Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2013_02_14-seq45> ?p ?o. }

• 2013_02_14-seq45 type Speech.
• 2013_02_14-seq45 number "45".
• 2013_02_14-seq45 date "2013-02-14".
• 2013_02_14-seq45 isPartOf 2013_02_14.
• 2013_02_14-seq45 spokenAs 101.
• 2013_02_14-seq45 spokenText "Paldies. Cienījamie kolēģi, runājot par apjomīgo Labklājības ministrijas 1.priekšlikumu, es vēlētos nedaudz plašāk izanalizēt hartas ratificēšanas kontekstu. 2007.gada maijā Strasbūrā tika parakstīta 1996.gadā pieņemtā Pārskatītā Eiropas Sociālā harta - Eiropas Padomes līgums cilvēktiesību nodrošināšanai. 2013.gada 14.februārī Latvijas Saeima pēc vairāku gadu un vairāku sasaukumu saeimu darba ir būtiska notikuma priekšā. Ratificējot Pārskatīto Eiropas Sociālo hartu, Latvija varēs pievienoties tām Eiropas Padomes valstīm, kuras atbildīgi izturas pret savu iedzīvotāju ikdienas dzīves tiesībām un kurām šīs tiesības šķiet pašsaprotamas un dabiskas kā alkas pēc tīra ūdens un svaiga gaisa. Pārskatītajā hartā iekļautas visas tās tiesības, kas bija paredzētas 1961.gada hartā, kuru Latvija ratificēja 2002.gadā, un ir paplašināta šo tiesību darbības sfēra, kā arī iekļautas jaunas tiesības, ņemot vērā izmaiņas, kas notikušas Eiropā kopš 1961.gada. Pārskatītā harta tiek uzskatīta par vienu no svarīgākajiem Eiropas Padomes dokumentiem. Tā darbojas kā starptautisks līgums, kas nodrošina dalībvalstu iedzīvotāju sociālās un ekonomiskās pamattiesības. Kā piemēru minēšu tiesības izmantot sociālās palīdzības pakalpojumus, ģimenes tiesības uz sociālo, juridisko un ekonomisko aizsardzību, tiesības uz darbu un arodapmācību un daudzas citas tiesības. Pārskatīto hartu, kā jau šeit tika minēts, ir ratificējušas 32 no 47 Eiropas Padomes dalībvalstīm, tostarp arī Lietuva un Igaunija. Ministru kabinets, atbalstot Pārskatītās Eiropas Sociālās hartas daļēju ratifikāciju, ņēma vērā to, ka pastāv divas pieejas tās ratifikācijas procesam. Pirmā pieeja - pragmatiskā - paredz izvēlēties tos noteikumus, kuru piemērošana nerada problēmas jeb kuriem valsts jau atbilst. Savukārt otrā pieeja - deklaratīvā - paredz ratificēt visus pārskatītās hartas pantus, pieņemot, ka valsts tiecas uz to ieviešanu. Šodien Labklājības ministrijas vārdā aicinu Saeimu atbalstīt pragmatisko pieeju hartas ratifikācijai, respektīvi, akceptēt otrajā lasījumā Ārlietu komisijas piedāvāto hartas daļējas ratifikācijas scenāriju un papildināt to ar atbalstu Nacionālās apvienības iniciatīvai par 30.panta ratifikāciju. Tādējādi no 31 hartas panta pilnībā tiktu ratificēti 25 panti, daļēji - 5, bet viens - 23.pants - kā daļēji atbilstošs Latvijas situācijai paliktu neratificēts. Kādēļ šāda pozīcija? Kādēļ harta netiek ratificēta pilnībā? Ņemot vērā to, ka pārskatītā harta ir cilvēktiesību aizsardzības instruments, valstij 2 gadu laikā pēc dokumenta ratifikācijas jānodrošina attiecīgie grozījumi tiesību aktos un prakse, kas atbilst pārskatītās hartas prasībām. Ja valsts neuzlabo situāciju, Eiropas Padomes Ministru komiteja uzsāk rekomendācijas izteikšanas procedūru. Rekomendācija ir ļoti stingrs valdībai saistošs brīdinājums, kas liek valstij veikt nepieciešamās darbības, lai panāktu situācijas atbilstību pārskatītās hartas prasībām. Šobrīd tikai divas valstis, kā jau šeit tika minēts, - Francija un Portugāle - pārskatīto hartu ir ratificējušas pilnā apmērā. Tas liecina, ka arī citas dalībvalstis ļoti stingri un atbildīgi izvērtē savu tiesību aktu un prakses atbilstību. Vēl kāds būtisks tiesiskais aspekts, kas jāņem vērā, domājot par hartas ratifikāciju pilnā apmērā, ir