Matches in Saeima for { ?s <http://purl.org/linkedpolitics/vocabulary/spokenText> ?o. }
- 2013_02_14-seq96 spokenText "Debates slēdzu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 17. - frakcijas „Saskaņas Centrs” iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret - 2, atturas - nav. Priekšlikums ir atbalstīts.".
- 2013_02_14-seq95 spokenText "Savā vārdā gribēju pateikt, ka tad, kad Ārlietu komisija šo priekšlikumu izskatīja, Labklājības ministrija paziņoja, ka tā atbalsta šo 30.pantu. Līdz ar to es savā vārdā arī aicinu atbalstīt šo 30. ... 17.priekšlikumu.".
- 2013_02_14-seq94 spokenText "Uzsākam debates. Vārds deputātam Ojāram Ērikam Kalniņam.".
- 2013_02_14-seq93 spokenText "17. - frakcijas „Saskaņas Centrs” priekšlikums par 30.pantu. Ārlietu komisijā netika atbalstīts. (No zāles: „Balsot!”) Vienkārši savā...".
- 2013_02_14-seq91 spokenText "16.priekšlikums ir līdzīgs 15. Tas arī ir atbalstīts.".
- 2013_02_14-seq89 spokenText "14.priekšlikums tika atsaukts. 15. - frakcijas „Saskaņas Centrs” priekšlikums. Ir atbalstīts 1.priekšlikumā.".
- 2013_02_14-seq88 spokenText "Deputāti lūdz balsojumu par 13.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 13. - frakcijas „Saskaņas Centrs” iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 46, atturas - 3. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2013_02_14-seq87 spokenText "13. - frakcijas „Saskaņas Centrs” priekšlikums. Nav atbalstīts komisijā. (No zāles: „Balsot!”)".
- 2013_02_14-seq85 spokenText "12. - frakcijas „Saskaņas Centrs” priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts 1.priekšlikumā.".
- 2013_02_14-seq83 spokenText "11. - Ārlietu komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2013_02_14-seq81 spokenText "10. - Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”-„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas priekšlikums, kas ir identisks 9.priekšlikumam. Arī tika atbalstīts komisijā.".
- 2013_02_14-seq79 spokenText "8.priekšlikums ir atsaukts. 9. - frakcijas „Saskaņas Centrs” priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2013_02_14-seq77 spokenText "7. - frakcijas „Saskaņas Centrs” priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts 1.priekšlikumā.".
- 2013_02_14-seq75 spokenText "6. - Nacionālās apvienības priekšlikums, kas ir identisks 5.priekšlikumam. Tas tika atbalstīts.".
- 2013_02_14-seq73 spokenText "4.priekšlikums tika atsaukts. 5. - frakcijas „Saskaņas Centrs” priekšlikums. Tika atbalstīts.".
- 2013_02_14-seq72 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. - frakcijas „Saskaņas Centrs” iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - 30, atturas - 13. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2013_02_14-seq71 spokenText "Jā, vienkārši gribēju atgādināt, ka šajā 4.pantā ir pieci punkti un mēs jau 1.priekšlikumā esam apstiprinājuši 2., 3., 4. un 5.punktu. Šajā - 3.priekšlikumā ir lūgums papildināt to ar 1.punktu. Ārlietu komisija to neatbalstīja, un līdz ar to komisijas vārdā aicinu balsot „pret”.".
- 2013_02_14-seq69 spokenText "Cienījamā sēdes vadītāja! Kolēģi! Arī tie kolēģi, kas šeit uzstājas no tribīnes! Es tomēr jūs aicinu nostāties uz zemes ar abām kājām un, salīdzinot lietas dažādās valstīs, nepiesaukt valstis, kurās vēsturisku iemeslu dēļ attīstības līmenis ir nesalīdzināmi augstāks nekā Latvijā. Piemēram, Norvēģijā vidēji... es atvainojos, minimālā alga celtniecībā ir gandrīz divas reizes lielāka nekā mūsu Saeimas deputātu alga. Mēs nevaram salīdzināt sevi ar tādām valstīm, kuru attīstības līmenis ir pavisam cits. Mums jāsalīdzina sevi ar valstīm, kuru izejas pozīcijas, iegūstot neatkarību, bija stipri līdzīgas mūsējai, - kā bijušās NVS valstis, kā Austrumeiropas valstis, kuras ietilpst Eiropas Savienībā, nevis atrodas ārpus tās. Tā ka būsim korekti un nelidināsimies mākoņos.".
- 2013_02_14-seq67 spokenText "Cienījamie kolēģi! Diemžēl situācija ir nedaudz komplicētāka, nekā to zīmēja Parādnieka kungs, un papildus tam, ko mēs varam lasīt hartā, eksistē Eiropas Padomes Eiropas Sociālo tiesību komitejas 2008.gada oficiālā interpretācija attiecībā uz minimālo algu standartiem, un šī interpretācija patiesībā nozīmē to, ka ne tiesībsargs ir apjucis valsts dokumentos, ne arī Labklājības ministrija, skaidrojot šos dokumentus. Runājot par to, ka mums šodien ir jāatturas no 1.punkta apstiprināšanas, šī rekomendācija ļoti skaidri un gaiši saka, ka Latvijai, ratificējot šo hartu, būtu jāgarantē minimālā alga, kas būtu vismaz 60 līdz 68 procenti no vidējās apdrošināšanas iemaksu algas. Ja mēs runājam par 2012.gada pirmajiem deviņiem mēnešiem, tad tie būtu 392 lati 2012.gadā, un 2011.gadā tiem vajadzēja būt 384 latiem. Diemžēl šinī brīdī, skatoties uz ekonomiskās darbības ražīgumu, reāli Latvija to nevar atļauties. Vēl ir otrs diezgan svarīgs aspekts, ja runājam par Centrālās statistikas pārvaldes aprēķināto iztikas minimumu, kas ir 177 lati. Diemžēl minimālās algas bruto līmenis - 146 lati - nesasniedz iztikas minimumu. Tā ir otra pozīcija, kas neļauj šinī brīdī mums pievienoties hartas 4.panta 1.punktam par taisnīgu atalgojumu, un šinī brīdī varu vienīgi apliecināt, ka es aicinātu neapstiprināt... neakceptēt šo punktu, bet gribu teikt, ka valdība viennozīmīgi virzās uz priekšu diskusijā par neapliekamā minimuma paaugstināšanu un minimālās algas palielināšanu. Paldies.".
- 2013_02_14-seq65 spokenText "Labdien, augsti godājamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Es tikko noklausījos Parādnieka kunga debates attiecībā uz šo jautājumu. Un man ir pāris svarīgas piebildes un piezīmes, kuras tiešām, manā skatījumā, tos teorētiskos plānošanas dokumentus, ko ikdienā ražo mūsu valsts, ļaus atšķirt no realitātes un praktiskās dzīves, kura faktiski ir ļoti tāla no ideāla. Satversmes tiesa 2006.gada 2.novembra spriedumā ir norādījusi vairākas tēzes: Latvija ir sociāli atbildīga valsts, proti, tāda valsts, kas likumdošanā, pārvaldē un tiesas spriešanā cenšas iespējami plaši īstenot sociālo taisnīgumu. Tas ir Satversmes tiesas spriedums. Sociāli atbildīgas valsts mērķis ir sabiedrībā izlīdzināt būtiskākās sociālās atšķirības un katrai iedzīvotāju grupai nodrošināt atbilstošu dzīves standartu. Tā arī ir tēze no Satversmes tiesas sprieduma. Likumdevēja izraudzītos līdzekļus par samērīgiem leģitīmā mērķa sasniegšanai var atzīt tikai tad, ja tie atbilst sociāli atbildīgas valsts principam. Šķiet, man nav jāatgādina, kolēģi, ka, arī diskutējot par Satversmes kodolu, šīs diskusijas bija ļoti plašas. Bija ideja par to, ka Latvijas Republikas Satversmes 1.pants ir jāpapildina, tai skaitā ir jāietver norma par to, ka Latvijas Republika ir sociāli atbildīga valsts. Nezin kāpēc pretinieku šai idejai nebija. Otrkārt. Kādēļ ir jāatbalsta šis priekšlikums, jo uzraudzības mehānisms par minētās normas ievērošanu ir ne tikai teorētisks no Eiropas Padomes puses, bet būs arī praktisks? Tas nozīmē, ka realitātē valsts tiks pārbaudīta attiecībā uz minētā kritērija ieviešanu. Treškārt. Šis uzraudzības mehānisms nāks no ārpuses. Tas nozīmē, ka visām šīm demagoģiskajām runām par to, ka krīze ir pārvarēta un viss ir kārtībā, un par to, ka viens otrs var atļauties sev noteiktos dzīves labumus - skolot bērnus un, teiksim tā, dzīvot diezgan pārticīgi, nav pamata, jo ļoti liela sociāla grupa valstī atļauties to nevar. Un diemžēl pašreizējās atskaites un pēdējie rādītāji liecina tikai par to, ka viss mūsu valstī tiek pakārtots uz papīra, ka nav nekādu problēmu un viss notiks un ies savā ritmā. Mēs ekonomiski attīstāmies, rūpniecībā - pieaugums, dzimstībā mums tagad arī ir plānots pieaugums. Visur mums ir tikai pieaugums, bet normas, kuras tiešām no ārpuses uzspiedīs mums ievērot minētās prasības, mēs ieviest nevēlamies. Sava veida divdomība attiecībā uz šiem jautājumiem, un es tiešām, kolēģi, aicinātu respektēt mūsu iesniegto priekšlikumu un to atbalstīt. Paldies.".
