145493.
• 2013_01_31-seq348 mentions Q3018073.
• 2013_01_31-seq348 mentions Q662311.
• 2013_01_31-seq348 mentions Q37470.
• 2013_01_31-seq348 mentions Q801.
• 2013_01_31-seq348 mentions Q794.
• 2013_01_31-seq348 mentions Q2984071.
• 2013_01_31-seq348 mentions Q12360039.
• 2013_01_31-seq348 mentions Q217.
• 2013_01_31-seq348 mentions Q505421.
• 2013_01_31-seq348 mentions Q4045485.
• 2013_01_31-seq348 mentions Q23792.
• 2013_01_31-seq348 mentions Q1297.
• 2013_01_31-seq348 mentions Q22868.
• 2013_01_31-seq348 mentions Q106158.