Satversmes tiesas spriedumi, kuri skaidri pauž (citēju): „Noskaidrojot Satversmē noteikto pamattiesību saturu, jāņem vērā arī Latvijas starptautiskās saistības cilvēktiesību jomā. Starptautiskās cilvēktiesību normas un to piemērošanas prakse konstitucionālo tiesību līmenī kalpo par interpretācijas līdzekli pamattiesību un tiesiskas valsts principu satura un apjoma noteikšanai, ciktāl tas nenoved pie Satversmē ietverto materiālo pamattiesību sašaurināšanas.” (Citāta beigas.) Tas nozīmē, ka pēc hartas ratificēšanas jebkurai personai radīsies tiesisks pamats prasīt, lai valsts ar tās normatīvajiem aktiem nodrošina hartā noteikto sociālo garantiju līmeni. Savukārt Satversmes tiesai, konstatējot kāda normatīvā akta neatbilstību hartā noteiktajam pamattiesību līmenim, būtu pilnīgs pamats atzīt attiecīgo normu par neatbilstošu Satversmei. Cienījamie kolēģi! Aicinu jūs iedziļināties arī hartas ratifikācijas ekonomiskajā kontekstā. Lai arī tā ir cilvēktiesību harta, mēs nevaram neņemt vērā to, ka Latvija ir viena no Eiropas Savienības nabadzīgākajām dalībvalstīm. Lielākajai daļai hartai pievienojušos valstu nacionālais kopprodukts, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, ir vismaz divas reizes lielāks nekā Latvijai. Tas nozīmē, ka Latvijai nebūs viegli piemēroties šo valstu sociālajiem standartiem, kuri bieži vien atspoguļojas Eiropas Komisijas norādījumos par hartas piemērošanu praksē. Bet, manuprāt, ir teicami tas, ka Latvija pēckrīzes apstākļos ir gatava ratificēt Eiropas Sociālo hartu gandrīz pilnā apjomā, uzņemoties atbildību par visu hartā minēto tiesību respektēšanu, vienīgi atturoties no to sadaļu ratifikācijas, kuras saistītas ar hartas rekomendāciju un konkrēto kritēriju ievērošanu minimālās algas apjoma noteikšanā, jautājumiem par sociālo garantiju sniegšanu trešo valstu pilsoņiem, kā arī diemžēl jautājumiem par bezpajumtnieku skaita samazināšanu Latvijā, ar ko Latvijai pavisam neveicas. Neapšaubāmi, viens no galvenajiem valsts uzdevumiem ir rūpēties par tās iedzīvotāju labklājību, un Latvija turpina tiekties uz tās iedzīvotāju labklājības līmeņa celšanu. Šī apņemšanās attiecīgi ir iekļauta deklarācijā par Ministru kabineta iecerēto darbību. Proti, deklarācijā norādīts, ka valdības prioritāte turpmākajiem trim gadiem ir stabila un ilgtspējīga Latvijas attīstība un ikviena Latvijas iedzīvotāja labklājības veicināšana. Tātad priekšlikums ratificēt pārskatīto hartu pilnībā nav pieņemts nevis tāpēc, ka Latvijas valdība nevēlas celt savu iedzīvotāju labklājību, bet gan tāpēc, ka tā, izvērtējusi pašreizējo situāciju, vēlas atbildīgi izturēties pret starptautiskajām saistībām, kas tai jāuzņemas. Tajā pašā laikā valsts ar ratifikāciju vēlas skaidri demonstrēt savu apņēmību risināt tās problēmas, kuras saistītas ar nekvalificēšanos Sociālās hartas standartiem. Cienījamie kolēģi! Aicinu Saeimu šodien atbalstīt Ārlietu komisijas piedāvāto ratifikācijas scenāriju un Labklājības ministrijas 1.priekšlikumu. Paldies.".
• 2013_02_14-seq45 language "lv".
• 2013_02_14-seq45 speaker Arvils_Aseradens-1962.
• 2013_02_14-seq45 mentions Q822919.
• 2013_02_14-seq45 mentions Q211.
• 2013_02_14-seq45 mentions Q37.
• 2013_02_14-seq45 mentions Q191.
• 2013_02_14-seq45 mentions Q193089.
• 2013_02_14-seq45 mentions Q458.
• 2013_02_14-seq45 mentions Q8436.
• 2013_02_14-seq45 mentions Q142.
• 2013_02_14-seq45 mentions Q1576026.
• 2013_02_14-seq45 mentions Q8880.
• 2013_02_14-seq45 mentions Q2498135.
• 2013_02_14-seq45 mentions Q8908.
• 2013_02_14-seq45 mentions Q45.
• 2013_02_14-seq45 mentions Q15379125.