Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2013_01_31-seq352> ?p ?o. }
Showing items 1 to 18 of
18
with 100 items per page.
- 2013_01_31-seq352 type Speech.
- 2013_01_31-seq352 number "352".
- 2013_01_31-seq352 date "2013-01-31".
- 2013_01_31-seq352 isPartOf 2013_01_31.
- 2013_01_31-seq352 spokenAs 17.
- 2013_01_31-seq352 spokenText "Cienījamās dāmas! Godātie kungi! Saeima ir likumdošanas vara. Likumi un citi normatīvie akti prasa precīzus un viennozīmīgus traktējumus un formulējumus. Dažiem kolēģiem Saeimā to izdodas pasniegt aizraujoši un interesanti. Man, par nožēlu, tas nesanāk tik skaisti un interesanti. Nacionālās drošības likuma 1.pantā ir formulēts, kas ir nacionālā drošība. To pateica arī premjerministrs. Reāli drošības budžets ir visas valsts budžets, jo tas skar visas sfēras - politisko, ekonomisko, sociālo, un viena no sadaļām ir militārā joma. Pirmām kārtām gribētos sakārtot aizsardzības jomas normatīvo bāzi, tādēļ es detalizētāk gribu izteikt savu viedokli par pirmo sadaļu - „Latvijas līdzdalība kolektīvajā drošībā un aizsardzības sistēmas stiprināšanas pasākumi”. Pirmais. Pēc manām domām, 1.1.punktā „Starptautiskie drošības riski un Latvijas līdzdalība kolektīvajā drošībā” pareizi raksturota situācija par Latvijas veiksmīgu dalību kolektīvajā drošībā. Tikai jautājumu rada premjerministra teiktais: „Virkne Eiropas valstu un arī globālie partneri ir samazinājuši finansējumu aizsardzībai... Latvija ir mudinājusi gan NATO, gan Eiropas Savienības valstis atgriezties pie jautājuma par atbilstoša finansējuma nodrošināšanu šim mērķim.” (Citāta beigas.) Kā tas iet kopā ar Ministru kabineta iesniegtā un Saeimā apstiprinātā valsts pamatbudžeta izdevumiem funkcionālā sadalījumā? Ja 2013.gadā aizsardzības budžets nedaudz pieaug, tad 2014.gadā tas samazinās līdz 0,8 procentiem no iekšzemes kopprodukta, bet 2015.gadā ir plānots, ka tiks samazināts līdz 0,7 no iekšzemes kopprodukta. NATO rekomendē 2 procentus no iekšzemes kopprodukta veltīt aizsardzībai, un tā to dara mūsu bieži pieminētais kaimiņš - Igaunija. Otrais. Premjerministrs teica (citēju): „Mūsdienu draudu avoti drošībai kļūst ļoti daudzveidīgi, un līdzās tradicionālajiem izaicinājumiem jārēķinās arī ar asimetriskiem draudiem, kurus rada terorisms, organizētā noziedzība, enerģētikas drošība, kiberdrošība un informatīvās telpas ietekme uz valsts drošību.” (Citāta beigas.) Man gan nav pārliecības, vai pareizi sapratām, ka militārā joma vai aizsardzība ir drošības sadaļa. Mūsu šo vārdu izpratne ir mainījusies. Piemēram, 1992.gadā likuma „Par valsts aizsardzību” 1.pantā bija pateikts: „Latvijas Republikas aizsardzība ir valsts politisko, militāro, ekonomisko un sociāli tiesisko pasākumu sistēma, ko izveido, lai garantētu valsts drošību un iedzīvotāju aizsardzību.” Tagad apmēram tā mēs saprotam vārdu „drošība”. Bet ar vārdu „aizsardzība” Aizsardzības ministrijas un NATO kontekstā Nacionālās apvienības programmā tiek piedāvāts saprast pasākumu kopumu cīņai ar NATO stratēģiskajā konceptā noteiktajiem draudiem, riskiem un izaicinājumiem. Tie ir globālais terorisms, kiberaizsardzība, energoresursu drošība un globālās klimata izmaiņas. Vai var teikt: tas sakrīt ar premjerministra nosauktajiem asimetriskajiem draudiem drošībai? Gribētos, lai vārda „aizsardzība” izpratne būtu fiksēta kādā no likumiem vai normatīvajā aktā. Kādēļ tas ir svarīgi? Tas dotu iespēju loģiski, pamatoti veidot aizsardzības budžetu. Tikai viens piemērs. Igaunijā ir izveidots NATO Kiberaizsardzības centrs, kuru vada pulkvedis un kurš tiek finansēts no aizsardzības budžeta. Latvijā ir dažādas struktūras, kuras nodarbojas ar kiberaizsardzības jautājumiem un kuras var iedalīt, kā pieņemts Eiropas Savienībā un NATO, trijās sadaļās: kibernoziegumi (pirmām kārtām finanšu jomā), spiegošana kibertelpā (tādas iespējas mums labi demonstrēja WikiLeaks) un kiberkarš. Latvijā ir izdarīts pirmais solis pareizajā virzienā. Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcija CERT.LV šogad tiek finansēta no aizsardzības budžeta. Bet doma ir - jāiet tālāk. Visām struktūrām, kas nodarbojas ar kiberaizsardzības jautājumiem, vajadzētu koordinēt savu darbu, būt kopējam konceptam, infotehnoloģiju speciālistu sagatavošanai un atalgojumam. Un loģiski būtu, ka to visu finansētu no aizsardzības budžeta.".
- 2013_01_31-seq352 language "lv".
- 2013_01_31-seq352 speaker Karlis_Kreslins-1945.
- 2013_01_31-seq352 mentions Q822919.
- 2013_01_31-seq352 mentions Q211.
- 2013_01_31-seq352 mentions Q191.
- 2013_01_31-seq352 mentions Q193089.
- 2013_01_31-seq352 mentions Q458.
- 2013_01_31-seq352 mentions Q4294480.
- 2013_01_31-seq352 mentions Q1576026.
- 2013_01_31-seq352 mentions Q7184.
- 2013_01_31-seq352 mentions Q22868.
- 2013_01_31-seq352 mentions Q359.