- 2013_02_14-seq63 spokenText "Paldies. Tajā pašā Portugālē, kas šeit tika pieminēta un kas ir pilnībā ratificējusi visu Eiropas Sociālo hartu, minimālā alga ir noteikta 42,8 procentu apmērā, iepretim Latvijā - 42,2 procenti, jau pieminētajā Lietuvā, kur šis punkts ir ratificēts, ir 42 procenti, Slovākijā - 36,6 procenti. Es domāju, ka tas ir pietiekams apliecinājums tam, ka argumentācija ir vienpusīga. Un es, protestējot pret šādu argumentāciju, nepiedalīšos balsojumā par šo priekšlikumu. Paldies. (No zāles dep. Dz.Ābiķis: „Noliec mandātu!”) Ko tad? (No zāles dep. Dz.Ābiķis: „Mandātu noliec!”)".
- 2013_02_14-seq62 spokenText "Vai deputātiem nav iebildumu, ka Parādnieka kungs runā? (No zāles: „Jā, jā, lai runā!”) Deputātiem nav iebildumu.".
- 2013_02_14-seq61 spokenText "Latvieši ir radoša tauta. Un kā radošus sevi esam apliecinājuši visās jomās. Dažreiz atliek vien sajūsmā nobrīnīties, cik spilgtas ir mūsu radošuma izpausmes argumentācijā, kad kaut kas jāpamato. Atzīsiet taču, ka Zariņa kunga uzstāšanās no Saeimas tribīnes ir stilīgas. Un es domāju, ka nesenais kolēģes Kazākas stāstījums par dzīvelīgajiem spermatozoīdiem, kuri draud Latviju novirzīt no uzņemtā pareizā ārpolitikas kursa, vispār ir radošuma meistarstiķis. Nu ir pienācis laiks pieticīgākam un pirmajā mirklī pat šķietami racionālam uzstādījumam, ka taisnīgas darba samaksas normas atzīšana nozīmē nekavējošu minimālās darba algas celšanu par 50 procentiem. Šādu secinājumu, interpretējot dažādas starptautiskās normas, izdarījis tiesībsargs un devis trīs mēnešus laika šādas minimālās algas noteikšanai. Labklājības ministrija un daži citi, baidoties no iespējamām sekām, vienā balsī pārliecinoši bubina, ka mēs nedrīkstam ratificēt hartas 4.panta 1.punktu. Tas nozīmētu, ka nekavējoši vajag celt minimālo algu. Vai tā ir taisnība? Manuprāt, tas ir tikai kārtējais radošais mēģinājums pamatot kādu vēlamo apgalvojumu, izceļot argumentus, kas der, un vienkārši atmetot tos, kas konceptā neierakstās. Es aicinu paanalizēt un racionāli paskatīties uz šiem argumentiem. Tātad - kas hartā ir teikts? „Lai nodrošinātu efektīvu tiesību uz taisnīgu atalgojumu izmantošanu, Līgumslēdzējas puses apņemas: atzīt strādājošo tiesības uz atalgojumu, kas nodrošinātu tiem un to ģimenēm pienācīgus dzīves apstākļus.” Un tiesībsargs savā vēstulē premjeram tiešām pareizi konkretizējis, ka no minētajiem dokumentiem izriet, ka jēdziens „taisnīga darba samaksa” pamatā ietver divus galvenos elementus, proti, noteiktu samaksas līmeni, kas nodrošina strādājošiem un to ģimenēm apmierinošu eksistenci, un vienlīdzīgu samaksu par līdzvērtīgu darbu. Tikai, ceļot pirmos divus uzstādījumus, ir atstāts novārtā trešais, būtiskais, kas rakstīts tālāk: „kā arī ekonomiskos faktorus, tai skaitā ekonomikas attīstības rādītājus, darba ražīguma līmeni, kā arī vēlmi nodrošināt augstu nodarbinātības līmeni, kas ir viens no būtiskākajiem faktoriem.” Līdz šim man likās, ka darba samaksas apjomu privātajā sektorā vismazāk nosaka valsts, bet pamatā tomēr noteic produktivitāte, darba ražīgums, veikto pienākumu un sasniegto rezultātu kopums. Galu galā arī pieprasījums pēc darba vietām un darbiniekiem un to piedāvājums. Ja mēs šādā veidā pacelsim minimālo algu, tad vairāk cilvēku nevis izlīdīs no pelēkās zonas, bet gluži pretēji - paslēpsies tajā. Un diezin vai tādējādi visiem cilvēkiem tiks nodrošināta cienīga darba samaksa, jo darbavietā, kur pirms tam tika nodarbināti, piemēram, četri cilvēki, viņiem tiks palielināti darba pienākumi, atstājot tikai trīs cilvēkus ar šo piespiedu kārtā paaugstināto minimālo algu, kas tika iezīmēta 300 latu robežās. Tādējādi viens cilvēks paliks bez darba. Rodas jautājums: kas tad ir ar šo taisnīgo darba samaksu? Visi speciālisti kā viens ir atzinuši, ka iztikas minimuma preču grozs un līdz ar to nabadzības riska slieksnis neatspoguļo realitāti un ir maldinošs. Bet kāds no aplamām premisām, veicot loģisko analīzi, vēlas nonākt pie patiesa galasecinājuma. Tā dzīvē nenotiek. Par minimālajām algām, kādas ir Eiropā. Latvijā, kā zināms, tie ir 200 lati. Bet no tām valstīm, kas ratificējušas hartas 4.panta 1.punktu, Lietuvā minimālā alga ir 163 lati, Slovākijā - 230 lati. Šo panta punktu ir ratificējušas arī tādas valstis kā Rumānija, Albānija, Azerbaidžāna. Jūs varbūt būsiet pārsteigti par to, ka ir tādas valstis, kurās minimālā darba alga vispār nav noteikta. Līdz ar to tāds tiesībsarga secinājums, ka šīs normas pieņemšana uzliek valstij pienākumu šo minimālo darba algu noteikt atbilstošā līmenī, pieminot vēl 60 procentus no vidējās darba algas valstī, ir nepatiess. Tādas valstis, kuras ratificējušas 4.panta 1.punktu un kurās nav noteikta minimālā darba alga, ir Itālija, Austrija, Zviedrija, Norvēģija. (No zāles dep. A.Ašeradena starpsaucieni.) Eurostat statistikas dati, iespējams, ka tie ir maldīgi, es nezinu. Atbilstoši Eurostat statistikas datiem par šiem tiesībsarga noteiktajiem 60 procentiem no vidējās izpeļņas... Piemēram, tā pati Portugāle, kas šeit tika pieminēta... Es lūdzu vēl pāris minūtes...".
- 2013_02_14-seq59 spokenText "Ja šodien mēs ratificēsim hartas 4.panta 1.punktu, tas nenozīmē, ka rīt minimālās algas būs jāpaceļ. Valdībai ir vismaz divi gadi, lai to procesu uzsāktu. Reāli tas nozīmē, ka ar minimālajām algām būs jānodarbojas nākamajai valdībai. Un beigās. Godātie kolēģi, jūs taču labi saprotat, ka mūsu iedzīvotāji, saņemot nedaudz lielāku atalgojumu, neglabās naudu kaut kur Austrālijā un netērēs to Kanāriju salās. Viņi samaksās apkures parādus, nopirks veikalos vairāk produktu un preču, saņems vairāk pakalpojumu, kas automātiski dos papildu ienākumus mūsu uzņēmējiem. Un ne tikai viņiem. Mūsu pašu PVN uzreiz atgriezīsies valsts kasē 21 procenta apmērā, reāli stimulējot ne tikai biznesu, bet arī valsti. Eiropas Sociālā harta ir vienīgais neaizsargāto sabiedrības sociālo slāņu aizsardzības mehānisms - tātad invalīdu, maznodrošināto cilvēku, pensionāru, bezpajumtnieku glābšanas riņķis. Vai tad jūs, godātie kolēģi, gribat cilvēkiem - Latvijas iedzīvotājiem un saviem vēlētājiem - atņemt šo glābšanas iespēju? Būsim beidzot godīgi pret savu tautu un spersim šo soli, kas pēc diviem trijiem gadiem varēs reāli uzlabot iedzīvotāju labklājību. Aicinu balsot „par”! (No frakcijas VIENOTĪBA: „Ai, cik gari!”)".
- 2013_02_14-seq58 spokenText "Vai deputātiem ir... (No zāles: „Nav!”) Nav iebildumu? Lūdzu, runājiet trīs minūtes!".
- 2013_02_14-seq57 spokenText "Trīs.".
- 2013_02_14-seq56 spokenText "Tad divas vai trīs?".
- 2013_02_14-seq55 spokenText "Divas trīs minūtes.".
- 2013_02_14-seq54 spokenText "Mirska kungs, jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies! (No zāles: „Lai runā! Citi runā!”) Ir Kārtības rullī noteikta kārtība, cik ilgi var runāt. Ja deputāti neiebilst, tiek palūgts papildu laiks. Cik ilgs laiks jums nepieciešams?".
- 2013_02_14-seq53 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Atšķirībā no Labklājības ministrijas, kura piedāvā ratificēt Eiropas Sociālās hartas 4.pantu no 2. līdz 5.punktam, mēs piedāvājam ratificēt arī 1.punktu, kurā ir teikts: „Atzīt strādājošo tiesības uz atalgojumu, kas nodrošinātu tiem un to ģimenēm pienācīgus dzīves apstākļus.” Godātie kolēģi! Kas varētu būt svarīgāks par šo Eiropas Sociālās hartas 4.pantu? Ja mēs salīdzinām minimālās algas Eiropas Savienībā, tad uzreiz var pamanīt, ka Eiropas kodola valstīs, kurām mēs tiecamies piebiedroties tuvākajā laikā, minimālā alga ir sekojoša: Īrijā - 1462 eiro, Francijā - 1365 eiro (No zāles dep. Dz.Ābiķis: „Bulgārijā?”), Lielbritānijā - 1086 eiro. (Starpsaucieni. No zāles dep. Dz.Ābiķis: „Bulgārijā?”) Pat nabadzīgajā Grieķijā - 877 eiro un tikpat nabadzīgajā Spānijā - 748 eiro. (No zāles dep. Dz.Ābiķis: „Bulgārijā?”) Mums Latvijā minimālā alga ir trīsreiz zemāka nekā Grieķijā un gandrīz piecas reizes zemāka nekā Īrijā, uz kuru masveidīgi devās Latvijas Republikas iedzīvotāji, meklējot iztiku sev un savām ģimenēm. Visās valdošo partiju programmās lasām un mūsu ministru uzstāšanās laikā dzirdam, ka galvenā Latvijas prioritāte ir gādāt, lai dzimtenē atgriežas mūsu izbraukušie iedzīvotāji. Un kā gan jūs, godātie kolēģi, gribat to panākt ar 278 eiro minimālo darba algu?! Pat izcils patriots diezin vai piekritīs piecas reizes samazināt savu atalgojumu. Un, ja mēs 2014.gadā iestāsimies eirozonā, tad darba samaksas starpība būs tik manāma, ka to pat nevarēs noslēpt zem krīzes pārvarēšanas uzvaras relācijām. Kā jūs atceraties, koalīcija nobalsoja „par” Fiskālās disciplīnas likumu. Iestājoties eirozonā, mums būs jāiemaksā daudzi miljoni Eiropas Finanšu stabilizācijas fondā, no kura tiek sniegta palīdzība tai pašai Grieķijai, Spānijai un citām Eiropas valstīm. Vai tad tas nav absurds, ka mūsu nodokļu maksātāji ar 278 eiro minimālo algu glābs tos, kuriem minimālā alga ir 877 eiro?! Es uzmanīgi klausījos mūsu premjerministra interviju Euronews televīzijas kanālā. Skan fantastiski skaisti: „Jā, ir šādas tādas problēmas, bet mēs vareni pārvarējām krīzi! Un to apliecina gan Finanšu ministrijas, gan Ekonomikas ministrijas rādītāji, gan Starptautiskais Valūtas fonds Kristīnes Lagardas vārdā, gan Eiropas Komisija. Mūsu finanšu ministrs Vilka kungs ir pat nopelniem bagātais labākais ministrs Eiropā. Cik tas viss ir skaisti!” Bet tagad, godātie kolēģi, pamēģiniet izskaidrot medmāsām, sociālajiem darbiniekiem un citiem minimālās algas saņēmējiem: kā var izdzīvot, ja tavs rēķins par apkuri ziemas mēnešos ir 70-80 procenti no tavas algas un pārtikai, nerunājot par transportu, apģērbiem un medikamentiem, tev paliek pāri nepilni 100 eiro? Savā vēstulē Ārlietu komisijai cienījamais Dombrovska kungs raksta, ka, neapšaubāmi, viens no galvenajiem valsts uzdevumiem ir rūpēties par valsts iedzīvotāju labklājību, tomēr priekšlikums neratificēt Pārskatīto Eiropas Sociālo hartu pilnībā nav pieņemts nevis tāpēc, ka Latvijas valdība nevēlas celt savu iedzīvotāju labklājību, bet gan tāpēc, ka, izvērtējot pašreizējo situāciju un nopietni attiecoties pret starptautiskajām saistībām, kas jāuzņemas, Latvija pagaidām to nevar izpildīt esošās valsts budžeta fiskālās situācijas dēļ. Tātad, godātie kolēģi, pārvarot krīzi, celt algas valsts uzņēmumu padomēs, vismaz divkāršojot tās, fiskālā situācija atļauj. Bet pacelt minimālo algu, kurai pēc visiem Eiropas standartiem jāsastāda 66 procenti no vidējās algas, kategoriski nevar. Un rodas jautājums: vai nu mēs blefojam Eiropā un maldinām savu tautu par krīzes pārvarēšanu, vai arī valdība negrib uzņemties kaut mazāko atbildību par esošo situāciju? Ja šodien mēs ratificēsim hartas 4.panta 1.punktu, tas nenozīmē, ka rīt minimālās algas būs jāpaceļ. Valdībai...".
- 2013_02_14-seq52 spokenText "Uzsākam debates. Vārds deputātam Sergejam Mirskim.".
- 2012_11_15-seq1750 spokenText "Uzsākam debates. Vārds deputātam Sergejam Mirskim.".
- 2013_02_14-seq51 spokenText "3.priekšlikums - no frakcijas „Saskaņas Centrs” - ir daļēji atbalstīts un iekļauts 1.priekšlikumā.".
- 2013_02_14-seq49 spokenText "Skaidrs. 2.priekšlikums - no frakcijas „Saskaņas Centrs” - tika atbalstīts komisijā. Aicinu atbalstīt.".
- 2013_02_14-seq48 spokenText "Jā, 1. ir atbalstīts. 2.priekšlikums.".
- 2013_02_14-seq47 spokenText "Tātad 1. ir...".
- 2013_02_14-seq46 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Saprotu, ka deputātiem nav iebildumu pret 1. - Labklājības ministrijas - priekšlikumu, kuru komisija ir atbalstījusi.".
- 2013_02_14-seq45 spokenText "Paldies. Cienījamie kolēģi, runājot par apjomīgo Labklājības ministrijas 1.priekšlikumu, es vēlētos nedaudz plašāk izanalizēt hartas ratificēšanas kontekstu. 2007.gada maijā Strasbūrā tika parakstīta 1996.gadā pieņemtā Pārskatītā Eiropas Sociālā harta - Eiropas Padomes līgums cilvēktiesību nodrošināšanai. 2013.gada 14.februārī Latvijas Saeima pēc vairāku gadu un vairāku sasaukumu saeimu darba ir būtiska notikuma priekšā. Ratificējot Pārskatīto Eiropas Sociālo hartu, Latvija varēs pievienoties tām Eiropas Padomes valstīm, kuras atbildīgi izturas pret savu iedzīvotāju ikdienas dzīves tiesībām un kurām šīs tiesības šķiet pašsaprotamas un dabiskas kā alkas pēc tīra ūdens un svaiga gaisa. Pārskatītajā hartā iekļautas visas tās tiesības, kas bija paredzētas 1961.gada hartā, kuru Latvija ratificēja 2002.gadā, un ir paplašināta šo tiesību darbības sfēra, kā arī iekļautas jaunas tiesības, ņemot vērā izmaiņas, kas notikušas Eiropā kopš 1961.gada. Pārskatītā harta tiek uzskatīta par vienu no svarīgākajiem Eiropas Padomes dokumentiem. Tā darbojas kā starptautisks līgums, kas nodrošina dalībvalstu iedzīvotāju sociālās un ekonomiskās pamattiesības. Kā piemēru minēšu tiesības izmantot sociālās palīdzības pakalpojumus, ģimenes tiesības uz sociālo, juridisko un ekonomisko aizsardzību, tiesības uz darbu un arodapmācību un daudzas citas tiesības. Pārskatīto hartu, kā jau šeit tika minēts, ir ratificējušas 32 no 47 Eiropas Padomes dalībvalstīm, tostarp arī Lietuva un Igaunija. Ministru kabinets, atbalstot Pārskatītās Eiropas Sociālās hartas daļēju ratifikāciju, ņēma vērā to, ka pastāv divas pieejas tās ratifikācijas procesam. Pirmā pieeja - pragmatiskā - paredz izvēlēties tos noteikumus, kuru piemērošana nerada problēmas jeb kuriem valsts jau atbilst. Savukārt otrā pieeja - deklaratīvā - paredz ratificēt visus pārskatītās hartas pantus, pieņemot, ka valsts tiecas uz to ieviešanu. Šodien Labklājības ministrijas vārdā aicinu Saeimu atbalstīt pragmatisko pieeju hartas ratifikācijai, respektīvi, akceptēt otrajā lasījumā Ārlietu komisijas piedāvāto hartas daļējas ratifikācijas scenāriju un papildināt to ar atbalstu Nacionālās apvienības iniciatīvai par 30.panta ratifikāciju. Tādējādi no 31 hartas panta pilnībā tiktu ratificēti 25 panti, daļēji - 5, bet viens - 23.pants - kā daļēji atbilstošs Latvijas situācijai paliktu neratificēts. Kādēļ šāda pozīcija? Kādēļ harta netiek ratificēta pilnībā? Ņemot vērā to, ka pārskatītā harta ir cilvēktiesību aizsardzības instruments, valstij 2 gadu laikā pēc dokumenta ratifikācijas jānodrošina attiecīgie grozījumi tiesību aktos un prakse, kas atbilst pārskatītās hartas prasībām. Ja valsts neuzlabo situāciju, Eiropas Padomes Ministru komiteja uzsāk rekomendācijas izteikšanas procedūru. Rekomendācija ir ļoti stingrs valdībai saistošs brīdinājums, kas liek valstij veikt nepieciešamās darbības, lai panāktu situācijas atbilstību pārskatītās hartas prasībām. Šobrīd tikai divas valstis, kā jau šeit tika minēts, - Francija un Portugāle - pārskatīto hartu ir ratificējušas pilnā apmērā. Tas liecina, ka arī citas dalībvalstis ļoti stingri un atbildīgi izvērtē savu tiesību aktu un prakses atbilstību. Vēl kāds būtisks tiesiskais aspekts, kas jāņem vērā, domājot par hartas ratifikāciju pilnā apmērā, ir Satversmes tiesas spriedumi, kuri skaidri pauž (citēju): „Noskaidrojot Satversmē noteikto pamattiesību saturu, jāņem vērā arī Latvijas starptautiskās saistības cilvēktiesību jomā. Starptautiskās cilvēktiesību normas un to piemērošanas prakse konstitucionālo tiesību līmenī kalpo par interpretācijas līdzekli pamattiesību un tiesiskas valsts principu satura un apjoma noteikšanai, ciktāl tas nenoved pie Satversmē ietverto materiālo pamattiesību sašaurināšanas.” (Citāta beigas.) Tas nozīmē, ka pēc hartas ratificēšanas jebkurai personai radīsies tiesisks pamats prasīt, lai valsts ar tās normatīvajiem aktiem nodrošina hartā noteikto sociālo garantiju līmeni. Savukārt Satversmes tiesai, konstatējot kāda normatīvā akta neatbilstību hartā noteiktajam pamattiesību līmenim, būtu pilnīgs pamats atzīt attiecīgo normu par neatbilstošu Satversmei. Cienījamie kolēģi! Aicinu jūs iedziļināties arī hartas ratifikācijas ekonomiskajā kontekstā. Lai arī tā ir cilvēktiesību harta, mēs nevaram neņemt vērā to, ka Latvija ir viena no Eiropas Savienības nabadzīgākajām dalībvalstīm. Lielākajai daļai hartai pievienojušos valstu nacionālais kopprodukts, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, ir vismaz divas reizes lielāks nekā Latvijai. Tas nozīmē, ka Latvijai nebūs viegli piemēroties šo valstu sociālajiem standartiem, kuri bieži vien atspoguļojas Eiropas Komisijas norādījumos par hartas piemērošanu praksē. Bet, manuprāt, ir teicami tas, ka Latvija pēckrīzes apstākļos ir gatava ratificēt Eiropas Sociālo hartu gandrīz pilnā apjomā, uzņemoties atbildību par visu hartā minēto tiesību respektēšanu, vienīgi atturoties no to sadaļu ratifikācijas, kuras saistītas ar hartas rekomendāciju un konkrēto kritēriju ievērošanu minimālās algas apjoma noteikšanā, jautājumiem par sociālo garantiju sniegšanu trešo valstu pilsoņiem, kā arī diemžēl jautājumiem par bezpajumtnieku skaita samazināšanu Latvijā, ar ko Latvijai pavisam neveicas. Neapšaubāmi, viens no galvenajiem valsts uzdevumiem ir rūpēties par tās iedzīvotāju labklājību, un Latvija turpina tiekties uz tās iedzīvotāju labklājības līmeņa celšanu. Šī apņemšanās attiecīgi ir iekļauta deklarācijā par Ministru kabineta iecerēto darbību. Proti, deklarācijā norādīts, ka valdības prioritāte turpmākajiem trim gadiem ir stabila un ilgtspējīga Latvijas attīstība un ikviena Latvijas iedzīvotāja labklājības veicināšana. Tātad priekšlikums ratificēt pārskatīto hartu pilnībā nav pieņemts nevis tāpēc, ka Latvijas valdība nevēlas celt savu iedzīvotāju labklājību, bet gan tāpēc, ka tā, izvērtējusi pašreizējo situāciju, vēlas atbildīgi izturēties pret starptautiskajām saistībām, kas tai jāuzņemas. Tajā pašā laikā valsts ar ratifikāciju vēlas skaidri demonstrēt savu apņēmību risināt tās problēmas, kuras saistītas ar nekvalificēšanos Sociālās hartas standartiem. Cienījamie kolēģi! Aicinu Saeimu šodien atbalstīt Ārlietu komisijas piedāvāto ratifikācijas scenāriju un Labklājības ministrijas 1.priekšlikumu. Paldies.".
- 2013_02_14-seq44 spokenText "Vai deputātiem ir iebildumi, ka Ašeradena kungs runās 7 minūtes? Nav. Tātad, lūdzu, runājiet 7 minūtes.".
- 2013_02_14-seq43 spokenText "Cienījamie kolēģi! Sākot savu runu debatēs, es gribētu lūgt piekrist mana debašu laika pagarināšanai par 2 minūtēm, ņemot vērā šī 1.priekšlikuma lielo apjomu.".
- 2013_02_14-seq41 spokenText "Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Šodien mums ir tas gods izskatīt dokumentu Nr.1800 - likumprojektu „Par Pārskatīto Eiropas Sociālo hartu”. Eiropas Sociālā harta ietver tiesības un brīvības, vienlaikus veidojot mehānismu, kas uzrauga un garantē valstu darbības atbilstību ratificētajiem pantiem. Šeit ir svarīgi uzsvērt, ka Latvija, ratificējot hartas pantus, garantē tiesības ne tikai 2,2 miljoniem Latvijas iedzīvotāju, bet arī citu valstu, tas ir, vēl 31 valsts iedzīvotājiem, kuri tajā brīdī atrodas Latvijā, to skaitā ne tikai visas Eiropas Padomes valstu pilsoņiem, bet arī Krievijas, Turcijas, Moldovas, Serbijas, Azerbaidžānas, Armēnijas un citu valstu iedzīvotājiem. Viens no hartas pamatprincipiem ir tāds, ka valsts nevar ratificēt tos pantus, attiecībā uz kuriem tiesību akti un prakse neatbilst minētajām prasībām. Šis ir trešais Saeimas sasaukums, kurš ir skatījis šo hartu, jo līdz šim Latvija nevarēja uzņemties tādas saistības, ko valsts nevar izpildīt budžeta fiskālās situācijas dēļ. Tās ir saistības ne tikai pret Latvijas pilsoņiem, bet arī pret visiem Eiropas Padomes valstu pilsoņiem, kas atrodas Latvijā. Šajā sasaukumā Ārlietu komisija izskatīja šo hartu pirmajā lasījumā 2012.gada 8.februārī. Pēc tam Ārlietu komisija rīkoja kopsēdi ar Sociālo un darba lietu komisiju un uzklausīja labklājības ministri Ilzi Viņķeli, lai iepazītos ar šo hartu konceptuāli. Šogad 23.janvārī Ārlietu komisija rūpīgi izskatīja hartu otrajā lasījumā, diskutējot visus priekšlikumus, tas ir, 21 priekšlikumu. Sēdē piedalījās vairāki ministriju pārstāvji, ieskaitot Labklājības ministrijas un Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentāros sekretārus. Un es arī gribētu izmantot šo iespēju pateikties tiesībsargam Jansonam, kas aktīvi piedalījās šajā sēdē un izklāstīja savu viedokli par vairākiem priekšlikumiem. Būtiskākais jautājums šajā diskusijā bija tas, vai būtu prātīgi ratificēt tos pantus, kurus valsts patlaban nav spējīga izpildīt. Starp 32 Eiropas Padomes valstīm, kuras ratificējušas šo hartu, ir tikai 2 - Francija un Portugāle -, kas to ratificējušas pilnībā. Es arī gribētu atgādināt, ka šīs hartas ratificēšana pašreizējā stadijā nenozīmē, ka pēc laika Saeima nevarētu to atvērt vēlreiz un ratificēt citus pantus, ja valsts var garantēt to izpildi. Kopš Ārlietu komisija pirmo reizi izskatīja šo hartu, Labklājības ministrija ir piedāvājusi 8 jaunus pantus, kuri tagad būtu ratificējami. Kopā mēs saņēmām 21 priekšlikumu. 1.priekšlikums - no Labklājības ministrijas - ietver šos 8 jaunos pantus un tika vienbalsīgi atbalstīts Ārlietu komisijā. Aicinu atbalstīt 1.priekšlikumu.".
- 2013_02_14-seq40 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums likumā „Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību”” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Par Pārskatīto Eiropas Sociālo hartu”, otrais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš. Es vēlos jūs informēt, ka ir saņemts arī Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”-„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas iesniegums, ar kuru tā informē, ka tiek atsaukts 4., 8., 14. un 20.priekšlikums.".
- 2013_02_14-seq39 spokenText "Juridiskās komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu galīgajā lasījumā.".
- 2013_02_14-seq37 spokenText "9. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas paredz, ka likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas. Tas tika izvērtēts un ir arī atbalstīts. Tas nozīmē, ka tiešām jau nākamajā nedēļā šis likums būs spēkā.".
- 2013_02_14-seq33 spokenText "7. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts daļēji, iekļaujot 8.priekšlikumā.".
- 2013_02_14-seq27 spokenText "Juridiskā komisija atbalstīja.".
- 2013_02_14-seq26 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Vai deputātiem ir iebildumi pret 4.priekšlikumu? Deputāti atbalsta Juridiskās komisijas viedokli par 4.priekšlikumu.".
- 2013_02_14-seq25 spokenText "Jā, es atļaušos runāt savā vārdā, un man gribētos pastāstīt tieši par attiecīgajiem grozījumiem, jo pagājušajā ceturtdienā - pēc tam, kad mēs pieņēmām pirmajā lasījumā attiecīgo likumprojektu, man tika uzdots jautājums par vienu vielu - karfentanilu. Un jautājums bija šāds: vai mūsu grozījums atrisinās problēmu ar šo vielu - bīstamu vielu, kas parādījusies mūsu nelegālo vielu tirgū? Es uzdevu šo jautājumu Veselības ministrijas cilvēkiem un Iekšlietu ministrijas cilvēkiem, un liels paldies viņiem, visiem šiem cilvēkiem, kuri pirmdien organizēja sēdi, apsprieda šo jautājumu un konstatēja, ka šai vielai ir jābūt sarakstā, jo attiecīgā viela tiešām ir bīstama. Attiecīgā viela jau ir aizliegta dažās... vairākās citās valstīs, un mums nav jāgaida, kad attiecīgā viela kļūs ļoti, ļoti populāra Latvijā. Tiešām, izskatot attiecīgo... izvērtējot attiecīgo situāciju, tika izstrādāti priekšlikumi. Trešdien mēs tos apspriedām un atbalstījām grozījumus attiecīgā punkta attiecīgajā normā. Manuprāt, tas ir tiešām labs paraugs, cik operatīvi var strādāt Saeimā, kad mēs runājam par narkotiskajām vielām, kad tiešām ir svarīgi aizliegt konkrēto bīstamo vielu. Un es ļoti ceru, ka arī turpmāk, kad parādīsies kāda jauna, pirms tam vēl nezināma kaitīga viela, kas nogalina cilvēkus un tieši rada lielu kaitējumu sabiedrībai, mēs negaidīsim pusgadu, gadu vai divus gadus. Mēs reaģēsim operatīvi un šādā veidā tiešām atrisināsim problēmu. Paldies.".
- 2013_02_14-seq17 spokenText "Cienījamie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu Nr.524/Lp11, kas paredz grozījumus likumā „Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību”. Pagājušajā nedēļā mēs pieņēmām likumprojektu pirmajā lasījumā. Šonedēļ Juridiskā komisija izskatīja priekšlikumus, un šodien mums ir jāpieņem attiecīgie grozījumi otrajā, galīgajā, lasījumā. Es gribu atgādināt, ka mēs runājam par izmaiņām narkotisko un psihotropo vielu sarakstos, proti, ar attiecīgo likumprojektu tiks ieviesta jauna ģenēriskā sistēma. Tas nozīmē, ka turpmāk, ja nelegālo vielu tirgū parādīsies jauna viela - kaut kāda modifikācija tai vielai, kas bija zināma pirms tam -, mums nebūs jāgaida gads vai divi gadi, nebūs jālabo likums, lai paredzētu atbildību, jo, ja attiecīgā viela tiešām būs atbilstoša kādai formulai, tad mēs varēsim sodīt gan par attiecīgās vielas realizāciju, gan glabāšanu, gan arī par lietošanu. Juridiskā komisija ir saņēmusi deviņus priekšlikumus. 1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2013_02_14-seq16 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - 27, atturas - 3. Likums pieņemts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums likumā „Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu. Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Andrejs Judins.".
- 2013_02_14-seq15 spokenText "Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Un lūdzu Saeimu atbalstīt šo likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.".
- 2013_02_14-seq11 spokenText "2. - Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas priekšlikums, un, kā jau priekšsēdētāja mūs informēja, arī tas ir atsaukts. 3. - deputāta Jura Viļuma priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts.".
- 2013_02_14-seq10 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Tātad priekšlikums ir atsaukts.".
- 2012_12_13-seq487 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Tātad priekšlikums ir atsaukts.".
- 2013_02_14-seq9 spokenText "Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Dāmas un kungi! Protams, par šo jautājumu, kas saistīts ar deputātu skaita samazināšanu pašvaldībās, mēs esam diskutējuši jau ļoti ilgi un droši vien diskutēsim vēl tikpat ilgi. Un šis priekšlikums bija vēl viena iespēja beidzot šo jautājumu atrisināt. Faktiski, ņemot vērā arī Latvijas Pašvaldību savienības vairākkārt izteikto viedokli, šis nav tas jautājums, kas pašvaldībās būtu pats būtiskākais, tāpēc drīzāk ir jāķeras klāt citiem, svarīgākiem, jautājumiem. Līdz ar to man tiešām gribas šo jautājumu reizi par visām reizēm atrisināt un to aizmirst. Bet, tā kā es redzu, ka šim priekšlikumam pagaidām Saeimā tomēr nav vairākuma atbalsta, tad es to atsaucu. Turpināsim pie tā strādāt tālāk atsevišķā likumprojektā, ko arī šodien skatīsim. Paldies.".
- 2013_02_14-seq7 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu „Grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā”. Pavisam īsi komisijas vārdā pastāstīšu deputātiem par šo grozījumu būtību, tā kā šodien mēs pieņemsim šo likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā, jo pagājušajā Saeimas sēdē mēs lēmām par steidzamības piešķiršanu tam. Tātad šis likumprojekts paredz deputātu skaita samazināšanu mazajās un pavisam mazajās pašvaldībās, kurās iedzīvotāju skaits ir mazāks par 5 tūkstošiem. Kopumā tādas mums ir 39 pašvaldības, un no šīm 39 pašvaldībām 20 ir mazāk par 4 tūkstošiem iedzīvotāju. Kā zināms, tad, kad mēs veicām administratīvi teritoriālo reformu, tika paredzēts, ka mums nebūs pašvaldību, kurās iedzīvotāju skaits ir mazāks par 4 tūkstošiem, tomēr šī vēlme nav piepildījusies, un tādas mums ir 20 pašvaldības. Vienlaicīgi tā doma, kāpēc tika palielināts deputātu skaits, veicot administratīvi teritoriālo reformu, bija tāda, lai nodrošinātu labāku bijušo pagastu pārstāvību novada domē. Tomēr šobrīd mēs esam tādā situācijā, ka 19 pašvaldības dzīvo bijušo pagastu robežās - tātad pēc būtības tur nekas daudz nav mainījies. Šobrīd tādas ir 19 pašvaldības, kā es jau sacīju. Līdz reformai, līdz administratīvi teritoriālajai reformai, deputātu skaits šajās mazajās pašvaldībās, kurās ir mazāk par 5 tūkstošiem iedzīvotāju, bija 9 deputāti, bet administratīvi teritoriālās reformas rezultātā tas tika palielināts līdz 13 deputātiem. Šobrīd šis priekšlikums paredz atgriezties pie sākotnējā deputātu skaita - tātad pie 9 deputātiem. Komisijā diskusijās piedalījās arī Latvijas Pašvaldību savienība, kas pauda viedokli, ka lielākā daļa no mazajām pašvaldībām, kurās iedzīvotāju skaits ir mazāks par 5 tūkstošiem, ir piekritušas šādām izmaiņām, jo uzskata, ka šādas izmaiņas padarīs pašvaldības darbu efektīvāku. Šajā likumprojektā komisija ir saņēmusi četrus priekšlikumus. 1. - deputāta Jura Viļuma priekšlikums. Nav atbalstīts.".
- 2013_02_14-seq6 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Ināras Šteinertes atbrīvošanu no Rīgas apgabaltiesas tiesneša amata”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret - 1, atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies. Nākamā darba kārtības sadaļa - „Likumprojektu izskatīšana”. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāte Lolita Čigāne. Taču es jūs informēju, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas iesniegumu, ar kuru tā informē, ka atsauc savu priekšlikumu šajā likumprojektā.".
- 2013_02_14-seq5 spokenText "Paldies. Viens deputāts runājis „par”, viens - „pret”. Lēmums jāpieņem balsojot. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai deputātu Cvetkovas, Potapkina, Agešina, Zujeva un Orlova iesniegto likumprojektu „Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” nodotu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 37, pret - 47, atturas - nav. Tātad likumprojekts komisijai nav nodots. Paldies. Nākamā darba kārtības sadaļa - „Par atvaļinājuma piešķiršanu”. Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātes Marjanas Ivanovas-Jevsejevas iesniegumu ar lūgumu piešķirt neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 7.februārī. Atvaļinājums tika piešķirts, un par to jūs tiekat informēti. Tāpat Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Jāņa Dombravas iesniegumu ar lūgumu piešķirt neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 7.februārī. Arī šis atvaļinājums tika piešķirts, un par to jūs tiekat informēti. Saeimas Prezidijs ir saņēmis arī deputāta Ivara Zariņa iesniegumu ar lūgumu piešķirt neapmaksātu atvaļinājumu no šā gada 12.februāra līdz 14.februārim. Šis atvaļinājums ir piešķirts, un par to jūs tiekat informēti. Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Jāņa Reira iesniegumu ar lūgumu piešķirt neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 14.februārī. Atvaļinājums ir piešķirts, un par to jūs tiekat informēti. Paldies. Nākamā darba kārtības sadaļa - „Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”. Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Ināras Šteinertes atbrīvošanu no Rīgas apgabaltiesas tiesneša amata”. Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.".
- 2013_02_14-seq4 spokenText "Labrīt, godātie kolēģi! Tāds nepateicīgs uzdevums - runāt pēc kolēģes Cvetkovas, pēc kuras runas man gribējās te nākt ar plakātu „Par mieru visā pasaulē!” Jo īstenībā tas, ko teica Cvetkovas kundze, viss ir pareizi! Un, jāsaka, tas, kas priecēja, bija fakts, ka „Saskaņas Centra” deputāti tik viegli izrunāja vārdu „okupācija”, šajā sakarā gan vairāk finanšu okupācija, bet ir jāsaprot, ka dažādas okupācijas ir bijušas, un „Saskaņas Centrs” to tiešām apzinās. Bet, runājot par izvēlētajiem līdzekļiem, kā mēs varam sasniegt rezultātu, jo problēma tiešām ir... Jautājums ir par to: vai šis ir labākais veids? Tas, ko piedāvā „Saskaņas Centrs”, protams, ir ļoti vienkārši un noteikti populāri: samazināt PVN likmi no 21 procenta, kas ir noteikts šobrīd elektroenerģijai, ūdenim, uz 5 procentiem un siltumam no 12 uz 5 procentiem. Taču viens veids ir samazināt iedzīvotāju tēriņus, bet otrs veids - panākt, lai iedzīvotājiem naudas būtu vairāk vai būtu lielāki ieņēmumi. Es pamēģināju modelēt šo situāciju... Kolēģi, es aicinu: varbūt mazliet pievērsīsimies?... Ja jums nav interesanti, varbūt tad slēgsim sēdi! Varbūt tiešām šis jautājums vispār nav svarīgs? (Starpsaucieni no RP frakcijas.) Labi! Labi, ka runājam par tiesībām, bet varbūt arī par pienākumiem... vismaz pievērsieties šim jautājumam. Es mēģināju modelēt šo situāciju, ko mums dotu šis priekšlikums. Es pamēģināju modelēt tātad četrus veidus. Viens ir pensionāru pāris, kura pensija ir 160 lati un kurš dzīvo 35 kvadrātmetru dzīvoklī. Ja viņiem iepriekšējā sezonā izdevumi par apkuri bija apmēram 1 lats par kvadrātmetru, bet kopā ar pārējiem citiem izdevumiem - par ūdeni un elektrību - šie kopējie tēriņi varēja būt aptuveni 90 lati mēnesī. Tagad pie vidējā pieauguma - 50 procenti par apkuri (arī pie elektrības ir vismaz 20 procenti klāt) - šie tēriņi varētu būt 116 lati, kas ir par 26 latiem vairāk nekā iepriekšējā gadā. Ja realizējam to programmu, ko piedāvā „Saskaņas Centrs”, tad ietaupījums šim pensionāru pārim būs 7 lati 60 santīmi. Otra ģimene - aktīva uzņēmēju ģimene ar diviem bērniem, kuras vidējie ieņēmumi varētu būt ap 1200 latiem un kura dzīvo dzīvoklī ar kopējo kvadratūru 120 kvadrātmetri. Viņu ietaupījums pēc šādām izmaiņām būtu apmēram 22 lati mēnesī. Daudzbērnu ģimene ar salīdzinoši nelieliem ienākumiem - 700 lati mēnesī - dzīvo 70 kvadrātmetru lielā dzīvoklī. Viņu izdevumu samazinājums būtu 16 lati mēnesī. Savukārt, piemēram, ātrā kredīta izsniegšanas kompānijas īpašnieka privātmājas izdevumi, kurai varētu būt ap 450 kvadrātmetru, ar algu vai ieņēmumiem 5 tūkstoši latu mēnesī, kopējie ietaupījumi būtu 91 lats mēnesī. Un tad ir jautājums: vai mēs gribam arī šim ātro kredītu izsniegšanas kompānijas īpašniekam dot atlaides 90 latu apmērā? Vai varbūt ar šo naudu, ko mēs ieņemsim, mēs varētu nosegt 12 pensionāru dzīvojamo platību, kompensējot viņiem to. Kādā veidā? Indeksējot pensijas, piemēram! Savukārt daudzbērnu ģimenes mēs varētu atbalstīt, palielinot neapliekamo minimumu vai piešķirot atvieglojumus par apgādībā esošu bērnu. Palielinot to par 30 latiem, šī ģimene saņems par 22 latiem vairāk, nevis ietaupīs 16 latus. Šādā veidā pārdalot līdzekļus, mēs noteikti mērķtiecīgāk sasniegsim to rezultātu, kuru mēs patiešām vēlamies sasniegt. Tā ka šis priekšlikums, lai arī tas izskatās skaisti, pēc būtības nesasniedz vēlamo rezultātu. Es aicinu to neatbalstīt. Paldies.".
- 2013_02_14-seq3 spokenText "Paldies. „Pret” pieteicies runāt deputāts Imants Parādnieks.".
- 2013_02_14-seq2 spokenText "Labrīt, augsti godātā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Par likumprojektu. Es zinu, ko teiks mūsu pozīcijas pretinieki par piedāvāto likumprojektu: „Bezatbildīga politika!” Bet lai nu kas to būtu teicis! „Nepārdomāts ekonomiskais aprēķins!” Un tā tālāk. Un galvenais pretarguments ir - jāveic namu renovācija, piesaistot Eiropas finansējumu! Bet sakiet, lūdzu, vai kāds ir vērtējis to, kāpēc, piemēram, tajā pašā Rīgā tikai 47 daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas ir īstenojušas renovācijas projektus? Tas ir tāpēc, ka puse no finansējuma ir jāaizņemas no bankām. Jā, tiešām 2009.gadā bija visizdevīgākie nosacījumi šāda Eiropas finansējuma saņemšanai. Bet kas īstenībā ir noticis Latvijā šajā laika posmā? Es domāju, ir pienācis laiks saukt lietas to īstajos vārdos. Mūsu valstī notika nekas cits kā finanšu okupācija! FKTK neiejaukšanās rezultātā pēdējos četros krīzes gados bankas no aizņēmējiem piedzina neatgrieztos kredītus, formāli un ātri piesavinoties mūsu tautas īpašumu. Paskatieties, kam šodien pieder Latvijas zeme, meži, nami, dzīvokļi! Pārsvarā to īpašnieki ir bankas. Un kas ir zīmīgi? Tās ir Zviedrijas bankas un to meitasuzņēmumi. Turklāt šajās dienās Zviedrijas ārlietu ministrs paziņoja, ka, ja Baltijai, tajā skaitā Latvijai, būs uzbrukums, Zviedrija nepaliks neitrāla - tā palīdzēs mūs aizsargāt. Taču Zviedrija oficiāli ir neitrāla valsts, kas nav pat NATO locekle. Ko tā var aizsargāt? Tai nav spēka pat sevi aizsargāt. Bet šāda apņemšanās ir saprotama - savi aktīvi ir jāaizsargā! Mūsu iedzīvotāji masveidā aizbēga no valsts, izvairoties no banku uzbrukumiem. Un pašlaik viņi ir spiesti strādāt par kalpiem Eiropā, arī tajā pašā Zviedrijā. Un valdībai viennozīmīgi ir jāuzņemas atbildība par to, ka tā bez kurnēšanas pameta savu tautu finanšu plēsoņu ķepās. Runāt par māju siltināšanu, kad mūsu iedzīvotājiem nav elementāras iztikas, nav darba, manuprāt, ir vienkārši ņirgāšanās par Latvijas cilvēkiem. Aptaujas rāda, ka cilvēki ir gatavi siltināt mājas, ja izmaksas par to gulsies uz Eiropu un valsti. Respektīvi, ar māju renovāciju problēmu bija jānodarbojas vismaz 20 gadu garumā, nevis jāīsteno prihvatizācija, nododot vispārējai privatizācijai mājas ar sagrautām un mūsdienu prasībām neatbilstošām siltuma apgādes komunikācijām. Taču patlaban ir jārīkojas! Ir jāuzņemas atbildība par nepareizu nodokļu politiku! Jā, mēs piedāvājam samazināt budžeta līdzekļus, bet vienlaikus mēs samazināsim arī parādnieku loku, cilvēku bankrotu skaitu un samazināsim emigrāciju no valsts ar diezgan aukstu politisku un dabas klimatu. Parādi par siltumu pieaug! Proti, pagājušā gada janvārī parāds par siltumu ir bijis 31,75 miljonu latu apmērā, bet šīgada janvārī - jau vairāk nekā 39 miljoni. Jā, budžets nesaņems dažus miljonus ienākumos, bet vienlaikus nebūs nepieciešamības subsidēt trūcīgas personas, par dažiem miljoniem piešķirot tām sociālos pabalstus. Es vēlos norādīt arī uz to, ka Latvijai ir visas iespējas un tiesības pazemināt PVN likmes, saskaņojot to ar attiecīgu Eiropas Komisiju... ar Eiropas Komisijas atbilstošo tā saukto PVN komisiju. Taču valdība nekad pat nav mēģinājusi šādā līmenī aizstāvēt savu iedzīvotāju intereses. Piedāvājums samazināt PVN likmi līdz 5 procentiem komunālajiem pakalpojumiem ir sāpīgs solis, bet tas ir mūsu morālais pienākums, tas ir atbalsts mūsu tautai, kas tika pamesta likteņa varā. Deputāti, atkausējiet savas sirdis! Dāviniet savai tautai siltumu!".
- 2013_02_14-seq1 spokenText "Labrīt, cienījamie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Sākam Saeimas 14.februāra sēdi. Pirms mēs sākam izskatīt apstiprināto sēdes darba kārtību, informēju jūs, ka ir saņemts priekšlikums par iespējamām izmaiņām šīsdienas sēdes darba kārtībā. Juridiskā komisija lūdz izdarīt izmaiņas 14.februāra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par Ināras Šteinertes atbrīvošanu no Rīgas apgabaltiesas tiesneša amata”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Sākam izskatīt apstiprināto grozīto sēdes darba kārtību. Pirmā darba kārtības sadaļa - „Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem”. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Cvetkovas, Potapkina, Agešina, Zujeva un Orlova iesniegto likumprojektu „Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. „Par” pieteikusies runāt deputāte Irina Cvetkova. Kolēģi, ir sākusies sēde!".
- 2013_02_07-seq185 spokenText " Paldies. Līdz ar to Saeimas 7.februāra sēdi pasludinu par slēgtu. ".
- 2013_02_07-seq184 spokenText "Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Inita Bišofa, Inga Bite, Ilma Čepāne, Sergejs Dolgopolovs, Jānis Dombrava, Marjana Ivanova-Jevsejeva, Vineta Poriņa, Elīna Siliņa, Jānis Tutins, Jānis Urbanovičs, Jānis Vucāns. Paldies.".
- 2013_02_07-seq182 spokenText "Kolēģi! Budžeta un finanšu (nodaļu) komisijas sēde pulksten 12.30 106.kabinetā.".
- 2013_02_07-seq181 spokenText "Paldies. Līdz ar to visi mūsu šīsdienas sēdes darba kārtības jautājumi ir izskatīti. Bet, pirms mēs reģistrējamies, informēju jūs, ka mums pulksten 17.00 bija paredzēta jautājumu un atbilžu sēde, atbildes sniegšana uz deputātu jautājumu „Par valsts izsniegtajiem galvojumiem”, par ko ir saņemta rakstveida atbilde, kura iesniedzējus īsti neapmierinot, bet viņi arī saprotot, ka finanšu ministrs šobrīd esot Briselē un tāpēc neieradīsies. Tātad jautājums tiek uzskatīts par atbildētu. Vienlaikus ir saņemti arī pieci jauni deputātu jautājumi. Tātad deputāti Elksniņš, Ņikiforovs, Cvetkova, Orlovs un Ribakovs ir iesnieguši deputātu jautājumu Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim „Par obligātā iepirkuma komponentes ietekmi uz elektroenerģijas cenu un uzņēmumu darbību”. Jautājums tiks nodots Ministru prezidentam. Tāpat deputāti Elksniņš, Ņikiforovs, Cvetkova, Orlovs un Ribakovs ir iesnieguši jautājumu Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim „Par valsts galvojuma izsniegšanu a/s „Liepājas Metalurgs””. Jautājums tiks nodots Ministru prezidentam. Deputāti Elksniņš, Ņikiforovs, Cvetkova, Orlovs un Ribakovs ir iesnieguši jautājumu Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim „Par valsts galvojuma a/s „Liepājas Metalurgs” atmaksas iespējamību”. Arī šis jautājums tiks nodots Ministru prezidentam. Tāpat deputāti Elksniņš, Ņikiforovs, Cvetkova, Orlovs un Ribakovs ir iesnieguši jautājumu Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim „Par a/s „Liepājas Metalurgs” audita objektivitāti”. Arī šis jautājums tiks nodots Ministru prezidentam. Un piektais jautājums ir deputātu Elksniņa, Ņikiforova, Cvetkovas, Orlova un Ribakova jautājums Ministru prezidentam Dombrovskim „Par valsts izsniegtā galvojuma a/s „Liepājas Metalurgs” uzraudzību”. Tātad arī šis jautājums tiks nodots Ministru prezidentam. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam deputātam Jānim Reiram.".
- 2013_02_07-seq179 spokenText "Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 12.februāris.".
- 2013_02_07-seq177 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Būvniecības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret - 2, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.".
- 2013_02_07-seq176 spokenText "Godātie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir izskatījusi grozījumus Būvniecības likumā. Grozījumu būtība ir saīsināt būvatļaujas apstrīdēšanas termiņus. Esam saņēmuši viennozīmīgu atbalstu no Ārvalstu investoru padomes, no Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, no Latvijas Darba devēju konfederācijas. Es jums gribētu citēt fragmentus no dažām vēstulēm. No Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras vēstules: „LTRK aicina mainīt spēkā esošo būvatļauju apstrīdēšanas regulējumu, jo tas kavē nozares ekonomisko izaugsmi un jaunu investīciju piesaisti. LTRK vārdā aicinu atbalstīt un virzīt grozījumu izskatīšanu Saeimā kā steidzamu.” Lūk, te ir vēstule no Latvijas Darba devēju konfederācijas: „LDDK aicina Saeimas deputātus un valdību pieņemt lēmumu par Būvniecības likuma grozījumiem. Vilcināšanās būtiski ietekmēs Latvijas konkurētspēju starptautiskajā mērogā un apgrūtinās gan ārvalstu, gan vietējo uzņēmēju darbību Latvijā. Esam vairākkārt norādījuši: Būvniecības likumā paredzēto termiņu būvatļauju apstrīdēšanai ierobežošana un lēmējiestāžu operatīvas un objektīvas rīcības sūdzību gadījumā nodrošināšana ir viens no soļiem, kas nepieciešami, lai celtu Latvijas reputāciju starptautiskās uzņēmējdarbības vides kontekstā, vairotu investoru interesi par mūsu valsti un radītu pamatu turpmākai tautsaimniecības attīstībai.” LDDK biedri aicina atbalstīt grozījumus Būvniecības likumā un steidzami atsākt to virzību Saeimā. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija šodien vienbalsīgi atbalstīja grozījumus Būvniecības likumā pirmajam lasījumam. Aicinu arī jūs atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.".
- 2013_02_07-seq175 spokenText "Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 11.februāris, izskatīšana - Saeimas 14.februāra sēdē. Paldies. Nākamā darba kārtības sadaļa - „Lēmumu projektu izskatīšana”. Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par atbildīgās komisijas maiņu likumprojektam „Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā” (Nr.43/Lp11)”. Vai kāds ziņos? Ziņotāja nav. Tad lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par atbildīgās komisijas maiņu likumprojektam „Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā” (Nr.143/Lp11)”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Tātad par atbildīgo komisiju likumprojektam tiek noteikta Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija. Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par steidzamības atcelšanu likumprojektam „Grozījumi Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā” (Nr.532/Lp11)”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par steidzamības atcelšanu likumprojektam „Grozījumi Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā” (Nr.532/Lp11)”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Tātad steidzamība likumprojektam atcelta. Un pēdējais mūsu šīsdienas sēdes darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Būvniecības likumā”, pirmais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Vjačeslavs Dombrovskis.".
- 2013_02_07-seq174 spokenText "Priekšlikumus gaidām līdz 11.februārim, bet likumprojekta izskatīšana - 14.februārī.".
- 2013_02_07-seq173 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums likumā „Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību”” atbalstīšanu pirmajā... atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts. Lūdzu vēlreiz zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums likumā „Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma laiku.".
- 2013_02_07-seq172 spokenText "Cienījamie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu „Grozījums likumā „Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību””. Saskaņā ar mūsu Krimināllikumu cilvēki, kas veic noziedzīgas darbības ar narkotikām, ar psihotropām vielām, var tikt sodīti, bet tas, kādas ir attiecīgās aizliegtās vielas un kāds ir aizliegto vielu minimālais apmērs, ir noteikts speciālajā likumā - likumā „Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību”. Pagājušajā vai aizpagājušajā gadā jūs noteikti dzirdējāt par to, ka mūsu nelegālo vielu tirgū parādījušās jaunas vielas un mūsu policija nevar tikt galā, jo attiecīgās vielas nav minētas speciālajā likumā. Un ir nepieciešams pusgads vai gads, lai problēmu atrisinātu, papildinot attiecīgo sarakstu. Ir piedāvāta jauna pieeja problēmu risināšanai. Mēs atbalstījām jaunu kārtību, proti, paredzam, ka likumā būs norādīti ne tikai attiecīgo vielu nosaukumi, bet arī ķīmiskās formulas un ģenēriskā grupa. Tas nozīmēs, ka gadījumā, ja parādīsies jauna viela, nebūs jāgaida pusgads vai gads, lai būtu iespējams saukt pie atbildības vainīgos. Tātad šis likums ir tiešām ļoti svarīgs. Tas palīdzēs mums efektīvāk cīnīties ar darbībām, kas saistītas ar narkotikām. Ņemot vērā attiecīgos faktus, Juridiskā komisija aicina izskatīt likumprojektu steidzamības kārtībā. Lūdzu atbalstīt steidzamību.".
- 2013_02_07-seq171 spokenText "Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 8.februāris, izskatīšana - Saeimas 14.februāra sēdē. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums likumā „Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību””, pirmais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Andrejs Judins.".
- 2013_02_07-seq170 spokenText "Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 8.februāris, izskatīšana otrajā, galīgajā, lasījumā - 14.februārī.".
- 2013_02_07-seq169 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 25, atturas - 2. Likumprojekts par steidzamu atzīts. Lūdzu vēlreiz zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 23, atturas - 2. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma izskatīšanas laiku.".
- 2013_02_07-seq168 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu „Grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā”. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir izskatījusi šo likumprojektu, atbalstījusi to pirmajam lasījumam un lūdz Saeimu piešķirt tam steidzamību.".
- 2013_02_07-seq167 spokenText "Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 18.februāris. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā”, pirmais lasījums. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāte Lolita Čigāne.".
- 2013_02_07-seq166 spokenText "Priekšlikumus komisijā gaidīsim līdz šā gada 18.februārim.".
- 2013_02_07-seq165 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.".
- 2013_02_07-seq164 spokenText "Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti, un es aicinu jūs, kolēģi, balsot par šī likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā.".
- 2013_02_07-seq162 spokenText "Un 5. - arī zemkopības ministres Laimdotas Straujumas priekšlikums, kurš komisijā ir guvis vienbalsīgu atbalstu.".
- 2013_02_07-seq160 spokenText "4. - zemkopības ministres Laimdotas Straujumas priekšlikums, kurš ir atbalstīts.".
- 2013_02_07-seq158 spokenText "3. - arī zemkopības ministres priekšlikums, kurš ir guvis atbalstu.".
- 2013_02_07-seq156 spokenText "2. - arī zemkopības ministres Laimdotas Straujumas priekšlikums, kurš ir atbalstīts.".
- 2013_02_07-seq154 spokenText "Labdien, kolēģi! Likumprojekts „Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā”, otrais lasījums. Ir saņemti pieci priekšlikumi. 1. - zemkopības ministres Laimdotas Straujumas priekšlikums, ko komisija vienbalsīgi ir atbalstījusi.".
- 2013_02_07-seq153 spokenText "Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 21.februāris. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā”, otrais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Edvards Smiltēns.".
- 2013_02_07-seq152 spokenText "Priekšlikumus gaidīsim divas nedēļas - tātad līdz šā gada 21.februārim.".
- 2013_02_07-seq151 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.".
- 2013_02_07-seq150 spokenText "Cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu Nr.429/Lp11. Tātad šis likumprojekts nosaka, ka ārkārtas situācijās un izņēmuma stāvokļa laikā sabiedriskajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem ir pienākums atbildīgajām institūcijām dot iespēju sniegt informāciju un paziņojumus. Priekšlikumi likumprojektam nav saņemti. Komisija to izskatīja un atbalstīja otrajam lasījumam. Lūdzu arī jūs atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.".
- 2013_02_07-seq149 spokenText "Pirms mēs sākam izskatīt nākamo darba kārtības jautājumu, informēju jūs, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis vēl vienu priekšlikumu par iespējamām izmaiņām šīsdienas sēdes darba kārtībā. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir lūgusi izdarīt izmaiņas 7.februāra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā komisijas izskatīto likumprojektu „Grozījumi Būvniecības likumā” izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā”, otrais lasījums. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāte Ināra Mūrniece.".
- 2013_02_07-seq147 spokenText "Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 12.februāris. Paldies.".
- 2013_02_07-seq146 spokenText "Priekšlikumu iesniegšanas termiņš arī šim likumprojektam ir 12.februāris.".
- 2013_02_07-seq145 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Dziesmu un deju svētku likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.".
- 2013_02_07-seq144 spokenText "Arī par šo likumprojektu priekšlikumi nav saņemti. Likumprojekts ir vienbalsīgi atbalstīts Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē. Lūdzu arī kolēģus Saeimā atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.".
- 2013_02_07-seq143 spokenText "Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 12.februāris. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Dziesmu un deju svētku likumā”, otrais lasījums. Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāte Inguna Rībena.".
- 2013_02_07-seq142 spokenText "Priekšlikumus mēs gaidīsim līdz 12.februārim.".
- 2013_02_07-seq141 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Bibliotēku likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.".
- 2013_02_07-seq140 spokenText "Godājamie kolēģi! Šis likumprojekts ir izskatīts Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē un vienbalsīgi atbalstīts. Priekšlikumi nav saņemti. Līdz ar to es lūdzu jūs atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.".
- 2013_02_07-seq139 spokenText "Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 14.februāris. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Bibliotēku likumā”, otrais lasījums. Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāte Inguna Rībena.".